Ministru kabineta rīkojums Nr. 238

Rīgā 2019. gada 22. maijā (prot. Nr. 25 12. §)

Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 53.0. versija)

1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 53.0. versijā projekta "Kultūras mantojuma satura digitalizācija (2. kārta)" (turpmāk – projekts) aprakstu un projekta izmaksas 3 900 000 euro apmērā.

2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt Latvijas Nacionālo bibliotēku iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.2. pasākuma "Kultūras mantojuma digitalizācija" (turpmāk – 2.2.1.2. pasākums) ietvaros.

3. Finansēt projektu 2.2.1.2. pasākuma ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2016. gada 8. marta noteikumos Nr. 151 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.2. pasākuma "Kultūras mantojuma digitalizācija" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem nosacījumiem.

4. Noteikt Latvijas Nacionālo bibliotēku par projekta iesniedzēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta aprakstā plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu.

5. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas ne vairāk kā 163 700 euro gadā, ja nepieciešams, pieprasot papildu finansējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Kultūras ministre D. Melbārde

(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2019. gada 22. maija
rīkojumu Nr. 238)

Kultūras mantojuma satura digitalizācija (2. kārta)

Projekta apraksts (kopsavilkums)

Projekta uzdevums ir nodrošināt plašāku Latvijas kultūras mantojuma pieejamību sabiedrībai digitālajā vidē un ilgtspējīgu tā saglabāšanu, īstenojot kultūras mantojuma digitalizāciju un attīstot centralizētu atvērtu informācijas sistēmu platformu un tādējādi turpinot projektā "Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)"¹ (turpmāk – 1. kārtas projekts) uzsākto.

Projekta mērķi

1. Nodrošināt mērķtiecīgu un ilgtspējīgu kultūras mantojuma digitalizāciju, turpinot 1. kārtas projektā uzsākto (turpmāk – M1).

2. Nodrošināt digitālā kultūras mantojuma vienotu pārvaldību un ilgtermiņa saglabāšanu, turpinot 1. kārtas projektā uzsākto (turpmāk – M2).

3. Nodrošināt pēc iespējas plašāku kultūras mantojuma pieejamību digitālajā vidē, turpinot 1. kārtas projektā uzsākto (turpmāk – M3).

Darbības projekta mērķu sasniegšanai

M1 – lai nodrošinātu mērķtiecīgu un ilgtspējīgu kultūras mantojuma digitalizāciju, turpinot 1. kārtas projektā uzsākto, nepieciešams:

1) digitalizēt kultūras mantojuma materiālu;

2) īstenot pētījumus un atjaunot esošās digitalizācijas vadlīnijas;

3) digitāli fiksēt nemateriālā kultūras mantojuma vērtības un kultūras norises;

4) attīstīt saistītos procesus.

M2 – lai nodrošinātu digitālā kultūras mantojuma vienotu pārvaldību un ilgtermiņa saglabāšanu, turpinot 1. kārtas projektā uzsākto, nepieciešams:

1) attīstīt vienotu un integrētu digitālā satura pārvaldības un saglabāšanas sistēmu, kas nodrošinās Latvijas kultūras institūcijām iespēju drošai digitālā satura saglabāšanai ilgtermiņā un iespējas tā atkalizmantošanai;

2) attīstīt starpinstitucionālu autoritatīvo ierakstu datu kopu;

3) izveidot kinodokumentu un fotodokumentu digitalizācijas infrastruktūru;

4) nodrošināt kultūras mantojuma datu infrastruktūras attīstību;

5) attīstīt saistītos procesus.

M3 – lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku digitālā kultūras mantojuma pieejamību digitālajā vidē, turpinot 1. kārtas projektā uzsākto, nepieciešams:

1) izstrādāt vienotu kultūras mantojuma izplatīšanas sistēmu;

2) pilnveidot IKT sistēmas atbilstoši procesiem, tai skaitā modernizēt specializētos satura izplatīšanas kanālus;

3) attīstīt autortiesību pārvaldības un licencēšanas sistēmu un autortiesību pārvaldības procesu;

4) nodrošināt valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu digitālā dokumentārā mantojuma pieejamību, ievērojot normatīvajā bāzē noteiktos ierobežojumus;

5) attīstīt saistītos procesus.

Projekta rezultāta rādītāji

Projekta iznākuma rādītāji

Projekta kopējās izmaksas ir 3 900 000 euro, no tiem 3 315 000 euro (85 %) ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un 585 000 euro (15 %) ir valsts budžeta finansējums. Ne mazāk kā 50 % no projekta attiecināmajām izmaksām ir izmaksas kultūras mantojuma satura digitalizācijai.

Projekta īstenošanas laiks ir 36 mēneši.

Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītājos

Projektā tiks attīstīti un izmantoti Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007.–2013. gada plānošanas perioda darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.1.1. apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" īstenoto projektu – "Digitālās bibliotēkas izveide – 2. kārta" (Nr. 3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/010), "Digitālās bibliotēkas pakalpojumu attīstība" (Nr. 3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/016), "Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas izstrādes un ieviešanas 2. kārta" (Nr. 3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/016), "Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga (NMKK) pilnveidošana, 2. kārta" (Nr. 3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/015), "Kultūras un atmiņas institūciju vienotās informācijas pārvaldības sistēma" (Nr. 3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/021) un "Latvijas audiovizuālo materiālu pieejamības nodrošināšana e-vidē" (Nr. 3DP/3.2.2.1.1/12/IPIA/CFLA/004/002) – rezultāti. Veicot satura digitalizāciju, tiks papildināts līdzšinējais Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Latvijas Nacionālajā arhīvā un citās kultūras iestādēs uzkrātais digitālais saturs, kā arī tiks plašāk attīstīta Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālo objektu pārvaldības (DOM) sistēma.

Projekta darbības tiešā veidā turpina 1. kārtas projektu un tajā noteikto mērķu sasniegšanu. Lai novērstu pārklāšanos, abās projekta kārtās veicamās darbības, sasniedzamie rezultāti un iznākuma rādītāji ir stingri nodalīti.

Turpinot kultūras mantojuma digitalizāciju, palielināsies sociālekonomiskais lietderīgums vairākām sabiedrības grupām un veidosies finanšu ietaupījums valsts budžetā. Paplašinot sabiedrības iespējas iepazīties ar kultūras mantojumu digitālā veidā, turpinās samazināties klientu apkalpošanas laiks saistībā ar materiālu (grāmatu, arhīva lietu u. c.) izsniegšanu klientiem. Lietojot digitālo saturu internetā, tas ir, neapmeklējot kultūras mantojuma institūcijas klātienē, tiek būtiski samazināts administratīvais slogs, samazinoties klientu laika un finanšu līdzekļu patēriņam. Digitālais kultūras mantojums, līdzīgi kā atvērtie dati, ir komersantu biznesa ideju avots, kas nākotnē var veicināt jaunu komercproduktu izveidi gan Latvijas, gan Eiropas, gan globālajā tirgū. Liela daļa projekta ieguvumu rodas no sabiedrības finanšu līdzekļu ietaupījuma un laika efektivizācijas, kas saistās ar ceļā pavadītā laika samazināšanu. Paredzams, ka kopējais efekts pārskata periodā, tai skaitā 10 gadus pēc projekta beigām, veidos vismaz 9,1 milj. euro ieguvumu, un šis ieguvums 1,65 reizes pārsniedz projekta investīcijas un darbības (uzturēšanas) izmaksas.

Kultūras ministre D. Melbārde