Svētki un godadienas

Ķīnas Tautas Republikā

Vans Fensjans, Ķīnas Tautas Republikas

ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks—“Latvijas Vēstnesim”

Turpinājums no 1.lpp.

Ķīnas ekonomiskās attīstības vidējais gada pieaugums bijis 12 %. Tā ir visdinamiskākā attīstība pasaulē! (Pasaulē šis pieaugums bijis vidēji 2% gadā). 1992. gadā ārējais tirdzniecības apgrozījums bija 165 miljardi ASV dolāru, bet pērn — jau 289 miljardi. Ārējās tirdzniecības apjoma ziņā Ķīna 1990. gadā bija 15. vietā pasaulē, bet pērn — jau 11. vietā. Svarīgs valsts ekonomikas rādītājs ir arī finansu pieplūdums. 1992. gadā Ķīnā ieplūda 348 miljardi ASV dolāru, bet pērn — 740 miljardi. Ārkārtīgi pieaugusi arī ārvalstu interese par Ķīnu. Šobrīd ĶTR ārvalstu investīciju kopapjoma ziņā ir otrajā vietā pasaulē, tūlīt aiz ASV. Pērn ārvalstu valūtas rezerves Ķīnā bija 130 miljardi ASV dolāru, tas ir otrais labākais rādītājs pasaulē — tūlīt aiz Japānas.

— Šādu dinamisku attīstību nosaka ne vien jūsu valsts veiksmīgi izvēlētais ekonomiskais kurss, bet arī politiskā stabilitāte Ķīnā. Jo šis faktors ir parasti viens no izšķirošajiem kritērijiem, pēc kuriem vadās eventuālie ārvalstu kapitāla ieguldītāji.

— Ziniet, jūs trāpījāt desmitniekā! Patiešām, katrs ārzemnieks, braucot pie mums ar pilnu kabatu naudas, zina, ka tas atmaksāsies. Jo mūsu valstī ir stabilitāte. Otrkārt, protams, ārvalstu investorus piesaista mūsu zemes plašais tirgus. Treškārt, visai pasaulei redzams, ka šajos gados Ķīnā jau pamatos ir izveidota tirgus ekonomika. Ārzemnieki jūt arī pārliecību par Ķīnas dinamiskās attīstības nepārtrauktību. Valsts atvērtība atstāj labu iespaidu.

— Vai šo atvērtības aspektu jūs varētu ilustrēt ar neseno Honkongas atkalapvienošanu ar Ķīnu?

— Tas patiešām ir labs piemērs. Mēs ar Honkongu īstenojām formulu “Viena valsts — divas sistēmas”. Pateicoties šai formulai, mums izdevās beidzot atrisināt vēsturiski ļoti sarežģīto, samezgloto Honkongas problēmu. Taču es personīgi domāju, ka ar šo formulu vien būtu par maz, lai angļu administrācija, paši honkongieši un visa pasaules sabiedrība būtu pārliecināta, ka ĶTR valdība Honkongā pēc atkalapvienošanās, kā solīts, neko neaizskars. Ka Honkongā paliks tā pati līdzšinējā sistēma, un cilvēki tur varēs dzīvot, kā dzīvojuši. Kāpēc es to saku? Tāpēc ka Ķīnas kopējais fons atstāj visnotaļ labu iespaidu uz pasauli.

— Kāda situācija tagad ir Honkongā, kas tur mainījies pēc atkalapvienošanās ar Ķīnu?

— Mēs apsolījām, ka Honkongā viss paliks pa vecam. Un mēs pildām savu solījumu. Drīz jau būs pagājuši trīs mēneši kopš atkalapvienošanās. Honkongā rit mierīga, normāla dzīve. Nupat Honkongas īpašā administratīvā rajona administrācijas vadītājs Tuns Dženhua apmeklēja vairākas ārvalstis. Viņš bija vairākās Dienvidaustrumāzijas valstīs, arī vairākas Rietumeiropas valstīs un ASV, kur tikās arī ar prezidentu Klintonu. Protams, viņš arī pastāstīja par Honkongas pirmo pieredzi kopš atkalapvienošanās. Šāda informācija no pirmavota bija ļoti svarīga, jo valstīm, kuras Tuns Dženhua apmeklēja, ir lielas ekonomiskās intereses šajā reģionā. Starp citu, Tuns Dženhua ir vietējais honkongietis — pirms Honkongas atkalapvienošanās mēs apsolījām, ka vietējo administrāciju ievēlēs honkongieši paši no sava vidus, nevis tiks sūtīti kādi pārvaldītāji no Pekinas. Honkongai kā īpašam administratīvajam rajonam tagad ir arī sava himna, savs ģerbonis un savs karogs.

— Vai līdz ar sekmīgo Honkongas risinājumu ir aktualizējies arī Taivānas atkalapvienošanās jautājums?

— Jā. Pēc šīs pašas formulas “Viena valsts — divas sistēmas” mēs esam principā jau ar Portugāli atrisinājuši Makao jautājumu — 1999. gada decembrī šī sala tiks apvienota ar Ķīnu. Uz šī kopējā valsts atkalapvienošanas fona Taivānas saplūšana ar savu dzimteni, protams, izskatās jo aktuālāka. Mēs esam teikuši un sakām, ka arī attiecībā uz Taivānu īstenosim to pašu formulu “Viena valsts — divas sistēmas”. Atkalapvienošanās gadījumā Taivāna varēs izmantot pat vēl lielākas brīvības nekā Honkonga un Makao. Piemēram, Honkongā tagad ir ievests noteikts ĶTR armijas kontingents.

— Kārtības nodrošināšanai?

— Nē, tas gan ir gluži simboliski — kā ĶTR valsts varas apliecinājums. Kārtības nodrošināšana Honkongā ir vietējās policijas uzdevums. Policija Honkongā palika tā pati vecā.

— Vai netika izdarītas nekādas izmaiņas personālsastāvā?

— Kāpēc ko mainīt? Tas taču izraisītu cilvēku neapmierinātību, kāds paliktu bez darba. Kāpēc tas vajadzīgs? Honkongas policija kā bija, tā arī palika. Arī uniformas tās pašas vecās. Tika nomainīti tikai agrākās angļu koloniālās administrācijas simboli. Arī nauda Honkongā joprojām tā pati — Honkongas dolāri. Paralēli tiem apgrozībā ir arī ĶTR valūta. Bet ĶTR armijas kontingents Honkongā ir kā mūsu valsts suverenitātes atribūts. Taivāna pēc atkalapvienošanās varēs saglabāt pati savu armiju.

— To pašu jau esošo armiju?

— Jā! Tāpēc es saku, ka Taivānai pēc atkalapvienošanās ar ĶTR būs pat vēl lielāka brīvība nekā Honkongai, kur bija Lielbritānijas koloniālā administrācija. Starp Taivānu un kontinentālo Ķīnu jau pastāv ļoti cieši ekonomiskie sakari. Daudzi ķīnieši uz Taivānu aizbrauca no Ķīnas dienvidaustrumu rajoniem, tur vēl dzīvo viņu radinieki. Daudzu taivāniešu saknes ir kontinentālajā Ķīnā. Bez tam Taivānas uzņēmēji vēlas labi nopelnīt. Viņi redz, ka kontinentālajā Ķīnā dinamiski attīstās ekonomika, ka šeit ir liels tirgus — arī viņi pie mums vēlas ieguldīt savu naudu. Mums notiek arī zinātnieku apmaiņa, ir labi kultūras sakari, sadarbojas arī ĶTR un Taivānas žurnālisti. Arī šie sakari sekmē Taivānas atkalapvienošanos ar ĶTR.

— Vai kontinentālajā Ķīnā ir arī Taivānas uzņēmēju investīcijas?

— Jā, daudz un lielas. Protams, visu šo procesu rezultātā Taivānas administrācija jūt pastiprinātu psiholoģisko spiedienu. Jo paši taivānieši aizvien vairāk ir ieinteresēti šajā procesā. Mēs atbalstām ekonomiskos, kultūras un cilvēku tiešos sakarus. Bet, protams, mums nav pieņemami, ja aiz tirdzniecības vai kultūras sakariem tiktu radīta tāda situācija, it kā pastāvētu divas Ķīnas valstis.

— Kā jūs vērtējat pašreizējās attiecības starp Latviju un Ķīnu, ņemot par atskaites punktu pērnā gada 1. oktobri?

— Par to varētu runāt daudz un pozitīvi. Mūsu valstu attiecības šajā gadā ir pacēlušās jaunā, augstākā pakāpē. Šogad notika abu valstu ārlietu ministriju delegāciju politiskās konsultācijas. Ķīnu apmeklēja Latvijas Ārlietu ministrijas delegācija, kas tikās ar mūsu valsts Ārlietu ministrijas darbiniekiem. Tikās arī ar ĶTR premjerministra vietnieku, ārlietu ministru Čženu Cičeņu. Abas puses ar šo konsultāciju rezultātiem bija apmierinātas. Tika konstatēts, ka abām pusēm ir daudz kopēju interešu. Šogad Ķīnu apmeklēja arī Latvijas Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis. Tā bija ļoti svarīga vizīte, kas padziļināja abu valstu parlamentāros sakarus. Šajās dienās Sudžovā, kas Ķīnā ir ļoti nozīmīga pilsēta gan ar unikālo senatni, gan dinamisko šodienas ekonomisko attīstību, viesojās Rīgas Domes delegācija un parakstīja abu pilsētu partnerattiecību līgumu. Lai raksturotu šīs sadarbības potences, es minēšu tikai vienu faktu, kas raksturo Sudžovas lomu Ķīnas ekonomikā: Sudžova ar dažiem saviem apkaimes apgabaliem 1995. gadā saražoja nacionālo kopproduktu par 5 miljardiem ASV dolāru.

Šogad jau reālus apveidus ieguvuši projekti, par kuriem mēs līdz šim runājām. 14. oktobrī, tātad jau pēc divām nedēļām, Rīgā tiks atklāts Ķīnas tirdzniecības centrs. Pašlaik tur rit pēdējie sagatavošanas darbi. Atklāšanas dienā notiks arī plašā ražojumu izstāde no Šendžeņas — Ķīnas pirmās brīvās ekonomikas zonas. Tas ir pirmais šāds Ķīnas komerccentrs Baltijas valstīs, kas sadarbosies arī ar Baltkrieviju un Krievijas ziemeļrietumu reģionu.

Attīstās arī kultūras sakari. Mēs esam parakstījuši kultūras sadarbības plānu šim un arī nākamajam gadam. Tā ietvaros 27. oktobrī Latvijā viesizrādēs ieradīsies Pekīnas Opera. Būs divas izrādes Nacionālajā operā, pēc tam viena uzstāšanās arī Ventspilī. Trupā ir 30 cilvēku, un viņiem ir ļoti interesants repertuārs. Lūk, tāpēc es arī saku, ka mūsu valstu attiecības šī gada laikā ir pacēlušās jaunā, vēl augstākā pakāpē.

— Patīkami dzirdēt tādu vērtējumu. Sakiet, kāda jums, pieredzējušam diplomātam, šķiet Latvijas jaunākā starptautiskā attīstība, ņemot vērā mūsu stratēģisko mērķi — iestāties NATO un Eiropas Savienībā?

— Vispirms es gribu uzsvērt, ka Latvija ir suverēna valsts un tai ir tiesības iestāties jebkurā starptautiskā organizācijā un struktūrā, kuru tā uzskata par vajadzīgu. Kā suverēnai valstij Latvijai ir pilnīgas tiesības pašai izraudzīties arī jebkuru savas drošības garantiju formu. Protams, NATO paplašināšana ir ļoti nopietns jautājums, jo runa ir nevis par kādas vienas konkrētas valsts, bet gan visas Eiropas kopējo drošību. Un šīs organizācijas paplašināšana tiek veikta, ņemot vērā visu valstu kopējās intereses. Taču es uzsveru, ka Latvijai kā suverēnai valstij ir pilnīgas un neapstrīdamas tiesības iestāties tajā starptautiskajā organizācijā, kurā tā vēlas iestāties. Latvijai ir tiesības izvēlēties savas drošības garantiju formu un līdzekļus. Protams, iestāšanās NATO ir sarežģīts process, jo šajā organizācijā ir daudzas dalībvalstis un katrai ir savas intereses. Tam vajadzīgs laiks.

Latvijas iekļaušanās Eiropas Savienībā ir pilnīgi likumsakarīga un mums labi izprotama. Protams, lai iestātos šajā organizācijā, nepieciešams daudz un pacietīgi strādāt. Vienlaikus pastiprinot sadarbību ar visām valstīm un, pirmkārt, ar ES valstīm. Es novēlu Latvijai sekmes šajā ceļā un ticu, kā tādas jums arī būs.

— Ko jūs gribētu novēlēt mūsu lasītājiem?

— Kā Latvijai draudzīgas valsts pārstāvis es gribu “Latvijas Vēstneša” lasītājiem un visai jūsu tautai novēlēt laimi un labklājību. Šodien ir manas valsts svētki. Latvijas valsts svētki būs 18. novembrī. Bet es no sirds varu teikt, ka jau šobrīd dzīvoju jūsu lielo valsts svētku gaidās. Mēs, visi Ķīnas vēstniecības darbinieki, šajā dienā dalīsimies ar jums jūsu svētku priekā.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors