valdībā

Pēc Ministru kabineta 30.septembra sēdes

Pašvaldību lietu valsts ministra Ērika Zundas

atbildes, skaidrojumi un komentāri

Papildus 1.lpp. informācijai

Ministrs runāja par šodienas sēdē skatīto pašvaldību finansējuma izlīdzināšanas sistēmu:

— Šodienas sēdē izskatīta pašvaldību finansējuma izlīdzināšanas sistēma tuvākajam laika periodam, sākot ar nākamo gadu. Tika runāts par vairākiem jautājumiem, tostarp arī par to, vai likums par pašvaldību finansu izlīdzināšanu tiks izskatīts katru gadu, kā tas ir šobrīd, vai tiks pieņemts viens kopējs vispārējs likums. Mēs izvēlējāmies palikt pie viena kopēja likuma ilgākam laika periodam. Ilgstošam laika periodam paredzētā sistēmā ir iespējams ekonomiskāk plānot pašvaldību ekonomisko darbību, tā ir stabilāka. Konceptuāls jautājums ir — vai, aprēķinot pašvaldību finansējuma izlīdzināšanas sistēmu, ir jāņem vērā pašvaldību izdevumu nepieciešamība. Tas ir diezgan diskutējams jautājums, jo pašvaldību izdevumu nepieciešamību ir ļoti grūti novērtēt.

Valdības pieņemtajā likumprojektā ir iekļauts nosacījums, ka, izskatot pašvaldību ieņēmumus, jāņem vērā arī pašvaldību izdevumi. Pašvaldības vairs netiks iedalītas divās grupās — tās, kuras atrodas virs vidējā līmeņa, un tās, kuras zem tā. Šobrīd mēs esam paredzējuši izveidot vienu neitrālu joslu, tās platums varētu būt 10—12,5% uz vienu vai otru pusi, tātad 20—25% plata josla. Ja pašvaldība atrodas šajā joslā, tas nozīmē, ka tā iztiek ar tiem līdzekļiem, kuri ir tās rīcībā, tā nav ne donors, ne dotējama. Donori ir tās pašvaldības, kuras atrodas virs šīs joslas, dotējamās pašvaldības ir tās, kuras atrodas zem šīs joslas. Tātad pašvaldībās, tāpat kā sabiedrībā, ir ieviesta vidusšķira. Pašvaldībām, kuras atrodas virs šīs joslas, puse finansu līdzekļu būtu jāatdod izlīdzināšanas fondā, un to saņems tās pašvaldības, kuras ir dotējamo skaitā. Pašvaldībām, kuras arī pēc izlīdzināšanas neaizniedz vidējo līmeni, tiks piešķirtas dotācijas no valsts budžeta.

Pēc tam Ēriks Zunda atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Vai lielākajai daļai pašvaldību šī finansu izlīdzināšanas sistēmas maiņa realitātē nenozīmēs līdzekļu apjoma samazināšanos? Vai neradīsies situācija, kad no donoriem saņemamā daļa samazināsies un trūcīgo pašvaldību vajadzības tiks segtas vēl mazāk nekā līdz šim?

Ēriks Zunda: — Tas, ka šo donoru pašvaldību skaits ir šķietami neliels, vēl nenozīmē, ka arī līdzekļu apjoms no tām ir neliels. Šo spēcīgo pašvaldību teritorijā dzīvo skaitliski gandrīz lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju. Un lielais to pašvaldību skaits, kurām dotācijas ir nepieciešamas, vēl nenozīmē, ka tās pārstāvētu tik daudz iedzīvotājus. Šeit faktiski pat atspoguļojas pašvaldību reformas nepieciešamības pamats — mazās pašvaldības ir mazāk spējīgas uz saimniecisku aktivitāti un sava ienākumu līmeņa paaugstināšanu.

Šis ir tikai konceptuāls piedāvājums un par konkrētiem skaitļiem piedāvātajā shēmā vēl ir grūti runāt, bet mēs paredzam, ka šī pašvaldību “vidusslāņa” josla varētu kopumā aptvert pašvaldības, kuru ienākumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, 12,5 procentu robežās atšķiras no vidējā līmeņa valstī. No tām pašvaldībām, kuru ienākumi būs augstāki par šo robežu, 50 procenti no pārsnieguma tiks ieskaitīti izlīdzināšanas fondā. Bet ir skaidrs, ka ar šiem līdzekļiem nepietiks, lai visas mazāk pelnošās pašvaldības sasniegtu noteikto nepieciešamo ienākumu minimumu. Lūk, šo līdzekļu trūkumu kompensēs valsts dotācija. Bet, protams, mums vēl ir jādiskutē par konkrētiem skaitļiem — cik plata būs šī “vidējā slāņa” josla un cik augsts būs noteiktais minimālais ienākums, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, kas izlīdzināšanas sistēmai būs jānodrošina mazāk turīgajām pašvaldībām.

Rūta Jaksona, Dina Gailīte,

“LV” nozaru redaktores

Pēc “LV” diktofona ieraksta

preses konferencē Valdības namā