MĒS VISI BALTIJĀ

Lietuvas Republikå

Par prezidenta vēlēšanu

likuma labojumu

Lietuvas Seima konservatoru frakcijas loceklis Antans Stasišķis sagatavojis prezidenta vēlēšanu likuma labojumu. Saskaņā ar to par prezidenta kandidātiem nevar tikt reģistrētas personas, kas bijušas PSRS NKVD, MGB, KGB, kā arī citu ārvalstu attiecīgo dienestu darbinieki, tāpat tie, kas mācījušies šo struktūru skolās. Personas, kas slēpušas savus kādreizējos sakarus ar slepenajām struktūrām, ierosināts svītrot no kandidātu saraksta saskaņā ar Galvenās vēlēšanu komisijas lēmumu vai atbrīvot no ieņemamā amata apsūdzības procesa kārtībā.

Arī A.Stasišķa sagatavotajā labojuma projektā tiek piedāvāts pants, kurā ir runa par tiesībām kandidēt uz prezidenta amatu: “Par prezidentu nevar tikt vēlētas personas, kas nedzīvo Lietuvā, nav beigušas izciest sodu saskaņā ar tiesas spriedumu, kā arī personas, ko tiesa atzinusi par rīcības nespējīgām.”

Lietuvas juristi jauno labojumu komentē īsi: tas ir pretrunā ar Konstitūciju. Arī daļa politiķu šo steidzami apspriežamo labojumu vērtē skeptiski. Izplatīts ir viedoklis, ka šie labojumi var būt parlamenta vairākuma ierocis, izrēķinoties ar pretiniekiem, kas pretendēs uz valsts prezidenta amatu. Pie tādiem pieder bijušais ģenerālprokurora vietnieks Artūrs Paulausks.

Ja Seima pagaidu komisija, kura izskata faktus par iespējamiem parlamentāriešu sakariem ar ārvalstu speciālajiem dienestiem, apstiprinās parlamentārieša Audra Butkeviča neseno paziņojumu, ka Seima priekšsēdētājs Vītauts Landsberģis ir sadarbojies ar KGB, jauno prezidenta vēlēšanu likuma labojumu varēs piemērot arī konservatoru partijas priekšsēdētājam.

Par naftu — caur Klaipēdas ostu

Trīs naftas ieguves sabiedrību “Geonafta”, “Genču nafta” un “Minijos nafta” vadītāji septembra vidū tikās ar Klaipēdas pilsētas galvu Eugeņjumi Gentvilu un apvienības “Klaipedos nafta” ģenerāldirektoru Martinu Gusjatinu un vienojās par naftas eksportu caur Klaipēdas ostu.

Pilsētas galva E.Gentvils piekrita sabiedrību vadītāju nodomam un ierosināja izspriest, kā naftu pārvadāt — ar autotransportu vai pa dzelzceļu. Pirmais variants būtu lētāks, taču vajadzētu rekonstruēt ceļus. Otrs — dārgāks, bet mazāk tiktu noslogoti autoceļi un nedaudz paaugstinātos iedzīvotāju drošība.

Pagaidām nolēma gatavot projektus naftas transportēšanai gan ar automašīnām, gan ar dzelzceļa cisternām. Pēc dažiem mēnešiem šie projekti tiks izvērtēti un domu apmaiņā pieņemts lēmums.

Ik gadu Klaipēdas apriņķī iegūst ap 160 tūkstošus tonnu gaišās naftas. Tā kā “Mažeikiu naftos” pārstrādā tikai tumšo naftu, visa Lietuvas nafta tiek eksportēta vai nu pa dzelzceļu caur Poliju, vai arī caur Kaļiņingradas ostu.

Tuvākajā laikā zviedri plāno Lietuvas naftas ieguvē investēt 10 līdz 15 miljonus ASV dolāru un palielināt naftas ieguvi līdz 500 tūkstošiem tonnu gadā. 

Par Kauņas jaunajiem goda pilsoņiem

Līdz šim Kauņas goda pilsoņu vidū nebija neviena ievērojama sportista. Doma, ka šis robs jāaizpilda, radās vēl pavasarī. Tagad tas ir izdarīts — septembrī par Kauņas goda pilsoņiem ar pilsētas padomes lēmumu kļuva basketbolists Arvīds Sabonis un bokseris Aļģirds Šociks. Abiem šis goda nosaukums piešķirts par īpašiem nopelniem Lietuvas labā.

Basketbolists A.Sabonis, kam ir 32 gadi, savas dzimtenes vārdu nes tālu pasaulē vēl arvien, spēlēdams Nacionālajā basketbola līgā šī sporta veida dzimtenē ASV. A.Sabonis ir 1988.gada Seulas olimpisko spēļu čempions, Lietuvas izlases sastāvā izcīnījis bronzas medaļas Barselonas un Atlantas olimpiskajās spēlēs. Ar viņa līdzdalību desmit gadu laikā visskaistākās uzvaras ir guvis Kauņas “Žalgiris”.

Boksera A.Šocika lauru plūkšanas laiks bija pirms četriem gadu desmitiem. Patlaban viņš strādā par pasniedzēju Fizkultūras institūtā, spītējot saviem 69 gadiem. Ringā viņu sauca par džentlmeni, jo viņš prata savus pretiniekus pārspēt skaistā, godīgā cīņā, mērojot spēkus ar labākajiem padomju, Eiropas un pasaules bokseriem. A.Šociks ir PSRS, Lietuvas un Eiropas čempions. Pēc aktīvā sporta gaitu beigšanas slavenais bokseris kļuva par treneri un ir izaudzinājis daudzus Lietuvas cimdotās dūres meistarus.

Igaunijas Republikå

Par Valsts prezidentu,

kas iedvesmo parlamentu

Igaunijas parlamentam uzsākot rudens sesiju, Valsts prezidents Lennarts Meri parlamentā aicināja partijas atteikties no savtīgām interesēm un vienoties par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Valsts prezidents izteicās arī par to, ka vēlētāji gaida no parlamenta mērķtiecīgu gatavošanos Eiropas Savienības galotņu tikšanās reizei 13.decembrī Luksemburgā. “Pēdējais laiks ir uzsākt dialogu ar tautu par iestāšanos Eiropas Savienībā, jo šie jautājumi skar katra mūsu pilsoņa ilgas un cerības,” teica L.Meri.

Kā norādīja prezidents, Ārlietu ministrijai un Igaunijas diplomātiem šajā rudenī būs darba pilnas rokas. “Par nozēlošanu jāatzīst, ka jau pašlaik esam zaudējuši laiku. Visvairāk raižu man rada fakts, ka Igaunijas sabiedrībā nenotiek lietišķa diskusija par iestāšanās noteikumiem Eiropas Savienībā,” teica prezidents.

L.Meri citēja Vācijas bijušo ārlietu ministru Hansu Dītrihu Genšeru tikko notikušajā Viļņas galotņu konferencē, kur H.Genšers brīdinājis no jaunu atšķirīgu joslu izveidošanas Eiropā. H.Genšers uzskata, ka sarunas par iestāšanos ES jāuzsāk ar visām Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm reizē, tas nozīmē, arī ar Latviju, Lietuvu, Slovākiju, Bulgāriju un Rumāniju. L.Meri atzīmēja, ka šāds uzskats ir vairākiem ietekmīgiem Eiropas politiķiem.

Parlamenta priekšsēdētājs Tomass Savi rudens sesijas atklāšanas runā atgādināja, ka jau pirms 75 gadiem toreizējais prezidents Konstantīns Petss norādījis uz dzelkšņiem un vīnogām parlamenta sēžu zāles durvju ornamentā un aicinājis tautas priekšstāvjus atcerēties to, ka “viņu varā ir tas, vai šajā zemē augs dzelkšņi vai vīnogas”. Šādā salīdzinājumā arī tagad nepieciešams tāds pats atbildīgs risinājums, kā to savā laikā aicināja mūsu pirmais prezidents, atzīmēja parlamenta spīkers.

Parlaments darbu uzsāka nedaudz citādā sastāvā. Jūlijā mirušā Ilo Uluotsa (Koalīcijas partija) vietā nācis Valjo Maso no Lauku partijas.

Parlamenta prezidijam iesniegumu uzrakstījis bijušais premjers Tīts Vehi, pamatodams savu vēlēšanos aiziet no politikas un nodoties uzņēmējdarbībai. T.Vehi vietā parlamentā nāks pie partijām nepiederošais deputāts Ants Enno Lihmuss.

Koalīcijas frakcijā tagad ir tikai 17 locekļi, jo par izstāšanos no frakcijas paziņojis arī Juhans Āre, kurš uzskata, ka viņš kā neatkarīgais deputāts varēšot labāk pārstāvēt savu vēlētāju intereses. “Man nav pieņemama Koalīcijas partijas politika par aizsargmuitu. Es neticu, ka pēc muitas tarifu likuma pieņemšanas Koalīcijas partijas vadība spēs radīt tādu muitas tarifu sistēmu, kas patiesi veicinās vietējo ražojumu attīstību,” skaidroja J.Āre.

J.Āre nav apmierināts arī ar valdības izglītības politiku. “Mazāk jātērē nauda valsts aizsardzībai un būtiski jāpalielina summas izglītībai,” bilda J.Āre. “Tā labāk varēsim izveidot Igauniju par Eiropas Savienībai derīgu valsti.”

Par izglābto valstsvīra sirdi

Gluži nesen — 11. septembra agrā rītā — Igaunijā populārais valstsvīrs, patlaban viens no parlamenta frakciju vadītājiem Arnolds Rītels bija pirmsinfarkta stadijā. Jau pulksten 4.55 viņš tika nogādāts Mustamē slimnīcas intensīvajā nodaļā.

Ārsti nolēma nekavējoties operēt. Arnoldam Rītelam tika izdarīta tā sauktā Jeļcina sirds operācija, pat vēl sarežģītāka, jo Rītelam tika atjaunoti seši ar sirdi saistīti asinsvadi (parasti tiek atjaunoti tikai līdz četriem), kas tika ņemti no kājām un krūtīm. Operācija ilga četrarpus stundas. To veica Mustamē klīnikas vadošais ķirurgs Ants Pāpstels.

Operācija bijusi veiksmīga, un, pēc ārstu domām, Arnolds Rītels jau pēc mēneša varēšot sākt strādāt, bet viņam jāatsakās no cigaretēm un ar holesterīnu bagāta uztura.

Šāda operācija izmaksā apmēram 50 000 kronu. Līdzīgas sarežģītas sirds operācijas Mustamē slimnīcā tiek izdarītas vidēji dienā viena, bet gaidītāju rinda uz operāciju — pavisam gara.

Par zemāko bezdarba līmeni Baltijas valstīs

Pēc Baltijas valstu nodarbinātības dienestu ziņām, bezdarba līmenis visaugstākais ir Latvijā, bet viszemākais — Igaunijā. Bezdarba vispārējais līmenis šī gada astoņos mēnešos Lietuvā samazinājies no 6,2 līdz 5,4 procentiem, Igaunijā no 4,1 līdz 3,5 procentiem, bet Latvijā paaugstinājies no 7,2 uz 7,3 procentiem.

Septembra sākumā bez darba Lietuvā bija 96 000, Latvijā — 94 700, bet Igaunijā — 30 000 darbspējīgo iedzīvotāju.

Par cerībām uz Melno jūru

No Odesas jūras dienu svinībām atgriezies apvienības “Hansatee” (“Hanzas ceļš”) padomes priekšsēdētājs Toivo Ninnass, kurš uzskata, ka Melnā jūra Igaunijai varētu būt ļoti perspektīva. T. Ninnass neizslēdza iespēju, ka jau nākamajā pavasarī kāds no “Hansatee” kuģiem peldēs Melnajā jūrā.

“Iespējas tur ir neizsmeļamas, jautājums tikai, kad tirgus attiecības nokļūs tik tālu,” tā savu braucienu uz Odesu rezumēja T. Ninnass. Padomju laikā Melnajā jūrā bijusi vērojama rosīga kuģošana, taču tagad no tā faktiski nav atlicis nekas. “Tikai no Bulgārijas vēl pārvadā dažādas preces, arī uz Stambulu iet kāds reiss, bet regulāra kuģošana tur vairs nenoris,” tā izteicies T. Ninnass.

Tajā pašā laikā Odesā pēdējos gados ar itāliešu palīdzību ir uzcelta lepna 32 miljonus dolāru izmaksājusi jūras pasažieru stacija, bet ceļotāju skaits vasaras mēnešos bijis tikai 4000. Ukrainas firmas izrādījušas interesi uzsākt kopdarbu ar igauņiem. Pozitīvi vērtējams arī tas, ka, it īpaši no Krievijas puses, šeit nav muitas ierobežojumu un atkrīt arī politiskais risks. No Melnās jūras kādreiz slavenās kuģniecības maz ir palicis pāri: firma atrodas uz bankrota robežas, daļa kuģu ir arestēti, daļa vispār pārdoti.

Ukrainas kuģniecības pārstāvis jau apmeklējis Igauniju, un tuvākajā laikā paredzama divu valstu kuģinieku jauna tikšanās.

Materiāli “Latvijas Vēstnesim”:

par Lietuvu — Evija Liparte,

un Andris Sproģis

par Igauniju — Katrīna Ducmane