Pie pirmavotiem

Latvijas valsts un tās vīri

Pirmpublikācija

Kārlis Ulmanis,

sarakstē ar domubiedru

Turpinājums. Sākums — “LV” 28.08., nr.213; 29.08., nr.214; 02.09., nr.215;

03.09., nr.216; 04.09., nr.217; 05.09., nr.218/219; 09.09., nr.220/222; 10.09., nr.223;

11.09., nr.224; 12.09., nr.225; 16.09., nr.226/229; 17.09., nr.230; 18.09., nr.231;

19.09., nr.232/235; 23.09., nr.236/241; 24.09., nr.242/245; 25.09., nr.246/247;

26.09., nr.248; 30.09., nr.249

Vjatkā

20./I — 1915.

Ļ. god. Enzeliņa kgs!

Nu ir jau otrdienas vakars, bet padarīts vēl nav nekas. Par Petrogradu es Jums jau uz kartes rakstīju. Iespaids bija no Palātes tas, ka uz papīra viņi izskatās labāk nekā patiesībā. Pateikt viņi man nekā nevarēja. Nu šodien Vjatkā, guberņas zemstē, (..) gandrīz tāpat. Bezgala nevaļīgi, pretim nākšanas tikpat kā nekādas, bet viss tas apsedz patiesībā tikai to, ka viņi patiesībā par tām lietām arī nekā nezina. Agronoms jau pēc minūtes uzcēlās, gribēja nodot mani savam palīgam, bet es pavisam aukstasinīgi paliku sēžot un tā dabūju vēl šo un to zināt. Tas palīgs, tas jau rūca vien tik. Ah, Baltijas, tos mēs pazīstam, tie jau grib sapirkt visu pasauli. Kad nu viņam tika ieskaidrots, ka ir starpība starp mums un Baltijas ctvtyjdjls, tad tā kā drusku atkusa, bet nedaudz. Tomēr es izdabūju, ka Vjatkā pašā nekā nav, būtu jau vēl bijis, ja nebūtu sākts pirkt armijai, kur aiziet viss. Uz Debesīm braukt ne mazākā aprēķina, bet Permas guberņā tālāk esot daudz auzu, bet arī tur ņemot armijai — un ja es ko atrastu, tad man vajadzēšot atļaujas iepirkt no gubernatora, jo aizliegts auzas izvest iz guberņas. Lai dabūtu atļauju no gubernatora, tad vajadzēšot man pilnvaras no Biedrības, redzēs, kas tur būs. Laikam pa telegrāfu drīz ko no manis dzirdēsat. Es gan tomēr vēl neapstāšos Permā, bet braukšu tieši uz Kamišlovo, kur es notikšu ceturtdien, varbūt no rīta. Vilcieni iet ar lielu nokavēšanos, Kamišlovas apriņķī esot daudz auzu, tāpat arī Jaluturovskas un Išimas, tur visur pieiet dzelzceļš. Arī pašā Tjumenī man uzdeva viena kupča adresi, ka tas esot ļoti uzticams un apgādājis arī Vjatkas zemsti citos gados, kā tas rūcējs caur zobiem izspieda. Tad es nu tik braukšu vaļā. Dūša man ir laba, lai gan vilcieni pārpildīti ar vāciešiem. Pirmās dienas es ēdu stacijās, kā jau daždien kungs, bet nu es esmu jau gudrāks — nopirku tējkannu, tēju, cukuru, maizi — desu un nu es varēšu braukt un neapsēst puspasaules. Jo cenas visur tādas ka bail. Pat viesnīcā te Vjatkā es ēdu jau savu, numurs 2.50 kap., un ēdieni dārgi. Bet no sākuma prasīja, kad pasūtīju tēju, vai man pašam esot cukurs un tēja, un tas bija man labs mājiens. Prasīja arī, vai esot pašam sava gultas veļa līdz. Un še ir daudz jaunas lietas. Ormaņi dārgāki nekā Petrogradā. Auzas uz tirgus 1.10 un siens 60 kap., bodēs 70 kap.

— Jā, es biju arī vienā skolas saimniecībā — nu, es aprakstīšu mājās pārbraucis. Tad atnāks man paka pie bagāžas Vjatkas mantām, zināt, nenocietos, bet kvīte būs vēstulē ar sūtīšanas izdevumu pēcmaksu, lūdzu izpirkt un izņemt. — Es jau rakstīšu atkal.

Jūsu K.A.Ulmanis

Tjumenī,

23./I —1915.

Ļ.god. Enzeliņa kgs!

Es tikai gribu to apstiprināt, ko telegrāfs Jums jau ziņoja — nopirku pirmos 10 vagonus sēklas auzu — sausas, labas, vietējās sugas, man viņas izliekas ļoti labas — tās Debesu auzas jau lai ne tuvu nenāk. Maksās 78 kap., prasīja gan 80, bet es nospiedu 2 kapeikas. Permā nekā nebija, tai Kamišlovā nemaz neapstājos. Šis Vasilijs Lavrovičs Šerņakovs ir viens liels tirgotājs, kulaks, kuram pieder gandrīz vai puspilsētas. Bet esot ļoti godīgs un taisnis, viņu sāka man jau Vjatkas zemstē ieteikt un ieslavēt — un arī visur citur pa ceļam. Mums būs jālūdz līgums no ministrijas un atļauja no vietējā komandanta. Līgums ir tāds, ka ja līdz 15.febr. vagonus nevar dabūt, tad līgums izirst — (..) dabūsim iemaksu atpakaļ. Pārdevējiem viegli. Starplaikā jau no Jalutorovskas es Jums atkal būšu visu aiztelegrafējis. Barības auzas ir ārkārtīgi labas, tikai pamīkstas. Bet tās jau varēs arī uz pirkšanu dabūt. Rudzi 75 kap., mieži 75—80 kap. Jalutorovskā ir Maskavas Zemk. Biedrības nodaļa, tiem esot līdz 30 vagonu auzu. Par to Petropavlovsku — no kurienes Klucis atrakstīja, nedzird nekā laba, auzas tur gan esot, bet sliktas, sīkas. Bet jāaizbrauc būs. Ja varētu vēl dabūt tādas auzas, kā tie 10 vagoni nopirkti, par tādu cenu — un ja varētu viņas aizgādāt uz Valmieru, tad mēs būtu lieli vīri. Šim vairāk nebija, bet ir atkal citas, tikai nieku sliktākas. Redzēs, kādas būs Jaluturovskā. Nauda bija tādēļ vajadzīga, ka akreditīvs ir tikai uz zināmām pilsētām — un tas Tjumenis jau sākumā nebija paredzēts. Vispārīgi šeit ir laba zeme, auzu raža bijuse ap 300 pudu no desetinas — un cenas kara dēļ nedzirdēti augstas. — Tjumenī elektriskā apgaismošana, sniegs stāv kā septembrī uzkritis, tagad salts ap 20 grādu, priekš svētkiem gan esot bijis līdz 35 — 40, tā tas ormanis man teica. Vilcieni ļoti kavējas, tādēļ daudz laika iet pazušanā un nevar tikt uz priekšu. Pēc dienām 10 tomēr ceru būt atpakaļ mājās, ka tikai varētu dabūt atļauju auzas ievest un ja būtu vagoni. Ļaudis vienkārši un laipni.

Jūsu K.A.Ulmanis

Jā, tāda šūba, kas tur mums atsūtīta, tā ir šejienes “fūrmaņu” kažoks.

Zkenjhjdcr

25./I — 1915.

Ļ.god. Enzeliņa kgs!

Vakar es nu atkal nosūtīju telegrammu un tagad došu paskaidrojumus, valdība pilnīgi aizlieguse dot vagonus preču vešanai, bet nu gadās tā, ka šīs pašas Maskavas Lauks. Biedr. Nodaļa ir pārdevuse daudzām zemstēm auzas — un nu taisni šinī brīdī viņu domnieki Petrogradā kopā ar citiem klapatā vagonu dēļ — un nu pa telegrāfu pievienosim arī mūsu 45. Tik liels skaits tādēļ, ka tad varbūt dabūšot vagonu 20. Vienīgā cerība dabūt vagonus ir Nodaļai, tas Šernakovs padaudz nogrēkojis, sūtīdams simtiem vagonu pēc aizlieguma, citi nosūdzējuši Petrogradā. — Un nu viņš nekā vairs nevar darīt. Bet ja Nodaļa dabūs atļauju — tad aizsūtīs arī Šernakova 10 vagonus. Nodaļas auzas var būt nav tik labas kā Šernakova — bet citi labumi ir lielāki. Un ja vispārīgi ko nebūt dabūs, tad tikai no šīs Nodaļas, kā tagad lietas izskatās. Labi, laipni, godīgi ļaudis, bet tomēr ar ļoti maz piedzīvojumiem labības lietās! Bet auzas tomēr ir labas — un daudz. Prasa 83 kap., kas tomēr nebūtu ļoti daudz — samērā. Šernakovs arī pacels cenu, jo nolīgām vagonus apgādāt līdz 15.febr., bet nu es pieprasīju, lai pagarina līdz 15.martam. Redzēs, ko teiks. Nodaļas vadītājs saka, ka ap marta vidu vagoni būšot — un vēlākais Maskavā es dabūšu pirkt, kas tagad Petrogradā iznācis. Līguma ar Nodaļu nav, cena 83 kap. — tikai aptuvis. Nolīgs, kad atnāks atbilde no Petrogradas. Laiks ir auksts, bet man nesalst. Uz Petropavlovsku es braukšu tikai izzināšanas dēļ. Es viņam telegrafēju, bet nav atbildes. Visās pieprasīšanās jāuzsver, ka auzas ir sēklai un jau nopirktas. Barības labības izvešana pilnīgi neiespējama. — Visa lieta nav diezin cik droša — bet nekā labāka nevar izdarīt.

Jūsu K.A.Ulmanis

Suntažos,

1./VIII — 1915.

Ļoti godātais Enzeliņa kgs!

Paldies par to vēstuļu paku. Vienu no viņām es nosūtu Jums atpakaļ atbalstīšanai. Man liekas, ka mūsu mīļajai “Zemei” būs gan jāpacenšas, jo še ir lietas, kuras nav ciešamas un kuras negaida. Lai gan sāk iet jau it kā uz beigām, bet nevar jau zināt, ko mums tad uzdos darīt. Man pašam pa daļai ir uzdots rūpēties par slimajiem kroņa lopiem, kuru ir kādi 10 000, lielus un mazus rēķinot. Bet tiklīdz kā varēs, es steigšos uz Valmieru! Avīzes es nelasu, jo es redzu diezgan ciešanu pats savām acīm. Vai mans brālis atbrauca uz Valmieru?

Ar daudz labām dienām Jūsu K.Ulmanis

Rikteres muižā

13./VIII — 1915.

Ļoti godātais Enzeliņa kgs!

Es esmu tagad “iestādīts” no valdīšanas par pārvaldnieku kroņa lopu lēģerī. Mums ir kādi 15 000 slimu govju, cūku un aitu. Es nezinu, kāda diena, kas rīts, kas vakars. No projām tikšanas uz Valmieru ne domāt. Ir jau tai lietai arī savas labās puses, bet žēl man tas, ka es nevaru būt Valmierā pie Jums, kur sevišķi tagad vajadzētu būt manai lietai. Un “Zemes” ar nu nav. To jau nu gan vēlāk atkal sasteigsim. Liels atbildīgu cilvēku trūkums. Lopiem nevar ļaut acīm redzot nobeigties. Arī liels sajukums un nezināšana tur, kur visam vajadzētu būt skaidrībā.

Es lūdzu man rakstīt, kā viss tur Valmierā iet un izskatās. Ja es kā nebūt varēšu, es raudzīšu tikt mājās uz kādu dienu — lai tas izliekas neiespējams.

Mans brālis Kleišis raksta, ka esot tagad Krustuļos un dzīvojot it labi.

Ar mīļu sveicienu Jums un citiem Jūsu K.A.Ulmanis

Rikterē

4./IX 1915.

Ļoti godātais, mīļais Enzeliņa kgs!

Es še nu dzīvoju jau tuvu 4 nedēļas un man sāk visa šī lieta nepatikt. Kad man jāpieņem lopi rekvizīcijas vietās, tad es zinu, kas tas ir, bet iespiest še uz nenoteiktu laiku, kad es citur, sevišķi pie Jums Valmierā varētu taču ko patiesi palīdzēt grūtajos laikos, tad man sāk tā kā gribēties prom tikt. Bet vēl mums ir 1800 govu un 1300 aitu — visi slimi un neviens nezin, kur viņus likt un ko ar viņiem darīt. Lietus līst no tiesas — un visi, tiklab lopi, kā gani zem klajas debess. Dizentērija plosās. Jau viens no mums, Saliņš, tika nosūtīts uz Valmieru. Cerēsim, ka tak lietas neņems pavisam ļaunu virzienu.

Ja es kā nebūt varēšu, es raudzīšu jau nedēļas sākumā tikt uz kādu vilcienu starplaiku uz Valmieru. Mani pavisam atlaist mājās, no tam jau vicegubernators negrib ne dzirdēt.

Ar daudz labām dienām Jūsu K.Ulmanis

Rikterē,

16./IX — 1915.

Ļoti godātais Enzeliņa kungs!

No mana Valmieras brauciena nekas neiznāca, jo atnāca no vicegubernatora atbilde atlikt braucienu un stāvēt uz vietas. Tagad nu ir jauns rīkojums, mums ir ierīkota gatava kautuve un mēs kaujam lopus karaspēkam un bēgļu ēdināšanas punktiem. Lieta iet jau uz beigām, un es, lai es kā to vēlētos, nevarēšu ātrāk mājās būt, kamēr viss še būs izbeidzies. Bet es palieku ar katru dienu sirmāks un vecāks. Par to nu nebūtu ko rakstīt. Tikai citās vietās es varētu derīgāks būt. Es domāju, ka mēs tā uz oktobri tiksim gatavi ar visu — un gan jau kā nebūt izturēs.

“Zeme” 15.numurs atnāca, paldies. Es jau izlasīju arī — un man sevišķi patika “padzīto” labā teiktie vārdi. Vai tad kungi neko negribēja iebilst pret šo vārdu? Ja Jums iznāk kāda minūte vaļas, lūdzu atrakstiet taču, kā viss tagad sastāv.

Ar mīļām labdienām Jūsu K.Ulmanis

Rikterē,

30./IX — 1915.

Ļoti godātais Enzeliņa kgs!

Saņēmu tos 200 rubļus, lielais paldies, jo te man neviens nekā nemaksā, lai gan sola, un par visu man ir jāmaksā nauda — un krietni sāļa. Vēstules un karti arī saņēmu. Es nu jau gan tagad iesniedzu gubernatoram lūgumu atlaist mani beidzot uz mājām. Izbeiguši mēs nu še esam, bet vēl nav pavēles par mantu nodošanu un atļaujas aizbraukt. Visi gaidām, par visiem vairāk mūsu draugs veterinārs Mūllers. Na, būtu jums ko redzēt un dzirdēt. Es ceru tā uz jaunnedēļas sākumu būt mājās.

Jūsu K.Ulmanis

Priekuļos

10./XI — 1915.

Ļoti god. Enzeliņa kgs!

Vilcienā dabūju dzirdēt, ka nu jau arī uz Valmieru pārcēlusēs lopu rekvizīcijas komisija. Kunga Cēsīs nav mājās, esot Rīgā, nevarēs laikam rīt satikt, bet ir tomēr pamatota cerība, ka tiks ņemti lopi netikvien no zemnieku saimniecībām, tiks pamesti cilts lopi ierakstītie, bet tie tad laikam būtu jāizved. Tad galvenām kārtām, kas ir par to, lai ņem lopus vairāk lāgos un lai atstāj visus, kas jaunāki par 2 gadiem. Tiklīdz būs kas noteikts zināms, tūliņ Jums paziņošu. — Bija še visi kopā, izveda runas arī uz to, ka būtu jāatjauno Balt. Lauks. Es arī piedalījos sarunā un beigās nolēmu tomēr tikai pabalstīt “Līdumu”. — Cerībām par zemstes ievešanu varētu gandrīz sākt atļaut plašākas telpas, nevar tomēr zināt, jo baumas par šo lietu parādās no vairākiem kvartāliem. Bet drošs jau nekas nav.

Jūsu K.Ulmanis

Riga

28./XII — 1917.

Sehr geehrter Herr Enselin!

Hoffentlich kommt dieser Brief in Ihre Hände. Viel kann man ja nicht schreiben. Gesund bin ich und verhältnissmässig geht es uns hier ganz gut. In etwas zwei Wochen fangen wir Vorlesungen ūber Landwirtschaft an, der Gartenbauverein (Lanmann) hält seine Kurse schon seit Anfang Dezember an. Silwer auch in Kurland. Dort sieht es auch bei weitem nicht so schlecht aus, wie man es sich hätte denken können. Allerdings liegt das meiste Land brach. Aber diejenigen Wirtschaften, deren Besitzer nicht weggelaufen sind, die sind im ganz guten Zustände. An der Front soll man jetzt auf gesetzlichem Wege Zeitungen austauschen können, und dieser Brief wird derartig befördert. Ob Sie uns nicht welche Zeitungsnummern schicken könnten, damit wir ūber die tatsächlichen Verhältnisse und Zustände in Livland etwas erfahren wūrden. Jedenfalls bitte ich Sie mir bald zu schreiben.

Mit herzlichen Grūssen an alle Ihr K.Ulmann

11./III — 1918.

E. kungs!

Lai gan es vakar vakarā Egl. k. iedevu vēstuli priekš jums, gribu šorīt vēl arī šo nodot. Ausberģis advokāts pieprasīja no Valkas 100000 rubuļu, ar ko Rīgā iepirkt hipotēku un ielu dzelzceļa biedrības akcijas, liekas tagad še (..) trūkuma dēļ un darbības ierobežošanā piedāvā par samērā pieņemamu cenu. Zemn. Hip. akcijas gan laikam 95 r. (100) un ielu dzelzceļa 110, bet vēl šoruden ziņoju arī Jums šo, varbūt ir Jums lieka nauda, naudas kurss vispārīgi nedrošs, varbūt arī Jūs gribētu še ko iegādāt. Cena gan jau domāta (..).

(Še klāt pielikto zīmīti izlasīt un ar kādu iebraucēju nosūtīt manam brālim.)

K.Ulmanis

Rīgā

16./III — 1918 .

Ļoti god. Enzeliņa kgs!

Šoreiz gribu Jums vēsti sūtīt, ka ir droši paredzams, ka ap 25.—26.martu (arvienu jaunais stils) es dabūšu atļauju braukt uz Valku un atpakaļ. Jādomā, ka Valkā varēs būt ap 28.—30.martam. Es nu tikai nezinu, vai ir Vidzemē iespējams bez lielām grūtībām atļauju ziņā braukt no viena apriņķa uz otru, jo es gribētu katrā ziņā arī ar Jums satikties un aprunāties. Par vispārīgām lietām, kā arī par tīri lauksaimnieciskām un biedrību lietām. Kad es toreiz decembrī biju Jelgavā, man atteica, ka latviešu lauks. biedrības netikšot atļautas, tagad nu uz otrreizēju pieprasījumu ir pienācis raksts, kurš nosaka, ka Kurzemē tiks pielaista vienīgi muižnieku un zemnieku kopīga darbība muižnieku biedrībās. Pagaidām Rīgā vēl pastāv Centrālbiedrība, bet darbības patiesībā nekādas nav, un par apstākļiem pašā Vidzemē nekas nav zināms. Ja Jūs varētu man vēl atrakstīt (nobr. Antons varbūt ko zinās par atsūtīšanu), kā mēs varētu satikties, ja varētu, es labprāt apstātos Valmierā, bet tas ir iepriekš jāizzin, citādi varbūt būtu jārauga satikties Valkā, vai citur.

Es ceru, ka to pirmo vēstuli Jūs jau būsat saņēmuši. Vai tad kāds no Jums neiebrauks Rīgā? Vai K.Saliņš arī ir Valmierā?

Krūmam nebūtu ko steigties ar mājās braukšanu, tur maz maizes.

Ar mīļu sveicienu visiem, Jūsu K.Ulmanis

Rīgā,

27./III — 1918.

Ļ.g. Enzeliņa kgs!

Jūsu abus sūtījumus dabūju tikai vakar vakarā vēlu. Šorīt nostāvēju rindā 4 stundas dēļ braukšanas atļaujas, bet par velti, varbūt ka dabūs sestdien. Grāmatas es raudzīšu sameklēt. Tagad gribu tikai aizrādīt, ka preces nebūs. (..) Jums vai Dr. Apinim vajadzētu iet pie tiem kungiem un izdabūt atsvabināšanu. Citu neko nerekvizējot, bet pērkot par skaidru naudu, kurai tagad dažreiz ir lielāka nozīme nekā krievu laikos, ja arī varbūt tikai ēdamlietu veidā. Vidzemē pieder vēl pilnīgi pie Krievijas, viņus še uzskata par policistiem — un kā ar tādiem var gan runāt, jo neizprotams, kādēļ varētu aprakstīt preču krājumus.

Tagad steigā neko citu nevaru uzrakstīt. Rīgā Kerenski (mazie) ir 45—50%, cita krievu nauda ap 62%. Bet pēc svētkiem jāgaida celšanos. Vai Jūs pie preču cenu pārvēršanās markās esat ievērojuši visus kursus?

K.Ulmanis

Rīgā

27./III — 1918.

Ļ.g. Enzeliņa kgs!

Namu konfiscēšana nav sagaidāma, nekur par to nekas nav dzirdēts. Grāmatas es lielāko daļu šodien sameklēju — lai tikai brauc Pļaviņš šurp ar naudu un lai ved mājās.

Vai Jūs nevarētu ar to šoferi iepazīties ar bēgļu komitejas palīdzību un arī man atsūtīt kādu nieku gaļas un sviesta un šo to ēdamu. — Ja es braukšu uz Valmieru, katrā ziņā piebraukšu.

K.Ulmanis

Kārlis Ulmanis jaunības dienās Kārļa Krauzes grebums cinkā

Kārlis Ulmanis savus rakstus regulāri sūta vairākiem latviešu žurnāliem un laikrakstiem, arī uz laikrakstu “Zeme”, kura redaktors ir Hermanis Enzeliņš. Apcere “Grūtie laiki” uz 71/2 lpp. ir viena no kārtējām viņa publikācijām.

“Latvijas Vēstneša” publikācija.

Dr. Sigizmunds Timšāns, “LV” informācijas redaktors