Ministru kabineta noteikumi Nr. 228

Rīgā 2019. gada 28. maijā (prot. Nr. 26 24. §)

Slaucamo govju un slaucamo kazu pārraudzības un snieguma pārbaudes kārtība

Izdoti saskaņā ar Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likuma
13. panta pirmo daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka slaucamo govju (turpmāk – govis) un slaucamo kazu (turpmāk – kazas) pārraudzības un snieguma pārbaudes kārtību.

2. Pārraudzības un snieguma pārbaudes gads:

2.1. govīm sākas 1. oktobrī un beidzas 30. septembrī;

2.2. kazām sākas 1. janvārī un beidzas 31. decembrī.

3. Ganāmpulka īpašnieks pārraudzības laikā iegūst datus par visu vienam mērķim un vienā novietnē turētu govju vai kazu (turpmāk – pārraudzības ganāmpulks) piena produktivitāti (turpmāk – pārraudzības dati).

4. Ganāmpulka īpašnieks snieguma pārbaudes laikā atbilstoši audzēšanas programmai iegūst:

4.1. pārraudzības datus par visām vienam mērķim un vienā novietnē turētām govīm vai kazām;

4.2. eksterjera vērtēšanas datus, kā arī citus datus ģenētiskās kvalitātes noteikšanai par visām govīm vai kazām, ar kurām īsteno audzēšanas programmu (turpmāk – snieguma pārbaudes ganāmpulks).

5. Ganāmpulka īpašnieks nodrošina atbilstošus apstākļus, piemēram, attiecīgās dzīvnieku novietnes un dzīvnieku pieejamību pārraudzības vai snieguma pārbaudes darbam, kā arī virspārraudzībai un pārraudzības vai snieguma pārbaudes darba kontrolei.

6. Pārraudzības datus iegūst persona, kura individuāli kontrolē katru pārraudzībā vai snieguma pārbaudē esošo govi un kazu un kura ir saņēmusi sertifikātu vai apliecību govju vai kazu pārraudzībai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām personām, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, snieguma pārbaudi un pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, olšūnu un embriju transplantāciju (turpmāk – pārraugs).

7. Pārraudzības datu iegūšanai lieto šādas metodes:

7.1. A metodi – pārraudzību vai snieguma pārbaudi veic pārraugs, kas ir saņēmis sertifikātu pārraudzības veikšanai;

7.2. B metodi – pārraudzību vai snieguma pārbaudi veic pārraugs, kas ir saņēmis apliecību pārraudzības veikšanai vienā ganāmpulkā;

7.3. C metodi – pārraudzību vai snieguma pārbaudi veic pārraugs, kas ir saņēmis apliecību pārraudzības veikšanai vienā ganāmpulkā, un pārraugs, kas ir saņēmis sertifikātu pārraudzības veikšanai. Pārraugi vienojas par veicamajiem darbiem.

8. Pārraugs, kas ir saņēmis apliecību pārraudzības veikšanai vienā ganāmpulkā, piena daudzumu nosaka un piena paraugus iegūst ar tādu piena daudzuma mērīšanas līdzekli un piena parauga ņemšanas līdzekli, kāds apgūts praktiskajā apmācībā saskaņā ar šo noteikumu 6. punktā minētajiem normatīvajiem aktiem.

9. Eksterjera vērtēšanas datus iegūst fiziska persona, kura novērtē katras snieguma pārbaudē esošās govs un kazas eksterjeru un kura ir saņēmusi sertifikātu vai apliecību govju vai kazu vērtēšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām personām, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, snieguma pārbaudi un pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, olšūnu un embriju transplantāciju (turpmāk – vērtēšanas eksperts).

10. Piena kvalitātes rādītājus nosaka piena kvalitātes analīžu laboratorija, kura ir:

10.1. akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību un kuras akreditācijas jomā ietilpst piena fizikāli ķīmiskā testēšana;

10.2. noslēgusi līgumu ar Lauksaimniecības datu centru (turpmāk – datu centrs) par pārraudzības datu apmaiņu (turpmāk – piena laboratorija).

11. Pārraudzības datus, eksterjera vērtēšanas datus un citus datus govju un kazu ģenētiskās kvalitātes noteikšanai reģistrē datu centra tīmekļvietnē ciltsdarba, snieguma pārbaudes un pārraudzības informācijas datubāzē (turpmāk – datubāze).

12. Datu centrs atbilstoši normatīvajiem aktiem par fizisko personu datu apstrādi nodrošina autorizētu pieeju datubāzei ganāmpulka īpašniekam, pārraugam, govju vērtēšanas ekspertam, piena laboratorijas darbiniekam un šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrībai, kas atzīta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrības un krustojuma cūku audzētāju organizācijas atzīšanu, kā arī audzēšanas programmas apstiprināšanu (turpmāk – biedrība).

13. Saimniecībā, kurai ar biedrību ir noslēgta vienošanās par attiecīgās audzēšanas programmas īstenošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrības un krustojuma cūku audzētāju organizācijas atzīšanas kārtību, kā arī audzēšanas programmas apstiprināšanas kārtību, uzskaita pārraudzības datus šo noteikumu 2. nodaļā noteiktajā kārtībā.

2. Govju un kazu pārraudzības kārtība

2.1. Pārraudzības uzsākšana

14. Pirms pārraudzības sākšanas ganāmpulka īpašnieks:

14.1. vienojas ar pārraugu par pārraudzības darbu, ja ganāmpulka īpašnieks pats neveic pārraudzību savā ganāmpulkā;

14.2. paziņo datu centram par pārraudzības uzsākšanu.

15. Pārraudzības ganāmpulka īpašnieks sadarbībā ar pārraugu vienojas par ganāmpulka pārraudzības plānu, kurā nosaka:

15.1. pārraudzības datu reģistrēšanas dokumenta (turpmāk – pārraudzības uzdevums) saņemšanas veidu;

15.2. piena daudzuma noteikšanas un paraugu ņemšanas shēmu;

15.3. pārraudzības uzdevuma un pārraudzības datu apstrādes rezultātu saņēmēju;

15.4. intervālu starp ganāmpulka kontrolēm atbilstoši šo noteikumu 18. punktam;

15.5. piena laboratoriju, kurā veiks piena analīzes.

16. Datu centrs nodrošina pārraudzības uzdevumu, kurā norāda šādu informāciju:

16.1. par pārraudzības ganāmpulku:

16.1.1. ganāmpulka īpašnieks (personas vārds, uzvārds vai nosaukums);

16.1.2. ganāmpulka un novietnes dati;

16.2. par pārraudzības ganāmpulka kontroli:

16.2.1. kontroles datums;

16.2.2. kontrolējamo dzīvnieku vārdi un identifikācijas numuri;

16.2.3. atbilstoši pārraudzības ganāmpulka pārraudzības plānam piena daudzuma noteikšanas mērvienība, piena daudzuma noteikšanas biežums un paraugu ņemšanas biežums.

17. Piena laboratorija nodrošina:

17.1. piena paraugu kasti un kastes numuru;

17.2. piena paraugu pudelītes, kuru tilpums ir vismaz 45 mililitri;

17.3. konservantu un tā iepildīšanu piena paraugu pudelītēs;

17.4. pavaddokumentu papīra formā, ja laboratorija par to ir vienojusies ar pārraugu.

2.2. Pārraudzības datu iegūšana un reģistrēšana

18. Intervāls starp govju pārraudzības ganāmpulka kontrolēm ir no 22 līdz 37 dienām, bet starp kazu pārraudzības ganāmpulka kontrolēm – no 28 līdz 34 dienām.

19. Šo noteikumu 18. punktā minēto intervālu starp kontrolēm var pārsniegt:

19.1. vienu reizi pārraudzības gada laikā – pārrauga atvaļinājuma laikā vai viņa slimības dēļ – līdz 75 dienām;

19.2. ja Pārtikas un veterinārais dienests pārraudzības ganāmpulkam noteicis piena realizācijas aizliegumu;

19.3. ja visas pārraudzības ganāmpulka govis un kazas attiecīgajā brīdī ir cietstāvošas.

20. Govs vai kazas atnešanās dienu uzskata par slaukšanas dienu, bet cietlaišanas dienu – par cietstāvēšanas dienu.

21. Individuālo kontroli uzsāk:

21.1. govij – ne agrāk kā piektajā slaukšanas dienā pēc atnešanās;

21.2. kazai:

21.2.1. ne agrāk kā septītajā dienā pēc atnešanās, ja kazlēnus atšķir sešu dienu laikā pēc dzimšanas;

21.2.2. pēc kazlēnu nošķiršanas, ja kazlēnus zīda ilgāk nekā sešas dienas pēc dzimšanas.

22. Piena daudzuma noteikšanai izmanto nebojātus mērīšanas līdzekļus, kuru precizitāte ir pārbaudīta pirms pārraudzības uzsākšanas un turpmāk, ievērojot šo noteikumu 24. punktā minētajā uzlīmē noteikto termiņu, un kuri atzīti par derīgiem pārraudzības datu ieguvei.

23. Piena daudzuma mērīšanas līdzekļu precizitāti pārbauda institūcija, kas ar datu centru ir noslēgusi līgumu par piena daudzuma mērīšanas līdzekļu precizitātes pārbaudi, atzīšanu par derīgiem pārraudzības datu ieguvei un datu apmaiņu. Datu centrs informāciju par minētajām institūcijām ievieto savā tīmekļvietnē.

24. Piena daudzuma mērīšanas līdzekļa identifikācijai šo noteikumu 23. punktā minētā institūcija izmanto uzlīmes ar datu centra izsniegtu identifikatoru.

25. Pirms pārraudzības ganāmpulka kontroles pārraugs marķē visas piena paraugu pudelītes un aizpilda pārraudzības uzdevumu, reģistrējot:

25.1. ganāmpulka kontroles datumu. Ja kontroli 24 stundu laikā veic divas dienas, par kontroles dienu reģistrē otro dienu;

25.2. katras ganāmpulka slaukšanas reizes sākuma laiku;

25.3. pirmā un pēdējā piena parauga numuru, kopējo pudelīšu skaitu un tukšo pudelīšu skaitu.

26. Govs vai kazas individuālās kontroles laikā pārraugs:

26.1. nosaka un pārraudzības uzdevumā reģistrē katras govs vai kazas piena daudzumu kilogramos vai litros. Piena daudzumu nosaka vienā no šādiem veidiem:

26.1.1. sver ar neautomātiskajiem svariem. Govs piena daudzuma noteikšanai izmanto neautomātiskos svarus, ar kuriem var nosvērt vismaz 10 kilogramu ar vismaz 0,1 kilograma precizitāti, kazas piena daudzumu nosaka ar vismaz 0,02 kilogramu precizitāti;

26.1.2. mēra tilpumu litros ar mērtraukiem (ar precizitāti līdz 0,1 litram govīm un ar precizitāti līdz 0,02 litriem kazām);

26.1.3. mēra ar slaukšanas iekārtu piena mērītājiem;

26.2. ņem kontrolizslaukuma piena paraugu un pārraudzības uzdevumā reģistrē katras govs vai kazas piena parauga numuru.

27. Ja pārraudzības ganāmpulka kontroles dienā nav veikta atsevišķas govs vai kazas individuālā kontrole un nav ņemts piena paraugs, kā arī ja pārraugs uzskata, ka individuālās kontroles rezultāti nav objektīvi, pārraudzības uzdevuma komentāros pārraugs norāda attiecīgo iemeslu:

27.1. govs vai kazas meklēšanās, slimība, trauma, turēšanas apstākļu vai barošanas līdzekļu maiņa;

27.2. govs vai kazas prombūtne;

27.3. govs vai kazas cietstāve;

27.4. teļu vai kazlēnu zīdīšana.

28. Piena parauga ņemšanai izmanto graduētu pipeti vai šļirci ar uzgali, kausiņu vai slaukšanas iekārtu piena mērītājus.

29. Piena paraugu ņem uzreiz pēc slaukšanas, kamēr piens vēl ir silts. Pirms parauga ņemšanas pienu rūpīgi samaisa. Parauga pudelītē iepilda ne mazāk kā 35 mililitrus piena.

30. Piena parauga pudelīti aizvāko, izšķīdina konservantu, samaisa un ievieto piena paraugu kastē. Kasti glabā vēsā un citiem nepieejamā telpā.

31. Ja kontroles rezultāti nav objektīvi (turpmāk – neatbilstoša kontrole), septiņu dienu laikā pēc piena parauga noņemšanas var veikt atkārtotu kontroli. Atkārtotajā kontrolē iekļauj tikai tos dzīvniekus, par kuriem iegūtie rezultāti nav objektīvi. Atkārtotai kontrolei no datu centra pieprasa atkārtotas kontroles pārraudzības uzdevumu un tajā norāda kontroles veidu – R – atkārtota kontrole.

32. Pēc pārraudzības ganāmpulka kontroles pārraugs par kontroles rezultātiem ziņo datu centram vienā no šādiem veidiem:

32.1. aizpildīta pārraudzības uzdevuma datus augšupielādē datubāzē datu centra izsniegtās elektroniskās CSV datu tabulas veidā līdz dienai, kad saskaņā ar šo noteikumu 34. punktu uz piena laboratoriju tiek nosūtīti piena paraugi;

32.2. aizpildītu pārraudzības uzdevumu nosūta piena laboratorijai papīra formā atbilstoši šo noteikumu 34. punktam.

2.3. Piena paraugu nosūtīšana un analīze

33. Pirms piena paraugu nosūtīšanas piena laboratorijai pārraugs datubāzē vai papīra formā noformē pavaddokumentu. Pavaddokumentā par katru pārraudzības uzdevumu norāda:

33.1. pārraudzības uzdevuma numuru;

33.2. katra pārraudzības ganāmpulka numuru;

33.3. katra pārraudzības ganāmpulka pirmā parauga pozīciju kastē;

33.4. kastes numuru;

33.5. katra pārraudzības ganāmpulka piena paraugu kopskaitu;

33.6. pārrauga vārdu, uzvārdu un sertifikāta vai apliecības numuru.

34. Piena paraugus un pavaddokumentu pārraugs četru dienu laikā pēc kontroles nosūta uz piena laboratoriju vai nodod tās pārstāvim. Ja pārraudzības uzdevumu pārraugs aizpilda papīra formā, piena paraugiem un pavaddokumentam pievieno arī aizpildītu pārraudzības uzdevuma lapu.

35. Piena laboratorija pavaddokumentā norāda:

35.1. paraugu pieņemšanas datumu un laiku;

35.2. konteinera kodu;

35.3. darbinieku, kas pieņem piena paraugus.

36. Piena laboratorija nosaka piena kvalitātes rādītājus. Piena parauga tauku saturu un olbaltumvielu saturu nosaka procentos.

37. Piena laboratorija iegūtos piena satura rādītājus un pārraudzības uzdevuma lapās norādītos datus reģistrē datubāzē.

3. Govju snieguma pārbaudes kārtība

38. Eksterjeru vērtē katrai snieguma pārbaudē esošai govij pirmajā un trešajā laktācijā laikposmā no 20. līdz 120. laktācijas dienai.

39. Ja pirms ganāmpulka snieguma pārbaudes uzsākšanas govis netika vērtētas, snieguma pārbaudes ganāmpulka īpašnieks nodrošina visu govju novērtēšanu laikposmā no 20. līdz 120. laktācijas dienai.

40. Ja ganāmpulka īpašnieks ir ievedis govis no citas valsts vai iepircis no ganāmpulka, kura sniegums nav pārbaudīts, viņš laikposmā no 20. līdz 120. laktācijas dienai nodrošina visu ievesto un iepirkto govju novērtēšanu.

41. Govs eksterjeru vērtē ne vairāk kā divas reizes tās dzīves laikā.

42. Vērtēšanas eksperts eksterjera vērtēšanas datu ieguvei:

42.1. lineāri vērtē 18 eksterjera pazīmes (1. pielikumā minēto 1.–18. pazīmi), piešķirot punktus no 1 līdz 9;

42.2. ar mērspieķi mēra govs krustu augstumu un izsaka to centimetros;

42.3. norāda eksterjera kļūdas, izmantojot attiecīgo kodu (2. pielikums);

42.4. vērtē trīs eksterjera pazīmju grupas 90–100 punktu sistēmā (atbilstoši laktācijai). Pazīmju grupu kopvērtējuma iegūšanai katras pazīmju grupas vērtējumu reizina ar svara koeficientu, rezultātus summē un dala ar 100 (3. pielikums).

43. Vērtēšanas eksperts govs eksterjera vērtēšanas datu reģistrēšanai izmanto eksterjera vērtēšanas protokolus datubāzē un 20 dienu laikā pēc novērtēšanas eksterjera vērtēšanas datus pievieno datubāzei.

44. Snieguma pārbaudes ganāmpulka īpašnieks govij, kurai novērtēts eksterjers:

44.1. nosaka dzīvmasu, izmantojot svarus vai mērlenti;

44.2. slaukšanas laikā vērtē piena atdeves ātrumu un pēc dzīvnieka izturēšanās slaukšanas un ēdināšanas laikā vērtē govs temperamentu, piešķirot punktus no 1 līdz 9 (1. pielikumā minētā 19. un 20. pazīme).

45. Govs dzīvmasu nosaka, kā arī piena atdeves ātrumu un govs temperamentu vērtē šo noteikumu 38., 39. un 40. punktā minētajā laikposmā un reizi gadā datus par minētajām pazīmēm nosūta datu centram.

46. Šo noteikumu 44. punktā minētās pazīmes nosaka un vērtē, kā arī informāciju šo noteikumu 45. punktā minētajā kārtībā nosūta pārraugs vai vērtēšanas eksperts, ja ganāmpulka īpašnieks tā ir vienojies ar minētajām personām.

4. Kazu snieguma pārbaudes kārtība

47. Eksterjeru vērtē katrai snieguma pārbaudē esošai kazai pirmajā vai otrajā laktācijā laikposmā no 20. dienas pēc atnešanās līdz septītā laktācijas mēneša beigām.

48. Kazas eksterjeru vērtē vienu reizi dzīves laikā.

49. Ja pirms ganāmpulka snieguma pārbaudes uzsākšanas kazas netika vērtētas, snieguma pārbaudes ganāmpulka īpašnieks nodrošina visu pirmās un otrās laktācijas kazu novērtēšanu laikposmā no 20. dienas pēc atnešanās līdz septītā laktācijas mēneša beigām.

50. Ja ganāmpulka īpašnieks ir ievedis kazas no citas valsts vai iepircis no ganāmpulka, kura sniegums nav pārbaudīts, viņš laikposmā no 20. dienas pēc kazas atnešanās līdz septītā laktācijas mēneša beigām nodrošina visu pirmās un otrās laktācijas ievesto un iepirkto kazu novērtēšanu.

51. Eksterjera vērtēšanas datu ieguvei vērtēšanas eksperts:

51.1. lineāri vērtē deviņas eksterjera pazīmes (4. pielikums), piešķirot punktus no 1 līdz 9;

51.2. ar mērlenti mēra kazas krūšu apkārtmēru un pupu garumu;

51.3. norāda eksterjera kļūdas, izmantojot attiecīgo kodu (5. pielikums).

52. Vērtēšanas eksperts kazas eksterjera vērtēšanas datu reģistrēšanai izmanto veidlapu, ko sagatavojusi attiecīgās šķirnes biedrība, un 20 dienu laikā pēc novērtēšanas eksterjera vērtēšanas veidlapas nosūta minētajai biedrībai.

53. Biedrība eksterjera vērtēšanas datus reizi gadā nosūta datu centram.

5. Pārraudzības datu un eksterjera vērtēšanas datu uzskaite

54. Datu centrs, nodrošinot pārraudzības datu uzskaiti un apstrādi:

54.1. aizstāj kontroles rādītājus ar prognozētajiem rādītājiem, ja ir vismaz viens no šādiem gadījumiem:

54.1.1. izslaukums:

54.1.1.1. govij dienā ir mazāks par trim kilogramiem (un pārraudzības uzdevumā komentāros ir norādīts viens no šo noteikumu 27.1. apakšpunktā minētajiem iemesliem) vai lielāks par 99,9 kilogramiem;

54.1.1.2. kazai dienā ir mazāks par 0,3 kilogramiem (un pārraudzības uzdevumā komentāros ir norādīts viens no šo noteikumu 27.1. apakšpunktā minētajiem iemesliem) vai lielāks par 30 kilogramiem;

54.1.2. tauku saturs pienā:

54.1.2.1. govij ir mazāks par 1,5 procentiem vai lielāks par deviņiem procentiem;

54.1.2.2. kazai ir mazāks par diviem procentiem vai lielāks par deviņiem procentiem;

54.1.3. olbaltumvielu saturs pienā govij vai kazai ir mazāks par vienu procentu vai lielāks par septiņiem procentiem;

54.1.4. kontroles rādītāji attiecībā uz izslaukumu, tauku saturu pienā vai olbaltumvielu saturu pienā par vairāk nekā 50 procentiem atšķiras no iepriekšējā kontrolē iegūtajiem rādītājiem;

54.1.5. šo noteikumu 19.1. un 19.2. apakšpunktā minētais iemesls;

54.2. atkārtotā kontrolē iegūtos kontroles datus iekļauj ražības aprēķinā, bet neatbilstošās kontroles datus aprēķinā neizmanto;

54.3. aprēķina standartražību:

54.3.1. govij par 305 dienām;

54.3.2. kazai par 240 dienām;

54.4. aprēķina kazas slaukšanas perioda ražību, ja kazu pārraudzība vai snieguma pārbaude notiek atbilstoši šo noteikumu 21.2.2. apakšpunktam;

54.5. pārtrauc laktācijas uzskaiti, ja:

54.5.1. izslaukums:

54.5.1.1. govij dienā ir mazāks par trim kilogramiem un pārraudzības uzdevumā komentāros kā iemesls saskaņā ar šo noteikumu 27.3. apakšpunktu ir norādīta cietstāve vai nav norādīts iemesls;

54.5.1.2. kazai dienā ir mazāks par 0,3 kilogramiem un pārraudzības uzdevumā komentāros kā iemesls saskaņā ar šo noteikumu 27.3. apakšpunktu ir norādīta cietstāve vai nav norādīts iemesls;

54.5.2. pēc kontroles uzsākšanas ir paziņots par govs vai kazas izmantošanu zīdīšanai;

54.6. neaprēķina standartražību, ja:

54.6.1. tiek pārkāpts šo noteikumu 19.1. apakšpunktā minētais nosacījums;

54.6.2. aprēķināmās standartražības periodā:

54.6.2.1. govij ir mazāk par pieciem derīgiem ar prognozētajiem rādītājiem neaizvietotiem kontroles rezultātiem;

54.6.2.2. kazai ir mazāk par trim derīgiem ar prognozētajiem rādītājiem neaizvietotiem kontroles rezultātiem;

54.6.3. laktācija ir īsāka par:

54.6.3.1. 240 dienām govij;

54.6.3.2. 150 dienām kazai;

54.6.4. kazas pārraudzība vai snieguma pārbaude notiek atbilstoši šo noteikumu 21.2.2. apakšpunktam;

54.7. atzīst pārraudzības datu ierakstus par neobjektīviem un pārrēķina atbilstošo laktāciju ražību, pamatojoties uz virspārraudzības rezultātiem, kā arī pārraudzības un snieguma pārbaudes darba kontroles rezultātiem.

55. Datu centrs papildus šajos noteikumos minētajam:

55.1. atbilstoši pārraudzības plānam nosūta pārraugam vai ganāmpulka īpašniekam pārraudzības datu apstrādes rezultātus;

55.2. katru gadu līdz 1. februārim sagatavo pārraudzības datu kopsavilkumu par iepriekšējo pārraudzības un snieguma pārbaudes gadu un ievieto to savā tīmekļvietnē;

55.3. atlasa datubāzē iespējami kļūdainos pārraudzības datus, kā arī pēc nejaušas izlases principa augstražīgu ganāmpulku pārraudzības datus virspārraudzībai;

55.4. izmanto govju pārraudzības un eksterjera vērtēšanas datus govju ciltsvērtības noteikšanai.

6. Virspārraudzība

6.1. Pārraudzības datu virspārraudzība

56. Datu centrs virspārraudzību veic katru gadu, pārbaudot pārraudzības datu ticamību pārraudzības un snieguma pārbaudes ganāmpulkos, kuru dati attiecīgajā gadā atlasīti saskaņā ar šo noteikumu 55.3. apakšpunktu.

57. Virspārraudzības laikā:

57.1. ganāmpulkā:

57.1.1. pārbauda, vai govis un kazas ir apzīmētas atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu;

57.1.2. pārbauda, vai pārraudzības dati ir iegūti un tiek uzskaitīti atbilstoši šo noteikumu prasībām;

57.1.3. ja nepieciešams, atkārtoti ņem piena paraugu triju dienu laikā pēc ganāmpulka pārraudzības vai snieguma pārbaudes, lai noteiktu piena saturu un piena daudzumu;

57.2. aprēķināto kopējo piena apjomu, kas govju ganāmpulkā iegūts noteiktā periodā, ne īsākā par sešiem mēnešiem, salīdzina ar šajā pašā periodā pārdoto piena apjomu, kas norādīts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā tiek vākta un apkopota informācija par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem noteiktā pārskata periodā;

57.3. vērtē izslaukuma dinamiku pa mēnešiem govīm un kazām un noskaidro iemeslus, ja kādai izslaukuma dinamikas līknei ir būtiskas novirzes no standarta izslaukuma dinamikas līknes.

58. Virspārraudzības rezultātus fiksē pārbaudes aktā, norādot pārbaudītos pārraudzības un snieguma pārbaudes ganāmpulkus un konstatētās neatbilstības.

59. Virspārraudzības rezultātus izvērtē datu centra izveidota komisija (turpmāk – komisija) piecu cilvēku sastāvā. Komisijā ir trīs datu centra pārstāvji, viens Zemkopības ministrijas pārstāvis un viens Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvis. Datu centrs savā tīmekļvietnē publicē datu centra apstiprinātu komisijas nolikumu, kurā noteikts komisijas sastāvs un darba organizēšanas kārtība.

60. Komisija, pamatojoties uz virspārraudzības laikā konstatēto, pieņem lēmumu par attiecīgā ganāmpulka pārraudzības datu:

60.1. anulēšanu un reģistrācijas apturēšanu, ja:

60.1.1. piena daudzuma mērīšanas līdzekļi neatbilst šo noteikumu prasībām;

60.1.2. piena paraugu ņemšana vai pārraudzības datu reģistrēšana neatbilst šo noteikumu prasībām;

60.1.3. personai, kas veic pārraudzību vai snieguma pārbaudi, nav saskaņā ar šo noteikumu 6. punktā minētajiem normatīvajiem aktiem izsniegta sertifikāta vai apliecības;

60.2. anulēšanu par attiecīgo periodu, ja šo noteikumu 57.2. apakšpunktā minētā piena apjoma atšķirība noteiktā periodā ir vairāk nekā 15 procentu un ganāmpulka īpašnieks nevar pamatoti paskaidrot un ar dokumentiem pierādīt minētās atšķirības iemeslus.

61. Ja komisija saskaņā ar šo noteikumu 60. punktu pieņēmusi lēmumu par ganāmpulka pārraudzības datu anulēšanu, datu centrs datubāzē attiecīgā ganāmpulka pārraudzības datiem pievieno atzīmi, ka minētie dati nav izmantojami ciltsdarbā.

62. Pēc virspārraudzības laikā konstatēto nepilnību novēršanas komisija pieņem lēmumu par ganāmpulka pārraudzības datu reģistrācijas atjaunošanu.

63. Komisijas lēmumus var apstrīdēt mēneša laikā no to spēkā stāšanās dienas, iesniedzot iesniegumu datu centra direktoram. Datu centra direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

6.2. Eksterjera vērtēšanas datu un izcelsmes datu virspārraudzība

64. Ja biedrībai ir radušās aizdomas par audzēšanas programmas īstenošanā iesaistīto dzīvnieka eksterjera vērtēšanas datu neatbilstību, biedrība organizē eksterjera vērtēšanas datu virspārraudzību, iesaistot tajā vērtēšanas ekspertu grupu. Ja biedrība konstatē, ka eksterjera vērtēšanas dati ir neatbilstoši, tā rezultātus fiksē pārbaudes aktā atbilstoši šo noteikumu 58. punktā noteiktajam un iesniedz komisijai.

65. Komisija, pamatojoties uz biedrības konstatēto, pieņem lēmumu par attiecīgo eksterjera vērtēšanas datu anulēšanu, ja:

65.1. eksterjera vērtējums nav iegūts saskaņā ar prasībām, kas noteiktas šajos noteikumos un attiecīgās šķirnes audzēšanas programmā;

65.2. personai, kas veic eksterjera vērtēšanu, nav saskaņā ar šo noteikumu 9. punktā minētajiem normatīvajiem aktiem izsniegta sertifikāta.

66. Izcelsmes datu virspārraudzības laikā biedrība pārbauda audzēšanas programmas īstenošanā iesaistīto dzīvnieku identitāti pēc DNS ģenētiskās kvalitātes. Izcelsmes datu virspārraudzību biedrība organizē atbilstoši pieejamiem finanšu līdzekļiem.

67. Ja atbilstoši DNS analīžu rezultātiem nepieciešami attiecīgā dzīvnieka izcelsmes datu labojumi datubāzē, biedrība informē datu centru. Datu centrs izdara nepieciešamos labojumus.

7. Noslēguma jautājums

68. Pirms šo noteikumu spēkā stāšanās iegūtos govju un kazu pārraudzības datus izmanto govju un kazu pārraudzībai un snieguma pārbaudei šajos noteikumos paredzētajā kārtībā.

Ministru prezidenta vietā –
Ministru prezidenta biedrs,
tieslietu ministrs J. Bordāns

Zemkopības ministrs K. Gerhards

1. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 28. maija
noteikumiem Nr. 228

Vērtējamās govs eksterjera pazīmes un to optimālās izpausmes

Zemkopības ministrs K. Gerhards

2. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 28. maija
noteikumiem Nr. 228

Govs eksterjera kļūdu un kodu saraksts

Zemkopības ministrs K. Gerhards

3. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 28. maija
noteikumiem Nr. 228

Govs eksterjera pazīmju grupas, maksimālais iegūstamo punktu skaits laktācijā un pazīmju svara koeficienti

Zemkopības ministrs K. Gerhards

4. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 28. maija
noteikumiem Nr. 228

Vērtējamās kazas eksterjera pazīmes un to optimālās izpausmes

Zemkopības ministrs K. Gerhards

5. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 28. maija
noteikumiem Nr. 228

Kazas eksterjera kļūdu un kodu saraksts

Zemkopības ministrs K. Gerhards