1998. gada valsts budžets — Saeimas rokās un svaros

Nepārsniedzot likumā noteikto termiņu — 1.oktobri — vakar vēlā pēcpusdienā, ceturksni pirms pieciem, finansu ministrs Roberts Zīle Ministru kabineta vārdā iesniedza Saeimas priekšsēdētājam Alfredam Čepānim 1998.gada valsts budžeta likumprojektu. To paredzēts izskatīt Saeimas komisijās un frakcijās tuvāko divu mēnešu laikā, lai galīgajā variantā par to balsotu decembra sākumā.

Tūdaļ pēc budžeta projekta iesniegšanas Alfreds Čepānis preses konferencē sacīja:

— Nupat Latvijas Republikas Saeima saņēma no finansu ministra Roberta Zīles kunga Latvijas Republikas valsts budžeta projektu 1998.gadam. Vakar Finansu un budžeta (nodokļu) komisijā jau tika pārrunāts grafiks, kādā veidā šis apjomīgais dokuments virzīsies Saeimas frakcijās un komisijās, kādā veidā ar to iepazīsies visi Saeimas deputāti, kāda būs budžeta projekta izskatīšanas procedūra un, galvenais, cik ilgi dažādās Saeimas institūcijās tas glabāsies. Runa ir par komisijām un frakcijām. Es ļoti ceru un esmu pārliecināts, ka mēs ļoti strikti ievērosim noteikto grafiku, lai oktobrī un novembrī budžeta projekts tiktu izskatīts Saeimā, ka tiks ievērotas deputātu vēlmes un, protams, arī valdības iespējas kaut ko grozīt budžetā. Un 4.decembrī vai vienā no pirmajām decembra plenārsēdēm Saeimā budžets, es ļoti ceru, tiks apstiprināts. Turklāt tādā veidā, kā to valdība iesniegusi Saeimā. Jo kardināli grozījumi budžetā gluži vienkārši nav iespējami sakarā ar ierobežoto līdzekļu daudzumu. Tādēļ budžeta pieņemšana Saeimā būs politisks process. Es ļoti ceru, ka Saeimas deputātiem, frakcijām un komisijām pietiks veselā saprāta, pietiks matemātiskās un analītiskās domāšanas, lai budžeta projektā netiktu izdarīti kardināli grozījumi un līdz ar to mēs saglabātu savas valdības stabilitāti, ko es patiešām vēlos.

Pēc tam izteicās Roberts Zīle:

— Vispirms gribu izteikt pateicību Saeimas priekšsēdētājam Čepāņa kungam pa to, ka šajā valstij svarīgajā brīdī, kad valdība nodod Saeimai valsts budžeta likumprojektu, kas varētu būt galvenais likums Saeimā katru gadu, viņš veltījis šādus, manuprāt, siltus vārdus attiecībā uz to, kā Saeima ir gatava turpmāk strādāt pie šā budžeta projekta. Šoreiz no manas puses būtu svarīgi uzsvērt to, lai pie mums Latvijā iedibinātos šī notikuma svinīguma tradīcijas. Arī ar šo portfeli, kuru es atstāšu Finansu ministrijas lietošanā un kuru izmantos tikai saistībā ar budžetu.

Bet būtiskākais ir tas, lai visa sabiedrība apzinātos, ka valdība šoreiz ir mēģinājusi darīt budžetu maksimāli saprotamu un skaitliski atklātu. Ceru, ka tas mums ir izdevies un ka Saeima turpmāk, diskutējot par konkrētām problēmām un programmām, būs arī spējīga sniegt sabiedrībai informāciju, pieņemot ar vairākumu lēmumus.

Mainās arī budžeta pieņemšanas procedūra, pateicoties Saeimas atbalstam. Mēs paredzam, ka nodokļu likumi, kas stāsies spēkā ar nākamo gadu, tiks pieņemti vispirms, un tikai pēc tam budžets tiks pieņemts galīgajā lasījumā. Lai nenotiktu tādi pārpratumi kā šogad — saistībā ar zemes nodokli.

Alfreds Čepānis: — Ministra teiktajam varu piebilst, ka nupat, pirms stundas, Saeimā tika pieņemtas otrajā galīgajā lasījumā — kā steidzamas — izmaiņas Saeimas Kārtības rullī, kas regulē procedūru, kādā Saeimā izskatāms budžets un sakarā ar budžetu arī nodokļu likumdošana.

Roberts Zīle: — Liels paldies par to.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības lietu redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”