Valsts prezidents

— apmeklējumā Talsos

Vakar, 1.oktobrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis apmeklēja Talsus. Sarunā ar pilsētas vadību un mediķiem G.Ulmanis konkrētāk iepazinās ar jūnija traģēdijā cietušo atveseļošanās gaitu un pasākumiem, kas veikti rehabilitācijai.

Par labi organizētu darbu un pašaizliedzību Talsu traģēdijas upuru glābšanā Valsts prezidents pasniedza Triju Zvaigžņu ordeņus Talsu slimnīcas galvenajam ārstam ķirurgam Mārim Staltam, Talsu slimnīcas Ķirurģijas nodaļas vadītājam ķirurgam Jānim Briedim, Talsu slimnīcas Reanimācijas un anestezioloģijas nodaļas vadītājai anestezioloģei Laimai Gebauerei, Talsu Bērnu veselības profilakses centra pediatrei Mairai Sniķerei, kā arī Talsu privātuzņēmuma “Aptieka A” vadītājai Regīnai Lācei par palīdzības sniegšanu slimnīcai, nodrošinot to ar nepieciešamajiem medikamentiem.

Apmeklējuma noslēgumā G.Ulmanis nolika ziedus Talsu traģēdijas notikuma vietā.

— atvadoties no Baltkrievijas vēstnieka

Vakar, 1. oktobrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis atvadu vizītē pieņēma Baltkrievijas Republikas vēstnieku Latvijā Valentīnu Veļičko, kurš 3. oktobrī dosies projām no Latvijas, lai turpmāk veiktu NVS lietu ministra pienākumus Baltkrievijas valdībā.

Atvadu vizītē V. Veļičko pateicās G. Ulmanim par sapratni, ko izbaudījis četru gadu garumā, ar pateicību un atzinību novērtēja G. Ulmaņa politisko tālredzību savstarpējās attiecībās. V. Veļičko izteica apņēmību arī turpmāk atbalstīt Latvijas un Baltkrievijas sadarbību, ņemot vērā jau esošo veiksmīgo ekonomisko sakaru attīstību. Kā būtiskākos abu valstu sadarbības aspektus G. Ulmanis minēja robežjautājuma sakārtošanu, bēgļu atpakaļuzņemšanas līguma drīzu noslēgšanu un tirdznieciski ekonomisko sakaru padziļināšanu.

Tika pārrunātas iespējas veidot arī trīspusējās sadarbības formas starp Baltkrieviju, Latviju un Ukrainu, kas būtu vistiešāk saistītas ar Ukrainas un citu reģiona valstu tranzīta interesēm caur Latvijas ostām. Veiksmīga trīspusēja sadarbība jau notiek starp Baltkrieviju, Lietuvu un Poliju.

G. Ulmanis, atvadoties no vēstnieka, novēlēja Baltkrievijas tautai iespējami ātrāk sasniegt labklājību un uzsvēra, ka Latvija ir patiesi ieinteresēta arī turpmāk uzturēt labas kaimiņattiecības ar visām valstīm. Prezidents norādīja, ka valstu un demokrātisko procesu attīstībai uz vispārpieņemtajiem EDSO principiem nav alternatīvas.

— pateicoties Latvijas Universitātei

Vakar, 1.oktobrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis nosūtīja vēstuli Latvijas Universitātei, kurā izsaka pateicību augstskolai, tās Senātam un kolektīvam par izrādīto uzmanību un cieņu, ievēlot G.Ulmani par LU goda biedru.

“Latvijas Universitātes vēsturiskā nozīme mūsu valsts intelektuālo spēku veidošanā un stiprināšanā allaž bijusi izcila. Par to liecina Latvijas Universitātes pasniedzēju, absolventu un studentu vārdi un darbi gan mūsu zemē, gan tālu aiz tās robežām,” teikts prezidenta vēstulē.

G.Ulmanis atzīst, ka šis augstais novērtējums ir jauns stimuls jaunu darbu aizsākšanai un sevis nemitīgai pilnveidošanai.

Nākamnedēļ Valsts prezidents Rīgas pilī tiksies ar LU rektoru Juri Zaķi, lai klātienē saņemtu goda biedra titulu un pārrunātu augstākās izglītības jautājumus valstī.

— pieņemot angļu koledžas audzēkņus

Vakar, 1. oktobrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Lielbritānijas Karaliskās aizsardzības koledžas audzēkņiem, kuri 11 mēnešus ilgā mācību kursa noslēgumā izvēlējušies apmeklēt Baltijas reģionu, lai gūtu iespējami pilnīgāku priekšstatu, ko apkopos atsevišķā mācību kursa darbā. Delegāciju vadīja admirālis Moilens Džonss ( Moylan Jones ), bet tās sastāvā bija studenti no Lielbritānijas, Šrilankas, Malaizijas, Jaunzēlandes, Jordānas, ASV.

Sarunas ievadā Valsts prezidents sniedza viesiem īsu ieskatu Latvijas konstitucionālajā sistēmā un valsts vēsturiskajā veidošanās gaitā, uzsverot, ka tagad viens no galvenajiem prezidenta darbības uzdevumiem ir pilsoniskas sabiedrības veidošana Latvijā, kas, balstoties uz vēsturisko pieredzi, ļautu Latvijai iegūt suverēnas, neatkarīgas un demokrātiskas valsts modeli. “Mums ir jāatbrīvojas no ģeopolitiskiem stereotipiem,” uzsvēra Valsts prezidents, atbildot uz jautājumu par nozīmīgākajiem uzdevumiem tuvākā nākotnē.

Koledžas studenti vēlējās uzzināt par Latvijas un Krievijas attiecību modeli NATO paplašināšanās kontekstā, uz ko G.Ulmanis norādīja: “NATO panākums ir fakts, ka tā spējusi savos procesos iesaistīt ne vien Baltiju, bet arī Krieviju. Aktīvs dialogs ar Krieviju ir liels NATO sasniegums.

Esmu pārliecināts, ka Latvijai ir jākļūst par NATO dalībvalsti un caur NATO jārod sadarbības modelis ar Krieviju. Mēs vēlamies veidot labas kaimiņattiecības ar visām valstīm, to skaitā ar Krieviju.”