• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru prezidents -. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.10.1997., Nr. 251/252 https://www.vestnesis.lv/ta/id/30724

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vēstule LR satiksmes ministram V.Krištopana kungam

Par Daugavas kreisā krasta šoseju

Vēl šajā numurā

02.10.1997., Nr. 251/252

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru prezidents

— Republikas rehabilitācijas centra forumā

Vakar, 1.oktobrī, Jūrmalā notika Republikas rehabilitācijas centra piecu gadu darbības izvērtēšanas forums.

Pasākumā piedalījās LR Ministru prezidents Guntars Krasts, Vācijas vēstnieks Latvijā Dr.Horsts Veizels, Zviedrijas vēstnieks Latvijā Hanss Magnusons, labklājības ministrs Vladimirs Makarovs, Vācijas uzņēmēju grupa un citas amatpersonas.

Ministru prezidents iepazinās ar rehabilitācijas centra mācību auditorijām un sadzīves telpu iekārtojumu, kā arī uzstājās ar uzrunu jubilejas pasākumā, uzsverot, ka “šāda rehabilitācijas centra izveidei ir vēsturiska nozīme, jo rehabilitācijas centra piecu gadu darbība sakrīt ar reformu un pārmaiņu periodu mūsu valstī”. “Katrā valstī, sabiedrībā cilvēks ir pamatvērtība neatkarīgi no viņa rases, sociālā stāvokļa un izcelsmes.” G.Krasts atzīmēja, ka rehabilitācijas centra piecu gadu darbība ir mūsu valsts ieguldījums invalīdu problēmu risināšanā atbilstoši humānisma principiem. “Šis centrs ir labs piemērs rehabilitācijas centru izveidei mūsu valstī. Būtiskākais ir tas, ka tiek lauzti aizspriedumi par invalīdu nespēju kļūt par kvalificētiem darbiniekiem uzņēmumos. Šī centra absolventi gandrīz simtprocentīgi saņem labi atalgotas darbavietas. Centra darbība ir signāls uzņēmējiem, ka invalīdi var tikt ņemti darbā un pienācīgi atalgoti.

Aicinu Latvijas uzņēmējus sekot Henrija Forda piemēram, kurš gadsimta sākumā pieņēma invalīdus darbā. Forda cerības attaisnojās. Sekošana Forda piemēram būtu lielisks mūsu sabiedrības harmonizācijas veids,” teica Guntars Krasts.

Ministru prezidents norādīja, ka centra izveide nebūtu iedomājama bez Vācijas un Zviedrijas valdību atbalsta.

Vācijas vēstnieks Latvijā savā uzrunā atzīmēja, ka Republikas rehabilitācijas centra iekārtošana ir veiksmīgākais un spilgtākais Vācijas un Latvijas sadarbības paraugs, un, kā izteicās vēstnieka kungs, šī sadarbība turpināsies līdz šā gada beigām. Nākotnē sadarbība notiks citās formās, piemēram, atsevišķu programmu un pasākumu atbalstīšanā.

Zviedrijas vēstnieks atzinīgi novērtēja rehabilitācijas centra piecu gadu darbību un novēlēja tikpat sekmīgi darboties arī turpmāk.

Foruma laikā LR Labklājības ministrija, Latvijas Darba devēju konfederācija un Republikas rehabilitācijas centrs parakstīja sadarbības protokolu, kurā puses vienojās sadarboties invalīdu darba un sociālās aizsardzības jomā, lai veicinātu sociāli labvēlīgus apstākļus invalīdu integrācijai sabiedrībā.

Republikas rehabilitācijas centrs darbojas kopš 1992.gada 29.septembra. Tas tika izveidots, pateicoties Vācijas Federatīvās Republikas Darba un sociālo lietu federālās ministrijas finansiālajai palīdzībai. Vācijas valdība centra izveidē ieguldījusi 2,4 miljonus vācu marku.

Sākotnēji centrs nodrošināja 40 audzēkņu apmācību divās specialitātēs. 1997.gadā centrs nodrošina 220 audzēkņu invalīdu apmācību piecās pamatspecialitātēs un papildus 174 audzēkņu apmācību autovadīšanā un intensīvajos kursos.

Valdības preses departaments

Ārlietu ministrs

— pieņemot

angļu koledžas

audzēkņus

Aizvakar, 30.septembrī, ārlietu ministrs Valdis Birkavs tikās ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Karaliskās aizsardzības studiju koledžas (Royal Collage of Defence Studies) pārstāvjiem.

Sarunas laikā V.Birkavs informēja par Latvijas ārpolitiskajām prioritātēm, uzsverot, ka Latvija ir ieinteresēta padziļināt integrāciju Eiropas un transatlantiskajās struktūrās, kā arī attīstīt stabilas un konstruktīvas attiecības ar kaimiņvalstīm.

V.Birkavs augstu novērtēja Latvijas un Lielbritānijas sadarbību, īpaši militārajā jomā, un pauda pateicību par Lielbritānijas atbalstu Latvijas bruņotajiem spēkiem, kā arī Baltijas miera uzturēšanas bataljona izveidošanai. Sarunas dalībnieki pozitīvi izteicās par iespējām paplašināt sadarbību militārās izglītības jomā, norādot, ka Latvijas pārstāvji jau ir papildinājuši savas zināšanas šajā prestižajā aizsardzības studiju koledžā.

— pieņemot

Kanādas vēstnieku

Vakar, 1.oktobrī, Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs pieņēma Kanādas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Viljamu Klārku ( William L.B.Clarke ), kurš darba vizītē apmeklē Latviju.

V.Birkavs un V.Klārks pauda gandarījumu, ka Latvijai un Kanādai ir tradicionāli labas un draudzīgas attiecības, kā arī vienojās turpmāk īpašu uzmanību veltīt ekonomisko kontaktu paplašināšanai. V.Birkavs pauda atzinību par Kanādas atbalstu Tulkošanas un terminoloģijas centram, kura funkcijās ietilpst ES direktīvu, likumu, starptautisko konvenciju un līgumu tulkošana, kā arī terminu izstrādāšana.

Sarunas dalībnieki pārrunāja iespējas attīstīt abu valstu sadarbību tirdzniecības, vides aizsardzības un izglītības jomā. V.Birkavs pozitīvi novērtēja Kanādas mācību projektu piedāvājumu saistībā ar Latvijas virzību uz Pasaules tirdzniecības organizāciju, kā arī apmeklēt LR tirdzniecības atašejus.

V.Birkavs un V.Klārks apsprieda arī abu valstu sadarbību starptautiskajās organizācijās, kā arī ANO reformu gaitu.

ĀM preses centrs

Valsts

prezidents

— pieņemot

angļu koledžas

audzēkņus

Turpinājums no 1.lpp.

Sarunas noslēgumā koledžas pārstāvji dāvināja Valsts prezidentam koledžas ģerboņa modeli un pateicās par augstā analītiskā līmenī organizēto četru dienu vizīti Latvijā. Vakar delegācija devās uz Lietuvu.

Koledžai ir savs komandants, padomnieku valde un direktoru personāls. Katru mācību kursu apmeklē līdz 80 studentiem, puse — no Lielbritānijas, puse — no ārvalstīm. Studenti nāk no bruņotajiem spēkiem, valstu ierēdņu, policijas un privātā sektora vidus. Militārpersonas, kas studē šajā koledžā, parasti ir vecākas par 40 gadiem un ar pulkveža, brigadiera vai līdzīgu rangu.

Aizvadītajā gadā koledžu absolvēja arī Latvijas pārstāvis. Šajā mācību gadā Baltijas valstis koledžā nav pārstāvētas.

Valsts prezidenta preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!