INFORMĀCIJA

Divas izstādes zem viena jumta

Rudens piesaka sevi ar vairākām plaša mēroga izstādēm, no kurām viena sākās vakar, 1.oktobrī, Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā. Pareizāk būtu teikt divas izstādes zem viena jumta: “Banka un birojs '97" un “Sakari '97". Šāda satura izstādes notiek kopš 1992.gada, taču, pēc izstādes rīkotāju — firmas “R.A.S.A.-Ekspo” — domām, tik plaša mēroga ekspozīcija biroju piederumu un komunikāciju jomā Latvijā notiek pirmo reizi. Jo šī izstāde aizņem trīs reizes lielāku platību nekā iepriekšējās. Arī dalībnieku skaits ir ievērojams — ap 90, no kuriem divas trešdaļas piedāvā biroju un banku aprīkojumu un piederumus, bet pārējie — komunikācijas līdzekļus. Visi dalībnieki ir no Latvijas vai no Latvijā pārstāvētiem ārzemju uzņēmumiem.

Atklāšanas ceremonijā piedalījās un runu teica Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Atis Sausnītis un Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktore Ilma Ruduša.

Izstāde piedāvā jaunākās paaudzes sasniegumus. Īpašs akcents tiek likts uz komunikāciju līdzekļiem un biroja tehniku. Latvijas komunikāciju jomā sevi kā līderi piesaka mobilais telefons, izstādē tas pārstāvēts ar dažādu uzņēmumu piedāvājumiem. Neizpaliek arī tradicionālais sakaru līdzeklis — telefons, turklāt tik dažādas modifikācijas un neparastas formas. Protams, ir pārstāvēta arī datortehnika, piedāvājot šīs nozares jaunumus. Aktualizēts ar dažādu uzņēmumu servisa piedāvājumiem ir “Internet”, kas arvien vairāk Latvijā kļūst populārs kā saziņas un informācijas līdzeklis. Piedāvātas modernas tehnoloģijas peidžeru sistēmu, signalizāciju un radiosakaru pilnveidošanā. Līdzās šādai tehnikai uzmanību saista ne mazāk moderns un pilnveidots biroja aprīkojums — no mēbelēm, seifiem, elektronikas līdz pat zīmogam un skrotzīmulim. Šajā jomā izstādes stendos līderpozīcijas ieņem kopējamā tehnika ar smalkiem aparātiem, kas speciāli pielāgoti darbam dažādos režīmos.

Izstādes “Banka un birojs '97" un “Sakari '97" turpināsies līdz nedēļas nogalei, 4.oktobrim, un piedāvās dažādu tematu seminārus pa nozarēm.

Izstādes rīkotāji preses konferencē izteica cerību, ka pēc dažiem gadiem izstādes dalībnieku vidū vajadzētu būt vismaz 50 procentiem ārzemju uzņēmumu, kas liek domāt par plašāku skatu pasaulē.

Viktorija Gaile,

“LV” korespondente

Latvijas ģeologi piesaka sevi Eiropā

Rudīte Aņikejeva, Latvijas Valsts ģeoloģijas dienesta direktore, — “Latvijas Vēstnesim”

Septembra sākumā Londonā notika starptautiskās organizācijas FOREGS šā gada konference. Pirmo reizi šajā forumā piedalījās arī Latvijas Valsts ģeoloģijas dienests. Stāsta tā direktore Rudīte Aņikejeva:

— Eiropas ģeoloģijas dienestu starptautiskā organizācija dibināta 1986. gadā. Šogad tās konferenci rīkoja Anglija, kas Notingemā uzņēma 28 dalībvalstu pārstāvjus. Latvija kopā ar Ukrainu un Krieviju, kas iestājušās šogad, ir jaunākās no organizācijā reģistrētajām 34 dalībvalstīm. Tajā galvenokārt pārstāvētas visas Eiropas valstis. Dažās no tām ģeologijas dienesti darbojas vairāk nekā simts gadus. Piemēram, Anglijas ģeoloģijas dienests izveidots 1835. gadā, bet tas nebūt nav vienīgais. XIX gadsimta vidū un beigās ir izveidoti arī Spānijas, Portugāles, Itālijas un Ungārijas valsts ģeoloģijas dienesti. Ņemot vērā, ka esam jauna valsts un mūsu dienests oficiāli darbojas kopš 1995. gada, mūsu pārstāvniecība šajā starptautiskajā organizācijā ir ļoti nozīmīga.

Informācijas un

pieredzes apmaiņa

Šī organizācija par savu galveno uzdevumu izvirzījusi pieredzes apmaiņas organizēšanu starp dažādu valstu ģeoloģijas dienestiem, tā regulāri publicē informāciju par finansiālo stāvokli — cik daudz līdzekļu ģeoloģijas dienesti saņem no valsts budžeta, cik iegūst no saimnieciskās darbības. Viens no rādītājiem ir, cik lielu budžeta finansējuma daļu saņem zemes dzīļu nodaļa, tā tiek rēķināta procentos no valsts kopprodukta. Mūsu oficiālie dati tiks apkopoti tikai nākamajā gadā. Tad mēs gan valdībai, gan visiem pārējiem varēsim parādīt, cik, salīdzinot ar pārējām Eiropas valstīm, šīs nozares attīstībai tiek atvēlēts Latvijā. Eiropā šie procenti ir ļoti dažādi — sākot no 0,2 un beidzot ar simtdaļām un tūkstošdaļām no kopprodukta. Pie mums šis apjoms varētu būt rēķināms simtdaļās, tā ka tas nav ne minimālais, ne arī maksimālais.

Atsevišķi tiek apkopota informācija par to, kādus darbus veic katrs ģeoloģijas dienests, ir diferencēta uzskaite pēc 20 darbības veidiem.

Organizācijas uzdevums ir arī veidot lielus reģionālus projektus Eiropā, piemēram, Eiropas ģeoloģiskās kartes. Pašlaik šis projekts tiek izstrādāts ar Ziemeļvalstu līdzdalību. Tiek apkopota Ziemeļu — Dienvidu ģeoloģiskā informācija un veidotas datu bāzes par katra dienesta rīcībā esošo informāciju, par iespējām to izmantot dažādu likumsakarību izvērtēšanai. Savs sadarbības projekts ir Baltijas jūras valstīm, un tas ir saistīts ar vidi Baltijas jūras akvatorijā, pazemes ūdeņu piesārņojuma pētīšanu un pazemes ūdeņu monitoringu izveidošanu. Lieli reģionāli projekti vērsti uz aktuālu ģeoloģisko problēmu risināšanu — zemes garozas attīstības pētīšanu. Finansējumu šiem mērķiem piešķir tikai pašas dalībvalstis. FOREGS nav finansu organizācija, dalības maksa tajā netiek ņemta. Tā ir vairāk kolektīva informācijas apmaiņas struktūra.

Eiropas Savienības valstis ir izveidojušas vienotu Eiropas ģeoloģijas dienestu. To vada Dānijas un Grenlandes apvienotā ģeoloģijas dienesta direktors Ole Vinters Kristensens (Ole Winther Christensen). Tieši uz šo organizāciju varētu virzīties Latvija pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Šai organizācijai ir finansu līdzekļi, un mēs mēģināsim tuvākajā laikā nodibināt ar to kontaktus, jo tā ir saistīta ar vienotas likumdošanas un normatīvo dokumentu sagatavošanu. Iespējams, ka tur būs finansiāli nodrošināti projekti, kas mums ļaus sakārtot likumdošanu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Tie ir galvenie projekti, kas ietver sevī kopējās ģeoloģiskās kartes sagatavošanu un iespējas pilnveidot likumdošanu. Tas ir galvenais šo profesionālo organizāciju uzdevums. Mēs esam pieteikuši Latvijas ģeoloģijas dienestu Eiropas līmenī.

Latvijas ģeologi —

ceļa sākumā

Mēs iepazināmies arī ar Anglijas ģeoloģijas dienestu un jāsecina, ka mēs nebūt neesam zemākā līmenī. Mūsu ģeologi pamatā ir Krievijas skolas pārstāvji. Un šī skola nebūt nav tā sliktākā, sevišķi nozarē, kas saistīta ar informācijas apstrādi. Pie mums strādā tikpat zinoši speciālisti. Tas, ka šie dienesti ir vairāk nodrošināti ar tehnoloģisko bāzi, nosaka arī iespējas. Piemēram, karšu izdošanā angļu kolēģi tikuši krietni tālu. Mēs to sākam tikai tagad, atbilstoši jaunajai koordināšu sistēmai, ko var savienot arī ar Eiropas kartēm. (Atšķirībā no padomju laika, kad visas kartes bija slepenas.) Lai šīs kartes sagatavotu, jāveic ļoti liels darbs.

Visvairāk esam atpalikuši ģeoķīmiskajā kartēšanā un informācijas nodrošināšanā. Jāsecina, ka tādas kartes, tāds informācijas blīvums, kāds sabiedrībai ir pieejams ar Anglijas ģeoloģijas dienesta starpniecību, mums var būt tikai mērķis. Tā ir nozare, kur mums ļoti nopietni jāstrādā, jo tikai šogad praktiski esam sākuši Latvijas ģeoķīmisko kartēšanu. Bet tas šobrīd ir ļoti aktuāls uzdevums. Ja mēs tuvāko četru gadu laikā pabeigsim ģeoķīmisko kartēšanu, domāju, ka mēs ar faktu materiāla palīdzību diezgan droši varēsim pierādīt, ka Latvija ir pietiekami ekoloģiski tīra valsts, kas var nodrošināt arī ekoloģiski tīru lauksaimniecības produkciju. Šeit tikai jāizslēdz atsevišķi objekti, piemēram, kara bāzu teritorijas, ķīmisko produktu novietnes utt.

Otrs liels darbs, ko mēs gan patlaban neesam spējīgi veikt, ir reģionālā ģeofizika. Anglijā tā ir ļoti profesionāli sagatavota, jo arī izpildītāju kolektīvs un iespējas tur ir lielākas. Pie mums ir veikta jūras seismiskā izpēte, mēs organizējam arī esošo materiālu pārapstrādi. Bet mēs arī gatavojamies pievērsties citiem ģeofiziskās izpētes darbu veidiem. Tā varētu būt naftas licencēšana, papildu informācijas apkopošana, tās pilnveidošana.

Vēl gribu pieminēt Anglijas urbumu seržu glabātuvi, kas ir ļoti augstā līmenī. Salīdzinot ar viņiem, jāatzīst, ka mums vēl ļoti daudz jāstrādā, lai veiktu inventarizāciju, sakārtotu visu glabātuvi. Patlaban pie šiem jautājumiem nopietni strādājam. Padomju laikos urbumi tika izdarīti plānveidīgi, noteikts skaits katru gadu. Tagad uz šādiem urbšanas apjomiem vairs nevaram cerēt. Tas ir ļoti liels darbs un, jāatzīst, arī ļoti liela vērtība. Ja mēs to varētu sakārtot kaut vai tuvu tam, kā tas ir Anglijā, tad šos paraugus varētu izmantot arī nākamās paaudzes. Jāatzīst, ka mūsu kaimiņi igauņi un lietuvieši seržu glabātuves uztur labākā kārtībā. Paraugu revīzija ir liels fizisks darbs, ir nepieciešami līdzekļi un aprīkojums, lai sakārtotu visas urbumu seržu kastes.

Tie bija lielākie iespaidi Anglijā, bet visspilgtākais — ģeoķīmiskā laboratorija. Mūsdienu dzīvē ģeoķīmijai ir nenovērtējama nozīme, lai patiešām varētu sekot gan fona saturam, gan tām pārvērtībam, ko izsaukusi cilvēku darbība. Daba ir vienots process, un jebkura darbība atstāj iespaidu gan uz virszemes ūdeņiem, gan uz augsni, gan tām pašām upju grīvām un visu pārējo.

Baltijas jūras valstu

sadarbība un palīdzība

Bez Eiropas valstu ģeoloģijas dienestu konferencēm mums ir vēl arī Baltijas un ziemeļvalstu forumi. Šīs valstis atrodas vienā reģionā, tāpēc ģeologu sakari ir tuvāki. Par to, ka mēs šobrīd neesam tehnoloģiski zemākā līmenī, varam būt pateicīgi tikai šīm valstīm, it īpaši Dānijai, kas ļoti daudz palīdzējusi gan tehnoloģijas līmenī, gan informācijas apstrādes jautājumos. Ja gados kopš neatkarības atgūšanas nebūtu šīs palīdzības, mēs Londonā būtu izskatījušies daudz bēdīgāk. Mums jau tagad ir gan ko parādīt, gan ko pastāstīt.

Vislielāko palīdzību mums ir sniegusi Dānija naftas licencēšanas un informācijas sagatavošanā, kompjūtersistēmu nodrošināšanā gan ar programmām, gan apstrādes sistēmām. Dāņi ir palīdzējuši izveidot arī lokālos tīklus. Tas ir ļoti liels ieguldījums. Savukārt Zviedrijai mēs varam būt pateicīgi, ka ir uzsākta Latvijas ģeoķīmiskā kartēšana. Ar Zviedrijas palīdzību mēs veicām ģeoķīmisko kartēšanu eksperimentālajam objektam Inčukalna rajonā un tagad esam griezušies pie Zviedrijas valdības ar lūgumu finansiāli palīdzēt izstrādāt metodiku četriem gadiem Latvijas ģeoķīmisko karšu sagatavošanai. Zviedrija domā, ka varēs palīdzēt un mūsu sadarbība turpināsies. Tā ka šis ieguldījums ir ļoti nozīmīgs.

Ko tad Latvija ir ieguvusi, piedaloties šajā forumā un praktiski sadarbojoties ar Ziemeļvalstīm? Mēs apgūstam Eiropas pieredzi ģeoloģiskās informācijas sagatavošanā un pasniegšanā sabiedrībai. Tas ir viens no svarīgākajiem visu veidu ģeoloģisko dienestu uzdevumiem šīs informācijas publicēšanā un sabiedrības informēšanā par zemes dzīļu kvalitāti, par iespējām to izmantot, par to, kādi ir resursi, kādām vajadzībām tos varētu izmantot, ņemot vērā jaunās tehnoloģijas, prasības, kādas ir izvirzītas Eiropā un pasaulē. Otrs ļoti svarīgs faktors ir tas, ka ir izveidojies vienots Eiropas ģeoloģijas dienests, kas radīs iespēju arī mums atbilstoši Eiropas Savienības prasībām virzīt gan savu likumdošanu, gan savu turpmāko darbību.

Ingrīda Rumbēna,

“LV” nozares redaktore