1. Noteikt kultūraugu ražību un ražas kvalitāti, kā arī kopējo produktivitāti atkarībā no augsnes apstrādes un augu maiņas varianta:

1.1. vērtēt augu fenoloģisko attīstību;

1.2. noteikt ražu, ražas kvalitāti un tās struktūrelementus;

1.3. vērtēt augmaiņas variantu kopējo produktivitāti (MJ ha^-1).

2. Noteikt augsnes agrofizikālos rādītājus un barības vielu izmantošanu atkarībā no augsnes apstrādes un augu maiņas varianta:

2.1. noteikt augsnes agrofizikālās īpašības (piemēram, ūdens filtrācijas spēju, kapilāro porainību, augsnes drupatainību);

2.2. noteikt augu barības vielu izmantošanu.

3. Noteikt sējumu nezāļainību un kviešu slimību attīstību atkarībā no augsnes apstrādes un augu maiņas:

3.1. noteikt sējumu nezāļainību;

3.2. noteikt kviešu lapu slimību attīstības pakāpi;

3.3. no 2019. gada līdz 2021. gadam noteikt stiebra pamatnes slimību izplatību un identificēt tās ierosinātājus, izmantojot ģenētiski molekulārās metodes, kā arī vērtēt mikotoksīnu uzkrāšanos risku.

4. Izvērtēt tehnoloģiju priekšrocības un trūkumus ilgstošā laikposmā, sniegt priekšlikumus par šo tehnoloģiju izmantošanas iespējām integrētajā laukaugu audzēšanā (novembris–marts)

2. Novērtēt lapu slimību attīstību vasarāju (kviešu, miežu un auzu) sējumos atkarībā no šķirnes. Novērtēšana paredzēta cerošanas, vārpošanas un piengatavības laikā.

3. Novērtēt ziemāju un vasarāju graudaugu vārpu slimību attīstību atkarībā no šķirnes. Citu slimību uzskaite graudaugu šķirnēm, ja tās tiek konstatētas.

4. Izvērtēt graudaugu ražas un tās kvalitātes rādītāju izmaiņas fungicīdu lietošanas rezultātā atkarībā no šķirnes

17 000

1.1. visu modelī izmantojamo datu aktualizācija;

1.2. modeļa prognozēšanas detalizācijas pakāpes palielināšana, iekļaujot saimniecību dalījumu pēc saimniecību lieluma Latvijai nozīmīgāko lauksaimniecības sektoru grupās;

1.3. modeļa paplašināšana, izstrādājot kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmu prognozēšanas bloku;

1.4. modeļa paplašināšana, iekļaujot bioloģisko saimniecību dimensiju un nodrošinot darbību datus arī šajā aspektā;

1.5. modeļa paplašināšana, iekļaujot informāciju un prognozes par organiskā mēslojuma iestrādes apjomu.

2. ES RefScen 2050 (2019) modeļa prognozēto lauksaimniecības un ZIZIMM sektora (aramzemes un zālāju) SEG emisijas datu analīze. Tehnisks atbalsts Latvijas viedokļa un argumentācijas sagatavošanā par RefScen2050 (2019) datiem un sadarbība ar Eiropas Komisiju un tās zinātniskajām iestādēm saistībā ar šīm prognozēm

1.1. monitoringa izpilde ar mērbūvēm un iekārtām aprīkotās monitoringa stacijās četrās vietās drenu lauka izpētes līmenī un četrās vietās mazā sateces baseina izpētes līmenī, izslēdzot citu piesārņojuma avotu ietekmes uz monitoringa mērījumiem. Papildus ņemt ūdens paraugus divos izkliedētā piesārņojuma posteņos. Paraugu ņemšanas biežums – ne retāk kā reizi mēnesī;

1.2. monitoringa izpilde, nosakot lauksaimniecības piesārņojuma ietekmi uz pazemes ūdeņiem, īpaši uz seklo pazemes ūdeņu – gruntsūdeņu – sastāvu 11 urbumos trijās monitoringa stacijās un 10 urbumos īpaši izveidotās trijās pazemes ūdeņu izpētes vietās. Paraugu ņemšanas izpildes biežums – ne retāk kā reizi ceturksnī;

1.3. trijās teritorijās veikt novērojumus par augu barības elementu izskalošanos
(N un P savienojumi) no lauksaimniecības punktveida piesārņojuma avotiem (kūtsmēslu saimniecība lielajās lopkopības fermās) – ne retāk kā reizi mēnesī.

2. Uzkrāt un apkopot ūdens kvalitātes datus piesārņojuma modelēšanai Bērzes upes sateces baseinā un tā 15 daļbaseinos, kas atrodas īpaši jutīgas teritorijas platībā. Paraugu ņemšanas biežums – ne retāk kā reizi mēnesī. Veikt piesārņojuma modelēšanu ar starptautiskā praksē pielietoto FyrisNP (Zviedrija) vai HYPE (Zviedrija) ūdens kvalitātes modeli.

3. Uzkrāt un apkopot datus par izkliedētā piesārņojuma emisijas koeficientiem (N un P noplūdēm) dažādiem zemes lietošanas veidiem un augu sekām. Noteikt atsevišķu ekstremālu hidroloģisku procesu (pavasara palu, epizodisku plūdu, augsnes ūdens erozijas, ziemas perioda noplūžu) ietekmi uz kopējo gada N un P noplūdes raksturu un apjomu. Pētīt piesārņotāju – augu barības elementu (N un P savienojumu) – transformācijas procesus hidrogrāfiskā sistēmā, lai varētu novērtēt aiztures (pašattīrīšanās) procesus, kas nepieciešami piesārņojuma slodzes aprēķiniem.

4. Veikt novērojumus par augu barības elementu (N un P savienojumu) koncentrāciju astoņās vietās īpaši jutīgas teritorijas upju baseinos, ņemot ūdens paraugus ne retāk kā reizi mēnesī.

5. Veikt novērojumus par augu barības elementu koncentrācijas izmaiņām divās virszemes plūsmas un vienā pazemes plūsmas mākslīgajā mitrzemē.

6. Uzturēt esošās un iespēju robežās pilnveidot monitoringa staciju būves un tehnisko aprīkojumu atbilstoši starptautiskās prakses un HELCOM rekomendācijām.

7. Pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma sagatavot informāciju ziņojumam Eiropas Komisijai par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem

2. Izdalīt visvairāk piemērotās ābeļu šķirņu un potcelmu kombinācijas, kā arī jaunajām šķirnēm izvērtēt visvairāk piemērotos vainagu veidošanas paņēmienus un ražības un kvalitātes parametrus izmēģinājumos Dobelē un Pūrē.

3. Izvērtēt slāpekļa mēslojuma un tā pievadīšanas veidu ietekmi uz ābeļu augšanu un ražošanu, kā arī augļu un zālāja kvalitāti dārzā.

4. Izdalīt jaunas plūmju šķirnes un šķirņu potcelmu kombinācijas, rekomendēt audzēšanas tehnoloģiju atbilstoši stādījumu blīvumam un vainagu veidošanas sistēmām.

5. Izdalīt visvairāk piemērotos potcelmus vairākām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā audzētām saldo ķiršu šķirnēm izmēģinājumos Dobelē un Pūrē

2. Izvērtēt jauno un perspektīvo zemeņu šķirņu piemērotību dažādām audzēšanas tehnoloģijām Dārzkopības institūtā un saimniecībās dažādos Latvijas reģionos.

3. Izvērtēt audzēšanas riska faktorus mazinošas tehnoloģijas un krūmu apgriešanas intensitātes ietekmi uz krūmmelleņu augšanu, attīstību un ražošanu.

4. Pilnveidot krūmmelleņu mēslošanas tehnoloģijas minerālaugsnē un kūdrā.

5. Izvērtēt dzērveņu mēslošanas tehnoloģiju ietekmi uz lielogu dzērveņu augšanu un ražas veidošanos

1.1. izstrādātās sistēmas pārbaude, piesaistot ārēju ekspertu.

2. Raksturot minimālas augsnes apstrādes ietekmi uz SEG emisiju LLU mācību pētījumu saimniecībā "Pēterlauki":

2.1. ar Picarro G2508 gāzu analizatoru noteikt CO₂, CH₄ un N₂O emisiju no lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) atkarībā no augsnes apstrādes veida un kultūraugu sugas (trīs laukaugu sugas, divi augsnes apstrādes paņēmieni);

2.2. raksturot augsnes apstrādes veida un kultūraugu sugas ietekmi uz SEG emisiju izpētes teritorijā, tostarp novērtēt augsnes mitruma, ķīmiskā sastāva, gaisa temperatūras, nokrišņu un mēslojuma izkliedēšanas ietekmi uz SEG emisiju;

2.3. sagatavot ziņojumu par pētījuma rezultātiem.

3. Iegūt galveno lauksaimniecības kultūru biomasas datus un izstrādāt biomasas pārrēķinu vienādojumus:

3.1. oglekļa ieneses (ar virszemes un pazemes biomasu) raksturošana saimnieciski nozīmīgākajām laukaugu kultūrām konvencionālajās un bioloģiskajās saimniecībās (tai skaitā ilggadīgie zālāji, ziemas kvieši, vasaras kvieši, vasaras mieži, ziemas rapsis, papuve, auzas, kukurūza un aramzemē sēts stiebrzāļu un lopbarības zālaugu, arī proteīnaugu, maisījums konvencionālajās saimniecībās, kā arī auzas, vasaras kvieši, griķi, ziemas kvieši, vasaras mieži, auzas ar stiebrzāļu pasēju un sarkanais āboliņš bioloģiskajās saimniecībās);

3.2. katrai laukaugu kultūrai, izņemot papuvi, paredzēti divi mēslošanas režīmi, divas šķirnes (vai sēklu maisījumi) un divi reģionāli atkārtojumi. Biomasas uzskaite turpināsies divas sezonas, lai iegūtu reprezentablas datu kopas.

4. Attālās izpētes tehnoloģiju izmantošana aramzemes un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radītās SEG emisijas un CO₂ piesaistes uzskaites sistēmas pilnveidošanai:

4.1. metodikas izstrādāšana grāvju un noteces režīmu ietekmējošo dabisko straumju tīkla ģenerēšanas hidroloģiskā režīma modelēšanai, izmantojot LiDAR datus;

4.2. caurteku dešifrēšanas metodikas izstrādāšana hidroloģiskā režīma modelēšanai, izmantojot LiDAR datus;

4.3. pārmitro ieplaku identificēšanas metožu aprobēšana lauksaimniecībā izmantojamās zemēs hidroloģiskā režīma raksturošanai

1.1. veikt dislāpekļa oksīda (N₂O), ogļskābās gāzes (CO₂), metāna (CH₄) un amonjaka (NH₃) emisijas mērījumus lauksaimniecībā izmantotās minerālaugsnēs un organiskajās augsnēs;

1.2. analizēt dislāpekļa oksīda (N₂O), ogļskābās gāzes (CO₂), metāna (CH₄) un amonjaka (NH₃) emisijas cēloņsakarības pētāmajās teritorijās.

2. Esošo meliorācijas sistēmu identifikācija un tehniskā stāvokļa novērtēšana, izmantojot ģeotelpisko informāciju (LVMI "Silava" un LLU):

2.1. metodikas izstrāde esošo meliorācijas sistēmu dešifrēšanai, izmantojot aerolāzerskenēšanas datus (LIDAR) (LVMI "Silava"):

2.1.1. esošo meliorācijas sistēmu identificēšanas metodikas izmantošana trijās izmēģinājumteritorijās ar atšķirīgu grāvju tehnisko stāvokli un dimensijām, izmantojot aerolāzerskenēšanas datus (LIDAR) (LVMI "Silava");

2.1.2. trijās izmēģinājumteritorijās iegūto rezultātu salīdzinājums (aprobācija) ar VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" sagatavotā Meliorācijas digitālā kadastra ģeotelpisko informāciju (LVMI "Silava");

2.2. esošo meliorācijas sistēmu tehniskā stāvokļa novērtēšanas un identificēšanas metodikas izstrāde, izmantojot aerolāzerskenēšanas datu (LIDAR), ortofoto ainu un satelītainu (Sentinel 2 un (vai) Landsat 8) analīzi (LVMI "Silava" un LLU):

2.2.1. esošo meliorācijas sistēmu tehniskā stāvokļa novērtēšanas un identificēšanas metodikas izmantošana trijās izmēģinājumteritorijās, izmantojot aerolāzerskenēšanas datus (LIDAR) (LVMI "Silava" un LLU);

2.2.2. trijās izmēģinājumteritorijās iegūto meliorācijas sistēmu tehniskā stāvokļa novērtēšanas un identificēšanas rezultātu salīdzinājums (aprobācija) ar pētīto ūdensteču topogrāfisko uzmērījumu rezultātiem (viena km garumā raksturīgie šķērsprofili katrā izmēģinājumteritorijā) (LVMI "Silava" un LLU);

2.3. secinājumu un ieteikumu sagatavošana par esošo meliorācijas sistēmu identifikācijas un tehniskā stāvokļa novērtēšanas metodikas izmantošanas iespējamību reģionālā un valsts mērogā un darba uzdevumu noteikšana turpmākajiem pētījuma posmiem (LVMI "Silava" un LLU)

2. Ievākt un sagatavot sēklas materiālu no hibridizācijas audzētavām turpmākajām projekta darbībām.

3. Pēc vienota plāna un metodikas veikt novērojumus un uzskaiti mākslīgi veidoto tetraploīdo augu izlases audzētavā.

4. Atlasīt perspektīvos tetraploīdos augus un iekārtot to pēcnācēju pārbaudes audzētavu.

5. Saziedināt zem izolatoriem izstādītos tetraploīdos augus, veidojot 5–6 perspektīvas populācijas ar atšķirīgām īpašībām.

6. Nodrošināt nepieciešamo agrotehnisko pasākumu kompleksu diploīdo augu izlases audzētavā (~ 2000 augu) un tos izvērtēt pēc vienota plāna un metodikas.

7. Apkopot un veikt iegūto datu analīzi

2. Turpināt dažādu monitoringa metožu izvērtējumu pupu sēklgrauža populācijas blīvuma un lidošanas aktivitātes noteikšanai veģetācijas sezonas laikā.

3. Turpināt novērtēt dažādu ierobežošanas termiņu efektivitāti lauka pupu sējumos pupu sēklgrauža populācijas ierobežošanai.

4. Citu lauka pupu kaitēkļu monitorings

2. Veikt dzeltenās rūsas pavairošanu un sporu materiāla iegūšanu mākslīgās infekcijas veikšanai.

3. Ierīkot izmēģinājumu lauku, lai novērtētu dažādu grupu fungicīdu efektivitāti dzeltenās rūsas izplatības ierobežošanai.

4. Novērtēt plašāk audzēto un perspektīvo ziemāju un vasarāju kviešu šķirņu izturību pret dzeltenās rūsas infekciju.

5. Turpināt izvērtēt dzeltenās rūsas datormodeļa prognožu precizitāti Latvijas agroklimatiskajos apstākļos.

6. Sagatavot informatīvo materiālu lauksaimniekiem par dzelteno rūsu

2. Ņemot vērā informāciju par 2018. gadā konstatēto nanomateriālu izplatību, ar sp-ICP-MS metodi noteikt sudraba un titāna dioksīda nanodaļiņu saturu vismaz 100 Latvijas tirgū piedāvātās produkcijas paraugos.

3. Aprobēt sp-ICP-MS metodi ZnO un SiO₂ nanodaļiņu noteikšanai.

4. Apkopot informāciju par nanomateriālu izplatību Latvijas tirgū un sagatavot viedokli par risku patērētājiem

2. Turpināt cilvēku un dzīvnieku veselībai bīstamo patogēnu klātbūtnes noteikšanu monitoringā ietvertajās kukaiņu sugās.

3. Turpināt veidot monitoringa datu apkopojumu par vietējo un invazīvo svešzemju kukaiņu sugu izplatību, to populāciju lielumu (vai relatīvā lieluma) un dzīvnieku veselībai bīstamo patogēnu klātbūtni tajos

2. Izpētīt sastopamos hepatīta E ierosinātāja genotipus cūku un mežacūku populācijā un pārtikas produktos.

3. Sagatavot monitoringa datu apkopojumu par E hepatīta izplatību Latvijā.

4. Sagatavot ieteikumus turpmākai E hepatīta uzraudzībai, kontrolei un apkarošanai cūkkopības un cūkgaļas produktu nozares uzņēmumos

2. Veikt datu analīzi par mežacūku populācijas skaita un blīvuma izmaiņām ĀCM izplatīšanās ietekmē Latvijas teritorijā.

3. Sagatavot zinātnisko viedokli (publikāciju) par ĀCM izplatības dinamiku mežacūku populācijā un iespējamo endēmijas attīstību Latvijā

2. Veidot literatūras apkopojumu par pamīšus sleju audzēšanas tehnoloģijas (angļu val. strip cropping) ietekmi uz augsni, biotisko un abiotisko stresu mazināšanu kultūraugiem un to ietekmi uz ilgtspējību (2019.–2020. gadā).

3. Veikt izmēģinājuma plānošanu, ieviešanu un uzskaiti atbilstoši projekta metodikai, kas izstrādāta sadarbībā ar konsorcija partneriem (2019. gadā):

3.1. ierīkot lauka izmēģinājumus – galviņkāpostu pamīšus stādījumus ar dārza pupām, salīdzinot ar dārzeņu vienlaidus stādījumu (kontrole) un paralēli pārbaudot triju veidu augu izcelsmes augsnes uzlabotāju (digestāta un komposta) ietekmi salīdzinājumā ar kontroli (kūtsmēsli) uz kultūraugu ražību;

3.2. veikt kopšanas darbus, kā arī augsnes, augu un mēslošanas līdzekļu analīzes (nosakot N, P, K atšķirīgos variantos) un veikt ražas uzskaiti izmēģinājumā atbilstoši konsorcija izstrādātajai metodikai;

3.3. veikt ražas uzskaiti un analīzi

1.1. SEG emisijas samazinošo pasākumu aktualizēšana un MACC līknes atjaunošana:

1.1.1. organizējot interaktīvus seminārus, sadarbībā ar
1.–4. klastera saimniecību pārstāvjiem pārskatīt līdz šim izraudzītos SEG emisijas samazināšanas pasākumus un no praktiskas lietojamības aspekta izanalizēt tehnoloģiskos ieviešanas risinājumus;

1.1.2. veikt padziļinātu SEG samazināšanas pasākumu analīzi un katram pasākumam sagatavot konkrētu tehnoloģisko risinājumu aprakstu pasākuma praktiskai ieviešanai attiecīgā klastera saimniecībās, kā arī izvērtēt pasākuma ieviešanas radītās saimnieciskās darbības izmaiņas attiecīgā klastera saimniecībās;

1.2. robežsamazinājuma izmaksu līkņu (MACC) koncepcijas pielāgošana un izmaksu efektivitātes novērtēšana amonjaka emisiju samazinošiem pasākumiem.

2. SEG un amonjaka emisiju samazinošo pasākumu izvērtējums pasākumu ietekmes ietveršanai SEG un amonjaka emisijas inventarizācijas ziņojumos:

2.1. pasākumu ietekmes novērtēšanai nepieciešamo un šobrīd pieejamo, aprēķinos izmantoto darbības datu, parametru, pieņēmumu un emisijas faktoru izvērtējums;

2.2. efektīvākai pasākumu ietekmes ietveršanai nepieciešamo uzlabojumu identifikācija – darbības dati, parametri, pieņēmumi un emisijas faktori (tostarp iespējas aizstāt pieņēmumus ar valsts datiem).

3. Latvijas lauksaimniecības MACC popularizēšana un starptautiskās dimensijas veidošana

2. Analizēt dažādu pākšaugu un tradicionāli izēdināto pašražoto spēkbarības maisījumu ietekmi uz atgremotājdzīvnieku nobarošanas spējām (dzīvmasa, dzīvmasas pieaugums, barības izmantošanas efektivitāte), liemeņa (pēc EUROP un tauku noslāņojuma) un gaļas kvalitāti (gaļas ķīmiskais sastāvs, marmorizācijas pakāpe, krāsa un krāsas intensitāte, gaļas stingrība un tekstūra, tauku krāsa un kvalitāte) bioloģiskās saimniekošanas apstākļos.

3. Skaidrot iegūto liemeņu un gaļas kvalitāti, tostarp sensorās īpašības, atkarībā no dzīvnieku nobarošanas beigu fāzē izēdināto spēkbarības maisījumu sastāva un īpatsvara kopējā barības devā.

4. Organizēt ražošanas (izmēģinājuma veikšanas vietā) apstākļos izēdinātās barības devas galveno barības vielu sagremojamības pārbaudi, vērtējot vides piesārņojuma risku.

5. Novērtēt pākšaugu iekļaušanas zootehnisko un ekonomisko efektivitāti pašražotās spēkbarības maisījumos.

6. Sagatavot publikācijas un piedalīties diskusijās par vietējas izcelsmes pākšaugu izmantošanas iespējām kvalitatīvas liellopu, aitu un kazu gaļas ieguvē

2. Prognozēt ābolu tinēja attīstību, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centra tīmekļvietnē nodrošināt brīvi pieejamu informāciju par ābolu tinēja attīstību un novērot ābolu tinēja izplatību saimniecībās, kurās uzstādītas meteoroloģiskās stacijas.

3. Prognozēt augļu koku vēža attīstību, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, un Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centra tīmekļvietnē nodrošināt brīvi pieejamu informāciju par augļu koku vēža attīstību.

4. Turpināt pārbaudīt lēmuma atbalsta sistēmas RIMpro modeli ābolu zāģlapsenes attīstības prognozei Latvijas apstākļos kaitēkļa attīstības un precīza ierobežošanas laika noteikšanai

2. Medus kvalitātes parametru (HMF, cukuru satura, elektrovadītspējas) noteikšana paraugos.

3. Pesticīdu un veterināro zāļu atlieku izplatības monitorings ar masspektrometrijas metodi.

4. Prasmju pārbaužu organizēšana laboratorijām, kas nosaka Trichinella kāpurus gaļā, nodrošinot individuālus paraugus visiem testēšanā iesaistītajiem darbiniekiem

2. Šķidrumu hromatogrāfijas – masspektrometrijas (LC/MS) – metodes izveide pirolizidīna alkaloīdu (senkirkīna, senecionīna, senecifilīna, integerrimīna, tusilagīna un izotusilagīna) noteikšanai paraugos, kā arī paraugu sagatavošana un analīze.

3. Minimālās toksiskās devas noteikšana diviem paraugiem (ziedu un lapu ekstraktiem ar vislielāko pirolizidīna alkaloīdu daudzumu), izmantojot in vivo toksicitātes metodi.

4. Pārskats par pētījuma rezultātiem par pirolizidīna alkaloīdu saturu Latvijā augušās māllēpēs, to ziedu un lapu toksicitātes izvērtējumu un secinājumiem

1.1. situācijas apzināšana par ģenētisko resursu situāciju Latvijā, iesaistot šajā procesā arī sabiedrību (skolas, nevalstiskās organizācijas);

1.2. ekspedīciju plāna izstrādāšana un to izpilde:

augļaugu ekspedīcija (viena ekspedīcija),

dārzeņu ekspedīcija
(viena ekspedīcija),

zālaugu ekspedīcija
(viena ekspedīcija).

2. Ievākto ģenētisko resursu paraugu izpēte:

2.1. atbilstoši Ģenētisko resursu padomes apstiprinātajiem deskriptoriem uzsākt ievākto paraugu aprakstīšanu (izvērtēšanu);

2.2. atbilstoši iegūtajiem rezultātiem nodrošināt paraugu iekļaušanu Gēnu bankas kolekcijās

2. Esošās un prognozējamās situācijas analīze lauksaimniecības biomasas izmantošanā enerģētikā (ražošana, pārstrāde, eksports).

3. Lauksaimniecības biomasas ilgtspējas kritēriju izpildes iespēju un ietekmes uz lauksaimniecisko ražošanu Latvijā analīze (līdz 2020. gadam un turpmāk).

4. Ieteikumu izstrāde objektīvai lauksaimniecības biomasas ilgtspējas novērtēšanai Latvijas apstākļos.

5. Informācijas sagatavošana un sniegšana BBI JU (Bio-Based Industries Joint Undertaking) saistībā ar biomasas izmantošanu lauksaimniecībā

2. Noskaidrot agrotehnisko pasākumu ietekmi uz kaitēkļu dabisko ienaidnieku jātnieciņu (Ichneumonidae) un kāpurlapseņu (Braconidae) sastopamību ābeļdārzos.

3. Veikt potenciāli postīgo lapu tinēju novērojumus un izstrādāt rekomendācijas to ierobežošanai

31 559*

2. Aprakstīt tuvumā esošo sējumu un stādījumu pēdējo triju gadu pesticīdu smidzinājumu vēsturi

2. Iekārtot lauka izmēģinājumu atbilstoši EAAO vadlīnijām.

3. Pārbaudīt divu dažādu augu aizsardzības līdzekļu efektivitāti smiltsērkšķu raibspārnmušas ierobežošanai un salīdzināt ar līdz šim izmantoto neonikotinoīdu grupas insekticīdu.

4. Veikt dažādu smidzināšanas režīmu efektivitātes pārbaudi smiltsērkšķu raibspārnmušas ierobežošanai

2. Samazināt vides ietekmi uz pākšaugu produktivitātes svārstīgumu.

3. Optimizēt ražošanas efektivitāti Eiropā

2. Noteikt efektīvās populācijas lielumu dažādām šķirnēm.

3. Veikt iekšaudzēšanas (inbrīdinga) pakāpes noteikšanu vietējās apdraudētajās šķirnēs.

4. Prognozēt inbrīdinga pieaugumu vietējās apdraudētajās šķirnēs atkarībā no efektīvās populācijas lieluma.

5. Izstrādāt ieteikumus pāru atlases veidošanai vietējās apdraudētajās šķirnēs

10 000*

Darba uzdevumi.

1. Apkopot informāciju no zinātniskajā literatūrā publicētajiem pētījumiem un valstī pieejamiem statistikas datiem, kas raksturo barības līdzekļu un barības vielu sagremojamību atkarībā no dzīvnieku turēšanas un barības izēdināšanas sistēmas.

2. Izveidot četras dzīvnieku grupas pa četriem dzīvniekiem grupā, izēdināt katras grupas jēriem lopbarību pēc atšķirīgas ēdināšanas sistēmas: spēkbarības izdale ar rokām divas reizes dienā, spēkbarības izdale ar rokām 2–5 reizes dienā, spēkbarības izdale no birstošās siles, izdale ar spēkbarības staciju izmēģinājuma saimniecībā (automatizēta spēkbarības padeve). Lopbarības un kūtsmēslu uzskaites periods – piecas dienas nobarošanas sākumā, piecas dienas nobarošanas vidus un piecas dienas nobarošanas beigu fāzē.

3. Pētījums notiks divos atkārtojumos.

4. Divas reizes dienā savākt kūtsmēslus un ievietot tos uzglabāšanas konteinerā, veikt kūtsmēslu uzskaiti un ķīmiskās analīzes katra nobarošanas perioda vidējam paraugam, nosakot iegūto daudzumu, sausnas, pH, kopējā slāpekļa (N), amonija slāpekļa (N-NH₄), kālija (K₂O), fosfora (P₂O₅), organisko vielu, kokšķiedras un tauku saturu. Kopējais analizējamo paraugu skaits – 30.

5. Veikt izēdinātās lopbarības uzskaiti un barības ķīmiskās analīzes, nosakot sausnas, kopējās kokšķiedras, NDF, ADF, proteīna, UIP, tauku, Ca, P, K, cietes un NEL saturu. Kopējais paraugu skaits – 20.

6. Veikt jēru augšanas rādītāju un liemeņa kvalitātes analīzi.

7. Sniegt ieteikumus aitu audzētājiem optimālas ēdināšanas sistēmas izvēlē un klimata pārmaiņu mazināšanā

21 736*

2. Veikt lopbarības ķīmiskās analīzes.

3. Sastādīt barības devas slaucamām govīm.

4. Noteikt slaucamo govju barības sagremojamību.

5. Veikt piena, asins, urīna un kūtsmēslu analīzi.

6. Uzsākt ieteikumu sagatavošanu lauksaimniekiem

2. Bioloģiskā materiāla ievākšana no 2017. līdz 2020. gadā dzimušajiem vietējo apdraudēto šķirņu lauksaimniecības dzīvniekiem, sadarbojoties ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrībām un nodrošinot bioloģiskā materiāla paraugu ievākšanu no dažādu līniju un ģimeņu dzīvniekiem.

3. Ievāktā bioloģiskā materiāla apstrāde, iekļaušana gēnu bankā, gēnu bankas datubāzes papildināšana.

4. Ievāktā vietējo apdraudēto šķirņu dzīvnieku bioloģiskā materiāla izpēte