Ministru kabineta rīkojums Nr. 268

Rīgā 2019. gada 5. jūnijā (prot. Nr. 27 10. §)

Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 47.0 versija)

1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 47.0 versijā projekta "Deinstitucionalizācijas procesu atbalsta informācijas sistēma (2. kārta)" (turpmāk – projekts) aprakstu un paredzēt projekta izmaksas 700 000 euro apmērā.

2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt Labklājības ministriju iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" (turpmāk – 2.2.1.1. pasākums) ietvaros.

3. Finansēt projektu 2.2.1.1. pasākuma ietvaros, ja iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumos Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem nosacījumiem.

4. Noteikt, ka Labklājības ministrija ir atbildīga par projekta īstenošanu un projekta aprakstā plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu.

5. Pēc projekta pabeigšanas, sākot ar 2023. gadu, noteikt projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas ne vairāk kā 63 597 euro gadā, pieprasot finansējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Labklājības ministre R. Petraviča

(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2019. gada 5. jūnija
rīkojumu Nr. 268)

Deinstitucionalizācijas procesu atbalsta informācijas sistēma (2. kārta)
Projekta apraksts

(kopsavilkums)

Projekta mērķi

Projekta virsmērķis ir nodrošināt deinstitucionalizācijas procesu atbalsta informācijas sistēmas ilgtspēju, lai paātrinātu ārpusģimenes aprūpes iestādēs dzīvojošu bērnu nokļūšanu audžuģimenē, kā arī uzlabot tehnisko palīglīdzekļu (turpmāk – TPL) piešķiršanas pakalpojuma efektivitāti, elektronizējot procesus un publiskos pakalpojumus, lai iedzīvotājiem mazinātu administratīvo slogu un veicinātu arvien aktīvāku valsts informācijas sistēmās esošo datu atkalizmantošanu valsts un pašvaldību iestādēs, nepieprasot datu subjektiem iesniegt tos atkārtoti.

Projekta mērķi:

1. Modernizēt Audžuģimeņu informācijas sistēmu (turpmāk – AGIS), attīstot uz atvērtā koda tehnoloģijām bāzētas platformas Iekšlietu integrētajā informācijas sistēmā kā jaunu moduli.

2. Paplašināt TPL pakalpojuma saņemšanas kanālu skaitu, piedāvājot klientiem elektroniski sniegto pakalpojumu iespējas.

3. Elektronizēt TPL pakalpojuma administrēšanas procesus, ieviešot jaunu, uz procesiem balstītu funkcionalitāti Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā (turpmāk – SPOLIS).

4. Ieviest datu apmaiņas risinājumus TPL pakalpojuma kvalitātes uzlabošanai.

Darbības projekta mērķu sasniegšanai

Lai sasniegtu projektam izvirzītos mērķus, ir plānotas šādas darbības:

Projekta rezultāta rādītāji

Projekta īstenošanas rezultātā tiks uzlabota valsts pārvaldes darbības efektivitāte:

Projekta iznākuma rādītāji

Projekta īstenošanas rezultātā tiks pilnveidoti šādi darbības procesi:

1. Bāriņtiesu lēmumu sagatavošana sistēmā (e-lieta) par audžuģimenes statusa piešķiršanu/ izbeigšanu/atņemšanu.

2. Pieteikšanās TPL saņemšanai.

3. Lēmuma pieņemšana par TPL piešķiršanu.

4. TPL pakalpojuma sniedzēju reģistrēšana.

5. TPL saraksta uzturēšana.

6. TPL klientu rindu vadība.

7. Izsniegto TPL uzraudzība.

Projekta ietvaros tiks veidoti trīs jauni e-pakalpojumi "Pieteikšanās TPL saņemšanai", "Mana rinda TPL saņemšanai" un "TPL pakalpojuma sniedzēju reģistrēšana".

Esošie e-pakalpojumi netiks izmainīti.

Projekta finansējuma kopējais apmērs 700 000 euro.

Īstenošanas laiks – 36 mēneši.

Nepieciešamās sistēmas uzturēšanas izmaksas – 63 597 euro gadā.

Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītājos

Projekts ir loģisks turpinājums iepriekš īstenotajiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projektiem Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (turpmāk – ES fondi) 2007.–2013. gada plānošanas perioda darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" 3.2.2.1.1. apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" ietvaros, proti, projektam Nr. 3DP/3.2.2.1.1/12/IPIA/CFLA/001 "Vienotās Labklājības informācijas sistēmas (LabIS), nozares centralizēto funkciju informācijas sistēmu un centralizētas IKT infrastruktūras attīstība", projektam Nr. 3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/023 "Sociālās politikas monitoringa sistēmas pilnveide – SPP vienotās informācijas sistēmas izstrāde, ieviešana un e-pakalpojumu attīstīšana". kā arī ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" projektam Nr. 2.2.1.1/16/I/003 "Deinstitucionalizācijas procesu atbalsta sistēma (1. kārta)" un projektam Nr. 2.2.1.1/17/I/007 "Labklājības nozares informācijas un komunikācijas tehnoloģiju centralizācija", lai nodrošinātu deinstitucionalizācijas procesa atbalsta informācijas sistēmas ilgtspēju, papildinot IKT atbalstu mērķa grupām, un izmantotu infrastruktūru attīstāmo informācijas sistēmu tehniskajam atbalstam.

Projekta ietvaros plānotās aktivitātes un rezultāti nedublējas ar citos labklājības nozares projektos realizētajām aktivitātēm un/vai rezultātiem.

VSIA "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" (VSIA NRC "Vaivari") īstenotā ERAF projekta "VSIA NRC "Vaivari" infrastruktūras attīstība funkcionēšanas novērtēšanas un asistīvo tehnoloģiju apmaiņas fonda izveidei" (Nr. 9.3.1.2/16/I/001) ietvaros īstenotā aktivitāte – datubāzes izveide funkcionēšanas novērtēšanas informācijas apkopošanai – nodrošinās projekta aktivitāšu papildināmību, uzkrājot informāciju par personu ar funkcionāliem traucējumiem funkcionēšanas novērtēšanas procesu un rezultātiem.

Būtiskākie projekta īstenošanas sociālekonomiskie ieguvumi

Uzlabojot procesus un nodrošinot datu uzkrāšanu un tālākizmantošanu, tiks samazināts administratīvais slogs, nodrošinot iedzīvotājiem draudzīgākus publiskos pakalpojumus un TPL administratora darbības efektivitātes paaugstināšanos un izmaksu, kas saistītas ar pakalpojuma sniegšanu samazināšanos, līdz ar to par pieejamo finansējumu varēs iegādāties vairāk TPL, kas attiecīgi paaugstinās iedzīvotāju apmierinātību ar sniegto pakalpojumu. Papildināmība ar VSIA NRC "Vaivari" īstenotā ERAF projekta "VSIA NRC "Vaivari" infrastruktūras attīstība funkcionēšanas novērtēšanas un asistīvo tehnoloģiju apmaiņas fonda izveidei" (Nr. 9.3.1.2/16/I/001) ietvaros izstrādāto datubāzi funkcionēšanas novērtēšanas informācijas apkopošanai nodrošinās iespēju personām ar funkcionāliem traucējumiem saņemt atbilstošāko TPL un sekmīgāk iekļauties izglītības sistēmā un darba tirgū, tādējādi pozitīvi ietekmējot dzīves kvalitāti un iekļaušanos darba tirgū nākotnē.

Projekts negūst ieņēmumus. Liela nozīme ir sociālekonomiskās analīzes rezultātiem: 42 % no projekta ieguvumiem ir saistīti ar iedzīvotāju ieguvumiem, kas rodas atvērto datu publicēšanas un procesu digitalizācijas rezultātā. Sociālekonomiskie ieguvumi pozitīvi ietekmēs arī LM deleģēto pakalpojumu sniedzēju darbību: samazināsies administratīvo darbu apjoms, sūdzību un telefona zvanu skaits. Rezultātā tas ļaus VSIA NRC "Vaivari", LNS un LNB darbiniekiem efektīvāk izmantot darbalaiku un dot sociālo labumu iedzīvotājiem, sniedzot tiešus kvalitatīvus pakalpojumus. 10 gadu laikā sociālekonomiskie ieguvumi veido 1 195 291,27 euro. Projekta ieguvumu un izmaksu attiecība (B/C) ir 1,23, kas liecina par projekta īstenošanas pamatotību.

Indikatīvie sociālekonomiskie ieguvumi 10 gadu periodā pēc projekta īstenošanas plānoti 1 195 291,27 euro apmērā, tai skaitā:

1. Iedzīvotāju sociālekonomiskie ieguvumi 537 197,73 euro:

• Iedzīvotāju izdevumu samazinājums, iesniedzot iesniegumus pakalpojuma saņemšanai attālināti (laika ietaupījums, transporta izdevumu samazinājums, izdevumu, kas saistīti ar pieteikumu nosūtīšanu ar pasta starpniecību, samazinājums), gada laikā pēc projekta ieviešanas 10 % gadījumos no TPL pieprasītājiem un turpmāk ik gadu pakāpeniski pieaugs, 10 gadu laikā panākot, ka vismaz 60 % iesniegumu tiks iesniegti attālināti, izmantojot e-pakalpojumu kanālu (projekta rezultatīvais rādītājs "Iedzīvotāju īpatsvars, kas izmanto elektroniski sniegtos TPL pakalpojumus salīdzinājumā ar iesniegumiem klātienē" 2 gadus pēc projekta beigām – 20 %, bet pēc 3 gadiem – 30 %).

• Iedzīvotāju laika ietaupījums – 3 stundas vienā gadījumā (brauciens uz/no TPL pieteikšanas vietu/pastu, rindā gaidīšanas laiks).

• Iedzīvotāju telefona sarunu laika ietaupījums par 50 % (saistībā ar rindas virzību pēc TPL).

• Iedzīvotāju transporta izdevumu samazinājums – 2 euro uz vienu gadījumu (brauciens uz/no pastu vai TPL pieteikšanas vietu).

• Personām, kas ir atbrīvotas no līdzmaksājuma, radīsies laika ietaupījums arī no tā, ka nebūs nepieciešams papildus doties uz pašvaldību, lai saņemtu izziņu, kas apliecina trūcīgās personas statusu. Informāciju piegādās datu apmaiņas risinājums no pašvaldību sociālās palīdzības administrēšanas lietojum­programmas SOPA.

2. Indikatīvie ar TPL pakalpojuma nodrošināšanu saistītie ekonomiskie ieguvumi 10 gadu laikā pēc projekta īstenošanas plānoti 608 658 euro apmērā:

2.1. ar pakalpojuma sniegšanu saistīto administratīvo izdevumu samazinājums, kas plānots pasta un sakaru pakalpojumu izmaksām, kā arī cilvēkresursu ietaupījums (laiks, kas tiek veltīts vēstuļu sagatavošanai par uzņemšanu rindā, kā arī par pakalpojuma piešķiršanu). Administratīvo izdevumu ietaupījums būs arī TPL pakalpojuma piegādātājiem, kas radīsies, ja TPL pakalpojums tiks pieprasīts elektroniski un komunikācija ar klientu notiks elektroniski. Tiek prognozēts, ka pirmajā gadā pēc risinājuma ieviešanas manuāli sagatavoto vēstuļu skaits samazināsies par 10 % un 10 gadu laikā – par 60 %;

2.2. monitorējot datu apmaiņu ar PMLP par klienta statusa izmaiņām (dzīvs/miris), tiks nodrošināta patapinājumā esošo TPL savlaicīga atgūšana, attiecīgi nodrošinot to tālākizmantošanu un samazinot rindas pēc nepieciešamā TPL. Plānots, ka ietaupītie līdzekļi tiks novirzīti jaunu TPL iegādei, samazinot rindas pēc TPL.

Šajā laikposmā ir plānota projekta ietvaros izveidotās funkcionalitātes izmantošana un sistēmas uzturēšana. Detalizēta izmaksu un ieguvumu analīze (IIA) tiks pievienota projekta iesniegumam saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumu Nr. 653 15. punktu. Izstrādājot TPL administrēšanas moduli informācijas sistēmā SPOLIS, līdz projekta beigām tiks veikti grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 30. septembra noteikumos Nr. 587 "Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas noteikumi", aprakstot jauno funkcionalitāti.

Izstrādājot papildinājumus informācijas sistēmā AGIS, līdz projekta beigām tiks veikti grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumos Nr. 563 "Audžuģimeņu informācijas sistēmas noteikumi", aprakstot jauno funkcionalitāti.

Labklājības ministre R. Petraviča