Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu

attīstības Nacionālā programma. 1997-2001.

Nacionālo programmu

izstrādājušas koordinācijas padomes un darba grupas Ekonomikas ministrijas vadībā

Saturā

Kopsavilkumā

Ievadam

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

1.1.MVU uzņēmējdarbības raksturojums Latvijā

1.1.1.MVU ieguldījums tautsaimniecībā

1.1.2.Latvija starptautiskā kontekstā

1.1.3.MVU un rūpniecības politika

1.1.4.Vispārinātā MVU raksturojums

1.1.5.MVU darbības galvenās problēmas

1.2.Uzņēmējdarbības veicināšanas vide

1.2.1. Likumdošana

1.2.1.1.Uzņēmējdarbība

1.2.1.2.Īpašumtiesības

1.2.2.Atbalstošie finansu instrumenti

1.2.2.1.Nodokļi

1.2.2.2.Neatmaksājamie granti, subsīdijas

un pabalsti

1.2.2.3.Riska ieguldījumi, kredīti

1.2.2.4.Garantijas

1.2.2.5. Projektu sagatavošana

1.2.3.Biznesa informācija

1.2.3.1.Biznesa informācijas pieprasījums

1.2.3.2.Biznesa informācijas piedāvājums

* Informācija par komercpiedāvājumiem

* Informācija par finansu piedāvājumiem

* Informācija par uzņēmumu statusu

* Kvalitāte, sertifikācija, standarti

* Informācija par reģionālajiem darba tirgiem

* Juridiskā informācija

* Informācija par uzņēmējdarbībai

pieejamām telpām

* Informācija par darbaspēka pieejamību

1.2.4.biznesa atbalsta infrastruktūra

1.2.4.1.Pašvaldību loma un nekustamā

īpašuma racionāla izmantošana

1.3.Inovatīvā darbība

1.4.Izglītība

1.4.1.biznesa orientētā izglītības sistēma

(no pamata līdz augstākai)

1.4.2.Apmācības

1.4.3.Konsultācijas (lauku konsultantu, UAC,

LTRK tīkls)

1.4.5.Bezdarbnieku pārapmācība

1.4.6.Pašvaldību speciālistu apmācību

programmas

1.4.7.Profesionālā izglītības sistēma

2.MVU attīstības nacionālā programma

2.1.Mērķi un uzdevumi

2.1.1.Ilgtermiņa

2.1.2.Īstermiņa

2.2.Programmas nepieciešamība

2.3.Programmas realizācijas efekts

2.4.Programmas vadība

2.5.Sadarbības shēma

2.5.1.Kooperācijas un sakaru veicināšana

starp uzņēmējiem

2.5.2.Valsts pārvaldes un uzņēmēju

sadarbības uzlabošana

2.5.3. Sadarbība ar valsts un pašvaldību

institūcijām

3.Nacionālās programmas apakšprogrammas

3.1.MVU darbību veicinošas vides izveidošana

3.1.1.Labvēlīga likumdošanas vide

3.1.2.Nodokļu politika un finansu likumdošana

3.1.3.Fiskālā politika

3.1.4.Finansu atbalsta instrumenti

3.1.4.1.Līzinga pakalpojumi

3.1.4.2.Krājaizdevu sabiedrības

3.1.5.Valsts nozīmes reģistri

3.1.5.1.Nodokļu maksātāju un uzņēmumu reģistrs

3.1.5.2.Ķīlu un parādu reģistrs

3.2.Uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras

attīstība

3.2.1.Biznesa atbalsta struktūras

3.2.2.Atbalsts inovatīvai darbībai

3.2.2.1.Tehnoloģiskie parki

3.2.2.2.Inovāciju centri

3.2.2.3.Biznesa inkubatori

3.2.2.4.Saiknes ar augstskolām attīstība (spin-off)

3.2.2.5.Pētniecība un attīstība

3.2.3.Reģionālās attīstības programma

(pašvaldības, reģioni utt.)

3.2.3.1.Valsts līmenis

3.2.3.2.Pašvaldības līmenis

3.2.3.3.Uzņēmumu līmenis

3.2.4.Sertifikācijas un standartu centri

3.3.MVU konkurētspējas paaugstināšana

3.3.1.Eksporta veicināšana

3.3.2.Starptautiskā sadarbība

3.3.2.1.Investīcijas

3.3.2.2.Partneri

3.3.2.3.Pieredzes pārnese

3.3.3.Tehnoloģiju uzlabošana

3.3.3.1.Tehnoloģijas atašeji

3.3.3.2.Tehnoloģijas eksperti, tehnoloģiskā

apmācība un konsultācijas

3.3.4.Izglītība un apmācība

4.Rekomendācijas

5.Pasākumu plāns

Pielikums 1: Starptautiskā pieredze

Pielikums 2: Informācija par Latvijas Attīstības

aģentūras piedāvāto informāciju

uzņēmējdarbības veicināšanai

Pielikums 3: Uzņēmumu un nodarbināto skaits

(pēc nozarēm, uzņēmumu lieluma un

skaita, kapitāla formas)

Pielikums 4: Apgrozījums, uzņēmumu un

strādājošo skaits (pēc nozarēm)

Pielikums 5: Rūpniecisko uzņēmumu un

strādājošo skaits, rūpnieciskās

produkcijas izlaide

Pielikums 6: Valsts Statistikas komitejas

1991.-1994. gadā izveidoto uzņēmumu

un uzņēmējsabiedrību

apsekojuma rezultāti

Kopsavilkumā

Lai sekmīgi risinātu Latvijas integrācijas ES jautājumus MVU jomā, kā arī lai realizētu efektīgu politiku MVU attīstībai tiek izstrādāta šī programma. Programmas attīstības novērtēšanai tiks izstrādāta statistiskās kontroles sistēma gan valsts ekonomikas līmenī, gan katra ekonomiskā instrumenta līmenī. Programma tiks pakāpeniski uzlabota konsultējoties ar uzņēmējdarbības aprindām un ārvalstu speciālistiem.

Latvijā pēdējo gadu laikā ievērojamu ieguldījumu mazo un vidējo uzņēmumu veidošanā devusi PHARE programma, kas izveidojusi institucionālu sistēmu uzņēmējdarbības kompetences celšanai uzņēmēju vidē. Nākotnē paredzama dažādu palīdzības programmu decentralizācija un attīstība reģionos, līdz ar uzņēmējdarbību veicinošas politikas attīstību.

Nacionālā programma atspoguļo pasākumus, kuri ir veikti EM un PHARE programmas ietvaros 1993. - 1997. gada I. pusgada periodā, kā arī iezīmē jaunās 1997. - 1998. gada PHARE programmas MVU attīstības pasākumus. Paredzams, ka PHARE programmas ietvaros sniegtā palīdzība MVU attīstībai beidzas 1999. gada sākumā.

Svarīgākie MVU attīstības pasākumi ietver gan MVU attīstības likumdošanas aspektus, gan institucionālās sistēmas pilnveidošanu MVU jomā. Nozīmīgākais uzsvars programmas realizācijai tiek likts uz valsts budžeta līdzekļiem (pārejas posmā paredzēts izmantot Valsts īpašuma privatizācijas fonda resursus), kā arī uz iespējamajiem donorvalstu tehniskās palīdzības projektiem.

Programmas ietvaros paredzēts izveidot institucionālo MVU attīstības sistēmu pēc ES parauga, paredzot iespēju, ka pāatrinoties Latvijas integrācijas procesam ES, pastāv iespēja piesaistit ES attiecīgo palīdzību uzņēmējdarbības attīstībai.

Svarīgākie programmas risināmie jautājumi ir MVU attīstības projektu realizācijas sagatavošana un nodrošināšana, ražotās produkcijas attīstība, moderno tehnoloģiju apgūšana, apmācību un izglītības sistēmas attīstība, jaunu MVU veidošanās un savstarpējā kooperācija, kā arī uzņēmēju pārstāvniecības organizāciju un pašvaldību programmu attīstība.

Ievadam

Latvijas Mazo vidējo uzņēmumu (MVU) attīstības nacionālā programma izstrādāta saskaņā ar pieaugošo nepieciešamību valstī attīstīt uzņēmējdarbības vidi un paātrināt stabilu MVU veidošanos. Laika posmā no 1995.g. jūnija līdz 1997.g. augustam tika izstrādāts esošais dokuments, kurš aptver mazo un vidējo uzņēmumu attīstības jautājumus 1997.-2001. gadu periodam.

Šajā programmā ir veikta pašreizējās situācijas analīze (programmā iekļautas starptautiskās konferences 1995. gada oktobrī Rīgā rekomendācijas, PHARE MVU programmas ietvaros Latvijas Uzņēmējdarbības atbalsta centru darbinieku veiktās MVU aptaujas rezultāti, Vaklsts Statistikas komitejas materiāli, PHARE konsultantu no Lielbritānijas firmas SQW un Somijas firmas HUKS rekomendācijas, ES iniciatīvu EURADA, direktorātu DGXIII un DGXXIII un ANO UNCTAD materiāli) Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu jomā, pamatota nepieciešamība Nacionālās programmas realizācijai, formulēti programmas mērķi, noteiktas prioritātārās darbības un apakšprogrammas, kas būtu veicamas, lai samazinātu problēmas, ko izjūt mazie un vidējie uzņēmēji un lai varētu realizēt noteiktu valsts politiku tautsaimniecības attīstīšanā.

Programmas dokumentu izstrādājusi Nacionālās programmas koordinācijas padome un darba grupa sekojošā sastāvā: Guntars Krasts, darba grupas vadītājs; Juris Cebulis, Ekonomikas ministrijas bij. valsts sekretāra vietnieks; Egīls Tītmanis, Ekonomikas ministrijas Rūpniecības politikas departamenta bij. direktors; Roberts Remess, Ekonomikas ministrijas bij. nodaļas vadītājs; Aleksejs Kaņējevs, Ekonomikas ministrijas vecākais referents; Valdis Avotiņš, Latvijas Attīstības aģentūras Mārketinga departamenta direktors; Tālis Linkaits, Latvijas Privatizācijas aģentūras Administratīvā dienesta vadītājs; Ināra Rečicka, Finansu ministrijas Tautsaimniecības analīzes un prognožu departamenta vecākā referente; Regīna Opelte, Labklājības ministrijas nodaļas vadītāja; Sergejs Blaževičs, Labklājības ministrijas Nodarbinātības valsts dienesta direktors; Aija Bauere, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās attīstības departamenta direktore; Juzefa Dzalbo, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās attīstības departamenta nodaļas vadītāja; Genādijs Tolstikovs, Zemkopības ministrijas Kooperācijas departamenta direktors; Jānis Tračums, Krāslavas pilsētas domes priekšsēdētājs; Henriks Silenieks, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras ģenerāldirektora vietnieks; Pēteris Melzobs, Rīgas Uzņēmējdarbības atbalsta centra vadītājs; Jānis Stabulnieks, Latvijas Tehnoloģisko parku, centru un biznesa inkubatoru asociācijas direktors; Vilnis Kazāks, Amatniecļbas kameras prezidents; Normunds Pēterkops, Mazo un vidējo uzņēmumu organizāciju apvienības prezidents, 6.Saeimas deputāts.

Termini un saīsinājumi

AK — Amatniecības kamera

BI — biznesa inkubators

EICC — Eiropas informācijas korespondētājcentrs LAA

EM — Ekonomikas ministrija

ES — Eiropas Savienība

IZM — Izglītības un zinātnes ministrija

LAA — valsts bezpeļņas akciju sabiedrība Latvijas Attīstības aģentūra

LTICA — Latvijas Tehnoloģisko parku, centru un biznesa inkubatoru asociācija

LTRK — Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera

MVU — mazais un vidējais uzņēmums

PHARE — ES tehniskās palīdzības programma Austrum-Eiropas valstīm

PTC — Pasaules tirdzniecības centrs

R&D — izpēte un attīstība (R&D)

TC — tehnoloģiskais (inovāciju) centrs

TP — tehnoloģiskais parks

UAC — bezpeļņas SIA Uzņēmējdarbības atbalsta centrs

VARAM — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

VID — Valsts Ieņēmumu dienests

VSK — Valsts Statistikas komiteja

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

1.1.MVU uzņēmējdarbības raksturojums Latvijā

Uzņēmējdarbības straujā attīstība dažu gadu laikā ir izveidojusi plašu MVU sektoru Latvijā. Tādējādi Latvijas ekonomika tuvojas arvien vairāk un vairāk tirgus ekonomikai, kurā MVU ir galvenā loma ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības jomā. Turklāt MVU ir svarīgs elements bezdarba samazināšanā, tādējādi veicinot sociālās sfēras stabilizāciju. No 1990. lidz 1995. gadam MVU ir palielinājuši nodarbināto skaitu vismaz par 300 tūkst. cilvēku.

Pielikumos 2, 3, 4 sniedzam Latvijas Statistikas komitejas un Ekonomikas ministrijas sagatavoto materiālu par uzņēmumu skaitu, strādājošo skaitu un apgrozījumu tajos. Pielikumā 1 tiek sniegta informācija par MVU attīstības starptautisko pieredzi, kā arī tiek sniegti svarīgāki MVU definējošie lielumi ES. ( Pielikumu publikācijas — seko pēc pamatteksta publikācijas. — Red. )

1.1.1.MVU ieguldījums tautsaimniecībā

Līdzīgi kā attīstītākajās valstīs MVU sektors Latvijā pieaug un arvien vairāk iesaistās ekonomiskajā apritē palielinot vietējo resursu izmantošanu, veicinot valsts ekonomisko izaugsmi.

Kopš 1991. gada Latvijā reģistrēto MVU skaits ir ievērojami pieaudzis un pēc Uzņēmumu reģistra datiem 1996. gada 1. septembrī pārsniedz 114 000 uzņēmumu (1995. gada 1. septembrī bija reģistrēti 60 000), no kuriem pēc Valsts Statistikas Komitejas novērtējuma ekonomiski aktīvi ir ne vairāk kā puse no uzņēmumiem (sk. pielikumu 2). Lielākais aktīvo uzņēmumu skaits 42.8% reģistrēts 1995.g., 15,2% — 1991.g. Tas, salīdzinājumā ar Rietumeiropas attiecīgiem rādītājiem, ir ievērojami mazāk, attiecinot šos skaitļus uz vienādu iedzīvotāju daudzumu. Šāds rezultāts liek izdarīt sekojošus secinājumus:

1. LR UR nesniedz pilnībā informāciju par uzņēmējsabiedrības statusu;

2. Daudzi MVU savu darbību nemaz nav uzsākuši, daļa pārtraukuši uz nenoteiktu laiku, tomēr no LR UR tie netiek izslēgti;

3. Starp aktīvajiem MVU galvenokārt ir pēdējos gados dibinātie uzņēmumi, pie kam vairāk kā 80% ir veidoti bez iepriekšējās bāzes.

Latvijā aptuveni 50% aktīvo MVU darbojas tirdzniecībā, 12.2% - rūpniecībā, 6.6% - celtniecībā, 4.1% - viesnīcu, restorānu un kafejnīcu biznesā, 4% - transporta nozarē, 3% - finansu sektorā, 21.1% sniedz citus pakalpojumus.

Pēc Ekonomikas ministrijas novērtējuma MVU rada aptuveni 50% nacionālā kopprodukta un ir nozīmīgi valsts budžeta veidotāji.

Tabula 1

LR uzņēmumu skaitliskais sadalījums pēc to lieluma 1996.gada 1. septembrī

Uzņēmumi Kopā . Kopā Tai skaitā uzņēmumi .

nodarbinātie uzņēmumi mikro mazie vidējie lielie

līdz 10 no 11 no 51 virs 250

nodarbi- līdz 50 līdz 250 nodarbi-

nātajiem nodarbi- nodarbi- nātajiem

nātajiem nātajiem

Valsts 169 742 1377 326 518 422 111

Jauktie 53 569 361 66 145 100 50

Privātie 300 672 25023 19485 4390 1028 120

KOPĀ 523 983 26761 19877 5053 1550 281

no tiem kopuzņēmumi 82 889 2201 1282 620 233 66

Valsts statistikas komitejas reģistra dati

Valstī pēc Valsts statistikas komitejas reģistra datiem ir tikai 281 lielie uzņēmumi, kuros nodarbināto skaits pārsniedz 250 cilvēkus. Tai pašā laikā mikro uzņēmumu skaits (nodarbina līdz 10 cilvekiem) sastāda 75% no reģistrētajiem.

Reģistrēto uzņēmumu skaits Rīgā un pārējā Latvijas teritorijā ir aptuveni vienāds, bet ekonomiski aktīvo MVU skaits Rīgā nedaudz lielāks. 26,7% MVU darbojas citās pilsētās (kopumā pilsētās 79,3%), un 20,7% - laukos.

Tabula 2

LR MVU sadalījums pēc skaita un pēc tajos nodarbināto skaita

1996.gada 1. septembrī

Uzņēmumi Kopā . Kopā Tai skaitā uzņēmumi .

nodarbinātie uzņēmumi mikro mazie vidējie lielie

līdz 10 no 11 no 51 virs 250

nodarbi- līdz 50 līdz 250 nodarbi-

nātajiem nodarbi- nodarbi- nātajiem

nātajiem nātajiem

Valsts 1377 169 742 1624 13017 44404 110597

Jauktie 361 53 569 265 3734 11465 38105

Privātie 25023 300 672 54059 87276 1038XX-XXXXX

KOPĀ 26761 523 983 55948 104127 159701 204207

no tiem kopuzņēmumi 2201 82 889 4412 13361 25867 39249

Valsts statistikas komitejas reģistra dati

Pēc Valsts statistikas komitejas reģistra datiem MVU nodarbina aptuveni 56% no nodarbinātājiem uzņēmumos, kuri ir iekļauti reģistrā. Kopā valstī ir aptuveni 1.2 milj. nodarbināto, no kuriem, pēc Ekonomikas ministrijas novērtējuma, aptuveni 60% ir nodarbināti MVU. 5. tabula parāda, ka vidējie uzņēmumi nodarbina tikpat lielu cilvēku skaitu kā mikro un mazie uzņēmumi kopā. Turpretī MVU kopā nodarbina pusotru reizi lielāku cilvēku skaitu nekā lielie uzņēmumi. Jāatzīmē ka lielāko daļu cilvēku nodarbina privātie uzņēmumi (60%), pie tam MVU jomā privātie uzņēmumi nodarbina 77%. Papildus informācija tiek sniegta pielikumos 3, 4 un 5.

Attēls 1 Nodarbinātības dinamika: strādājošo skaits MVU un Latvijā kopā, tūkstošos.

VU veido apm. 10% no kopējā MVU skaita, pie kam rūpniecības un celtniecības uzņēmumu īpatsvars starp VU ir 34%.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas process tuvojas nobeigumam, no privatizēto valsts īpašuma objektu kopskaita 73% ir MVU, bet pašvaldību īpašuma privatizācija praktiski jau noslēgusies. Neprivatizēti ir palikuši objekti, kuriem pircēju ir grūti atrast pat ar atvieglotiem noteikumiem. Palielinās to objektu skaits, kad pircēja bizness ir izrādījies nesekmīgs: atkārtotai privatizācijai Latvijas Privatizācijas aģentūra pārņēmusi 7 objektus.

Tā kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir Latvijā izplatītākā uzņēmējdarbības forma, tad gandrīz visās ekonomiskās darbības sfērās lielākais skaits uzņēmumu attiecas tieši uz šo uzņēmējdarbības formu.

Latvijā individuālie uzņēmumi pārsvarā darbojas tirdzniecības sfērā (62%) un tas ir augstākais šīs nozares īpatsvars starp visām uzņēmējdarbības formām. Taču tie veiksmīgi darbojas arī rūpniecībā (9%) un citos darbības veidos. Akciju sabiedrības galvenokārt darbojas finansu darbības sfērā un veic operācijas ar nekustamo īpašumu (40%), bet darbojas arī rūpniecībā (27%). 48% sabiedrību ar ierobežotu atbildību darbojas tirdzniecībā, taču nozīmīgu vietu to darbībā ieņem arī rūpnieciskā ražošana (14%) un būvniecība (9%).

VSK veiktā Eurostat apsekojumā (pielikums 5) iesaistītajās valstīs gandrīz piektdaļā uzņēmumu (19%) bija nodarbināti tikai īpašnieki vai viņu ģimenes locekļi, nesaņemot darba algu. Absolūti lielākajā daļā uzņēmumu strādāja pilnu dienu nodarbināti algoti darbinieki (67%). Latvijā tikai 6% uzņēmumu bija nodarbināti vienīgi īpašnieki vai viņu ģimenes locekļi, nesaņemot darba algu un tas ir mazākais šāda veida uzņēmumu īpatsvars starp apsekojumā iesaistītajām valstīm (Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 11% un 10%). Latvijā algotu darbinieku nebija 33% individuālo uzņēmumu un 7% sabiedrību ar ierobežotu atbildību.

49% darbojošos Latvijas uzņēmumu 1995.gadā, neskatoties uz grūtībām uzņēmējdarbībā, spēja izdarīt nelielus kapitālieguldījumus uzņēmuma attīstībā, bet no tiem 22% - lielākus par 10% no sava gada apgrozījuma. Igaunijā kapitālieguldījumus izdarīja 47% uzņēmumu, bet Lietuvā - tikai 35%.

Aptaujāti par grūtībām realizēt savu produkciju un attīstīt savu uzņēmējdarbību, tikai 14,5% uzņēmēju atbildēja, ka grūtību nav (Igaunijā - 28,7%, Lietuvā - 10,8%, vidēji apsekojumā iesaistītajās valstīs - 39%). Visvairāk uzņēmēju, kuriem nav grūtību, bija Čehijā un Slovēnijā (attiecīgi 53,6% un 47,1%). 61,5% Latvijas uzņēmēju ir grūtības gan produkcijas, gan pakalpojumu realizācijā, gan arī uzņēmējdarbības attīstīšanā (Igaunijā un Lietuvā šādu uzņēmēju skaits bija attiecīgi 56,4% un 62,2%)

Visbiežāk kapitālieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībā 1995.gadā spējuši veikt rūpniecības uzņēmumi, no tiem 21% uzņēmumu investējuši savas darbības attīstībai vairāk kā 10% gada apgrozījuma. Arī tirdzniecības uzņēmumi spējuši veikt kapitālieguldījumus, bet 8% no tiem izdarījuši kapitālieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībā, kas pārsniedz 10% gada apgrozījuma.

Aptaujāti par grūtībām, kas kavējušas realizēt savu produkciju vai pakalpojumus, Latvijas uzņēmēji kā galveno norādīja to, ka viņu potenciālajiem klientiem nav naudas un preču un pakalpojumu tirgū ir pārāk daudz konkurentu.

Atbildot uz jautājumu par iemesliem, kas kavējuši uzņēmējdarbības attīstību, visbiežāk sastopamā atbilde Latvijā bija (naudas līdzekļu trūkums( (83%) un tas ir lielākais šādu atbilžu biežums starp apsekojumā iesaistītajām valstīm. Starp atbildēm, ko Latvijas uzņēmēji norādīja uz jautājumu (citi iemesli( visbiežāk paskaidrojumā tika minēta nesakārtotā likumdošana un nodokļu politika. Visretāk gan Latvijā, gan pārējās valstīs tika minēts izejvielu un materiālu trūkums.

1.1.2.Latvija starptautiskā kontekstā

Materiāli trūcīgā valstī iedzīvotāju lielākā daļa arī ir nabadzīgi un vienlaicīgi šādiem cilvēkiem trūkst pašapziņas, pašpārliecinātības, ir zema pašcieņa, nav vajadzīgo iemaņu un prasmju, viņi ir nedroši savā rīcībā un lēmumos, jūtas bezpalīdzīgi un nespējīgi mainīt savu dzīvi un parasti arī nezin kur meklēt palīdzību. Šādā situācijā vispirms ir nepieciešams radīt cilvēkos ticību, ka esošo situāciju var mainīt, un tikai pēc tam ir vajadzīga zināšanu un profesionālo darba iemaņu apgūšana.

Attēls 2. Ekonomiski aktīvo MVU skaita sadalījums PHARE valstīs. Eurostat pētījums, 1996.

Bez tam jāatzīmē, ka Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs dominē individuālie MVU, izņēmumi ir Latvija, Igaunija un Rumānija. Latvijā aktīvākās ir SIA - 68,5%, individuālie uzņēmumi veido 24,4%, kā arī Latvija ievērojami atpaliek MVU darbības aktivitātes un nozīmes ziņā.

Statistikas un valsts atbalsta jomās Latvijā par MVU jāuzskata uzņēmumus, kas atbilstu sekojošiem kritērijiem, atbisltoši ES praksei un Eiropas komisijas pieņemtajai definīcijai (sk. pielikumu 1):

• mazie uzņēmumi — strādājošo skaits ir robežās no 0 līdz 49 strādājošajiem;

— gada apgrozījums nepārsniedz 7 milj. ECU;

— kopējie aktīvi nepārsniedz 5 milj. ECU;

• vidējie uzņēmumi — strādājošo skaits ir robežās no 50 līdz 249 strādājošajiem;

— gada apgrozījums nepārsniedz 40 milj. ECU;

— kopējie aktīvi nepārsniedz 27 milj. ECU.

Izstrādājot ekonomisko instrumentu, kā arī valsts atbalsta instrumentu apakšprogrammas var tikt izstrādātas un pieņemtas citas MVU definīcijas. Minētā definīcija ņākotnē nodrošinātu iespēju ka gadījumā, ja valsts sniedz atbalstu MVU, pastāv iespēja piesaistīt ES palīdzību šo uzņēmuma attīstībai.

1.1.3.MVU un rūpniecības politika

Lielajiem uzņēmumiem ir šādas priekšrocības:

• lielos uzņēmumos ir iespējams izmantot lielas jaudas, augstvērtīgu tehniku, kas savukārt ļauj ražot produkcijas vienību ar mazākām izmaksām;

• lielos uzņēmumos var racionālāk organizēt ražošanas procesu, jo iespējama darbinieku specializācija noteikta darba veikšanā, kas dod iespēju efektīvāk strādāt;

• var labāk izmantot materiālās vērtības, jo specializētās iekārtas un mašīnas dod iespēju labāk izmantot materiālos resursus;

• lielajos uzņēmumos ražošanas iekārtu īpatsvars kopējā pamatfondu apjomā ir lielāks nekā MVU, kas dod iespēju samazināt pašizmaksu;

• lielos uzņēmumos ir iespējams organizēt laboratorijas, pētniecības centrus, kas dod iespēju paātrināt tehnikas progresu, kā arī pētniecības darbu izmaksu īpatsvars produkcijas ražošanas izmaksās ir salīdzinoši neliels.

Tomēr lielajiem uzņēmumiem, salīdzinot ar MVU, ir arī savi trūkumi :

• lielo uzņēmumu organizātoriskā struktūra ir sarežģīta un grūti pārvaldāma;

• šie uzņēmumi ir salīdzinoši neelastīgi attiecībā uz tirgus izmaiņām;

• pastāv monopolu veidošanās draudi, mazinās konkurence; ekonomiskā varenība ļoti bieži saplūst ar politisko varu;

• lielie uzņēmumi, koncerni nespēj aptvert visus tirgus segmentus, tie orientējas pārsvarā uz galvenajiem tirgus segmentiem, tiem ir pazemināta pielāgošanās un konkurētspēja;

• internacionalizācijas problēma, t.i., notiek kapitāla koncentrēšanās, pārsniedzot atsevišķas valsts robežas.

Ņemot vērā iepriekš teikto, lielie uzņēmumi ir efektīvi nozarēs:

— kurās nepieciešams koncentrēt lielus kapitālieguldījumus;

— kurās ir ilgstošs ražošanas cikls;

— kurās ražošana saistīta ar lieljaudu agregātiem (piem., metalurģija);

— kurās nepieciešams izvērst ražošanu vai kur pastāv ražošanas kombinēšana.

Turpretim mazo un vidējo uzņēmumu darbība ir veiksmīga tur:

— kur vajadzīga liela preču, pakalpojumu daudzveidība, nemitīga jauninājumu ieviešana, ir svarīga darbinieku personīgā gaume un iniciatīva;

— kur ir nepieciešams samazināt bezdarbu un veicināt konkurenci;

— kur ir svarīgs patēriņa faktors, t.i., svarīgi nodrošināt iedzīvotājus ar patēriņa precēm;

— kur nepieciešams atbrīvot lielos uzņēmumus no tiem nespecifiskām funkcijām, tādējādi tiek veicināta specializācija un kooperācija; daudzi MVU darbojas līgumattiecībās ar lielajiem uzņēmumiem, ir izejvielu un materiālu piegādātāji, gatavās produkcijas realizētāji;

— kur nepieciešams veidot plašu uzņēmēju un īpašnieku slāni.

1.1.4.Vispārinātā MVU raksturojums

Relatīvi patiesu ainu par vispārināto MVU iegūstam, apvienojot 1994.gadā PHARE MVU programmas ietvaros veiktās aptaujas rezultātus ar Eurostat pētījumu (dati no ES Eurostat pētījuma 11 PHARE valstīs. Latvijā apsekoti 5487 uzņēmumi. Apsekojumā nav iekļautas zemnieku saimniecības).

Iegūtās informācijas rezultātā var secināt:

• MVU pārsvarā vada uzņēmēji ar labu izglītību (augstākā izglītība 52% uzņēmēju) ar biznesu nesaistītās jomās, vīrieši veido 74% no uzņēmējiem, to vecums 30—40 gadi;

• 50% no MVU pēdējā gadā izdarījuši kapitālieguldījumus uzņēmuma attīstībā, pie kam 15% uzņēmumu kapitālieguldījumi pārsnieguši 10% no apgrozījuma;

• liels skaits uzņēmēju pirms tam ir strādājuši valsts uzņēmumos, pārsvarā tajā pat virzienā, ar ko nodarbojas pašreiz;

• cilvēki ar iepriekšēju pieredzi privātajā sektorā, galvenokārt, bija pakalpojumu sfērā;

• lielais vairums uzņēmumu dibināti pēdējos gados kā jauni MVU bez iepriekšējas bāzes;

• visizplatītākais juridiskais statuss ir Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (68,5%);

• uzņēmumi darbojās ļoti dažādās nozarēs, 40% intervēto aktīvi darbojās vairāk nekā vienā nozarē;

• Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu preču un pakalpojumu realizācija vērsta, galvenokārt, iekšēji: 65% no visu uzņēmumu realizācijas notiek šaurāka vai plašāka mēroga vietējā tirgū;

• Rīgas uzņēmumi ir nedaudz vairāk orientēti eksportam kā citur Latvijā;

• iekārtas ir pārsvarā ļoti vecas un tehnoloģija novecojusi;

• galvenie uzsākšanas kapitāla avoti ir pašu īpašnieku krājumi un aizdevumi no ģimenes un draugiem;

• ļoti neliels skaits MVU ir saņēmuši ilgtermiņa aizdevumus no Latvijas bankām.