PROBLĒMAS

Bērni un ģimenes labklājība

Oļģerts Krastiņš — “Latvijas Vēstnesim”

Ir ienākums —

ir iespējami izdevumi

Otrs sintētisks iedzīvotāju dzīves līmeni raksturojošs rādītājs ir patēriņa izdevumu summa, ko arī rēķina vai nu uz vienu mājsaimniecības locekli vai patērētāju vienību. Patēriņa izdevumos neietilpst nodokļi un nodevas, kā arī obligātie maksājumi, kas neuzlabo maksātāju dzīves apstākļus, piemēram, alimentu maksājumi.

Teorētiski starpība starp rīcībā esošo ienākumu un patēriņa izdevumiem galvenokārt veido uzkrājumi. Praksē var būt arī citi atšķirību cēloņi, piemēram, reģistrācijas kļūdas. Valsts statistikas komitejas darbinieki, kuri tieši saistīti ar mājsaimniecību aptauju, uzskata, ka pilnīgāku informāciju izdodas savākt par patēriņa izdevumiem. Daļu ienākumu, kuriem nav regulārs raksturs un kuri ir saistīti ar ēnu ekonomiku vai par kuriem nav samaksāti nodokļi, mājsaimniecības cenšas neuzrādīt. Tomēr, kā rāda tabulas dati, visās izplatītākajās demogrāfiskajās grupās ienākumi pārsniedz izdevumus. Izņēmums ir vienīgi vientuļās mātes ar 2 un vairāk bērniem, kuras nebūs tās, kas uztur ēnu ekonomiku valstī.

Vērtējot pēc patēriņa izdevumiem (tabulas 4., 5.ailes, pēc kurām viegli uzzīmēt iepriekšējam līdzīgu attēlu), gandrīz visi iepriekš izdarītie secinājumi paliek nemainīgi. Salīdzinoši visvairāk ir izdevušas 1—3 bērnu ģimenes, kas dzīvo bez citiem mājsaimniecības locekļiem, mazāk — tās, kur citi mājsaimniecības locekļi ir. Šī starpība izzūd, ja ir četri un vairāk bērni. Pēc izdevumiem vientuļās mātes ar bērniem ir atradušās gandrīz vienā līmenī ar precētiem pāriem, kuri dzīvo kopā ar citiem mājsaimniecības locekļiem. Tikai viņas ir tērējušas vairāk, nekā rīcībā esošais ienākums atļauj.

Par ko maksā,

kur ietaupa

Patērētāju vienību aprēķināšanas skala tomēr ir diezgan aptuvena. Tā neņem vērā bērnu vecumu, kaut gan, augot bērnam, aug izdevumi. Tādēļ dažādu demogrāfisko grupu dzīves līmeņa vērtēšanai vēl varētu izmantot kādus rādītājus, kas nav atkarīgi no tās vai citas skalas.

Viena tāda rādītāju kopa ir patēriņa izdevumu struktūra. Patēriņa izdevumu struktūra paliek viena un tā pati vai to rēķina no izdevumiem uz vienu patērētāju vienību, uz vienu mājsaimniecības locekli vai uz vienu mājsaimniecību. Zinot vispārējās likumsakarības, kā, mainoties dzīves līmenim, mainās patēriņa izdevumu struktūra, var spriest, kuras demogrāfiskās grupas atrodas relatīvi labvēlīgā situācijā, kuras — sliktā un kuras — ļoti sliktā.

Mūsdienu statistika uzskata par pilnīgi pierādītu, ka zemu dzīves standartu raksturo augsts pārtikas izdevumu īpatsvars, augstāks par 40—50% no patēriņa izdevumu kopsummas. Ja pārtikas izdevumu īpatsvars nav lielāks par 30%, tad mūsdienu Latvijas apstākļos dzīves līmeni varētu vērtēt kā samērā labu.

Kā rāda tabulas dati, pārtikas izdevumu īpatsvars ir mazāks par vidējo tajās mājsaimniecībās, ko veido par pensijas vecumu jaunāks vieninieks, māte ar 1–2 bērniem, precēts pāris ar 1–2 bērniem. Pārtikas izdevumu īpatsvars pārsniedz vidējo un ir lielāks par 60% mājsaimniecībās, kur ir 4 bērni, bet, ja bez precētā pāra ir arī kāds cits mājsaimniecības loceklis, tad jau ar 2–3 bērniem. Tāpat ir, ja vientuļā māte audzina 3–4 bērnus. Pārtikas izdevumu īpatsvars pārsniedz vidējo arī pēcpensijas vecuma vientuļnieku mājsaimniecībās, tomēr tas nav tik liels kā iepriekšminētās grupās.

Dzīves līmeni raksturo arī ar mājokli un obligātajiem komunālajiem pakalpojumiem saistīto izdevumu īpatsvars. Ir zīmīgi, ka, augot bērnu skaitam, visās demogrāfiskās grupās šo izdevumu īpatsvars strauji samazinās — apmēram no 12% vienbērnu ģimenēs līdz 5–6% daudzbērnu ģimenēs. Viens no cēloņiem: augot bērnu skaitam, nav iespējams regulāri palielināt dzīvojamo platību. Tomēr arī dzīvojamo platību diezin vai ir pamatoti rēķināt vidēji uz vienu iedzīvotāju; arī šeit būtu lietderīgi izmantot patērētāju vienības.

Par relatīvi augstāku labklājības līmeni liecina augstāks izdevumu īpatsvars apģērbu un apavu iegādei. Redzam, ka, pieaugot bērnu skaitam, visās demogrāfiskajās grupās šis īpatsvars samazinās. Tas ir ļoti mazs veco ļaužu demogrāfiskajās grupās, kas pārsvarā iztiek ar pirmspensijas vecumā un “labākos laikos” sagādāto garderobi.

Tieši pretēja ir vajadzība pēc medicīniskās aprūpes un zālēm. Šī izdevumu daļa veco ļaužu demogrāfiskajās grupās ir lielāka nekā citās. Bērnu skaits ģimenē izdevumu daļu veselības kopšanai sistemātiski nemaina. Apmēram to pašu var teikt par transporta izdevumiem.

Izdevumu daļu kultūrai un atpūtai bērnu skaits līdz trīs sistemātiski nemaina, bet īstajās lielģimenēs šī daļa ir mazāka. Līdzīgi ir ar izdevumiem par viesnīcām, kafejnīcām, ceļojumiem. Varbūt lielģimenēm šiem mērķiem vairāk pietrūkst laika, nevis naudas. No viesnīcām un ceļojumiem atsakās lielākā daļa veco ļaužu mājsaimniecību.

Īslaicīgi pasākumi, kā ģimenes piemaksas, dažādi pabalsti un citi līdzīgi atvieglojumi ģimenēm ar bērniem ir vajadzīgi, lai palīdzētu tām ģimenēm, kurās bērni jau ir. Šiem pasākumiem jānodrošina, lai jau dzimušie būtu paēduši, izaugtu veseli un izglītoti. Bet ar tiem diezin vai varēs pamudināt kādu, kuram bērnu vēl nav vai ir viens pats.

Lai paaugstinātu dzimstību valstī un nodrošinātu tautas nākotni, ir jāuzlabo dzīves līmenis ilglaicīgā skatījumā. Jāpanāk, lai tautas lielākā daļa nonāktu sociāli labvēlīgās grupās, lai veidotos plaša vidusšķira. Jānodrošina, lai īpašumi samērā vienmērīgi sadalītos starp dažādām grupām un ģimenēm, novēršot to pārmērīgu koncentrēšanos šaura bagātnieku slāņa rokās. Ir ne vien jārada jaunas darba vietas, bet tām jābūt stabilām, ko spēs nodrošināt tikai stabili uzņēmumi. Augstāku stabilitāti un līdz ar to strādājošo drošību un demogrāfisko vitalitāti spēj nodrošināt valsts un sabiedriski (ar valsts dominanti) uzņēmumi, kamēr privātos uzņēmumos šī stabilitāte ir mazāka. Demogrāfisko politiku nevar izstrādāt un īstenot atrauti no sociālās un tautsaimniecības politikas. Dosim cilvēkiem ticību rītdienai, tad varēsim gaidīt daudz un dzīvespriecīgu bērnu.

Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa pamatrādītāji raksturīgās demogrāfiskās grupās 1996.g. vidēji mēnesī

Rīcībā esošais Patēriņa izdevumi, Patēriņa izdevumu struktūra, procentos

ienākums, Ls uz vienu Ls uz vienu

mājsaim- patērētāju mājsaim- patērētāju pārtika mājoklis transports apģ

niecības vienību niecības vienību apavi aprūpe atpūta iekār- tab un

locekli locekli tojums izstrādājumi ceļojumi pakalpojum

Precēto pāris ar:

1 bērnu 54,77 74,68 49,80 67,91 46,9 12,7 7,2 8,9 3,3 4,8 2,7 3,6 2,7

2 bērniem 46,40 68,74 41,84 61,99 48,2 11,9 6,7 7,7 2,7 5,2 3,7 2,9 4

3 bērniem 37,51 58,61 33,06 51,66 52,8 9,8 7,7 8,0 2,5 4,6 3,0 2,0 3,

4 un vairāk bērniem 24,06 39,70 23,31 38,46 66,9 6,3 6,5 6,0 2,2 2,5 1,4 2,4 3,

Precēts pāris ar bērniem un citiem

mājsaimniecības locekļiem ar:

1 bērnu 48,71 67,35 42,96 59,40 51,3 12,8 8,7 7,0 2,6 3,9 2,3 2,4 3,5

2 bērniem 42,07 61,71 35,32 51,81 55,5 10,6 7,5 6,7 2,9 4,4 1,9 2,3 3

3 bērniem 35,90 54,92 29,30 44,82 64,1 7,1 4,2 4,1 2,7 3,2 3,4 2,8 5,

4 un vairāk bērniem 23,26 39,29 23,10 39,02 65,7 5,3 9,3 5,1 3,2 3,5 1,5 1,2 2,

Māte ar:

1 bērnu 48,56 64,75 44,97 59,96 47,2 11,6 4,2 9,5 3,1 5,3 5,3 2,2 4,0

2 bērniem 33,92 50,88 34,72 52,08 47,4 17,0 2,6 7,3 2,6 3,0 3,3 1,5 7

3 bērniem 21,20 33,92 24,79 39,66 63,4 4,9 3,7 8,7 2,0 2,3 0,7 0,7 2,

4 un vairāk bērniem 20,82 35,45 18,99 32,22 85,2 5,1 0,0 4,5 0,3 0,8 1,9 0,0 1,

Precēts pāris bez bērniem ar vai bez

citiem mājsaimniecības locekļiem:

kāds jaunāks par

pensijas vecumu 59,22 73,64 52,13 64,82 52,5 14,2 7,6 5,4 3,3 3,6 2,9 3,3 1,

pensijas vecumā 54,22 66,03 49,12 59,82 57,3 16,7 5,9 2,7 5,9 2,9 1,9 2,0 0,

Vieninieks (–ce):

jaunāks par pensijas vecumu 78,35 78,35 73,98 73,98 43,7 16,1 6,5 7,4 3,0 5,3 2,3 4,0 0,

pensijas vecumā 56,49 56,49 56,53 56,53 56,1 20,7 3,0 3,1 6,8 3,2 1,9 1,1 0,

Vidēji Latvijā 51,52 65,53 46,91 59,68 52,2 14,8 6,2 5,8 3,9 3,9 2,6 2,6 1