RUNAS. REFERĀTI

Juris Kaksītis, Ministru prezidenta biedrs:

Valsts pārvaldes

un nevalstisko organizāciju

sadarbība

Godātie nevalstisko organizāciju foruma dalībnieki!

Latvija, kā tas ir noteikts Satversmes 1.pantā, ir demokrātiska valsts. Demokrātiskā sabiedrībā ir vienlīdz svarīga visu trīs subjektu — indivīda, sabiedrības un valsts — tiesību ievērošana un funkciju realizācija, lai nodrošinātu katra iespēju piedalīties valsts pārvaldē.

Sabiedrība var īstenot savas intereses, panākot sev labvēlīgas valsts programmas vai likumdošanas aktu pieņemšanu. Pašlaik ar programmu un likumu izstrādi galvenokārt nodarbojas politiķi un ierēdņi. Sabiedrība mēģina ietekmēt sev nozīmīgu lēmumu pieņemšanu caur politiķiem, kuriem ir svarīgs tautas atbalsts, īpaši vēlēšanu laikā, vai arī caur profesionālajām asociācijām, kuras ir labi organizētas un prot formulēt un izteikt savas prasības.

Cits ceļš, kā īstenot sabiedrības daļas interešu vai vajadzību apmierināšanu, ir — ar nevalstisko organizāciju palīdzību, kuras bieži vien pārstāv mazāk aizsargātos sabiedrības sociālos slāņus. Tās veidojas kā aktīvāko iedzīvotāju atbilde uz tām vajadzībām, kas netiek apmierinātas nedz valsts, nedz privātajā sektorā, un ir viens no pilsoniskas sabiedrības izveidošanas stūrakmeņiem.

Es mēģināšu iezīmēt tās problēmas, kas, manuprāt, šobrīd raksturo nevalstisko organizāciju un valsts pārvaldes institūciju sadarbību Latvijas kā demokrātiskas valsts pilnveidošanā.

Valsts pārvaldes institūcijas ir tās, caur kuru darbību nevalstiskās organizācijas vēlētos pirmām kārtām līdzdarboties likumdošanas procesā un ietekmēt to.

Pēc neatkarības atgūšanas modernas un Eiropas standartiem atbilstošas valsts pārvaldes izveide ir bijusi viena no galvenajām prioritātēm valdības darbībā. Bez šāda instrumenta izveides nav iespējams veikt ne ekonomiskos, ne sociālos, ne demokrātiskos pārkārtojumus, kuros vienlīdz aktīvi ir ieinteresētas arī nevalstiskās organizācijas. Tāpēc nedaudz no vēstures.

Kad 1993.gadā izveidoja Valsts pārvaldes reformu ministriju, tās uzdevums bija izstrādāt Latvijas valsts pārvaldes reformas koncepciju un ieviest to dzīvē, kā arī izveidot profesionālās ierēdniecības institūtu, izstrādāt pasākumus valsts varas decentralizācijai, nododot daļu funkciju pašvaldībām. Šīs reformas autori paredzēja pakāpenisku valsts lomas samazināšanu. Proti, līdz ar sabiedrības attīstību tās funkcijas, kuras valsts veic savu iedzīvotāju labā, skaitliski samazinās, turklāt palielinās nevalstiskā sektora, kas sevī ietver kā privātās, tā arī nevalstiskās organizācijas, nozīme. Šajā attīstības posmā uzmanība tika pievērsta arī nevalstisko organizāciju vietai un lomai valsts pārvaldē un dialoga aizsākumam ar tām. Dažādu iemeslu dēļ ieceres tika īstenotas tikai daļēji.

No 1996.gada beigām reformas politiskā vadība tika nodota Labklājības ministrijas darba lietu valsts ministram. Šis laika posms iezīmējās ar to, ka valsts pārvaldes reformas ideju it kā aizēnoja ekonomiskās reformas valstī un tā zaudēja savu prioritāti un tempu.

Tāpēc šī gada sākumā tika nolemts nostiprināt reformas politisko atbalstu un celt atbildīgo institūciju statusu. Tā no šī gada maija valsts pārvaldes reformas politiskā vadība ir uzdota Valsts pārvaldes reformas padomei (kurā ietilpst ministri). Valsts pārvaldes reformas padome ir izveidota kā koordinējoša institūcija vienotas valsts pārvaldes reformas politikas veidošanai. Reālo darbu valsts pārvaldes reformas īstenošanā veic nesen izveidotais Valsts pārvaldes reformas birojs.

Pašlaik valsts pārvaldes reformai tiek izvirzīti šādi pamatuzdevumi: