Ministru kabineta rīkojums Nr. 276

Rīgā 2019. gada 11. jūnijā (prot. Nr. 28 1. §)

1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 29.0. versijā precizēto projekta "Personāla vadības platformas projekts" (turpmāk – projekts) aprakstu un projekta izmaksas 2 000 000 euro apmērā.

2. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas 2021. gadā un turpmākajos gados ne vairāk kā 148 174  euro gadā.

3. Noteikt Valsts kanceleju par projekta iesniedzēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta aprakstā plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu.

4. Valsts kancelejai līdz 2020. gada 30. jūnijam sagatavot priekšlikumus par iespējām sistēmas uzturēšanas izdevumus segt no valsts budžeta iestādēs ietaupītā finansējuma.

5. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2017. gada 13. septembra rīkojumu Nr. 500 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 29.0. versija)" (Latvijas Vēstnesis, 2017, 183. nr.).

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce

(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2019. gada 11. jūnija
rīkojumu Nr. 276)

Personāla vadības platformas projekta (turpmāk – projekts) mērķis ir izveidot un ieviest Valsts pārvaldes cilvēkresursu vadības informācijas sistēmu (CIVIS), lai nodrošinātu virzību uz vienotu pakalpojumu centru un sekmīgu valsts pārvaldes cilvēkresursu vadības procesu norisi, piegādājot nepieciešamos datus un analizējot tos. Projekta rezultāts ir izstrādāts un ieviests tehnoloģiskais risinājums, kurš nodrošinās mērķa sasniegšanu.

Projekts aptvers 153 tiešās pārvaldes iestādes, bet uz pastarpinātās pārvaldes iestādēm tieši attieksies tikai process "Atlīdzības vadība un analīze". Projekta rezultātus varēs izmantot arī neatkarīgās iestādes.

Projekta mērķa sasniegšanai tiks izstrādāta CIVIS, veikta datu migrācija no Atlīdzības uzskaites sistēmas (AUS), veiktas izmaiņas tiešās pārvaldes iestāžu personāla un grāmatvedības informācijas sistēmās, kā arī valsts informācijas sistēmās, kur tas nepieciešams datu apmaiņas nodrošināšanai ar CIVIS.

RR1 – iestādes, kuras izmantos CIVIS personāla administrēšanas funkcionalitāti (*sasniedzamā vērtība ir atkarīga no tiešās pārvaldes iestāžu skaita).

RR2 – pārskatu skaits, kurus iestādēm nevajadzēs iesniegt atsevišķi.

RR3 – attiecība starp darbiniekiem, kuri pārtrauc darba vai civildienesta attiecības valsts pārvaldes iestādē un kuru nākamā darbavieta ir valsts pārvaldes iestāde, pret visiem darba vai civildienesta attiecības pārtraukušajiem valsts pārvaldē.

Projekta kopējais finansējums ir 2 000 000 euro, īstenošanas laiks – 36 mēneši, nepieciešamās uzturēšanas izmaksas sistēmas darbības nodrošināšanai – 148 174 euro gadā. Uzturēšanas izmaksas veido trīs amata vietas, lai nodrošinātu infrastruktūras uzturēšanu (viena amata vieta), sistēmas administrēšanu un lietotāju atbalstu (divas amata vietas). Amata vietu izmaksas ir 40000 euro (iekļauts darba devēja nodoklis), programmatūras uzturēšanas un izmaiņu izmaksas – 108 174 euro. Uzturēšanas izmaksu vērtējums ir indikatīvs un tiks precizēts projekta gaitā.

Projektam ir saistība ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007.–2013. gada plānošanas perioda darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.5.1.1.1. apakšaktivitātes "Atbalsts strukturālo reformu īstenošanai un analītisko spēju stiprināšanai valsts pārvaldē" projekta Nr. 1DP/1.5.1.1.1/10/IPIA/CFLA/004 "Atbalsts strukturālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē" ietvaros izveidoto Novērtēšanas elektroniskās veidlapas informācijas sistēmu (NEVIS). CIVIS nodrošinās visaptverošu personāla vadības cikla posmu (personāla atlase, personāla administrēšana, darba laika uzskaite, personāla apmācības un izaugsme, personāla mobilitāte, darba snieguma novērtējums, atlīdzības vadība un analīze) mijiedarbību un analītiku, savukārt NEVIS ir uzskatāma par rīku viena personāla vadības cikla posma mērīšanā (darba snieguma vērtējums), tāpēc NEVIS ir loģiski integrējama CIVIS kā modulis, nevis kā atsevišķa pastāvīga vienība, kuras darbība norit ārpus CIVIS. CIVIS projekta attīstība un ieviešana ir uzskatāma par NEVIS ilgtspējas un transformācijas nodrošinājumu, kaut arī NEVIS kā atsevišķa sistēma turpmāk netiks uzturēta un attīstīta. Institūciju aptauju dati un pieredze, kas gūta, izstrādājot un lietojot NEVIS, tiks izmantota CIVIS attīstībā, moduļu izstrādē un savstarpējā integrācijā. Jāpiebilst, ka paplašinātajā projektā NEVIS funkcionalitātes attīstība tiks iekļauta papildus, ja būs pietiekams projekta finansējums, ņemot vērā personāla administrēšanas funkcionalitāti ar augstāku prioritāti.

Papildus CIVIS funkcionalitāte iekļaus datu apmaiņu ar sistēmām, kuras ir attīstītas iepriekšējā plānošanas periodā.

Atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumu Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" 7.1. un 7.2. apakšpunktā minētajiem iznākuma un rezultāta rādītājiem, realizējot "Personāla vadības platformas projektu", tiks sasniegti šādi SAM rezultatīvie rādītāji:

Iznākuma rādītāji:

• 6 pilnveidoti darbības procesi

Papildus sasniedzamie rādītāji:

• 1 informācijas sistēma

• 5 publicētas atvērto datu kopas

Pirmais sociālekonomiskais ieguvums – sešas amata vietas. Darbinieku skaita samazināšana ir paredzēta, ja personāla vakances atbrīvojas resora ietvaros. Vispirms tās paredzēts aizpildīt par pusslodzi, bet vidējā termiņā pēc projekta pabeigšanas, kad būs samazināts administratīvais slogs, būs iespējams reāls cilvēkresursu samazinājums.

Tiek plānots, ka projekta dzīves cikls būs 15 gadi. Projekta īstenošanas un uzturēšanas kopējās izmaksas 15 gados būs 4 222 610 euro, kas iekļaus projekta īstenošanas izmaksas 2 000 000 euro un ikgadējās uzturēšanas un attīstības izmaksas 148 174 euro gadā.

Plānotie netiešie ieguvumi no projekta ir ne mazāki kā 467 380 euro gadā. Kopējie ieguvumi projekta dzīves cikla 15 gados tiek plānoti ne mazāk kā 7 010 700 euro apmērā (ikgadējie ieguvumi 467 380 x 15 gadi = 7 010 700 euro).

Līdz ar to projekta īstenošanas un 15 gadu dzīves cikla uzturēšanas izmaksas (4 222 610 euro) ir mazākas par ieguvumiem, kas radīsies pēc projekta īstenošanas (ne mazāk kā 7 010 700 euro).

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce