Ministru kabineta rīkojums Nr. 283

Rīgā 2019. gada 11. jūnijā (prot. Nr. 28 15. §)

Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 48.0. versija)

1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 48.0. versijā projekta "Publisko pakalpojumu daudzkanālu piegādes tehnoloģisko risinājumu izveide Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pakalpojumu nodrošināšanai" (turpmāk – projekts) aprakstu un paredzēt projekta izmaksas 2 500 000 euro apmērā.

2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" (turpmāk – 2.2.1.1. pasākums) ietvaros.

3. Finansēt projektu 2.2.1.1. pasākuma ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumos Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem nosacījumiem.

4. Noteikt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru par projekta iesniedzēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta aprakstā plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Labklājības ministra vietā –
iekšlietu ministrs S. Ģirģens

(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2019. gada 11. jūnija
rīkojumu Nr. 283)

Publisko pakalpojumu daudzkanālu piegādes tehnoloģisko risinājumu izveide Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pakalpojumu nodrošināšanai

Projekta apraksts (kopsavilkums)

Projekta "Publisko pakalpojumu daudzkanālu piegādes tehnoloģisko risinājumu izveide Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pakalpojumu nodrošināšanai" (turpmāk – projekts) mērķi izriet no valsts pārvaldes pakalpojumu sistēmas pilnveides mērķa – nodrošināt iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu pakalpojumu izveidi un sniegšanu, lai samazinātu administratīvo slogu, uzlabotu pakalpojumu pieejamību, veicinātu valsts pārvaldes efektivitāti un caurskatāmību. Projekta saturs atbilst Valsts pārvaldes reformu plānā 2017.–2019. gadam ietvertajiem reformu virzieniem.

Projekta mērķi

1. Uzlabot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – VSAA) pakalpojumu sniegšanas procesu efektivitāti, pilnveidojot informācijas sistēmu funkcionalitāti (turpmāk – M1).

2. Uzlabot VSAA pakalpojumu pieejamību elektroniskā vidē un valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros (turpmāk – M2).

3. Uzlabot informācijas pieejamību elektroniskā vidē par VSAA datiem un pakalpojumiem, pilnveidojot informācijas sniegšanas veidu un pārskatot informācijas apjomu (turpmāk – M3).

4. Uzlabot VSAA pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo datu kvalitāti, pilnveidojot datu apmaiņas risinājumus (turpmāk – M4).

Darbības projekta mērķu sasniegšanai

1. Iegādāties un pielāgot sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmu (turpmāk – SAIS) un ieviest dokumentu skenēšanas apakšsistēmu, tai skaitā nepieciešamo metadatu saglabāšanai pie skenētā dokumenta.

2. Izveidot SAIS ietvaros elektronisko dokumentu aprites un glabāšanas shēmu.

3. Paplašināt e-iesniegumu klāstu e-pakalpojuma Nr. 172 "E-iesniegums VSAA pakalpojumiem" ietvaros, izveidojot 11 jaunus e-iesniegumus 10 VSAA pakalpojumiem, kurus var pieprasīt bez papildu dokumentu iesniegšanas, un pilnveidojot Informācijas servisu sistēmu.

4. Pilnveidot 12 informatīvos e-pakalpojumus un Informācijas servisu sistēmu, tai skaitā saglabājot pakalpojuma rezultātu (iegūto izziņu) klienta darba vietā portālā www.latvija.lv vai aizstājot ar e-paneļa risinājumu klienta darba vietā portālā www.latvija.lv.

5. Izveidot risinājumu pakalpojuma izpildes gaitas statusu nosūtīšanai uz klienta darbavietu portālā www.latvija.lv.

6. Pārveidot SAIS funkcionalitāti darbam pēc specializācijas principa.

7. Izveidot pakalpojumu pieprasījumu sadales mehānismu.

8. Izveidot pakalpojumu apstrādes monitoringu, lai nodrošinātu darbinieku vienādu noslodzi un varētu operatīvi analizēt darba izpildes rādītājus.

9. Izveidot jaunu e-pakalpojumu "Paziņojums par tiesībām uz VSAA pakalpojumu".

10. Pilnveidot risinājumu datu apmaiņai ar Valsts ieņēmumu dienestu, mainot tehnoloģiju un datu apstrādes algoritmus.

11. Izstrādāt un ieviest vēsturisko datu arhivēšanas risinājumu.

12. Izstrādāt 10 atvērto datu kopas, pilnveidojot informācijas sistēmu "LabIS".

13. Izveidot saskarni elektroniskai datu nodošanai uz Latvijas nacionālo arhīvu.

14. Projektēt un testēt lietojamību.

Projekta rezultāta rādītāji

Projekta iznākuma rādītāji

Projekta kopējais plānotais finansējuma apjoms ir 2 500 000 euro.

Projekta īstenošanas laiks ir 36 mēneši.

Projekta rezultātā radīto risinājumu uzturēšanai nav nepieciešamas papildu izmaksas. Ņemot vērā, ka visi risinājumi, mainoties normatīvajam regulējumam, ir pamatā maināmi, izmaiņu īstenošanai nepieciešamais finansējums tiks pieprasīts, vērtējot konkrēto normatīvo aktu ietekmi uz informācijas sistēmām.

Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa (SAM) rezultāta rādītājos

VSAA pamatdarbības procesi līdz šim attīstīti vairāku Eiropas fondu finansētajos procesos:

1) 2007.–2013. gada plānošanas perioda apakšaktivitātes "3.2.2.1.1. Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" VSAA projekts 3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/RAPLM/026 "Sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmas pilnveidošana". Projekta ietvaros SAIS izstrādāta 27 pakalpojumu piešķiršanas funkcionalitāte un viens e-pakalpojums informācijas iegūšanai par VSAA rīcībā esošajiem datiem;

2) 2007.–2013. gada plānošanas perioda apakšaktivitātes "3.2.2.1.1. Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" VRAA projekts 3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/017 "E-pakalpojumi un to infrastruktūras attīstība". Projekta ietvaros VSAA lietošanai izstrādāti 11 VSAA e-pakalpojumi un to darbināšanai nepieciešamā Informācijas servisu sistēma;

3) 2007.–2013. gada plānošanas perioda apakšaktivitātes "3.2.2.1.1. Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" Labklājības ministrijas projekts 3DP/3.2.2.1.1/12/IPIA/CFLA/001 "Vienotās Labklājības informācijas sistēmas (LabIS), nozares centralizēto funkciju informācijas sistēmu un centralizētas IKT infrastruktūras attīstība". Projekta ietvaros izstrādāts e-pakalpojums "E-iesniegums VSAA pakalpojumiem", kura ietvaros iespējams pieprasīt VSAA pakalpojumus, aizpildot 21 veida e-iesniegumus portālā www.latvija.lv, kā arī VSAA pieņemto lēmumu nosūtīšanas funkcionalitāte uz klienta darba vietu.

Visu minēto projektu rezultātus klienti aktīvi izmanto, un to izmantošanu nav plānots pārtraukt vai negatīvi ietekmēt. Izstrādātā datu apmaiņa klientiem nepieciešamo datu sniegšanai tiks saglabāta un uzlabota, taču būtiski ieguldījumi nepieciešami novecojušā e-pakalpojumu ietvara nomaiņai uz klientiem ērtāku, mūsdienīgāku un vieglāk uzturamu risinājumu. Ņemot vērā, ka VSAA e-pakalpojumi darbojas Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) infrastruktūrā, tai skaitā portālā www.latvija.lv, VSAA savi e-pakalpojumi jāpielāgo jaunākajiem portāla standartiem, lai e-pakalpojumi būtu kvalitatīvi lietojami arī turpmāk. Daļai informatīvo e-pakalpojumu plānots mainīt to attēlojuma veidu, izmantojot VRAA plānoto e-paneļa risinājumu. Savukārt e-iesniegumu klāstu plānots papildināt ar 11 e-iesniegumiem, saglabājot esošo e-iesniegumu risinājumu, bet paplašinot tā lietojumu.

Projekta ietvaros plānots attīstīt un pilnveidot septiņus VSAA pamatdarbības procesus, kas sniedz tiešu ieguldījumu SAM iznākuma rādītāju sasniegšanā:

1) dokumentu pārvaldība;

2) arhīvu pārvaldība;

3) datu arhivēšana;

4) pakalpojumu piešķiršana;

5) klientu informēšana;

6) apdrošinātās personas konta uzturēšana;

7) pakalpojumu pieprasīšana.

Paplašinot VSAA piedāvāto e-iesniegumu klāstu portālā www.latvija.lv, tiks sniegts ieguldījums arī SAM rezultāta rādītāju sasniegšanā, jo tiks paplašināts to personu loks, kurām būs iespēja pieteikt pakalpojumu e-vidē.

Projekts ir vērsts uz publisko pakalpojumu pieejamības uzlabošanu, tai skaitā pilnveidojot e-pakalpojumus, paplašinot valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros pieprasāmos VSAA pakalpojumus un uzlabojot iedzīvotāju informētību un izpratni par savām tiesībām saņemt VSAA pakalpojumus. Projekta īstenošanas rezultātā tiks uzlabota arī VSAA pakalpojumu izpildes efektivitāte un kvalitāte, kā arī klientiem un VSAA tiks samazināts administratīvais slogs.

Ekonomiski VSAA pakalpojumu pieejamības uzlabošana un darbības efektivitātes celšana ir virzīta gan uz izmaksu samazinājumu VSAA klientiem, gan uz valsts budžeta līdzekļu ietaupījumu.

Uzlabojot VSAA pakalpojumu izpildes efektivitāti un kvalitāti, veidojas finanšu ieguvums – VSAA uzturēšanas izmaksu samazinājums.

Uzlabojot VSAA pakalpojumu pieejamību un sabiedrības informētību un uzticēšanos sociālās apdrošināšanas sistēmai, veidojas šādi ekonomiskie ieguvumi:

1) VSAA klientiem samazināsies administratīvais slogs;

2) pieaugs nākotnes pakalpojumu apmērs/saņemtie pakalpojumi;

3) palielināsies iekšzemes kopprodukts (IKP);

4) VSAA samazināsies administratīvais slogs.

Projekta īstenošanas rezultātā radīsies būtiski sociālekonomiskie ieguvumi sabiedrībai (klientiem) un administratīvo resursu samazinājums jeb tiešie ietaupījumi VSAA.

M1 – uzlabot VSAA pakalpojumu sniegšanas procesu efektivitāti, pilnveidojot informācijas sistēmu funkcionalitāti.

1. IT atbalsts pakalpojumu izpildes specializācijai. Pakalpojumu izpildes vadībai un monitoringam radīsies šādi ieguvumi:

1) samazināts pakalpojumu izpildes laiks;

2) samazinātas pakalpojumu sniegšanas izmaksas (izmaksas kļūdu labošanai, personāla resursu efektīvāka izmantošana – pieaugs nodarbināto produktivitāte procesu standartizācijas, manuālu kontroļu mazināšanas, kompetenču uzturēšanas un slodžu izlīdzināšanas rezultātā).

2. IT atbalsts papīra dokumentu digitalizācijai un elektronisko dokumentu apritei un glabāšanai radīs priekšnoteikumus, lai samazinātu pakalpojumu sniegšanas izmaksas (personāla resursu efektīvāka izmantošana, samazinot apritē esošo papīra dokumentu apriti, izmaksas papīra lietu veidošanai un glabāšanai).

Projekta pārskata perioda finanšu resursu samazinājums, neveidojot jaunas papīra lietas (lietu vāki, biroja papīrs, ātršuvēji), sastādīs 1 256 415 euro. Aprēķins: 2016. gadā VSAA saņemti 1 040 327 dokumenti pakalpojumu apstrādei. Tiek pieņemts, ka 75 % dokumentu ierosina jaunas pakalpojumu lietas izveidi, attiecīgi tiek izveidotas jaunas papīra dokumentu lietas (1 040 327 dokumenti x 75 % = 780 245 lietas). Vidēji vienā lietā, skaitot papīra iesniegumu, ir trīs dokumenti. Ieviešot saņemto dokumentu skenēšanu un turpmāku elektronisku apriti VSAA ietvaros, par šo apjomu nebūs nepieciešams veidot jaunas papīra lietas. Viens klienta lietas vāks izmaksā 0,06 euro ar PVN (780 245 x 0,06 euro = 46 815 euro gadā x 15 gadi = 702 225 euro); viena ātršuvēja līstīte dokumentu iešūšanai izmaksā 0,03 euro ar PVN (780 245 x 0,03 euro = 23 407 euro gadā x 15 gadi = 351 105 euro); viena biroja papīra kaste vidēji izmaksā 14,46 euro ar PVN (500 lapas pakā, piecas pakas kastē) (780 245 x 3 lapas/500/5 x 14,46 = 13 539 euro gadā x 15 gadi = 203 085 euro). Izmaksas kopā: 46 815 euro lietu vāki + 23 407 euro biroja papīrs + 13 539 euro ātršuvēji = 83 761 euro gadā x 15 gadi = 1 256 415 euro.

M2 – uzlabot VSAA pakalpojumu pieejamību elektroniskā vidē un VPVKAC.

3. E-pakalpojumu risinājuma papildināšana un vienlaikus elektronisku iesniegumu saņemšana no sadarbības partneriem, tai skaitā no VPVKAC, radīs priekšnoteikumus, lai:

1) samazinātu pakalpojumu izpildes laiku (iesniegumu datu apstrādes laiks, laiks lēmumu izsniegšanai klātienē un nosūtīšanai pa pastu);

2) samazinātu pakalpojumu sniegšanas izmaksas (iesniegumu datu apstrādes izmaksas, papīra dokumentu aprites un glabāšanas, lēmumu nosūtīšanas pa pastu vai izsniegšanas izmaksas). Projekta pārskata perioda ietvaros ieguvums no izmaksu samazinājuma saistībā ar lēmumu nosūtīšanu (biroja papīrs, aploksnes, vēstuļu nosūtīšanas izmaksas, ieskaitot 15 % netiešās izmaksas) sasniegs 457 260 euro. Aprēķins: pašreiz 11 pakalpojumus nav iespējams pieprasīt elektroniski. Lai pieprasītu šos 11 pakalpojumus, 2016. gadā kopā VSAA klātienē ir iesniegti 96 535 papīra iesniegumi. Tiek pieņemts, ka 50 % iesniegumu, kurus pašreiz iesniedz klātienē, ieviešot projektu, tiks pieprasīti, izmantojot e-pakalpojumus (96 535 iesniegumi x 50 % = 48 268 iesniegumi), vienlaikus pieņemot, ka ar e-pakalpojumu izmantošanas īpatsvara palielinājumu līdz tādam pašam līmenim pieaugs arī to klientu skaits, kas pakalpojumu rezultātu izvēlēsies saņemt elektroniski, nevis pa pastu.

Vidēji vienā sūtījumā klientam ir divas lapas. Viena biroja papīra kaste vidēji izmaksā 14,46 euro ar PVN (500 lapas pakā, piecas pakas kastē) 48 268 x 2 lapas/500/5 x 14,46 = 558 euro gadā x 15 gadi = 8 370 euro. Viena sūtījuma izmaksas: vēstuļu nosūtīšana 0,54 euro (vienkāršs sūtījums virs 20 g) + 15 % netiešie izdevumi
no 0,54 euro = 0,62 euro (48 268 sūtījumi x 0,62 euro = 29 926 euro gadā). Izmaksas kopā: biroja papīrs 558 euro + vēstuļu nosūtīšana 29 926 euro = 30 484 euro gadā x 15 gadi = 457 260 euro;

3) samazinātu administratīvo slogu klientiem (ceļa izmaksas, laika patēriņš ceļā). Projekta pārskata periodā administratīvā sloga samazinājums klientiem sasniegs 7 747 230 euro. Aprēķins: administratīvā sloga samazinājums VSAA klientiem, ko nodrošina, pilnveidojot e-pakalpojumus (VSAA e-iesniegumu klāstu papildinot ar jauniem iesniegumiem pakalpojumiem), tiek palielināta iespēja, ka lielāka sabiedrības daļa izvēlēsies VSAA pakalpojumus pieprasīt elektroniski = VSAA klātienes apmeklējumu skaits (biežums) x (transporta vidējā biļetes cena + vidējais ceļā pavadītais laiks x bruto alga stun­dā) x gadījumu %, kad klients neapmeklēs VSAA, bet izmantos e-pakalpojumu.

Pašreiz 11 pakalpojumus nav iespējams pieprasīt elektroniski. Lai pieprasītu šos 11 pakalpojumus, 2016. gadā kopā VSAA klātienē ir iesniegti 96 535 papīra iesniegumi. Tiek pieņemts, ka 50 % no iesniegumiem, kurus pašreiz iesniedz klātienē, ieviešot projektu, tiks pieprasīti, izmantojot e-pakalpojumus, tādējādi klātienē neapmeklējot VSAA (96 535 iesniegumi x 50 % – 48 268 klātienes apmeklējumi). Vienas stundas darbaspēka izmaksa 2016. gada 4. cet. – 7,46 euro¹. Ceļa izdevumu ietaupījums (euro) klientiem, kuriem jādodas uz VSAA un atpakaļ, – vidēji mēnesī sešos statistiskajos reģionos viena persona transporta izmaksām 2016. gadā tērēja 43,63 euro² jeb 1,45 euro dienā. Tiek pieņemts, ka VSAA apmeklējumam klients velta vienu dienu un tērē 1,45 euro.

Saskaņā ar Koncepciju par publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidi (apstiprināta ar Ministru kabineta 2013. gada 19. februāra rīkojumu Nr. 58 "Par Koncepciju par publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidi") (turpmāk – koncepcija par publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidi) katrs brauciens uz tuvāko reģionālās vai nacionālās nozīmes centru prasa klientam vidēji 1,24 stundas abos virzienos (konservatīvs pieņēmums). Laiks, ko klients pavada iestādē, netiek iekļauts.

Administratīvā sloga samazinājums VSAA klientiem: 96 535 x (1,45 + 1,24 x 7,46) x 0,5 = 516 482 euro gadā x 15 gadi = 7 747 230 euro;

4) palielinātu IKP (iedzīvotājiem produktīvo laiku izmantojot darba pienākumu izpildei). IKP palielināšana rada ieguvumu valsts tautsaimniecībai 11 222 310 euro apmērā. Aprēķins: IKP palielinājums no ekonomiski aktīvajiem klientiem (ar nosacījumu, ka klientam nebūs jādodas uz VSAA, bet viņš izmantos e-pakalpojumu). Formulas: IKP palielinājums no ekonomiski aktīvajiem klientiem = vidējais ceļā pavadītais laiks x apmeklējumu skaits x IKP stundas likme. IKP stundas likme = gada IKP/ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits/darba stundu skaits gadā.

Gada IKP 2016. gadā – 25 021 334 000³. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits (vīrieši, sievietes no 15 līdz 74 gadu vecumam) – 988 600⁴. Darba stundu skaits 2016. gadā – 2024. Apmeklējumu skaits – 96 535. Tiek pieņemts, ka 50 % iesniegumu, kurus pašreiz iesniedz klātienē, ieviešot projektu, tiks pieprasīti, izmantojot e-pakalpojumus, tādējādi klātienē neapmeklējot VSAA (96 535 iesniegumi x 50 % = 48 268 klātienes apmeklējumi). IKP stundas likme – 12,50 euro. IKP palielinājums no ekonomiski aktīvajiem klientiem: 1,24 x 48 268 x 12,50 = 748 154 euro gadā x 15 gadi = 11 222 310 euro.

M3 – uzlabot informācijas pieejamību elektroniskā vidē par VSAA datiem un pakalpojumiem, pilnveidojot informācijas sniegšanas veidu un pārskatot informācijas apjomu.

4. Esošo e-pakalpojumu risinājuma integrēšana ar e-paneļa risinājumu portālā www.latvija.lv un jauna publiskā pakalpojuma "Informācija par tiesībām saņemt VSAA pakalpojumu" ieviešana veicinās nozares politikas mērķu sasniegšanu, palielinās iedzīvotāju informētību par VSAA pakalpojumiem kopumā un par savām tiesībām uz VSAA pakalpojumiem un radīs priekšnoteikumus, lai:

1) pieaugtu iedzīvotāju labklājība, saņemot nākotnes pakalpojumu, kuru iepriekš nesaņēma, jo nebija informēti par savām tiesībām uz pakalpojumu (uz sociālās apdrošināšanas principiem balstīts ieguvums vienam indivīdam no nākotnes pakalpojuma saņemšanas varētu sasniegt no 5 līdz 213 euro mēnesī);

2) samazinātu pakalpojumu sniegšanas izmaksas (izmaksas papīra paziņojumu nosūtīšanai pa pastu).

Projekta pārskata perioda ietvaros ieguvums no izmaksu samazinājuma paziņojumu nosūtīšanai (biroja papīra, aplokšņu un vēstuļu nosūtīšanas izmaksas) sasniegs 28 785 euro. Aprēķins: klienti, kuriem ir tiesības uz VSAA pakalpojumiem, bet kuri par savām tiesībām nav informēti un tās neizmanto (aprēķinā ir 715 personas (11 % no visām 6500 personām, kurām ir indikācija Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinumā), kurām ir tiesības saņemt pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai, 165 personas (3 % no visām 5500 personām, kurām ir indikācija Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinumā), kurām ir tiesības saņemt invalīda kopšanas pabalstu, un 300 personas, kas ir sociālā nodrošinājuma pabalstu saņēmēji, kuriem ir tiesības uz invaliditātes pensiju).

Viena biroja papīra kaste vidēji izmaksā 14,46 euro ar PVN (500 lapas pakā, piecas pakas kastē) 1180 x 1 lapa/500/5 x 14,46 = 7 euro gadā x 15 gadi = 105 euro. Viena sūtījuma izmaksas: ierakstītas vēstules nosūtīšana 1,41 euro + 15 % netiešie izdevumi no 1,41 euro = 1,62 euro (1180 sūtījumi x 1,62 euro = 1912 euro gadā. Kopā izmaksas: biroja papīrs 7 euro + vēstuļu nosūtīšana 1912 euro = 1 919 euro gadā x 15 gadi = 28 785 euro).

M4 – uzlabot VSAA pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo datu kvalitāti, pilnveidojot datu apmaiņas risinājumus.

5. Izmainot esošo risinājumu datu apmaiņai ar Valsts ieņēmumu dienestu, tiks uzlabota uzkrāto datu kvalitāte un integritāte, radot priekšnoteikumus, lai:

1) samazinātu pakalpojumu sniegšanas izmaksas (nodarbināto produktivitātes celšanās, datu kvalitātes rezultātā samazinoties darba apjomam datu kļūdu labošanai, pakalpojumu pārrēķināšanai un pārmaksu atgūšanai). Personāla izmaksu samazinājums panākams kontekstā ar M1 sasniegšanu un atspoguļots pie attiecīgā mērķa;

2) samazinātu klientu sūdzības (par nekvalitatīvu datu dēļ kļūdaini saņemtiem pakalpojumiem);

3) samazinātu nākotnes administratīvās izmaksas (neiegādājoties papildu serverus datu uzglabāšanai, apstrādei un arhivēšanai).

Pārskata perioda ietvaros ieguvums no nākotnes izmaksu samazinājuma sasniegs 37 752 euro. Aprēķins: izveidojot elektronisko dokumentu un datu arhivēšanas risinājumu, ievērojami samazināsies SAIS datubāzes apjoms, līdz ar to zudīs vajadzība iegādāties papildu serverus (tos regulāri atjaunot) pastāvīgi pieaugoša datu apjoma glabāšanai. Viena servera iegādes izmaksas ir 12 584 euro, tos nepieciešams atjaunot reizi piecos gados (12 584 euro x 3 = 37 752 euro). Nākotnes izmaksu ietaupījums, neiegādājoties papildu serverus datu uzglabāšanai, apstrādei un arhivēšanai, ir 37 752 euro projekta dzīves ciklā jeb 12 584 euro reizi piecos gados.

Projekta nemonetārie ieguvumi

Pēc projekta ieviešanas:

1) neskatoties uz VSAA pakalpojumu izpildes organizēšanu pēc specializācijas principa un VSAA pakalpojumu dalījumu pakalpojumu kopās, VSAA nodarbināto teritoriālais izvietojums netiek mainīts un esošās darba vietas tiek saglabātas, veicot tikai personāla pārprofilēšanu;

2) minimizējot papīra dokumentu plūsmu vai atsakoties no tās un elektronizējot pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamo dokumentu apriti, tiks novērsti personas datu drošības riski;

3) uzlabojot informācijas pieejamību un izpratni iedzīvotājiem par VSAA pakalpojumiem un viņu tiesībām saņemt šos pakalpojumus, uzlabosies arī sociālās apdrošināšanas sistēmas dalībnieku uzticēšanās sistēmai un motivācija tajā piedalīties, tai skaitā veidojot pensiju uzkrājumu;

4) paplašinot e-iesniegumu klāstu un VPVKAC pieprasāmos VSAA pakalpojumus, tiks uzlabots klientu apmierinātības līmenis.

Kopējie projekta ieguvumi (indikatīvi)

Kopējie projekta sociālekonomiskie un citi ieguvumi sastāda 20,75 milj. euro visā projekta dzīves ciklā, tai skaitā:

1) projekta sociālekonomiskie ieguvumi sastāda 18,97 milj. euro visā projekta dzīves ciklā jeb vidēji 1,26 milj. euro gadā;

2) tiešie ietaupījumi sastāda 1,78 milj. euro visā projekta dzīves ciklā jeb vidēji 0,12 milj. euro gadā.

Labklājības ministra vietā –
iekšlietu ministrs S. Ģirģens