Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Liepājā jubileja - 300. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.10.1997., Nr. 255/257 (970/972) https://vestnesis.lv/ta/id/30763

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Liepājā jubileja - 300

Vēl šajā numurā

07.10.1997., Nr. 255/257 (970/972)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Liepājā jubileja — 300

Piektdien, 3. oktobrī, Liepāju apmeklēja Valsts prezidents Guntis Ulmanis, Ministru prezidents Guntars Krasts un un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunovs. Liepājas teātrī notika svinībām veltīta konference “Liepājas ostai — 300”.


Valsts prezidents Guntis Ulmanis Liepājas domes priekšsēdētāja Ulda Seska pavadībā apgaitā pa pilsētu, sarunā par paveikto un nākotnes iecerēm


Konferencē mājnieki un viesi
(no kreisās) : Ministru prezidents Guntars Krasts, Valsts prezidents Guntis Ulmanis, Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks


Valsts prezidents Guntis Ulmanis ar plauksmes vēlējumiem liepājniekiem


Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Liepājas ostas pārvaldnieks Arvīds Boja


Ministru prezidents Guntars Krasts ar analīzi un darba uzmundrinājumiem

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” speciālkorespondents

Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

Godātie konferences dalībnieki, liepājnieki, pilsētas viesi!

Man ir tas gods būt šodien Liepājā, kur pirms 300 gadiem, iedzenot pirmo ostas pāli, sākās Liepājas ostas vēsture.

Kurzemes hercogs Frīdrihs Kazimirs, noslēdzot ostas būves līgumu ar Liepājas pilsētas maģistrātu, jau XVII gadsimtā uzskatīja par nozīmīgu gadu simtiem pastāvējušās Līvas ostas atjaunošanu, lai uzplauktu Kurzemes hercogiste. Liepājas ūdens ceļam jau toreiz bija perspektīva, iespējas un visi priekšnosacījumi, lai kļūtu par vienu no ievērojamākajiem tirdzniecības centriem Baltijas jūras krastā.

Var teikt vēl vairāk: osta bija tas pamats, uz kura izveidojās Liepājas pilsēta, ko mēs pazīstam šodien kā Kurzemes simbolu. Pilsēta, kurā tika veidoti Latvijas valsts pamati, pilsēta, kuras nozīme Latvijas saimnieciskajā un kultūras dzīvē vienmēr bijusi liela.

Pilsēta, pret kuru vēsture ir bijusi gan ļoti labvēlīga, dodot tai straujas izaugsmes iespējas, gan arī likusi pārdzīvot smagus aizmirstības un noslēgtības laikus.

Liepāja vienmēr bijusi pilsēta vēstures un satiksmes krustcelēs, te dzīvojušas un strādājušas izcilas personības gan no Rietumiem, gan no Austrumiem. Pa ceļam uz Eiropu 1697.gadā Liepājā dažas dienas apmeties Krievijas cars Pēteris I, XVIII gadsimta sākumā Liepāju apmeklēja Zviedrijas karalis Kārlis XII. Taču ne tikai svešzemju kuģotāji pabijuši Liepājā; te savu zināšanu ceļu uzsākuši arī latviešu tautas Atmodas ceļa pirmais gājējs, jūrniecības skolas pamatlicējs, tautsaimnieks Krišjānis Valdemārs un izcilais sabiedriskais darbinieks Kronvaldu Atis, kuri mācījušies bijušajā Nikolaja ģimnāzijā. Krišjānis Valdemārs tieši Liepājā 1850.gadā uzrakstīja savu pirmo programmatisko apcerējumu “Vārdi par grāmatām”, kurā autors runā brīnišķīgus vārdus par latvju tautas apgaismību.

Un tas ir dziļi simboliski, ka tagad, gadsimtu un laikmetu mijā, Liepājā atkal saplūst idejas, cerības un attīstās iespējas. Tas ir apliecinājums Liepājas pilsētas un ostas nākotnes iespējām.

1991.gadā tika atjaunota gan Latvijas valsts, gan Liepājas tirdzniecības osta. Vienā laikā tika likti pamati Latvijas un Liepājas attīstībai. Šodien gan Latvija, gan Liepāja ir nogājusi pirmo ceļa posmu, ir sasniegti zināmi panākumi — izveidota politiski un saimnieciski stabila valsts, Liepājas osta apliecinājusi straujas izaugsmes spējas un kļuvusi par vienu no perspektīvākajām ostām starpnacionālajā tranzīta sistēmā. Var teikt vēl vairāk: Liepājas ostas pieredze ir unikāls piemērs tam, kā pāris gadu laikā no likteņa varā pamestas militārās ostas var izveidoties daudzsološa tirdzniecības osta.

Seši gadi Latvijas neatkarībā ir jo vairāk atklājuši to, kas jāpadara, lai mēs savu zemi redzētu kā nodrošinātu un ērtu mājvietu katram Latvijas iedzīvotājam. Lai gan kādam, kurš nospiests savās ikdienas rūpēs, tā šodien vēl liekas tāla un nesasniedzama. Tomēr ticu, ka seno kuršu jūrasbraucēju spīts un drosme ir dzīva Liepājā.

Un viens no šīs nākotnes vīzijas balstiem ir mūsu atvērtība un integrācija pasaules ekonomiskajā telpā, mūsu vēlme aktīvi iesaistīties starptautiskajā transporta sistēmā, mūsu atvērtība ārvalstu ieguldījumiem, jaunām tehnoloģijām un idejām.

Šāds nākotnes redzējums ir cieši savīts ar turpmāko Liepājas ostas — tradicionālā Austrumu—Rietumu tranzīta posma — attīstību.

Šodien mēs esam pulcējušies šeit, lai runātu par Liepājas ostas iespējām un tās attīstības nozīmīgumu Liepājas un visas Latvijas kopainā.

Aktīvi iesāktais ostas atjaunošanas darbs un valsts dotais atbalsts liecina par nopietnu Liepājas ostas gatavību iesaistīties Rietumu—Austrumu tranzīta koridorā. Sekmīgā darbība Liepājas speciālās ekonomiskās zonas iesāktās uzņēmējdarbības veicināšanā un ārvalstu ieguldījumu piesaistīšanā kalpo par pamatu cerībām sekmīgai Liepājas un visas Lejaskurzemes attīstībai.

Gribu izteikt savu pārliecību, ka šī cerība piepildīsies, lai gan tas prasīs vēl daudz un daudz pūļu, zināšanu un līdzekļu. Šodien kā vēl nekad pasaule ir vienota un virzīta uz sadarbību. Un Liepājas ostas vārtiem ir jākļūst arvien plašākiem, lai šīs sadarbības materiālās izpausmes rastu sev ceļu.

Liepājas ostas sekmīgai attīstībai ir jākalpo par lielisku piemēru aukstā kara laika militāro bāžu pārveidošanai par uz savstarpēja izdevīguma pamata veidotiem Latvijas, rietumu un austrumu valstu saimnieciskās sadarbības objektiem.

Uzskatu, ka nākotnē Liepājas osta un Liepājas pilsēta ar savu ražošanas potenciālu kļūs par nozīmīgu kravu pārkraušanas un pārstrādes centru Baltijas jūras austrumu piekrastē, tiks attīstītas vecās nozares un izmantotas iespējas radīt jaunas. Liepāja ir un būs viens no Latvijas pamatbalstiem, kuram pats liktenis ir lēmis nest savu un Latvijas vārdu tālu pasaulē.

Ir pienācis laiks liepājniekiem apliecināt savas pilsētas izcilo nozīmi visas Latvijas izaugsmē, kā tas allaž noticis gadsimtu gaitā un, es ticu, notiks arī šobrīd.

Vēlu, lai šodienas svētki dod otro elpu pilsētas ostai, Liepājai un Lejaskurzemei.

No savas puses vēlos izteikt vislielāko atbalstu liepājnieku apņēmībai un gribasspēkam, Liepājas ostas sekmīgai darbībai.

Lai sekmīgi turpinās iesāktais!

Valsts prezidenta uzruna Liepājas ostas 300 gadu jubilejai veltītajā konferencē 1997.gada 3.oktobrī

Ministru prezidents Guntars Krasts:

Liepājnieki, konferences dalībnieki!

Liepāja vēstures gaitā ir nemitīgi mainījusies, un ne vienmēr laiks bijis pilsētai labvēlīgs. Uzplaukumu pēkšņi apturējuši panīkums un depresijas, ko pakāpeniski pārvarot, pilsēta no jauna atplaukusi.

Ne vienmēr kritumi un kāpumi materiālajā un gara dzīvē sakrīt. Ilgus gadus Liepāja no ārpasaules bija nošķirta ar dubultu dzelzs priekškaru, jo liela daļa pilsētas infrastruktūras kalpoja okupantu militārajām vajadzībām, tomēr arī šajā laikā Liepāja Latvijai bija un turpina būt — brīvdomības un radoša gara simbols.

Arī mūsu Atmodas laika pirmās politiskās uzdrīkstēšanās balsis atskanēja tieši no šīs pilsētas, kur izveidojās grupa “Helsinki '86".

Pēdējo gadu attīstība vēlreiz apliecina Liepājas spēju atjaunoties.

Vēl pavisam nesenā pagātnē Liepāju vērtēja kā depresīvu pilsētu, bet tagad situācija mainījusies. Tāpat kā senāk, tāpat kā vienmēr, pilsētas likteņa grozītāja un virzītāja ir Liepājas osta un ar to saistītais aktivitātes impulss. No visām Latvijas ostām tieši Liepāja atrodas vistuvāk Rietumeiropas ostu transporta mezgliem. Liepāja ir neaizsalstoša osta, bet tās ekonomiskā “atsaldēšana” sākās tikai 1992.gadā. Jaunu elpu pilsētas attīstībai devusi speciālās ekonomiskās zonas izveide.

Auglīgs izrādās ne vien šīs idejas praktiskais iemiesojums, bet arī jau pati ideja un liepājnieku darbošanās tās aizstāvībā. Apjausma, ko un kā reģionālās attīstības veicināšanā, darbojoties saskaņoti, var izdarīt pašu spēkiem, — šī apjausma uzņēmējiem un pašvaldībai ir ne mazāk vērtīga kā pati speciālā ekonomiskā zona.

Zonas ideja mobilizēja ne tikai Liepājas uzņēmējus, bet visu pilsētas sabiedrību, jo šīs idejas veiksmīgā īstenošanā bija saskatāma izeja no stagnācijas, no bezcerības un sociālās apātijas, kas bija pārņēmusi pilsētu. Protams, speciālā ekonomiskā zona nav brīnumnūjiņa, kas radīs tūlītēju rosību.

Pārkrauto kravu apjomi un to kāpums liecina, ka Liepājas ostai šobrīd vēl ir iesildīšanās laiks — notiek infrastruktūras izveide, saimniecības pārkārtošana jaunajiem apstākļiem. Liepājas speciālā ekonomiskā zona ir Latvijas un, iespējams, ne tikai Latvijas apstākļos unikāls ekonomisks eksperiments, jo šeit vienotā kompleksā apvienota osta, pilsētas rūpnieciskā teritorija un sava veida depresīvs reģions — Karaosta. Šīs apvienošanās mērķis ir sekmēt mijiedarbību starp šīm zonas sastāv daļām, veicinot to attīstību. Pašlaik ne vienā citā Latvijas vietā uzņēmumi nevar saņemt tik ievērojamus nodokļu atvieglojumus, kā, izpildot attiecīgos nosacījumus, tas iespējams Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā.

Īpašais ekonomiskais režīms uzliek īpašu atbildību arī pašvaldībai, jo tās rokās ir zonas pārvaldes instrumenti, ar kuriem saimniecisko darbību ostā, pilsētas rūpniecības uzņēmumos, visā zonas teritorijā var ietekmēt, ievirzīt un organizēt daudz lielākā mērā, nekā savā teritorijā to spēj citas Latvijas pašvaldības.

Arī šī gada budžeta veidošanas gaitā bija vērojama tendence, ka budžeta līdzekļu pieprasītāji šo procesu vēlas reducēt tikai uz savu daļu budžetā, vēl cenšoties to procentuāli nofiksēt vairākus gadus uz priekšu. Taču atvieglojums, ka varbūt Finansu ministrija tad nebūs vajadzīga, pazūd, tiklīdz mēs šīs iecerētās sadaļas saskaitām. Kā jau vienmēr, līdzekļu sadalē vēlmes grūti sasvērt ar reālajām iespējām.

Vai tad no tā mēs kļūsim bagāti, ja cīkstēsimies par vēl neradītu labumu sadali?

Mēs esam tik bagāti, cik radošām idejām ļaujam iemiesoties...

Mēs esam tik bagāti, cik uzņēmējdarbībai ļaujam atraisīties.

Mēs esam tik bagāti, cik jaunu darbavietu spējam radīt.

Šā gada pirmajā pusgadā Liepājas pilsētas rūpniecība attīstījās straujāk nekā valstī kopumā, un pēc produkcijas apjoma šajā laika posmā Liepāja izvirzījās otrajā vietā valstī, apsteidzot Daugavpili.

Liepājas rūpniecības struktūrā un attīstībā īpaša loma ir abiem lielajiem metalurģijas un tekstilrūpniecības uzņēmumiem, kad dod apmēram divas trešdaļas no pilsētas rūpniecības produkcijas. Šo uzņēmumu darbību vēl vairāk nostiprinot, līdztekus būtu jāpievērš lielāka uzmanība citu rūpniecības nozaru attīstībai, aktivizējot arī mazā biznesa līdzdalību un lomu.

Nostiprinot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas saimniekošanas pamatus, zonas un pilsētas attīstībai jākļūst par vienotu procesu. Viens no zonas izveides iemesliem bija tieši Karaostas demilitarizācijas un “civilizācijas” nepieciešamība. Satriecošu dokumentālu kadru uzņemšanai Karaosta droši vien ir noderīga tieši tāda, kāda tā ir. Normālai dzīvei tajā jāizveido civila infrastruktūra. Protams, zonas darbībai nevar uzlikt nepaceļamu sociālo nastu, visu Liepājas problēmu atrisināšanu, sākot ar apkures parādiem un beidzot ar ielu apgaismošanu. Pretējā gadījumā varētu izdarīt secinājumu, ka neviena pilsēta, kurā nav izveidots īpašs saimniecisks režīms, nav spējīga tikt galā ar savām dienišķajām rūpēm, un šis secinājums būtu maldīgs. Zona ir radikāls līdzeklis, varbūt to var pat salīdzināt ar reanimāciju tam, kurš citādi nespēj atgūties, bet tas nav vienīgais līdzeklis. Zona nav ielāps uz caurām biksēm, bet veids, kā tikt pie jaunām. Ar zonas ideju nāk jauns aktivitātes vilnis pilsētas ekonomiskās, sociālās un kultūras dzīves uzlabošanā, un es ceru, ka tas nenoplaks.

Ministru prezidenta uzruna Liepājas ostas 300 gadu jubilejai veltītajā konferencē 1997.gada 3.oktobrī

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!