Valsts, sabiedrības un pasaules problēmu lokā

Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

Valsts prezidents Guntis Ulmanis intervijā Latvijas Valsts radiofonam vakar, 6.oktobrī, raidījumā “Pusdiena” pulksten 12.35

— Šodien studijā Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Ulmaņa kungs, apsveicam pēc kāda ilgāka laika ar atgriešanos šeit, Latvijas radio.

— Paldies. Jā, neesam kādu mēnesi tikušies.

— Jautājumi tāpēc acīmredzot būs šādi un tādi. Un vispirms pats svarīgākais — jūs droši vien nākat no tikšanās ar Jāni Peteru. Par ko jūs runājāt, un kādi ir rezultāti?

— Tā bija ļoti interesanta tikšanās. Es piekopju tādu tradīciju, ka vēstnieks, kurš atgriežas no tālām zemēm uz pastāvīgu dzīvesvietu jau savā dzimtenē, ir vienmēr ļoti interesants gan ar savām atmiņām, ar savu perspektīvo skatījumu, gan ar savu veltījumu turpmākajam vēstniekam šajā zemē un vēl jo vairāk, Krievijā, tādā, kāda tā ir šobrīd. Mēs runājām par aktuālākajām tālākajām iespējām sadarbības virzienā ar Krieviju, par iespējamo līgumu slēgšanu, par iespējamo tikšanos dažādos līmeņos, par manu braucienu uz Krasnojarsku, mēs arī pārrunājām to, kādi pašreiz izskatās mūsu valsts politiskie spēki, kā viņi darbojas kopīgi vai katrs atsevišķi valsts interesēs un kāda varētu būt katras atsevišķas personības loma tālākā Latvijas nākotnes veidošanā.

Šie bija trīs galvenie jautājumi, bet alojas tie, kuri domā, ka mēs šai stundā ne tikai runājām, bet pieņēmām arī kādus lēmumus, nē, mēs norunājām tikties pēc mēneša, lai runātu par atsevišķiem jautājumiem, jautājumu grupām, droši vien zināmu cilvēku, kuriem ir kopīgas domas, grupa veidosies, un pārspriedīsim to situāciju, kurā mēs esam, mums aktīvi ir jāiejaucas un jāstrādā, un jādarbojas. Tai skaitā arī cienījamais mākslinieka kungs un bijušais vēstnieka kungs ļoti aktīvi meklē savu vietu Latvijas gan sabiedriskajā, gan politiskajā dzīvē.

— Ja tā īsi jāsaka — kā jūs vērtējat Petera kunga darbību Maskavā?

— Es vērtēju kā veiksmīgu. Kā cilvēku, kurš ar lielu enerģiju, ar lielu atbildību, ar lielu izpratni, ar nepārprotamu vēlēšanos iepazīt Krieviju līdz pašiem tās pamatiem, un tāpēc viens otrs varbūt nepamatoti pārmet Petera kungam pārāk lielu krievisku jautājumu izpratni vai pat to interešu aizstāvēšanu. Es domāju, tas liecina vienkārši par to, ka Peters ir ļoti labi izpratis to situāciju, kas veidojusies Krievijā, un viņš varētu būt šobrīd Latvijā viens no cilvēkiem, kurš aktīvi piedalītos Latvijas tēla viedošanā, ņemot vērā tieši Austrumu kontekstus jeb Austrumu karti.

— Ja mēs runājam par otru pusi, par Eiropas Savienību, tad jūs saņēmāt vismaz, teiksim tā, vismaz neklātienē kritiku no Demokrātiskās partijas “Saimnieks” — ka jūs esat gandrīz vai iemesls, kāpēc mēs nevaram nokļūt Eiropas Savienībā.

— Ļoti interesanti, jā. Tā jau nu ir prezidentam, kad viņš ko izdara par daudz, tad pārmet par to, kad iejaucas jautājumos, kas nav paredzēti konstitūcijā un kad kaut kas netiek valstī izdarīts, tad atkal valsts pirmajai amatpersonai verētu pārmest, kāpēc tas nav izdarīts. Es domāju, ka tas tā ir arī normāli, un, ieņemdams šo amatu, es vienmēr apzinos savu atbildību, vienalga, kas notiktu, un arī cenšos šo jautājumu tādā kontekstā risināt. Jāsaka gan, ka no partijas “Saimnieks” šādu kritiku neesmu saņēmis, varbūt tā bija kāda viena partijas biedra karstasinīga un emocionāla uzstāšanās, kuru man katrā ziņā ir grūti komentēt. Bet nu, ja viņš atzinās, ka ir balsojis par mani kā par prezidentu un viņam ir nācies to nožēlot, es viņam vienīgi varu just līdzi, bet palīdzēt šai gadījumā man viņam grūti.

— Bet, ja runā par Eiropu vispār, tad jūs dodaties šonedēļ uz Strasbūru. Kas tur būs?

— Jā, mēs dodamies kopā ar ārlietu ministru uz Eiropas Padomi, Eiropas Padomei drīz būs 50 gadi.