Rēzeknes pilsētas domes saistošie noteikumi Nr. 13

Rēzeknē 2019. gada 16. maijā (prot. Nr. 61, 12. p.)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 43. panta pirmās daļas
6. punktu un šā panta trešo daļu

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka Rēzeknes pilsētas administratīvajā teritorijā esošu kapsētu iekšējās kārtības noteikumus, kapavietas piešķiršanas un kopšanas kārtību, apbedīšanas kārtību, kā arī nekoptas kapavietas aktēšanas kārtību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. apbedījums – miruša cilvēka (turpmāk – mirušais) vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana kapavietā šajos noteikumos paredzētajā kārtībā;

2.2. atvērtā kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšanai tiek ierādītas jaunas kapavietas;

2.3. daļēji slēgtā kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedī ģimenes kapavietā;

2.4. slēgtā kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšana nenotiek;

2.5. kapavieta (ģimenes kapavieta) – noteikta lieluma zemes teritorija kapsētā mirušo apbedīšanai, kapavietas izveidošanai, kopšanai un šīs teritorijas labiekārtošanai;

2.6. kapsētas apsaimniekotājs – juridiska persona, kura uz kapsētu īpašnieka lēmuma vai ar kapsētas īpašnieku savstarpēji noslēgta līguma pamata veic kapsētu apsaimniekošanu;

2.7. kapsētas īpašnieks – pašvaldība, reliģiskā organizācija;

2.8. kapavietas uzturētājs – fiziskā persona, kurai ir piešķirtas kapavietas uzturēšanas tiesības;

2.9. virsapbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana virs esošā apbedījuma šajos noteikumos paredzētajā kārtībā;

2.10. aktēta kapavieta – noteiktā kārtībā par nekoptu atzīta kapavieta;

2.11. apbedīšanas atļauja – dokuments, kas piešķir apbedīšanas uzņēmumam tiesības veikt apbedīšanu.

3. Pašvaldības administratīvajā teritorijā ir atvērtās, daļēji slēgtās un slēgtās kapsētas. Rēzeknes pilsētas dome nosaka vai maina kapsētas statusu, pieņemot par to attiecīgu lēmumu.

4. Pašvaldības kapsētas ir paredzētas mirušo, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Rēzeknes pilsētas administratīvajā teritorijā, apbedīšanai un kapavietas uzturētāja radinieku, kas nav deklarēti Rēzeknes pilsētas administratīvajā teritorijā, apbedīšanai.

5. Kapsētas īpašnieks veido kapsētās speciālu sektoru bezpiederīgo apbedīšanai.

6. Pašvaldības kapsētu apmeklēšanas laiks:

6.1. no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim – no plkst. 7.00 līdz plkst. 22.00;

6.2. no 1. novembra līdz 31. martam – no plkst. 8.00 līdz plkst. 18.00.

7. Kapsētās aizliegts:

7.1. uzturēties pēc šo noteikumu 6. punktā minētā laika;

7.2. ievest dzīvniekus bez pavadas;

7.3. sniegt apbedīšanas pakalpojumus un veikt apbedīšanu kapsētās bez kapsētas īpašnieka atļaujas;

7.4. stādīt kokus, kuri nav paredzēti dekoratīvo apstādījumu veidošanai un kuru garums pēc izaugšanas pārsniedz 2 m;

7.5. rakt, ņemt zemi un smiltis brīvajās kapsētas teritorijās;

7.6. patvaļīgi mainīt kapsētā ierādītās kapavietas teritorijas robežas;

7.7. iebraukt ar transportlīdzekli, izņemot:

7.7.1. gadījumus, kad ir saņemta kapsētas īpašnieka atļauja;

7.7.2. policijas operatīvo transportlīdzekli, neatliekamās medicīniskās palīdzības un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta transportlīdzekli;

7.7.3. kapsētas apsaimniekošanai un uzraudzībai paredzēto transportlīdzekli;

7.7.4. 1. vai 2. grupas personu ar invaliditāti, uzrādot apliecību;

7.7.5. garīdzniekam amata pienākumu veikšanai, lai izpildītu reliģiskas vai rituālas ceremonijas.

8. Lai saņemtu kapavietu, persona iesniedz iesniegumu Rēzeknes pilsētas domes Pilsētas saimniecības pārvaldē (turpmāk tekstā – Pārvalde), norādot kapavietu skaitu un pievienojot dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu) vai mirušā, kas ir kremēts, urnas pavadvēstules kopiju (uzrādot oriģinālu).

9. Pamatojoties uz iesniegumu, tiek piešķirta vienvietīgā kapavieta vai divvietīgā ģimenes kapavieta. Izņēmuma gadījumos Pārvalde, izvērtējot lietas apstākļus, var lemt par papildus kapavietas piešķiršanu.

10. Pārvalde lēmumu par kapavietas piešķiršanu vai lēmumu par atteikumu piešķirt kapavietu pieņem vienas darba dienas laikā. Ja kapavieta tiek piešķirta, personai tiek izsniegta arī apbedīšanas atļauja.

11. Kapavietas uzturētājam ir tiesības tikt apglabātam viņam piešķirtajā kapavietā, kā arī apbedīt savus piederīgos, šo saistošo noteikumu 4. punkta noteiktajā kārtībā.

12. Kapsētas apsaimniekotājs ierāda kapavietu, pamatojoties uz Pārvaldes pieņemto lēmumu.

13. Pārvalde, pamatojoties uz kapavietas uzturētāja iesniegumu, var pieņemt lēmumu par kapavietas paplašināšanu apbedījuma veikšanai, izmantojot kapavietai piegulošo aktēto kapavietu (teritoriju) vai aktētās kapavietas brīvo platību piešķirt jauna apbedījuma veikšanai.

14. Kapavietas uzturēšanas tiesības izbeidzas un kapavieta pāriet pašvaldības valdījumā, ja:

14.1. kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu;

14.2. trīs gadu laikā pēc kapavietas uzturētāja nāves nav pieteicies neviens kapavietas uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmējs;

14.3. kapavieta trīs gadus ir atzīta par nekoptu saskaņā ar šo saistošo noteikumu VI nodaļu;

14.4. kapavietas uzturētājs rakstveidā atsakās no kapavietas uzturēšanas tiesībām, kā arī no kapavietā uzstādītā viņam piederošā kapavietas aprīkojuma un 60 dienu laikā pie kapsētas īpašnieka nepiesakās neviens kapavietas uzturētāja saistību pārņēmējs.

15. Kapavietu var ierādīt un piešķirt citam kapavietas uzturētājam šo saistošo noteikumu:

15.1. 14.1. apakšpunktā minētajā gadījumā;

15.2. 14.2., 14.3. un 14.4. apakšpunktā minētajā gadījumā, ievērojot šo saistošo noteikumu 31.punkta nosacījumus.

16. Apbedīšanu organizē kapavietas uzturētāja izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs.

17. Katrs mirušais tiek apbedīts atsevišķā kapā. Kapa garumam jābūt ne mazākam par 2 m, platumam – 1 m, dziļumam – 1,5 m līdz zārka vākam. Ir pieļaujama vienlaicīga vairāku urnu apglabāšana vienā kapavietā, uzstādot kopēju piemiņas zīmi. Apbedot bērnus, izmēri var attiecīgi mainīties, izņemot kapa dziļumu. Urna ar mirušā pelniem ierokama 1 m dziļumā.

18. Veicot kapavietas rakšanas darbus, aizliegts novietot izrakto zemi ārpus izdalītas kapavietas teritorijas.

19. Ierādāmo kapavietu izmēri:

20. Ierādāmo kapavietu izmēri ir attiecināmi arī uz urnu apbedīšanu.

21. Mirstīgās atliekas var pārapbedīt ne agrāk kā gadu pēc apbedīšanas, saņemot kapsētas īpašnieka atļauju.

22. Lai saņemtu kapsētas īpašnieka atļauju, kapavietas uzturētājs iesniedz Pārvaldē iesniegumu, pievienojot Veselības inspekcijas atļauju un dokumentu, kas apliecina jaunas kapavietas piešķiršanas faktu. Mirušo reģistrācijas grāmatā izdara attiecīgu ierakstu. Kapavietu pēc mirstīgo atlieku izrakšanas aizber un nolīdzina.

23. Mirstīgo atlieku ekshumāciju var veikt spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar kapsētas īpašnieku.

24. Kapavietas uzturētājs var kopt kapavietu un kapavietai piegulošo celiņu pats vai arī noslēgt līgumu par kapavietas kopšanu ar juridisku vai fizisku personu.

25. Kapavietas uzturētājam ir pienākums:

25.1. trīs mēnešu laikā pēc apbedīšanas sakopt kapavietu;

25.2. regulāri apgriezt kapavietas dzīvžogu (ja tāds ir) līdz 0,5 m augstumam;

25.3. regulāri kopt kapavietu un tai piegulošo celiņu;

25.4. paziņot Kapsētas īpašniekam par dzīvesvietas maiņu.

26. Kapavietas uzturētājam ir aizliegts:

26.1. patvarīgi palielināt kapavietas ierādītās robežas;

26.2. izmantot blakus esošās kapavietas teritoriju atkritumu un citu priekšmetu novietošanai;

26.3. ierīkot apbedījumu vietām apmales, kuru augstums pārsniedz 20 cm;

26.4. bez saskaņošanas ar kapsētas īpašnieku patvaļīgi pārvietot grunti kapsētā, mainīt kapavietas atrašanās reljefu;

26.5. stādīt krūmus, kas tiek audzēti kapavietas teritorijas norobežošanai, ārpus iezīmētas kapavietas teritorijas. Krūmu augstums nedrīkst pārsniegt 50 cm un to zari nedrīkst sniegties pāri kapavietas robežām.

27. Kapsētas apsaimniekotājs reizi gadā apseko nekoptās kapavietas, sastāda aktu par katru nekopto kapavietu un marķē to ar brīdinājuma zīmi.

28. Kapsētas apsaimniekotājs šo saistošo noteikumu 27. punktā minēto aktu, brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību pārtraukšanu un uzaicinājumu trīs mēnešu laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas sakopt kapavietu un ierasties Pārvaldē, nosūta kapavietas uzturētājam.

29. Ja Kapsētas apsaimniekotājs ir sastādījis šo saistošo noteikumu 27. punktā minēto aktu un nav iespējams identificēt kapavietas uzturētāju, Pārvalde ievieto oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" sludinājumu par nekoptu kapavietu, kā arī brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību pārtraukšanu un uzaicinājumu kapavietas uzturētājam vai viņa pilnvarotai personai trīs mēnešu laikā sakopt kapavietu un ierasties Pārvaldē.

30. Ja kapavietas uzturētājs vai viņa pilnvarotā persona pēc trešā šo saistošo noteikumu 27. punktā minētā akta sastādīšanas trīs mēnešu laikā nesakopj kapavietu un neierodas Pārvaldē, tiek pieņemts lēmums par kapavietas uzturēšanas tiesību izbeigšanu.

31. Veikt virsapbedījumus un veikt aktēto kapavietu nolīdzināšanu var ne agrāk kā 25 gadus pēc pēdējā apbedījuma, atsevišķos gadījumos, saskaņojot ar Veselības inspekciju, šo termiņu var samazināt līdz 15 gadiem.

32. Noteikumu prasību izpildi kontrolē Pārvalde un Rēzeknes pilsētas domes Administratīvā inspekcija.

33. Administratīvo pārkāpumu protokolu par šo noteikumu pārkāpšanu ir tiesīgas sastādīt Rēzeknes pilsētas domes Administratīvās inspekcijas amatpersonas savas kompetences ietvaros.

34. Par šo noteikumu II, IV un V nodaļās minēto prasību neievērošanu, ja sods nav paredzēts citos normatīvajos aktos, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskām personām no divdesmit līdz trīs simt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no simts līdz tūkstoš četrsimt euro.

35. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienu zaudē spēku Rēzeknes pilsētas domes 27.01.2012. saistošie noteikumi Nr. 3 "Rēzeknes pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi".

Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs A. Bartaševičs

Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs A. Bartaševičs