Ministru kabineta noteikumi Nr. 263

Rīgā 2019. gada 18. jūnijā (prot. Nr. 29 22. §)

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma
5. panta 3.¹ un ceturto daļu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir valsts atbalstu apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējam (turpmāk – apdrošinātājs), lai kompensētu izmaksāto atlīdzību par sausuma radītajiem zaudējumiem sējumu platībām (turpmāk – kompensācija), kā arī atbalsta piešķiršanas kritērijus un atbalsta apmēru.

2. Apdrošinātājs var pretendēt uz kompensāciju, ja:

2.1. tam atbilstoši apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem ir tiesības sniegt apdrošināšanas pakalpojumus Latvijas Republikā;

2.2. tam nav nodokļu parādu, ja vien nav noslēgta vienošanās ar Valsts ieņēmumu dienestu par nodokļu parāda atmaksas grafiku un tiek pildīti vienošanās nosacījumi;

2.3. tas ar lauksaimniecības produkcijas ražotāju (turpmāk – lauksaimnieks) ir noslēdzis apdrošināšanas līgumu, ievērojot prasības, kas normatīvajos aktos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai attiecīgajā plānošanas periodā noteiktas attiecībā uz sējumu platību apdrošināšanu pret sausuma risku;

2.4. apdrošināšanas prēmijas lielums par vienu hektāru sējumu ir ne mazāks kā viens procents no hektāra vērtības jeb saražotās lauksaimniecības produkcijas vērtības vienā hektārā lauksaimniecībā izmantojamās zemes;

2.5. ir izmaksājis lauksaimniekam apdrošināšanas atlīdzību par sausuma radītajiem zaudējumiem;

2.6. līdz kārtējā gada 15. jūlijam ir iesniedzis Zemkopības ministrijā informāciju par sējumu platībām, kas apdrošinātas pret sausuma risku (1. pielikums).

3. Lauksaimniekam nepiešķir apdrošināšanas atlīdzību, ja tas atbilst vismaz vienai no šādām grūtībās nonākuša saimnieciskās darbības veicēja statusam atbilstošām pazīmēm:

3.1. kapitālsabiedrībai – akciju sabiedrībai vai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (izņemot mazos un vidējos uzņēmumus, kas ir pastāvējuši mazāk nekā trīs gadus) – uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no tās parakstītā kapitāla, ja, uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm (un visām pārējām pozīcijām, kuras vispārpieņemts uzskatīt par daļu no sabiedrības pašu kapitāla), rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla, ņemot vērā arī kapitāldaļu uzcenojumu;

3.2. sabiedrībai, kurā vismaz dažiem dalībniekiem ir neierobežota atbildība par sabiedrības parādsaistībām (izņemot mazos un vidējos uzņēmumus, kas ir pastāvējuši mazāk nekā trīs gadus), uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no kapitāla, kas norādīts sabiedrības grāmatvedības pārskatos. Šā apakšpunkta izpratnē sabiedrība ir tāda sabiedrība, īpaši pilnsabiedrība un komandītsabiedrība, kurā vismaz dažiem dalībniekiem ir neierobežota atbildība par sabiedrības parādsaistībām;

3.3. lauksaimniekam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process vai ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, vai ir uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums, vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta, vai tas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai pēc kreditora pieprasījuma tam piemērotu maksātnespējas procedūru;

3.4. lauksaimnieks ir saņēmis glābšanas atbalstu un vēl nav atmaksājis aizdevumu vai atsaucis garantiju, vai ir saņēmis pārstrukturēšanas atbalstu un uz to joprojām attiecas pārstrukturēšanas plāns;

3.5. lauksaimnieks neatbilst mazo un vidējo uzņēmumu statusam, un pēdējos divus gadus uzņēmuma parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība ir pārsniegusi 7,5, kā arī uzņēmuma procentu seguma attiecība, kas rēķināta pēc uzņēmuma ieņēmumiem pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA), ir bijusi mazāka par 1,0.

4. Apdrošināšanas atlīdzību nepiešķir lauksaimniekam, uz kuru attiecas Eiropas Komisijas atgūšanas rīkojums, kas izdots saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumu, ar kuru atbalsts ir atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu.

5. Apdrošinātājs kompensācijai piesaka to zaudējumu atlīdzības daļu, kas pārsniedz kārtējā gadā lauksaimnieku iemaksāto apdrošināšanas prēmiju kopsummu un iepriekšējo gadu kopējo lauksaimnieku iemaksāto apdrošināšanas prēmiju uzkrājumu virs 250 procentiem un nepārsniedz 60 procentu no kopējās zaudējumu vērtības.

6. Kopējais apdrošinātājiem izmaksājamās kompensācijas apmērs par sausuma radītajiem zaudējumiem attiecīgajā gadā nepārsniedz 1500 procentu no kārtējā gadā lauksaimnieku iemaksāto apdrošināšanas prēmiju kopsummas.

7. Apdrošinātājam izmaksājamo kompensāciju aprēķina, izmantojot šādu formulu:

KA = LA – ((AP + AU) x K), kur

KA – apdrošinātājam izmaksājamā kompensācija (euro);

LA – lauksaimniekam izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība (euro);

AP – kārtējā gadā lauksaimnieku iemaksāto apdrošināšanas prēmiju kopsumma (euro);

AU – iepriekšējo gadu kopējais lauksaimnieku iemaksāto apdrošināšanas prēmiju uzkrājums (euro);

K – iemaksāto apdrošināšanas prēmiju kārtējā un iepriekšējo gadu kopējā uzkrājuma maksimālās atlīdzības vērtības koeficients – 2,5.

8. Ja ir iestājies sausuma riska radīts apdrošināšanas gadījums, apdrošinātājs līdz kārtējā gada 15. oktobrim iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu sausuma radīto zaudējumu atlīdzības izmaksu kompensēšanai (2. pielikums), norādot šo noteikumu 5. un 7. punktā minētajā kārtībā veiktos aprēķinus, un pievieno dokumentus (piemēram, sējumu apsekošanas aktus), kas apliecina, ka zaudējumi attiecīgajam lauksaimniekam ir radušies sausuma dēļ.

9. Zemkopības ministrija izvērtē hidrometeoroloģiskos datus, lai gūtu apstiprinājumu, ka zaudējumi radušies sausuma dēļ.

10. Lauku atbalsta dienests izvērtē apdrošinātāja un tā veikto aprēķinu atbilstību šo noteikumu 2., 5., 7. un 8. punktā minētajām prasībām, kā arī lauksaimnieka atbilstību šo noteikumu 3. un 4. punktā minētajām prasībām un informē Zemkopības ministriju par attiecīgā apdrošinātāja un tā aprēķinu atbilstību kompensācijas saņemšanai.

11. Pamatojoties uz Lauku atbalsta dienesta sniegto informāciju, Zemkopības ministrija kompensāciju izmaksai nepieciešamos līdzekļus pieprasa no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

12. Apdrošinātājs un Lauku atbalsta dienests visus ar kompensācijas piešķiršanu saistītos dokumentus glabā 10 gadus no dienas, kad apdrošinātājam piešķirta pēdējā kompensācija, un pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma tos iesniedz Eiropas Komisijā.

13. Lauku atbalsta dienests apdrošinātājam kompensāciju drīkst izmaksāt, ja ir saņemts Eiropas Komisijas lēmums, ar kuru kompensācija atzīta par saderīgu ar iekšējo tirgu.

14. Piešķirto kompensāciju nevar apvienot ar citu publisku atbalstu, kas saņemts no citām vietējām, reģionālām, valsts vai Eiropas Savienības programmām to pašu attaisnoto izmaksu segšanai.

15. Ja kompensācijas apmērs pārsniedz 60 000 euro, Lauku atbalsta dienests publicē lauksaimnieka (saimnieciskās darbības veicēja) nosaukumu un adresi, kompensācijas apmēru, piešķiršanas datumu, nozari un saimnieciskās darbības veicēja veidu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā publicē informāciju par sniegto komercdarbības atbalstu un piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Zemkopības ministra vietā –
veselības ministre I. Viņķele

1. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 18. jūnija
noteikumiem Nr. 263

Zemkopības ministra vietā –
veselības ministre I. Viņķele

2. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 18. jūnija
noteikumiem Nr. 263

Zemkopības ministra vietā –
veselības ministre I. Viņķele