Projekti. Koncepcijas. Plāni

Par likumprojektu "Par valsts budžetu 1998. gadam"

Finansu ministrijas paskaidrojumi. (Saeimā izskatāmais dokuments nr.3180b; Likumprojekts nr.898)

Saturā

Ziņojums par Latvijas Republikas valsts budžeta projektu 1998.-1999. gadam

1.Valsts fiskālā politika

2. Budžeta procesa tiesiskais pamatojums un izstrādes etapi

2.1. Izmaiņas likumprojektos

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmuma ienākuma nodokli"".

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"".

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"".

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"".

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par īpašuma nodokli"".

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994.-1997. gadā"".

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"".

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"".

Likumprojekts "Par akcīzes nodokli naftas produktiem".

2.2. Budžeta izstrādes etapi

2.3. Valsts budžeta likuma struktūra

3. Tautsaimniecības attīstība

3.1. Iekšzemes kopprodukts

3.2. IKP nozaru griezumā

Rūpniecība

Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde

Celtniecība

Lauksaimniecība, medniecība, mežsaimniecība un zvejniecība

Pakalpojumu nozares

3.3. Privātais patēriņš un iedzīvotāju ienākumi

3.4. Kopējā pamatkapitāla veidošana

3.5. Inflācija

3.6. Nodarbinātība un bezdarbs

3.7. Monetārie rādītāji un banku sistēma

3.8. Ārējā ekonomiskā darbība

3.9. Valdības parāds

Valdības iekšējais parāds

Valdības ārējais parāds

4. Fiskālie rādītāji

4.1. Konsolidētais kopbudžets

4.2. Konsolidētā kopbudžeta analīze

4.3. Valsts konsolidētais budžets

4.3.1. Valsts pamatbudžets

4.3.2. Valsts speciālie budžeti

4.3.3. Kapitālieguldījumi

4.4. Pašvaldību budžeti

4.5. Nodokļu ieņēmumu analīze

4.5.1. Netiešie nodokļi

Pievienotās vērtības nodoklis

Akcīzes nodoklis

Muitas nodoklis

4.5.2. Tiešie nodokļi

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Sociālās apdrošināšanas iemaksas

Nodokļi no īpašuma

Dabas resursu nodoklis

4.6. Parējo ieņēmumu analīze

4.6.1. Nenodokļu ieņēmumi

4.6.2. Pašu ieņēmumi

4.7. Valsts pamatbudžeta izdevumu analīze

4.7.1. Valsts pamatbudžeta izdevumi valdības funkciju klasifikācijas sadalījumā

4.7.2. Valsts pamatbudžeta izdevumi ekonomiskās klasifikācijas sadalījumā

4.7.3. Valsts pamatbudžeta izdevumi administratīvajā sadalījumā

4.8. Valsts speciālie budžeti

4.8.1. Labklājības ministrijas valsts speciālie budžeti

Speciālais budžets - sociālā apdrošināšana

Valsts speciālais veselības aprūpes budžets

4.8.2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts speciālie budžeti

Vides aizsardzības fonds

Skrundas RLS zemes nomas maksa

4.8.3. Satiksmes ministrijas valsts speciālie budžeti

Valsts autoceļu fonds

Ostu attīstības fonds

Lidostas nodevas speciālā budžeta konts

4.8.4. Zemkopības ministrijas valsts speciālie budžeti

Mežsaimniecības attīstības fonds

Zivju fonds

4.8.5. Ekonomikas ministrijas valsts speciālie budžeti

Valsts īpašuma privatizācijas fonds

Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija

4.8.6. Izglītības un zinātnes ministrijas

un Kultūras ministrijas valsts speciālais budžets

Speciālais budžets sporta vajadzībām

un speciālais budžets kultūras vajadzībām

4.8.7. Nacionālā radio un televīzijas padome

1. pielikums. Galvenie makroekonomiskie rādītāji

2. pielikums. IKP nozaru griezumā

3. pielikums. IKP izlietojums

4. pielikums. IKP ienākumu griezumā

5. pielikums. Maksājumu bilance, milj. latu

6. pielikums. Maskājumu bilance, % no IKP

7. pielikums. Valdības parāds un parāda apkalpošanas izmaksas 1996.-2002.g.

8. pielikums. Ārējais parāds 1996.-2002.g., milj.

9. pielikums. Kredītu izmaksājamās summas

un ārējā parāda apkalpošanas maksājumi, 1997.-2002.g.

10. pielikums. Valsts izsniedzamās garantijas vai galvojumi 1998. gadam

11. pielikums. Valdības izsniegtās un izsniedzamās garantijas vai galvojumi

12. pielikums. Maksājumi par riskantajiem kredītiem 1998. gadā

13. pielikums. Maksājumi par riskantajiem kredītiem 1999. gadā

14. pielikums. Izdevumi kapitālieguldījumiem

un to finansēšanas avoti 1998., 1999. gadam

15. pielikums. Valsts konsolidētā budžeta projekts 1998., 1999. gadam

16. pielikums. Valsts konsolidētā budžeta izdevumi funkcionālā sadalījumā

Valsts konsolidētā budžeta izdevumi ekonomiskās klasifikācijas sadalījumā

Valsts konsolidētā budžeta izdevumi administratīvajā sadalījumā

Tekstā lietotie saīsinājumi

ANO	Apvienoto Nāciju Organizācija
ASV	Amerikas Savienotās Valstis
CEFTA	Centrāleiropas brīvās tirdzniecības asociācija
EAI	ekonomiskās aktivitātes indekss
EM	Ekonomikas ministrija
ES	Eiropas Savienība
FM	Finansu ministrija
IKP	iekšzemes kopprodukts
KF	Krievijas Federācija
LB	Latvijas Banka
LR	Latvijas Republika
Ls	lats
M2X	plašā nauda
NVS	Neatkarīgo Valstu Savienība
PCI	patēriņa cenu indekss
PHARE	Eiropas Savienības ekonomiskās palīdzības programma
	Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm
PTO	Pasaules tirdzniecības organizācija
RCI	ražotāju cenu indekss
RLS	radiolokācijas stacija
SDO	Starptautiskā darba organizācija
SDR	Pasaules valūtas grozs, Starptautiskā valūtas fonda norēķinu vienība
SVF	Starptautiskais valūtas fonds
USD	ASV dolārs
VAF	Valsts autoceļu fonds
VAS	Valsts akciju sabiedrība
VID	Valsts ieņēmumu dienests
VIP	Valsts investīciju programma
VSAF	Valsts sociālās apdrošināšanas fonds
VSK	Valsts statistikas komiteja

1. Valsts fiskālā politika

Pēdējo gadu laikā veiktās ekonomiskās reformas, tirgus ekonomikas funkcionēšanai nepieciešamo institūciju izveidošana, kā arī realizētie makroekonomiskās stabilitātes pasākumi ir nostiprinājuši tirgus ekonomikas pamatus Latvijā. Tādējādi Latvijas ekonomika ir sekmīgi pārvarējusi pārejas perioda pirmo etapu. Latvijā ir izveidota pietiekami stabila ekonomika un sasniegts ievērojams progress strukturālo reformu jomā.

Valstī 1993.gadā tika uzsākta fiskāla reforma, kura veiksmīgi turpinās arī tagad, un tās rezultātā ievērojami stabilizējusies valsts finansu sistēma. Valsts finansu sistēmas sakārtošana arī turpmāk būs viens no valdības pamatuzdevumiem.

Valdība, realizējot stingru fiskālo politiku, mobilizējot ieņēmumus un ierobežojot izdevumus, kā arī uzlabojot budžeta vadību un tuvinot Latvijas nodokļu likumdošanu tirgus ekonomikas principiem, 1996.gadā panāca, ka kopbudžeta finansiālais deficīts nepārsniedza 1,4% no IKP, bet fiskālais - 1,9%. Tādējādi kopbudžeta fiskālais deficīts tika ieturēts Māstrihtas līguma noteiktajās pieļaujamājās robežās.

Pozitīvi vērtējama arī 1997.gada budžeta izpilde. Šī gada astoņos mēnešos valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija ievērojami augstāki nekā izdevumi, kā rezultātā finansiālais pārpalikums bija 31,2 milj. latu, bet fiskālais pārpalikums 16,9 milj. latu. Izdevumi šajā laika periodā bija zemāki, nekā plānots, sakarā ar investīcīju plāna neizpildi. Jātzīmē, ka 1997.gadā pirmo reizi budžeta izdevumi tika plānoti resoru programmu un apakšprogrammu griezumā. Tas uzlaboja budžeta vadību un deva iespēju ierobežot izdevumus 1997.gadā. Sagaidāms, ka valsts pamatbudžeta ieņēmumi un izdevumi 1997.gada beigās būs sabalansēti, bet fiskālais deficīts nepārsniegs 42,4 milj. latu (1,4% no IKP). Paredzams, ka kopbudžeta fiskālais deficīts 1997.gadā nepārsniegs 67,3 milj. latu (2,2% no IKP).

1995.-1997. gada laikā ir samazinājusies decentralizācijas pakāpe valsts finansēs. Nozīmīgi uzlabojusies nodokļu administrēšana, par ko liecina tas, ka nodokļu ieņēmumi 1996.-1997.gadā pieaug straujāk nekā IKP faktiskajās cenās, pat izslēdzot nodokļu likmju izmaiņu ietekmi.

Valdības fiskālās politikas mērķis ir turpināt atbalstīt iesāktos ekonomiskos un strukturālos pārkārtojumus, kas sekmētu valsts makroekonomisko stabilitāti un ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, kā arī tālāku nodokļu administrēšanas uzlabošanu un sabiedrisko izdevumu efektīgāku izmantošanu.

Kā viens no prioritārajiem valdības uzdevumiem ir turpināt uzlabot valsts līdzekļu pārvaldi. Uzlabojot valsts līdzekļu pārvaldi, būs iespējams samazināt līdzekļu absorbēšanu valsts sektorā un veicināt straujāku un efektīvāku privātā sektora pieaugumu.

Fiskālās sistēmas sekmīgas realizācijas galvenie priekšnoteikumi ir nodokļu likumdošanas sakārtošana un konsekventas to iekasēšanas organizēšana.

Līdztekus nodokļu sakārtošanai svarīgi ir arvien uzlabot nodokļu administrēšanas sistēmu. Sākot ar 1998.gada 1.janvāri, Valsts ieņēmumu dienests (VID) pārņems no sociālā apdrošināšanas fonda sociālā nodokļa iekasēšanu. Līdz ar to nodokļu administrēšana tiks veikta vienā iestādē, kas ļaus būtiski uzlabot gan administrēšanas sistēmu, gan arī aktivizēt nodokļu parādu iekasēšanu.

Svarīgi ir turpināt sakārtot muitas darbību. Lai to nodrošinātu, 1997.gadā Latvijas valdība ar Eiropas Savienības (ES) PHARE tehnisko palīdzību uzsāka muitas modernizācijas programmu, kas ietver sevī 20 dažādus projektus. Muitas likumdošanas sakārtošana ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem muitas darba uzlabošanai un efektivizēšanai, pielāgojot to tirdzniecības vajadzībām. Jaunais Muitas likums tika pieņemts 1997.gada jūnijā. Tas ir svarīgs priekšnoteikums Latvijas uzņemšanai Pasaules tirdzniecības organizācijā, kā arī tās tālākai integrācijai Eiropas Savienībā. Tālākais uzdevums ir nodrošināt jaunā Muitas likuma pilnvērtīgu darbību.

Turpināsies vispārējā budžeta iestāžu veicamo funkciju inventarizācija, kuras rezultātā iespējams racionalizēt esošās struktūras, pārgrupējot līdzīgās un likvidējot dublētās funkcijas un līdz ar to nosakot privātajam sektoram nododamās funkcijas. Valsts kompetencē paliekošo funkciju veikšana tiks pārskatīta tādā veidā, lai nodrošinātu to maksimālu efektivitāti, kā arī atvieglotu un vienkāršotu administratīvas procedūras.

Tādējādi, realizējot striktu fiskālo politiku un racionalizējot izdevumus, 1998.gadā tiks panākts, ka valsts pamatbudžeta ieņēmumi un izdevumi būs sabalansēti. Tīrie aizdevumi būs 46,4 milj. latu, bet fiskālais deficīts līdz ar to nepārsniegs 47 milj. latu (1,4% no IKP). 1999.gadā valsts pamatbudžeta fiskālais deficīts samazināsies līdz 0,8% no IKP. Kopbudžeta fiskālais deficīts 1998. gadā būs 2% no IKP, bet 1999.gadā - attiecīgi 1 procents. Budžeta līdzekļu racionālāka izlietošana dos iespēju palielināt valsts investīciju apjomus. Saskaņā ar valdības akceptēto Valsts investīciju programmu (VIP) izdevumi investīcijām no budžeta 1998.gadā būs 44,7 milj. latu jeb 1,2% no IKP (salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu investīciju apjoms pieauga par 75,3%), bet 1999.gadā - 1,3% no IKP. 1998.gadā nozīmīgākie ieguldījumi būs šādos investīciju projektos: vienotas speciālo mobilo radiosakaru sistēmas un valsts nozīmes datu pārraides sistēmas izveide Latvijas valsts institūciju vajadzībām, siltumapgādes sistēmu rekonstrukcijas programmas, austrumu robežas izveide. Kopumā (ieskaitot budžeta līdzekļus, pašu ieņēmumus, aizdevumus, dāvinājumus un garantijas) investīciju programmas projektu finansēšanai 1998.gadā paredzēti izdevumi 167,7 milj. lati jeb 4,9 % no IKP.

Plānojot budžetu nākamajiem diviem gadiem, tika ņemta vērā nodokļu likumdošanas harmonizācijas jomā izvirzīto prasību pakāpeniska ieviešana, kā arī ES izvirzītās prasības fiskālās disciplīnas jomā dalībai monetārajā ūnijā. Tātad tika ņemtas vērā šādas izmaiņas:

• Ieplānotās izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa likumdošanā, atceļot ES direktīvās neparedzētos ierobežojumus priekšnodokļa atskaitījumiem un nodokļa atbrīvojumus.

• Pakāpeniska akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana atbilstoši ES prasībām, kā arī ieplānotā akcīzes nodokļa sistēmas reforma, tuvinot to ES valstīs pastāvošajai sistēmai.

- ES izvirzītās prasības dalībai monetārajā ūnijā (Māstrihtas kritēriji), kuras pretendentvalstīm jābūt spējīgām sasniegt relatīvi īsajā laikā pēc iestāšanās ES.

2. Budžeta procesa

tiesiskais pamatojums un izstrādes etapi

Saskaņā ar Valdības deklarāciju jebkuri grozījumi nodokļu likumos, kas maina nodokļu bāzi, ir izdarāmi vienlaicīgi ar grozījumiem valsts budžetā. Tādējādi valdība vienlaicīgi ar likumprojektu "Par valsts budžetu 1998.gadam" iesniedz arī likumus un grozījumus likumos.

Ar valsts budžeta projektu 1998., 1999.gadam ir uzsākta vienota un nepārtraukta budžeta vadības procesa īstenošana - budžeta projekts ir veidots diviem gadiem ar mērķi skatīt izdevumu politiku ilgākam laika periodam. Ar likumu tiks piešķirtas apropriācijas tikai 1998.gadam, bet 1999.gads iekļauts kā informatīva rakstura sadaļa.

2.1. Izmaiņas likumprojektos

Likumi un likumu grozījumi, kurus paredzēts pieņemt vienlaicīgi ar likumprojektu "Par valsts budžetu 1998.gadam:

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli""

Likumprojekts izstrādāts saistībā ar likumu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem", un tajā paredzēts noteikt investīcijas veicinošu īpašu nodokļu režīmu uzņēmumiem, kuri ir reģistrēti un darbojas īpaši atbalstāmajos reģionos un kuru attīstības projekti atbilst īpaši atbalstāmā reģiona attīstības programmai. Šie uzņēmumi būs tiesīgi izmantot īpašu pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanas kārtību, kas ļaus pamatlīdzekļus norakstīt īsākā laika periodā. Vienlaikus šie uzņēmumi varēs taksācijas perioda zaudējumus segt hronoloģiskā secībā no nākamo desmit taksācijas periodu apliekamā ienākuma.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli""

Likumprojekts izstrādāts saistībā ar likumu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem", un tajā paredzēts speciālo nodokļu režīmu piemērot arī individuālajiem uzņēmumiem, kas ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji īpaši atbalstāmajos reģinos. Šie nodokļu maksātāji varēs pamatlīdzekļus norakstīt likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteiktajā īpašajā kārtībā, kā arī segt zaudējumus no nākamo sešu taksācijas gadu apliekamā ienākuma. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" paredz arī precizēt dažas citas likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normas, kuras praktiski neietekmēs nodokļa ieņēmumus.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām""

Likumprojektā "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" tiek definēts jēdziens "īpašs nodokļu režīms", kā arī tiek noteikti finansiālās un saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus apliecinošu dokumentu uzglabāšanas termiņi, lai nodrošinātu kontroli pār to uzņēmumu darbību, kuriem tiek piemērots speciālais nodokļu režīms.

Likumprojekts papildināts ar grozījumiem pārejas noteikumu 3.punktā saistībā ar iesniegtajiem likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" grozījumiem, kas paredz daļēji saglabāt spēkā likumu "Par īpašuma nodokli" līdz 2000.gadam.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nekustāmā īpašuma nodokli""

Likumprojekts izstrādāts atbilstoši Valdības deklarācijā paredzētajam, proti, nepieļaut krasu pašvaldību ieņēmumu samazināšanos 1998.gadā, un paredz likuma "Par īpašuma nodokli" darbības laika pagarināšanu līdz 2000.gadam, t.i., līdz brīdim, kad ar nekustamā īpašuma nodokli tiks aplikta ne tikai zeme, bet arī ēkas un būves.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par īpašuma nodokli""

Likumprojekts paredz sašaurināt ar nodokli apliekamo objektu, nosakot, ka ar šo nodokli tiek apliktas tikai ēkas un būves. Tādējādi tas pēc būtības tiek pietuvināts nekustamā īpašuma nodokļa apliekamajam objektam, kā rezultātā pašvaldību ieņēmumu bāze no abiem īpašuma nodokļiem 1998. un 1999.gadā saglabāsies 1997.gada līmenī.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994.-1997.gadā""

Likumprojekts paredz, ka tajā minētās sabiedriskās organizācijas un to uzņēmumi saglabā tiesības uz nodokļa atvieglojumiem laika posmā, kamēr ir spēkā likums "Par īpašuma nodokli".

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli""

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" ir izstrādāts, lai: 1) harmonizētu šī likuma normas ar 1997.gada 17.maija Eiropas Padomes Sesto direktīvu (77/388/EEC), kas nosaka pievienotās vērtības nodokļa darbību visās dalībvalstīs;

2) likvidētu praksi, kad ar Ministru kabineta noteikumiem tiek paplašinātas likuma normas;

3) noteiktu pievienotās vērtības nodokļa nosacījumus īpašos līdz šim likumā neatrunātos darījumos.

Paskaidrojam, ka, veicot šos grozījumus, ar PVN apliekamais objekts, nodokļu likmes, kā arī aplikšanas kārtība ir palikusi iepriekšējā.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli""

Likumprojekts, ievērojot valsts budžeta līdzekļu trūkumu, paredz atcelt akcīzes nodokļa atvieglojumus zvejniecības uzņēmumiem, zvejnieku saimniecībām vai personām, kas nodarbojas ar individuālo zveju un paredz svītrot likumā normu, kas paredzēja atmaksāt akcīzes nodokli par izlietoto dīzeļdegvielu zivju zvejā.

Likumprojekts "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"

Likumprojekts ir izstrādāts, lai saskaņotu Latvijas Republikas likumdošanas aktus jautājumos par akcīzes nodokli ar Eiropas Savienības prasībām, kā arī lai pilnveidotu pašlaik spēkā esošos likumdošanas akcīzes nodokļa jautājumos.

Likumprojektā ir ievērotas Eiropas Savienības attiecīgo direktīvu prasības un par pamatu tiek ņemti Eiropas Savienības valstīs darbojošies noteikumi par to preču pārvietošanu, kas apliekamas ar akcīzes nodokli.

2.2. Budžeta izstrādes etapi