Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labdien, godājamie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1997.gada 1.oktobra ārkārtas sēdi.

Pirms sākam izskatīt akceptēto darba kārtību, jāizskata desmit deputātu iesniegums Saeimas Prezidijam, kurā deputāti saskaņā ar Kārtības ruļļa 65.pantu ierosina Saeimas 1.oktobra ārkārtas sēdē noteikt debatēm paredzēto laiku — piecas minūtes pirmo reizi un divas minūtes otro reizi. Seko desmit de-putātu paraksti.

Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Vēlas runāt deputāts Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Šajā gadījumā es gribu iestāties un atbalstīt mūsu vairākuma loģisko saprātu un radošo iniciatīvu. Cienījamie kolēģi, tā kā mums ir jārunā par Satversmes izmaiņām, un ja mēs dienas beigās nonāksim pie šā mazsvarīgā jautājuma, kas tad ir Satversme un kas ir cienījamā vairākuma smadzeņu kroku pārpūle, jo viņi var pārgurt, šie cienījamie cilvēki. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Iesniedz priekšlikumus!”) Es domāju, ka visi jautājumi jau sen izdebatēti kārtējo reizi Sadarbības padomē, balsojums jau ir... Es domāju, katras frakcijas priekšsēdētājs zina, kā pirksts ir jārāda — uz leju vai uz augšu, jeb jārāda Prezidijam piga, bet katrs jau to labāk zina. Tādēļ, cienījamie kolēģi un arī cienījamie žurnālisti! Lai tad Satversme, kad mēs beigās to apspriedīsim, vai tad ir vajadzīgs vairāk par piecām minūtēm? Es personīgi pie tā aicinātu, un es brīnos, kādēļ vairākums nav pieļāvis vispār visu sēdi novadīt bez debatēm. Tas būtu daudz vienkāršāk. Iedomājieties, jā, es ceru, ka Dobeļa kungs šinī gadījumā kā aktīvs cilvēks šo iniciatīvu atbalstīs un sēdes gaitā iesniegs priekšlikumu vispār sēdi noturēt bez debatēm, lai būtu ātri, skaidri un vienkārši. Jo balsis jau būs aptuveni 60, 18, un kāda daļa atturēsies. Taču balsojumi jau ir zināmi. Tādēļ kāpēc ir vajadzīgas debates? Es šinī gadījumā noteikti atbalstu vairākuma iniciatīvu, un tā, es domāju, ir jāturpina uz priekšu, ātrāk, un darbs veiksies daudz rosinošāk. Protams, arī Prezidijam nebūs jāžēlojas par to, kādēļ te norauj kvorumu un kādēļ netiek izskatīta likumdošana, bet tā jau ir demokrātija Latvijas vairākuma gaumē.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt pret šo iesniegumu? Nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai vajadzīga balsošana? Vajadzīga. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret desmit deputātu priekšlikumu par debašu laika samazināšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 23, atturas — 3. Lēmums ir pieņemts. Debašu laiks, uzstā-joties pirmo reizi — piecas minūtes, otro reizi — divas minūtes.

Sākam izskatīt akceptēto ārkārtas sēdes darba kārtību. Pirmais jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”” . Otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (LC). Kolēģi deputāti! Pavisam uz otro lasījumu ir sagatavoti 22 priekšlikumi.

Pirmais deputāta Andreja Požarnova priekšlikums par 2.pantu ir noraidīts, jo problēma, kuru ar savu priekšlikumu mēģina atrisināt Andrejs Požarnovs, ir reglamentēta likuma tālākajās normās.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par šo deputāta Požarnova priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts komisijas viedoklis.

J.Lagzdiņš. 2.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Andrejs Požarnovs. Ierosina papildināt 4.pantu ar jaunu teikumu. Priekšlikums atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 3.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izteikt likumprojekta 2.pantu precizētā redakcijā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 4.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izteikt 10.panta trešās daļas 4.punktu precizētā redakcijā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 10.panta trešās daļas 4.punkta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 5.priekšlikums. Deputāts Andrejs Požarnovs ierosina papildināt 10.pantu ar jaunu 5.punktu. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 6.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izslēgt likumprojekta 3.pantu, mainot attiecīgi numerāciju. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 3.panta svītrošanu iebildumu nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 7.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt no likumprojekta 4.panta vārdu “septiņpadsmit”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo komisijas atzinumu nav? Paldies! Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 8.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina aizstāt 11.panta pirmajā daļā vārdus “tieslietu ministram” ar vārdiem “Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram vai tieslietu ministram”. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta šo priekšlikumu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 9.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt likumprojekta 4.pantu precizētā redakcijā. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 10.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt likumprojekta 5.pantu jaunā redakcijā. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 14.panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 11.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izteikt 26.pantu precizētā redakcijā. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 28.panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 12.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt likumprojekta 7.pantā ietvertos grozījumus likuma 29., 30. un 31.pantā kā jaunus likumprojekta pantus. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Juridiskais birojs ierosina izdarīt precizējumus 29.pantā. Tie ir terminoloģiska rakstura precizējumi. Priekšlikumi ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 15.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina 30. un 31.pantā izdarīt redakcionālus precizējumus. Priekšlikumi ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Deputāti šo komisijas atzinumu akceptē. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 16.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina aizstāt 32.panta trešajā daļā vārdu “jaundibinātās” ar vārdu “apvienotās”. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 17. priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izteikt 32.pantu jaunā redakcijā. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 32.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, tālāk seko četri priekšlikumi, par kuriem pēc būtības ļoti daudz debatēja atbildīgā komisija. Tātad par 33.panta redakciju ir četri priekšlikumi. Juridiskā komisija iesaka izslēgt likumprojekta, tātad nevis likuma, bet likumprojekta 9.pantu, tātad grozījumu 9.pantu. Juridiskais birojs tāpat ierosina izslēgt likumprojekta 9.pantu. Tātad grozījumu pantu. Atbildīgā komisija savukārt iesaka izslēgt visu 33.pantu, tātad pantu, kurš tiek grozīts, tika grozīts pirmajā lasījumā. Juridiskais birojs ierosina aizstāt 33.pantā vārdus “mazāk par desmit biedriem” ar vārdiem “mazāk par likumā noteikto minimālo biedru skaitu”.

Godātie kolēģi, atļaujiet dažos vārdos informēt par šā priekšlikuma būtību. Tātad likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” ir noteikts, ka, lai dibinātu sabiedrisku organizāciju, tās dibināšanā ir jāpiedalās ne mazāk nekā desmit biedriem. Tātad nevar būt sabiedriska organizācija, kurā ir mazāk kā desmit biedru. Savukārt, lai dibinātu politisko organizāciju, kas ir īpašs sabiedrisko organizāciju veids, ir jāapvienojas ne mazāk kā 200 pilsoņiem. Šis 33.pants saka sekojošā redakcijā. Es citēju: “Ja sabiedriskajai organizācijai paliek mazāk par desmit biedriem, tieslietu ministrs var pieņemt lēmumu par šādas organizācijas reģistrācijas anulēšanu, publicējot to laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.” Komentējot Juridiskā biroja priekšlikumu, es gribu teikt, ka tas ir ļoti konsekvents, jo tā pieņemšanas gadījumā paredzēt sekojošo. Ja gadījumā sabiedriskajā organizācijā paliek mazāk par desmit biedriem, tad tieslietu ministrs var slēgt šo organizāciju. Savukārt, ja politiskajā organizācijā ir mazāk par 200 pilsoņiem, slēgt var politisko organizāciju. Komisijā šis priekšlikums tika noraidīts, un tika atbalstīts tātad pēc būtības atbildīgās komisijas priekšlikums, kura ierosina izslēgt 33.pantu, tātad tas nozīmē, ka dibināšanas brīdī politiskajā partijā var būt 200 pilsoņu, bet pēc, teiksim, 10 dienām vai 10 mēnešiem var būt viens biedrs, un politiskā organizācija bauda tās plašās tiesības, ko dod mūsu spēkā esošie likumi. Tajā skaitā arī Vēlēšanu likums, par kura grozījumiem mēs šodien daudz debatēsim.

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi, vai ir kādam ie-bildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu — svītrot likumprojekta 33.pantu? Runāt vēlas deputāts Jānis Lagzdiņš. Frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi, atbildīgā komisija pieņēma šo priekšlikumu ar nelielu balsu pārsvaru. Manuprāt, šis priekšlikums ir nepamatots, jo deputāti vispusīgi neizanalizēja sekas, kādas varētu būt šā priekšlikuma pieņemšanā. Galvenokārt deputāti uztraucas par to, vai tieslietu ministrs ļaunprātīgi neizmantos šīs tiesības, ko dod šis pants. Proti, iespēju slēgt kādu sabiedrisku vai politisku organizāciju. Taču līdzšinējie četri tieslietu ministri, kuri darbojušies pēc šā likuma spēkā stāšanās 1992.gada decembrī, neviens no tieslietu ministriem nav kaut kādā veidā mēģinājis mūsu politisko un sabiedrisko sistēmu šādā veidā ļaunprātīgi ietekmēt. Šī norma ir tikai tāds drošības līdzeklis. Es domāju, ka jūs piekritīsit, ka būtu absurdi uzlikt par pienākumu uz dibināšanas brīdi formāli savākt šos 200 vai 100 biedrus, un pēc tam, pēc pāris dienām, šī organizācija faktiski kā tāda pārstātu eksistēt, jo biedru nebūtu. Tādēļ, godātie kolēģi, kā ierindas deputāts es aicinu tomēr neatbalstīt Juridiskā komisijas, Juridiskā biroja un arī atbildīgās komisijas priekšlikumu, bet atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs vēlas Andrejs Požarnovs, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

A.Požarnovs (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu minēt tīri no jau esošās prakses kādus no faktiem, ka tiešām ir bijušas šādas problēmas, ka nodibinās kāda sabiedriskā organizācija, bet vēlāk nav zināms mehānisms, kādā veidā šo sabiedrisko organizāciju slēgt. Konkrēts piemērs ar Daugavpils ārstu biedrību. Sākumā tā izveidojās, pēc tam neapmierina šīs organizācijas vadība, izveidojas otra, un visi tās biedri pārreģistrējas otrajā organizācijā. Un tajā vienā biedrībā paliek tikai priekšsēdētājs, viņa sieva un reģistrācijas apliecība, un viss. Nav mehānisma, kādā veidā varētu pārbaudīt, cik cilvēku ir šajā organizācijā. Cita lieta, ka Tieslietu ministrijai ir grūti izkontrolēt, vai tiešām tur ir tie nepieciešamie 10 minimālie biedri, bet tur varbūt tiešām ir palicis viens vai divi. Bet, ja gadījumā mēs šobrīd izslēgsim šo pantu, tādā gadījumā arī nenotiks darbs, lai šādu mehānismu atstrādātu. Tādēļ es arī tāpat kā Lagzdiņa kungs aicinātu neatbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? (Starpsauciens: “Jābalso!”) Vairāk nevēlas deputāti runāt. Debates beidzam. Godātie kolēģi, tātad situācija ir pašreiz šāda — atbildīgā komisija ir ierosinājusi svītrot likumprojekta 33.pantu. Deputāti Lagzdiņš un deputāts Požarnovs iebilda pret šo atbildīgās komisijas slēdzienu un ierosināja atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu, kurš ir ar nr.21. Tātad, godātie kolēģi, vai ir vajadzība balsot vai... jābalso. Labi, kungi, tātad balsojam par likumprojekta 33.panta svītrošanu. Lūdzu zvanu, lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 34, atturas — 23. Atbildīgās komisijas slēdziens nav akceptēts.

Godātie kolēģi! Tālāk balsojam par Juridiskā biroja priekšlikumu, kurš ir ar nr.21 un skan: “Aizstāt 33.pantā vārdus “mazāk par 10 biedriem” ar vārdiem “mazāk par likumā noteikto minimālo biedru skaitu”.” Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam par šo Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 1, atturas — 4. Priekšlikums pieņemts.

J.Lagzdiņš. Pēdējais — 22.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izdarīt 35.pantā redakcionālus grozījumus. Arī 38.panta pirmajā daļā un 41.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Godātie kolēģi! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 8. Pieņemts. Lūdzu, Lagzdiņa kungs, jūsu apsvērumus par trešā lasījuma termiņiem.

J.Lagzdiņš. Lai ievērotu Kārtības ruļļa noteikumus, es ierosinātu Saeimu pieņemt lēmumu — noteikt priekšlikumu termiņu 6.oktobri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Lagzdiņa kunga priekšlikumu — 6.oktobris? Iebildumu nav. Paldies, tas ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī” . Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Aigars Jirgens. Lūdzu!

A.Jirgens (TB/LNNK). Godājamie kolēģi! Strādājam ar dokumentiem nr.2987 un nr.3019. Juridiskā komisija ir izskatījusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”, to ir atbalstījusi un vispirms aicina atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo priekšlikumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 1, atturas — 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Jirgens. Godājamie deputāti, šis likumprojekts paredz nedaudz mainīt procedūru, kādā notiek budžeta pieņemšana un izskatīšana Saeimā. Un galvenie jauninājumi šeit ir četri.

Pirmais ir tas, ka valdība kopā ar budžetu iesniedz izmaiņas nodokļu likumdošanā, kas ir saistīta ar šī likuma izpildīšanu.

Otrais jauninājums ir tas, ka šie likumprojekti, proti, budžets un nodokļi vai grozījumi nodokļu likumos, tiek izskatīti kopā.

Trešām kārtām šo nodokļu likumprojektu izskatīšana tiek pielīdzināta tai procedūrai, kādā šobrīd tiek izskatīts valsts budžets, proti, ka par katru deputāta iesniegto priekšlikumu pēc izskatīšanas atbildīgajā komisijā atzinumu dod Ministru kabinets.

Un ceturtām kārtām budžets galīgajā lasījumā var tikt pieņemts tikai tad, kad ir pieņemti visi pārējie šajā paketē iekļautie likumprojekti, tātad ar izmaiņām nodokļu likumos saistītie projekti. Juridiskā komisija aicina Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 2, atturas — 1. Pieņemts.

Lūdzu, Jirgena kungs, kādi ir jūsu priekšlikumi par priekšlikumiem uz otro lasījumu un otrā lasījuma termiņu.

A.Jirgens. Godātie kolēģi! Sakarā ar to, ka šodien ir tā diena, kad valdība iesniedz Saeimā nākamā gada valsts budžetu, un sakarā ar to, ka mums ir diemžēl notrūkušas vairākas Saeimas sēdes kvoruma trūkuma dēļ un mēs nepaspējām savlaicīgi pieņemt šos grozījumus, ja deputātiem nebūtu iebildumi, es aicinātu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā tūlīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Jirgena kunga priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies! Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 1, atturas — 3. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību”” . Otrais lasījums. Likumprojekts ir steidzams. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis. Lūdzu!

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.2986. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu uz otro lasījumu un ir atbalstījusi otrajā lasījumā šo likumprojektu, un lūdz to arī atbalstīt deputātiem.

Sēdes vadītājs. Vai kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 2. Likums pieņemts.

V.Balodis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā”” . Otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi! Pēc otrā lasījuma, otrā lasījuma laikā ir izdarīti tātad seši grozījumi, kurus komisija ierosina akceptēt arī Saeimai.

Pirmais grozījums ir Ministru kabineta noteikumu nr.119, kurus atbildīgā komisija ir tiesīga kā priekšlikumus iekļaut izskatīšanai uz otro lasījumu. Komisija ir akceptējusi šos noteikumus kā priekšlikumus un ierosina tos arī atbalstīt Saeimai.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies, priekšlikums pieņemts.

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina izteikt 6.panta pirmo daļu precizētā redakcijā. Priekšlikums pilnībā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 6.panta pirmās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Trešais priekšlikums. Deputāts Normunds Pēterkops ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 12.pantu. Komisija atbalsta šo priekšlikumu, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 12.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Priekšlikumu par 13.pantu jāskata kopsakarībā. Pavisam ir iesniegti trīs priekšlikumi. Atbildīgā komisija, konceptuāli akceptējot Ministru kabineta noteikumos nr.119 ietvertās normas, kā arī daļēji atbalstot deputāta Pēterkopa priekšlikumu, izstrādājusi savu redakciju tātad 13.pantam, un ierosina izteikt 13.panta 6.punktu precizētā redakcijā. Tas ir 6.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi, vai jums ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Ministru kabineta noteikumu priekšlikumu, deputāta Pēterkopa un atbildīgās komisijas priekšlikumu? Līdz ar to vai jūs akceptējat likumprojekta 13.panta papildināšanu ar 6. un 7.punktu jums iesniegtajā redakcijā? (Starpsauciens: “Nav nekādu... Absolūti!”) Akceptējam. Paldies! Tas ir pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, vairāk priekšlikumu nav. Es lūdzu likumprojektu akceptēt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

J.Lagzdiņš. Komisijas vārdā es ierosinātu Saeimai noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 6.oktobri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu — 6.oktobris? Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu”” . Trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi! Pirmais priekšlikums ir par likumprojekta preambulu. Tā kā tā tika uz pirmo lasījumu sagatavota neprecīzi, atbildīgā komisija ierosina to izteikt precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par likumprojekta preambulu. Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

J.Lagzdiņš. Otrais priekšlikums ir par 3.pantu. Atbildīgā komisija ierosina otrajā lasījumā pieņemto likumprojektu papildināt ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Izslēgt 3.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus “ja viņa pakļautībā ir citi ierēdņi (ierēdņu kandidāti)”.” Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumu akceptē. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Trešais priekšlikums ir par 20.pantu. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt likumprojekta 6.pantu un izteikt to jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 4.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 35.pantu precizētā redakcijā. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 35.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 5.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt likumprojekta 10.pantu un aizstāt vārdus “par to” ar vārdiem “par kandidēšanu vēlēšanās”. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 6.priekšlikums attiecas uz likuma 47.pantu, kurš reglamentē tiesības pretendēt uz vakantu ierēdņa amatu. Tā kā otrajā lasījumā pieņemtā redakcija bija kļūdaina, tad atbildīgā komisija, sagatavojot trešajam lasījumam šo panta redakciju, izdarīja redakcionālus grozījumus. Grozījumus jūs redzat. Tie ir izteikti ar tādu izceltu tekstu. Atbildīgā komisija ierosina atbalstīt šos redakcionālos grozījumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 44.panta otrās daļas redakcijai piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 7.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina aizstāt likumprojekta 12.pantā vārdus “tajā pašā valsts civiliestādē vai citā” ar vārdiem “tajā pašā vai citā valsts civiliestādē”. (Starpsauciens: “Nelasi tekstu... Mums teksts ir!”)

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti priekšlikumam papildināt likumprojekta 48.pantu ar otro daļu jums iesniegtajā redakcijā piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 8.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt 60.panta 1.punkta “h” apakšpunktu. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 9.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt 60.panta 1.punkta “i” apakšpunktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Kā vienmēr, sagatavojot trešajam lasījumam Ministru kabineta pieņemtos noteikumus, kas izdoti Satversmes 81.panta kārtībā, pēdējais punkts parasti šādos likumos ir tāds, kurš paredz atcelt 81.panta kārtībā pieņemtos attiecīgos noteikumus. Tādēļ atbildīgā komisija ierosina atbalstīt 10.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti pārejas noteikumu redakcijai pie šī likumprojekta piekrīt. Pieņemts.

Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” , otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Kristiāna Lībane.

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Dokumenta nr.3052. Atgādināšu jums, ka šis un nākamie divi likumprojekti, ko mēs izskatām, ir tapuši saskaņā... ir sagatavoti un tapuši saskaņā ar Ministru kabineta šī gada 18.marta sēdē akceptēto konceptuālo lēmumu par to, ka mūsu valstī ir jāpieņem vesela likumprojektu pakete par kustamās mantas ieķīlāšanas reģistrāciju. Tāpēc es vēršu jūsu uzmanību, ka šis un nākamie divi ir kontekstā skatāmi jautājumi, bet atgriezīsimies pie Uzņēmuma reģistra. Kārtības ruļļa 95.panta kārtībā neviens priekšlikums nav iesniegts, un tāpēc es aicinu jūs šo likumprojektu akceptēt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti debatēs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 3. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par trešo lasījumu, Lībanes kundze.

K.Lībane. Ja kolēģiem nav iebildumu, tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 6.oktobris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies! Tas ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Civillikumā” , otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Kristiāna Lībane. Lūdzu!

K.Lībane (LC). Izskatot šo lietu, vajadzētu skatīt dokumentu nr.3081, un arī šis likumprojekts attiecas uz kustamās mantas ieķīlāšanas reģistrāciju, bet šeit ir saņemti daži priekšlikumi. Un pirmais priekšlikums ir no Saeimas Juridiskā biroja pie 1279.panta, tiek likts priekšā to papildināt ar otro piezīmi, un atbildīgā komisija to akceptēja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Civillikuma 1279.panta papildināšanu ar otro piezīmi jums iesniegtajā redakcijā iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

K.Lībane. Un otrs priekšlikums ir tradicionāls pie likumprojektiem, kas ir Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi, tas ir pārejas noteikums par to, kā tie zaudē spēku līdz ar likuma spēkā stāšanos.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta pārejas noteikumu redakciju iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

K.Lībane. Varam balsot par otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Par trešo lasījumu, kādi jūsu apsvērumi, Lībanes kundze.

K.Lībane. Tā kā šie abi likumprojekti ir par vienu un to pašu tēmu, tad tāpat kā iepriekšējam es ierosinātu 6.oktobri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret nosaukto termiņu — 6.oktobris — iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Latvijas Civilprocesa kodeksā” , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Kristiāna Lībane.

K.Lībane (LC). Dokumenta nr.2942, un arī šeit ir runa par kustamā īpašuma ieķīlāšanu un šo ķīlu reģistrāciju. Es tikai vēršu uzmanību, ka šie nav Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi, jo procesa likumus šā panta kārtībā grozīt nevar, tas ir valdības iesniegts likumprojekts, ko mēs izskatām pirmajā lasījumā, un es lūgtu konceptuālu atbalstu, vēl jo vairāk tāpēc, ka divus iepriekšējos mēs esam atbalstījuši.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — nav. Otrajā lasījumā pieņemts, piedodiet... pirmajā. Lūdzu, Lībanes kundze, par otrā lasījuma termiņiem.

K.Lībane. 6.oktobris.

Sēdes vadītājs. 6.oktobris. Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (DPS). Godātie deputāti! Minētie grozījumi, ko ir iesniegusi valdība, skar jautājumu par policijas kontroles noteikumu pārkāpšanu. Nu ir iznākusi mazliet tāda nesaskaņa sakarā ar to, ka šie noteikumi un grozījumi ir rindā arī citos likumos, kas saistīti ar šo policijas kontroles noteikumu ieviešanu, ir rītdienas darba kārtībā uz pirmo lasījumu no 28. līdz 30. punktam, bet atbildība paredzēta mums šodien, jāizskata šodien. Es tomēr lūdzu izskatīt, akceptēt to pirmajā la-sījumā, jo kļūda nekāda nenotiks, jo mēs šo... jo ies kā stei-dzami likumprojekti, un tātad to izskatīšana tiks pabeigta āt-rāk nekā šo, jo šie... atbildība par šo policijas kontroles no-teikumu pārkāpšanu var iestāties ne ātrāk kā pēc trīs gadiem, tāpēc šis punkts nav steidzams, mēs to vienkārši varam virzīt. Un, ja tas netiks akceptēts, tad, protams, nākošos lasījumos mēs to varam noņemt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu par otrā lasījumā termiņiem, Bišera kungs, kādi jūsu apsvērumi?

I.Bišers. Lūdzu arī 6.oktobri.

Sēdes vadītājs. 6.oktobris. Deputāti neiebilst. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par civilstāvokļa aktiem””, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats. Lūdzu!

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie Saeimas deputāti! Godātais Saeimas Prezidij! Dokumenta nr.2909, Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par civilstāvokļa aktiem”” skar veselu virkni jautājumu — kā dzimtsarakstu nodaļas zīmogi, valsts nodevu ieskaitīšanas un maksāšanas kārtība un laulības veikšana ārvalstīs, kā arī ārvalstnieku un bezvalstnieku laulības noslēgšanai nepieciešamie dokumenti un citi līdzīgi jautājumi. Tāpat jautājumi par atradeņu dzimšanas reģistrāciju, par nezināmas personas miršanas reģistrāciju un par reģistru dokumenta iesniegšanu Valsts statistikas komitejai. Juridiskā komisija ir atbalstījusi un aicina pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts. Kādi jūsu apsvērumi par otro lasījumu, Grīnblata kungs?

M.Grīnblats. Tātad komisija aicinātu iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 6.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret minēto termiņu — 6.oktobris — iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Civilprocesa likums” , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ruta Marjaša.

R.Marjaša (LC). Cienījamie deputāti! Valdība ir iesniegusi likumprojektu, kurš noformēts tā — “Civilprocesa likuma ceturtā daļa”, es atgādinu, ka pirmajā lasījumā Saeima ir akceptējusi Civilprocesa likumu kā tādu, un Juridiskā komisija pašlaik strādā pie šī Civilprocesa likuma. Šis likumprojekts ir nācis papildus, un to ir izsaukusi nepieciešamība reglamentēt uz attiecīgu modernā līmeņa šķīrējtiesu praksi, šķīrējtiesu darbību Latvijā. Pie mums pašlaik šķīrējtiesas darbojas, bet tās darbojas, pamatojoties uz nolikumu par šķīrējtiesu, kura noteikumi ir ļoti atšķirīgi no Eiropā atzītiem, un tādēļ šis projekts, kas ir jūsu priekšā, regulē tiesiskās attiecības, kas rodas, pusēm vienojoties par strīdu nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā Latvijas teritorijā, nosaka kārtību šķīrējtiesas procesa organizācijai, strīdu izšķiršanai un nolēmuma pieņemšanu šķīrējtiesās. Reglamentē šķīrējtiesas nolēmuma izpildes kārtību, kā arī citas ar šķīrējtiesu saistītās tiesiskās attiecības. Viena īpaši svarīga norma, ko satur šis likumprojekts, kas nosaka šķīrējtiesas procesa konfidencialitāti. Jūsu priekšā ir šis dokuments nr.2900, un es lūgtu jūs atbalstīt, akceptēt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Kādi apsvērumi par otro lasījumu, Marjašas kundze?

R.Marjaša. Līdz 6.oktobrim, lūdzu.

Sēdes vadītājs . 6.oktobris. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — l ikumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie Saeimas deputāti! Nākošais izskatāmais jautājums ir dokuments nr.2102 “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, kurus bija iesniedzis Ministru kabinets. Šie grozījumi skar apvienotu tiesu izveidošanu no rajonu tiesām un pilsētu tiesām Liepājas, Ventspils, Jelgavas, Rēzeknes un Daugavpils rajonos un pilsētās, un Juridiskā komisija, izskatot šo jautājumu, aicina noraidīt agrāk iesniegto dokumentu nr.2102, toties atbalstīt nākamo dokumentu nr.2887, kas pēc juridiskās formas ir vairāk pieņemams.

Sēdes vadītājs . Paldies! Deputāti debatēs pieteikušies nav, bet, tā kā Grīnblata kungs ierosināja, mums par to ir jānobalso. Vai varbūt deputātiem nav iebildumu? Jābalso. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Juridiskās komisijas priekšlikumu — noraidīt iesniegto dokumentu nr.2102. (No zāles: “Noraidīt!”) Godātie kolēģi, acumirkli... Es sapratu, ka Grīnblata kungs ierosina šo dokumentu nr.2102 noraidīt komisijas vārdā. Godātie kolēģi, tādā gadījumā balsojam par Juridiskās komisijas priekšlikumu par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Paldies, godātie kolēģi! Es acīmredzot esmu pareizi aicinājis, balsojam par likumprojekta “Par tiesu varu” pieņemšanu pirmajā lasījumā, bet komisijas viedoklis ir to noraidīt, bet mums jābalso par šī likumprojekta pieņemšanu. Izsakiet savu attieksmi, Dobeļa kungs, es nezinu, kā jūs balsosiet! (No zāles deputāts J.Dobelis: “Es balsošu pret!”) Balsojam, godātie kolēģi, pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, kas ir izklāstīts dokumentā nr. 2102 un kuru atbildīgā komisija aicina noraidīt. Lūdzu zvanu, un lūdzu izteikt attieksmi. Lūdzu rezultātu! Par — 1, pret — 54, atturas — 6. Nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” . Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats. Lūdzu!

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie deputāti, dokumenta numurs ir 2887 — “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, ko iesniedz Ministru kabinets, un Juridiskā komisija aicina atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 2, atturas — 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

M.Grīnblats. Juridiskā komisija aicina pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, kas izklāstīts dokumentā nr. 2887. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu jūsu apsvērumus par otro lasījumu, Grīnblata kungs!

M.Grīnblats . Ja deputātiem nav nekādu priekšlikumu, un šis projekts tiešām ir ļoti vienkāršs un paredz tīri nelielas izmaiņas, tad Saeima varētu balsot otrajā lasījumā tūlīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret šo priekšlikumu? Neiebilst. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 2, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — l ikumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību” . Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Indulis Bērziņš. Lūdzu!

I.Bērziņš (LC). Cienījamie kolēģi! Savā laikā jūs nobalsojāt par šā likumprojekta steidzamību, bet tas netika pieņemts otrajā lasījumā tajā pašā dienā, attiecīgi starplaikā starp pirmo un otro lasījumu nekādi priekšlikumi nav saņemti, un Ārlietu komisija aicina jūs nobalsot par šo likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības līgumu” otrajā lasījumā un to pieņemt.

Sēdes vadītājs . Deputāti debatēs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — 2. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Starptautiskās konvencijas par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem denonsēšanu” . Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (LC). Komisija lūdz atzīt, pirms sākam izskatīt šo jautājumu, šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs . Izlemsim šo jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I.Bērziņš. Tātad, cienījamie kolēģi! Anotācija jums visiem ir, jūs varat paši iepazīties. Es domāju, ka šis un nākošais ir ļoti svarīgi likumprojekti no vides saglabāšanas viedokļa, un attiecīgi es aicinu nobalsot par to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi, ja jums nav iebildumu, es lūgtu nobalsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā un izskatīt to šodien.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Protokolu par grozījumiem Starptautiskajā konvencijā par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem” . Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (LC). Komisijas vārdā es aicinu kolēģus nobalsot par šī jautājuma steidzamību.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I.Bērziņš . Aicinu nobalsot likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu, un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Ja jums nav iebildumu, mēs varētu to izskatīt šodien. Ārlietu komisija ir izskatījusi šo te dokumentu, un tur ir iesniegti tikai divi redakcionāli precizējumi. Tā kā, ja drīkst, aicinātu izskatīt šodien pa pantiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš. 1. pantā ir redakcionāli precizējumi, jūs attiecīgi ar tiem varat iepazīties tabulā.

Sēdes vadītājs . Precizējumi, godātie kolēģi, ir izklāstīti dokumenta nr. 3057 otrajā pusītē. Tātad 1. panta redakcionāli precizējumi. Deputātiem pret šiem precizējumiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

I.Bērziņš . Arī nelieli redakcionāli precizējumi ir 2. pantā.

Sēdes vadītājs . Deputāti tam neiebilst? Pieņemts.

I.Bērziņš. Citu labojumu nav, arī priekšlikumi nav bijuši izdarīt citus labojumus, es aicinātu nobalsot par dokumentu otrajā lasījumā un to pieņemt.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu nav? Lūdzu zvanu, un lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokli un kapitāla nodokli un nodokļu nemaksāšanas novēršanu” . Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (LC). Es lūdzu nobalsot šo likumprojektu kā steidzamu, pirms mēs to sākam izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu, un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta steidzamību. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I.Bērziņš . Tā kā anotācija kolēģiem ir uz rokas un Ārlietu komisija arī ir izskatījusi šos visus jautājumus, es lūgtu nobalsot par to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu, un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts.

I.Bērziņš . Cienījamie kolēģi, ja jums nav iebildumu, Ārlietu komisija ir izskatījusi arī šo dokumentu no juridiskā viedokļa, cik tas precīzi atbilst pieņemtajai kārtībai, un tur ir tikai nelieli redakcionāli precizējumi, es aicinātu jūs šodien izdarīt šos redakcionālos precizējumus un nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies! Skatām otrajā lasījumā.

I.Bērziņš. Tātad redakcionālie precizējumi ir pirmajā, tabulas pirmajā pantā. Dokuments tātad nr. 3058.

Sēdes vadītājs . Paldies! Deputātiem pret likumprojekta 1. panta redakciju iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

I.Bērziņš. Tāpat redakcionāli precizējumi ir izdarīti 2.pantā.

Sēdes vadītājs . Arī pret to deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Bērziņš. Un attiecīgi 3. pantā... te varbūt izmaiņas ir lielākas, bet tās neskar būtību. Tur vienkārši izmaiņas paredz precizēt, kādā kārtībā... Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Kā sabiedrība uzzina par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs . Paldies! Deputātiem pret likumprojekta 3. panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bērziņš. Lūdzu nobalsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu, un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 1, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Francijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” . Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (LC). Tikko mēs nobalsojām ļoti līdzīgu dokumentu, varētu tā teikt un varētu arī nē, tās ir divas dažādas valstis — Itālija un Francija, bet pēc būtības šiem dokumentiem ir vienāds mērķis, tā kā es aicinātu komisijas vārdā...

Sēdes vadītājs . ... nobalsot par steidzamību.

I.Bērziņš. Jā, nobalsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs . Iebildumu deputātiem nav? Lūdzu zvanu, un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I.Bērziņš . Cienījamie kolēģi! Es aicinu nobalsot par likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs . Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu, un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā pieņemts.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Ja jums nav iebildumu, mēs varētu to izskatīt šodien otrajā lasījumā, lai neatgrieztos, jo arī šeit ir tikai redakcionāli precizējumi, un ar lietas būtību jūs jau iepazināties, un tas ir tieši tāpat kā iepriekšējā likumprojektā. Tikai attiecas uz citu valsti.

Sēdes vadītājs . Deputātiem pret to, ka mēs skatām likumprojektu otrajā lasījumā, iebildumu nav? Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš. 1. pantā redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs . Deputātiem pret likumprojekta 1. panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bērziņš . 2. pantā arī ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs . Deputāti to akceptē. Pieņemts.

I.Bērziņš. Un 3. pantā, kas nosaka šo laiku un kārtību, kā tiek paziņots par šī dokumenta stāšanos spēkā, arī ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs . Arī to deputāti akceptē. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 1, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās” . Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (LC). Vispirms Ārlietu komisija aicina nobalsot par šā dokumenta steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi, kā jūs labi saprotat, tad nez vai mēs daudz ko varēsim palīdzēt Amerikas Savienotajām Valstīm šinī jomā, bet to, ka Amerikas Savienotās Valstis noteikti, ja gribēs, mums varēs palīdzēt, šis līgums veicina šo palīdzību, tas, man liekas, mums visiem ir skaidrs. Tāpēc aicinu nobalsot par likumprojektu pirmajā lasījumā! (No zāles: “Vai mēs sliktāki par viņiemÉ”)

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 1, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi, es aicinu nobalsot par dokumentu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu deputātiem nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Turcijas Republikas līgumu par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību” . Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (LC). Kā iepriekšējos gadījumos es aicinu atbalstīt Ārlietu komisijas iniciatīvu un nobalsot par to kā steidzamu.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

I.Bērziņš . Ņemot vērā lielo vienbalsību un šajā gadījumā vispār jūsu atbalstu šā likumprojekta izskatīšanā, ņemot vērā arī to, ka šajā gadījumā nav pat nepieciešams izdarīt redakcionālas izmaiņas, es aicinu nobalsot šodien otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Mēs vēl neesam pirmajā to izdarījuši. Bet nu darīsim secīgi. Lūdzu zvanu! Debatēs tātad deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts.

I.Bērziņš . Vienkārši temps šodien ir tik labs, ka gribas vēl labāk. Tāpēc iznāk pasteigties ar lasījumiem. Es atvainojos! Es aicinu vēlreiz kolēģus nobalsot otro lasījumu, lai šis likumprojekts tiktu pieņemts.

Sēdes vadītājs . Nenoskaudiet tempu, Bērziņa kungs! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 1, atturas — 2. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Likumprojekts “Par 1946.gada 13.februāra Konvenciju par Apvienoto Nāciju Organizācijas privilēģijām un imunitātēm” . Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (LC). Lūdzu nobalsot šo likumprojektu par steidzamu. Par šā likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

I.Bērziņš . Cienījamie kolēģi, tā kā Latvija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalsts un šīs privilēģijas un imunitātes nav nekas sevišķs, arī citās valstīs tādas tiek dotas, īstenībā tās ir nepieciešamas ANO funkciju veikšanai un mērķu sasniegšanai. Es aicinu nobalsot par likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 1, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

I.Bērziņš. Ja kolēģiem nav iebildumu, tā kā šeit nav pat redakcionālu precizējumu, es aicinu nobalsot otrajā lasījumā un pieņemt likumprojektu jau šodien.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” . Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 3050. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””. Trešajam lasījumam pa pantiem. Tātad 1.priekšlikums no deputāta Bišera attiecas uz visu likumprojekta tekstu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu par deputāta Bišera priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns . 2.priekšlikums no atbildīgās komisijas un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns . 3.priekšlikums no Juridiskā biroja. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 4.priekšlikums no Juridiskā biroja, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst? Pieņemts.

K.Leiškalns. 5.priekšlikums no deputāta Dinēviča. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par deputāta Dinēviča priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns. 6.priekšlikums. Par 3.pantu. No deputāta Dinēviča. Komisijas slēdziens — neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam? Pieņemts.

K.Leiškalns. 7.priekšlikums 4.pantam no deputāta Dinēviča. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienu akceptē. Pieņemts.

K.Leiškalns. 8.priekšlikums 5.pantam no Juridiskā biroja. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 9.priekšlikums. Deputāts Dinēvičs par 5.pantu. Komisijas slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

K.Leiškalns . 10.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta. 5.pantā piektajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns . 11.priekšlikums nāk atkal no deputāta Dinēviča par 5.panta sestās daļas izslēgšanu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 5.panta sestās daļas svītrošanai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 12.priekšlikums no deputāta Viktora Dinēviča. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 13. priekšlikums no Juridiskā biroja par jauna panta izteikšanu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns . Tad nāk 14.priekšlikums, kurš ir diskutabls, par kuru acīmredzot runās Bišera kungs. Komisija ir bez ekspertu klātbūtnes izteikusi neatbalstošu verdiktu attiecībā uz šo priekšlikumu, bet man kā deputātam, šobrīd pārdomājot, liekas, ka vajadzētu atbalstīt arī šo. (No zāles deputāts A.Sinka: “Paskaidro, kas ir diskutabls?”)

Sēdes vadītājs . Paldies! Debatēs vēlas runāt Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Cienītie deputāti! Es gribētu atbalstīt Juri-diskā biroja priekšlikumus. Tajos gadījumos, veicot tagad zemes reformu un zemes gabala atdošanu īpašniekiem, ir radusies tāda situācija, ka zemes gabalam nav izeja pie vispārējās lietošanas ceļiem, tad ir jānodibina servitūts, lai viņš varētu izkļūt arī pa cita īpašnieka zemi no sava zemes gabala. Bet šim grozījumam nevajadzētu piešķirt vispārēju raksturu, lai to varētu piemērot arī tajos gadījumos, kad īpašnieki ņem un sadala savu zemes gabalu, un līdz ar to pēc šīs sadalīšanas prasa no kaimiņa tiesības braukt pa viņa zemi. Šajos gadījumos nevajadzētu uzlikt kaimiņiem, bet likt priekšā, lai viņi pirms sadalīšanas izlemj jautājumu par to, kā viņi varēs izkļūt no šiem jaunizveidotajiem zemes gabaliem. Vai nu braukt pa esošo ceļu vai vienoties ar kaimiņiem, bet nepadarīt to par obligātu kaimiņiem, ja viņi paši šādā veidā šādu problēmu ir radījuši.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Leiškalna kungs.

K.Leiškalns (LC). Leiškalna kungam atliek tikai piekrist jurisprudences korifejam doktoram Bišeram un aicināt deputātus atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu, kas nonāk pretrunā ar komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, paldies! Tātad ir divi viedokļi. Komisijas slēdziens ir neatbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu — papildināt 6.1 panta pirmo daļu pēc vārdiem... un tālāk kā tekstā. Bet deputāti ierosina šo Juridiskā biroja priekšlikumu atbalstīt.

Tātad vispirms balsojam par Juridiskā biroja priekšlikumu, kuru komisija nav atbalstījusi, bet ir atbalstījuši deputāti. Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Juridiskā biroja priekšlikumu — papildināt 6.1 pirmo daļu, un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu. Par — 48, pret — 5, atturas — 5. Pieņemts Juridiskā biroja izteiktais priekšlikums šajā pantā.

K.Leiškalns. 15.priekšlikums no deputāta Viktora Dinēviča. Komisijas slēdziens — neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 16.priekšlikums. Par 12.pantu no Juridiskā biroja. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

K.Leiškalns . 17. priekšlikums. Viktors Dinēvičs. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 18.priekšlikumā komisija liek priekšā izslēgt 12.panta ceturto daļu un, protams, atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Deputāti likumprojekta 12.panta ceturtās daļas svītrošanai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns . 19. priekšlikums. Juridiskā biroja redakcionāls labojums 13.pantā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 20.priekšlikums no Juridiskā biroja. Komisija, precizējot redakciju, atbalsta.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns . 21.priekšlikums no deputāta Dinēviča. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

K.Leiškalns . 22.priekšlikums par 16.pantu no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 23.priekšlikums par 16.pantu no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 24.priekšlikums. Deputāts Dinēvičs liek priekšā izslēgt likumprojekta 16.pantu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 25.priekšlikums. Deputāta Dinēviča papildinājums 20.pantam. Komisija to ir atbalstījusi, izsakot precizētā redakcijā labajā ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns . 26.priekšlikums. Juridiskais birojs. Papildināt 22.pantu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam? Pieņemts.

K.Leiškalns. 27.priekšlikums no deputāta Dinēviča. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam? Pieņemts.

K.Leiškalns . 28.priekšlikums no Juridiskā biroja par papildinājumiem 23.pantā, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns . 29.priekšlikums no Juridiskā biroja par 24.panta nosaukuma maiņu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns . 30.priekšlikumā Juridiskais birojs par 24.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 31.priekšlikums no Juridiskā biroja par 24.panta otrās daļas izslēgšanu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 24.panta otrās daļas svītrošanai piekrīt.

K. Leiškalns . 32.priekšlikums. Juridiskā biroja papildinājums 28.pantam, komisija, precizējot redakciju, atbalstījusi priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu šajā jautājumā. Pieņemts.

K.Leiškalns. 33.priekšlikums no Juridiskā biroja. Komisija ir atbalstījusi precizētā redakcijā 29. panta teksta izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 29.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns . Ar to arī iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti, un aicinu deputātus atbalstīt likumprojekta pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 2. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Ceļu satiksmes likums” . Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies, augsti godātie deputāti, par 3050. dokumentu. Tagad ķeramies pie dokumenta 3100. Likumprojekts “Ceļu satiksmes likums”. Trešajā lasījumā. (Starpsauciens: “Tikai īsāk!”) 1.priekšlikums attiecas uz 26. punkta otro teikumu no Juridiskā biroja. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns . 2.priekšlikums 2.pantam no Juridiskā biroja, komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns . 3.priekšlikums par 4.pantu no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns . 4.priekšlikums nāk no iekšlietu ministra vietas izpildītāja Kaksīša kunga. Komisija nav atbalstījusi, un es ceru, ka jūs sapratīsiet, kādu iemeslu dēļ.

Sēdes vadītājs . Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par iekšlietu ministra pienākumu izpildītāja Kaksīša kunga priekšlikumu? Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 5.priekšlikums nāk no Satversmes 81.panta kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem. Komisija ir atbalstījusi par 4.pantu.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns . 6.priekšlikums no iekšlietu ministra vietas izpildītāja Kaksīša kunga, un komisija nav atbalstījusi par 4.pantu.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 7.priekšlikums nāk no Ministru kabineta noteikumiem. Komisija to ir atbalstījusi tajā pašā 4.pantā.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 8.priekšlikums — Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalsta par 9.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns . 9.priekšlikums nāk no Juridiskā biroja par 10.panta papildinājumiem, kurus komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

K.Leiškalns . 10.priekšlikums 11.pantā — Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 11.priekšlikums par 11.pantu no Juridiskā biroja. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns . 12.priekšlikums no Juridiskā biroja par to pašu 11.pantu. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.Leiškalns . 13.priekšlikums Juridiskajam birojam tik mīļajā 11.pantā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 14.priekšlikums par 12.pantu no Juridiskā biroja. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 15.priekšlikums attiecas uz 14.pantu jums redzamajā redakcijā. Komisija daļēji atbalsta, iestrādājot sevis izstrādātajā redakcijā, kas ir redzams labajā pusē kā 14.pants.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns . 17.priekšlikums no Kaksīša kunga. Komisija nav atbalstījusi par 16.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

K.Leiškalns . 18.priekšlikums par 16.pantu nāk no Kaksīša kunga. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 19.priekšlikums no Juridiskā biroja par 22. pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 20.priekšlikums no Juridiskā biroja par 25. pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 21.priekšlikums — Juridiskais birojs par 30.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. (No zāles deputāts Grīgs: “Iebilst.”) Pieņemts.

K.Leiškalns . Grīga kungs, jūs gribat nākt? Uzstājieties debatēs, uzdodiet precīzus jautājumus. Es paskaidrošu, bet sarunāties zālē mums aizliegts. (No zāles deputāts Dobelis: “Ko tu pats dari?”)

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs, nedebatējiet ar atsevišķiem deputātiem! Ja viņi vēlēsies runāt, viņi pieteiksies debatēs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

K.Leiškalns . 22.priekšlikums par 43.pantu. Komisija ir atbalstījusi. Priekšlikums ir no Juridiskā biroja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns . 23.priekšlikums — deputāts Nagobads. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

K.Leiškalns . Un pārmaiņas pārejas noteikumos, kas nāk no Juridiskā biroja, ir komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti pārejas noteikumu redakcijai piekrīt. Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns . Aicinu deputātus... Kas attiecas uz zemessargiem, pilnīgi skaidri, tā ir Bruņoto spēku sastāvdaļa, un tai nav tiesību apturēt Siguldas mašīnas uz ceļiem. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā un Grīga kungu iestrādāt labojumus likumā “Par Zemessardzi”, kas izriet no šī likuma.

Sēdes vadītājs. Tādu Saeimas lēmumu mēs nevaram attiecībā uz Grīga kungu pieņemt. Mēs varam vienkārši atbalstīt likuma pieņemšanu, ko arī mēģināsim darīt. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 1, atturas — 4. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodarbinātību”” . Otrais lasījums. Likumprojekts steidzams. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Oļegs Deņisovs.

O.Deņisovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādājam pie dokumenta nr.3008a “Grozījumi likumā “Par nodarbinātību””.

Sēdes vadītājs . Godātie kolēģi, mēs pašlaik izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodarbinātību””. Leiškalna kungs, Dobeļa kungs, es lūdzu netraucēt Saeimas sēdes darbu. Tas pats attiecas arī uz Apiņa kungu un Seiksta kungu. Un uz pārējiem, kuri pārāk skaļi sarunājas. Lūdzu, Deņisova kungs!

O.Deņisovs. Otrajā lasījumā komisijai iesniedza priekšlikumu Labklājības ministrija — pirmajā priekšlikumā atbalstīt komisija.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu pret šo atbildīgās komisijas slēdzienu nav. Paldies, pieņemts.

O.Deņisovs. Nākamais priekšlikums. Labklājības ministrija — papildināt 1.pantu ar jaunu punktu. Komisijas slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

O.Deņisovs . Nākošais ir Labklājības ministrijas priekšlikums — 6.panta pirmajā daļā vārdus “pieraksta vieta” aizstāt ar vārdiem “dzīvesvieta”. Komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

O.Deņisovs . Nākošais priekšlikums — deputāta Bartaševiča — papildināt 6.pantu ar jaunu otro daļu sekojošā redakcijā. Komisijas slēdziens — neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti... Vēlas runāt Aleksandrs Bartaševičs , pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu, Bartašēviča kungs!

A.Bartaševičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie deputāti! Man nav saprotama Sociālo un darba lietu komisijas rīcība, jo ar savu negatīvo atzinumu uz manu priekšlikumu viņi praktiski veicina rasu, nacionālu diskrimināciju? Man teiks, kāda šeit rasu diskriminācija. Ja negribi, pie mums nedzīvo! Bet atvainojiet, godātie deputāti, mēs pēc dažiem gadiem būsim jau Eiropā, un viņi parādīsies.

Otrais. Ja Saeima neatbalstīs manu priekšlikumu, būs jālabo Likums par sociālo nodokli, kur mēs būsim spiesti atbrīvot visus, kas nezina valsts valodu, no sociālā nodokļa iemaksām. Kāpēc viņiem jāmaksā valstij par tām iemaksām, par kurām neko nevar garantēt? Ministru kabineta pārstāvji apstiprināja, ka mums ir noteikumi, kas jau regulē bezdarbnieku statusa iegūšanu. Un es atbildēšu — šeit ir vislielākā problēma, ka līdz noteikumu pieņemšanai cilvēkus, kam nebija kategorijas valsts valodas zināšanā, reģistrē kā bezdarbniekus, bet pēc to pieņemšanas tas vairs netiek darīts. Praksē noteikumiem bija lielāks spēks nekā likumam. Tas nav normāli. Nerunājot par to, ka noteikumos tiek pārkāpti starptautiskie līgumi. Lūdzu Saeimu atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Debatēs runās Roberts Jurdžs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK.

R.Jurdžs (TB/LNNK). Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti! Jā, vai visur jāpiesauc rasu, nacionālā un pārējaisÉ Un, kā saka, jāuzbudina tauta. Jo šis likums jau, ja jūs izlasāt rūpīgi 6.pantu, nosaka, ka valodai nav nozīmes, lai viņš iegūtu bezdarbnieka statusu.

Un arī šis labojums neko nedos. Tas ir cita likuma jautājums. Un ja Bartaševiča kungs liek uz šo likumu visas cerības, tad viņš nedaudz maldās. To mēs arī komisijā spriedām. Un tiešām, ir 407. valdības noteikumi, kur ir prasība. 4.pants šajos noteikumos, 2.punkts pasaka: “Valodas prasmes reģistrācijas apliecību tiem, kas beiguši skolu citā valodā (nevis latviešu valodā)”. Sakarā ar to, ka šī problēma ir aktuāla, un pārejas periodā tiešām ir cilvēki, kas ir maksājuši sociālās apdrošināšanas iemaksas, strādājuši darba vietā, bet strādājuši bez šīs apliecības, pārkāpjot Darba likumu kodeksu un Valsts valodas likumu un attiecīgos noteikumus, tad izveidosies situācija, ka apmēram 11 000 ir cilvēki, kas ir zaudējuši darbu, ir izdarījuši iemaksas, bet nevar reģistrēties par bezdarbniekiem. Un pašlaik Labklājības ministrija strādā un Ministru kabinets strādā un saskaņo starp ministrijām, un pašlaik projekts ir sekojošs, ka šo punktu noteikumos mainīt. Tātad nepieciešama valsts valodas prasmes apliecība, kas apliecina tādu valsts valodas prasmes pakāpi, kāda nepieciešama tai specialitātei vai amatam, uz kuru atbilstoši gūtajai profesionālajai izglītībai vai līdzšinējai profesionālajai darbībai pretendē darba meklētājs. Ja darba meklētājs nav ieguvis izglītību valsts valodā. Tātad dabiski, ka tas nosaka to, ka tos bezdarbniekus, kas pretendē uz amatiem, kur nav šīs prasības pēc valodas, reģistrēs kā bezdarbniekus un samaksās par apdrošināšanas periodu noteiktos maksājumus, kamēr viņš meklēs darbu un pārkvalificēsies. Un es domāju, ka būt jānoraida šis priekšlikums, un šis jautājums būtu jārisina vai nu citos likumos vai noteikumos. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Man atšķirībā no deputāta Bartaševiča ir galīgi skaidrs komisijas lēmums, ka šī rīcība ir pilnīga pareiza. Un kāpēc mēs tur, kur mums ir izdevīgi, atkal mēģinām kaut kādā veidā atkratīties no tā, ka ir jāmācās valsts valoda un ka mums ir šis likums, un ka vajag būt šai cieņai pret šo mūsu valsts valodu. Es uzskatu, ka šis priekšlikums ir vienkārši kārtējais bezkaunības apliecinājums, kārtējais mēģinājums atkal kaut kur iespraukties. Kas attiecas, par attiecīgajām iemaksām runājot, neapšaubāmi, ka tiem, kas šeit atrodas, vai viņi ir pilsoņi vai nepilsoņi, viņiem ir jābūt šīm iemaksām tāpēc, ka viņi šeit atrodas un bauda šīs iespējas šeit nodarboties. Līdz ar to pilnīgi loģiski, ka viņiem ir jāmaksā nodokļi un viss pārējais. Tā ka arī šeit runāt būtu par šādām lietām lieki. Līdz ar to es domāju, ka ir pilnīgi loģisks atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Deņisova kungs. Lūdzu!

O.Deņisovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Komisija neatbalsta. Balsojam!

Sēdes vadītājs . Paldies! Izšķirsim jautājumu balsojot. Balsojam deputāta Bartaševiča priekšlikumu — likumprojekta 6.pantā papildināt ar jaunu otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 30, atturas — 15. Šis priekšlikums nav pieņemts.

O.Deņisovs . Nākamais priekšlikums — Labklājības ministrija — 7.panta pirmās daļas 6.punktu papildināt ar tekstu šādā redakcijā. Komisijas slēdziens — atbalstīt, tikai precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies! Pieņemts.

O.Deņisovs . 8.pantā priekšlikumu iesniedza komisija — izslēgt 8.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Deputāti likumprojekta 8.panta svītrošanai piekrīt. Pieņemts.

O.Deņisovs . Nākamais priekšlikums — izslēgt 9.1 pantu. Komisijas slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 9.1 pantu. Pieņemts.

O.Deņisovs . Nākamais priekšlikums — izslēgt 10.pantu. Komisijas slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt arī 10.panta svītrošanai. Pieņemts.

O.Deņisovs . Nākamais priekšlikums — Labklājības ministrija — izslēgt 12.panta pirmajā daļā vārdus “ne biežāk kā reizi piecos gados”. Komisijas slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

O.Deņisovs . Nākamais priekšlikums — deputāta Bartaševiča — papildināt 12.panta pirmo daļu pēc vārdiem “apmācību” un tāpat pa tekstu. Komisijas slēdziens — neatbalstīt.

Sēdes vadītājs . Vēlas runāt deputāts Bartaševičs, bet acīmredzot pēc pārtraukuma. Ā, jūs prasāt balsot. Paldies! Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Bartaševiča priekšlikumu — papildināt 12.panta pirmo daļu ar tekstu, kā ir tālāk. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 32, atturas — 17. Šis priekšlikums nav pieņemts.

O.Deņisovs . Nākamais priekšlikums — Labklājības ministrija. Komisijas slēdziens — atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

O.Deņisovs . Nākamais priekšlikums — Labklājības ministrija. Izslēgt 13.panta trešo daļu. Komisijas slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti likumprojekta 13.panta trešās daļas svītrošanai arī piekrīt. Pieņemts.

O.Deņisovs. Nākošais priekšlikums — Labklājības ministrija. Papildināt 13.panta sesto daļu ar tekstu šādā redakcijā. Komisijas slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Pieņemts.

O.Deņisovs . Nākamais priekšlikums — izslēgt 14.pantu. Komisijas slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 14.panta svītrošanai. Pieņemts.

O.Deņisovs . Nākamais priekšlikums — izslēgt 17.pantu. Komisijas slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī piekrīt 17.panta svītrošanai.

O.Deņisovs . Komisijas vārdā es prasu deputātus atbalstīt šo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodarbinātību”” otrajā lasījumā kā galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 2, atturas — 6. Likums pieņemts.

Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu, un Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Rudzīša kungam bez tam ir viens paziņojums. Lūdzu, Rudzīša kungs!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Konsulārā daļa lūdz, kuriem diplomātiskās pases termiņš ir līdz 1.novembrim šajā gadā un kuriem ir jāpagarina gada vīzas, noteikti griezties konsulārajā daļā.

Godājamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Raitis Apalups, Edgars Bāns, Inese Birzniece, Juris Celmiņš, Kārlis Čerāns, Ziedonis Čevers, Edvīns Inkēns, Paulis Kļaviņš, Ludmila Kuprijanova, Jānis Mauliņš, Anta Rugāte, Atis Sausnītis, Anna Seile, Dainis Turlais, Uldis Veldre, Roberts Zīle, Ēriks Zunda. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 17.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam atvēlētais laiks ir pagājis. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs . Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 57 deputāti. Godājamie kolēģi, pirms turpinām Saeimas sēdes darbu, gribu jūs informēt, ka nupat pirms trim minūtēm Saeimā finansu ministrs Roberts Zīles kungs oficiāli iesniedza valsts budžeta projektu 1998.gadam. Es ceru, ka tādi paši aplausi būs arī tad, kad mēs budžetu apstiprināsim.

Godātie kolēģi, turpinām izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību. Likumprojekts “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Dokuments nr.3053. Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Saņemtie priekšlikumi uz trešo lasījumu ir apkopoti tabulā. Pirmais priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums — precizēt 2.panta redakciju. Komisija to ir atbalstījusi, un precizētā redakcija ir labajā ailē.

Sēdes vadītājs . Deputātiem 1.panta 2.punkta redakcijai iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

A.Požarnovs. 3.lappusē ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — izteikt 1.panta 3.punktu jaunā redakcijā, redakcija ir izklāstīta, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti 1.panta 3.punkta redakcijai piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.Požarnovs . Juridiskā biroja priekšlikums — 5.panta pirmajā daļā izslēgt vārdus “kas reģistrējuši saimniecisko darbību Latvijas Republikā”. Komisija ir atbalstījusi, un redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs . Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums — precizēt 5.panta ceturtās daļas redakciju. Komisija to ir atbalstījusi, un precizētā redakcija ir labajā ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Nākamais priekšlikums ir Juridiskā biroja — 6.panta ceturtās daļas ievaddaļu izteikt jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Paldies! Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgā komisija ir precizējusi 6.panta ceturtās daļas 1.apakšpunkta redakciju.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

A.Požarnovs. Nākamais ir deputātes Kreituses priekšlikums — aizstāt 6.panta ceturtās daļas 2.apakšpunktā vārdus “pusotra gada” ar vārdiem “trīs gadus”. Komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Debatēs runās Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Pirmais, ko es jums gribētu atgādināt, ir Valdības deklarācija, sociālā un drošības, veselības sadaļa, 4.pants. Līdz 1998.gada 1.janvārim izstrādāt pasākumu programmu demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, palielinot valsts atbalstu ģimenēm, kurās ir bērni, un uzlabojot mātes un bērna aprūpi. Tas bija pamats tam, lai es iesniegtu šo labojumu likumprojektā, kas paredz mātei iespēju audzināt bērnu mājās līdz 3 gadu vecumam, par to saņemot minimālo, kas var būt, tas i, sociālo nodrošinājumu no valstī esošās minimālās algas. Tad, kad es iesniedzu šo priekšlikumu, izveidojās ļoti interesanta situācija. Izrādījās, ka mūsu tādā institūcijā kā Latvijas Republikas Labklājības ministrija nav priekšstata, cik šāds labojums likumprojektā izmaksātu vai cik būtu jāparedz nauda valsts budžetā. Tam kā pierādījums ir divi dažādi dokumenti. Pirmais dokuments ir 19.08.97., ko parakstījis Vladimirs Makarovs, kur norādīta summa, ka šāds labojums pieprasa 3 miljonus 447 tūkstošus latu, un otrs dokuments ir šīs pašas ministrijas 24.09., kur norādīts, ka šī summa ir 2 miljoni 809 tūkstoši latu. Tā ka Labklājības ministrijai pusmiljons uz priekšu vai atpakaļ ir tik niecīga summa, ka viņa pat nav uzskatījusi par nepieciešamu precizēt.

Otra lieta, kam es gribētu pievērst jūsu uzmanību, ir tas, ka pēdējā gada laikā Labklājības ministrija dažādu savu sociālo institūciju darbībai ir iztērējusi krietni lielāku summu, nekā tas ir nepieciešams, lai varētu mātēm ļaut bērnu audzināt mājās līdz 3 gadu vecumam. Šodien avīzē mēs varam izlasīt, ka Ziemeļu rajona valsts sociālās nodrošināšanas fonds nav jau neko daudz izmaksājis — tikai 233 tūkstošu latus tā celtniecībai. Pirms tam pensiju fonda un sociālās nodrošināšanas fonda vajadzībām Rīgā tika nopirkta bankas “Olimpija” ēka, kur, ja es varbūt kļūdos, bet tika iztērēts apmēram 2 miljoni latu, tā ka šeit jau ir summa, kas būtu nepieciešama, lai varētu segt šos naudas izdevumus.

Otra lieta, jautājums par to, vai šī summa vispār sasniedz 2 miljonus, jo uz manu jautājumu Jurdža kungs nevarēja paskaidrot, vai šeit ir automātiski uzskaitīti visi bērni vecumā līdz 3 gadiem, vai šeit ir atskaitītas nost tās mātes, kuras ir aizgājušas darbā, un līdz ar to šī naudas summa no budžeta nebūtu vajadzīga. Arī mūsu domstarpības radās par to jautājumu, kā man tika vairākkārt aizrādīts, ka es nekā nesaprotot no valsts finansiālās politikas, ka man neesot pietiekami daudz zināšanu, ka es zinot tikai to, kas notiek bērnudārzā ar bērniem, jo es nesaprotot to, ka tā esot runa par dažādiem budžetiem — pamatbudžetu, sociālo budžetu un pašvaldību budžetu. Es gan biju domājusi, ka mūsu valstī ir vienota ekonomiskā sistēma un ka viena budžeta naudas pāriešana otrā vai tā pārdale pirms budžeta iesniegšanas Sa-eimā galīgajam apstiprinājumam nav nekas ārkārtējs, ne arī nezināšanas līmenis. Kāpēc es to saku? Tāpēc, ka es pa šīm dienām ievācu arī ziņas, cik valstī, pareizāk sakot, gan pašvaldībai, jo pašvaldības, izrādās, nav valsts Labklājības ministrijas interpretācijā, cik valstij izmaksā viens bērns bērnudārza grupiņā vecumā no pusotra līdz 3 gadiem. Rīgā pašvaldības par šādu bērnu maksā vidēji 41 latu, pēc Jurdža kunga vārdiem, Rēzeknē 20 latus, ja Rēzeknē ir vairāk, lai rēzeknieši griežas ar savām pretenzijām pie Jurdža kunga. Un mūsu saruna, kad es jautāju, vai šīs mātes, kas strādā, ir izskaitītas ārā, noveda pie cita ļoti interesanta secinājuma, ko mainīšot šie 400 tūkstoši uz vienu vai otru pusi? Saskaitot kopā starpību starp to, kas ir minēts divās Labklājības ministrijas vēstulēs, un šos 400 tūkstošus, jau iznāk viens miljons latu. Vēl es gribētu deputātiem lūgt man atļaut runāt divas minūtes, jo tad es neizmantošu nākamās 5 minūtes, jo nākamais ir arī mans priekšlikums, par kuru tādā gadījumā es turpinātu par to, ko es saku tagad.

Sēdes vadītājs . Vai deputātiem nav iebildumu par 2 mi-nūšu laiku. Nav. Lūdzu, Kreituses kundze!

I.Kreituse . Tāpēc, augsti godātie deputāti, es gribētu, lai jūs šodien ar vēsu prātu apsverat šo labojumu, jo tas ir jautājums tātad vispirms par naudu, par māti un bērnu, lai valdības demogrāfiskā programma, kas ierakstīta Valdības deklarācijā, nebūtu tukša frāze, kas vienkārši ir piepildīta tikai ar pūriņa naudas palielināšanu. Tas ir jautājums arī par bērna un mātes veselību, jo loģiski, ka bērns, kas dzīvo mājās līdz 3 gadu vecumam, fiziski ir veselāks nekā tas, kas aiziet uz bērnudārzu pusotra gada vecumā, un līdz ar to viņam iet dzīvē samērā grūti. Bet tādā brīdī, ja deputātam ir grūti izšķirties, kā balsot, ko darīt, jo valdības locekļi jau ir iekļuvuši savā melnajā sarakstā, tad es gribētu deputātiem atgādināt Satversmes 28.pantu: “Saeimas locekli ne par balsošanu, ne par, amatu izpildot, izteiktām domām nevar saukt pie atbildības ne tiesas, ne administratīvā, ne disciplinārā ceļā.” Tāpēc lūgums tiem, kas ir deputāti, balsojiet droši, jo jums, cik es saprotu, atšķirībā no ministriem publiska pēršana nedraud.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

R.Jurdžs (TB/LNNK). Kolēģi! Kreituses kundze! Jā, tiešām mēs ar jums runājāmies neoficiālā atmosfērā, un šos citātus, ko mēs runājām, tas nav pamats dokumentiem. Tiešām sākumā jānoskaidro, ko šis labojums dod. Varbūt es izstāstīšu esošo situāciju.

Tātad, piedzimstot bērnam, jūs jau zināt, māte saņem piedzimšanas pabalstu, kas no pirmā oktobra ir 98 lati, ja māte nav laikā griezusies pie ārsta, ja ir griezusies līdz 12 nedēļai, tas ir 196 lati. Otrkārt, viņa saņem maternitātes pabalstu, tas ir tāda kā slimības lapa, kas ilgst 56 dienas un var ilgt arī līdz 70 dienām pēc bērna piedzimšanas. Un nākošais — viņa saņem arī bērna kopšanas pabalstu līdz pusotram gadam, tas ir, 12,5 lati, un no pusotra gada līdz 3 gadiem — 7,5 lati. Ceturtais, saņem valsts ģimenes pabalstu bērniem, tas ir, par pirmo bērnu 4,25 lati, un to saņem ģimene līdz 15 gadiem un saņem tālāk, ja bērns nav precējies vai strādā, vai mācās skolā un nesaņem citus ienākumus. Šie labumi, ko saņem no valsts pašreizējā situācijā. Un Valdības deklarācijā ir paredzēts palielināt tieši šos tiešos maksājumus ģimenēm un bērniem.

Ko ierosina Kreituses kundze? Kreituses kundzes ierosinājumā nav nekāda sakara ar konkrēto naudu ģimenēm un bērniem, nav konkrēta sakara pašreizējā momentā ar māti un ar bērna veselību, kā teica Kreituses kundze, ir runāts par to, ka pirmais priekšlikums ir, ka valsts no pamatbudžeta maksā naudu sociālās apdrošināšanas budžetā un tieši pensiju fondā. Tātad šo naudu māte vidēji saņems apmēram pēc 30 gadiem, ja mēs parēķinām pēc esošā pensijas likuma un pensijas likuma formulām, tad pēc 30 gadiem šī summa būs mēnesī 0,60 santīmi katrai mātei. Tātad tas līdzinās apmēram tā, ka mēs... ja mums būtu trūcīgi apstākļi ģimenē un mēs ņemtu kaut kādu naudu un liktu kurpju kastē, un raktu zemē, nevis iesētu tīrumā, lai no šīs naudas rodas raža, lai attīstās valsts un rastos darbavietas, jo kurš tad pateiks, no kuras ministrijas tagad varam paņemt 2,8 miljonus un ielikt fondā, kas neko neatražo, kurš pateiks. Te tieša sakara nav. Ja šie 2,8 miljoni būtu, tad mēs piedāvātu ministrijai, un es domāju, visi deputāti atbalstītu piedāvājumu palielināt konkrēti šos valsts ģimenes pabalstus bērniem, kas ir tikai 4,25 lati, ja mēs arī pieliktu pašvaldībām 2,8 miljonus, jūs dzirdējāt, kā pašvaldības uztraucās par savu budžetu, tad tās varētu apmaksāt šos bērnudārzus. Es domāju, šī nauda būtu jānovirza šiem mērķiem, ja šī nauda būtu, bet šis labojums ir galīgi... nav sakara ar Kreituses kundzes emocionāli un skaisti norunāto runu, tā ka es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Māris Vītols, Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Vītols (Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Finansu ministrijai ir divas piebildes pie šī Saeimas deputātes Kreituses kundzes priekšlikuma — citēju Satversmes pantu, šeit arī Finansu ministrijas vārdā es gribu nolasīt Satversmes 66.panta otro daļu, kurā ir teikts, ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus. Šis ir šī likuma trešais lasījums, šis ir galējais lēmums, par ko ir jāizšķiras Saeimai. Labklājības ministrijas iesniegtajā informācijā mēs redzam, ka šī lēmuma īstenošanai pamatbudžetā jāparedz papildus 2,8 miljonus latu, kuri šobrīd iesniegtajā Saeimā budžetā nav paredzēti, līdz ar to šeit ir runa par Satversmes 66.panta neizpildi.

Otra lieta. Finansu ministrija uzskata, ka pašreizējā budžeta situācijā, ja mūsu valdībai ir iespēja asignēt līdzekļus ģimenes atbalstam, tad šī nauda ir jānovirza tiešajiem pabalstiem ģimenēm, un konkrēti mātēm ar bērniem šī nauda ir vajadzīga šodien, tādēļ nākamā gada budžetā ir paredzēti 2,5 miljoni latu papildus tieši pabalstu palielināšanai, tiešo pabalstu palielināšanai, un konkrēti bērna piedzimšanas pabalsta palielināšanai no 55 latiem uz 98 latiem un bērna kopšanas pabalsta, līdz bērns sasniedz pusotra gada vecumu, palielināšanai no 12 latiem mēnesī līdz 30 latiem mēnesī.

Šie ir pasākumi, kas atbilst Valdības deklarācijas punktam par demogrāfiskās situācijas uzlabošanu, un šī ir tā nauda un tas mērķis, kam nauda tiks... esošā nauda tiks paredzēta nākamā gada budžetā.

Līdz ar to arī Finansu ministrija pie šiem paskaidrojumiem nevar atbalstīt šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Vairāk deputāti runāt... Janīna Kušnere vēlas runāt, frakcija “Latvijai”.

J.Kušnere (TKL). Godātais Saeimas priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es domāju, ka tas, ko šeit mums pasniedza priekšā Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Jurdža kungs, ir zināmā mērā tāda deputātu dezorientācija. Jo visi tie pabalsti, kuri šeit tika nosaukti, tie ir vienreizējie pabalsti, un acīmredzot, protams, ka valdībai ir daudz vieglāk iedot mātēm vienreizēju pabalstu un pateikt — lūk, kā mēs atbalstām, kā mēs atbalstām bērnus, kā mēs risinām demogrāfisko problēmu. Diemžēl ar šiem vienreizējiem pabalstiem bērnu uzaudzināt nevar. Es domāju, ka to šeit saprot visi zālē sēdošie. Tāpēc tai ir jābūt valdības ilglaicīgai, valdības politikai demogrāfisko jautājumu risināšanā. Un šeit ar tādām vienreizējām piešpricēm, atvainojiet par izteicienu, ar vienreizējām naudas izmaksām ģimenēm un mātēm jautājums atrisināts nebūs. Un tāpēc es domāju, ka ar tām... nosaucot visus šos vienreizējos pabalstus, cik viņu mums ir daudz, nevajadzētu aizbildināties.

Otrkārt. Kas attiecas uz lielo naudu, it kā kas tiek tagad prasīta, ja mēs pagarinām šīm mātēm bērna kopšanas laiku līdz 3 gadu vecuma sasniegšanai. Cienījamie kolēģi, te ir arī vēl viena nianse, ko šeit ministrijas pārstāvji, valdības pārstāvji, kas runāja no šīs tribīnes, neminēja. Un šī nianse ir tā, ka tagad jau arī it kā māte drīkst kopt bērnu līdz 3 gadiem, bet tā atšķirība būs tāda, ja viņa pašreiz to darīs līdz 3 gadu vecumam... līdz kamēr bērns būs sasniedzis, tad par viņu netiks veiktas nekādas sociālās apdrošināšanas iemaksas, un rezultāts būs tas, ka viņa, teiksim, pēc tam, arī aizejot darbā vai nevarot atrast darbu, viņa nekļūst... viņai netiek piešķirts bezdarbnieka statuss un viss no tā tālāk izrietošais. Tāpēc nevajadzētu šīs lietas jaukt savstarpējā nesakarībā, es teiktu.

Nākamais. Cienījamie valdības locekļi, ja jūs atceraties, ko mūsu valdība ir devusi ANO atskaitē par 1995. gadu... un šeit es atkal gribētu pievērst jūsu uzmanību demogrāfijas problēmām Latvijā. Ja mēs paskatamies pēc šiem skaitļiem, tad var, pat nespeciālistam esot, var izrēķināt, ka latviešu tautas liktenis ir rēķināms dažos gadu desmitos uz turpmāko nākotni. Un ja mēs neatbalstīsim ģimenes un mātes, es negribu aizkavēt jūsu laiku šeit, saucot šos ciparus, tie ir briesmīgi, mēs labi zinām, kā ir īpaši Latvijas laukos, arī mazpilsētās, kur dzimstība ir viens pret desmit, vienpadsmit, divpadsmit un tā tālāk, un nepārtraukti tas līmenis diemžēl nevis krītas, bet paaugstinās, tādēļ, ja mēs domājam par savas tautas nākotni un ne tikai par sevi, tad mums ir šis priekšlikums jāatbalsta. Es domāju, ka tas būtu tikai saprātīgi, risinot šīs demogrāfiskās problēmas. Un nevar būt tikai vienreizējie pabalsti, tie demogrāfijas jautājumu neatrisinās. Demogrāfijas problēmas ir pirmām kārtām sociāla problēma, jo mātēm, vecākiem faktiski nav taču par ko šos bērnus audzināt, par ko skolot, par ko beigu beigās ģērbt un ēdināt.

Tāpēc, es domāju, nav būtiski šoreiz, kas šo priekšlikumu ir iesniedzis, bet būtiska ir deputātu attieksme pret šo priekšlikumu. Paldies! Es ceru, ka jūs to atbalstīsit.

Sēdes vadītājs . Juris Dobelis, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Šī pēdējā uzstāšanās man ļoti atgādināja ļoti pazīstamu personu Latvijā — Marģeru Martinsonu. Viņam arī ir daudz bērnu, un viņš vienmēr ļoti daudz runā par... (No zāles deputāte Kušnere: “Man nav daudz...”) Viņš ļoti daudz runā par to, ka tas viss ir jādara un jāatbalsta... Tā kā es šo cilvēku pazīstu diezgan sen, es labi redzu, ks viņa runas un darbi stipri atšķiras.

Redziet, ļoti interesanti ir nākt tagad šeit no opozīcijas un runāt. Es gribētu atgādināt, ka pirmo dienas pusi opozīcija darbā vienkārši nepiedalījās. Paņemiet, lūdzu, izdrukas, un jūs redzēsiet, ka viņi nevienā balsojumā nav piedalījušies. Mums knapi 50—52 deputāti visu laiku balsoja. Tagad nezin kāpēc atmodās. Ja jau jūs būtu norāvuši, kā saka, to kvorumu, tad vispār nemaz netiktu līdz šim likumprojektam. Tad kur tad ir tagad loģika atmosties un briesmīgi nākt un runāt?

Protams, ir skaisti šeit tribīnē runāt par to, ka vajag at-balstīt mātes un bērnus un vajag uzlabot demogrāfisko stāvokli. It kā mēs to visi nezinātu. Šeit ir runa par konkrētiem priekšlikumiem. Tie ir konkrēti priekšlikumi, bet nākt šeit un vispārīgi izrunāties, tas, protams, ir ļoti skaisti, jo varbūt vie-nam otram, kas klausās, rodas iespaids, ka kāds te briesmīgi mīl bērnus vairāk nekā citi. Tāpēc jūs labi dzirdējāt valdības pārstāvja konkrētos priekšlikumus, konkrētos piedāvājumus, kas tiešām uzlabos mātes un bērna stāvokli, kas tiešām būs praktiski, un tāpēc es ļoti aicinātu nekādā gadījumā vismaz tos, kas pragmatiski mēģina kaut ko palīdzēt, neatbalstīt šādus priekšlikumus, kas nav pamatoti ne ar kādiem finansiāliem aprēķiniem.

Sēdes vadītājs . Andris Saulītis, Tautas kopa “Brīvība”.

A.Saulītis (TKB). Es gribētu varbūt sākumā, dārgie kolēģi, pateikt, ka runāsim ar tādiem jēdzieniem, kas ir mums Satversmē un likumdošanā, un tāda jēdziena kā opozīcija vispār nav. Ir frakcijas, un Satversmē ir minēts, ka ir valdību veidojošās frakcijas, bet tā jau ir tikai tāda vienošanās jeb akts uz kārtējo valdību. Mēs nezinām, cik šī valdība ilgi būs, un man ir pieredze, strādājot ar kolēģiem, kas tagad valdību veido, arī tādos apstākļos, kad viņi neveidoja valdību, un tad viņu runas ļoti stipri atšķīrās, un kareivīgums stipri atšķīrās, un es atceros arī, kā kolēģi stāstīja, ka Dobeļa kungam arī bija 5.Saeimā problēmas, kad viņš izkrita un netika Saeimā, tad viņam bija citas lietas... un kā viņš risināja, ne tik mierīgi, viņš risināja tā, ka viņš saviem kolēģiem pat mēģināja ar vāzi mest un pārmest par vēlēšanu kampaņu. Bet tas, es domāju, ne šodien, un es arī nekad nerunātu, ja Dobeļa kungs nenāktu šeit.

Bet šī problēma tik tiešām ir ļoti nopietna, un es pateicos mūsu Saeimas daiļajām kolēģēm Kreituses kundzei, Kušneres kundzei, ka viņas uzņēmās to drosmi aizstāvēt, un es tomēr uzskatu, ka tā summa nav tik liela, un arī mātes šodien tik tiešām... Ja varbūt mēs dzīvotu kaut kādā ļoti stabilā valstī, ja mums nebūtu šis pārejas periods, ja mūsu valstī 200 gadu nebūtu kara un visi maksātu ļoti labi nodokļus, tad es vēl to saprastu. Bet šajā pārejas brīdī, kad ļoti grūti ir atrast darbu un nodrošināt, un arī tie bērni, kas ir šodien piedzimuši daudzām ģimenēm, varbūt arī nebūtu plānoti. Man arī pašam mājās ir trīs bērni. Un mēs ar sievu esam daudz vakaros runājuši, ja mēs būtu zinājuši, ka tādas ir kolīzijas, tādas situācijas, varbūt man viņu šodien arī nemaz nebūtu. Vienkārši mēs dzīvojam citā laikā, un daudzas, kā saka, ģimenes bija pieradušas pie citām sociālām garantijām un ir rēķinājušās ar to, un tagad ir iznācis savādāk, tāpēc es tomēr lūgtu saprast kolēģus, ka šeit nav triviāla situācija. Mūsu valsts ir pārejas periodā, un mums ir zināmā mērā jāizbalansē, jāatrod kompromiss ar pagātni, un tāpēc es tomēr šoreiz arī lielākajai daļai vīriešiem, kas šeit ir Saeimā, varbūt lūgtu pārdomāt, un es domāju, ka šīs divas kundzes te nenāks tikpat veltīgi runāt, un īpaši akceptējot ļoti konkrētos, es neatkārtošos vienkārši laika trūkuma dēļ, Kreituses kundzes priekšlikumus, viņi ir izsvērti, pārdomāti, un arī ir saņemta konsultācija no viņas dzīvesbiedra Kreitusa kunga, kas bija finansu ministrs, tātad šeit nav jāšaubās par profesionālismu, un es lūgtu jūs, kolēģi, tomēr atbalstīsim šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Roberts Jurdžs — otro reizi.

R.Jurdžs (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka Saulīša kungs un Kreituses kundze, kas nepiedalās mūsu komisijā, varbūt īsti neizprot un nav izlasījuši likumu. Bet Kušneres kundze, kura piedalījās komisijā, viņai tika paskaidrots. Atkārtoju vēlreiz. Te nav runa ne par pabalstu, ne par ko. Kreituses kundze vienkārši šajā priekšlikumā piedāvā noteiktu lielumu, milzīgu summu no pamatbudžeta iemaksāt pensiju fondos. Tātad, ja viņa ļoti labi aizstāvētu, tad varētu teikt, ka mēs iemaksāsim nākošgad lieko... apmēram 2 miljonus iemaksāsim pensiju fondos, bet tad tā nauda uz solidārā principa vairāk aizies pensionāram, nevis mātēm. Un varbūt paskaidrosim uz Saulīša piemēra, kādu tad pabalstu viņš saņem par trešo bērnu. Teiksim, Saulīša kungam ir piedzimis trešais bērns... ceturtais.... nu ātri piedzims nākošgad... Tātad Saulīša kungs, ja viņš aizsūtīs sievu laicīgi pie ārsta, uzreiz saņems 196 latus. Nākošais. Saulīša kunga sieva 70 dienas, ja viņa laicīgi aizies pie ārsta, 70 dienas, tas ir, vairāk nekā 2 mēnešus, saņems 100% vidējo algu, ko viņa ir iepriekš saņēmusi. Nākošais. Saulīša kunga ģimene saņems bērna kopšanas pabalstu līdz pusotram gadam, tas nav vienreizējs pabalsts, Kušneres kundze... līdz pusotram gadam 12 ar pusi latu, bet no jūlija — 30 latus saņems. Tātad ģimene pusotru gadu saņems 30 latus. Tālāk, no pusotra līdz 3 gadiem saņems 7 ar pusi latus. Tas ir tagadējā situācijā, un tad valsts ģimenes pabalsts, kas arī nav vienreizējs un var ilgt 18 gadus, katru mēnesi 18 gadus, tās tiešām summas ir mazas, un par ceturto bērnu tā ir 6.80 lati.

Sēdes vadītājs. 2 minūtes ir pagājušas, Jurdža kungs.

R.Jurdžs. Tātad šeit ir tikai runa par budžeta pārdali uz pensiju fondu. Tā kā tam nav nekāda sakara ar bērna pabalstiem. Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Man ir ļoti interesanti no malas skatīties šo strīdu, kuru būtībā pārvērš par tādu... kā lai saka, gandrīz vai mēģina pateikt, ka cilvēki, kas šeit runā par mātes un bērna stāvokli, gandrīz vai mēģina pateikt, ka viņi nezina ciparus, kaut gan šiem cilvēkiem priekšā ir divas vēstules. Viena vēstule ir parakstīta no ministra Makarova kunga un otra ir no parlamentārā sekretāra Jurdža kunga. Šeit jau bija runa par to, ka šajās vēstulēs minētie cipari vispirms stipri atšķiras. Tas parāda to, ka gan šajā gadījumā Labklājības ministrija, gan varbūt vēl vairāk arī budžeta veidotāji, mēs nevaram par to vēl precīzi spriest, mēs to budžetu dabūsim rīt, parīt, arī varbūt budžeta veidotāji ne visai precīzi orientējas šajā situācijā.

Es gribētu teikt, ka tas, kā mēģina pašreiz šo jautājumu pārvērst par tādu vai nu neizpratni, vai savstarpēju apvainojumu izteikšanu, tas ir vismaz ciniski. Tas ir vismaz ciniski, ja skatās no to cilvēku viedokļa, kuriem ir šie bērni un kuri nezina, ko ar to bērnu pēc pusotra gada darīt, jo sakarā ar to, ka pašvaldībām hroniski trūkst līdzekļu, hroniski trūkst līdzekļu... šie bērnudārzi tiek viens pēc otra slēgti. Vai var iznākt šeit priekšā labklājības ministrs jeb parlamentārais sekretārs un pateikt datus, cik bērnudārzi ir slēgti? Cik mēs zinām, cik mēs esam interesējušies, šāda apskata, šāda pētījuma vispār nav. Šāda statistika netiek vesta. Ja šeit mēs runājam par vienreizējiem pabalstiem mātei, tad pietiek salikt šos ciparus kopā, parēķināt un apskatīties, ko viņa dabū reāli un apskatīties reāli uz šo priekšlikumu, kas ir datēts kā Kreituses kundzes priekšlikums. Šis priekšlikums parāda... jā, to, ka kā sociālais pabalsts šī nauda aizies pensiju fondā. Bet tad jau mēs varam sākt runāt par to, vai tad pensiju fondā un pensionāriem nauda nav jādod? Vai tad nav jādod? Vai tad nebūtu svētākais pienākums šeit skaidri un gaiši runāt ciparu valodā par šo priekšlikumu un vienoties, ka 2 miljonus var atrast. 2 miljonus var atrast! Tā nav liela summa. Mēs ķersimies pie investīcijas programmas šeit pēc pāris nedēļām. Es šo investīciju programmu pamatīgi pētu. Tur lieli miljoni tiek dalīti. Un kā es teicu šeit, no tribīnes, tie tiek dalīti draugiem bez paskaidrojumiem, bez atreferējumiem. Vienīgais, kas tādā situācijā paliks pozīcijas deputātiem, uzvesties tā, kā šodien. Tā kā Dobeļa kungs šeit runā pilnīgi apsurdi, pat līdz tādām replikām, ka opozīcija nav zālē bijusi. Mēs varam paņemt šeit izdrukas un paskatīties. Opozīcijas deputāti bija tieši tie, kas šeit sēdēja un visu laiku balsoja. Arī tad, kad šeit bija tikai 55 balsotāji.

Tāpēc es domāju, ja mēs jautājumu par mātēm un bērniem un par pensionāriem pārvērtīsim par jautājumu, kas ir vienkāršs, kā lai es teiktu, vienkārši ciniska attieksme. Es domāju, ka tā mēs šeit tālu netiksim. Es domāju, ka mēs aicināsim katrā ziņā un, cik varēsim, publicēsim šos balsotājus, šos deputātus, kas balso pret šādiem manā izpratnē nelieliem naudas pielikumiem visvājākajās vietās, kas rada vislielāko sociālo spriedzi. Vai šeit cilvēkiem ir bērni? Es nedomāju, ka Vītola kungam šeit būtu jānāk runāt par visiem jautājumiem. Bet vai cilvēki, kam ir bērni, var nākt šeit priekšā un pastāstīt, cik viegli ir ar pusotra gada vecu bērnu mātei atrast darbu Latvijā? Es domāju, ka praktiski neiespējami. Arī tad, ja viņai ir laba izglītība. Ko tas tālāk nozīmē? Ja viņas vietā nenomaksās sociālo pabalstu. Vai to jūs nesaprotat? Es domāju, ka šeit visi pieauguši cilvēki to saprot. Es domāju, ka vajadzētu domāt no sociālās spriedzes mazināšanas viedokļa par tiem jautājumiem, kur neprasās lielas summas, bet nevis automātiski vienam stāvēt priekšā un uzvaktēt, kā tad parlamentārieši balsos. Šis jautājums, manuprāt, tā nav stādāms. Arī skatot budžetu, mēs atradīsim reālas iespējas, no kurienes, it īpaši, es uzsveru vēlreiz, no investīciju programmas šādas summas saņemt un paņemt. Es negribu šeit ieviest nekādu destruktīvismu vai kaut ko tādu, kas apgrūtinātu valdības darbu, bet nelielas pārbīdes ir iespējamas, un tās, manuprāt, ir jādara, un tāpēc es aicinu deputātus tomēr pēc sirdsapziņas balsot, jo šis balsojums noteikti tiks publicēts un par to tiks daudz runāts. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Imants Liepa, frakcija “Latvijai”.

I.Liepa (TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribu pievērst visu klātesošo uzmanību trim aspektiem.

Pirmais aspekts ir par pašreizējo ārkārtīgi satraucošo demogrāfisko situāciju Latvijā. Apbraukājot mūsu laukus, ļoti daudzos pagastos mēs iegūstam atziņu, ka, piemēram, viens cilvēks piedzimst gadā, bet 15-20 nomirst. Mūsu populācija ir novecojusi populācija. Tas ir jāatzīst. Tāds nu ir mūsu veco cilvēku liktenis, ka ātrāk vai vēlāk mēs aizejam, un tas ir dabas ielikts normāls process. Bet tas, ka jauniem cilvēkiem bērni nedzimst, lūk, tas vairs nav normāli! Pirms pieciem sešiem gadiem zinātnieku izteiktās prognozes par to, ka latviešu tauta izmirst, šodien jau reāli ar faktiem apliecinās. Tie jau ir fakti. Mūsu tautas izmiršanas fakti. Ko darīt! Neapšaubāmi, ka šajā ziņā vispirms ir jāuzlabo materiālais stāvoklis, un pirmām kārtām ir jāizvirza visi iespējamie līdzekļi un visi iespējamie pasākumi, lūk, dzimstības palielināšanai. Šajā gadījumā nevajadzētu žēlot divus vai trīs miljonus šim cēlajam mērķim.

Vēl jo vairāk. Šādos apstākļos, pie tik milzīgas mirstības, kāda ir mums, un pie tik ārkārtīgi mazas dzimstības, neviens pasākums, kuru mēs šeit, Saeimā, varam iestrādāt, nevar būt par daudz šā stāvokļa uzlabošanai. Pie tādas attiecības, kur ir 1:10 un 1:15, tagad runāt par 4,5 latu piešķiršanu katrai māmiņai par bērna piedzimšanu kā lielu uzvaru. Ziniet, tad, kad aizbrauc uz laukiem un kad sarunājas ar šiem cilvēkiem, jau izklausās kā zināmā mērā ņirgāšanās par viņiem. Tas ir pirmais aspekts.

Otrais aspekts, par ko es gribu runāt, tas ir, par to, ka šeit, šodien Saeimā, skaidri ir redzams interešu konflikts starp deputāta statusu un starp parlamentārā sekretāra statusu. Šeit uzstājās divi deputāti, un nevar saprast, vai viņi uzstājās šeit, Saeimā parlamentārā sekretāra statusu. Šeit uzstājās divi deputāti, un nevar saprast, vai viņi uzstājās šeit, Saeimā, kā divi no simts deputātiem, vai viņi uzstājās kā valdības pārstāvji, kas, lūk, aizstāv par katru cenu valdības intereses, lai nebūtu mazliet jāpadomā, ievedot attiecīgās korekcijas 1998.gada budžeta likumprojektā, kuru gan mēs vēl neesam pat saņēmuši.

Visbeidzot es gribu aicināt, cienījamie koļeģi, atteikties no savstarpējas sacenšanās apmelot vienam otru, apmētāt ar dubļiem vienam otru un citādām, teikšu vienkārši, nesmukām izdarībām.

Dobeļa kungs šodien pārmeta opozīcijai, ka tā tikkos atmodusies. Es arī piederu pie opozīcijas un nevienu minūti neesmu šajā zālē kavējis, un visu laiku esmu sekojis līdzi un piedalījies balsošanā. Un, ja kāds gudrs cilvēks šeit runā par opozīciju vispār, tad viņš runā arī par mani. Un es, lūk, šādas nostādnes noraidu.

Šeit es kādreiz uzstājos nedēļas divas atpakaļ, kad bija runa par datoriem. Arī tad viens gudrs vīrs šeit kāpa tribīnē un sāka man mācīt latviešu valodu, it kā es būtu sajaucis izkliedi ar izklaidēšanos. Nebūt ne! Toreiz, kad runājām par datoriem, es apzināti teicu vārdu “izkliede”, ar to domādams stresa noņemšanu, stresa izkliedi, kāda ir mums neapšaubāmi un kur kompjūteri lielu darbu dara, bet katrā ziņā tas ir svarīgs aspekts, bet mazāk svarīgs nekā šo kompjūteru ieguldījums tautsaimniecības vispārējā attīstībā. Lūk, es ieteiktu no šādām tēvišķīgi izteiktām pamācībām, kolēģi, atturēties. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Rubins, Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

A.Rubins (TKB). Deputāti! Es pilnīgi atbalstu Kreituses priekšlikumu, un es domāju, ka mums ir jāatbalsta visi priekšlikumi, kas veicinātu demogrāfiskā stāvokļa uzlabošanos. Latvijā ir viszemākā dzimstība. Nesen presē lasījām, ka tikai 10 līdz 15 procentu bērnu dzimst veseli no tās zemās dzimstības, kas ir. Viens no iemesliem, kāpēc mums Latvijā nedzimst bērni, ir tāpēc, ka ir ļoti zems materiālais nodrošinājums. Mums ir jāstimulē. Mums vispār ir jādomā vēl vairāk. Šodien ko mēs redzam? Deputāte Kreituse ir iesniegusi priekšlikumu, jo viņa saprot šo situāciju. Viņai ir bērni. Uzstājās deputāts Saulītis, viņam ir daudz bērnu, viņš to zina. Es arī varu runāt droši. Es esmu piecus bērnus izaudzinājis. Es nezinu, cik ir parlamentārajam sekretāram liela ģimene un kā intereses viņš aizstāv? Vai tikai šauri domā par savas ģimenes interesēm? Mums visiem Latvijā, es domāju, jāveicina dzimstības pieaugums. Tas ir viens, ar ko mēs varam veicināt šodien, atbalstot šo priekšlikumu. Protams, ir jāizstrādā kompleksa programma, kas veicinātu visu jauno ģimeņu apgādāšanu arī ar dzīvokļiem. Ne tikai ar to niecīgo pabalstu, kas ir paredzēts šos trīs gadus. Kaut gan tas arī būtu atspaids. Tāpēc es domāju, ka noteikti ir jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

G.Valdmanis (TKB). Prezidij! Padomes pārstāvji un tau-tas pārstāvji! Mēs visi zinām, ka ir ievesta kārtība, zem kuras mūsu tautai ir jāizmirst. Valdību veidojošās frakcijas var veidot situāciju, kur G-24 kredītā vien var valsts uzņemties 34 miljonus latu parādu, un tas aiziet tikai zagļiem. Bet, lai mēģinātu karot drusku ar to genocīdu, kas notiek pret mūsu tautu, 2 miljoni latu gadā ir par daudz. Saprotiet, kas šeit notiek! Kungi ir nolēmuši, ka labāk būtu, ka nebūtu tāda kašķīga latviešu tauta, un vienkārši “velk to cilpu”. Saprotiet, ka 2 miljoni latu, kas tiktu izdoti tai mātei, lai viņa varētu audzināt to bērnu. Lielākā daļa no tās naudas atnāktu atpakaļ valsts budžetā. Tā nauda, kas tiek izdota vietēji, atgriež procentus vai PVN, vai bērnudārzu skolotāju algās, vai kā. Nāk nodeva atpakaļ tautai. Mums, lai audzinātu mūsu nākamo paaudzi, ir jāizdod tā nauda un jāizdod daudz, daudz vairāk. Lai audzinātu mūsu nākotni, lai viņa dzimtu, lai viņa būtu vesela, lai viņa būtu skolota, lai viņa būtu darba un peļņas spējīga.

Mēs varam aizņemties daudz, daudz naudas. Kanādā un Amerikā caurmērā parāds uz iedzīvotāja galvu ir 40 000 latu. Bet mēs šeit skopojamies. Un it kā nespējam atrast to naudu, kas ir ļoti, ļoti nepieciešama. Mēs visi zinām demogrāfisko stāvokli. Kaut kas būtu jādara. Es domāju, ka mēs varētu Kreituses kundzi kritizēt, ka par daudz maz tiek prasīts. Bet nekad, ka par daudz. Mūsu tauta stāv iznīcības sliekšņa priekšā. Katru gadu ir 20 000 mazāk latviešu, nekā bija iepriekšējo gadu. Caurmērā padomju okupācijas laikā tādu ciparu nebija. Baigajā gadā tikai divreiz vairāk cilvēku tika mocīti vai apcietināti, un tikai 20 000 no tiem aizgāja bojā. Mums ir lielāks genocīds šodien pret mūsu tautu, nekā bija baigajā gadā. Kreituses kundze nāk ar lūgumu, lai mēs druscītiņ to situāciju uzlabotu. Un tie, kas it kā aizstāv mūsu tautu, tie, kas it kā aizstāv mūsu valsti, tie saka: Nē! Mēs drīkstam taisīt situācijas ar vienu vien darījumu, kur 15 līdz 17 reizes lielāks parāds tiek veidots — G-24 kredīts nekā šis mazais, mazais atbalsts mūsu tautas atdzimšanas procesā.

Ziniet, ka tie zagļi neņem tikai no tās G–24 naudas. Viņi ņem daudz, daudz vairāk. Mēs redzam, kā Krištopana kungs pārvalda 50 000 miljonu latu tranzītceļus, skopojas par to, vai drīkst vai nedrīkst Vaiņodē būt vilciens. Vai bērni drīkst vai nedrīkst braukt no Vaiņodes uz Liepāju uz skolu. Un viņam nav kauna.

Mums šodien Ārlietu komisijā stāstīja, ka Birkava kungs, sēžot blakus Primakova kungam, dabūjis apsolījumu, ka Krievija vairs mūsu zemi neokupēs. Viņiem nav ko okupēt. Viņi visu izpirks. Un šeit nebūs latviešu, kurus viņi varētu apspiest. Mums ir valdība, kas ir nolēmusi iznīcināt mūsu tautu. Es gribu redzēt, kas balsos ar valdību un kas balsos ar Kreituses kundzi. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (TB/LNNK). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pastāv tomēr zināms solidaritātes princips starp paaudzēm. To, ko mēs nopelnām un šodien iemaksājam nodokļos, to pensionāri saņem. Un, ja nebūs to bērnu, tad vienalga, cik tai mātei aprēķinās, būs koeficientu sistēma, būs pārrēķināšanās, un “čiks” vien sanāks no tās pensijas, jo, ja pagājušajā gadā, pēc Pilsonības un imigrācijas departamenta datiem, 17 000 bērnu ir dzimuši, tad 11 gadus atpakaļ bija 37 000. Un tādēļ tie jaunie cilvēki daudz labāk vēlētos šodien saņemt tos tiešos pabalstus, bet tiem, kam ir mazbērni, tiem pašreiz ir pieņemamāka tā doma, ka labāk iemaksāt Sociālās apdrošināšanas fondā. Un pareizi Kreitusa kungs teica: “Bet vai tad pensionāriem arī nevajag?” Un tādēļ tomēr komisija atbalstīja šo valdības viedokli, ka mums ir jāstimulē šīs ģimenes ar maziem bērniem, un tādēļ ir pieņemamāka pieeja izmaksāt labāk tiešos pabalstus, un tādēļ komisija noraidīja deputātes Kreituses priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputātes Kreituses priekšlikumu — aizstāt 6.panta ceturtās daļas 2.apakšpunktā vārdus “pusotra gada” ar vārdiem “3 gadu”. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 6, atturas — 37. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Nākošais ir Juridiskā biroja priekšlikums — 6.panta piektās daļas ievadvārdus izteikt jaunā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Atbildīgā komisija precizējusi 6.panta piektās daļas 1.apakšpunkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem par 1.apakšpunkta redakciju iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Nākošais ir deputātes Kreituses priekšlikums — aizstāt 6.panta piektās daļas 2.apakšpunktā vārdus “pusotra gada” ar vārdiem “3 gadus”. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles deputāte I.Kreituse: “Balsojam!”) Deputāte Kreituse lūdz balsojumu par savu priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputātes Kreituses priekšlikumu — aizstāt 6.panta piektās daļas 2.apakšpunktā vārdus “pusotra gada” ar vārdiem “3 gadu”. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 4, atturas — 33. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Nākošais — Labklājības ministrijas priekšlikums — papildināt 8.panta pirmo daļu ar jaunu 3.apakšpunktu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Juridiskais birojs piedāvā 11.panta otrajā daļā likuma nosaukumu izteikt citā redakcijā, tas ir precizēts un nosaukts atbilstoši pareizam likuma nosaukumam. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums — 12.pantā pirmajā un otrajā daļā aiz vārdiem “obligātā brīvprātīgā” papildināt ar vārdu “apdrošināšana”. Komisija ir atbalstījusi, un redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta šo priekšlikumu. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums — 13.panta pirmajā daļā izslēgt vārdus “vietu un”. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk!

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums — 13.panta otro daļu izteikt jaunā redakcijā. Redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 13.panta otrās daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 13. panta ceturtajā daļā vārdus “vietu un”. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums — precizēt 14.panta sestās daļas redakciju. Komisija redakciju ir precizējusi, un šī redakcija ir labajā ailītē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 14.panta sestās daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums — 17.panta pirmajā daļā vārdus “nodokļu administrācija” aizstāt ar vārdiem “Valsts ieņēmumu dienests”. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Atbildīgā komisija precizējusi 20.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 20.panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 23. panta pirmajā un otrajā daļā vārdus “vietu un”. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — papildināt 23.pantu ar jaunu trešo daļu. Redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 23.panta trešās daļas redakciju nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums — pārejas noteikumu 1.punkta sākumdaļu izteikt jaunā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret pārejas noteikumu 1.punkta redakciju iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk!

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums — 2.punktā aizstāt skaitli un vārdu “21.pantā” ar skaitli un vārdu “18.pantā”. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums — 3.punktā izteikt sākumdaļu citā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt šai redakcijai. Pieņemts. Tālāk!

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt pārejas noteikumu 4.punktu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 5.punktu. Redakcija ir izklāstīta. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret pārejas noteikumu 5.punkta redakciju iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 6.punktu, un redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — papildināt pārejas noteikumus ar 7.punktu, un arī redakcija jums ir stādīta priekšā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums — likums stājas spēkā 1998.gada 1.janvārī. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo priekšlikumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es aicinātu Saeimu nobalsot par likuma pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Par valsts sociālo apdrošināšanu” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 16, atturas — 6. Likums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Likumprojekts “Noteikumi par zemes reformas pabeigšanas kārtību lauku apvidos” (Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi). Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Jānis Rāzna, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

J.Rāzna (DPS). Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Tātad dokumenta nr.3160. Mēs izskatām likumprojektu “Noteikumi par zemes reformas pabeigšanas kārtību lauku apvidos” (pēc Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem).

1.priekšlikums ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Par likumprojekta nosaukumu deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 1.pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti šā panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 2.priekšlikums ir deputātes Seiles priekšlikums. Komisija ir daļēji atbalstījusi un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā, tas ir, trešajā — nākošajā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas atzinumu par deputātes Seiles priekšlikumu iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 3.priekšlikums ir atbildīgās komisijas — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas — priekšlikums, un šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 4.priekšlikums ir deputātu Rāznas, Nagļa un Keiša. Komisija ir daļēji atbalstījusi un iestrādājusi savā 5. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 7.priekšlikums ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Jūs izlaidāt 6.priekšlikumu. 5. un 6.priekšlikumu jūs izlaidāt.

J.Rāzna. Es atvainojos. 5. ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 3.panta pirmā un otrā daļa ir redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret redakcionāliem precizējumiem 3.panta pirmajā un otrajā punktā iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 6.priekšlikums ir deputātu Rāznas, Nagļa, Keiša redakcionāls precizējums pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. Arī 4.pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 4.panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 6.pants ir izteikts kā 6.panta pirmā daļa. Būtībā redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 7.priekšlikums ir deputātes Seiles. Komisija to ir atbalstījusi un iestrādājusi savā 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 8.priekšlikums ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna . 7.pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs . Deputātiem par 7.panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

J.Rāzna . 9.priekšlikums ir deputātu Rāznas, Nagļa un Keiša priekšlikums. Tas ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs . Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna . 10.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu nav? Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna . 11.priekšlikums ir deputātu Rāznas, Nagļa un Keiša priekšlikums, daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs . Deputāti atbildīgās komisijas atzinumam par deputātu Rāznas, Nagļa un Keiša priekšlikumu piekrīt. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna . 12.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī piekrīt šim priekšlikumam. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna . 13.priekšlikums ir deputātu Rāznas, Nagļa un Keiša priekšlikums, kurš ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu pret 8.panta redakciju nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna . 14.priekšlikums ir deputātu Rāznas, Nagļa un Keiša priekšlikums, kas ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs . Deputāti atbildīgās komisijas atzinumam piekrīt. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna . 15. un 16.priekšlikums ir deputāta Rāznas un deputāta Bāna, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Mums laikam jāizskata atsevišķi katrs no šiem priekšlikumiem.

J.Rāzna . 15. ir deputāta Rāznas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam — neatbalstīt deputāta Rāznas priekšlikumu un izslēgt no 9.panta vārdus “īpašuma kompensācijas”? Deputāti piekrīt. Līdz ar to deputāta Rāznas priekšlikums ir noraidīts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna . 16.priekšlikums ir deputāta Bāna priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī šim komisijas atzinumam piekrīt, un šis deputāta Bāna priekšlikums ir noraidīts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna . 17.priekšlikums ir deputāta Rāznas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi un iestrādājusi savā 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs . Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Pieņemts. Tālāk!

J.Rāzna . 18.priekšlikums ir deputāta Bāna, ko arī komisija ir atbalstījusi un iestrādājusi atbildīgās komisijas 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Rāzna . Arī 19. priekšlikums ir deputātu Rāznas un Bāna priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi un iestrādājusi atbildīgās komisijas 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Rāzna . 15.lapaspusē tie, kas seko līdzi. Tātad šeit ir būtībā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 20.priekšlikums, kas ir atbalstīts. Un šeit ir vienkārši izlaists, un tālāk šie priekšlikumi par vienu numuru uz priekšu būs lielāki.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas piedāvāto 9.panta redakciju nav. Šis pants pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna . 21.priekšlikums — deputātu Rāznas, Nagļa, Keiša. Komisija ir atbalstījusi. Būtībā tas ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs . Deputāti tam piekrīt. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna . 22.priekšlikums ir deputāta Rāznas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs . Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu — neatbalstīt deputāta Rāznas priekšlikumu? Vēlas runāt deputāts Jānis Rāzna. Lūdzu!

J.Rāzna . Godātie kolēģi! Es gribu aicināt jūs atbalstīt šo manu 22.priekšlikumu. Būtībā šeit runa ir par to, ka juridiskās personas, kuras līdz 1.novembrim būtībā nevarēja saņemt zemi un izpirkt par parastajiem privatizācijas sertifikātiem, šobrīd praktiski viņām tiek piedāvāta izpirkšana par kompensācijas sertifikātiem un naudu. Mēs zinām, kāda situācija ir laukos, un tāpēc šeit, savā priekšlikumā es aicinu būtībā, es esmu iestrādājis to, ka zemi, kas juridiskajām personām ir piešķirta pastāvīgā lietošanā lauksaimniecības vajadzībām, ka šo zemi juridiskās personas varētu izpirkt vai nu par kompensācijas sertifikātiem vai par latiem, bet maksāšanas līdzekļus izvēlētos šī juridiskā persona. Jo mēs šeit šajā likumprojektā arī iestrādājām, ka, ja zeme zemes īpašniekam vai mantiniekam vēl nav uzsākta ierādīt, viņš var atteikties no šīs zemes, saņemot likumā noteiktajā kārtībā kompensācijas sertifikātus. Tādā gadījumā mēs zinām, ka ļoti daudzi cilvēki zemi nevēlas saņemt īpašumā. Tātad pieaugs kompensācijas sertifikātu skaits, un šādā situācijā tad varētu būt arī kaut kāds līdzsvars, ka tie cilvēki, kas atsakās saņemt šos kompensācijas sertifikātus, tajā pašā laikā juridiskās personas varētu šos kompensācijas sertifikātus iegādāties. Un šeit valsts nekādu lielu naudu nenopelnīs, ja tā pieprasīs kādus 20 vai 30% no šīs zemes vērtības maksāt latos. Praktiski tirgus notiek starp bijušajiem zemes īpašniekiem, kas atsakās, kas saņēmuši kompensācijas sertifikātus, un starp tiem, kas šobrīd ir pieprasījuši zemi un grib šo zemi nopirkt. Tāpēc es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt un lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs . Kārlis Leiškalns... noņem. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par deputāta Rāznas priekšlikumu — papildināt 11.panta 3.punktu ar jaunu teikumu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Un lūdzu vēlreiz balsot par deputāta Rāznas priekšlikumu — papildināt 11.panta 3.punktu ar jaunu teikumu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 6, atturas — 15. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna . 23.priekšlikums ir deputāta Bāna priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi, būtībā tas bija identisks, tikai deputāts Bāns savā priekšlikumā iestrādājis, ka zemi var šīs juridiskās personas izpirkt ar parastajiem sertifikātiem.

Sēdes vadītājs . Es atvainojos, jūs runājat par 22.priekšlikumu?

J.Rāzna . 23.priekšlikumu. Šeit ir izmainīta numerācija par vienu tālāk uz priekšu. Tautsaimniecības komisijas priekšlikumam numurs nebija pielikts klāt. Par vienu uz priekšu — 23. Būtībā 22.priekšlikums, kurš pēc būtības ir 23.

Sēdes vadītājs . Es atvainojos, cienījamais referent, 18.lappusē ir 21.jūsu priekšlikums, ko mēs pieņēmām, un tālāk ir 22. deputāta Bāna priekšlikums, ja mēs skatām dokumentu nr. 3160, nekādi citi papildu dokumenti nav iesniegti.

J.Rāzna . Jā, nu tas ir 22.priekšlikums.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu — neatbalstīt deputāta Bāna priekšlikumu ar numuru 22, kas ir tabulā, iebildumu nav. Noraidīts šis priekšlikums. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna . 23.priekšlikums ir deputātu Rāznas, Nagļa un Keiša, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti tam piekrīt. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna . 24. ir Tautsaimniecības komisijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna . 25.priekšlikums ir deputātes Seiles, ko komisija ir atbalstījusi un iestrādājusi deputātu Rāznas, Nagļa un Keiša priekšlikumā kā jaunu 17.pantu.

Sēdes vadītājs . Deputāti atbildīgās komisijas atzinumam nepiekrīt. Vēlas runāt Indulis Emsis, Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

I.Emsis (LNRP, LZP).Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es gribu pievērst jūsu uzmanību 25.un 26.priekšlikumam. Šeit šajā likumā tiek iestrādāta norma, ka strīdus izskatīs tālāk Centrālā zemes komisija, un šeit mums jāizšķiras... ar šo pašu mēs izšķiramies par Centrālās zemes komisijas tālāko likteni, tātad te ir runa par to, ka tā pastāvēs vēl ļoti ilgstošu laika periodu, jo pēc tam, kad beigs pastāvēt vietējās zemes komisijas, tad te ir rakstīts, ka visus strīdus pirmām kārtām varēs pāradresēt Centrālajai zemes komisijai un tālāk tiesai. Tātad šī izšķiršanās ir ļoti nopietna par to, kādas funkcijas un cik ilgi būs Centrālajai zemes komisijai. Es ļoti lūdzu ieskatīties šajā dokumentā, jo tā ir tāda izšķiršanās, ko šobrīd mēs izdarām uz ilgāku laiku, un tas... te ir paslēpts faktiski, cik ilgi pastāvēs šāda Centrālā zemes komisija, un, manuprāt, strīdus un visādas lietas izskatīt netiesiskā veidā ir diezgan liels atavisms, kuru es rosinātu pēc iespējas ātrāk pārtraukt. Paldies!

Sēdes vadītājs . Vai vēl kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Šeit ir tiešām paildzināts vai noteikts laiks, līdz kuram var pastāvēt Centrālā zemes komisija, kas izšķir šos strīdus, tas ir, līdz zemes reformas pabeigšanai Latvijā. Vēlāk visi šie strīdi piekrīt tiesai. Es vienkārši domāju, ka šo daudzo zemes strīdu, jo sevišķi strīdu par zemes maksas noteikšanu un tamlīdzīgi, pārlikšana uz tiesām būtu apgrūtināta, jau tā šobrīd apgrūtināta tiesa, un šie procesi ievilktos līdz bezgalībai. Tā ka es esmu tomēr sliecīgs un aicinu arī jūs atbalstīt deputātu grupas priekšlikumu 17.pantā. Paldies!

Sēdes vadītājs . Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Cienījamie deputāti! Es arī gribētu pievienoties Emša kungam, man liekas, Leiškalna kungam, jo no man zināmās tiesas prakses es redzu, ka visi nopietnākie strīdi tā vai tā nonāk tiesā, un līdz ar to tas, ka mēs ievedam vēl vienu starpinstanci un šo Centrālo zemes komisiju, kas pa starpu skatīs šīs lietas, tas ir vienīgi šo lietu īpaša ieildzināšana. Tāpēc es atbalstītu priekšlikumu par Centrālās zemes komisijas darbības izbeigšanu.

Sēdes vadītājs . Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka Latvija tik ļoti šobrīd cenšas panākt, lai tā tiktu atzīta arī juridiskā ziņā kā valsts, kura var sākt sarunas ar Eiropas Savienību, un, ja Latvija grib būt tiesiska valsts, tā aizbildināšanās ar tiesu pārslogotību vai tiesnešu aizņemtību, vai citām lietām ir pilnīgi nevietā, jo tādā gadījumā mēs kļūsim ūnikums, kur deputāti... Jo Centrālo zemes komisiju mēs šeit apstiprinājām. Un, Rāznas kungs, jūs laikam pats esat šinī institūcijā, vai jūs patiešām uzskatāt, ka jūs esat tik augsta ranga jurists, lai izšķirtu mantiskus jautājumus, kas ir jārisina. Ja ir tiesiska valsts — ir tiesa, un, ja ir par maz tiesu, tad ir jārisina jautājums, kā šo institūciju paplašināt, bet vienkārši birokrātiski turēt aparātu un deputātiem likt risināt lietas, kur viņi nav kompetenti, absolūti neatbilst tai kārtībai, par kuru mēs runājām, ja runājam par Eiropas Savienību.

Sēdes vadītājs . Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”. Otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Es tomēr gribu pievērst jūsu uzmanību terminam “līdz zemes reformas beigām”. Pie kam strīdniekam vai kādam no strīdus pusēm nebūt nav liegts vērsties ar strīdu tieši tiesā. Es domāju, ka šajā gadījumā Centrālā zemes komisija var būt par tādu arbitrāžu, kas samierina, ja cilvēki ir ar mieru piekrist Centrālās zemes komisijas lēmumam, tad viņiem šie tiesas procesi atkrīt, tas ir ātrāk, lētāk un patīkamāk, bet, protams, tiesas process šajos jautājumos netiek izslēgts ar šo pantu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas par šo priekšlikumu. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Rāznas kungs.

J.Rāzna . Vispirms par Centrālās zemes komisijas kompetenci. Es tiešām varu šeit, stāvot tribīnē, apgalvot, ka mūsu republikā nekur nav vairs tik kompetentu cilvēku zemes likumdošanas jautājumos, kādi ir Centrālajā zemes komisijā un kādi ir Centrālās zemes komisijas darba grupā. Un es jums nosaucu tikai dažus, tie, kas ir sākuši strādāt no pašu pirmo likumprojektu izstrādāšanas — Leščinska kungs, Lauksaimniecības universitātes doktors, profesors Ločmeļa kungs, Čepānes kundze, Seiles kundze un vēl vesela virkne bez deputātiem, kas šajā komisijā darbojas, pavisam 21 cilvēks.

Otrs moments. Man liekas, šeit mēs neizskatām — būt vai nebūt Centrālajai zemes komisijai. Šī Centrālā zemes komisija noteikti pastāvēs līdz jaungadam, bet šobrīd vienā dienā pie mums griežas ap 40 cilvēku, lai šos jautājumus varētu vēl sakārtot, un tāpēc, ja mēs izlemsim, ka šādai Centrālajai zemes komisijai nevajag būt, kur es uzskatu, ka tas būs muļķīgs solis no jūsu puses, jo diez vai kāda valsts varētu atļauties šos cilvēkus, kas ir tik kompetenti, kas tur strādā, viņus vienkārši atbrīvot un pateikt, ka reforma ir pusceļā, ka viņi mums vairs nav vajadzīgi. Tāpēc katrā ziņā es negribu aicināt balsot ne par, ne pret, bet deputātiem šeit būtu jāizlemj, vai ļaut līdz jaunajam gadam šai Centrālajai zemes komisijai šos jautājumus izskatīt.

Sēdes vadītājs . Godājamie kolēģi, vienosimies par procedūru. (No zāles deputāts Leiškalns: “Es pats to procedūru pateikšu.”) Deputātes Seiles priekšlikums ir iesniegts pie 16. panta, bet atbildīgā komisija to ir iekļāvusi piedāvātajā jaunajā 17.panta redakcijā. Līdz ar to, ja deputātiem nebūtu iebildumu, mēs par 16.pantu varētu atsevišķi nebalsot, jo šeit nekādi jauni priekšlikumi nav parādījušies. Lūdzu, Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Godātie deputāti! Es domāju, ka mums ir jābalso tieši par deputātes Seiles priekšlikumu, kas atstāj izvēles brīvību pašam strīdniekam — vai nu, vai nu — 17. pantā nosaka jau pārsūdzību pēc Centrālās zemes komisijas Augstākajā tiesā, un tas, manuprāt, ir nepareizi. Es atbalstu tieši Seiles kundzes priekšlikumu — vai nu, vai nu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Paldies! Tādā gadījumā mums ir jābalso par visiem šiem priekšlikumiem pēc kārtas. Vispirms lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputātes Seiles priekšlikumu — izteikt 16.panta pēdējo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 15, atturas — 6. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna (DPS). 26. priekšlikums acīmredzot automātiski nav balsojams.

27. priekšlikums. Deputātu Rāznas, Nagļa, Keiša... tātad, ko komisija ir atbalstījusi un iestrādājusi savā 28. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Gundars Valdmanis, Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

G.Valdmanis (TKB). Prezidij, padomes pārstāvji un tautas kalpi! Mums ar steidzamību divos lasījumos iedots likumprojekts, kas daļēji izpildīs okupācijas loku. Mēs šeit... mums ir uzdevums strīdēties par viskautkādām niansēm, bet, ja mēs pilnīgi gribam šito likumprojektu saprast, tad tiem, kuri izprata, ko varēs un ko nevarēs darīt ar sertifikātiem, kuriem tie sertifikāti ir paturēti un kuri varbūt ir bijuši par okupācijas spēku ievešanu šeit Latvijā... tie drīkst pirkt Latvijas zemi par sertifikātiem. Un es skatos uz to bezjēgu, kas šeit notiek, un noteikti nav atšķiroti... tie iedzīvotāji, kuri varbūt ir nevainīgi, kuriem varbūt vajadzētu atļaut kaut kādas tiesības šeit, no tiem, kas ir smagi vainīgi. Bet tie, kas ir iebraukuši ar armiju, ir okupējuši šo valsti, tagad spēs pirkt to, kas viņiem ir vajadzīgs, ar tiem sertifikātiem, kurus viņi ir no kāda latviešu onkuļa vai vecmammas nopirkuši pat par 80 santīmiem. Mums it kā nekādu apelāciju pret šitādu rīcību šajā likumā nav. Un tādā veidā, manuprāt, šis likumprojekts ir ļoti nepilnīgs.

Es apsolu, ka, ja Tautas kopa “Brīvība” tiks pie varas, un es ticu, ka viņai būtu jātiek pie varas, ka zemes pirkšanas tiesības tiks pārskatītas, un tie, kas ienāca šeit kā okupanti, jeb tiem, kas smagi kalpoja okupācijas varai, to zemi mēs atņemsim un samaksāsim viņiem ar sertifikātiem 80 santīmu vērtībā. Paldies!

Sēdes vadītājs . Godātais Valdmaņa kungs, es jums atgādinu Kārtības ruļļa 70. pantu — runātājs nedrīkst novirzīties no apspriežamā temata. 27. priekšlikumā, kuru mēs izskatām, nav ne vārda par sertifikātiem, nedz arī par okupācijas varu. Tādēļ jūs saņemat piezīmi par šī panta neievērošanu. Lūdzu tālāk!

J.Rāzna (DPS). Godātie deputāti! 27. priekšlikumā ir iestrādāts... Ja jūs atceraties likumu par zemes privatizāciju lauku apvidos un zemes reformu lauku apvidos, kuros ir iestrādāti termini, ka visi dokumenti ir jāiesniedz zemes komisijās līdz 1996. gada 1. jūnijam. Šobrīd ir ļoti daudz tādu cilvēku, kas vienkārši aizkavējās ar dažādu dokumentu iesniegšanu. Un ko dara pagasta zemes komisijas? Tās visas viņus sūta uz tiesu. Tiesa — tas ir pusgadu, gadu un vēl ilgāk viņam jāgaida, lai viņš varētu tālāk kārtot savus zemes īpašumus. Šinī priekšlikumā ir iestrādāts... ja tur ir tiešām kāds dokuments trūcis, ka Centrālā zemes komisija šo jautājumu var izskatīt. Un es aicinu jūs tiešām šo priekšlikumu atbalstīt. Valdmaņa kungs, par ko jūs runājāt, šeit nav pat smakas tajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par deputātu Rāznas, Nagļa un Keiša priekšlikumu ir? Gundars Valdmanis — otro reizi.

G.Valdmanis (TKB). Mīļie radioklausītāji, Saeimas Prezidij!.. Padomes kalpi un tautas kalpi! Saprotiet, cik interesanti. Var uznākt uz tribīnes tāds tautas pārstāvis kā Dobeļa kungs, runāt četrarpus minūtes par labām un sliktām īpašībām, kas varētu būt opozīcijai, un arī ne vispārīgi korekti, jo tur bija nepatiesi fakti, un viņu pie atbildības nesauca. Es runāju likuma beigās par likumu, kā nokārtos zemes īpašuma jautājumus Latvijā, un es lūdzu visiem, lai viņi balso pret, un man paziņo... un es domāju ļoti pamatoti, ka ir jābalso pret, bet man padomes pārstāvis Prezidijā paziņo, ka es runāju ārpus kārtas, un man dod norādījumus. Es domāju, lai visi padomā, kas šeit notiek. Nedrīkst pat brīvi izteikties, kad mēs šeit taisāmies to okupācijas ciklu pilnveidot, un ar šo likumu mēs nolemsim arī mūsu lauku zemes likteni. Un es domāju... es jums visiem lūdzu smagi apdomāt, kādu pogu jūs spiedīsit. Es spiedīšu pogu pret, es ceru, ka tādi, kas grib kā es saprast, ka likumprojekts ir nepilnīgs tieši tāpēc, ka tas nešķiro tos, kam ir tiesības pirkt zemi, no tiem, kam nav. Un, manuprāt, nav nevienam okupantam atļauts... jeb okupanta kalpam atļauja iegādāties legāli latviešu zemi un to mēs, Tautas kopa “Brīvība”, labosim, kad mēs tiksim pie varas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātais Valdmaņa kungs, jūs saņemat otru piezīmi, jo Kārtības ruļļa 72. pants nosaka, ka piezīmes vai domu apmaiņa par sēdes vadītāja rīkojumiem attiecībā uz sēdes vadīšanu nav pieļaujamas.

Ilga Kreituse — pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es gribētu, lai jūs pašlaik pēc visām piezīmēm, kas izteiktas, tomēr paņemtu šo likumprojektu un iedziļinātos 27. un 28. priekšlikumā. Un, manuprāt, šie priekšlikumi ir absurdi, jo kas iznāk šobrīd, ja ņem vērā šos priekšlikumus? Tad var tikt pārdalīti īpašumi, kas jau ir atdoti, kur cilvēki ir ievērojuši likumu un pieteikušies likumā noteiktajās normās. Un kas atkal ir? Atkal pārdalītājs ir caur Centrālo zemes komisiju. Tagad ir skaidrs, kāpēc ir jāizveido atkal šī komisija, kāpēc ir jāpagarina, kāpēc ir jāveido birokrātiskais process, bet galvenais — tas padara zemes reformu kā mūžīgu, bezgalīgu procesu, kuram nekad nav beigas. Jo tad visu laiku var parādīties klāt kāds jauns īpašnieks un atkal paprasīt kādu hektāru zemes. Es negribētu, lai Latvijā turpinās traģēdijas, kas ir saistītas ar šo īpašuma atgūšanu radinieku starpā.

Un tāpēc es aicinātu deputātus uzmanīgi izlasīt šo priekšlikumu un balsot pret. Ir noteikti termiņi, līdz kuriem bija jāpiesakās, tie ir ievēroti, likumā noteiktie dokumenti ir iesniegti, un turpinās zemes reformas process. Bet šādi nosa-kot, ka tas kļūst par bezgalīgu un mūžīgu procesu, principā dezorganizē visu ideju, kas bija saistīta ar īpašuma denacionalizāciju.

Sēdes vadītājs . Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Cienītā Kreituses kundze! Es tiešām neapšaubu jūsu prāta asumu, bet šeit nav runāts par situāciju, ka kāds var pieteikties uz zemi, kur ir īpašumi. Šeit tiek runāts par situāciju, kurā ir ļoti garas rindas arhīvos, un tik tiešām šāda izziņa — vecāsmātes miršanas apliecība vai kaut kas tamlīdzīgs — var aizkavēties. Pašreiz likums neļauj šo aizkavējumu ņemt vērā pagasta zemes vietējai komisijai, un cilvēks var griezties Centrālajā zemes komisijā, kas patiesībā attaisno kavējumu un neko vairāk.

Pie kam es aicinātu atbalstīt tiešām nevis 27., bet 28. priekšlikumu, ko ir atbalstījusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, lai atvieglinātu cilvēkiem šo garo procesu īpašumu atgūšanā, jo cilvēki šobrīd var apstrīdēt, teiksim, termiņu kavējumu kādam dokumentam, bet viņam šis apstrīdējums jāiziet cauri tiesai trijās instancēs, teiksim, līdz pat Augstākajai tiesai. Šajā gadījumā, izvērtējot situāciju, lēmumu par attaisnojumu dokumentu iesniegšanas termiņa kavējumā var pieņemt Centrālā zemes komisija. Tas ir tikai normāli, tas ir tikai dabīgi, un tas ir tikai taisnīgi attiecībā uz cilvēkiem, kas cenšas atgūt savu īpašumu. Pie kam runa ir tikai par savu īpašumu, nevis īpašumu, kas kādam jau ir piešķirts. Paldies!

Sēdes vadītājs . Godājamie kolēģi, tā kā tuvojas pārtraukuma laiks, pirms turpinām debates par šo jautājumu, mums ir jāizskata divi būtībā analoģiski desmit deputātu iesniegumi, kuri ierosina šī gada 1. oktobra ārkārtas plenārsēdi turpināt bez pārtraukuma līdz visu dienas kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanai. Būtībā šādu jautājumu ir parakstījuši 20 deputāti. Viens var runāt par, viens — pret. Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Šinī gadījumā es nevarētu piekrist cienījamo kolēģu viedoklim... ja jau mūsu gudrais Prezidijs ir nolēmis to, ka jābūt tādai dienas kārtībai ar 34 punktiem, un personīgi man šodien nav kur steigties, es labprāt, kā Dobeļa kungs teica, pasēdētu šeit labā kolektīvā, draudzīgā atmosfērā, es uzskatu, ka nav jābūt nekādam pārtraukumam un nav kur steigties. Mums ir labāk, lai process rit mierīgi, lai deputāti nesatrauktos, lai mierīgi iedzertu kafiju, būs arī bizness kafejnīcai, un nav nekur jāsteidzas, jo problēmu ir daudz, jautājumi ir gari, un vēlreiz saku: ja Prezidijs uzskata to, ka ir jābūt no pulksten trijiem 34 jautājumiem, es domāju, ka vajadzētu arī pārbaudīt izturību. Ne velti arī, ja kādam tur kāda sirdslēkme pēc tam, tas jau nav būtiski. Prezidijs to labi saprot un izdomā. Varbūt nākošreiz nākošnedēļ piedāvās arī 70 jautājumus ārkārtas sēdē. Un tādēļ es, kolēģi, uzskatu, ka nav kur steigties . Televizori arī ir, mierīgi... dīvāni arī ir, telpas ir siltas, kurina vismaz, varam sēdēt ilgstoši un kaut vai līdz naktij. Un, ja arī līdz rītam, tad rīt no rīta sāksim parasto sēdi, šeit sēžot.

Tādēļ es uzskatu, ka nekādu pārtraukumu nevajag, to tikai organizē kaut kādi plānā galdiņa urbēji un tie, kas grib organizēt destruktīvu darbību. Un tādēļ vajag turpināt mierīgi plenārsēdi ar pārtraukumu un... tādēļ normāli darbosimies. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu ievērot klusumu zālē! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par 20 deputātu iesniegumu — turpināt sēdi bez pārtraukuma! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 14, atturas — 6. Lēmums pieņemts. Ilga Kreituse — otro reizi.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Jā, es apsolu, ka es neteikšu to, ko es Leiškalna kungam teicu tad, kad es pēc viņa uzstāšanās... Bet es teikšu tā: Leiškalna kungs, jums šoreiz sniedza nepareizu informāciju. Tā kā viņš nav pazīstams ar to kārtību, kā tiek kārtoti dokumenti arhīvā un kādi materiāli tiek izsniegti. Tādas situācijas, kā jums teica Leiškalna kungs, ka izziņas nesaņemšanas dēļ jūs nevarat kārtot šos jautājumus, nav, jo arhīvs jums izsniedz dokumentus, ka ir pieņēmis no jums pieprasījumu, un norāda izpildes laiku. Tāda ir kārtība. Un, ja jūs kāds neesat to izdarījis un paši saņēmuši, tad kungiem vajag vispirms vainot pašiem sevi, nevis rakstīt jaunus likumus Centrālajai zemes komisijai.

Otra lieta. Vajag kārtīgi izlasīt. “Ja ir nokavējis termiņu...”, tātad tas nozīmē, ka jebkurš, nevis tas, kas jau ir iesniedzis dokumentus un gaida kaut kādu vienu vai otru. Ja ir nokavējis termiņu, līdz kuram bija jāiesniedz dokumenti. Tātad, jā, jo neko citu jau nevienam nevajag, kā tikai īpašumu. Nevienam jau nevajag lietošanas tiesības. Es saprotu, ka juristiem ir ļoti izdevīgi, it īpaši tai frakcijai, kurā pats pārstāvis vada Centrālo zemes komisiju.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Es domāju, ka šis, piemēram, 27.priekšlikums ir radies, pilnīgi nepārzinot mūsu likumdošanu šajā jautājumā, gan attiecībā uz tiesu darbību, gan arī uz to, kā šis jautājums līdz šim tiek regulēts. Mums šodien jau ir cits likums. Likumi, kas regulē zemes privatizāciju lauku apvidos, kur šie termiņi ir noteikti. Bija noteikts termiņš un tajā likumā tas netiek mainīts, līdz kuram, un ka pēc tam ir jāgriežas tiesā, kad šis termiņš... Un tagad mēs radām blakus otru likumu, kurš nosaka citādu kārtību. Pēc kāda likuma tad kuram ir jādarbojas? Tā ir vienkārši putra.

Otrkārt. Jautājums, ka Centrālā zemes komisija... Starp citu, arī Leiškalna kungam es atgādinu, ka bija arī šajā likumā pateikts, ka arhīvam ar visiem laikā iesniegtajiem pieteikumiem saistītās izziņas bija jāizdod jau līdz pagājušā gada 30.jūnijam. Tā kā, ja kāds nav izņēmis vai nav aiznesis izziņu no arhīva līdz zemes komisijai, tad tā ir viņa paša vaina.

Un visbeidzot. Priekšlikums par šāda jautājuma pārsūdzēšanu Augstākajā tiesā, tā absolūta neziņa par mūsu tiesību sistēmu. Augstākā tiesa mums darbojas tikai kā apelācijas un kasācijas instance, bet tur nevar griezties neviens tieši par kādas administratīvas iestādes lēmumiem.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Es domāju, ka te lietas būtība ir jāsauc īstajos vārdos, jo Leiškalna kungs, man liekas, varētu par šo jautājumu nerunāt. Šeit runāja pēdējie runātāji, it īpaši runāja jurists, kas šo jautājumu zina, un tāpēc es domāju, ka it īpaši otrais priekšlikums ir galīgi absurds. Griezties Augstākajā tiesā pēc tam, kad kaut kas nav paticis, kas ir pateikts zemes komisijā. Es domāju, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, kādā veidā.

Zemes komisija meklē sev darba pagarinājumu. Ir ļoti vērtīgi, ka tāda zemes komisija ir priekš pašiem tās dalībniekiem. Nosauksim lietas īstajos vārdos. Šis process ir jāpabeidz. Mēs šeit varētu strīdēties par to, kas nepareizi tika pieņemts Augstākajā padomē. Mēs tādu jautājumu varētu pacelt, kas vēl šodien atstāj sekas mūsu visā iekšējā saimniecībā un kas novedīs vēl ne pie vienas vien traģēdijas. Bet nevar būt tāda situācija, ka tiesiskā valstī parlamentārieši paši izlemj: “Mēs gribam turpināt komisijas darbu, jo tas ir izdevīgi arī materiālu apsvērumu dēļ, tāpēc mēs likumā kaut ko ierakstīsim, kas ir pretī ar citiem likumiem, un cilvēki nāks pie mums.” Ar ko nāks? Nu tā kā “Mērnieku laikos” ar sivēnu un ar medus muciņu vai ar kaut ko citu, ja? Viens par otru nāks pārmaiņus pierunāt, iestāstīt, ka ir nokavēta dokumentu iesniegšana un kaut kas cits. Ja dokumentu saņemšana ir nokavēta, Leiškalna kungs, tad tas ir fiksēts. Tas ir fiksēts, un to dokumentu var saņemt vēlāk un, ja vajadzīgs, arī griezties tiesā. Un var gaidīt. Bet nevar tiesiskā valstī pārvērst brīvā zemes tirgus jautājumu, kaut kādā veidā atkal sarežģījot ar tādu situāciju. Mēs taču, ja runājam par iešanu uz Eiropu kaut vai. Mēs taču gribam šajā valstī iedibināt eiropeisku un savstarpēju starptautisku kārtību. Kā tad mēs varam, mūžīgi apgrūtinot zemes tirgu ar kaut kādiem pasākumiem, mūžīgi apgrūtināt, radot būtībā mūžīgu korupcijai iespējamu situāciju. Tieši korupcijas iespējamību mēs radām ar šādu lēmumu. Es vēlreiz atkārtoju. Tā kā “Mērnieku laikos”. Nāksim uz zemes komisiju pierunāt, un Perepjolkins ar Vistiņu pa priekšu, un tantiņas labdabīgi viņiem būs zemi atdevušas. Un tad mēs atkal šeit speciālus likumus rakstīsim priekš Rīgas tirdzniecības ostas, priekš lidostas un priekš kaut kā cita. Tāpēc es domāju, ka mēs esam pilnīgi apmaldījušies starp trijām priedēm, un ņemiet, lūdzu, vērā Bišera kunga juridisko skaidrojumu, kurš šos jautājumus pārzina. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”. Otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātais sēdes vadītāj! Augsti godātie deputāti! Redziet, šis gadījums spoži pierāda, cik vērtīgas ir parlamentāras debates, un tieši atsaucoties vairāk uz Bišera kunga ziņojumu un ne tik daudz uz Kreitusa kunga, jo šeit vairs nav runas par Vistiņu un Perepjolkinu. Šeit ir runa par zemi lauku apvidos un par iespējām kavēt termiņu.

Pirmkārt, es neaizstāvēju 27., bet 28.priekšlikumu, kas atkal šo Centrālo zemes komisiju nostādīja tādā kā arbitra lomā, neizslēdzot iespēju pilsoņiem griezties tiesā, un neviens likums šobrīd arī neizslēdz šo iespēju. Bet katrā gadījumā pie viena es atsaucu savu vismaz personisko aizstāvību abiem priekšlikumiem — 27. un 28., jo Bišera kunga argumenti mani pārliecināja. Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš, Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

L.Ozoliņš (TKB). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! No daudzu deputātu runām varēja saprast, ka gan priekšlikumi, gan pats šis projekts, likumprojekts, ir absurds. Absurds ir tas, absurds ir kas cits. Bet vakar man izdevās pabūt Ropažu pagasta padomē, un es runāju ar padomes priekšsēdētāju. Viņš bija saņēmis gan šos mūsu priekšlikumus, gan šo likumprojektu par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidū. Un viņš teica, ka tas ir tik saputrots, tik nesaprotams, viņš tieši manā klātbūtnē studēja šo dokumentu. Arī apgalvoja to, ka tas ir absurds. Jo tiešām, vai nav absurds, ka likvidē arī pagastos zemes komisijas, ja tikai izskatīti ir apmēram 30%–40% no visiem jautājumiem, kas saistās ar lauku zemi. Ar tās privatizāciju, ar kompensāciju, ar lietošanu. Un pārējie šie jautājumi, kas pašreiz rit pilnā sparā. Rodas pretenzijas. Tās ir jāizskata tiesā. Viņš gan, no vienas puses, bija arī priecīgs, viņš saka, ka visa tā jezga mums nebūs jāizskata, jo to izskatīs tiesa. Bet ko darīs tiesa, kas jau tagad ir pārslogota ar šiem jautājumiem? Tātad tas viss ir tikpat absurds kā absurds ir šis šī klusējošā advokāta Grūtupa kunga savā laikā izstrādātais likums par labticīgajiem ieguvējiem. Šie labticīgie ieguvēji, kas visbiežāk ir, lūk, tādi kā šis Sibīrijas lācis, kas beidzot bija sadusmojies un atriebās zemes īpašniekiem. Daudzās vietās ir līdzīga situācija. Es rosinu, lai šāda absurda situācija, kas noved pie tik traģiskām sekām, šodien netiktu izskatīta, un aicinu balsot deputātus pret šo likumprojektu un grozījumiem kopumā.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātie kolēģi, es ilgi neaizkavēšu jūsu uzmanību. Faktiski ir trīs lietas, kas mani nepārliecina par šiem priekšlikumiem, par to nepieciešamību. Tādēļ arī es tos nevēlos atbalstīt un neatbalstīšu.

Viena lieta ir tāda, ka iesniedzēji autori faktiski nav pamatojuši, cik tad reāli šodien ir tādi gadījumi, kāds ir šo gadījumu skaits, kad ir nokavēti termiņi, cik ir saņemti šie iesniegumi no cilvēkiem un cik ir šodien tādu cilvēku, kuru dēļ šāds papildinājums un šādas izmaiņas likumā būtu vajadzīgas.

Otra lieta ir tāda, ka vienkārši šeit mēs neveidojam vienādu attieksmi pret diviem cilvēkiem, pret divām cilvēku grupām, uz ko likums attieksies. Mēs šo termiņu esam pagarinājuši jau n-tās reizes. Tas nozīmē vienkārši to, ka ir viena cilvēku daļa, kuri ņem vērā šos likumā noteiktos termiņus, un ir otra cilvēku daļa, kuri neņem un kuriem mēs šodien izdarām pretimnākšanu.

Bet trešais un kas visvairāk mani nepārliecina, diemžēl man šobrīd ir jāpiekrīt Kreitusa kungam tieši par to, ka vienkārši šeit spīd saule šim priekšlikumam Centrālās zemes komisijas atsevišķu vai vienkārši locekļu interesēs, jo tiešām šeit tiek radīts darbs. Šeit tiek radīts bizness tiem cilvēkiem, ļoti interesants bizness tiem cilvēkiem, kas strādā šajā Centrālajā zemes komisijā, kura var izdarīt ļoti interesantus priekšlikumus jeb interesantus pakalpojumus iedzīvotājiem. Godīgi sakot, visās šādās lietās diemžēl mums ir bijusi mūsu sabiedrībā negatīva pieredze, kas saistās ar tādu lietu — “kā smerēs, tā ripos”. Es baidos, ka mēs esam tieši turpat arī šajā gadījumā. Tāpēc es to nevaru atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Juris Dobelis, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Kas te runā, ka tas likums ir saputrots vai nesaputrots, es domāju, vislabākais, kā pierādīt savu taisnību, būtu jūsu iesniegtie priekšlikumi uz trešo lasījumu. Bet mēs patlaban nerunājam vis par likumu kopumā, bet gan tikai par šo 28.priekšlikumu, kuru diemžēl es arī nevaru atbalstīt, jo tas juridiski nav korekts. Un tomēr ir varbūt šī problēma, par kuru varētu runāt, gatavojot šo likumprojektu uz trešo lasījumu. Ir šī problēma par tiem nokavētajiem termiņiem. Man tiešām patlaban šinī brīdī konkrēta teksta nav, bet katrā ziņā šis risinājums, kāds ir 28. priekšlikumā, diemžēl nav atbalstāms. Vismaz es nevaru to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Es gribētu tikai nedaudz palabot cienījamo Dobeļa kungu. Tā kā šis likums ir 81.panta kārtībā, tad tam ir tikai divi lasījumi. Es nezinu, kur Dobeļa kungs atradīs trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs . Valdmaņa kungs, Kārtības rullis nosaka, ka neviens deputāts nedrīkst runāt vienā un tajā pašā lietā vairāk par divām reizēm. Jūs jau divas reizes esat runājis.

Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jānis Rāzna.

J.Rāzna (DPS). Cienījamie kolēģi! Es gribētu vērst jūsu uzmanību, lai jūs paņemtu un apskatītos šā paša likumprojekta 2.pantu, kurā ir teikts: “Ar šā likuma spēkā stāšanās dienu pagastu zemes komisijām viena mēneša laikā jāpieņem lēmumi.” Tad pasakiet, kā šīs pagastu zemes komisijas pieņems lēmumus, ja uz vienu zemes gabalu, kur bijušais zemes īpašnieks vēl nav dabūjis tiesas lēmumu, tajā pašā laikā nākošais jau ir uzrakstījis, lai piešķir viņam lietošanā. Kuram tad šī pagastu zemes komisija piešķirs? Mēs jau varam runāt šeit, ka spīd cauri zemes komisiju darbs vai vēl kas, es domāju, ka nevienam šeit tas būtībā nav tā, ka viņam obligāti tajā zemes komisijā būtu jāstrādā un ka tur maksā milzīgas naudas, tad jūs varat paskatīties. Šī zemes komisija gada laikā iztērē tikai 50 000. Tajā pašā laikā — vienas nedēļas laikā — par tām nelikumībām, kas notiek pagastos, tā atgrieza valstij 55 000. Šobrīd praktiski es domāju, ka šiem visiem lēmumiem jābūt pieņemtiem viena mēneša laikā, tas ir, līdz Jaungadam. Tad Zemes komisija tāpat līdz Jaungadam pastāvēs. Es nedomāju, ka jūs šodien pasakāt, ka tā ar rītdienu vairs nestrādās. Tāpēc šeit nav tie argumenti jāņem vērā. To, ka tas varbūt nav pietiekoši juridiski korekts, ka tai redakcijai bija jābūt citādai, es arī tam varētu piekrist. Bet es jūs aicinu balsot un izlemt šo jautājumu balsojot.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputātu Rāznas, Nagļa un Keiša priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar jaunu 18.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 20, atturas — 25. Šis priekšlikums nav pieņemts.

28.priekšlikums, tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums.

J.Rāzna . Komisijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 18, atturas — 11. Priekšlikums pieņemts.

J.Rāzna. 29.priekšlikums — deputātu Rāznas, Nagļa, Keiša priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Vēlas runāt Gundars Valdmanis, frakcija “Tautas kopa “Brīvība””.

G.Valdmanis (TKB). Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas pārstāvji! Es domāju, ka transkripts parādīs, ka es beidzamo reizi biju divreiz tribīnē uz 26.balsošanas punktu un ka 27.punktā man neatļāva runāt pirmo reizi. Tas tā varbūt ir, varbūt nav. Droši, ka tā bija. Bet nu tas tā.

Es gribētu vēlreiz tautai un mūsu deputātiem atgādināt kādas dziesmas vārdus, ko mēs trimdā bieži dziedājām “Svēts mantojums”. (Starpsauciens: “Tikai nedziedi!”) “Šī zeme mūsu tautai”. Un mēs esam šodien dzirdējuši pat, ka valdības pārstāvis tic un grib ticēt, ka būs vēl trešais lasījums. Ka mēs varēsim vēl kaut ko ar šito likuma projektu darīt. Jo tas ir bezjēdzīgs. Tur daudz kā trūkst. Un it īpaši trūkst garantijas, ka mēs nepārdosim ļoti lielu daļu mūsu tautas mantojuma, mūsu svēto zemi tādiem, kas nav mūsu tautai un mūsu zemei nesuši nekādu svētību. Lūdzu pārdomāsim, atsūtīsim šo li-kumprojektu atpakaļ, lai būtu tas trešais lasījums, ko Dobeļa kungs mums apsola, ka būs. Es ceru, ka Dobeļa kunga kolēģi un visi mēs šeit Saeimā nolemsim, ka mēs tik viegli neiztirgosim to svēto mantojumu, tas ir — mūsu zemi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā deputātam Rāznam nav ko piebilst? Balsojam! Vai deputāti prasa balsot pārejas noteikumu redakciju? Neprasa. Paldies! Pārejas noteikumi akceptēti.

J.Rāzna (DPS) . Es aicinu balsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Piedodiet, akceptēts komisijas viedoklis par to, ka pārejas noteikumi netiek akceptēti. Paldies!

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 10, atturas — 4. Likumprojekts pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešā lasījuma termiņiem.

J.Rāzna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 6.oktobris.

Sēdes vadītājs . Vai ir iebildumi pret minēto termiņu — 6.oktobris? Nav iebildumu. Paldies, pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā” . Otrais lasījums. Likumprojekts ir steidzams. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Jānis Ābele.

J.Ābele (LC). Augsti godātais Prezidij! Augsti godājamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.2925c. Par likumprojektu ir ienākuši šādi priekšlikumi.

1.priekšlikums — Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Ābele . 2.priekšlikums — Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele. 3.priekšlikums — Juridiskais birojs. Komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu — aizstāt 25.panta trešajā daļā vārdus un tālāk kā tekstā. Pieņemts.

J.Ābele. 4.priekšlikums — Juridiskais birojs — papildināt likumprojekta pārejas noteikumus šādā redakcijā. Komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta pārejas noteikumu redakciju? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

J.Ābele. Paldies!

Sēdes vadītājs . Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Zvejniecības likumā” . Otrais lasījums. Likumprojekts arī steidzams. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Guntars Grīnblats. Lūdzu!

G.Grīnblats (TB/LNNK). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Dokuments nr.2926 un nr.2926b. 1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 2.panta otro daļu, ko atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 2.panta otrās daļas svītrošanai piekrīt. Pieņemts.

G.Grīnblats. 7.panta trešajā daļā ir precizēta redakcija. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Tas ir dokumenta otrajā lappusē.

G.Grīnblats. Jā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vai ir iebildumi pret 7. panta trešās daļas redakciju, ko akceptējusi komisija? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

G.Grīnblats . Turpat tālāk ir 7.panta ceturtās daļas pirmā teikuma redakcionāla precizēšana, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Paldies! Arī deputāti neiebilst. Pieņemts.

G.Grīnblats. 10.panta otrajā daļa arī ir redakcionāli precizēta. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Kurā lappusē, Grīnblata kungs, tas ir?

G.Grīnblats. 4.lapaspusē 8.punkts. 10.panta otrā daļa.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

G.Grīnblats . 10.panta piektajā daļā ir līdzīgs redakcionāls precizējums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu pret šo komisijas atzinumu nav. Paldies, pieņemts.

G.Grīnblats. 6.lappusē 15.panta redakcijā izmaiņas. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 15.panta “Zvejas regulēšana” pirmo un otro daļu iebildumu nav. Pieņemts.

G.Grīnblats. 8.lapaspusē 20.panta trešās daļas redakcija ir precizēta. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Deputāti tam piekrīt. Paldies, pieņemts.

G.Grīnblats. Un nobeigumā Juridiskā biroja papildinājumu pārejas noteikumos atbildīgā redakcija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Deputāti likumprojekta pārejas noteikumu redakcijai piekrīt. Pieņemts.

G.Grīnblats . Lūdzu balsot par otro, galīgo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 2. Likums pieņemts.

G.Grīnblats . Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”” . Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Grīnblats. Piedodiet, Grinovskis.

E.Grinovskis (LZS, KDS, LDP) . Godātā Saeima! Minētajā likumprojektā trešajā lasījumā ir tikai divi redakcionālas dabas labojumi, kuri ir doti tekstā. Un ir priekšlikums minēto likumprojektu nobalsot un pieņemt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir iepazinušies ar redakcionālajiem labojumiem 2.panta otrās daļas 2.punkta redakcijā, ko komisija ir akceptējusi, un likumprojekta 2.panta trešās daļas 2.punkta redakciju, ko arī komisija ir akceptējusi. Deputātiem iebildumu pret to nav. Paldies! Debatēs runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 2. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likums” . Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Ernests Jurkāns. Lūdzu!

E.Jurkāns (DPS). Cienījamie deputāti! Mēs izskatām dokumentu nr.3161. Komisija ir saņēmusi 36 deputātu priekšlikumus, kurus ir izskatījusi.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalsta. Jums teksts ir priekšā.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu nav. Paldies, šis komisijas atzinums pieņemts.

E.Jurkāns . 2.priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns. 3.priekšlikums — deputāta Dinēviča priekšlikums, ko komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu par deputāta Dinēviča priekšlikumu nav. Paldies, pieņemts komisijas viedoklis.

E.Jurkāns . 4.priekšlikums — deputāta Dinēviča priekšlikums. Komisija arī neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Paldies! Tas ir pieņemts.

E.Jurkāns . 5.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 9.panta pirmo daļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 9.panta pirmās daļas svītrošanai piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 6.priekšlikums — deputāta Dinēviča priekšlikums — papildināt 9.panta trešo daļu aiz vārdiem “zonas pārvaldīšanas” ar vārdu “uzņēmējsabiedrības”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns. 7.priekšlikums ir deputāta Dinēviča priekšlikums. Komisija arī atbalsta.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta. Pieņemts. Godātie kolēģi! Mēs knapi dzirdam referentu šeit no šīs Prezidija vietas. Es lūdzu, ja ir kārtojamas personīgās lietas, iziet no zāles un pēc tam atgriezties.

E.Jurkāns. Paldies liels! 8.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 9.priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns. 10.priekšlikums ir deputāta Bartaševiča priekšlikums, ko komisija daļēji atbalsta un iestrādā komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs . Deputātiem pret šo komisijas slēdzienu iebildumu nav. Tas ir pieņemts.

E.Jurkāns. 11. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns. 12. arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 13. ir deputāta Dinēviča priekšlikums, ko komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

E.Jurkāns. 14. arī ir deputāta Dinēviča priekšlikums, ko komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par deputāta Dinēviča priekšlikumu. Pieņemts.

E.Jurkāns . 15. ir deputāta Bartaševiča priekšlikums, ko komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo deputāta Bartaševiča priekšlikumu. Komisijas slēdziens pieņemts.

E.Jurkāns. Arī 16. deputāta Bartaševiča priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas atzinumu. Pieņemts.

E.Jurkāns. 17. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns. Arī 18. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 19. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns . 20. ir deputāta Bartaševiča priekšlikums — izslēgt 25.pantu, ko komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs . Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns . 21. ir deputāta Dinēviča priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 22. ir deputāta Bartaševiča priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Tas ir pieņemts.

E.Jurkāns. 23. ir deputāta Bartaševiča priekšlikums, ko komisija arī nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

E.Jurkāns. 24. ir atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt 30.panta otro daļu, ko komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 30.panta otrās daļas svītrošanai piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 25. ir deputāta Vidiņa priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. Komisija ir atbalstījusi 26., 27., 28., 29. Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo komisijas slēdzienu? Iebildumu nav. Paldies! Šie priekšlikumi ir pieņemti.

E.Jurkāns. 30. ir deputāta Bartaševiča priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 31. ir atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt 36.panta pirmo daļu sekojošā redakcijā, ko komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas ieteikto redakciju — izteikt 36. panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

E.Jurkāns . 32. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns. 33. ir deputāta Bartaševiča priekšlikums, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs . Deputāti komisijas slēdzienam par deputāta Bartaševiča priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns . 34. arī deputāta Bartaševiča priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns . 35. ir Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt septīto nodaļu, 50.–52.pants, attiecīgi mainot turpmāko nodaļu un pantu numerāciju, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns . Līdz ar to, godājamie deputāti, astotā nodaļa top trešā lasījumā par septīto un 53.pants par 51.pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu tālāk!

E.Jurkāns. 36. ir deputāta Dinēviča priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. Un viņš ir iestrādāts 54.panta pirmajā daļā. Paldies! Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likuma “Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likums” pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 3. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Augsti godātā Saeima! Tiešām šodien ir patīkami strādāt konstruktīvā atmosfērā, un tad mēs ņemam likumprojektu nr.3089, likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju””. Pirmais priekšlikums ir pie 35.panta, to iesniedzis deputāts Bartaševičs. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi tikai daļēji, kā jūs redzat, priekšlikumā ir runa par nepilsoņu tiesībām būt gaisa kuģu apkalpēs. Komisija ir uzskatījusi, ka gaisa kuģu komandieri — kā Latvijas teritorijas daļās, tā ārpus Latvijas — nevar būt cilvēki, kam nav Latvijas Republikas pilsoņa tiesības un pilsoņa pase, bet apkalpes locekļi, pēc komisijas uzskata, var būt arī Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 35.panta redakciju ir iebildumi. Vēlas runāt Pēteris Tabūns, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Bartaševiča kungs ar saviem priekšlikumiem un viņa kolēģi sen ir zināmi, un tas allaž ir viens un tas pats — desmitiem reižu es par to esmu runājis no Saeimas tribīnes, dažādi labojumi, kur grib pilsoņiem pielīdzināt nepilsoņus visādā veidā. Un arī šeit priekšlikums ir tātad dot iespēju strādāt aviācijā arī pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Ministru kabineta noteikumi ir pavisam normāli, un es domāju, ka nav vajadzības ieviest šos labojumus. Un es nesaprotu arī komisiju, kura daļēji ir atbalstījusi Bartaševiča priekšlikumu, jo Ministru kabineta noteikumos 2.apakšpunktā ir skaidri un gaiši rakstīts, ka atkāpšanās no šā panta pirmās daļas noteikumiem pieļaujama ar Ministru kabineta atļauju. Tātad tas varētu būt arī noteikts šādā veidā, tāpēc es lūdzu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs . Juris Vidiņš.

J.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es izmantošu šo patīkamo izdevību, kad pašreiz mūsu sēdē klāt ir ārlietu ministrs Birkava kungs. Varbūt viņš varētu sniegt informāciju, cik mums Latvijas valstī izmaksājušas tās rūpes, ko pašreiz... kas pašreiz top liktas lietā pie Indijā aizturētiem Latvijas iedzīvotājiem par ieroču kontrabandu. Tāpat... Nē, tas ir par tēmu. Tas pats, arī mūsu Valsts prezidents Ulmanis brauc uz Indiju, kur, ak Dievs, skar šo trīs kontrabandistu tēmu, un ņemšoties viņus aizstāvēt. Es domāju, ka šis piemērs ir ar to, ka mums pie šīm lietām jāpieiet ar daudz lielāku atbildības sajūtu un ka mēs neesam tik bagāta valsts, lai mēs varētu rūpēties par mūsu valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem tāpat kā par Latvijas pilsoņiem. Es vēlreiz aicinu Saeimas deputātus apzināties to, ka mūs ir vēlējuši Latvijas Republikas pilsoņi, un katrā ziņā pirmā vietā mums jāstāda viņu intereses, vai tā būtu konkurences iespēja vai viss pārējais. Tā ka es aicinu noraidīt šo komisijas atzinumu un jo vairāk deputāta Bartaševiča priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ministrs Birkavs šī jautājuma apspriešanā pieteicies nav. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Deputāts Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Augsti godātais Vidiņa kungs! Es tik tiešām neesu nekāds lozungu nacionālists, un es esmu nacionālists pēc būtības, un, jā, mēs varam skatīties uz lietām, bet tādā veidā, kā jūs runājat, mēs varam aizrunāties ļoti tālu, mēs varam aizrunāties līdz situācijai, ka, ja pilsonis nošauj nepilsoni, tad šis pilsonis nav sodāms un tamlīdzīgi. Vēl ko es gribu pateikt, tik tiešām mēs varam aizrunāties šādā veidā, vajag jau būt niknam, vajag būt ar pašcieņu, bet nevajag novest lietas līdz pilnīgam absurdam. Vēl jo vairāk, ja mēs skatāmies uz likumprojekta 35.panta jauno tekstu, un tas ir saskaņā ar Eiropas prasībām un starptautiskajiem līgumiem. Mēs varam apkalpēs iekļaut citu valstu pilsoņus kā Eiropas Savienības, tā arī jebkuras citas Eiropas valsts pilsoņus, ja paredz attiecīgi līgumi. Ja šajā situācijā mēs neiekļaujam Latvijas Republikas pastāvīgos iedzīvotāju, nekas daudz jau nebūs, vēl jo vairāk, kā Dobeļa kungs minēja, kad iepriekšējā pantā ir atrunāts, ka Ministru kabinets var dot speciālu atļauju. Tad patiesībā mēs nonāksim... mēs varam nonākt situācijā... Kratiet, kratiet, Dobeļa kungs, tos kulakus, kratiet! Jūs es saprotu, jūs varat uzlikt dzelžus, sākumā no šīs uzlikšanas norobežoties, pēc tam šai uzlikšanai piebiedroties, mēs varam spēlēt tos nacionālistus atbilstīgi katrai situācijai. Tāpat, Vidiņa kungs, jūs pirms 1986.gada labi spēlējāt nacionālistu tajā Rēzeknē īstā laikā un vietā. Ziniet, es vismaz tad nelīdu tajās sarkanajās struktūrās iekšā. Nē, nav galīgi...

Sēdes vadītājs . Godātie kolēģi, es aicinu ievērot klusumu un runātājus runāt par tēmu.

K.Leiškalns. Ievērojiet klusumu, es neesmu nojūdzies, bet ir lietas, kur vajag būs visnotaļ pragmatiskiem. Mums ir jāpieiet likumiem visnotaļ pragmatiski, ja neizdodas jums tas vagonu jautājums, tad nu ļaujiet tiem cilvēkiem dzīvot, strādāt, ļaujiet viņiem mazāk spiest uz politisko varu, lai viņiem dod šīs pilsoņu tiesības. Jo jūs mazāk uzliksiet tam cilvēkam ierobežojumus apgādāt sevi, realizēties savā konkrētajā profesijā, jo mazāk viņi taisīs mītiņus, jo mazāk viņi spiedīs uz politiķiem šī pilsoņu loku paplašināšanai, šo tā saukto logu atvēršanai un citām lietām, ļaujiet taču viņiem dzīvot. Nu, viņi neprasa... Viņi patiesībā neprasa daudz tiesību lemt likumus Latvijā, cik normāli dzīvot un strādāt. Bet, ja jums ir spēks un varēšana, tad lieciet lozungu un izvediet. Nu nevar jau aiziet nacionālismā līdz absurdam, bet paldies par uzmanību, un acīmredzot Dobeļa kungs pieteiksies runāt vēl vienu reizi.

Sēdes vadītājs . Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi, es tiešām pirmo reizi runāju, tā kā, Leiškalna kungs... jums nebija taisnība...

Tātad te jau nav runa par ļaušanu dzīvot vai strādāt vai par kaut ko tamlīdzīgu... Cik es saprotu, šajā projektā arī par roku dzelžiem nav neviens pants paredzēts. Līdz ar to šeit ir vienkārši jāizšķiras — vai mēs turpinām atbalstīt savus pilsoņus, un taču ir jau reāls teksts. Te nav nekas izgudrots. Ir Ministru kabineta izdotie noteikumi, tur viss ir iekšā. Mēs neko citu šeit nepiedāvājam kā atbalastīt šos Ministru kabineta noteikumus un nepaļauties tādiem piedāvājumiem, kas nāks visu laiku, un es arī saprotu, kāpēc tie nāk. Tā kā lūdzu nevajadzētu te pīt kaut kādu 86. gadu vai 76. gadu, šeit ir runa par konkrētu tekstu, un šajos bezdarba apstākļos Latvijā, kur mēs esam it kā visi ļoti ieinteresēti kaut kādā veidā palīdzēt mūsu pilsoņiem iekārtoties darbā, mēs viņiem vienkārši šeit radām lieku konkurenci un liekus sarežģījumus.

Un tāpēc pilnīgi pamatoti mūsu partija ir par to, ka šādi te papildu labojumi šeit nav vajadzīgi, un mēs balsosim pret šādu piedāvājumu.

Sēdes vadītājs . Juris Vidiņš — otro reizi.

J.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi un it sevišķi kolēģi nacionālisti pēc būtības, jo jūs man esat radniecīgi tuvs, tātad... Vispirms vagonu lietu atrisinājums. Man ir ļoti žēl, Kārli, ka jūs esat uzķēries uz kārtējo Valsts drošības komitejas provokāciju, kas tapa izlaista 88. gadā. Un par to man jūs patiešām žēl.

Otrkārt, mēs runājam par tā saucamajiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem pēc Deklarācijas par Latvijas okupāciju pieņemšanu... Iznāk, ka vispirms tas ir prettiesisks no starptautisko tiesību viedokļa, šis likums, ko 5. Saeima pieņēma, otrkārt, tas ir antikonstitucionāls no mūsu valsts viedokļa. Un tamdēļ mēs ceram tuvākajā laikā ierosināt Satversmes tiesai šo likumu pārskatīt. Ja jūs tā rūpējaties, Kārli, par sociālo mieru, es domāju, ka tas sociālais miers pašreiz arī ir Latvijā, bet es ieteiktu jums ar jūsu ārlietu ministra palīdzību ierosināt jautājumu, lai šo migrantu problēmu risina arī tās valstis, kas ir vainīgas pie šīs problēmas, respektīvi, PSRS juridiskā mantiniece — Krievijas Federācija — un nacistiskās Vācijas mantiniece — Vācijas Federatīvā Republika, kā arī Amerikas Savienotās Valstis un Lielbritānija, kuras bija Jaltas un Potsdamas konferences dalībnieces, kuras akceptēja pēckara uzbūvi šeit Eiropā.

Es vēlreiz aicinu deputātus balsot pret šiem Bartaševiča priekšlikumiem un Juridiskās komisijas atzinumiem. Un es lietošu vienu svešu vārdu — tie ir kārtējie popolzoveņija no bijušo komunistu puses. Paldies! (Starpsauciens: “Valsts valodā!”)

Sēdes vadītājs . Viesturs Boka, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

V.Boka (DPS). Cienījamie deputāti! Es atļaušos vērst jūsu uzmanību, ka šeit runa ir par gaisa kuģa apkalpi. Tātad faktiski mēs runājam par kritērijiem, pēc kuriem mēs formēsim gaisa kuģu apkalpes. Es domāju, ka pamatā tie būs profesionālie kritēriji. Un es domāju, ka pamatā mums sava domāšana nākotnē ir jāattīsta šajā virzienā. Un tas pats attiecas arī uz citām profesijām, un es tomēr aicinu iet šo ceļu un šos ierobežojumus profesionālajai atlasei veikt pēc profesionālā kritērija. Tā ka es aicinu arī atbalstīt šo redakciju!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Leiškalna kungs.

K.Leiškalns (LC). Pirmais — es atvainojos, ja es Vidiņa vai Dobeļa kungam pateicu kādu vārdu, kas neatbilst šī liku-ma tekstam.

Otrs, ko es gribētu pateikt. Komisija tik tiešām ir izskatījusi Bartaševiča priekšlikumu un nav, kā jūs sakāt, aktīvi atbalstījusi Bartaševiču. Komisija ir ļoti precīzi nodalījusi kapteini no apkalpes locekļiem, kas var būt stjuarte un viss pārējais. Tā ir parasta, elementāra darba vieta, un mēs, paldies Dievam, Latvijas Republikā neierobežojam nepilsoņu tiesības vai pastāvīgo iedzīvotāju tiesības uz darbu Latvijā. Nu, paldies Dievam, mēs tik tālu neesam nonākuši. Tātad arī šis visnotaļ smagais, grūtais un bieži vien pilsoņiem ne visai tīkamais darbs ir pieejams jebkuram... Sinkas kungs, atļaujiet norunāt komisijas vārdā un tad sāksim atkal par jaunu Teherānu un par visiem citiem brīnumiem.... Un te nu es gribu pateikt, ka komisija ir daļēji atbalstījusi Bartaševiča priekšlikumu un daļēji iekļāvusi arī citu valstu pilsoņiem.... Eiropas valstu un Eiropas Savienības valstu pilsoņiem būt šo lidmašīnu apkalpēs.

Un vēl. Komisija gan nesprieda par to Indiju, bet es esmu lepns par valsti, kas var savu spēju robežās... aizstāvēt savu iedzīvotāju, neskatoties vairs uz pilsonību. Ticiet man. Ar to, ka mēs izrādījām aktivitāti šajā virzienā, es lepojos. Un tagad aicinu balsot.

Sēdes vadītājs . Godātie kolēģi, deputāta Bartaševiča priekšlikumu komisija ir apspriedusi un noraidījusi, un izteikusi to savā redakcijā.

K.Leiškalns. Tieši tā.

Sēdes vadītājs. Deputāts Bartaševičs savu priekšlikumu balsošanā neprasa. Tādēļ vispirms balsosim komisijas viedokli. Tātad izteikt 35. pantu šādā redakcijā — 35. pants — “Gaisa kuģa apkalpe”. Teksts jums ir redzams. Lūdzu zvanu, un lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu... Ja ir kādas tehniskas kļūmes, lūdzu, pasakiet... varbūt var nokārtot...

Jā, godātie kolēģi! Operators ziņo, ka starpbrīdis vien, lai novērstu kļūmi balsošanas iekārtā, nelīdzēs. Tā ir lielāka, un ir vajadzīgs krietni ilgāks laiks, lai to novērstu.

Kārtības rullis nosaka, ka mēs nevaram pārtraukt ārkārtas sēdi, pirms nav izskatīti visi darba kārtības jautājumi. Priekšlikuma nav tāda par pārtraukšanu... par slēgšanu...

K.Leiškalns . Balsosim ar rokām.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Paziņoju ārkārtas sēdē pārtraukumu līdz rītam — 2. oktobrim — pulksten 9.00. Ārkārtas sēdi turpināsim rīt pulksten deviņos no rīta.