Stenogramma

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Paziņoju arī par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1997.gada 2.oktobra kārtējo sēdi.

Pirms sākam izskatīt Prezidija akceptēto darba kārtību, iz-skatīsim vairākus iesniegumus par izmaiņām darba kārtībā. Pir-mais iesniegums no Aizsardzības un iekšlietu komisijas. Komisija saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu un 90.panta ceturto daļu lūdz izdarīt grozījumus šīsdienas Saeimas sēdes darba kārtībā. Lūdz papildināt šīsdienas darba kārtību ar lēmumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Latvijas Republikas Krimināllikums” trešajam lasījumam pro-jekta izskatīšanai. Komisija lūdz iepriekšminēto lēmuma projektu šīsdienas sēdes darba kārtībā izskatīt kā pirmo punktu. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu, vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti runāt nevēlas. Iebildumu arī nav. Tādēļ izskatām to kā pirmo punktu pirms Prezidija ziņojumiem.

Nākamais ir Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas iesniegums. Iekļaut 2.oktobra sēdes darba kārtībā otrajā sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana un iecelšana” lēmuma projektu “Par deputāta Viestura Bokas ievēlēšanu Ārlietu komisijā”.

Vai kāds deputāts vēlas runāt par vai pret šo priekšlikumu? Nevēlas. Deputātiem iebildumu arī nav. Iekļaujam to kā 21.darba kārtības jautājumu pēc pašreizējās numerācijas. Vairāk iesniegumu par izmaiņām darba kārtībā nav. Bet vēl ir jāizskata, godātie kolēģi, desmit Saeimas deputātu iesniegtais priekšlikums saskaņā ar Kārtības ruļļa 65.pantu. “Ierosinām Saeimas 1997.gada 2.oktobra sēdē noteikt debatēm paredzēto laiku 5 minūtes pirmo reizi un 2 minūtes otro reizi”. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Vēlas runāt Modris Lujāns — Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Šodien diez vai mēs varētu piekrist šādai iniciatīvai. Es vēl varētu vakardien, kad bija ārkārtas sēde, un patiešām bija diezgan vēls pulkstenis, bet šodien mēs aizmirstam to, ka darba kārtībā ir Saeimas Vēlēšanu likums, un vai mēs gribam kārtējo reizi, kur ir pietiekami daudz jautājumu, kas ir diskutabli un ko arī sabiedrība aktuāli uztver, vai mēs plānojam šoreiz kaut kāda spiediena rezultātā tādā veidā panākt, lai šis jautājums netiktu izdiskutēts. Es tomēr aicinu šinī gadījumā neatbalstīt šo iniciatīvu. Kaut vai, nu, protams, var ieslēgt vienkārši balsošanas mašīnu un cerēt, ka tas būs demokrātijas sasniegums.

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

I.Bērziņš (LC). Cienījamie kolēģi! Es vienkārši gribu atgādināt, ka tieši opozīcija bija tā un manā uztverē ļoti pamatoti, kas aicināja saglabāt debates, kad, teiksim, dienas beigās mēs esam tikuši no 50 jautājumiem līdz 5. Saglabāt debates, bet vismaz īsākas. Un, ja mēs šobrīd uzreiz pieņemam šādu lēmumu, tad rodas iespēja visiem — gan pozīcijas, gan opozīcijas pārstāvjiem — izteikties par visiem jautājumiem. Un šajā gadījumā paskatīsimies vienkārši, cik liela mums ir darba kārtība. Lūdzu, nekliedziet, cienījamie opozīcijas pārstāvji! Es tiešām ceru, ka jūs šeit esat atnākuši pieņemt likumus, nevis vienkārši “noraut” sēdes darbu. (Skaļi, nesaprotami izsaucieni no zāles.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret 10 deputātu priekšlikumu — samazināt debašu laiku. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 26, atturas — 4. Lēmums ir pieņemts.

Saskaņā ar vienošanos izskatām jautājumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pagarināšanu likumprojektam “Latvijas Republikas Krimināllikums” trešajam lasījumam projekta izskatīšanai. Komisijas vārdā deputāts — Kārlis Druva. Lūdzu!

K.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Līdz ar to, ka vairākām komisijām ir problēmas izskatīt šo apjomīgo likumu līdz 3.oktobrim, es ierosinu no savas komisijas pagarināt iesniegumu laiku trešajam lasījumam līdz 1.novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas priekšlikumu — pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam līdz 1.novembrim? Deputātiem iebildumu nav. Paldies, kolēģi! Lēmums ir pieņemts.

Sākam izskatīt Saeimas darba kārtības 1.sadaļas “Prezidija ziņojumi” jautājumus.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Rāznas, Stikuta, Dinēviča un Amerika iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par veterinārmedicīnu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt arī nevēlas. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts šīm komisijām tiek nodots.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Rāznas, Stikuta, Dinēviča un Amerika iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti runāt nevēlas par vai pret. Iebildumu arī nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Rāznas, Stikuta, Dinēviča un Amerika iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes dzīlēm”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt arī nevēlas. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Rāznas, Stikuta, Dinēviča un Amerika iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par patērētāju tiesību aizsardzību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt nevēlas. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Šajā jautājumā vēlas runāt Elmārs Zelgalvis pret. Lūdzu!

E.Zelgalvis (TKL). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es aicinu deputātus nenodot šo likumprojektu komisijām. Kāpēc? Tāpēc, ka šis likumprojekts ir konceptuālā pretrunā ar mūsu šodien pastāvošo nodokļu politiku. Ar nodokļu likumdošanu. Līdz šim pastāv likums “Par akcīzes nodokli”, kurš nosaka akcīzes nodokļa samaksu visām akcizētām precēm: degvielai, alkoholam, tabakas izstrādājumiem un citiem. Tagad mēs redzam, ka ir izstrādāts jauns likumprojekts, kas paredz šo akcīzes nodokli tikai vienai akcizētai precei — degvielai. Tāpēc nav skaidrs, kas notiks tālāk? Vai pēc tam sekos arī jauns likumprojekts par alkoholu? Akcīzes nodoklis alkoholam vai par citām precēm. Es domāju, ka Ministru kabinetam vajadzēja konceptuāli šo jautājumu atrisināt un šeit, Saeimā, ziņot vai sniegt kaut kādu paskaidrojumu, kāda tālāk šī politika būs. Un, ja mēs paskatāmies to anotāciju, kas ir pie-vienota likumprojektam, tad redzam, ka šeit šī pamatojuma nav. Kāpēc ir vajadzīgs šodien mainīt šādu konceptuālu nostāju un izstrādāt un pieņemt jaunu likumprojektu, kas attiecas tikai uz vienu šo akcizēto preci? Nav šāda pamatojuma. Šeit šajā Finansu ministrijas paskaidrojumā vairāk ir runāts par to, kas būs paredzēts Ministru kabineta noteikumos, ko risina pašreizējie noteikumi, ko risinās no jauna pieņemamie, izstrādājamie. Bet rodas jautājums: kāpēc šos pašus jautājumus nevar risināt pie šodien jau pastāvošās likumdošanas? Kas to traucē? Tāpēc nav no šā likumprojekta, no anotācijas skaidrs, nav pamatojuma, kāpēc tas ir vajadzīgs un kāda tālāk šā likuma pieņemšanas koncepcija būs? Tāpēc aicinu nenodot komisijām, un šeit lai tomēr Ministru kabinets nāk ar jaunu šādu koncepciju, ar jauniem paskaidrojumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Māris Vītols — par vēlas runāt.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi — Saeimas deputāti! Finansu ministrijas vārdā vēlos paskaidrot, kāda ir Finansu ministrijas pieeja attiecībā uz akcīzes nodokļa tālāko likumdošanas gaitu. Tiešām, Zelgalvja kungs, ir paredzēts un šobrīd notiek rūpīgs darbs, lai esošo akcīzes nodokli sadalītu vairākos atsevišķos — konkrēti četros, likumprojektos katram akcīzes nodokļa veidam, jo gan Eiropas Savienības regulējošie noteikumi, gan direktīvas, kuras ir katram atsevišķam akcīzes nodokļa veidam, paredz atšķirīgu akcīzes nodokļa piemērošanu šīm preču grupām — gan degvielai, gan alkoholam, gan tabakai. Šis ir tikai pirmais atsevišķais viena produktu veida akcīzes nodokļa likums. Drīzumā Saeimā valdība iesniegs arī nākamos, konkrēti tabakai un alkoholam. Līdz ar to es aicinu jūs atbalstīt šo valdības iesniegto likumprojektu un nodot to komisijām!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemjam jautājumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Par akcīzes nodokli naftas produktiem. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 11, atturas — 5. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti runāt nevēlas. Iebildumu nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt par šo jautājumu neviens nevēlas. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994. —1997.gadā”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti runāt par šo jautājumu nevēlas. Iebildumu arī nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Bartaševica, Golubova, Deņisova, Jurkāna un Dozorceva iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt Jānis Kalviņš.

J.Kalviņš (LNRP, LZP). Labrīt, cienījamie kolēģi! Es vēlētos skatīt šo likumprojektu, lai tas tiktu virzīts arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Paldies! (Starpsauciens no zāles: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti pieprasa balsojumu. Paldies! Lūdzu zvanu! Atvainojiet! Bartašēvica kungs, lūdzu nāciet tribīnē. Jūs acīmredzot vēlaties runāt par. Bet vajag operatīvāk reaģēt. Lūdzu, Aleksandrs Bartaševičs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Bartaševičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie deputāti! Pēdējo mēnešu notikumi pierādīja, ka nesen pieņemtie grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri” dzīvē realizējas ne tā, kā bija domājis likumdevējs. Likumā bija uzskaitīti visi izdevumi, kurus izīrētājs varēja iekļaut dzīvokļa īres maksā. Tā bija dzīvojamo māju uzturēšana, apdrošināšanas izmaksas, nekustamā īpašuma nodoklis, ēkas amortizācija, pārvaldes izdevumi, maksa par pakalpojumiem atbilstoši īres līgumiem. Kad mēs likumā rakstījām, ka īres maksā var iekļaut, neviens nedomāja, ka pašvaldības to iztulkos, ka var arī neiekļaut uzskaitītos izdevumus dzīvokļu īres maksā. Rezultātā dzīvokļu īres maksām noteiktam griestu līmenim pašvaldības rēķinam pieskaitītu papildus diezgan lielas summas. Piemēram, Rīgā dažādās priekšpilsētās papildus 15 santīmiem par kvadrātmetru īrnieki maksā zemes nomas maksu, zemes nodokli, sētnieku uzturēšanu, remontu, labiekārtošanu, apdrošināšanu. Tāda pati situācija ir Rēzeknē. Tur papildus ņem 2 santīmus par iekšējās siltumapgādes sistēmas uzturēšanu. Nezinu, kā ir citās pilsētās, pieļauju, ka līdzīgi. Protams, vainīga šajā situācijā ir Saeima, un mums likums ir jāizlabo, lai nepieļautu patvaļīgu likuma tulkojumu. Citādi mūsu iedzīvotāji maksās par dzīvokli 20 un pat 30 santīmus par kvadrātmetru. Lūdzu atbalstīt mūsu likumprojekta nodošanu komisijām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es aicinātu balsot pret nodošanu. Protams, kārtējais Bartaševiča kunga piedāvājums laikam ir iepaticies. Tagad visu laiku nāks tribīnē un kaut ko piedāvās. Es, jūsu laiku taupot, netaisos īpaši gari uzstāties, bet šis priekšlikums nav juridiski pareizi noformēts. Un bez tam, izlasiet, lūdzu, šo dokumentu. Tur ir pat rupja kļūda, kas vispār nedod kārtīgu iespaidu par to, ko šis dokuments piedāvā. Vismaz vajadzētu iemācīties lietot garumzīmes tur, kur tās ir nepieciešamas, un noteikti tās tur uzlikt. Aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vispirms izlemsim jautājumu par to, ko ierosināja deputāts Kalviņš. Vai deputātiem nav iebildumu, ka ja gadījumā likumprojekts komisijām tiks nodots, tas tiek nodots arī Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Balsojums šajā jautājumā nav vajadzīgs.

Bet ir vajadzīgs balsojums par likumprojekta nodošanu komisijām principiāli. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 32, atturas — 14. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas Padomes 1949.gada 2.novembra Vispārējo līgumu par Eiropas Padomes privilēģijām un imunitātēm, tā protokolu un 2., 4., 5. un 6.protokolu” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Lēmums pieņemts. Paldies!

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Ieguldījumu sabiedrību likums” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deptuāti runāt par šo jautājumu nevēlas. Iebildumu nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Vidiņa, Požarnova, Jurdža, Eniņa un Ozoliņa iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas pilsoņu lustrāciju” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Pieteikušies šajā jautājumā ir divi deputāti. Odisejs Konstanda vēlas runāt pret. Lūdzu!

Godātie kolēģi, es lūdzu savus savstarpējos darījumus kārtot ārpus plenārsēžu zāles. Un arī anekdotes stāstīt. Lūdzu, Kostandas kungs!

O.Kostanda (TKL). Godājamie kolēģi! Jā, Latvijas valstī, protams, ir daudz sāpīgu un ieilgušu, un neatrisinātu problēmu. Kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas ar to risināšanu pēc būtības nevēlējās nodarboties nevienas valdošās partijas ideologi un politiķi. Un šīs problēmas izliekas neredzam. Arī valdības, kas mainījušās pietiekami bieži, tagad 6.Saeimā. Tajā skaitā arī tēvzemieša Krasta valdība. Kaut arī “Tēvzemei un Brīvībai” savulaik vārdos ļoti skaļi iestājās par okupācijas seku likvidēšanu Latvijā. Atcerēsimies, ka tās priekšvēlēšanu programmā bija lasāmi skaļi saukļi: Noteikt amatu ierobežojumus bijušajiem PSKP algotajiem darbiniekiem. Lūk, piemēram, šāds sauklis, ko “Tēvzemei un Brīvībai” tā arī nav centusies darīt. Tā vietā parādās kaut kāds mīklains likumprojekts tagad par visu Latvijas Republikas pilsoņu lustrāciju, bet nekas netiek runāts par to, kā pildīt savu vēlēšanu solījumu.

Kā zināms, tā arī nekāds risinājums nav atrasts arī tā sauktajiem čekas maisiem. Tautas kustības “Latvijai” likumprojekts par čekas maisu publicēšanu, nodošanu atklātībai 6. Saeimā tika noraidīts. Diemžēl pilnīgu fiasko ir cietušas arī likumdošanas normas, kas paredzēja ierobežot bijušo interfrontiešu piedalīšanos vēlēšanās. Nu, bet “Tēvzemei un Brīvībai” šajā jautājumā neko nedarīja. Tā vietā piedāvā, lūk, kaut kādu šādu negatavu dokumentu par lustrāciju. Nekas, protams, nav iebilstams pret ideju — uz laiku ierobežot politiskās tiesības personām, kuras ir vainīgas aktīvā sadarbībā ar okupācijas varu un darbojušās pret Latvijas valsts interesēm. Piemēram, teiksim visiem kompartijas darbiniekiem, nomenklatūras darbiniekiem vai čekas darbiniekiem un tā tālāk. Tomēr, kad apskatāmies likumprojekta tekstu, tad redzam, ka tā kvalitāte liek mums apšaubīt to, vai vispār kāds nopietni to gribētu darīt. Nē, tas tā nav. Nekādi nav saprotams arī, kā tieši iecerēta likuma piemērošana, lai noteiktu vainas pakāpi apsūdzētajam. Komisija vienkārši nobalso par to, ka, lūk, vainīgs vai nevainīgs, un viss. Kur šeit ir izmeklēšana? Kur ir apsūdzētājs? Un apsūdzība? Kur šeit ir advokāts, un tā tālāk? Tā visa šeit nav.

Līdz šim visas partijas, vismaz vārdos, uzsvēra tiesiskas valsts veidošanas nepieciešamību Latvijā. Tātad vienīgi tiesa var noteikt katra cilvēka vainīguma pakāpi, piespriest tam sodu atbilstoši likuma prasībām. Tāpēc tagad pārsteidzoša šķiet šī ideja par kaut kādas komisijas veidošanu, kas atzītu aizdomās turamos pilsoņus par vainīgiem vai nevainīgiem Latviešu tautas interešu nodevībā un sadarbībā ar okupācijas varu. Tas atgādina vēl tikai pavisam neseno vēsturi, kad padomju aktīvisti, revolucionārās “troikas” patvaļīgi jeb pēc savas partijas sirdsapziņas izlēma, kuru budzi nošaut uz vietas, bet kuru deportēt uz padomju koncentrācijas nometnēm. Pārsteidzoši, ka likumprojektā ne vārda nav teikts par to, kādi cilvēki veidos šo komisiju, saskaņā ar kādiem kritērijiem viņi tiks izvēlēti, kādām kvalifikācijas prasībām viņiem jāatbilst. Iespējams, ka pietiks vienkārši ar to, ka viņš būs “Tēvzemei un Brīvībai” biedrs vai vienkārši viņu ieteiks Vidiņš. Ar to jau būs pietiekami, lai varētu izveidot šādu “troiku”. Tādējādi ir viegli iedomāties, kā tēvzemiešu aktīvisti veidos šādas komisijas, lai izrēķinātos ar sev netīkamiem politiskiem konkurentiem. Kāda problēma! Redz, ir vajadzīgs tikai vienas personas iesniegums un pietiek ar personu liecībām. Respektīvi, persona Pēteris uzrakstīs iesniegumu par personu Jāni, vienlaicīgi tā būs arī liecība, un komisijai atliks tikai nobalsot — vainīgs vai nevainīgs, jo, kā teikts arī šeit nolikuma projektā, komisija taču ir speciāla tiesa. Varētu papildināt — saukta turpmāk par “troiku”.

Tēvzemiešu iesniegtais likumprojekts apliecina, ka šī partija nav spējīga konstruktīvi darboties, lai pildītu vēlētājiem dotos solījumus. Tā vietā tiek likta vienīgi lēta aģitācija, sākot gatavoties nākamajām Saeimas vēlēšanām. Nav pieņemams arī tas, ka to, šo komisiju veidotu pati 6.Saeima, jo paskatīsimies, kas ir kolaboracionisms. Tā ir darbība PSRS vēlētās varas institūcijās, dalība kompartijā, komjaunatnē, pionieru organizācijās, dienests padomju armijā, un no šī viedokļa mēs redzam, ka 6.Saeima būtībā mudž no kolaborantiem. Nu paskatīsimies šeit, Prezidijā. Iedomājieties, tātad paši kolaboranti nobalsos par kolaboracionisma komisijas izveidošanu un tad lems, ka ir labie kolaboranti, teiksim, respektīvi, nevainīgie, un sliktie, respektīvi, vainīgie. Es domāju, šī Vidiņa ideja ir absurda pēc būtības un izlustrējama, balsojot pret šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš — par.

J.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es, protams, pieņemu pilnīgi komunistu spraudēju uz mietiem kritiku par likuma nepilnību, un es ceru, ka viņi varēs ierosināt kārtīgus labojumus šim likumprojektam, lai tas būtu pieņemams kā frakcijai “Latvijai”, tā arī pārējiem.

Bet es, cienījamie kolēģi, gribēju teikt sekojošo. Gadu atpakaļ mēs lielā vienprātībā pieņēmām Deklarāciju par okupāciju. Kā jūs zināt, memorandu par okupāciju sagatavoja frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” jau 5.Saeimā, bet par nožēlu tas tika pieņemts tikai 6.Saeimā. Tomēr labāk ir vēlāk nekā nekad. Un es ceru, ka šis likums arī, ja jūs šodien noraidīsiet tā nodošanu uz komisijām, 7.Saeimā viņš taps pieņemts. At-sevišķas mūsu valsts vadošās amatpersonas ir izteikušās, ka šī deklarācija esot domāta iekšējai lietošanai, vārdu sakot, lai nomierinātu tā saucamos nacionālos radikāļus. Šim viedoklim ir grūti piekrist, jo valsts augstākā likumdevēja lēmums izraisa juridiskas sekas. Un šinī gadījumā tie būtu:

1. Sadarbība ar okupētājas valsts varas struktūrām, kas par savu uzdevumu stāda okupētās valsts likvidāciju un jebkādas pretestības tam iznīcināšanu, ir nodevība pret de iure pastāvošo valsti.

2. Pēc starptautisko tiesību normām okupētāja valsts nedrīkst pārvietot uz okupētās valsts teritoriju savus civiliedzīvotājus. Tātad nevar būt runas par 700 000 kolonizatoru šeit legālu atrašanos. Es vakar pie šīs tēmas jau pieskāros.

Tātad vismaz šīs divas problēmas ir radušās, pieņemot Deklarāciju par okupāciju. Viena, tā saucamā iekšējai lietošanai, un otra — tās ārējai lietošanai. Un tādēļ es šodien gribētu apspriest tikai pirmo problēmu, kas skar godājamo Valsts prezidentu Gunti Ulmani, Saeimas priekšsēdi Čepāni un ārlietu ministra Birkava kunga proponēto deklarācijas iekšējo lietošanu. Ceru, ka šoreiz šīm prominentajām personām nebūs ar uztraukumu jāgaida Krievijas un Rietumvalstu reakcija pēc šī likumprojekta pieņemšanas kaut vai tā iemesla dēļ, ka tūlīt pēc Otrā pasaules kara no Vācijas okupācijas atbrīvojušās Rietumvalstis sūtīja savus kolaborantus, un sabiedrotie — vismaz PSRS — to jūsmīgi apsveica. Vislabākais piemērs ir Norvēģija, kur sodīja ar nāves sodu kolaborantu Kisli Kislingu. Latvijas okupācijas īpatnība ir tāda, ka to izdarīja valsts, kuras priekšgalā bija noziedzīga, antihumāna un bez jebkādas civilizācijas pazīmēm kliķe. Jebkurā teritorijā, ko okupēja PSRS, tika izdarīti kara noziegumi, noziegumi pret cilvēci un genocīds. Atcerēsimies kaut vai Hatiņas traģēdiju, atcerēsimies veselu tautu vai ievērojamu to daļu deportācijas, sieviešu, sirmgalvju un bērnu iznīcināšanu Afganistānas okupācijas laikā un Čečenijā. Tāpēc mūsu kolaborantiem var inkriminēt ne tikai nodevību pret savu valsti, bet arī noziegumus pret cilvēci un genocīdu, kuriem starptautisko tiesību skatījumā nav noilguma termiņa, un to es gribētu uzsvērt. Ir bieži nācies dzirdēt, ka būtu laiks novilkt svītru zem pagātnes, un es domāju, ka šī svītru novilkšana šoreiz tieši būtu derīga, ja mēs izgaismotu šos cilvēkus, mēs nepieprasām viņus sodīt ar nāvi, mēs nepieprasām viņus likt cietumā, jo šis likumprojekts ir ļoti humāns. Ir atņemtas tikai pilsoniskās tiesības uz atsevišķu laiku. Es nevaru saprast masu mediju pārstāvjus, kuri neiestājās par it kā žīdu šāvēja Kalēja saukšanas pie atbildības, kur arī ir pagājuši vairāk nekā 50 gadi, un es nezinu, kādēļ šie komunistiskie noziedznieki būtu apžēlojami. Par nožēlu man laiks ir beidzies, es saprotu, ka ir bezjēdzīgi jūs lūgt šo laiku...

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas, Vidiņa kungs.

J.Vidiņš. ...Bet tomēr es lūdzu balsot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 46, atturas — 12. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums — Prezidijs ierosina deputātu Čepāņa, Kristovska, Krastiņa, Seiksta, Jurkāna un citu iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku un atceres dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par vai pret, vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Jāizskata, godātie kolēģi, pirms pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma, arī 10 deputātu iesniegums Prezidijam, kurā viņi lūdz 2.oktobra sēdes darba kārtības piektajā sadaļā 45.punktā iekļauto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” izskatīt pirms ceturtajā sadaļā 22.punktā iekļautā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” izskatīšanas. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo jautājumu? Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts. 45.darba kārtības jautājums tiks izskatīts pirms 22.jautājuma.

Ir vēl iesniegums ienācis. Pieci deputāti lūdz iekļaut Saeimas 2.oktobra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par Ulda Veldres ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā un izskatīt to tūlīt pēc lēmuma projekta par deputāta Požarnova ievēlēšanu Ārlietu komisijā. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo jautājumu? Nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Tātad mēs to izskatīsim pēc mūsu panāktās vienošanās par deputāta Bokas ievēlēšanu Ārlietu komisijā.

Godātie kolēģi, izskatām otrās sadaļas darba kārtības jautājumus — lēmuma projekts “Par E.Steltes iecelšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi” , Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie Saeimas deputāti! Godātais Prezidij! Nākamais dokuments nr.3144, Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi sekojošu lēmuma projektu — iecelt Elitu Stelti par Rīgas pilsētas...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vai ir vajadzīgs priekšlaicīgs pārtraukums, lai jūs izbeigtu savstarpējās sarunas un mēs varētu normāli strādāt? Godātie kolēģi, tas uz visiem attiecas. Godātie kolēģi, ja mums būs šādi gadījumi vairākkārt, es būšu spiests likt jautājumu uz balsošanu par dažu deputātu izraidīšanu uz vairākām sēdēm. Piedodiet, Grīnblata kungs, lūdzu turpiniet!

M.Grīnblats. Juridiskā komisija izskatījusi un iesaka atbalstīt šādu lēmuma projektu — iecelt Elitu Stelti par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas administratīvā tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai kāds vēlas runāt par Saeimas lēmuma projektu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemjam jautājumu par Saeimas lēmuma projekta pieņemšanu. Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 6, atturas — 3. Elita Stelte iecelta par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas administratīvā tiesneša amata. Nākamais lēmuma projekts, lūdzu, Grīnblata kungs!

M.Grīnblats. Nākamais dokuments, godātie deputāti, nr.3145, Juridiskā komisija izskatījusi jautājumu — lēmuma projekta “Par dažu rajonu tiesu tiesnešu iecelšanu ”, visas kandidatūras ir atbalstītas, un Juridiskā komisija aicina kā pirmo balsot lēmuma projektu — iecelt Irēnu Loginu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 3, atturas — 5. Irēna Logina iecelta par Rīgas rajona tiesas tiesnesi.

M.Grīnblats. Nākamais lēmuma projekts — iecelt Vinetu Pavlovsku par Talsu rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — nav, atturas — 4. Vineta Pavlovska iecelta par Talsu rajona tiesas tiesnesi.

M.Grīnblats. Nākamais lēmuma projekts, godātie deputāti, iecelt Sandru Spoņu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Nav kvoruma. Godātie kolēģi, es lūdzu visus piedalīties Saeimas darbā, par ko katrs no mums saņem algu, kā prese raksta — ārkārtīgi lielu. Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu par Sandru Spoņu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 1, atturas — 6. Sandra Spoņa iecelta par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi.

M.Grīnblats. Un nākamais, pēdējais, lēmuma projekts, no šī dokumenta iecelt Inesi Lauru Zemīti par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 4. Inese Laura Zemīte iecelta par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par dažu rajonu tiesu administratīvo tiesnešu iecelšanu” . Māris Grīnblats, lūdzu, komisijas vārdā.

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie deputāti, dokumenta nr.3146, Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmumu par vairāku rajonu tiesas administratīvo tiesnešu iecelšanu. Abas kandidatūras ir atbalstītas un kā pirmo Juridiskā komisija aicina balsot par lēmumu — iecelt Alvi Melbergu par Valmieras rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti runāt nevēlas šajā jautājumā. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — nav, atturas — 4. Alvis Melbergs iecelts par Valmieras rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

M.Grīnblats. Otrs lēmums no šī paša projekta — iecelt Viktoru Trušelu par Jēkabpils rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret —1, atturas — 5. Viktors Trušels iecelts par Jēkabpils rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Talsu rajona tiesas tiesneses A.Kalnozolas pirmstermiņa atbrīvošanu no amata” . Juridiskās komisijas vārdā deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie deputāti, dokuments nr.3147 ir saņemts no Talsu rajona tiesas tiesneses Anitas Kalnozolas — personisks lūgums atbrīvot viņu no darba pēc pašas vēlēšanās. Juridiskā komisija to ir uzklausījusi un atbalstījusi un aicina arī Saeimas deputātus balsot par lēmumu — atbrīvot pirms termiņa Anitu Kalnozolu no Talsu rajona tiesas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti runāt par šo jautājumu nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Arī šajā gadījumā balsošana aizklāta. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 1. Anita Kalnozola atbrīvota pirms termiņa no Talsu rajona tiesas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par deputāta A.Požarnova ievēlēšanu Ārlietu komisijā” . Vai kāds deputāts vēlas runāt? Vēlas runāt Ilga Kreituse — pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Ja mēs gribētu runāt līdzībās un, izmantojot jau arī kādreiz Latvijas valsts vadītāju literāros tēlus, tad man šķiet, ka šodien Ārlietu komisija pirms sava priekšsēdētāja vēlēšanām atgādina medus podu, uz kuru intensīvi lido lapsenes, lai labi paēstu uz tā rēķina, ko ir savākušas bites, jo savādāk ir grūti izskaidrojams tas, kapēc šodien divi dakteri pēc savas izglītības un praktiskās darbības tik intensīvi cenšas iekļūt Ārlietu komisijā. Šodien bija ļoti interesanti klausīties, kad bija jālustrē Latvijas iedzīvotāji, tad Vidiņa kungs atļāvās no tribīnes diezgan smagi kritizēt Saeimas priekšsēdētāju, gan nenosaucot viņu uzvārdā, kad jādabū savs cilvēks Ārlietu komisijā, tad “tēvzemieši” ar “saimniekiem” noslēdz savienību, katrs izvirza savējo un aizmirst par tiem lēmumiem un frakciju vienošanos, kas savā laikā ir bijusi pieņemti, ka nevar cilvēks darboties vairāk kā vienā pamatkomisijā un otrajā komisijā, kura varētu būt tikai kā otršķirīgā. Cik es zinu, tad Požarnova kungam nācās atvadīties no Pilsonības komisijas, bet otrā pirmās kategorijas komisijā viņš tomēr paliek darbā. Un tāpēc man bija ļoti interesanti šodien skatīties, kā divi dakteri Požarnovs un Jurdžs, kas vakar tik intensīvi iestājās pret to, lai mātei būtu iespējas socāli garantētai audzināt bērnu mājās līdz 3 gadiem, iestājās par lustrēšanu. Kā šis cilvēks iedomājas strādāt Ārlietu komisijā, un kuru viņš no mums tur sāks pirmo izgaismot?

Es gribētu teikt vēl vienu lietu. Atbalstot it kā mūsu Saeimas sēdē vai, pareizāk sakot, parādot, cik nepareizs un absurds vakar bija Saeimas sēdes balsojums pret sociālo nodrošinājumu mātei, līdz 3 gadu vecumu sasniedz bērns, šodien avīzē “Diena” ir sākta diskusija — “Viens pats mājās”. Tas jums, deputātu kungi, kas vakar neatbalstīja mūsu priekšlikumu, ir kārtīgs pliķis sejā. Paskatieties, arī avīzēs šis jautājums jau ir pacelts tādā līmenī, ka jums vajadzētu sākt domāt, ko īsti reāli domā cilvēki.

Bet es gribētu ārstu kungiem šajā zālē, it īpaši ārlietu speciālistiem, par kuriem divi tūlīt kļūs, pateikt, ko saka mediķu arodbiedrība un ko saka tie dakteri, kas strādā ikdienā. Viņu priekšlikums ir sekojošs, ko varbūt būtu vērts Frakciju padomē apspriest, ka deputātam ārstam ar Saeimas lēmumu aizliegt strādāt citās komisijās kā tikai Sociālo lietu un Budžeta komisijā, kamēr medicīnā nav iestājusies kaut cik normāla situācija.

Sēdes vadītājs . Paldies! Izlemsim jautājumu balsojot. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav rakstiski. Es ierosinātu kolēģiem, kuri te bļaustās, izlasīt Kārtības ruļļa 56. pantu. Debates šajā jautājumā slēdzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izteiksim attieksmi par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 18, atturas — 6. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — Saeimas lēmuma projekts “Par deputāta Viestura Bokas ievēlēšanu Ārlietu komisijā” . Debatēs deputāti pieteikušies ir. Andris Rubins, Tautas kopa “Brīvība”.

A.Rubins (TKB). Cienījamie deputāti! Es esmu par, ka ievēl deputātu Boku un arī Požarnovu, ko mēs tikko kā ievēlējām Ārlietu komisijā. Te, Ārlietu komisijā, mēs jau tiešām esam divi ārsti deputāti, viens no tiem visā pasaulē zināmais ārsts Leopolds Ozoliņš, jūs vakar arī redzējāt Radujevu televīzijā, un tur arī bija viņa, Ozoliņa, izgudrotās olasola putas virsū, ārstējot Radujevu. Un arī es, Andris Rubins, esmu Ārlietu komisijā. Un es domāju, ka tas, ka mēs esam ārsti, protams, dažādu specialitāšu, savā starpā mēs nekonkurējam, mēs visi domājam, kā labāk izdarīt ārlietās, mēs dodam arī daudzus priekšlikumus ārlietās, un es domāju, ka tas netraucēs. Un, ja vajadzēs, mēs arī iesim palīdzēt citās komisijās strādāt. Un, Kreituses kundze, jums arī tomēr ir labāk, ja jums visapkārt dažādu specialitāšu ārsti. Mēs vienmēr jums palīdzēsim.

Sēdes vadītājs . Debatēs pieteicies vēl ir Gundars Valdmanis, Tautas kopa “Brīvība”. Lūdzu!

G.Valdmanis (TKB). Prezidij, padomes pārstāvji un tautas pārstāvji! Es tomēr oponēju manu draugu Rubinu. Nebūtu pareizi, ka Ārlietu komisija uzsūc visu šito... latviešu simts gudrākās galvas, bet tur... sākas tomēr Ārlietu komisijā dažas diezgan interesantas lietas. Ārlietu komisijā mēs iesniedzām rēķinu Vācijai par okupācijas faktiem, mēs arī iesniedzām rēķinu Krievijas draudzības parlamentārajai grupai, abās lietās mēs tikām ļoti labi pieņemti, manuprāt. Abas puses saprata, ka tās ir vainīgas, ka tām būtu jāmaksā. Vācu vēstnieks gan paskaidroja, ka viņam ir grūtības, jo, Valdmaņa kungs, jūs jau saprastu, ka, ja mēs būtu maksājuši agrāk, tā nauda nebūtu aizgājusi tur, kur tai ir jāiet, un mums šodien vēl ir līdzīgas problēmas, saprotiet, ko viņš ar to gribēja pateikt. Bet Ārlietu komisija tagad ir ierosinājusi, ka būs speciāla diena, sēde, kur mēs runāsim par to, kā mēs varēsim apgaismot to, kas notika ar okupāciju un pēc tam, un es nezinu, vai ir vērts, ka mums tagad padomes pārstāvji iesūta papildu spēkus, lai šitādas iniciatīvas varētu traucēt un gāzt. Ārlietu komisijā ir diezgan labs pārstāvis tagad no nacionālā spārna, un es nezinu, vai ir vērts iejaukt tur iekšā papildus padomes pārstāvjus, jo tas darbs, ko mēs tur esam uzsākuši, es domāju, tautai ir svēts, un tam vajadzētu turpināties.

Es tāpēc lūdzu visiem kategoriski nejaukt, mums Ārlietu komisijā ir diezgan labs līdzsvars starp padomes pārstāvjiem un opozīcijas pārstāvjiem, mēs gan neesam šad tad droši, vai mēs, opozīcija, stāvam pilnīgi kopīgi, bet tur vismaz ir kaut kāds bloks, kas strādā, īsti strādā, ir iesnieguši rēķinu kā Vācijai, tā Krievijai, mēs veidosim iespēju lielā mērā izklāstīt, kas ir noticis Latvijā beidzamos gados, ne jau ar tādu “balto zvirbuļu gājienu”, kā tikko tēvzemieši Saeimā šeit darīja, it kā viņiem pieder valdība, it kā viņi pārvalda padomes ... to Sadarbības padomi, bet viņu kolēģi šitanī grēkā, kas notiek mūsu tautā, nebalsojam viņiem līdzi. Nu tā ir tipiskā tēvzemiešu spēle, ka viņi tautu māna, mūs pašus māna, nav nokārtojuši savā valdībā atbalstu saviem projektiem, bet šodien Ārlietu komisijā mēs cīnāmies, mēs esam minoritāte, bet tā kā lieliem kungiem patīk daudz braukāt, tad šad tad iznāk ļoti interesantas situācijas, kā bija beidzamajā... priekšbeidzamajā Ārlietu komisijas sēdē, kad opozīcijai bija vairākums.

Un, kā jūs jau zināt, šad tad opozīcijai ir vairākums, mēs esam pateikuši, ko mēs domājam par Birkava kunga ārlietu politiku, mēs arī domājām ievēlēt jaunu Ārlietu komisijas priekšsēdētāju, diemžēl tieši Ilga Kreituse bija tā, kas pateica, ka nē, ka, ja mēs tā rīkosimies, tad viņa noraus kvorumu, un tad arī neievēlēja no opozīcijas puses Ārlietu komisijas priekšsēdētāju. Tā gan ir tāda drusku viltus spēle tajā opozīcijas pusē. Mēs bijām ar mieru ievēlēt komisijas priekšsēdētāju tad, bet, nu, kā bija, tā bija. It kā opozīcijas taktika noraut kvorumu... padomes pārstāvji saka, ka tas ir ļoti nepareizi un kaitīgi, bet nu šoreiz Ilga Kreituse to pati izdarīja un norāva opozīcijai Ārlietu komisijā iespēju ievēlēt savu priekšsēdētāju. Viņas argumentācija bija tāda, ka tas būs liels kauns pasaulei, ja būtu Ārlietu komisijai viens opozīcijas vadītājs, un iedomājieties to kaunu, kad viņu gāzīs, padomes pārstāvji gāzīs šito opozīcijas vadītāju Ārlietu komisijā. Mēs tanī laikā ierosinājām arī, ka rokas nost no ārlietām Krasta sadarbības padomei, bet interesanti, ka balsoja par šito — rokas nost — tikai Tautas kopas “Brīvība” pārstāvji. Visi citi atturējās, it kā nesaprazdami, ka atturēšanās ir balsot pret. Tas bija uzaicinājums, lai...

Sēdes vadītājs . 5 minūtes ir pagājušas.

G.Valdmanis . ...lai Sadarbības padome iejaucas tieši ārlietu lietās, un to tā arī dara šodien. Paldies!

Sēdes vadītājs . Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M. Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Man rada izbrīnu šis satraukums. Bokas kungu es pazīstu no Rīgas Domes laikiem un zinu arī informāciju, ka viņš ir labs ārsts. Un, cienījamie kolēģi, es uzskatu, ka šī sanitārā komisija būtu jāpapildina noteikti arī ar vienu ārstu psihiatru, lai būtu pilns komplekts. Man ir vienīgais lūgums, lai... ja jau tur attiecīgi ir tāds, kā Rubina kungs teica, ka varēs saņemt arī medicīniskos pakalpojumus, es lūgtu arī uzzināt, kādi būs izcenojumi un laiks, kad tiks pieņemti...

Un, protams, es visu laiku atceros savu gadījumu savā laikā, kad vairākums ļoti uzstājās par to, ka deputātiem jābūt vienā galvenajā komisijā un vienā mazāk svarīgā komisijā. Tagad atkal, kad jūs izvēlat savus biedrus, šis jautājums vairs neeksistē. Vienkārši tātad mums Saeimā ir divas morāles un divi principi: viens princips ir pret vairākumu pārstāvjiem, otrs — pret opozīcijas pārstāvjiem. Varbūt beigsim to. Vai nu visiem ir vienādi noteikumi, vai arī tad vajag ierakstīt Kārtības rullī — opozīcijai nav nekādu tiesību. Šajā gadījumā es uzskatu, ka Bokas kungs patiešām tur var labi strādāt, bet ir jautājums — pa priekšu mums ir vai nu jāvienojas par principiem, visiem ir jāvienojas par principiem, ja ir mainīti principi, tad realizēsim to arī pret kolēģiem, bet vienkārši censties panākt caur to kaut kādu vēlamo balsojumu vai skaita daudzumu komisijā diez vai būtu pareizi. Un tā ir drīzāk amorāla rīcība.

Sēdes vadītājs . Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 5, atturas — 8. Deputāts Viesturs Boka ievēlēts Saeimas Ārlietu komisijā.

Nākamais jautājums, kas jāizskata — lēmuma projekts par deputāta Veldres ievēlēšanu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā . Dokuments ar numuru 3182 deputātiem ir izsniegts. Vai kāds vēlas runāt šajā jautājumā? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi par šo Saeimas lēmumprojektu! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 2, atturas — 12. Deputāts Veldre ievēlēts Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.

Godātie kolēģi! Pirms sākam izskatīt 3. darba kārtības sadaļu, ir ienācis iesniegums no Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, kura lūdz pārcelt darba kārtības 54. punktu — likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Eiropas Investīciju bankas pamatlīgumu” — aiz darba kārtības 27. punkta — likumprojekta “Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Vai deputāti vēlas runāt par vai pret šo jautājumu? Nevēlas. Iebildumu nav? Tātad 54. darba kārtības jautājumu izskatām aiz 27. darba kārtības jautājuma.

Nākamā sadaļa, godātie kolēģi, un nākamais darba kārtības jautājums — Saeimas deputātu pieprasījums. Motivāciju par to vēlas Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša depu-tāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību, ka šis pieprasījums ir steidzams. Tā kā jau mums būs jāatrisina vispirms šis jautājums pirms tālākās tā virzības.

1997. gada 12. augustā Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņēma lēmumu — izdalīt 40 000 USD palīdzības sniegšanai plūdos cietušajiem Polijas Republikas un Čehijas Republikas iedzīvotājiem. Pirmais, ko gribu pateikt, ka uz šā gada 2.oktobri nav izdarīts nekas, un šī naudas summa materiālā izteiksmē nav nonākusi ne Čehijā, ne Polijā. Līdz ar to šāda situācija ir izveidojusies tāpēc, ka Ministru kabinetā divas ministrijas nav varējušas atrisināt savstarpējās attiecības. Tā ir Ārlietu ministrija un Ekonomikas ministrija. Nauda ir Ekonomikas ministrijā. Faktiskais darbs ir izdarīts Ārlietu ministrijā. Ekonomikas ministrija līdz šim brīdim nav uzskatījusi par iespējamu pārsūtīt šo naudu uz Ārlietu ministriju, kas praktiski nodarbojas ar šīm lietām, lai varētu atprečot šo naudu, jo Čehijai un Polijai ir nolemts palīdzēt preču veidā.

Otra lieta. Līdz šim brīdim nav pat noorganizēts konkurss transportam, kurš vedīs šo palīdzību uz Čehiju un Poliju. Ja mēs šodien šo pieprasījumu nepieņemam kā steidzamu un nepieprasām momentānu rīcību, tad, man šķiet, ka mēs sagaidīsim, kad Čehijā un Polijā uzsnigs sniegs, būs kāda lavīna, un mums būs jāspriež par palīdzības sniegšanu jau tiem, kas ir cietuši ziemas apstākļos.

Nākamais jautājums ir tas, ka tā nav tikai mūsu valdības problēma vai iekšējās nesaskaņas, kas ir. Manuprāt, šāda valdības rīcība — nesaskaņotība un attieksme pret to, kas notiek Eiropā, — ir vistiešākais veids, kādā tiek grauta Latvijas ārpolitika un grauts Latvijas tēls vispār pasaulē. Mēs jau esam saņēmuši pirmo “pliķi” no Čehijas puses tādā veidā, ka Čehija bija viena no tām valstīm, kas nobalsoja par to, ka Latvijā notiek mazākumtautību pārkāpumi un ka šeit ir jāatsūta speciāli cilvēki, kas to pārbauda.

Vēl vakar pēcpusdienā, jūs ievērojāt, pieprasījums jau ir nedēļu kā Saeimā. Vēl vakar pēcpusdienā nebija notikušas nekādas izmaiņas šā jautājuma risinājumā, bet pirms tam gan es kā Čehijas atbalsta grupas vadītāja, gan Parlamenta starpvalstu attiecību biroja darbinieki mēģināja noskaidrot šo finansiālo jautājumu Ekonomikas ministrijā pie valsts sekretāra vietnieka, kurš diezgan, maigi sakot, asā veidā atteicās šādus paskaidrojumus sniegt un teica, ka mums gar to nav nekādas darīšanas.

Pieprasījums tapa arī tāpēc, ka uz jautājumu Ministru kabineta kancelejā — kāds ir tālākais risinājums šai naudai — mēs atbildi nedēļu atpakaļ saņēmām: “Uzrakstiet pieprasījumu, tad mēs jums atbildēsim.”

Un ir vēl viena lieta, kas parāda to, cik veiksmīgi darbojas atsevišķas ministrijas, kad ir jādomā par starptautisko palīdzību un Latvijas tēlu, ka vēl līdz šim brīdim Zemkopības ministrija sešu nedēļu laikā nav varējusi atbildēt Ārlietu ministrijai, kur Latvijā var iegādāties sertificētus zivju konservus. Līdz ar to mēs esam šobrīd izdarījuši visu, lai grautu savu starptautisko tēlu, lai apgrūtinātu savu ieiešanu Eiropas Savienībā.

Un es domāju, ka ar šā pieprasījuma pieņemšanu, vispirms kā steidzama pieprasījuma, mēs palīdzētu Ministru kabineta atsevišķām ministrijām koordinēt savu darbību un tuvākās nedēļas laikā atrisināt problēmu, kā palīdzēt Čehijas un Polijas plūdos cietušajiem iedzīvotājiem, jo ņemsim vērā to, ka mūsu kaimiņvalstis to jau sen ir izdarījušas un aizsūtījušas policistus nevis uz Albāniju, bet aizsūtījušas savus policistus un arī armijas pārstāvjus palīgā čehiem tajā brīdī, kad tas bija nepieciešams, kad tur trakoja stihija. Tāpēc es lūdzu deputātus atbalstīt šo pieprasījumu kā steidzamu, neuzskatot, ka tā ir uzstāšanās pret Ministru kabinetu vai ka tas ir mēģinājums gāzt kādu no ministriem, bet šoreiz Saeimai ir jāpalīdz Ministru kabinetam tikt galā ar savām nesaprašanām un arī izlabot tās kļūdas, kas ir pieļautas Latvijas tēla veidošanā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad, godātie kolēģi, saskaņā ar Kārtības ruļļa 127.panta pirmo daļu mums jāizlemj jautājums par pieprasījuma steidzamību. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret pieprasījuma atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 10, atturas — 29. (No zāles deputāts Ozoliņš: “Latvijas tēls tiek spodrināts!”) Pieprasījums par steidzamu netiek atzīts. Tādēļ saskaņā ar Kārtības ruļļa 127.panta otro daļu šis pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtībā saskaņā ar mūsu vienošanos ir 45.jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” . Komisijas vārdā — komisijas priekšsēdētājs Jānis Kalviņš. Lūdzu!

J.Kalviņš (LNRP, LZP). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es lūgtu jūs paņemt dokumentu nr. 3085. Iekams mēs sākam izskatīt šo likumprojektu, es gribu dot jums nelielu atskaites ziņojumu par komisijas darbu sakarā ar šo likumprojektu. Lai noņemtu to spriedzi, kas radusies presē, varbūt arī jūsos par šo likumprojektu un par ideju kā tādu.

Likumprojekts ir ļoti smags un sarežģīts, un komisija ir strādājusi pie tā praktiski visu vasaru. Pateikšu kāpēc. Šim likumprojektam komisija ir veltījusi 24 komisijas sēdes. Ļoti smagas, ļoti saspringtas komisijas sēdes. Presē izskan doma, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šo likumprojektu ir bremzējusi. Gribu teikt pretējo. Gluži otrādi. Viņa ir veicinājusi tā maksimālu izskatīšanu un virzīšanu tālāk parlamentā.

Darba specifika varbūt nebija tāda, kā parasti tas ir, kad tiek izskatīti tikai oficiālie likumā noteiktie priekšlikumi. Šeit pamatā tie ir “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumi, bet tika ņemti vērā pilnīgi visi pašvaldību iesniegtie priekšlikumi, kur pašvaldību pārstāvji arī piedalījās komisijas sēdēs. Tas arī sarežģīja komisijas darbu un, protams, arī pašu likumprojektu izstrādi. Neviens konceptuālas dabas jautājums, kas bija saistīts ar šo likumprojektu, netika izskatīts bez ministra Zundas kunga klātbūtnes. Ja viņš bija komandējumā, komisijas sēdes vienkārši nenotika. Tas ir, notika, bet tajā laikā tika izskatīti tehniskas dabas jautājumi, lai pie konceptuālas dabas jautājumiem ministrs būtu klāt. To viņš var arī apliecināt, jo viņš atrodas pašlaik šeit, zālē. Tā kā šeit kaut kāda runa par vilkšanu garumā vai kaut ko tamlīdzīgu, tas vienkārši ir... Es to uzskatu par drukas kļūdu avīzē un neko vairāk.

Kas attiecas uz to, ka it kā tiek bremzētas reformas, es gribu teikt pretējo. Šis likumprojekts ir tikai viena maza daļiņa reformu realizācijā kā tādā. Tikai maza daļiņa, jo reformas — tas ir vesels komplekss, un mēs ar savu balsojumu esam nodibinājuši Reģionālās attīstības padomi par īpaši atbalstāmiem reģioniem. Lūk, tas jau vairāk velk uz to, ka būtu iespējams ar pašvaldību aktivitātēm, ar mūsu palīdzību un ar investējumiem no ārpuses panākt mūsu pašvaldību sakārtotību atsevišķu reģionu attīstībā un visu Latvijas attīstību kopumā. Tas jau ir kaut kas cits. Tā kā šeit kaut kāda runa par reformu bremzēšanu pilnīgi atkrīt pati par sevi. Tas ir pilnīgi loģiski.

Tālāk — vēlreiz par pašvaldībām. Neviena pašvaldība nevar būt apvainota par to, ka tās viedoklis netiek ņemts vērā. Visi priekšlikumi tika uzklausīti, un jāsaka arī paldies Pašvaldību savienībai, kura aktīvi piedalījās šajā darbā.

Vēl gribu teikt, ja mēs šodien šo likumprojektu pabeigsim, ko es arī ceru, otrajā lasījumā. Uz trešo lasījumu paliks principā slīpējamas dabas jautājumi. Tas ir, redakcionālas dabas, es atvainojos, jautājumu labojumi, jo praktiski konceptuālie jautājumi šajā likumprojektā tiks jums tūlīt noziņoti. Tas varbūt ievadam.

Tātad sākam ar 1.priekšlikumu. 1.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par likumprojekta ievaddaļas izmaiņām. Komisija pati par cik ir šo priekšlikumu piedāvājusi, ir lūgums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem iebildumu pret to nav. Pieņemts.

J.Kalviņš. 2.priekšlikums. Par šo priekšlikumu komisijā tika ļoti, ļoti smagi diskutēts. Komisija to ir noraidījusi. Šis priekšlikums ir iesniegts no “Tēvzemei un Brīvībai”, bet ir noraidīts ar ļoti minimālu balsu pārsvaru, kā jau teicu, šeit mēs ļoti daudz strīdējāmies, un ideja šeit ir tāda, ka tāds vārdiņš “pašvaldība” pazūd pēc komisijas balsojuma, bet tam būtu jāpaliek pēc tēvzemiešu priekšlikuma. Gribu kolēģiem atgādināt, kuri ir lasījuši likumprojektu cauri, ka mēs esam vienojušies komisijā, ka paliek nosaukums “rajona padome”. Nosaukums. Saturs ir pilnīgi cits. Rajona padomi veido pagastu vecākie un pilsētu mēri, kuri no sava vidus pēc mūsu ieteikuma izvēl šīs jaunās rajona padomes priekšsēdētāju, kuri būs vēlētās rajona padomes tiesību, teiksim, un arī īpašumu pārņēmēji. Kā jau teicu, komisijā viņš ar komisijas balsojumu tika noraidīts, bet šeit tika...

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam nepiekrīt. Vēlas runāt Normunds Pēterkops.

N.Pēterkops (TB/LLNK). Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Gribu pievērst uzmanību mūsu frakcijas priekšlikumam — izslēgt no likumprojekta, kas pieņemts pirmajā lasījumā, 1.pantu un aicinu to atbalstīt. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs esam komisijā izveidojuši jaunu formu — “rajona pašvaldība”. Tas ir, es atvainojos “rajona padome”. Un tās veidošanās mehānisms ir piedāvāts — tātad ar 1998. gada 1.janvāri pārņem deleģētā forma, tas ir, ka šobrīd vēlētās rajonu padomes vietā stājas, viņu vietā nāk vietējo pilsētu un pagastu pašvaldību priekšsēdētāji.

Mēs esam arī komisijā izskatījuši visu pašvaldību esošās pastāvīgās funkcijas un esam konstatējuši to, ka vairākas, tajā skaitā 8 funkcijas, tomēr paliek rajona reģionālajā līmenī. Mēs esam arī fiksējuši to, ka šī rajonu padome arī ir juridiska persona, tai piemīt arī publiskas tiesības, tā ir publisko tiesību subjekts. Tai ir arī sava manta un savs īpašums. Mēs vairākas komisijas sēdes esam sprieduši un domājuši, kā būt ar šo īpašumu, kas šobrīd skaitās kā pašvaldības īpašums, bet ar 1998.gada 1.janvāri būtu jābūt kaut kādai citai formai. Mēs esam kaut kādu formu atraduši, un pārejas noteikumos tālāk tiem, kam interesē, to var redzēt. Bet jebkurā gadījumā tas viss ir nedaudz mākslīgi veidots, un mēs nezinām, kā tas viss vēl darbosies, tāpēc dažas šīs manis minētās problēmas atkrīt, ja mēs atstājam to, ka šī rajona padome arī ir pašvaldība. Gribu vēlreiz uzsvērt, ka pašvaldībai raksturīgās pazīmes ir, ka tai ir savs budžets, tā ir šis publisko tiesību subjekts, tai ir sava manta un arī nošķirtas savas funkcijas, tās, ko tā risina vietējā reģiona iedzīvotāju interesēs. Lūk, pēc visām šīm pazīmēm šī rajona padome piekrīt pašvaldībām. Tā risina visas šīs pašvaldību funkcijas, un būtībā pēc savas formas tā ir pašvaldība, tikai mēs baidāmies to nosaukt un gribam to vienkārši nosaukt par rajona padomi. Tāpēc es aicinu atbalstīt mūsu frakcijas priekšlikumu un atstāt šo likumā jau spēkā esošo normu, ka ir rajona pašvaldības.

Dažas problēmas, kas var parādīties arī definējuma 4.pantā, mēs varam novērst uz trešo lasījumu 4.pantā. Mēs varam precizēt, kas ir vietējā pašvaldība un kas ir reģionālā pašvaldība, lai nebūtu mums pretrunas ar pašvaldību karti, ko esam mēs akceptējuši. Un tādā veidā mēs saglabājam šo reģionālo pašvaldību līmeni, un mēs varam pateikt, ka arī šīs reģionālās pašvaldības var darboties starptautiskajās attiecībās ar Eiropas citām pašvaldībām, kurām ir šīs reģionālās pašvaldības, un veidot un kopīgi attīstīt, un risināt šo reģionālo attīstību, kas arī ir viens no šīs rajonu pašvaldības galvenajām funkcijām. Ir šī rajona ekonomiskā un tautsaimnieciskā attīstība. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Vārds paziņojumam Ventam Balodim. Par komisijas sēdi.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Lūdzu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļus pulcēties pulksten 12.30 lielajā pārtraukumā, lai izlemtu jautājumu par pašvaldību izlīdzināšanu 1997.gadam. Arī laipni lūdzu piedalīties deputātus no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, kam šis jautājums interesē.

Sēdes vadītājs. Andrim Tomašūnam.

A.Tomašūns (LC). Cienījamie deputāti, kas ir Latvijas—Norvēģijas deputātu atbalsta grupā, lūdzu pulcēties tūlīt šeit pat blakus Prezidija zālē.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti, nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Raitis Apalups, Edgars Bāns, Ziedonis Čevers, Ludmila Kuprijanova, Anta Rugāte, Anna Seile, Uldris Veldre un Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukuma laiks beidzies. Turpināsim Saeimas plenārsēdi. Turpināsim apspriest likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Vai kāds vēlas vēl runāt debatēs jautājumā par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ierosinājumu — svītrot likumprojekta 1.pantu? Jānis Bunkšs, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

J.Bunkšs (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie Saeimas deputāti! Ar šī likuma grozījumiem, es domāju, ka mēs uzsākam varbūt tādu pirmo nopietno soli, lai sāktu realizēt administratīvi teritoriālo reformu. Es uzsveru abus divus šos vārdiņus — gan administratīvo, ar kuras reformu faktiski mēs, ar kuru mēs iesākām tieši šo likumprojektu, un, protams, vēlāk sekojot likumam par to, kādā veidā šīs reformas turpināmas, tiks dota arī ievirze tālākai reformu gaitai. Bet es gribu teikt, ka manis kā deputāta skatījumā pašreiz paredzētās reformās ir iezīmējušies divi tādi ļoti nopietni jautājumi. Viens ir tas, ka šobrīd ar šo likumprojektu faktiski tiek noteikta citāda rajonu pārvaldes forma, tas ir pietiekoši nopietns tāds grozījums, un ar to, teiksim, tuvākajā laikā — gan šī gada nogalē, gan nākošajā gadā — pašvaldību pārstāvjiem nāksies nodarboties.

Otrs ir tas, ka ar šī likumprojekta palīdzību faktiski tiek pilnveidots funkciju deleģēšanas mehānisms, veicināta pašvaldību kooperācija. Un, ja politiskie spēki šobrīd ir izšķīrušies šādus divus nopietnus soļus veikt, tad tas arī, teiksim, ir jādara un jādara konsekventi. Taču es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka reformas pašvaldību sfērā kā jebkuras reformas būtu jāveic pārdomāti, būtu jāveic uz pamatotu ekonomisko analīžu bāzes, kā arī, protams, ir nepieciešama pieredze. Gan tā pieredze, ko ieguvušas citas valstis, gan pieredze, kuru mēs arī varam uzkrāt, veicot tos vai citus pārkārtojumus.

Kas attiecas uz šo ekonomisko pamatojumu, tad man gri-bas teikt, ka šobrīd tāda vērā ņemama ekonomiskā pamatojuma varbūt nav. Un tā ir varbūt arī viena no problēmām, jo kādā veidā, teiksim, var darboties valsts pārvalde un pašvaldības nākotnē pie šīm reformētām rajonu padomēm, tur ir vajadzīga zināma pieredze, un līdz ar to, teiksim, varbūt kādi radikālāki soļi manā skatījumā šobrīd nebūtu vajadzīgi.

Vēl es gribu teikt, ka šajā likumprojektā, protams, ir arī zināmi trūkumi, un varbūt tie trūkumi ir tādi, kuriem, kā es jau te mēģinu teikt, mēs īsti vēl neesam gatavi. Lai arī likumprojekta otrajā lasījumā ir paredzēts, ka turpmāk rajonu padomes tiks finansētas no valsts budžeta, cik es esmu informēts, iesniegtajā budžetā nākošajam gadam šāda nauda nav paredzēta. Vēl jo vairāk — budžetā nākošajam gadam nav paredzēta arī nauda reformu realizēšanai. Gribam vai negribam, šis darbs, šīs reformas, ko piedāvā likumprojekts, tiks uzkrautas lielā mērā uz pašreizējo pašvaldību pleciem.

Es gribu teikt, ka šajā situācijā ir pilnīgi loģisks frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” šis priekšlikums, ka nesteigties šobrīd ar pašvaldības statusa noņemšanu rajonu padomēm, bet šīm deleģētajām rajonu padomēm saglabāt pašvaldības statusu. Šādi piemēri Eiropā mums ir bijuši, un es konkrēti varu nosaukt, ka deviņdesmito gadu sākumā tā ir bijusi Ungārija, kura šādā veidā ir veidojusi reģionu padomes. Arī, man liekas, no šīs tribīnes es jau esmu runājis par to, ka arī dāņiem ir Kopenhāgenas apgabala pārvaldīšanā līdzīga pieredze, un jācer, ka pieredze arī tātad būs mums turpmāk.

Es aicinu šobrīd atbalstīt šajā reformu sākuma periodā “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu. Šo priekšlikumu atbalsta Latvijas pašvaldību savienība, un šādu priekšlikumu atbalsta arī “Latvijas ceļa” pašvaldību vadītāji un pašvaldību deputāti. Šāds ieteikums Saeimai ir no šo pašvaldību forumu puses. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies!Vēl kāds vēlas runāt. Ēriks Zunda, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

Ē.Zunda (DPS). Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Vispirms es gribētu pateikt dažus vārdus Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai, kas ļoti daudz darījuši, lai šis likumprojekts tiktu pilnīgots un viņš iegūtu tādu izskatu, kāds ir pašlaik otrajā lasījumā. Šeit komisijas priekšsēdētājs izteica bažas, ka ir kaut kādi pārpratumi. Es gribētu viennozīmīgi teikt, ka no komisijas puses ir bijis atbalsts un mēs esam daudz kopīgi strādājuši. Tas ir apmēram kaut kas 20 komisijas sēdes, lai šis likumprojekts tiktu pilnīgots. Un tāpēc vēlreiz paldies komisijai un komisijas priekšsēdētājam!

Kolēģi, kas attiecas uz šo priekšlikumu, ko iesniegusi frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”, es gribu drusciņ paskaidrot situāciju. Pagājušajā gadā, kad mēs pieņēmām grozījumus Pašvaldību vēlēšanu likumā, mēs viennozīmīgi izšķīrāmies par to, ka mēs ejam pa rajona posma, rajonu pašvaldību posma reorganizāciju. Un konkrēto ceļu, kā mēs to darām, mēs esam atraduši, savstarpēji politiskiem spēkiem vienojoties, un šis politiskās vienošanās akts ir Valdības deklarācijā, kurā rakstīts, ka rajonu padomes tiek veidotas no deleģētiem pilsētu un pagastu pašvaldībām.

Ja mēs ejam tādā variantā, kā to piedāvā frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”, mēs nonākam tīri pie loģiskas pretrunas. Kāda ir šī veida loģiskā pretruna? Tāpēc, ka likuma “Par pašvaldībām” 2.pantā ir pateikts, kādā veidā tiek veidotas pašvaldības. 2.punktā tiek pateikts, ka pašvaldības tiek veidotas, vēlējot lēmējinstitūciju no iedzīvotājiem. Bet mēs esam vienojušies, ka mēs viņu reorganizējam un veidojam no deleģētiem pārstāvjiem. Ja mēs darām tā, kā tas ir piedāvāts priekšlikumā, tad iznāk tā, ka mēs ar vienu vārdu sakām, ka mēs tos veidojam no deleģētiem, un tajā pašā reizē sakām — nē, mēs viņus neveidojam no deleģētiem. Tīri no šīs loģikas viedokļa es lūdzu paskatīties uz šo problēmu un saprast to, ka tas ir aloģisks šī iemesla dēļ.

Nākošais. Pēc būtības. Pēc būtības mēs gribējām, lai reformas rezultātā nostiprinātos vietējās pašvaldības, tas ir, pilsētu un pagasta pašvaldības nostiprinātos, lai tās lemtu par tiem jautājumiem, kas kopīgi arī rajona līmenī, tas, kas interesē viņus kopumā. Līdz ar to bija šī pamatideja — veidot rajona padomi no deleģētiem pilsētu un pagastu priekšsēdētājiem, kas lemtu par rajonu lietām kopumā, nevis ar atsevišķi veidotu institūciju, kura bieži vien neadekvāti pārstāvēja vietējo pašvaldību teritorijas. Šī ir tā lietas būtība, un šis ir tas pamatakmens jeb stūrakmens sagatavotajam likumprojektam un sagatavotajai koncepcijai, uz kuras bāzējas visi pārējie priekšlikumi, kas šeit iestrādāti. Ja mēs šo jautājumu neatrisināsim šeit, mēs, protams, būsim spiesti pie tā atgriezties tad, kad tas tiks skatīts trešajā lasījumā, jo tīri gan no loģiskās, gan no juridiskās tehnoloģijas viedokļa tas ir pretrunīgs lēmums, kas nav pieņemams. Bet tad tas arī nav pieņemams pēc būtības. Tāpēc es jūs aicinu noraidīt frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu, bet balsot tā, kā to ir izteikusi komisija, tas ir, noraidīt šo priekšlikumu. Jo komisijā mums arī bija ļoti daudz diskusiju par to. Mēs vairākkārtīgi šo jautājumu apspriedām. Man liekas, kas pat divreiz. Mēs vienu reizi nobalsojām vienādi un pēc tam otrādi. Un mēs, izskatot šo likumprojektu tālākajos punktos, kur arī nepieciešams šo jautājumu risināt, esam nonākuši pie secinājuma, ka ir šis pareizais veids, ka tiek tā veidota no deleģētiem pārstāvjiem. Tāpēc lūdzu atbalstīt komisijas vērtējumu.

Sēdes vadītājs . Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kalviņa kungs.

J.Kalviņš (LNRP, LZP). Cienījamie kolēģi! Es gribu at-gādināt to, ko mēs esam jau izdarījuši. Tātad mēs esam pagarinājuši vēlētāju rajonu padomēm pilnvaras līdz šā gada 31.decembrim. Šis te vēlētās rajonu padomes vietā pēc šī te likuma, respektīvi, šī te likuma nagla ir tā, ka jauno rajonu padomi veido pagastu vecākie un pilsētu mēri, kuri no sava vidus ievēlē priekšsēdētāju un savukārt ar izpildinstitūciju izpilddirektora personā ar attiecīgu nelielu izpildaparātu. Un arī, komisijā diskutējot, mēs nonācām, stiepām gan šā, gan tā, nonācām pie astoņām tomēr funkcijām, kuras pašlaik uz doto brīdi pagasti un pilsētas nevar vienkārši pārņemt.

Kā šeit minēja Bunkša kungs, ka 1998.gada budžetā šim jautājumam nauda nav paredzēta, es par to negribu diskutēt. Es neesmu tos skatījies, esmu kaut ko dzirdējis, ka tas tā varētu būt, bet šodien mēs runājam par šo likumu, grozījumu likumā “Par pašvaldībām”. Lūdzu jūs saprast, ka jauno rajonu padomi veido pagastu vecākie un pilsētu mēri. Es domāju, ka šo jautājumu, attiecībā par vārdu “pašvaldība” šeit, protams, var strīdēties, varbūt ir arī kādas pašvaldības pazīmes, bet izlemsim balsojot.

Sēdes vadītājs . Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu — svītrot likumprojekta 1.pantu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 16, atturas — 3. Frakcijas priekšlikums pieņemts.

J.Kalviņš . 3.priekšlikums tādā gadījumā — atbildīgās komisijas priekšlikums — nav balsojams.

Sēdes vadītājs . Paldies! Tālāk, lūdzu!

J.Kalviņš . 4.priekšlikums ir frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums par likumprojekta 2.panta svītrošanu. Komisijā tas noraidīts.

Sēdes vadītājs . Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu? Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš . Tālāk, 5.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, protams, tas no komisijas puses ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kalviņš . 6.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Kalviņš . Šeit ir, es vienkārši kolēģiem gribu paskaidrot. Ir tik daudz atbildīgās komisijas priekšlikumu tajā sakarā, kā es jau teicu, ka likumdošanas iniciatīva liedz priekšlikumus iesniegt pašvaldībām, un tāpēc tie tiek apkopoti komisijā, teiksim, izdiskutēti, un tādēļ ir tik daudz atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Tātad 7.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums par likumprojekta 10.pantu. Tas ir atbalstīts, papildināts, un arī ir mainīta numerācija likumprojektā.

Sēdes vadītājs . Deputāti šim slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš . 8.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir par 14.panta jaunu redakciju, un komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti likumprojekta 14.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš . Tālāk 9.priekšlikums. “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums ir daļēji atbalstīts, un to var skatīt 15.pantā, kā es jau teicu, šeit mēs mainījām gan numerāciju, gan arī pārkārtojām likumprojektu kā tādu. Komisija to daļēji atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Paldies! Vai godātie kolēģi piekrīt likumprojekta 15.panta redakcijai un līdz ar to atbalsta komisijas slēdzienu par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu un pašas redakciju. Deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.Kalviņš . 10.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums...

Sēdes vadītājs . Par to mēs esam jau vienojušies. Paldies, Kalviņa kungs! Deputāti atbalsta.

J.Kalviņš . Paldies! 11.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, tas ir saistībā ar... izslēgt 16., 17.pantu, un komisija to ir, protams, atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti 16.un 17. likumprojekta pantu svītrošanai piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš . 13.priekšlikums ir “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums par 5.pantu, izteikt... es atvainojos, izteikt 18.pantu šādi, un tālāk kā tekstā. Komisija šo priekšlikumu noraidījusi. (No zāles deputāts Dobelis: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs . Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts. Kolēģi, tātad es sapratu, ka deputāti prasa balsojumu par savas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu! Tātad balsojam 13.priekšlikumu, ko izteikusi frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” — izteikt likumprojekta 5.pantu šādā redakcijā, tālāk ir panta redakcija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam šo priekšlikumu, kuru komisija nav akceptējusi. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 15, atturas — 3. Priekšlikums pieņemts.

J.Kalviņš . Tālāk ir atbildīgās komisijas priekšlikums, līdz ar to tas nav balsojams.

Sēdes vadītājs . Paldies! Lūdzu tālāk!

J.Kalviņš . 15.priekšlikums ir “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums, tas ir par 6.pantu, komisijā tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs . Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.Kalviņš . 16.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un, protams, ka tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti komisijas atzinumam par 16. priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš . 17.priekšlikums ir “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums, tas komisijā atbalstīts ir daļēji, un šeit laika gaitā uz priekšu mēs 83.pantu varam paskatīt arī tūlīt, un šeit esam ieviesuši 20.1., jaunu pantu. Komisijas viedoklis — daļēji atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš. 18.priekšlikums ir “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums par likumprojekta 7.panta izslēgšanu, komisijā tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas atzinumu par šo priekšlikumu iebildumu nav. Paldies! Komisijas atzinums pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk 19.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti to atbalsta. Paldies! Pieņemts.

J.Kalviņš. 20.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī tam deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš. 21.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 18.pantu, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Svītrot 18.pantu — šim priekšlikumam deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš. 22.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, komisijā tas tika pamatīgi izdiskutēts, un komisija nonāca pie slēdziena, ka tas ir jānoraida.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 22.priekšlikumu. Tas ir pieņemts.

J.Kalviņš. 23.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti to akceptē. Pieņemts.

J.Kalviņš. 24.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, tas ir atbalstīts no komisijas puses.

Sēdes vadītājs. Arī tam deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Kalviņš. 25.priekšlikums ir “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums, tas atbalstīts no komisijas daļēji, un, skatoties 82.pantu, mēs redzēsim, ka tas tur ir iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo komisijas slēdzienu nav. Tas ir akceptēts. Paldies!

J.Kalviņš. 26. ir “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums, komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu? Nav. Paldies! Pieņemts.

J.Kalviņš. 27. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, tātad šeit ir atbalsts no komisijas puses, un likumprojekts ir papildināts ar jaunu pantu.

Sēdes vadītājs. Tātad deputāti 37.panta pirmās daļas 2.punkta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš. 28.priekšlikums ir “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums, tas ir atbalstīts un iestrādāts likumprojektā.

Sēdes vadītājs. Deputāti 38.panta papildināšanai ar jaunu daļu jums iesniegtajā redakcijā piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.Kalviņš. Šeit es gribētu mazu repliku, kāpēc varbūt tik ātri, teiksim, mēs ejam uz priekšu, jo es gribu uzsvērt vēlreiz, ka tas tika pamatīgi izdiskutēts, plus pie tā, ka vēl ir priekšā trešais lasījums, ja gadījumā kādas redakcionālas dabas lietas mēs varam izlabot.

29.priekšlikums ir “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums, komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 29.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Tas ir pieņemts.

J.Kalviņš. 30.priekšlikums, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums, par 8.panta izslēgšanu ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 8.panta svītrošanai piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš. 31.priekšlikums ir “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums par 9.panta izslēgšanu, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt likumprojekta 9.panta svītrošanai. Pieņemts.

J.Kalviņš. 32.priekšlikums ir “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums par 10.panta izslēgšanu, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kalviņš. 33.priekšlikums ir “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums par 11.panta izslēgšanu, komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam par 33. priekšlikumu piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.Kalviņš. 34.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, tas principā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 60.panta 6.punkta svītrošanai. Pieņemts.

J.Kalviņš. 35.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par 35.priekšlikumu. Pieņemts.

J.Kalviņš. 36.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, tas, protams, ir komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam — aizstāt 73.panta pirmajā teikumā vārdus... un tālāk kā tekstā. Pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies, Čepāņa kungs, ka jūs pateicāt priekšā, es ceru, ka deputāti seko līdzi un paši... 37.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, tas ir par 12.panta izslēgšanu attiecīgā redakcijā, un komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 75.panta pirmajā daļā svītrot vārdus “kā arī rajona”. Pieņemts.

J.Kalviņš. 38.priekšlikums, tas ir par konsultatīvo padomi, ir frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums, komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu. Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Kalviņš. Savukārt seko 39.priekšlikums, atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš. 40.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 81.pantu, es ceru, ka jūs visi esat izlasījuši, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 81.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš. 41.priekšlikums, tas ir par 82.pantu, kur arī notika pamatīgas diskusijas, un mēs to vairākas reizes pārkārtojām un rezultātā nonācām pie šāda varianta, lūgums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 82.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš. 42.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 82.1.pantu sekojošā redakcijā, komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 82.1.panta redakcijai piekrīt ar visām tā sadaļām. Pieņemts.

J.Kalviņš. 43.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 83.pantu, to izteikt sekojošā redakcijā, kā tekstā jūs redzat, komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 83.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš. 44.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 84.pantu attiecīgā redakcijā, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta 84.panta redakciju. Pieņemts.

J.Kalviņš. 45.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par 85.panta otrās daļas izslēgšanu, tas ir principā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu. Paldies! Pieņemts.

J.Kalviņš. 46.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 85.pantu, izejot no Juridiskā biroja priekšlikumiem, komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kalviņš. 47.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 85.1.pantu sekojošā redakcijā, un komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 85.1.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš. 48.priekšlikums ir “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums, šeit kolēģi, es atvainojos kolēģiem frakcijā, ka šeit ir drukas kļūda, nav klāt LNNK pierakstīts. Šajā jautājumā komisijā lēmums netika pieņemts, mēs ceram uz parlamentu, un šodien par šo punktu būs jānobalso.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Normunds Pēterkops, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts.

N.Pēterkops (TB/LNNK). Es domāju, kad pilnīgi loģiski ir atbalstīt mūsu frakcijas priekšlikumu, jo 96.pantā ir teikts, ka pašvaldības sabiedriskā organizācija, kur likumā un tās noteiktā kārtībā par biedriem iestājusies vairāk nekā puse no visām pilsētu pašvaldībām, vairāk nekā puse no visām rajonu pašvaldībām, šie vārdi būtu atstājami likumā, jo mēs esam piekrituši, ka rajonu padomes skaitās arī vienlaikus kā rajonu pašvaldības. Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Ēriks Zunda, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

Ē.Zunda (DPS). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Ja mēs atbalstām šo priekšlikumu, mēs nonākam pie tās pašas iepriekšējās problēmas, ka mēs ieliekam vienā normā divas pretējas prasības. Ko tas nozīmē, ja mēs sakām, ka arī rajona pašvaldības tiek pārstāvētas šajā pašvaldību sabiedriskajā organizācijā? Tas nozīmē, ka mēs vietējām pašvaldībām piešķiram divreiz būt pārstāvētām ar... es nezinu, kādā veidā tas izpaudīsies, vai ar divām balsīm, vai viņam divējāda kārtība tiks atļauta, jo rajona padomes veidosies no deleģētiem pārstāvjiem, tātad šie pārstāvji, kas nāk no vietējām pašvaldībām, viņu pārstāvji ir rajonu pašvaldībās pēc jaunās kārtības, tas nozīmē, ka viņi divreiz šajā organizācijā tiek ņemti vērā, un viņa balss tiek ņemta divreiz vērā, tā ir pretruna, kas ielikta šajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Andrejs Panteļējevs, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais Prezidij! Cienījamie klātesošie! Šajā gadījumā man gandrīz jāpiekrīt Zundas kungam, kaut gan vispār visloģiskāk man liktos vispār šo 96.punktu svītrot, jo īstenībā mums vispār nevajadzētu, man liekas, kaut kādā veidā šajā likumā regulēt šīs sabiedriskās organizācijas uzbūvi un kā tā sevi konstruē, bet, ja šis punkts te ir, tad tomēr, ņemot vērā, ka mēs esam iestrādājuši skaidri un gaiši, ka rajona pašvaldības tiek deleģētas no pagastu un pilsētu pašvaldībām, tad, protams, rodas zināma problēma, pieņemot “Tēvzemei un Brīvībai” prikšlikumu, rodas zināma iekšēja pretruna. Es nezinu, kā to šobrīd atrisināt, es uzskatu, ka acīmredzot uz trešo lasījumu būtu vispār jāpadomā par šī panta svītrošanu kā tādu. (No zāles deputāts Dobelis: “Es taču tieši to piedāvāju!”)

Sēdes vadītājs. Paldies! Kas vēl vēlas runāt? Normunds Pēterkops. Otro reizi.

N.Pēterkops (TB/LNNK). Es uzskatu, ka pretrunu nav, jo pašvaldību sabiedriskā organizācija, kura apvieno vairāk nekā pusi no visām rajonu pašvaldībām, nav teikts, ka tās ir viena un tā pati pašvaldības sabiedriskā organizācija, kurai vienlaikus jāapvieno ir gan vietējie — pilsētu, pagastu pašvaldības, un tai pašai organizācijai arī obligāti ir jābūt rajonu. Tad tā var būt pavisam likumā... ka tā var būt pavisam cita pašvaldības sabiedriskā organizācija, kura apvieno vairāk nekā pusi rajona pašvaldības, un tās šajā gadījumā ved sarunas ar valdību, jeb tās ir jau citas problēmas, reģionālās problēmas, tās nav tās problēmas, ko risina pašvaldība, sabiedriskā organizācija ar valdību vietējā rakstura līmenī, šīs ir jau reģionālās problēmas. Un šie pārstāvji šeit runā jau par citām lietām, tāpēc uzskatu, kad tai būtu jāpaliek, un pretrunu te nav. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Kas vēl vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kalviņa kungs.

J.Kalviņš (LNRP, LZP). Es kolēģiem atgādināšu, ka tas ir tikai otrais lasījums, un mēs varam pieslīpēt daudz ko uz trešo lasījumu vēl, un tādā gadījumā es aicinu kolēģus izšķirt šo jautājumu balsojot.

Sēdes vadītājs. Paldies! Izšķirsim jautājumu balsojot. Tātad, godātie kolēģi, balsojam par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu — svītrot likumprojekta 14.pantu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 14, atturas — 11. Priekšlikums pieņemts.

J.Kalviņš. Pārejas noteikumi. 49.priekšlikums ir “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums, tas no komisijas puses ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam par pārejas noteikumu redakciju piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš. 50. priekšlikums, Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija uzskata, ka tas nav izskatāms pēc būtības. Līdz ar to tātad tas arī ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti šim komisijas slēdzienam piekrīt? Paldies! Pieņemts.

J.Kalviņš. 51. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Šeit jāpiebilst, ka pie pārejas noteikumiem mēs ļoti daudz tikām strādājuši, to ir stipri daudz, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti vēlas runāt? Normunds Pēterkops, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

N.Pēterkops (TB/LNNK). Es aicinātu šoreiz neatbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu pieņemt šos pārejas noteikumus, jo tie būtu nedaudz tagad jāpārveido, jo vairākas lietas nu te būtu pašlaik pretrunā ar to, ko Saeima šobrīd ir atbalstījusi. Un es... lai mums nebūtu lielas problēmas uz trešo lasījumu, kuras tad atkal vietas ir jālabo, es vienkārši ierosinātu šobrīd vispār neatbalstīt šos pārejas noteikumus un atbildīgajai komisijai sagatavot jaunus uz trešo lasījumu atbilstoši tam, kā Saeima ir nobalsojusi iepriekšējos pantos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt? Ēriks Zunda, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

Ē.Zunda (DPS). Godātais Saeimas priekšsēdētāj, godātie deputāti! Es īsti nesapratu šo priekšlikumu, ko izteica Pēterkopa kungs, jo šāds oficiāls priekšlikums nav pastāvējis no viņa puses, ka noraidīt pārejas noteikumus. Es lūdzu atbalstīt komisijā iestrādātos priekšlikumus, jo tad mēs vispār paliekam bez pārejas normām, kā mēs pārejam no vienas situācijas uz otru. Un, ja gadījumā Pēterkopa kungs domā, ka tiešām šeit kaut kas būtu jāmaina, tas izdarāms korektā veidā būtu uz trešo lasījumu, bet šo nevaram mēs balsot šādā veidā, jo tāds priekšlikums nav pastāvējis.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kalviņa kungs.

J.Kalviņš (LNRP, LZP). Cienījamie kolēģi, mēs jau daļu no pārejas noteikumiem esam nobalsojuši. Tā kā principā tos visus noraidīt vienkārši nav iespējams. Un attiecībā par atbildīgās komisijas priekšlikumu es vēlreiz uzsveru, ka ir trešais lasījums vēl. Un varbūt gari nestrīdēsimies, izlemsim, balsojot par šo atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi! Situācija tagad ir tāda: Pēterkopa kungs aicināja neatbalstīt atbildīgās komisijas slēdzienu...

J.Kalviņš. Šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. ... šo priekšlikumu. Un es saprotu, ka jūs pieprasāt balsojumu. Tātad jūs balsojumu nepieprasāt, lai paliek pašlaik otrajā lasījumā atbildīgās komisijas redakcija, un frakcija un deputāti ir gatavi piestrādāt uz trešo lasījumu. Paldies!

J.Kalviņš. Tas bija pēdējais priekšlikums šajā likumprojektā. Lūgums kolēģiem nobalsot kopumā likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu, un lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 3, atturas — 3. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par trešo lasījumu.

J.Kalviņš. Priekšlikumiem es domāju, ka pilnīgi pietiks ar nedēļu, tas ir, 9. oktobris, jo pie likuma ir ļoti daudz strādāts, un, kas vēl nav paspējis savus priekšlikumus iedot, tad lūdzu 9. oktobris.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret izteikto termiņu — 9. oktobris — iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — 22. pēc pašreizējās numerācijas — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli”” . Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātie Saeimas deputāti! Izskatām dokumentu ar numuru 3029 — “Grozījumu likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli””. Trešais lasījums.

Uz trešo lasījumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir apkopojusi divus priekšlikumus. Pirmais priekšlikums ir saņemts no Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieka Ozola kunga, kurš ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu? Iebildumu nav. Paldies! Tas ir pieņemts.

M.Vītols. Un nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 11. panta papildināšanu ar 8. daļu šādā redakcijā, kā jūs varat redzēt tabulā, kurš ir atbalstīts Budžeta komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī pret šo priekšlikumu iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu, un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par ... Godātie kolēģi! Vismaz viens deputāts... (Starpsauciens: “Ei, veči, nāk balsot!”) Es aicinu piedalīties balsošanā. Bet labāk būtu, ja vairāk. Vēlreiz lūdzu zvanu, un vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 2, atturas — 5. Likums pieņemts.

M.Vītols. Paldies!