Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par noziedzīgi iegūtu līdzek-ļu legalizācijas novēršanu” . Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Aristids Lambergs. Lūdzu!

A.Lambergs (LNRP, LZP). Cienītais Prezidij, godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 3024 — “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” otrajam lasījumam. Pirmais iesniegums ir no Juridiskās komisijas, ko atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbildīgās komisijas slēdzienam par Juridiskās komisijas priekšlikumu piekrīt? Paldies! Pieņemts.

A.Lambergs. Otrais iesniegums arī ir no Juridiskās komisijas, kur arī šo atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam. Paldies! Pieņemts.

A.Lambergs. Trešais iesniegums atrodas 4. lapaspusē, kuru ir iesniegusi Juridiskā komisija — izteikt 15. panta vārdus “klientu vai”. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi. Šis ir ļoti nozīmīgs iesniegums, jo pēc būtības, ja mēs nobalsojam par Juridiskās komisijas iesniegumu, tas nozīmē: ja notiek izmeklēšana, tad klientam, tad tas, ko izmeklē, ir jāpaziņo, ka šāda izmeklēšana notiek, un līdz ar to viņam ir iespēja katrā gadījumā traucēt izmeklēšanas gaitu un tā tālāk. Tā ka es lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas lēmumu un neatbalstīt šo iesniegumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Sākam debates. Runās Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Līdz šim es zināju to, ka parlaments tieši ir diskusiju vieta, kur diskutē politisko grupu pārstāvji, un diez vai Prezidijam būtu par to jāuztraucas.

Cienījamie kolēģi, es tomēr piedāvātu, lai jūs nopietni izlasītu šo likuma iniciatīvu. Šī likuma iniciatīva, iespējams, ir vajadzīga, tā kā mēs sekojam un tuvojamies Eiropas Savienībai un visām iespējamajām struktūrām, kur mēs gribam iestāties. Bet, cienījamie kolēģi, mums ir reāli jāuztver arī mūsu sabiedrības situācija. Man liekas, visi ir lasījuši un iepazinušies ar mūsu cienījamā bijušā premjerministra operatīvo lietu. Man ir jautājums. Un es palasīšu jums atsevišķus punktus, it sevišķi 12. pants man iepatikās, 2. daļa: Kredītu un finansu iestāžu darbiniekiem ir tiesības ziņot kontroles dienestam par atklātajiem faktiem, kas var neatbilst neparastu finansu darījumu sarakstam, kas citu apstākļu dēļ izraisa aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tātad man ir jautājums — kas ir šie darbinieki? Vai bankas sētniece, kas būs atradusi kaut kādu čeku, tā kā viņa ir bankas darbiniece, vai kāds kredītiestādes darbinieks, tātad viņa var rakstīt par saviem klientiem simtiem un tūkstošiem sūdzību. Un visas bankas klienti vai kādas iestādes klienti var tikt izpētīti šinī kontroles komitejā. Viņiem tiks organizētas izmeklēšanas, viņu kontus čamdīs, brauks pie biznesa partneriem uz pārrunām, pētīs un beigās, ja tu biji plaukstošs uzņēmējs, beigās vari būt neplaukstošs uzņēmējs. Tālāk vēl, kādēļ tas mani satrauca, šis jautājums?

17. pantā, ko mēs tālāk lasīsim, ir ļoti interesantas lietas. Ja kredītiestāde, finansu iestāde vai jebkurš minēto iestāžu darbinieks ir sniedzis ziņas kontroles dienestam... tur tālāk ir visas lietas, ko viņš ir paudis, darbiniekam neizraisa nekādu juridisku, tajā skaitā materiālu atbildību. Tas ir, ja es esmu bijis godīgs klients, kāds mani ir, pieņemsim, nostučījis primitīvā veidā vai kāds ir nolēmis man atņemt izdevīgu pasūtījumu, attiecīgi, ja mana firma pēc tam bankrotē vai mana klientūra aiziet prom, neviens nenes par to atbildību.

Cienījamie kolēģi! Noliksim roku uz sirds, un es varu pateikt, ka mūsu valstī ir pietiekami, it sevišķi ar mūsu ekonomisko situāciju, ir pietiekami cilvēku, kuriem ir sarkanās acis, kuriem ir skaudība, ka viens apēd sviestmaizi vai ir kurpju pāri nopircis, tā kā mēs ar šo likuma iniciatīvu pirmkārt radīsim šādiem cilvēkiem plašas iespējas. Un es neredzu iemeslu, par ko satraucas komisija, par to, ja es esmu klients un man paziņo, ka jā, ir sākta tāda lieta, ir sākta izpēte, un es neesmu šinī gadījumā ne apvainots, ne apsūdzēts... ja izpētes laikā atrod faktus, tad tā ir cita.... tad tiek ierosināta krimināllieta. Par ko mani kā klientu nevar informēt? Ir cita lieta, patiešām ir jāvaktē, lai šī informācija netiktu izplatīta, bet šis likums nekādu atbildību nopietnā veidā par to negarantē man. Ir man sajūta... Ja mēs šo likumu pieņemsim, protams, es saprotu, ka mums vajadzēs atrakstīties, parādīt, cik mēs esam demokrātiski, kā mēs attīstamies, bet man kā bankas klientam nekāda aizsardzība nebūs. Un, ja mēs gribam panākt to, kā savā laikā ar čemodāniem staigāja un naudu nesa, laikam gribēsim panākt to, lai mēs pie tā atgrieztos, jo, ja man valsts negarantē manu informācijas... to, ka manu informāciju neizplata, ka manu biznesu neapdraud, mēs ar šo likumu to radīsim, jo šis likums man nedod kā klientam šādu aizsardzību. Es vēlreiz saku, vai šis likums man kā klientam garantēs to, ka, piedodiet, šī kontroles komisija neies pie, pieņemsim, pie Dinēviča kunga, mana biznesa partnera, un prasīs — kāpēc tu maksā, no kurienes tu maksā un vai Dinēviča kungs pēc tam, nepārmetis krustu, nebēgs no manis prom? Tā ir realitāte.

Un tādēļ bieži vien, man liekas, ir sajūta, ka mēs cenšamies publicēt un pieņemt likumus, kas ir patīkami Eiropas Savienībai un diezin vēl kādai struktūrai vai kādām banku ārzemju sistēmām, bet kas sagraus mūsu pašu sistēmu, ko mēs esam mēģinājuši celt.

Tātad šinī gadījumā es tomēr piedāvātu saglabāt tiesības, lai klients saņem informāciju. Un, ja klients bēgs no šīs bankas, tas būs labākais piemērs un taisni paātrinās darbību, lai viņa darbību izmeklētu. Bet, ja es esmu godīgs klients, tad man ir jāzina, jā, ka kaut kādi tēvoči ir sākuši manu operatīvo lietu, man staigā aiz muguras, ošņā, un es varu uzdot jautājumu — kāpēc, par ko, un es varu aizstāvēt sevi un savu biznesu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Kolēģi deputāti! Es gribu tikai pateikt to, kā radās šis priekšlikums Juridiskajā komisijā. Un tā būtība ir, ka dienesta redzeslokā var nonākt klients, kurš tā vai cita iemesla dēļ nav iesniedzis vienu vai otru dokumentu, vienu vai otru apliecinājumu. Un nebūt nav tas saistīts ar nelikumībām, Dievs pasarg, ar noziegumu! Tādā gadījumā, nokļūstot šeit, šajā redzes lokā, kontroles komisijas, viņš nu varbūt ne uz visu mūžu, bet uz ilgu laiku gan var nonākt tādā situācijā, ka par viņu būs sliktās domās, un galu galā viņš nonāks šajā situācijā gandrīz bez savas vainas, tādēļ arī radās šis priekšlikums, un komisija izteica šo priekšlikumu. Personīgi es arī lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Lamberga kungs.

A.Lambergs (LNRP, LZP). Gribu pieminēt, ka komisija tomēr ļoti nopietni izskatīja šo jautājumu un uzskata, ka tiešām, ja klients ir informēts, ka ir iespējams mainīt izmeklēšanas rezultātus, nobēdzināt pierādījumus un tamlīdzīgi. Es lūdzu atbalstīt komisiju un neatbalstīt šo Juridiskās komisijas slēdzienu. Trešo. Trešais iesniegums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Izlemsim jautājumu balsojot. Godātie kolēģi, lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Juridiskās komisijas priekšlikumu — svītrot 15.pantā vārdus “klientu vai”. Lūdzu rezultātu. Par — 21, pret — 21, atturas — 20. Šis Juridiskās komisijas priekšlikums nav pieņemts.

A.Lambergs. Paldies, kolēģi, par balsojumu! 4. ir Juridiskās komisijas iesniegums — aizstāt 19.pantā vārdus “jācenšas atturēties” ar vārdu “jāatturas”. Tas ir tikai precizējums šajā pantā. Lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbildīgās komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

A.Lambergs. 5. iesniegums ir 7.lapaspusē. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas. Tātad precizējums aizstāt, tas nav precizējums, piedošanu. Aizstāt 29.pantā vārdu “valsts” ar vārdiem “tiesu varas”. Tātad jautājums ir: zem kuras institūcijas nonāk šī kontroles komisija? Ministru kabinets ir domājis, ka vajadzētu zem Ministru kabineta, bet komisija domāja, ka jābūt ir zem tiesu varas. Zem Tieslietu ministrijas. Lūdzu atbalstīt komisijas slēdzienu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti komisijas slēdzienu atbalsta. Pieņemts.

A.Lambergs. Es pieņemu Bišera kunga labojumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Bišera kunga labojumi rakstiski netika iesniegti.

A.Lambergs. Godātie kolēģi, līdz ar to ir izskatīts šis likumprojekts otrajam lasījumam. Lūdzu nobalsot un atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, prert — 2, atturas — 6. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumus uz trešo lasījumu.

A.Lambergs. Trešajam lasījumam lūdzu priekšlikums iesniegt līdz 7.oktobrim. Paldies!

Sēdes vadītājs. Līdz 7.oktobrim. Vai ir citi viedokļi? Kaksīša kungs vēlas teikt kaut ko. Lūdzu!

J.Kaksītis (DPS). Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir jāizskata arī citās komisijās. Un, ja mēs sakām — 7.oktobris, tad komisijām, kurām šodien jau ir sastādīts darba grafiks nākamajai nedēļai, un tādam ir jābūt visām komisijām, praktiski to nav iespējams vairs izdarīt. Tādēļ es lūdzu noteikt šo termiņu ar tādu aprēķinu, lai to būtu iespējams izdarīt ne nā-kamajā nedēļā, bet aiznākamās nedēļas komisijas sēdēs, ja mēs nopietni gribam vēlreiz to apspriest. Tādēļ es lieku priekšā priekšlikumu iesniegšanas termiņu 12.oktobri.

Sēdes vadītājs. 12.oktobris. Vai vēl ir kādi viedokļi?

A.Lambergs. Komisija pievienojas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Esam vienojušies par 12.oktobri. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli”” . Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 3025. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un atbalstījusi, un lūdz to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, līdz pusdienām vēl ir 50 minūtes, 40 minūtes. Es lūdzu tomēr saņemt pēdējos spēkus un nospiest to vai citu pogu.

Vēlreiz lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Paldies! Par — 62, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts. Kādi ir priekšlikumi par otrā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņiem?

P.Apinis. Godātie kolēģi, lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 9.oktobrim.

Sēdes vadītājs. 9.oktobris. Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” . Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi, strādājam ar dokumentu nr. 3026. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” un atbalstījusi šo likumprojektu, un lūdz to atbalstīt arī Saeimai pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam.

P.Apinis. Godātie kolēģi, es lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 9.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret Apiņa kunga minēto datumu — 9.oktobris? Nav iebildumu. Paldies! Pieņemts.

P.Apinis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” . Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Pēteris Strods. Piedodiet, Jānis Strods.

J.Strods (TKB). Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 1907. Tas ir Ministru kabineta izstrādātais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, un šeit grozījumi attiecas tikai uz vienu pantu. Tas ir 30.pants. “Skaidras naudas lietošanas ierobežojumi”. Saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”, kā arī ar 1997.gada 11.februāra Ministru kabineta noteikumiem nr. 66. “Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi” un 1996.gada 26.novembra Ministru kabineta noteikumiem nr. 439 “Kuģu aģentu darbības noteikumiem” ir radusies tranzītbiznesā iesaistītajiem uzņēmumiem tāda situācija, ka skaidrā naudā veiktiem darījumiem, kas pārsniedz 3000 latu mēnesī, jāmaksā 10% soda nauda no kopējā darījumu apjoma. Bez tam šīs problēmas ar skaidras naudas norēķiniem ir arī starptautisko autopārvadātāju uzņēmumiem un ekspeditoriem. Izstrādājot šo likumprojektu, ir ņemti vērā arī Tieslietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas iebildumi. Tādēļ es aicinu šo likumprojektu balsot pirmajā lasījumā. Mūsu komisijas — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas —atzinums ir atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumus uz otro lasījumu iesniegšanas termiņiem.

J.Strods. Es domāju īsāko termiņu — piecas dienas. Varētu līdz 8.oktobrim.

Sēdes vadītājs . Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto datumu — 8.oktobris? Iebildumu nav. Paldies!Tas ir pieņemts

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts ieņēmumu dienestu”” . Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (LZS, KDS LDP). Mēs strādājam ar dokumentu nr. 3028. “Grozījums likumā “Par valsts ieņēmumu dienestu””. Otrajam lasījuma Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt debatēs? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu par trešo lasījumu priekšlikumus.

M.Vītols. Lūdzu iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 1.novembrim.

Sēdes vadītājs . Deputātiem pret nosaukto termiņu — 1.novembris — iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. Paldies!

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar mūsu balsošanu, vienošanos izskatām 54.darba kārtības jautājumu. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas Investīciju bankas pamatlīgumu”. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Pēteris Apinis. Lūdzu!

P.Apinis (LC). Godātie deputāti! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izskatot šo likumprojektu, lūdza to atzīt par steidzamu. Es lūdzu jūs strādāt ar ...

Sēdes vadītājs. Tātad, godātie kolēģi, izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Vai kādam ir iebildumi? Nav. Ir iebildumi Gundaram Valdmanim. Lūdzu!

G.Valdmanis (TKB). Prezidij! Padomes pārstāvji! Tautas pārstāvji! Atkal ir steidzamība. Mēs ātri kaut ko darīsim. Šeit ir “jumta” likums, par ko Latvijas valsts aizņemsies naudu uz zemiem procentiem. Mēs esam redzējuši, kas noticis iepriekš ar G—24 un citām lietām, bet šinī gadījumā nauda tiks aizņemta ar zemiem procentiem, tur nebūs nekāda starpnieka. Tā nauda izmaksās kaut kur ap 6% gadā, ir saistīta ar starpbanku aizņemšanas līmeni, ļoti laba kredītu procentu likme. Bet tā nauda tiks lietota lielāko daļu tiem tranzītu ceļiem, kas kalpo Krievijai. Un tur procenti būs kaut kur ap 6% gadā. Bet šitāda nauda, tie lētie kredīti, ko it kā Latvija var iegūt, neiet, lai palīdzētu mūsu lauksaimniekiem, tā neiet, lai izglītotu mūsu bērnus, tā neiet, lai būvētu mums ceļus. Tā iet, pirmais lielais tranča ies Ventspils ostai, lai padziļinātu ostu, un tā, lai tiem, kam ir tiesības Ventspils ostā strādāt, kas ir nopirkuši tās tiesības jeb kuriem ir uzdotas tās tiesības, viņiem būs pieejams šis lētais kredīts jeb tas lētais kredīts viņiem kalpos. Tas nekalpos tautai.

Steidzamība šitanī jautājumā, manuprāt, ir pilnīgi nepieņemama. Mums katram šeit Saeimā būtu jāapskatās, jāpārdomā, ko mēs šeit darām. Mēs liksim mūsu valsts kredītu, to iespēju aizņemties naudu. Mēs aizņemsimies naudu, lai padziļinātu Ventspils ostu un citu, Krištopanam uzticētās mantas. Krištopana kungam ir uzticēts kaut kur pie 100 000 miljonu dolāru vērtas mantas, un viņš tos tranzītu ceļus lieto par 20% vairāk katru gadu, un, kā jūs zināt, viņš atņem tautai infrastruktūras atbalstu tanī pašā laikā. Un šitas balsojums, ja mēs to neesam izpētījuši, neesam sapratuši, ko mēs šeit darām, ir, lai dotu padomes pārstāvjiem lētu kredītu uz valsts rēķina. Tas lētais kredīts pazudīs, lai kalpotu padomes varai un ne mūsu tautai.

Es domāju, ka mums šito likumprojektu būtu smagi jāapskata, jāpārdomā, jāskatās savā sirdsapziņā, vai patiešām ir tā, ka mūsu tauta, mūsu valsts spēj aizņemties lētu, pareizu kredītu likmes aizdevumu, bet tikai lai kalpotu mūsu lielajam brālim, kas mums ir blakus, un mūsu pašu tautai, mūsu zemniekiem, kuriem tā vajadzētu to 6% kredītu, tie tiek liegti. Es domāju, ka mums šito likumprojektu smagi jāpārskata. Viņam ir panti, kas saka, ka tie cilvēki, kas ir saistīti ar šiem aizdevumiem, viņiem ir pilnīga imunitāte. Tā banka ir Luksemburgā. Tur viskautkādi joki, bet tur nekāda kriminālā atbildība nebūs, ja tur būs kaut kādi G—24 tipa joki, tad viņiem visiem ir imunitāte.

Mīļie draugi, padomāsim, ko mēs darām! Kā mēs izšķērdējam Latvijas iespēju aizņemties naudu un priekš kādiem mērķiem. Manuprāt, ja tranzītu ceļam ir vajadzīgi šitādi kredīti, tad lai aizņemas tie uzņēmēji. Viņu lielākā daļa no Krievijas ir šā kā tā, kuriem ir izdotas tās privilēģijas vai Ventspils ostā strādāt. Lai viņi aizņemas to naudu. Hei, viņi aizņemsies to naudu, viņiem būs jāpelna nauda Latvijā, lai varētu nomaksāt to parādu. Tad viņi arī Latvijā maksās tos nodokļus, ko pagaidām viņi it kā nemaksā, jo viņi reģistrējas nezin kur — Maltā un citās vietās. Latvijai ļoti mazs labums nāk no šīs neticami lielās bagātības, ko mums Dievs ir devis, — tranzītu ceļa. Mums gandrīz nekāda labuma no tā nenāk. Mēs redzam, ka Krištopans pats, viņus nodarbinādams, 20% vairāk katru gadu tautai atņem, vairām un vairāk. Kāpēc mūsu tautai būtu jāfinansē šito tipu variantu, ka mēs nespējam finansēt to, kas ir tautai vajadzīgs. Mūsu slimnīcas, mūsu veselību, mūsu jaunatni, mūsu pensionārus, mūsu māju pārbūves. Nē, bet mēs aizņemsimies šito naudu ar pilnīgi imunitāti, un tā nauda kalpos, lai padziļinātu Ventspils ostu, tiem, kas ir tās koncesijas izsnieguši lielāko daļu no mūsu padomes locekļiem un viņu draugiem Krievijā, un tautai nekāda labuma nav. Apdomāsim, vismaz ne ar steidzamību. Mēs tik daudz paviršību taisām, steidzamības šeit. Tas ir pilnīgi nejēga. Paldies!

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš, frakcija “Latvijas ceļš”. Par steidzamību.

I.Bērziņš (LC). Cienījamais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Valdmaņa kungs! Valdmaņa kungs, tiem, kam ir sirdsapziņa, ļoti lielas iespējas viņā ieskatīties. Jūs brīnišķīgi zināt, ka Ārlietu komisijā mēs speciāli atlikām šī jautājuma skatīšanu, jo tiešām radās šaubas par to, kādiem nolūkiem, kāpēc, uz kādiem procentiem, kas maksās, un tāpēc atnāca speciālisti un visiem, arī jums, to izstāstīja, Valdmaņa kungs. Jūs atkal uzdodat tos jautājumus, uz kuriem atbildi jūs brinišķīgi zināt. Un atbilde ir vienkārša — vai mēs pēc iespējas ātrāk pieņemsim šo līgumu un palīdzēsim tautai palikt bagātākai, jeb mēs atkal aizdomās skatīsimies uz visu, kas nāk no Eiropas, kā jūs to darāt. Ar domu, ka tur visi sēž, lai tur tikai mums ieriebtu.

Tādā veidā nerīkosimies pietiekoši ātri, kas ir vajadzīgs ne jau mums, ne “Latvijas ceļam”, ne kādai citai partijai, bet visiem Latvijas iedzīvotājiem kopumā. Un tādā veidā vienkārši traucēsim šo procesu. Es vienkārši gribu uzdot retorisku jautājumu — vai tiešām jūs necerat nākošajās vēlēšanās iegūt balsis? Un ja nu pēkšņi jūs nākošajās vēlēšanās iegūstat balsis un jāveido valdība? Tas, kas netiks šobrīd izdarīts, un šī, pieņemsim, šī likumprojekta nenobalsošana pietiekoši ātri atsauksies ne jau tikai uz šo parlamentu un ne tikai uz mums, un šīs partijas, kas ir valdībā, varēs par to dauzīt, rezultāti tam būs ļoti ilglaicīgi. Jūs vēlreiz šeit pieminējāt ceļus. Jūs labi zināt, ko Ārlietu komisijā jums stāstīja. Jūs taču negulējāt Ārlietu komisijā! Es pats redzēju. Jūs visu to dzirdējāt, Valdmaņa kungs! Un tur arī tika izskaidrots, kāda nauda var nākt un kur šī nauda var tikt izmantota. Un, starp citu, par ceļiem runājot, viens punkts tieši bija, ka nākošās summas varētu ieguldīt mūsu infrastruktūrā. Un ne tikai starp Krieviju un Latviju, bet infrastruktūrā kopumā.

Ārlietu komisija, kā jūs redzat no dokumentiem, Ārlietu komisija saprata šī līguma svarīgumu un nobalsoja par to, lai šis līgums tiktu izskatīts pirmajā lasījumā. Es aicinu kolēģus balsot par tā steidzamību un pēc tam jau Ārlietu komisijas vārdā balsot par šo likumprojektu kopumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Jūs, Valdmaņa kungs, palasiet Kārtības rulli pa to laiku. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 5, atturas — 5. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Pateicos jums par balsojumu. Es jūs ļoti lūdzu balsot par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Eiropas Investīcijas...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Es lūdzu jūs vismaz atļaut man dzirdēt, ko saka referents. Ja jums tas neinteresē, man tas interesē. Es gribētu dzirdēt, ko viņš saka. Piedodiet, Apiņa kungs! Lūdzu!

P.Apinis. Godātie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Eiropas Investīciju bankas pamatlīgumu” (dokuments nr.3055) un nolēma to konceptuāli atbalstīt un lūgt Saeimai atbalstīt pirmajā lasījumā. Bez tam, kā teica Indulis Bērziņš, konceptuāli šo likumprojektu ir atbalstījusi arī Ārlietu komisija un tāpat lūdz izskatīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates. Runās Leopolds Ozoliņš, tautas kopa “Brīvība”. Lūdzu!

L.Ozoliņš (TKB). Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Man ir liels, liels lūgums. Es apstaigāju zāli un redzēju, ka tikai divi deputāti — deputāts Kaksītis un deputāts Ābele — studē šo dokumentu nr.3055. Pārējiem vai nu tas ir pilnīgi skaidrs, daži risina krustvārdu mīklas, lielākā daļa lasa avīzes vai par konservēšanu. (No zāles deputāts P.Tabūns: “Par vēlu studēt...”) Es ļoti lūdzu šo likumu tomēr apskatīt un paskatīties, kā ir pārstāvētas Latvijas valsts garantijas, Latvijas valsts, Latvijas Republika saucas vienkārši par “aizdevuma saņēmēju”, par Latviju. Nav pielikts SIA Latvija. Es atceros, kā bija garantijas, kad Latvija izlaida parādzīmes par 400 miljoniem dolāru, pēc tam kratījās vaļā gan tie ņēmēji, gan devēji, kad firma “Artur—Anderson” nedeva parakstus par to, ka viņi ir auditējuši un zina par šo darījumu. Tas bija iepriekšējās Saeimas laikā.

Es gribu atgādināt manu pieredzi Jūrmalā, kad Jūrmalas dome garantēja tādai firmai “Dita”, Tiltnieka vadītai firmai 150 000 latu, un garantijas laiks bija pieci gadi, bet “Parekss banka” to piedzina jau pēc gada ar labākajām Jūrmalas zemēm, izūtrupējot tās. Vienu vārdu sakot, izsolot zem kadastrālās vērtības. Mani māc lielas šaubas, vai tiešām šinī gadījumā mēs atkal varam uzticēties Investīciju bankai, atkal no Luksemburgas. Paldies Dievam, ka nav Lihtenšteinas. Mums iesaka ņemt šos lētos kredītus. Turklāt jāpaziņo, ka šis pašreiz sasteigtais dokumenta izskatīšanas stils ir nepieciešams galvenokārt viena kredīta garantijai, tas ir, Ventspils ostas padziļināšanai, kur darbi jau beidzas, kur šis kredīts ir saņemts. Un tā ir atklāta ņirgāšanās arī par deputātiem. Varbūt par tiem var tā pasmieties, kuri nav izstudējuši šo dokumentu nr.3055, vai arī kas ļoti labi to pārzina un atļaujas risināt krustvādu mīklas, ka tad jau, kad šis kanāls ir padziļināts, ka tad mums, lūk, ir jādod šīs garantijas. Un šoreiz šīs garantijas nedod ne Siliņa kungs, ne Brocēnu cementa rūpnīca, ne arī bankas pārstāvji. Bet dosim visi mēs. Un es domāju, ka tā ir zināmā veidā tomēr tāda līšana cilpā. Un tie, kas mums skaidroja, kā Bērziņa kungs izteicās Ārlietu komisijā, tie mūs katrā ziņā mierināja, kā vienmēr mierina tautu un arī garantētājus. Atceros, kā Inkuļa kungs mūs mierināja Jūrmalā par to “Parekss bankai” garantēto kredītu. Mierināja, viņš teica, ka tas ir tautietis, tas ir mūsu uzņēmējs, un, tādā veidā mierinot, uzliek cilpu. Es ceru, ka mēs varētu tomēr izstudēt šo dokumentu nr.3055, un tikai tad, izlasot šos punktus un papildu punktus un katrs varbūt atceroties mūsu pagājušās garantijas, arī G—24 kredīta garantijas, kuras nu, izrādās, ir bijušas utopiskas vai muļķīgas, vai noziedzīgas, ka šī nauda — 52,4 miljoni, gandrīs 53 miljoni dolāru, ir jāatmaksā no valsts budžeta, no Finansu ministrijas, un Latvijas Banka ar mūsu cienījamo Repšes kungu priekšgalā dod, lūk, šo norādījumu — maksāt jums, nodokļu maksātājiem. Esiet uzmanīgi ar šo dokumentu! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, Tautas kopa “Brīvība”.

G.Valdmanis (TKB). Prezidij, padomes pārstāvji un tautas pārstāvji! Šis likumprojekts tika parakstīts Luksemburgā 24. jūlijā. Trīs mēnešus atpakaļ. Un tas parādās divas nedēļas atpakaļ Ārlietu komisijā, mums bija papildu jautājumi, atbildes nebija visai apmierinošas, un tagad mēs to sitīsim cauri ar steidzamību. Lielais skandāls par 3 miljoniem “Latvenergo” lietā... cēlonis ir paviršs, pants vienā likumā. Un tas likums tagad ir it kā labots, bet kāds ar viltu to likuma pantu ielika, izdzina caur Saeimas steidzamību ar Panteļējeva kunga netīro pirkstu, un čaps! — dažiem gudriem cilvē-kiem ir tūlīt 3 miljoni kabatā, un mums ir Saeimas Izmeklēšanas komisija, un mēs skriesim apkārt, un Panteļējeva kungs paziņos, kā tā lieta notika, jo viņš ir tās komisijas priekšsēdētājs. Mums atkal — čaps! — nāk spēja aizņemties lielus kredītus, un Latvijai vajag lielus kredītus ar labiem procentiem, Latvijai vajag kredītus ar labiem procentiem. Bet ar imunitāti visiem, kas tur pieķeras klāt. Un pirmā nauda, ko mēs redzam, tiek novirzīta ne latviešu zemniekiem, ne latviešu tautai, bet tādiem, kas miljonus taisa no mūsu tranzīta ceļiem. Nesen bija ziņojums, ka vajadzētu ieguldīt 700 miljonus latu, lai kaut ko papildinātu, to varēs atmaksāt piecu gadu laikā. Tad saprotiet, cik lielas peļņas ir tanī tranzīta ceļā, un saprotiet ik katrs no jums, kas klausās, cik maz no tā labuma jūs dabūjat un kur tas labums aiziet.

Un šeit ir likumprojekts ar steidzamību, ar pantiem par imunitāti, ar pantiem šādiem un tādiem, un mums to jāpieņem ar steidzamību. Un tas ir pilnīgs absurds. Šitādu likumprojektu vajadzētu nodot jau prokuroram, lai apskata, kāpēc... dabūt prokurora ziņojumu, vajadzētu izmeklēšanas komisiju taisīt vispirms, ne pēc tam, kad imunitātes aizdevuma pieņemšana, lai uzlabotu koncepcijas, kas jau ir izpārdotas citiem... vajadzētu izmeklēšanas komisiju taisīt vispirms. Un, ja Ministru kabinets var sēdēt uz šitā likumprojekta trīs mēnešus, tad kāpēc Saeima nevarētu uz tā sēdēt sešas nedēļas? Manuprāt, Bērziņa kunga uzstāšanās man atgādināja... nu visu laiku, tāpat kā Šķēles kungs, ar atklātām acīm, nemirkšķinot — mums, zini, lej saldus sapņus priekšā, šeit ir iespēja... jā, un to iespēju ir jāpilnveido — aizņemties naudu ar zemiem kredītiem, bez... nekādas starpniecības ar Parekss un citām bankām, jo to starpniecības Latvijā paņem tos 6 procentus kredīta, un, skat, zemniekam jāaizņemās par 35 procentiem gadā! Šeit ir labs instruments. Mums to būtu jāpārveido. Kad pirmā vieta būs... šitā nauda ies uz krājaizdevumu sabiedrībām, lai mūsu lauki varētu plaukt, lai atjaunotu mūsu slimnīcas, mūsu skolas, lai dotētu mūsu studentus, lai viņiem būtu, kur aizņemties naudu. Bet ar imunitāti aizņemties desmitiem miljonus, lai uzlabotu tās koncepcijas, ko mēs jau esam draugiem aizdevuši, juridiskajām personām, kas dzīvo Maltā, bet Latvijas tauta uzņemsies to parādu... Tur nekādas labas sekas nevar būt, draugi. Un kāpēc tikai divi no jums, kā Ozoliņa kungs saka, lasa un domā? Kāpēc nenāk šeit neviens brīdināt par imunitātes pantu? Kāpēc šeit stāsta — jā, nu kaut kad jau būs priekš ceļiem arī... Nekas priekš ceļiem nav. Bet priekš Ventspils ostas dziļināšanas jau tā nauda tiek tērēta. Kāpēc Ministru padome var trīs mēnešus sēdēt un mums prasīt, lai mēs ar steidzamību kaut ko darām? Tas ir tikai tāpēc, ka mums mēģina ar steidzamību kaut kādu aplamību uzgrūst.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Apiņa kungs.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Lūdzu jūs atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas un Ārlietu komisijas viedokli par atbalstu šim likumrojektam pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu, un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 11, atturas — 5. Pieņemts.

Lūdzu, Apiņa kungs, par otrā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņiem un otrā lasījuma termiņu.

P.Apinis. Godātie kolēģi! Budžeta un finansu komisijai ir šādi priekšlikumi — līdz 6. oktobrim iesniegt priekšlikumus, 9. oktobrī Saeimas sēdē izskatīt šo likumprojektu otrajā, galējā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Ir iebildums. Valdmaņa kungs. Lūdzu!

G.Valdmanis (TKB). Prezidij, padomes pārstāvji, tautas pārstāvji un tauta! Skat, kā notiek! Mēs zinām, ir nopietna lieta. Es labprāt gribētu zināt, kuri no jums apņemas šeit Sa-eimā izlasīt to likumprojektu un par to padomāt vismaz pus-stundu līdz 6. oktobrim. Kurš no jums? Paceliet rokas. Neviens. Tad saprotiet... Ozoliņš pacēla roku. Es arī...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ierosiniet konkrētus termiņus... lūdzu.

G.Valdmanis. Ko tas dos? 31. oktobri.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir vēl kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Paldies! Izskatām jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu, un lūdzu balsošanas režīmu! Kas ir par to, lai priekšlikumi tiktu iesniegti līdz 31. oktobrim? Izskatīšanas datumu Valdmaņa kungs nenosauca, bet tā ir viņa problēma. Lūdzu rezultātu. Par — 24, pret — 32, atturas — 14. Priekšlikums nav pieņemts. Paliek spēkā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas un Ārlietu komisijas ieteiktais priekšlikums iesniegt priekšlikumus līdz 6. oktobrim un izskatīt 9. oktobra plenārsēdē. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā” . Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Faktiski visi trīs nākošie jautājumi ir cieši savā starpā saistīti, un visi grozījumi gan Kriminālkodeksā, gan Latvijas Sodu izpildes kodeksā, gan arī grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā runā par policijas kontroles atjaunošanu Latvijas teritorijā.

Es gribētu atgādināt mazu priekšvēsturi, kad Augstākā padome savā laikā pārprastas demokrātijas uzplūdos atcēla policijas uzraudzību. Tagad ir mēģinājums šo kļūdu labot. Jautājumi ir izdiskutēti mūsu komisijā, un komisijas vārdā es lūdzu atzīt grozījumus Latvijas Kriminālkodeksā par steidzamiem.

Sēdes vadītājs. Paldies! Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu, un lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 3, atturas — 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija ir iepazinusies arī ar Juridiskās komisijas atzinumu, kurš ir pozitīvs, un arī piekrīt Juridiskās komisijas atzinumam, ka papildus vēl grozījumiem šajos trijos kodeksos ir nepieciešams arī iestrādāt grozījumus likumā “Par policiju”. Komisija to apņemas izdarīt viena iemesla dēļ, ka šodien mēs arī izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””, kur attiecīgi priekšlikumi komisijā tiks arī iesniegti. Ja kolēģiem nebūtu iebildumu, es aicinu atbalstīt šos grozījumus Latvijas Kriminālkodeksā un pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Protams, mēs varam skatīties uz to, ka šis papildu sods tiks piemērots kaut kur 2000.gadā. Bet, cienījamie kolēģi, es ceru arī, ka cienījamais Seiksta kungs, profesionālis Eiropas lietu zinībās un visos cilvēktiesību jautājumos, arī tomēr pateiks kādu savu vārdu par šo lietu. Cienījamie kolēģi, kādēļ man šeit radās satraukums, ko es arī norādīju Juridiskajā komisijā. Tātad tas nozīmē to, ka cilvēks ir atsēdējis savu sodu, jā, protams, varbūt par smagi izdarītu noziegumu, bet viņam uzliek papildus jau pēc tiešā termiņa atsēdēšanas, uzliek vēl policijas kontroli. Kas ir policijas kontrole? (Starpsauciens: “Ir jābūt kontrolei.”) Es vismaz šajā praksē, kad mani mēģināja tiesāt par politisko darbību, satikos ar tādu cilvēku, kam bija padomju laika policijas kontrole. No pulksten 8 vakarā līdz pulksten 8 rītā viņam ir jāatrodas mājās. Policistam ir tiesības vienreiz vai vairākkārt viņu apmeklēt šajā laika posmā. Un, ja viņš nav, tad pēc trešās reizes, kā te arī būs norādīts tālāk, viņam jau uzliek reālu kriminālsodu. Tātad man ir primitīvs jautājums cienījamiem kolēģiem. Ja mēs ejam uz Eiropu, kā mēs deklarējam, ja mēs neejam uz policejisku valsti, tad jautājums: vai šie cilvēki varēs strādāt par bulciņu cepējiem naktī? Vai viņi varēs veikt biznesa darbību? Vai viņi varēs izbraukt ārā uz ārzemēm, ja viņiem būs nepieciešams, tad ir jautājums: kā ir ar cilvēku tiesībām? Protams, es pilnīgi piekrītu, ka daļa kolēģu, it sevišķi tie, kas ir ar policejiska rakstura iedabām, ar lustrācijām, tagad teiks, ka es atbalstu kriminālnoziedzniekus. Bet es uzskatu, ja cilvēks ir atsēdējis savu termiņu, tad ir jautājums: kāpēc viņam ir liegtas gan darba tiesības, gan konkrētās cilvēktiesības? Kā šis izteiksies ar visām Eiropas hartām? Tādēļ es personīgu lūgtu... Es atturējos šinī steidzamībā, bet es lūgtu, ka vismaz otro lasījumu vajadzētu pietiekami tālu nolikt, lai šo jautājumu nopietni pārdomātu. Es neredzu iemeslu. Ja mēs gribam, lai šis cilvēks patiešām, kas jau ir atsēdējis, ja šiem bijušiem kriminālnoziedzniekiem ir grūti atrast darbu, bet viņam būs vēl darba sašaurinājums, ka viņš nevarēs aizbraukt uz Liepāju, ja viņam vajadzēs, ja viņš dzīvo Rīgā, ja viņam ir papildu sods uzlikts, ka vakarā viņam ir jābūt mājās. Tad viņu neņems nekur darbā. Tādēļ, cienījamie kolēģi, es nopietni domāju un aicinu arī iedziļināties šajā iniciatīvā, un es ceru, ka nosūtīs papildus arī uz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju šo likuma iniciatīvu, lai to saskaņotu ar cilvēktiesību normām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas... Piedodiet, deputāti vairāk debatēs pieteikušies nav. Komisijas vārdā — Ādamsona kungs.

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi! Es būtu ļoti gandarīts, ja Lujāna kungs būtu izlasījis šos grozījumus. Šeit ir arī rakstīts, kas ir policijas kontrole. Tas ir viens. Policijas kontrole, Lujāna kungs, ir normāla parādība un eksistē tādās demokrātiskās valstīs kā Amerikas Savienotās Valstis un lielākā daļa Eiropas Savienības valstu. Es vēlreiz lūdzu kolēģus balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 1, atturas — 6. Pieņemts. Kādi ir priekšlikumi uz otro lasījumu, Ādamsona kungs?

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi, komisijas vārdā es aicinu noteikt otrā lasījuma termiņu 16.oktobri. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 9.oktobri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret minētajiem termiņiem: iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam — 9.oktobris un izskatīt 16.oktobra sēdē? Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” . Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Kā es jau teicu, visi šie grozījumi ir vienotā paketē, un arī komisijas vārdā es lūdzu atzīt likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 2, atturas — 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi, es aicinu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, Ādamsona kungs, par otro lasījumu.

J.Ādamsons. Komisijas vārdā aicinu noteikt izskatīšanas termiņu — 16.oktobris. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu — līdz 9.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” . Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Situācija ir analoģiska, un komisijas vārdā es aicinu atzīt šos grozījumus Latvijas Kriminālprocesa kodeksā par steidzamiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Ādamsons. Ja kolēģiem nebūtu iebildumu, tad aicinu kolēģus nobalsot par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 1, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu jūsu priekšlikumus par otro lasījumu.

J.Ādamsons. Komisijas vārdā aicinu izskatīšanas termiņu noteikt 16.oktobri, priekšlikumu iesniegšanas termiņu — līdz 9.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 9.oktobris — un izskatīšanas laiku — 16.oktobris — iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par uzņēmējdarbību”” . Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 2963. Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījums likumā “Par uzņēmējdarbību””. Izmaiņas pārejas noteikumos. Es aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 3, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu jūsu priekšlikumus par otro lasījumu.

K.Leiškalns. Godātie deputāti, komisija lūdz par iesniegšanas datumu noteikt 8.oktobri šajā gadā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret minēto termiņu — 8.oktobris? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju””. Pirmais lasījums. Komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Nosauktais likumprojekts ir jūsu papīros ar nr. 2964. Ministru kabinets iesniedzis grozījumus attiecīgā likumprojekta pārejas noteikumos. Aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti, komisija lūdz priekšlikumus šim likumprojektam iesniegt līdz 8.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, ir pienācis pārtraukuma laiks. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti, nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Raitis Apalups, Edgars Bāns, Ziedonis Čevers, Andrejs Krastiņš, Ludmila Kuprijanova, Anta Rugāte, Anna Seile, Uldis Veldre, Māris Vītols un Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Deputātiem atvēlētais laiks ir pagājis. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu un reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 54 deputāti. Turpinām izskatīt darba kārtību. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem”” , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Jānis Ābele, frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Ābele (LC). Augsti godājamais Prezidij! Augsti godājamie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo likumprojekta izskatīja savā sēdē un aicina Saeimas deputātus atbalstīt šo projektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs par šo jautājumu? Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu kādi ir jūsu priekšlikumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem otrajam lasījumam?

J.Ābele. Tautsaimniecības komisija lūdz pieteikumus pieteikt līdz 18.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Pret termiņu — 18.oktobris — deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu — likumprojekts “Par pārtikas aprites uzraudzību” , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Jānis Ābele, frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Ābele (LC). Augsti godājamais Prezidij! Augsti godājamie deputāti! Tautsaimniecības komisija izskatīja doto likumprojektu un aicina deputātus atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Par pārtikas aprites uzraudzību” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 1, atturas 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, kādi jūsu ierosinājumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem?

J.Ābele. Tautsaimniecības komisija uzskata, ka pieteikumus varētu iesniegt līdz 18.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret termiņu — 18.oktobris — nav. Priekšlikums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu — likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā” . Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Kārlis Jūlijs Druva, LZS, KDS un LDP frakcija.

K.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Mēs strā-dājam ar dokumentiem nr.2635 un 3046. Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja piedāvāto grozījumu Latvijas Kriminālkodeksā 162.pantam, kas runā par pilnvaru pārkāpšanu. Mūsu komisijā piedalījās visi eksperti gan no prokuratūras, Augstākās tiesas un citi, un principā nolēmām, ka viss, kas ir vajadzīgs šim jautājumam, ir jau paredzēts esošajā likumā. Līdz ar to Aizsardzības un iekšlietu komisija noraidīja šo piedāvāto grozījumu un lūdz deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 12, atturas — 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

K.Druva. Ir nobalsots, un tad es lūdzu iesniegumus iesniegt līdz 9.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Atkārtojiet, lūdzu, datumu.

K.Druva. Jā, es lūdzu 9., ja mēs nevaram pārbalsot, tad es lūdzu 9.oktobri.

Sēdes vadītājs. Tātad iesniegumu pieņemšanas termiņš, priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 9.oktobris. Par to, kā lieta tālāk virzāma, — Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Augsti godātais Prezidij! Jāsaka, ka es nedaudz biju atrāvis uzmanību, un, cik es sapratu, ļoti daudz cilvēku nesaprata formulējumu, par ko mēs balsojam. Vai par komisijas atzinumu — nepieņemt, vai par likumprojektu pirmajā lasījumā, un tāpēc aicinu Prezidiju pieņemt lēmumu par šī jautājuma pārbalsošanu. (Starpsauciens: “Pareizi! Leiškaln, tu esi tautas glābējs!”)

Sēdes vadītājs. Prezidijs var pieņemt šādu ierosinājumu tikai tad, ja to ir iesnieguši pieci deputāti un par to nobalso Saeima. Šobrīd balsojums ir noticis, tā ka mēs pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma.

Likumprojekts — “Grozījumi likumā “Par policiju”” , pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Kārlis Jūlijs Druva, LZS, KDS un LDP frakcija.

K.Druva (LZS, KDS, LDP). Šeit ir grozījums policijas likumā, un mēs strādājam ar dokumentiem nr.3047 un ar dokumentu nr.2948. Šo likumprojekta grozījumu mūsu komisija izskatīja, kas principā rada izmaiņas dažos noteikumos, kas ir... jeb uzdevumos, kas ir uzdoti policijai, piemēram, šajā likumprojektā, kā piemēram, policija izdod un izsniedz pases, un tas īstenībā nav viņu darbs, tas ir Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldei, un tādēļ lūdz komisiju atbalstīt pirmajā lasījumā, pieprasīt vispirms steidzamību un tad atbalstīt šos grozījumus pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par vai pret steidzamību šim likumprojektam? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

K.Druva. Jā, un tagad es lūdzu deputātus atbalstīt šo likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, kādi ir jūsu ierosinājumi par priekšlikumu iesniegšanas un otrā lasījuma izskatīšanas termiņiem?

K.Druva. Lūdzu iesniegt grozījumus līdz 16.oktobrim un izskatīt to 23.oktobra sēdē.

Sēdes vadītājs. Par nosauktajiem termiņiem deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts. Jautājums izskatīts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu — likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” . Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Kārlis Jūlijs Druva, LZS, KDS un LDP frakcija.

K.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Mēs strā-dājam ar dokumentiem nr.3048 un 2894. Šeit ir piedāvāts grozījums slepenības likumā, kas principā nosaka zināmā organizācijā, kuras personas var iegūt slepenības režīmu. Iepriekšējā mūsu likumā ir paredzēts, ka tas ir pēc štata vietām, bet kā mēs visi labi zinām, ka šādu informāciju izsniedz tikai tad un tiem cilvēkiem, kuriem patiešām šis slepenības režīms ir vajadzīgs, un nevis tikai tāpēc, ka jums ir štata vieta. Līdz ar to ir šis mazais grozījums, un es lūgtu atbalstīt šo grozījumu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 1, atturas — 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, kādi jūsu ierosinājumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem?

K.Druva. Es lūgtu 9.oktobri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem par termiņu — 9.oktobris — iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Godātie deputāti, Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu. Sakarā ar to, ka pārpratām balsošanas motīvu, lūdzu pārbalsot darba kārtības 35.punktu “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā”. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 142.pantu, ja balsošanas rezultātu pamatoti apšauba vismaz pieci deputāti, izdarāma pārbalsošana. Tātad mums ir vispirms jānobalso par to, vai mēs izdarām pārbalsošanu par šo jautājumu. Viens var runāt par, viens pret. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par to, ka izdarām pārbalsošanu par 35.darba kārtības jautājumu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 1, atturas — 3. Lēmums pieņemts. Izdarām pārbalsošanu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Tātad, godātie kolēģi, atgriežamies pie jautājuma, likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā”, pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisija. Lūdzu, Druvas kungs!

K.Druva (LZS, KDS, LDP). Tātad, cienījamie kolēģi, vēl vienu reizi. Mēs izskatījām mūsu komisijā šo grozī-jumu Latvijas Kriminālkodeksā, un, kā jau es iepriekš tei-cu, viss, kas ir vajadzīgs, visi eksperti atzīst, ka ir jau šinī jautājumā atbilde esošajā redakcijā. Līdz ar to mēs pieņemam lēmumu šo grozījumu noraidīt, un lūdzu jūs arī noraidīt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret komisijas atzinumu.... piedodiet... lūdzu izteikt savu attieksmi pret likumprojektu. Lūdzu rezultātu! Par — nav, pret — 54, atturas — 4.

Godātie kolēģi, nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu” . Pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (TB/LNNK). Saeimas Prezidij, cienījamie kolēģi! Šie grozījumi likumā ir iesniegti no Ministru kabineta, un tie ir radušies sakarā ar to, ka mēs likuma pirmajā pieņemšanas laikā noteicām, ka visiem tabakas izstrādājumiem ir jānosaka darva un nikotīns. Bet izrādās, ka cigāriem, cigarellām un pīpju tabakai pasaulē nav visās ražotāju firmās pieņemts noteikt šo darvas un nikotīna daudzumu. Un pēc likuma tātad mēs nosakām, ka mūsu valstī būs jāveic šī lielā un dārgā ekspertīze, lai uz katru cigāru vai uz katras, kā saka, cigarellas uzrakstītu un noteiktu katrai darvas un nikotīna daudzumu. Tāpēc Ministru kabinets piedāvā nenoteikt šiem izstrādājumiem, un tas arī ir atspoguļots šajos grozījumos. Aicinu balsot par pirmo lasījumu!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pirmais runās Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Es uzskatu, ka likuma labojumi ir drīzāk formāli, jo, piemēram, cigāri ir iepakoti kā lielajās kastēs pa 50, tā celofāna iepakojumā. (No zāles deputāts O.Grīgs: “Tu jau pīpi pīpē!”)

Otrs, pret ko es iebilstu, ir šī likumprojekta vai šī likuma atvēršana, kas varētu izraisīt nepārredzamu priekšlikumu daudzumu un debašu stundas, un es domāju, ka arī šiem formālajiem labojumiem mums nevajadzētu atvērt likumu un aicinu balsot pret. Paldies!

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātie deputāti! Darbarūķi! Mēs gribam strādāt ražīgāk, un es gribētu atgādināt, cik ilgi un sīvi ar šo... cik biezs bija tas Tabakas likums, jo šeit nu fakts ir tāds, ka ir vieni, kas cīnās pret smēķēšanas kaitīgumu ar likumiem, pie kuriem arī es piederu, un ir otra grupa, kas atkal veiksmīgi tirdzniecību grib veicināt. Es saprotu, ka aiz šiem cigāriem slēpjas... aiz tā viena cigāra, kad viņi salasās miljonos, tur slēpjas simti un tūkstoši arī naudas, bet, ja gadījumā šo likumu atvērs, es varu piedraudēt, ka man ir ļoti daudz tur papildu priekšlikumu, es kādus pāris dučus arī došu, un zinu, ka citi liks šos... ne nevajadzētu mūsu dārgajā laikā... vēl šo dārgo laiku upurēt ar kādām ne tikai stundām, bet daudzām dienām, un es priecājos, ka arī deputāts Leiškalns ir par šo ideju. Vienkārši strādāsim, mūs gaida daudz nopietnāki darbi, neba izspriest, vai cigarete var... tas jau nonāk līdz smieklīgumam, vai nu to cigareti pa vienam cigāram pārdot vai pa paciņām... nu atvainojiet, nu mēs esam tomēr domāti nopietnāku likumu skatīšanai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis, frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Es ļoti priecājos, ka pagājušo reizi, skatot šo likumu, mēs ar Leiškalna kungu atradāmies dažādās nometnēs, bet šoreiz mēs esam pilnīgi vienprātīgi, ka šoreiz atvērt likumu vēlreiz vaļā — tas būtu noziegums pašiem pret sevi un pret savu laiku. Un tikai tādēļ, lai sakārtotu Tabakas likumā kādu daļu, kas ir apmēram 0,1% no visa tabakas tirgus, tādēļ šeit uztaisīt tirgu uz apmēram 3—5 plenārsēdēm būtu diezgan muļķīgi. Es jūs ļoti lūdzu balsot pret šo pirmo lasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jurdža kungs.

R.Jurdžs. Cienījamie kolēģi! Ļoti interesanti, ka tie, kas visvairāk notērējuši šo laiku, arī runā. Ja viņi šantažē mūs un draud, ka turpinās runāt un kavēt mūsu dārgo laiku, labāk viņi varēja apsolīties, ka viņi neuzstāsies, un tad mēs pieņemtu pāris minūšu laikā šos labojumus. Es tomēr atgādinu, ka tad pēc likuma Latvijā nevarēs ievest pīpju tabaku, ko Leiškalna kungs ir sācis lietot, un arī cigārus un cigarellas. Vai arī būs jāpārkāpj likumdošana. Tā kā aicinu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 16, atturas — 26. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — neizskatītie patstāvīgie priekšlikumi. Lēmuma projekts “Par Aleksandra Guzņajeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” . Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — deputāte Aida Prēdele. Lūdzu!

A.Prēdele (LZS, KDS, LZP). Cienījamie kolēģi! Ziņoju, ka Pilsonības likuma izpildes komisija pieņēma pozitīvu lēmumu par Aleksandra Guzņajeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem.

Aleksandrs Guzņajevs ir kora mūziķis, kultūras darbinieks, par ko jūs arī varat klātpieliktajos dokumentos pārliecināties, izlasot Rīgas kamerkora “Ave Sol” mākslinieciskā vadītāja un diriģenta Imanta Kokara ieteikumu, kā arī Latvijas Komponistu savienības ieteikumu un paša Aleksandra Guzņajeva dzīves stāstu. Aleksandrs Guzņajevs pilnībā pārvalda latviešu valodu. Tāpēc es aicinu nobalsot par Aleksandra Guzņajeva uzņemšanu pilsonībā par īpašiem nopelniem kā izcilu kora mākslinieku.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam Saeimas lēmuma projektu par pilsonības piešķiršanu. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi... Aicinu vēl vismaz vienu deputātu papildus piedalīties balsošanā.

Vēlreiz zvanu lūdzu! Vēlreiz balsošanas režīmu, un lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 2, atturas — 6. Aleksandrs Guzņajevs uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Vladimira Korovina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Komisijas vārdā — deputāte Aida Prēdele. Lūdzu!

A.Prēdele (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Tāpat ar pozitīvu lēmumu mūsu komisija izskatīja jautājumu par Vladimira Korovina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem.

Vladimirs Korovins ir sportists, treneris, un īpašie nopelni Latvijas labā ir ieguldījums Latvijas brīvās cīņas attīstībā. Ir pievienoti dokumenti. Jūs paši ar tiem jau esat iepazinušies. Arī Vladimirs Korovins pārvalda latviešu valodu. Ai-cinu nobalsot pozitīvi par viņa uzņemšanu pilsonībā par īpašiem nopelniem.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim Saeimas lēmuma projektu par pilsonības piešķiršanu Vladimiram Korovinam. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 1, atturas — 4. Vladimirs Korovins uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” . Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB). Godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 3097.

Pirmais priekšlikums ir deputātes Annas Seiles priekšlikums, un ir lūgums mainīt šo... iepriekšējais bija “Grozījums Kredītiestāžu likumā”, viņa lūdz mainīt un izteikt šo tekstu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, un komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis. Otrais ir Ministru kabineta priekšlikums, un Budžeta komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Paldies! Pieņemts.

V.Balodis. Trešais ir deputātes Annas Seiles priekšlikums, kurš ir sadalīts gan divās daļās. Tas attiecas uz krājaizdevu sabiedrību dibināšanu, un deputāte Seile ierosina aiz vārda “pagasta” papildināt ar vārdiem “vai pilsētas”. Budžeta komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

V.Balodis. Un otrā daļa priekšlikumam ir aiz vārdiem “pagasta iedzīvotāji” teikuma daļu izteikt šādi: “vienas pašvaldības teritorijā esoša uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības un iestāžu darbinieki”, un Budžeta komisija ir atbalstījusi Seiles kundzes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis. Nākamie priekšlikumi ir 4., 5. un 6. — tie ir saistīti ar minimālo dibināšanas pamatkapitālu krājaizdevu sabiedrībām. Deputāte Anna Seile 4. priekšlikumā ierosina vispār nenoteikt krājaizdevu sabiedrībām minimālo kapitālu, un Budžeta komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par šo deputātes Seiles priekšlikumu. Pieņemts.

V.Balodis. 5. priekšlikums ir deputātu Tomašūna, Grīga, Grīnblata, Ābeles un Bunkša priekšlikums, kuri lūdz krājaizdevu sabiedrības minimālo dibināšanas pamatkapitālu no-teikt 2000 latu. Komisija arī nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Andris Tomašūns, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Tomašūns (LC). Cienījamais Prezidij un deputāti! Lūdzu pievērst uzmanību šim priekšlikumam un varbūt neskatīties tik daudz uz cipariem... vai Annas Seiles piedāvājums vispār nenoteikt šo minimālo dibināšanas kapitālu, vai arī šinī gadījumā mūsu priekšlikums par 2000, jo galvenā problēma šajā jautājumā jau ir tā, ka vajadzētu no likuma izņemt ārā šo te 22.panta normu par 50 000 ekiju pamatkapitālu, kas attiecas uz visām kredītiestādēm, jo krājaizdevumu sabiedrības pēc savas būtības ir cilvēku kopā salikta nauda, ko viņi paši pārvalda, paši dala, paši atbild un paši arī kontrolē. Un rezultātā nav svarīgi, cik daudz naudas šie cilvēki var savā vidē savākt un par ko viņi ir gatavi uzņemties atbildību. Bet problēma ir tā, kas pārvaldīs šo te organizāciju darbību, un tas, ka varbūt Latvijā nacionālā banka nevēlas uzraudzīt visas daudzās iespējamās krājaizdevumu sabiedrības, tad mēģina to regulēt kaut kādā veidā ar šo sākuma kapitālu noteikšanu.

Es lūgtu jūs balsot un atbalstīt to, ka šī te minimālā dibināšanas pamatkapitāla summa tiek maksimāli samazināta, jo pasaulē prakse ir tāda, ka ir valstis, kur vispār nav noteikts šis pamatkapitāls. Un ir valstis, protams, kur to regulē. Es lūdzu jūs atbalstīt mūsu iesniegto priekšlikumu un balsot par to.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Pēteris Apinis, frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt Tomašūna kunga tikko uzstāšanās pausto viedokli, jo diemžēl nav iespējams bankai kontrolēt jebkādu šādu krājaizdevumu sabiedrību, kurai vispār nav statūtkapitāla. Es ļoti lūdzu atbalstīt tādā gadījumā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Baloža kungs.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Pirms jūs izšķiraties, gribu atgādināt, ka nākamais būs Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš nosaka, ka sabiedrības minimālais dibināšanas kapitāls ir 5000 latu. Jums ir jāizdara izvēle, kuru jūs atbalstīsit.

Sēdes vadītājs. Paldies! Balsojam deputātu Tomašūna, Grīga, Grīnblata, Ābeles un Bunkša priekšlikumu, ka krājaizdevumu sabiedrības minimālajam dibināšanas pamatkapitālm jābūt 2000 latu. Lūdzu zvanu! Kolēģi, uzmanību! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam piecu deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par 48, pret — 11, atturas — 9. Priekšlikums pieņemts. Līdz ar to nākamais nav balsojams.

V.Balodis. Paldies! 7.priekšlikums ir Ministru kabineta priekšlikums, un Budžeta komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 8. un 9.priekšlikums ir par 65.pantu, un mums Ministru kabineta ir 8., bet Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir precizējusi Ministru kabineta priekšlikumu, un es ierosinu deputātiem atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumu par Ministru kabineta un pašas komisijas izteikto priekšlikumu un līdz ar to par 65.panta pirmo un otro daļu? Deputātiem iebildumu nav. Šis priekšlikums ir akceptēts. Abi divi tātad, Baloža kungs. Lūdzu, tālāk!

V.Balodis. Paldies! Nākamais ir 10.priekšlikums, kuru iesniegusi frakcija “Latvijai”, un lūdz aizstāt vārdus “citos likumos” ar vārdiem “par likuma “Par budžeta un finansu vadību”” 47.panta 4. punktā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Izskatāmajā dokumentā tas ir ar nr.10. Teksts jums ir redzams. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 26, atturas — 8. Priekšlikums nav pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 11.priekšlikums — deputātu Tomašūna, Grīga, Grīnblata, Ābeles un Bunkša priekšlikums — izslēgt pārejas noteikumu 3.punkta 2.apakšpunktu. Tas ir saistīts ar jau nobalsoto, kad ir izmaiņas dibināšanas kapitālā krājaizdevumu sabiedrībām. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis. Tāds pats ir arī 12.priekšlikums. Arī izslēdz pārejas noteikumu...

Sēdes vadītājs. Arī to deputāti atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis. Paldies! Un 13., 14.priekšlikums ir par pārejas noteikumiem, kad likums stājas spēkā, un lūdzu atbalstīt 14. priekšlikumu, kas ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti pārejas noteikumu redakcijai šajā likumprojektā piekrīt. Paldies, pieņemts.

V.Balodis. Paldies! Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam.

V.Balodis. Lūdzu iesniegt priekšlikumus tlīdz 8.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem”” . Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Cienījamie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr.3098 “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem””. Otrajam lasījumam Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir saņēmusi vienu vienīgu priekšlikumu, ko iesniedzis Juridiskais birojs, kurš piedāvā izveidot šim likumprojektam pārejas noteikumus tādā redakcijā, kādā ir izteikts tabulā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret apspriežamā likumprojekta pārejas noteikumu redakciju? Iebildumu deputātiem nav. Pārejas noteikumu redakcija tiek akceptēta. Paldies!

M.Vītols. Citi priekšlikumi uz otro lasījumu nav saņemti, līdz ar to es aicinu Saeimu balsot par atbalstu otrajam lasījumam!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 1, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par trešā lasījuma iesniegšanas termiņiem.

M.Vītols. Lūdzu iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 8.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu 8.oktobris? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

M.Vītols. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā” . Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Godātais Prezidij! Augstā sapulce! Ministru kabinets ir iesniedzis un Prezidijs nodevis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai likumprojektu “Grozījums Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā”. Komisija, izskatot likumprojektu par grozījumiem, nonāca pie secinājuma, ka šobrīd nekādu labojumu nav jāizdara, jo spēkā esošā likumdošana atrisina tās problēmas, kuras nez kāpēc ir saskatījis Ministru kabinets. Un aicina neatbalstīt likumprojektu par grozījumiem likumā pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Tātad, godātie kolēģi, situācija ir tāda, ka Ministru kabinets ierosina izdarīt šādus grozījumus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā, bet atbildīgā komisija neatbalsta Ministru kabineta ieteiktos grozījumus. Lūdzu izlemsim šo jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret likumprojektu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 43, atturas — 5. Likumprojekta grozījumi netiek pieņemti.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Ventspils brīvostas likums”” . Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Jūsu skatieni ir pievērsti dokumentam nr.2834. Man jāteic, ka šeit ir analoga situācija kā ar iepriekš noraidīto likumprojektu un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija aicina jūs balsot pret šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Tātad situācija līdzīga. Ministru kabinets ierosina izdarīt grozījumus, atbildīgā komisija šos grozījumus nav akceptējusi. Jāizlemj to ir Saeimā ar balsošanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam likumprojekta izmaiņas, pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 40, atturas — 7. Arī šīs izmaiņas netiek akceptētas.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Valsts statistikas likums” . Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Dokuments, ar kuru mēs strādājam, ir nr.3095. Likumprojekts “Valsts statistikas likums”, otrais lasījums. Jāteic, ka komisija ļoti nopietni pastrādājusi ar šo likumprojektu, pieaicinot ieinteresētās puses, un ir radījusi diezgan daudz priekšlikumu, bet šajā likumprojektā visi priekšlikumi nāk no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, kurus, protams ir atbalstījusi. Tātad 1.priekšlikums 1.pantā no Tautsaimniecības komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta komisijas priekšlikumu, kas ir pieņemts. Paldies!

K.Leiškalns. Otrais priekšlikums no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas — izteikt 1.panta ievaddaļu. Komisija, protams, atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 3.priekšlikums — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Iesaka un atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 4.priekšlikums. Liek priekšā Tautsaimniecības komisija, kura, protams, atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas ierosinājumam — svītrot 1.panta otro daļu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju. Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns. 5.priekšlikums no atbildīgās komisijas. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 6.priekšlikums no atbildīgās komisijas. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 1.panta piektās daļas papildināšanai ar vārdiem un tālāk kā tekstā piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 7.priekšlikums pie 2.panta. Atbildīgās komisijas. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas slēdzienu. Pieņemts.

K.Leiškalns. 8.priekšlikums pie 3.panta no atbildīgās komisijas. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam — aizstāt 3.pantā pirmās daļas 4.punktā vārdus un tālāk kā tekstā. Pieņemts.

K.Leiškalns. 9.priekšlikumā atbildīgā komisija liek priekšā izmainīt 4.panta nosaukumu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē. Pieņemts.

K.Leiškalns. 10.priekšlikums pie 4.panta 3.punkta no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 11.priekšlikums no atbildīgās komisijas par 5.pantu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 12.priekšlikums. Atbildīgā komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt papildināt 6.panta nosaukumu. Pieņemts.

K.Leiškalns. 13.priekšlikums — atbildīgā komisija aicina aizstāt 6.pantā vārdus. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tas ir 13.priekšlikums. Deputāti piekrīt aizstāt 6.panta otrajā daļā vārdu un tālāk kā tekstā. Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns. 14.priekšlikums no atbildīgās komisijas par 7.pantu redakcijā, kāda ir jūsu tekstā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 15.priekšlikums — arī no atbildīgās komisijas par 8.panta otro daļu. Aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 16.priekšlikums no atbildīgās komisijas par 9.pantu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 9.panta nosaukumam un redakcijai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 17.priekšlikums. Par 10.pantu no atbildīgās komisijas. Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 18.priekšlikums no atbildīgās komisijas. Tajā pašā 10.pantā ar aicinājumu izslēgt vārdus kā tekstā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 19.priekšlikums. Atbildīgā komisija par 11. panta redakciju. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 11.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 20.priekšlikums no atbildīgās komisijas par 12.panta izslēgšanu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti 12.panta svītrošanai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 21. priekšlikums. Par izmaiņām 14.pantā. No atbildīgās komisijas. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 22.priekšlikums. Par 14. pantu. Iesniedz atbildīgā komisija. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šā panta daļas redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns. 23.priekšlikums. Par 15.panta izmaiņām. No atbildīgās komisijas. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 14.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns . 24.priekšlikums. Iesniedz atbildīgā komisija. Par 16.panta izmaiņām. Aicinu deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Pēc jaunās numerācijas 15.pants. Tātad deputāti 15.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns . 25. priekšlikums, ko tāpat iesniedz atbildīgā komisija. Par 18.panta papildinājumiem. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti 18.panta redakcijai pēc vecās numerācijas un 17.panta redakcijai pēc jaunās numerācijas piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 26.priekšlikums no atbildīgās komisijas par papildinājumiem 19.panta otrajā daļā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 27.priekšlikums no atbildīgās komisijas. Par papildinājumiem 19.panta ceturtajā daļā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 28.priekšlikumā atbildīgā komisija liek priekšā jaunu 19.panta piektās daļas redakciju. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 29. priekšlikumā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija liek priekšā aizstāt 20.pantā skaitli “19” ar skaitli “18”. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 30.priekšlikums no atbildīgās komisijas. Par 21.panta papildinājumiem. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs . Deputāti likumprojekta 21.panta pirmās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Atbildīgās komisijas 31.priekšlikums. Par 21.pantu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt 21.panta otrās daļas otrā teikuma svītrošanai. Pieņemts.

K.Leiškalns . Atbildīgās komisijas 32. priekšlikums. Par 23.pantu. Aicinu deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Godātie deputāti, aicinu pieņemt likumu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts. Lūdzu, par trešo lasījumu.

K.Leiškalns. Paldies, godātie deputāti, aicinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 19.oktobri.

Sēdes vadītājs . Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu — 19.oktobris? Iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns . Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Noteikumi par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām Rīgas tirdzniecības brīvostas teritorijā”. Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Izskatām likumprojektu ar reģistrācijas nr. 835, dokumenta nr. 3127. Tas ir likumprojekts otrajam lasījumam. Šeit ir Juridiskās komisijas atzinums nosaukumā, jo tagad tas vairs nebūs “Ministru kabineta noteikumi”, bet gan likums. Tāpēc izslēgts tiek vārds “noteikumi”.

Sēdes vadītājs. Deputāti vārda svītrošanai no likuma vārda “noteikumi” svītrošanai no likuma nosaukuma piekrīt. Pieņemts.

J.Mauliņš. Juridiskās komisijas priekšlikums ir izteikt 1.pantu jaunā redakcijā, kuru jūs redzat 4.ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 1.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Mauliņš. Juridiskās komisijas priekšlikums — izteikt 2.pantu jaunā redakcijā, kur ir arī tas pats, ka “noteikumi” tiek nosaukti par “likumu”.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 2.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Mauliņš. Līdzīgs labojums, ko Juridiskā komisija liek priekšā. 3. panta pirmo daļu izteikt jaunā redakcijā, papildinot ar tiem lēmumiem un likumu, uz kura pamata pamatots šis panta saturs. Tātad 1.pantu jaunā redakcijā, kuru jūs redzat 4.ailē.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēlas runāt debatēs deputāts Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi depu-tāti! Ja līdzšinējie priekšlikumi tiešām bija zināmā mērā redakcionālas dabas, tad ar šo priekšlikumu jau sākas tā likumprojekta labošana, kurā šeit parādās ļoti lielas, nu varētu teikt, blēņas. Jūs visi ļoti labi zināt šā likumprojekta būtību. Par to mēs runājām jau pirmajā lasījumā, kad Saeima konceptuāli nolēma atbalstīt to faktu, ka šiem diviem cilvēkiem Rīgas tirdzniecības brīvostas teritorijā ir atsavināma zeme it kā valsts vajadzībām. Tajā pašā laikā tika norādīts, ka šiem cilvēkiem tās naudas summas, kuras ir maksājamas, faktiski ir jūtami mazākas par šīs zemes faktisko vērtību. Tagad šajā Juridiskās komisijas priekšlikumā atbalsta, arī šo faktiski netaisnīgo kārtību, tiek piedāvāts šeit nostiprināt likuma tekstā. Es, neapšaubāmi, esmu tajos uzskatos, ka šī zemes atsavināšana šeit Rīgas tirdzniecības brīvostas teritorijā nav veicama, tās nav šeit nekādas valsts intereses, kuras patiesībā šeit ir apakšā, bet tās drīzāk ir dažādu ekonomisko grupējumu intereses, kas grib tagad ar mūsu deputātu rokām panākt to, lai šī atsavināšana tiktu veikta, bet tajā gadījumā, ja šī atsavināšana tiek veikta un nevar iebilst pret tādu principu, ka vispār nevarētu nekad tikt atsavināta zeme valsts vajadzībām, bet tad, ja šī atsavināšana tiek veikta, tad cilvēkam, no kura šī atsavināšana tiek veikta, ir tiesības uz taisnīgu kompensāciju.

Tas ir neatkarīgi no tā, vai tas ir šis vai arī kāds cits gadījums. Jo, ja mēs valstī tagad sākam šo praksi, ka var šeit patvaļīgā veidā veikt šo atsavināšanu, kā tad jutīsies iespējamais ārvalstu investors, kurš nez vai labprātīgi nāks uz Latviju un ieguldīs šeit savu naudu, zinot to, ka pastāv iespēja, ka valsts var viņam šo investīciju vai arī šo zemi atsavināt, faktiski neko nesamaksājot pretī, bez taisnīgas atlīdzības.

Līdz ar to es arī tiku iesniedzis savu priekšlikumu par to, kādai šai atlīdzībai būtu jābūt, bet es saprotu, faktiski šāds priekšlikums man ir tāpēc, lai akcentētu to, kāda ir šī, vārdu sakot, no kādām naudas summām valsts budžetā būtu patiesībā jāšķiras, ja mēs uzskatītu par vajadzīgu šo zemi tiešām atsavināt, aizbildinoties ar šīm valsts vajadzībām. Tāpēc es negribu piekrist tam, tai redakcijai, kura šobrīd tiek piedāvāta arī no Juridiskās komisijas puses un kas faktiski paredz pavisam citu šo samaksas kārtību, kas ir pavisam tālu no tās samaksas, kas būtu taisnīga. Šis likums “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” paredz pilnīgi noteiktu kārtību, kādā veidā šī atsavināšana ir veicama, un arī to, kāda naudas summa šeit ir maksājama. Bet šeit tiek veikta tikai atsauce uz Augstākās padomes lēmumu, un šī atsauce faktiski arī šajā gadījumā ir nekorekta. Es aicinu noraidīt šo Juridiskās komisijas priekšlikumu un pēc tam izskatīt arī tālāk tos citus jautājumus par šo samaksu. Pats galvenais. Es aicinu noraidīt šo likumprojektu kopumā. Es tiešām negribu to, lai no valsts budžeta tiktu lieli līdzekļi maksāti vienam vai otram cilvēkam absolūti nevajadzīgā veidā. Paldies!

Sēdes vadītājs . Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Abstrahējoties pilnīgi no konkrētā gadījumā un no konkrētām personām, kas jau ir kļuvušas skandalozas vai vismaz populāras caur daudzajām avīžu publikācijām, es tomēr gribu jūs aicināt atbalstīt Čerāna priekšlikumu, lai zināmos gadījumos valsts vai atsavināšanas mehānisms nekļūtu par mehānismu, kā par lētu naudu vienas personas īpašums nonāk kādas citas personas rokās, valsti izmantojot par tādu starpniecības sviru šajos gadījumos. Es tiešām negribu runāt ne par Perepjolkinu, ne par Vistiņu, es negribu runāt par konkrēto gadījumu, bet par precedentu, kuru liek priekšā Čerāna kungs.

Konkrēti, ja mēs piespiedu kārtā atsavinām valsts, tas ir, nacionālajām vajadzībām un ja šis atsavinātais zemes gabals pēc gada par sertifikātiem kļūst par kādas citas privātpersonas īpašumu, tad, man liekas, ka ar valsti šajā gadījumā tiek spekulēts, ar valsts vārdu, ar valsts vajadzībām, ar valsts nepieciešamību. Šajā gadījumā esmu spiests aicināt un pat priecīgs aicināt atbalstīt Čerāna priekšlikumu 5.pantā. Paldies!

Sēdes vadītājs . Gundars Valdmanis. Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

G.Valdmanis (TKB). Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas pārstāvji! Reti mēs ar Leiškalna kungu esam tajās pašās domās. Nav runa, vai mums patīk tie divi cilvēki, no kuriem to mantu atņem, bet ir jāatmin kaut kas cits. Ir tāds dzejolis. Es to slikti māku un slikti tulkošu, bet apmēram viņš skan tā:

“Es piemiedzu aci, kad nāca pēc ebrejiem,

Es piemiedzu aci, kad pēc čigāniem,

Un tad es brīnījos, ka citi piemiedza aci,

Kad nāca pēc manis.”

Šis ir precedents. Un tas ir ļoti, ļoti slikts precedents mūsu tautai. Jūs redzat šeit, ka padomes pārstāvis Krištopans nolemj novērtēt vienu ļoti vērtīgu daļu no Latvijas, no Latvijas tranzīta ceļa par sviestmaizi. Un tas attaisnos viņam to pašu zemes gabalu un arī citus zemes gabalus vai Ventspilī, vai Rīgas ostā, vai kaut kur citur — atdot par sviestmaizi. Tā zeme, kas tiek šeit atsavināta, ir ļoti vērtīga. Visa Latvija ir ļoti vērtīga. Katrs mazais zemes gabaliņš ir ļoti vērtīgs. Mēs nedrīkstam nevienu gabalu pārdot par sviestmaizi. Bet šeit valsts iejaucas un nolemj ar likuma spēku, un visi grēki pasaulē, lielie grēki ir bijuši ar likuma spēku. Ar likuma spēku noteikt šai zemei nieka vērtību, labi zinādami, ka tā zeme ļoti vērtīga, un kāpēc? Tāpēc, ka ir nolemts to zemi atdod kādai Maltas firmai, kur droši, droši parādās padomes, pārstāvji, draugi, ja ne viņi paši. Tas ir nepieņemams precedents.

Tā mūsu zeme, mūsu tauta tiek izsaimniekota. Uzliek mūsu svētām un vērtīgām mantām un mantojumiem nieku cenu, lielāko daļu to dara ar to, ka tautai ir atņemta pirktspēja, mums ir jāpārdod, un, kamēr šeit ir tā korumpētība, kas ir, un kriminālelementi, neviens ar naudu nenāks pirkt, un tā zemīte kļūst nevērtīga. Vai tas būtu laukos, vai tas būtu pilsētā, vai tas būtu ostās. Un to ostu zemīti noīrē vai nopērk par svietsmaizi uz mūžu laikiem un mūsu tauta tiek izubagota. Tas ir liels skandāls, vispārīgi, ka var par šitādu likumu domāt. Paņem divus cilvēkus un viņus izģerbj, labi, viņi ir nepatīkami cilvēki, man varbūt tā ebreju ģimene, par kuru tas dzejolis, par kuru es stāstīju, nebija simpātiska, man viņi nepatika, vai tad tāpēc viņus drīkstēja vest prom? Man varbūt Prjohina kungs un Vistiņa kungs ir ļoti nepatīkami, bet tāpēc es nedrīkstu tomēr atļaut viņus izģērbt, jo tad es izģērbšu tevi, un beidzot arī mani. Tā nedrīkst. Mums ir jārīkojas ar godaprātu, īpaši, ja mēs zinām, ka šeit valsts ir nolēmusi to zemi atņemt par sviestmaizi un tādēļ viņi varēs visiem parādīt, ka viņi atdod par sviestmaizi, tas viss ir korekti. Mēs ar šito likumu novērtējam mūsu tranzītceļu vērtību, un mūsu tranzītceļi ir simtiem miljonu... simttūkstoš miljonu vērts. Un vēl. Un mēs šite viņu novērtējam par vienu desmittūkstošo daļu no tās, ko tas ir vērts, un to mēs nedrīkstam pieļaut. Šis ir precedents, šis ir attaisnojums tam, kas šeit notiek, bet mēs nedrīkstam tā rīkoties. Mēs nedrīkstam vienkārši ar likumu pateikt, ka mēs un tas, kas mums ir, ir nevērtīgs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Es gribētu griezties pie jūsu sirdsapziņas. Nesen gāju pa kāpnēm, tas bija pirms kāda mēneša, un satiku cilvēku, kas bija ļoti dziļi satriekts, es īsti līdz šai dienai nevaru pateikt, vai tas Vistiņš, vai tas bija Perepjolkins, bet viņš mani noķēra un dziļi raudāja par valsts nekaunību. Un es tā kā arī bijušais strādnieks, izrādās — vai Vistiņš, vai Perepjolkins ir ceļamkrāna strādnieks, strādājis ilgus gadus ostā un atradis labu saimnieku, kas ir uzdāvinājis zemes gabalu, un šajā gadījumā ļaunā valsts mūsu personās grib atņemt cilvēkam. Viņš teica, ka viņš ļoti norūpējies par saviem bērniem un bērnu nākotni. Un tādēļ arī kā strādniecības pārstāvis tomēr ilgstoši domāju, nedrīkst apbižot šajā gadījumā šo cilvēku, es īsti labi nesapratu, vai tas bija Perepjolkins vai Vistiņš, un es arī ceru uz Valdmaņa kunga un pārējo kolēģu sapratni, un šajā gadījumā neatņemt šo mazo zemes gabalu, pleķīti, ko šie divi kungi ir dabūjuši savām ģimenēm un grib atstāt saviem bērniem. Un tādēļ es esmu satriekts, redzot viņu raudot kāpņu telpās Saeimā un, laikam atturēšos no balsojuma vispār, lai paliek ļaunums vairākuma rokās, jūsu monstru rokās, kas grib apbižot cilvēku, kas ilgus gadus ir nostrādājis ostā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Mēs tikko kā redzējām spilgtu runu, kā var pat atsevišķos brīžos maldināt īstenu proletariāta aizstāvi, deputātu, kurš jebkurā situācijā iestātos par nabadzīgajiem, un šajā brīdī es domāju, ka viņu ir maldinājis varbūt Perepjolkina kunga skrandās tērptais stāvs, kas viņam ir pretim nācis, un viņš ir domājis, ka šim nabadziņam nevar noņemt tos 64 hektārus, kurus viņš ir Latvijas tantiņām izkrāpis. Un viņš nezināja šo otru pusi vienkārši. Viņš nezināja to, ka šis kungs uz dāvinājuma pamata nez kāpēc uzreiz tos 64 hektārus dabūjis, un šīs īpašnieces, kurām sen tur šīs zemes piederēja, kāpēc tad viņas uzreiz tādus dāvinājumus būtu vienam Perepjolkinam rakstījušas. Nu, tātad kāda būtu, vismaz viena no viņām viņam pārdevusi kaut ko. Vai tad nevarēja viena šī kundze apdomāties, ka varbūt dzīve nav pietiekami ilga vēl priekšā, un ņemt un pārdot, un naudiņu šodien dabūtu. Izrādās, visas ir dāvinājušas Perepjolkinam.

Vai tad jūs neredzat šeit tīru krāpniecību? Un tie cilvēki, kas nāk priekšā un saka, ka tas ir slikts precedents, tie laikam nav izlasījuši šī lēmuma projekta jeb likumprojekta virsrakstu, te ir par konkrētu lietu runāts. Par konkrētu vietu, tas nav attiecināms vispār uz visiem gadījumiem, izlasiet, lūdzu, vēlreiz virsrakstu tam jautājumam, par ko mēs šodien runājam, un tas ir — zemes īpašuma atsavināšana Rīgas tirdzniecības ostas teritorijā. Te nevar teikt tā, ka tagad, ja mēs to izdarīsim, tad pēc tam to varēs darīt desmit reizes pēc kārtas. Vienmēr vajadzēs deputātiem šeit nākt priekšā un nopamatot šādu lēmuma projektu un apspriest viņu vispusīgi tāpat, kā to mēs darām tagad. Un mūsu vissvētākais uzdevums ir apskatīties, vai šeit nespīd cauri kāda krāpniecība vai blēdība. Un iedomājieties tagad, iziet priekšā Perepjolkina kungs, un man tiešām rodas domas, ka te dažiem deputātiem, es nezinu, vai nav kaut kāda atlīdzība solīta. Kā var būt tā, ka cilvēki, kas manās acīs visnotaļ ir godīgi un principiāli, uzreiz nāk priekšā un aizstāv atklātu blēdību. It īpaši es brīnos par dažiem opozīcijas cilvēkiem, kas vienmēr šeit ir runājuši no kristāltīrām godīguma pozīcijām un ir šaubījušies par šo to, ko sastrādājuši pozīcijas pārstāvji, teiksim, savtīgu aprēķinu dzīti.

Bet šajā gadījumā kaut kas pavisam otrādi iznāk. Es nesaprotu arī Leiškalna kungu, viņš pats aizstāv šeit priekšā šo likumprojektu un pats aicina balsot deputātus pret, tātad es domāju, ka viņš premjera Krasta kunga burtnīcā ir pelnījis ārkārtīgi bargus mīnuspunktus par šādu aicinājumu, jo šeit ir pilnīgi skaidrs, es domāju, valsts ekonomiskā ieinteresētība, šis jautājums ir saistīts ar lielu investīciju ieplūdi Latvijā, un es domāju, ka nevajadzētu šeit apcerēt jautājumu par to, ka šodien mēs diviem, kas ir visai mīklainos apstākļos kaut ko dabūjuši, noņemam, lai rītā citiem privātiem atdotu. Šeit nekur tāda runa nav. Es domāju, mēs varam vienīgi šajā jautājumā prasīt kādu skaidrību vai no premjera vai no kā cita, bet, cik man viņi ir teikuši, tad man viņi ir teikuši, ka tā paliek valsts zeme, un arī Krištopana kungs to ir teicis, un neviens šeit nav teicis, ka rīt taisās kādam par sviestmaizi kaut ko dāvināt un atdot. Un, ja tas notiks, tad atkal mēs kāpsim šeit tribīnē un karsti strīdēsimies.

Tāpēc es domāju, ka mums tiešām vajadzētu, un es kā Darba partijas pārstāvis gribētu iestāties tiešām to nabadzīgāko cilvēku interesēs un teikt, ka tas, ko grib no mums Perepjolkins un Vistiņš, ir milzīga nauda, par kuru jau viņi tiesājas no 1995.gada, un, ja viņi šo naudu iztiesā, tad viņi viņu saņem no valsts budžeta, tātad to naudiņu, kura tiešām ir nākusi no nabadzīgo nodokļu maksātāju gandrīz tukšajām kabatām. Un mēs vēl arvien turpinām to darīt, un mēs skaidri šeit neiznākam priekšā un nepasakām, ka mēs taču gribam šitiem diviem apšaubāmā veidā īpašumu ieguvušajiem cilvēkiem samaksāt no Latvijas nabadzīgo nodokļu maksātāju kabatām, nevis no kaut kāda bagātnieka uzņēmēja kabatām, bet no nabadzīgo nodokļu maksātāju kabatām, kungi, kas aizstāv savās partijās proletariātu, kā jūs šajā gadījumā šādi apmaldījāties trijās priedēs? Es aicinu balsot, protams, par to, lai šos zemes gabalus šajā gadījumā šiem kungiem atsavi-nātu un pēc iespējas ātrāk. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Es, protams, neesmu aicinājis balsot pret šo likumprojektu otrajā lasījumā vai jebkurā citā lasījumā. Es tāpat kā Kreitusa kungs piekrītu, ka valstij ir tiesības atsavināt savām vajadzībām konkrētos zemes gabalus. Kreitusa kungs, es negribu diskutēt, jo prese mani arī pārliecina, ka šie darījumi ir visnotaļ apšaubāmi, vismaz šie zemes iegūšanas darījumi, vismaz tie ir apšaubāmi, un tik tiešām, ja valsts var izvirzīt apsūdzību un pierādīt krāpniecību, tad valsts būtu šos gabalus jau atguvusi. Es piekrītu, ka brīvostas vajadzībām šis zemes gabals tiek atsavināts, un balsošu par šo atsavināšanu. Es vienkārši, nedaudz sajaucot lietu kārtību, jo šodien bija acīmredzot tik daudz ziņojumu, projektu, man personīgi no Tautsaimniecības komisijas, pasteidzos atbalstot deputāta Čerāna priekšlikumus nevis 3.pantam, bet 5.pantam, kas būtu ļoti labi, ļoti precīzi un patiesībā izslēdz iespēju šajā gadījumā rīkoties ar valsti kā starpnieku īpašuma iegūšanā no vienas personas kādai citai personai, tikai un vienīgi. Es gribu, lai šeit ir šis nodrošinājums deputāta Čerāna priekšlikumā 5.pantam. Tā kā, Kreitusa kungs, es sapratu, ka jūs mīlat nabadzīgos un pats jau sākat izskatīties pēc nabadzīga cilvēka, sevišķi ar to zaļo, skaisto mašīnu, bet nu ko darīs. Es jūs cienu kā īstenu darba tautas aizstāvi, šī aizstāvība ir rakstīta jums sejā, un esmu gatavs jums piebiedroties šajā grūtajā cīņā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Kolēģi deputāti! Piesakoties debatēs, es gribēju sākt savu uzstāšanos ar to, ka man izbrīnu radīja kolēģa Leiškalna neprasme izlasīt likumu, bet viņa iepriekšējā uzstāšanās pierādīja, ka viņš ir atgriezies pie šī dokumenta un izlasījis, un sapratis tā īstenību un tādēļ faktiski man nav vairs daudz ko teikt, jo runa jau nav par to, ko daudzi šeit kolēģi teica. Atgriezīsimies lūdzu, sakoncentrēsimies, jo, nu, es pieļauju, ka ir problēmas vienam otram, kā kolēģim Valdmaņa kungam izlasīt līdz galam šo likumu un arī iedziļināties tā būtībā. Taču mēs pašlaik apspriežam 3.pantu. Un 3.pantā mēs runājam par to normatīvo bāzi, kura ir jau šodien un uz kuras pamata mēs risinām šo jautājumu. Un tās runas, kuras iepriekš bija par šo priekšlikumu, faktiski gandrīz nemaz vai tikai daļēji attiecas uz šo 3.pantu. Tātad ir runa par to, ka ir jārespektē jau agrāk pieņemtie normatīvie akti, un proti, par nekustamo īpašumu piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām. Un te ir runa par to, ka tik tiešām tiek atsavināta zeme valsts vajadzībām, un nav runa par to, ka tās ir kaut kādas biznesa struktūras vai kaut kas cits. Un ja nu, Dievs nedod, tā notiks, kam es neticu nemaz, tad tas jautājums tiks lemts Saeimā, bet šobrīd es aicinu neturpi-nāt šīs diskusijas par 3.panta redakciju, bet nobalsot par to, jo tā ir korekti iestrādāta atbilstoši šodienas spēkā esošajai likumdošanai.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš, Tautas kopa “Brīvība”.

L.Ozoliņš (TKB). Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Manuprāt, ka izskatāmais jautājums ir ļoti sāpīgs visai mūsu tautai, jo, pieņemot lēmumu par brīvo zemes tirgu, tātad tirgojot zemi jebkuram, tajā skaitā nepilsoņiem, pieņemot lielo, nesamaksājamo zemes nodokli, daudziem tiem cilvēkiem, kas ir tikko saņēmuši savu zemi, lai samaksātu šo lielo nodokli, viņiem jāpārdod kāds gabals no savas zemes. Tātad jāpārdod kāds gabals no dzimtenes, kā jūs zināt, palestīnieši, kas pārdod zemi svešajiem, tiem piespriež, vismaz aizmuguriski, nāves sodu. Vai mūsu zeme, Latvijas zeme, nav svēta, un man grūti runāt par veikliem zēniem Perepjolkinu vai Vistiņu, kā viņi šo zemi ir ieguvuši un kāpēc tantiņas viņiem ir dāvinājušas. Bieži jau tomēr nedāvina zemes gabalus, kaimiņi turklāt, vienam un tam pašam cilvēkam, ja viņš vienai tantiņai sniedz kādu palīdzību vecumdienās, tad tas ir saprotams, bet ja Genādijam Perepjolkinam dāvina Kundziņsala, Daugavas krastmala grupa, grunts 9621, Kundziņsala, Daugavas krastmala, grupa, grunts 233 un tā tālāk, un Vistiņam — Kundziņsala, Daugavas krastmala grupa 96, grunts 236.

Skaidrs, ka tā ir spekulācija ar zemi, un šeit šaubu nav, un dāvinājums ir noslēgts tikai tāpēc, lai būtu, lūk, šis rezultāts, kas ir pašreiz, ka mums jāmaksā būs šī kompensācija. Vai tā ir liela vai maza, vai viņa likumīga vai nelikumīga, tas jāspriež varbūt ir tiesai, bet katrā ziņā ir jāpadomā šīm tantiņām, šiem onkulīšiem, jāpārdod latviešu tām ģimenēm, kas tirgojas brīvi ar savu īpašumu, turklāt bieži tas notiek no tālienes. Ieceļ pilnvarnieku un tas šiverē ar Jūrmalas zemi, daudzi un daudzi Jūrmalas zemes gabali ir nonākuši to pašu okupācijas virsnieku ģimenēm, viņu pēctečiem, un tas ir sevišķi sāpīgi. Un es nevaru pašreiz vainot varbūt zemes spekulantus, tas ir kapitālisms, tā ir tā mežonīgā šoka terapija, tā ir šoka terapija, kur šoks ir, bet terapijas nav. Mums, Saeimas deputātiem, būtu jāparāda, kā šo šoku ārstēt. Mūsu ieceltai valdībai būtu jānodarbojas ar šo terapiju. Mūsu Ministru prezidentam, mūsu prezidentam būtu jāpalīdz šai tautai, kas ir šokā, bet diemžēl ar šiem likuma grozījumiem, ar šiem projektiem, kas dzen tautu izmisumā, mēs šo šoku padziļinām. Un zināms, ja nav šoka terapijas, tad ļoti ātrā laikā pacients ir beigts, to saka mana ārsta pieredze. Un es gribētu aicināt visus tos tautiešus pasaulē, ne tikai Latvijā, padomājiet, pirms jūs atdodat savu zemi par kaut kādām dāvanām, pēc tam šo zemi atgūt ir ļoti grūti. Atcerieties, ka Manhetenas salu pārdeva par zeltu, par dažiem gabaliem zelta, par rotas lietām un Rīgu iemērīja un daudz citas vietas arī ar vienu vēršādu, sagriežot to sloksnēs. Nebūsim kā indiāņi un lībiešu virsaiši. Paldies!

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti go-dātie deputāti! Lūdzu atvainojiet, ka es vērsīšos tieši pie mūsu godīgākā deputāta Kārļa Čerāna. Iepriekšējās runas te bieži ieguva tādu humoristisku pieskaņu, bet man šajā sakarībā ir skumji, es patiešām uzskatīju, ka Kārlis Čerāns, katolis, aizrautīgs, runā no sirds, savu taisnības izjūtu šeit nāk vien-mēr izpaust.

Un man ir jautājums, vai šajā brīdī var šaubīties par loģisko domāšanu, ja viens cilvēks pēkšņi saņem lidostā dāvinājumu tieši šajos karstajos naudas vērtības punktos. Pēc tam visi iedzīvotāji, kas ir ostā, iedomājas, ka atkal šim cilvēkam ir jādāvā. Izrādās, ka vēl ir Rīgas centrā tur kaut kāds brīvais zemes gabals. Arī dāvināts Perepjolkinam. Nu vai nu tas ir tad Dieva brīnums, kas šiem cilvēkiem prātā liek to dāvināt jebšu tas ir absolūti caurskatāmi, ka šeit ir kombinācija, darījums. Vai to var atbalstīt? Cilvēki, mēs, deputāti, un it īpaši tie arī opozīcijā, kas cīnās, Kārlis Čerāns, kas cīnās par to, lai nabadzīgie, lai invalīdiem... tagad mēs saskaitījām kopā, cik te pēc Kārļa Čerāna un Andra Saulīša iesniegtajiem priekšlikumiem šajā izcenojumā tur sanāk — 3,7 miljoni jāsamaksā šim veiklajam Perepjolkinam. Ko par to mēs... kādu skandālu mēs ceļam, ka tagad ir pazuduši šie 3 miljoni, un par šiem 3,7 miljoniem, ko Čerāna kungs uzskata savā godīgumā, ka vajag Perepjolkinam samaksāt. Ko mēs varētu skolotājiem algas pielikt! Pensionāriem, invalīdiem. Enciklopēdiju varētu droši nacionālo sākt drukāt, visās vietās mums trūkst naudiņas. Ja jau mēs atļausim vaļu šādiem kombinatoriem, tad jāieskatās, kur vēl ir tādas vietas Latvijā, kur var saņemt dāvinājumus.

Mani satrauc, ka... redziet, tieši par cilvēku vai nu nezināšanu, vai mūsu cilvēku godīgumu... (No zāles deputāts Tabūns: “Čerānam nauda arī patīk...”, Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Saulītis, Tautas kopa “Brīvība”.

A.Saulītis (TKB). Godājamie kolēģi! Mūsu visu problēma ir tā, ka mūsu valstī nav tiesiskas prakses, kā risināt šādus jautājumus. Mēs 50 gadus bijām padomju jūgā, un it sevišķi tās jomas, kas saistījās ar humanitārām zinātnēm, arī juridiskā joma, tā ļoti cieš no izkropļotas domāšanas un tieši padomju. Un vārds “valsts” padomju sistēmā jeb totalitārā sistēmā ir nesis tik daudz ciešanu cilvēkiem. Mana māte un tēvs valsts vārdā, padomju tautas vārdā, tika izsūtīti, atņemti īpašumi, bet mēs ar to visu tā samierināmies, un viss tas notiek, bet man patīk mana kolēģa Gundara Valdmaņa... ja jūs palasīsat Vācijā 36., 37. gada presi — vai nebija tādi paši... tādas pašas diskusijas, ka ebreji ir sagrābuši bankas, ebreji sagrābuši fabrikas, un Gebelss jau ļoti vienkārši pateica, viņš pateica — tā taču ir mūsu nodokļu maksātāju nauda, tas ir mūsu, vācu tautas, īpašums. Kā tie tādi ebreji varēja to visu sagrābt? Ko? Viņi ir gudrāki par mums? Un tad darīja ļoti vienkārši. Protams, tagad nav 36., nav 37. gads, un laikam šīs visas lietas ir jādiskutē. Ir jādiskutē, kurā vietā beidzas pilsonis, kurā vietā sākas valsts. Kāda ir viņu mijiedarbība? Es nezinu. Es valsti uzskatu kā pilsoņu kopu, nevis kā administratīvi komandējošu kliķi, kas man uzliek verdzību nodokļu veidā. Es to nevaru pieņemt.

Un man ir sāpīgi, ka mēs kā Saeima pārvēršamies kā tāda tiesas institūcija. Man arī bija sāpīgi vērot, ka Juridiskajā komisijā... un es jau šeit arī teicu, ka tas ir nepieņemami, ka Juridiskās komisijas vadītājs arī ir valdības viens no vadošajiem locekļiem, un šeit mēs nevaram šīs intereses sabalansēt starp vienu pilsoni un valdību.

Es neņemos šodien spriest, vai šīs summas ir adekvātas vai nav adekvātas, un tas arī parlamentā šodien varbūt nebūtu jāspriež, bet man ir pilnīgi nepieņemams, ka valsts uzņe-mas kaut kādu saimniecisko darbību. Priekš kam vajadzīga saimnieciskā darbība uz nodokļu maksātāju naudas rēķina? Mēs redzējām, ko šī valsts saimnieciskā darbība izdarīja G—24 kredītos, un šeit mūsu bijušais finansu ministrs Kreitusa kungs arī ir iejaukts, pēc preses materiāliem vismaz. Mēs redzējām, kas notika ar valsts saimniecisko darbību “Latvenergo”. Mēs redzam, kas tagad notiek ar valsts saimniecisko darbību “Ventspils naftā” un citur un vēl tie skandāli... “Latvijas kuģniecība” un sekos, un sekos. Un šeit es arī gribu teikt paldies Kārlim Leiškalnam, ka viņš arī ļoti precīzi, konsekventi pasaka. Bet, manuprāt, mūsu nelaime ir tā, ka tieši tie cilvēki, kas strādāja tādās jomās, kas nebija saistītas arī humanitārām lietām — inženieri, ārsti vai kādi citi —, viņiem jau tās pašas zināšanas arī ir šodien, bet tādu cilvēku, kas strādāja piemēram, partijas birojos vai arī padomju juristi, kas faktiski to vien darīja, kā stutēja šo sistēmu, nodrošināja tās funkcionēšanu, nodrošināja tiesu un izpildes sistēmu, un tagad šie cilvēki nāk un cēli saka: es kā jurists. Ne velna! Šiem cilvēkiem nav ne piecu minūšu prakses civiltiesiskās lietās. Un viņi ņemas spriest par kaut kādām valsts interesēm, valsts interešu vārdā, un to tā pasakot gluži tāpat kā 35., 38. vai 45. gadā.

Es tomēr kolēģus lūgtu varbūt šeit tik tiešām nesaukt tur vai personīgi neapsaukāties, bet padomāt par pašu faktu, par valsts līdzdalību tādos projektos. Kāpēc šie cilvēki kā privātpersonas nevar piedalīties ar savu īpašumu šajā projektā? Kāpēc viņi to nevar darīt? Kāpēc tieši valsts? Varbūt valsts var citā veidā to darīt. Lai viņi piedalās tās brīvās tirdzniecības jomā, ieķīlā savu zemi vai vēl kaut ko dara. Es nesaprotu. Kāpēc mēs uzskatām, ka cilvēks, kuram ir īpašums, nevar piedalīties saimnieciskajā darbībā?

Un pēdējais. Nevaram mēs nevienu Latvijas Republikas iedzīvotāju vai pilsoni, būdami šeit deputāti likumdevēji, nosaukt bez tiesas sprieduma par blēdi. Es...

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas, Saulīša kungs. Vai piekrīt deputāti vienu minūti Saulīša kungam? Lūdzu, viena minūte.

A.Saulītis. Mēs nedrīkstam nevienu personu nosaukt par blēdi, pirms nav iestājies tiesas spriedums. Es, kolēģi, jūs aicinu mani šeit lamāt no rīta līdz vakaram, kā jums ienāk prātā un kā jūs to vien izdomājat, es par to neapvainošos, es to sapratīšu kā politisko cīņu, kā jūs varat, tā arī strādājiet.

Bet mēs nedrīkstam savus vēlētājus, savus pilsoņus, kā likumdevēji nedrīkstam pārkāpt šo nevainības prezumpciju un kādu cilvēku, kas bija valdībā, un tikai tāpēc, ka viņam ir viens vai citāds uzvārds... un ja viņam būtu Bergmanis uzvārds vai vēl kaut kāds? Un nosaukt bez tiesas spriedu-ma par blēdi.

Es lūgtu šādu praksi tomēr noraidīt. Apsaukāsim mēs šeit viens otru, kā vien mākam, bet mūsu vēlētājus pilsoņus liksim mierā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu neapsaukāt vienam otru, un turklāt es aicinu arī ievērot to, ka šis ir otrais lasījums, ka mēs konceptuāli pirmajā lasījumā jau izlēmām, ka valstij ir tiesības atsavināt īpašos gadījumos zemi, un šobrīd tiešām nav svarīgi, kā Vistiņš vai Perepjolkins ir ieguvuši šo zemi. Ja viņi to ir ieguvuši likumīgā kārtā, izmantojot tos likumus, kas tobrīd Latvijā bija spēkā, tad nav svarīgi, vai tas bija Vistiņš vai Perepjolkins vai Jānis vai Pēteris. Un mēs par to konceptuāli jau izšķīrāmies, ka valstij, tāpat kā citās pasaules attīstītajās demokrātijas valstīs, ir tiesības īpašos gadījumos svarīgu infrastruktūru objektu — ceļu, tiltu, ostu būvju vajadzībām — zemi atsavināt. Mēs konceptuāli par to esam jau izrunājuši vienreiz, un nevajag to šeit atkārtot vēlreiz no tribīnes un runāt to pašu, ko mēs runājām dažas nedēļas iepriekš.

Es aicinu runāt par konkrētām likuma normām, kas tiek piedāvātas otrajā lasījumā. Es personīgi atbalstu šo normu, ko komisija piedāvā, es aicinu arī jūs to atbalstīt un runāt par likumu kā par likumu otrajā lasījumā, nevis runāt par koncepciju, par kuru vienreiz jau mēs esam izšķīrušies balsojot par. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Kārlis Čerāns — otro reizi.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, kolēģi deputāti! Eniņa kungam gribu tikai pateikt paldies par augsto vērtējumu manai darbībai Saeimā un atbildēt īsi. Par to, ka tie 3,7 miljoni, kas šeit ir sarēķināti, tie ir paredzēti ne jau no pensijām vai skolotāju algām, bet no mafijas peļņas. Tie mafijas peļņai ir jāatņem.

Tad gribu tomēr Kaksīša kungam iebilst pret viņa skaidrojumu šeit, ka šeit būtu kaut kāda nevainības normatīvā bāze tikai sakārtota, šeit patiesībā ir iekšā tā būtība, ka pats likums par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām, kas ir ļoti civilizēts likums, kādā veidā šī atsavināšana ir veicama, ka faktiski šis likums šeit tiek ignorēts. Un šeit tiek norādīts ar pirkstu uz to, ka šajā gadījumā arī lietojams šis otrais punkts, kurš patiesībā satur iekšā sevī atsauci uz 1940. gada kadastrālo vērtību. Un kas faktiski nozīmē to, ka šī īpašuma atsavināšana ir veicama par brīvu.

Un es arī pilnīgi piekrītu tiem iepriekšējiem runātājiem, kas teica to, ka valstij ir tiesības atņemt šo īpašumu, bet, ja mēs šo īpašumu atņemam, tad tādā gadījumā ir nepieciešama taisnīga kompensācija, un tas, par ko es iestājos šajā brīdī, tā ir šī taisnīgā kompensācija. Un es ceru, ka jūs, visi deputāti, pārdomāsit, kas ir līdz šim atbalstījis šo netaisnīgo kompensāciju, un izšķirsities tomēr par to, ka šī kompensācija, kura taisnīgi pienāktos, ka tā ir par lielu un ka tā nebūtu maksājama, un līdz ar to atsavināšana nebūtu veicama. Tieši šis ir tas veids, kādā veidā šos 3,7 miljonus vai kādu citu naudu atņemt mafijas peļņai. Ja jūs man prasāt, kā to izdarīt. Tas ir darāms tieši šādā veidā. Un tāpēc es aicinu tātad neatbalstīt šo Juridiskās komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Jānis Rāzna... bet, Rāznas kungs, mums tūlīt ir pārtraukums. Viena minūte. Lūdzu!

J.Rāzna (DPS). Cienījamais Prezidij, godātie kolēģi! Man vienkārši nav saprotams, ka šeit būtībā notiek tādi strīdi. Es nevaru iedomāties, ka šeit žālē sēdošie deputāti varētu atsevišķu zemes īpašnieku tiesības stādīt augstāk vai viņu vajadzības stādīt augstāk par Rīgas pilsētas, visas mūsu valsts un visas sabiedrības interesēm. Tas ir viens, ko es gribēju pateikt.

Un otrs. Man šķiet, ka man būtu gluži vienalga, es šeit nelocītu ne Perepjolkina uzvārdu, ne citus. Vai šī zeme piederētu Perepjolkinam, vai Čepānim, vai Ulmanim, es jebkurā gadījumā balsotu par tās atsavināšanu, ja tā būtu vajadzīga valsts interesēm.

Un trešais, ko es gribu jums pateikt. Jūs atcerieties kādreiz Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Kenedija vārdus, uz kurieni mēs šodien skatāmies ar interesi un gaidām no viņiem palīdzību, bet viņš saviem pilsoņiem teica tā: jūs nedomājiet, ko jūs darāt...

Sēdes vadītājs. Pagājusi minūte, Rāznas kungs!

J.Rāzna . ... bet padomājiet, ko jūs variet darīt valsts labā. Es aicinu balsot!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu, un lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam likumprojekta 3. panta 1. un 2. daļas redakciju. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par komisijas ierosināto likumprojekta 3. panta 1. un 2. daļas redakciju. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 11, atturas — 2. Pieņemts.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs . Turpināsim izskatīt likumprojektu. Tātad komisijas vārdā deputāts Mauliņš. Lūdzu!

J.Mauliņš (TKL) . Godātie deputāti! 4.pantā ir tāds labojums, ar kādu jau mēs sastapāmies. Juridiskā komisija lūdz izteikt 4.pantu jaunā redakcijā. Vienīgi “noteikumu” vietā rakstīt “šajā likumā”.

Sēdes vadītājs . Paldies! Deputāti likumprojekta 4.panta redakcijai, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija, piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.Mauliņš . Tālāk ir ienākuši divi priekšlikumi. Pirmais priekšlikums — veidot jaunu 5.pantu. Otrajā ailē jums tas ir redzams. To ir iesnieguši J.Strods un A.Saulītis. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja ar tādu motivāciju, ka tādā gadījumā tā būtu pretruna ar 3.panta pirmo daļu, kur ir norādīts, Latvijas Republikas likuma “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts un sabiedriskām vajadzībām spēkā stāšanās kārtības 2.punktu, kas nosaka citu kārtību, jau likumā noteiktu, nekā prasa šeit Stroda un Saulīša priekšlikums. Tāpēc Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Sāksim debates. Pieteicies debatēs ir Jānis Strods — Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

J.Strods (TKB). Godātie kolēģi! Es šeit vairs neiedziļināšos tajos argumentos, kas tika izteikti jau pirmajā lasījumā, bet vēlreiz atgādināšu dažas juridiska rakstura varbūt pretrunīgas lietas, un es šeit gribētu lūgt, lai tajās ieklausās mūsu kolēģi juristi — Bišera kungs, Kaksīša kungs un Lībanes jaunkundze, ja nemaldos. Tātad, pirmkārt, pastāv vairākas kardinālas iekšējas pretrunas likumā “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskām vajadzībām”.

Un tas ir sakāms par tiem grozījumiem, kas šajā likumā tika iekļauti nedaudz vēlāk. 1996.gada 30.jūlijā ar Ministru kabineta noteikumiem un 81.panta kārtībā, un, otrkārt, pastāv arī likumdošanas pretruna starp izskatāmo likumprojektu, ko mēs tagad skatām, un arī likumu. Pašu likumu “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”. Un taisni šīs pretrunas acīmredzot ir lieliski izmantojusi Satiksmes ministrija, lai izstrādātu šo likumprojektu. Ja likumprojekts tiks pieņemts šīs te Juridiskās komisijas apstiprinātajā variantā, tad es domāju, ka šīs pretrunas būs jārisina Satversmes tiesas ietvaros.

Tālāk, runājot tieši konkrēti par 5.pantu. Jāsaka, ka šīs konkrētās zemes atsavināšana ir pilnīgā pretrunā ar likumu “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskām vajadzībām”, jo sevišķi pretrunā ar tādām lietām, kā, pirmkārt, ka šeit minētie kungi Perepjolkins un Vistiņš nekad nav bijuši bijušie zemes īpašnieki vai arī viņu mantinieki.

Un, otrkārt, šeit nav ņemts vērā tas, ka šie zemes gabali ir uzdāvināti Civillikuma 1933.panta kārtībā atlīdzības nozīmē, jo zemes gabali no iepriekšējo īpašnieku puses tika dāvināti par Perepjolkina un Vistiņa kunga sniegtajiem pakalpojumiem, nevis vienkārši dāvināti. Es gribētu šeit pateikt, ka Kreitusa kungs šeit maldināja mūs visus, ka tas nav vienkārši dāvinājums, bet dāvinājums par sniegtajiem pakalpojumiem. Un nekur jau nebija tā, ka vienkārši tantiņas no zila gaisa par skaistām acīm šiem kungiem uzdāvināja šos īpašumus. Kungi vienkārši palīdzēja šīm te dāmām un citiem īpašniekiem atgūt zemes īpašumus, jo viņi paši nebija spējīgi, un kā atlīdzību par šo īpašuma atgūšanu viņi dabūja vairākus zemes gabalus. Tas ir normāls process visās pasaules valstīs. Un tāpēc es aicinātu atbalstīt mūsu izvirzītos priekšlikumus, nekādā gadījumā nevar maksāt pēc 1940.gada kadastrālajām vērtībām. Paldies!

Sēdes vadītājs . Aristids Lambergs, Nacionālā reformu partija un Zaļās partijas frakcija. Lūdzu!

A.Lambergs (LNRP, LZP). Cienītais Prezidij! Godātie kolēģi! Liekas, vai nevajadzētu Perepjolkinam un Vistiņam piešķirt Triju Zvaigžņu ordeni par viņu nopelniem Latvijas cilvēku labā. Bet man ir četri jautājumi, par kuriem es gribētu ar jums dalīties.

Pirmām kārtām. Pirmais mīts, ka zemi atsavinās privātīpašniekam un atdos citam, atdos firmai, nav pareizs, jo ar mūsu Latvijas likumdošanu ostas teritorijā zeme var piederēt tikai valstij un nekādā gadījumā nevar piederēt privātām institūcijām — vai tā būs firma, vai privātai personai.

Otrais. Uz šīs zemes nav notikuši nekādi uzlabojumi. Nekādi uzlabojumi nav notikuši vispārīgi. Tā zeme tur ir stāvējusi šos 40–50 gadus, un nekādu uzlabojumu nav, līdz ar to ir atzīmējams, kāpēc tiek vērtēts pēc 1940.gada kadastrālās vērtībās.

Trešām kārtām. Jau kolēģis minēja. Ja gadījumā mēs pieņemam šos jaunos 5.pantus abus, līdz ar to arī 1.pielikumu, tad katrā gadījumā mums, nodokļu maksātājiem, būs jāmaksā pāri par 3 miljonu dolāru vairāk par šo zemes gabalu, nekā ir pašreiz plānots pēc 1940.gada vērtības. Man šķiet, ka šāda samaksa nav piemērojama šinī gadījumā. Katrā gadījumā mūsu nodokļu maksājumi saucamie, tiem, kuriem tiešām ļoti grūti iet, būtu nepareizi prasīt un atrast šodien šo naudu — pāri par 3 miljoniem latu, lai varētu samaksāt šiem saucamajiem “Trīs Zvaigžņu ordeņu kavalieriem” jeb pretendentiem.

Ceturtām kārtām, nav šaubu, ka šī zeme ir nepieciešama attīstībai. Šī zeme ir nepieciešama valstij, ostai. Kā es jau minēju iepriekšējā reizē, ka ir vairāki nopietni ļoti lieli projekti, kuri tiek plānoti ostā, kur ir nepieciešamas šīs zemes. Šīs zemes attīstība, ostas attīstība nes labklājību un jaunas darbavietas. Ne tikai jaunas darbavietas, bet nodokļus pilsētai un arī valstij un visai kopējai labklājībai. Līdz ar to es lūdzu neatbalstīt ne vienu ne otru piedāvāto 5.pantu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Saulītis.

A.Saulītis (TKB). Godājamie deputāti! Es jūs gribētu iepazīstināt ar dokumentu, Ministru kabinetu rīkojumu nr.368 (protokola nr.44, 9.¤). “Par pilnvarnieku iecelšanu valsts akciju sabiedrībā “Rīgas tirdzniecības osta”. Saskaņā ar Ministru kabineta 1996.gada 10.aprīļa noteikumu nr.137 “Noteikumi par Rīgas tirdzniecības brīvostu” 3.panta otro daļu iecelt valsts akciju sabiedrībā “Rīgas tirdzniecības osta” šādus pilnvarniekus: A.Ameriks, A.Ārgalis, B.Babulis, O.Batarevskis, A.Čepānis, O.Kehris, E.Krastiņš, A.Lambergs (es ceru, ka tas, Aristid, esat jūs), U.Osis, R.Svirska un R.Zīle. Man ļoti žēl, ka šeit nav Lagzdiņa kunga šajā zālē, bet man liekas, ka šeit ir klajš interešu konflikts, pie tam divās pakāpēs. Pirmām kārtām šie cilvēki ir tautas pārstāvji, bet viņi šodien pilda lobiju, no valsts īpašuma nodalītas firmas, runāsim tā — Valsts akciju sabiedrības, klajas intereses.

Otrām kārtām daži cilvēki atrodas gan valdībā, gan parlamentā. Tātad šie cilvēki klaji nekaunīgi lobē savu ieinteresēto iestāžu rīkojumus. Es nezinu, cik jūs saņemat, būtu ļoti godīgi, Aristid, atnākt šeit no tribīnes un pateikt, cik jūs saņemat katru mēnesi par šo darbu. Bet tas nu būtu tā.

Es gribētu teikt pēc būtības. Man liekas, ka tas ir mīts, ko jūs te sludināt, ka valsts īpašuma forma piesaistīs investīcijas. Tas tieši otrādi — normālu uzņēmēju šāda valsts īpašuma forma atbaida, jo mēs nezinām, varbūt nākošajā Saeimā nāks Bojārs vai vēl kaut kas un izsludinās nacionalizāciju, un vispār pateiks, ka tādas Brīvās tirdzniecības ostas ir likvidējamas. Un ko jūs varat pateikt šiem uzņēmējiem, kādu garantiju iedot? Jūs nevarat to iedot. Bet jūs tagad skaidri zināt, ja tas paliks kā valsts pārvaldījuma zeme, tad jūs arī skaidri zināt, ka par šo darbu, šo lobēšanu jums un jūsu bērniem nebūs jādomā kā nopelnīt naudu, un vispār — kurā vietā nauda rodas.

Es uzskatu, ka tas ir nekorekti tiem cilvēkiem, kas te šo lietu aizstāv, pirmām kārtām būtu jāsaka — kāda ir viņu šeit privātā interese un cik viņi saņem? Un tad mēs varam runāt par pārējiem tiesiskiem aspektiem. Es lūdzu tomēr šo lietu atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs . Godājamais orator, gribu pateikt, ka šie cilvēki, tajā skaitā arī Čepānis, pārstāv Latvijas valsts intereses. Un mēs patiešām lobējam šīs Latvijas valsts intereses. Kā intereses lobējat jūs, to es nezinu, bet varu nojaust. (Starpsauciens: “Tā nedrīkst runāt! Jārunā no tribīnes kā deputātam!”)

Vai vēl kāds vēlas runāt? Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu! Pēteris Elferts.

P.Elferts (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Vispirms par deptuātu Stroda un Saulīša priekšlikumu. Te ir uzrakstīts, ka būtu jāatsavina, respektīvi, būtu jāatlīdzina...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Elferta kungs, turpiniet!

P.Elferts . Ka būtu jāatlīdzina atsavinātos zemes īpašumus pēc 1996.gada 16.javnāra vērtības. Pēc būtības, ja šādu priekšlikumu atbalstītu, būtu jāatlīdzina pēc šodienas vērtības. Tātad tas pēc būtības nebūtu atbalstāms, un ir likums. Ir likums par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām, kur ir noteikts konkrēti — pēc kādas vērtības atsavina zemes īpašumu. Tātad nevar būt runa par to, ka varētu šiem īpašniekiem atsavināt par 3,7 miljoniem latu. Tātad no valsts naudas būtu šiem, ja atbalstītu Stroda, Saulīša un Čerāna priekšlikumu, būtu jāpiešķir šiem īpašniekiem 3,7 miljoni latu, kas neatbilst šīs dienas likumdošanai.

Tātad arī par Čerāna kunga priekšlikumu. Tas nebūtu atbalstāms, jo tas attiecas uz pirmo pielikumu. Saeima ir jau atbalstījusi Juridiskās komisijas redakciju 1.pantā, kur vairs nav atsauce uz pielikumiem. Tātad tas pēc būtības nebūtu atbalstāms. Tad, kad debatēja par 3.pantu, kas arī attiecas uz šo pantu, es gribētu nolasīt Rīgas Tirdzniecības brīvostas likuma normas, kas attiecas uz īpašuma attiecībām. Tātad 5.pants: “Ipašuma attiecības brīvostas teritorijā. Valsts zemes īpašumu brīvostas teritorijā nevar pārdot, dāvināt vai citādi atsavināt.”

Tātad nevar. Un atiecībā uz šo Čerāna kunga priekšlikumu 4. apakšpunkts: “Kuģu piestātnes, ēkas un būves, pazemes un virszemes komunikācijas, kas šā likumā spēkā stāšanās brīdi ir valsts akciju sabiedrības “Rīgas tirdzniecības osta” valdījumā, paliek tās valdījumā līdz 2095.gada 30.jūnijam ar pirmtiesībām šo termiņu pagarināt.” Tātad pēc būtības šie priekšlikumi nebūtu atbalstāmi, un sakarā ar jau Saeimas balsojuma 1.pantā tad tie vispār nebūtu balsojami. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs . Saulītis — otro reizi. Lūdzu!

A.Saulītis (TKB). Godājamie deputāti! Godājamais sēdes vadītāj! Es gribētu runāt sakarā ar pantu, kā lieta virzāma tālāk.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Saulītis. Es gribētu, godājamais priekšsēdētāj, norādīt, ka jūs savā darbībā esat pieļāvuši Kārtības ruļļa 55.punkta pārkāpumu, kas skan šādi: “Sēdes vadītājs debatēs nepiedalās, ja viņš vēlas piedalīties debatēs, viņš sēdes vadību nodod savam biedram.” Es domāju, ka izsakot... Es arī ieteiktu mūsu kolēģiem to izvērtēt, ka jūs, izsakot savu viedokli, piedalījāties debatēs, un jūs esat pārkāpis Kārtības rulli. Es arī lūgtu Prezidijam izskatīt, tāpat kā tika izskatīts Gundara Valdmaņa pārkāpums. Es nezinu, es nevaru Prezidija funkcijas uzņemties, bet es lūdzu Prezidijam šo jautājumu izskatīt, vai nu izteikt piezīmi, kā paredzēts Kārtības rullī, vai arī atstādināt uz kādām sēdēm jūsu klātbūtni, bet to es lūdzu izlemt Prezidijam. Paldies!

Sēdes vadītājs . Paldies! Par Kārtības ruļļa pārkāpumiem es atvainojos Saeimai, bet savu viedokli par deputātu Saulīti nemainu. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs? Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es arī gribu runāt šoreiz par savu priekšlikumu, un tas ir, mans priekšlikums ir papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, par kuru acīmredzot arī tagad būs jābalso, tas ir priekšlikums tajā gadījumā, ja tagad pēc šīs atsavināšanas valsts vajadzībām, pēc tam tiek veikta atiecīgās zemes vai attiecīgi uz šīs zemes uzbūvēto būvju privatizācija, tad pirmpirkuma tiesības ir šajā gadījumā tiem cilvēkiem, no kuriem šobrīd šī zeme ir atsavināta. Tas ir tāpēc, lai nostiprinātu šeit to pārliecību mums pašiem, kas mums šeit visiem ir, ka šī atsavināšana tiešām notiek valsts interesēs, bet nevis kādas privātpersonas tālākās interesēs. Lai nenotiktu tā, tad lai likumā būtu noteikts tas, ka nevar notikt tā, ka tagad, lūk, mēs šo zemi atņemam vienam, bet pēc tam iedodam otram. Tāda ir šā priekšlikuma būtība. Šeit nav runa ne par kādām naudas summām, ne par ko citu, ir runa par šo vienkāršo principu, ka nevar zemi atņemt vienam un pēc tam vēlāk atdot otram. Šeit ir runa par to, lai šis vienkāršais princips tiktu ierakstīts likumā. Ka šo zemi, tagad atņemot šiem diviem cilvēkiem, mēs pēc tam nevarēsim šo zemi atdot kādam citam privatizācijā.

Šeit acīmredzot var rasties kādi iebildumi pret to, ka, lūk, tagad otrā lasījuma gaitā kaut kas ir sabalsots un izņemts ārā šis pirmais pielikums. Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šis ir otrais lasījums, un šādas tehniskas neprecizitātes var tik noprecizētas uz trešo lasījumu. Aicinu tagad jūs atbalstīt principā to faktu, to lēmumu, ka mēs nosakām šādus ierobežojumus privatizācijas gaitā šai zemei vai šiem īpašumiem, kas uz šīs zemes tiks uzbūvēti. Kā jau teicu, lai nenotiktu tā, ka vienam mēs atņemam un vēlāk pēc tam iedodam. Es aicinu šo savu priekšlikumu atbalstīt un uz trešo lasījumu un pēc tam noprecizēt redakciju. Paldies!

Sēdes vadītājs . Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribu arī nākt ar priekšlikumu par to, kā lieta virzāma tālāk, jo es uzskatu, ka debates šajā jautājumā ir pilnīgi bezmērķīgas, jo šos priekšlikumus šobrīd nobalsot vairs nevar.

Pirmkārt, nav vairāk pielikuma. Ar pirmiem grozījumiem, kurus mēs esam nobalsojuši 1.pantā, šie pielikumi ir likvidēti. Otrkārt, mēs jau 3.pantā ar savu balsojumu esam noteikuši, par kādām cenām, un, izejot no kāda likuma, tiek noteikta attiecīga atmaksa, kas pienākas šīm divām personām. Tā kā balsot vēl par kaut kādiem citiem priekšlikumiem, mums šodien vairs vienkārši nav iespējams. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Mauliņa kungs.

J.Mauliņš (TKL). Godātie deputāti, es vēlreiz atgādināšu Juridiskās komisijas argumentāciju. Proti, pēc pastāvošās likumdošanas, likuma “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts un sabiedriskajām vajadzībām” spēkā stāšanās kārtības 2.punkta, ir noteikts, ka pēc 1940.gada kadastrālās vērtības tiek šis īpašums atsavināts. Ja mēs gribam mainīt, kā te ir paredzēts 5.panta projektos, kaut ko, tad vispirms ir jāmaina šis likums. Līdz ar to nav jēgas tiešām tālāk debatēt. Mēs nevaram šādu punktu pieņemt, ja nav mainīts šis iepriekšējais likums, uz kura balstās šis likums. Tātad lūdzu tie, kas vēlas kaut ko mainīt, iesniedziet izmaiņas tajā likumā, un tagad lūdzu balsot par Juridiskās komisijas viedokli — neatbalstīt šo ne pirmo, ne otro variantu 5.jaunajam pantam.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam deputātu Stroda un Saulīša priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar jaunu pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 47, atturas — 8. Nav pieņemts.

J.Mauliņš. Paldies!

Sēdes vadītājs. Balsojam deputāta Čerāna priekšlikumu 5.pantā. Redakcijas teksts jums ir redzams. Panta redakcijas teksts ir redzams. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Čerāna priekšlikumu 5.panta redakcijai. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 39, atturas — 8. Nav pieņemts.

J.Mauliņš . Paldies!

Sēdes vadītājs . Lūdzu tālāk! Mauliņa kungs, lūdzu!

J.Mauliņš . Juridiskās komisijas priekšlikums ir papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu. Pārejas noteikums ir 4.ailē. Teksts jums ir redzams. Lūdzu par to balsot, ja nav...

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Atbildīgās komisijas pārejas noteikumu akceptētā redakcija ir pieņemta. Godātie kolēģi, balsojam... Tā, vēl ir priekšlikumi.

J.Mauliņš. Lūdzu komisijas vārdā balsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs . Godātais referent, mums vēl ir dokumenta 3.lappusē...

J.Mauliņš. Jā, piedošanu!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, juridiski tagad iznāk tā, ka mēs nobalsojām par 1.likumprojekta punktu, tas ir, pantu, līdz ar to pirmā pielikuma teksts vairs nav spēkā un faktiski nav balsojams. Tātad balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 12, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, Mauliņa kungs, kādi ir jūsu priekšlikumi par trešo lasījumu?

J.Mauliņš. Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 9.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 9.oktobris? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Mauliņš . Paldies!

Sēdes vadītājs. Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, izskatīsim 10 deputātu iesniegumu, kuri lūdz atcelt šīsdienas vakara sēdi pulksten 17.30 “Ministru atbildes uz deputātu jautājumiem”. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Vēlas runāt pret Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es redzu, ka mums šī nepatīkamā prakse — pašiem savā darbā ignorēt ne tikai mūsu valsts likumus, bet arī mūsu Satversmi — turpinās, jo, kā jūs visi ļoti labi zināt, Satversmē ir iekšā ierakstīts, ka deputātiem ir tiesības uzdot valdībai jautājumus. Līdz ar to arī saņemt atbildes. Es saprotu, ka šim vairākumam ļoti negribas, lai opozīcija konstruktīvi strādātu, un mēs redzam arī šeit, ka šajā brīdī vairākums demonstrē savas bailes no opozīcijas un tieši no šā konstruktīvā darba. Tieši tā, Kaksīša kungs! Tas ļoti labi izskatās. Tas neapšaubāmi ir jūsu varā — šobrīd šādā veidā nobalsot, bet mūsu Saeimā lēmumi tiek pieņemti ar vairākumu ,un diemžēl tā situācija ir tāda, ka šis vairākums šos lēmumus fiziski var pieņemt, arī neievērojot mūsu valsts pamatlikumu. Un neievērojot normālas parlamentārā darba tradīcijas. Es saprotu, ka arī no politiskās pozīcijas ir daudzi cilvēki, kam ir bailes no populistiskiem spēkiem, kas ir ārpus parlamenta, un ir cilvēki, kuri gribētu turēties pie šīs normālās parlamentārā darba kārtības un pie tā, ka pastāv arī diskusijas ar pozīciju un opozīciju. tātad opozīcija reizēm tiek aicināta arī kaut kādās delegācijās uz ārzemēm, vismaz atsevišķos brīžos, kad ir svarīgi parādīt opozīcijas klātbūtni, bet tagad šajā gadījumā, kad mums šeit ir runa par pilnīgi konkrētu opozīcijas darbu šeit pat mūsu valsts iekšienē, ka, lūk, šie paši parlamentārie deputāti, kas tik ļoti dažos brīžos aizstāv šo demokrātiju un dažos brīžos varbūt arī iekšēji gribētu, tagad vienā momentā nāk un nolemj, balso pret pašas demokrātiskās iekārtas principiem un pret šo pašas demokrātiskās iekārtas loģiku, kas arī opozīcijai un arī mazākumam dod zināmas tiesības parlamentā. Tas ir ierakstīts jau mūsu valsts Satversmē.

Jūs varat to izdarīt, tas ir jūsu spēkos, un es tomēr aicinu negrēkot tik ļoti pret šo mūsu demokrātisko iekārtu, jo tas jums pašiem atmaksāsies negatīvi un jūs paši to varēsit izbaudīt šo jūsu praksi tajā brīdī, kad jūs vairs nebūsit nākamajā Saeimā, vai vismaz nebūsit tik lielā skaitā (starpsauciens: “Mēs būsim, tu nebūsi!) un jums nebūs šīs noteikšanas iespējas un šie balsojumi, kas ir pret demokrātiju, tie tiešā veidā lej ūdeni uz tādu politisko spēku dzirnavām, kas gribētu šeit ieviest mums Latvijā stingro roku un nodiktēt kaut ko. Es domāju, ka vismaz daļa no jums ir tādi, kas šādus pavērsienus negribētu mūsu valstī. Un tāpēc es aicinātu tomēr neatbalstīt šo klaji nedemokrātisko lēmumu un tomēr nobalsot par to, ka mums... tātad nenobalsot par to, ka mums šī sēde būtu atceļama, jo sēde, tas ir normāls parlamenta darbs un es aicinātu no šī darba neizvairīties. Es lūdzu visus balsot pret, bet Saeimas priekšsēdētāja kungu es tomēr lūdzu arī nolasīt to deputātu uzvārdus, kas ir šo lēmuma projektu ierosinājuši. Tautai ir jāzina savi varoņi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par desmit deputātu iesniegumu — atcelt vakara sēdi. (Starpsauciens :”Uzvārdi jānosauc!”) Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 23, atturas — 9. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā”, otrais lasījums, Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Kārlis Druva.

K.Druva (LZS, KDS, LDP ). Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentiem nr.2940 un dokumentu nr.3141. Aizsardzības un iekšlietu komisija savā kārtējā sēdē izskatīja 81.panta iesniegto likuma grozījumu Latvijas Kriminālkodeksā, un šeit ir runa par ieķīlātās mantas prettiesīgu atsavināšanu. Neviens jauns grozījums otram lasījumam netika iesniegts, izņemot redakcionālas izmaiņas. Tos jūs varat redzēt sev priekšā. Šīs redakcionālās izmaiņas mēs iestrādā-jām 161.pantā, un jūs tās varat izlasīt, un lūdzu arī šodien vi-sus deputātus atbalstīt šos grozījumus.

Sēdes vadītājs . Paldies! Debatēs vēlas runāt Aigars Jirgens, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Jirgens (TB). Cienījamie deputāti! Es tomēr aicinātu ieskatīties šajā dokumentā, jo varbūt, ka referents mums va-rētu paskaidrot par šo sankcijas izmaiņu no pieciem gadiem uz trim gadiem, manuprāt, tā nav redakcionāla izmaiņa, tā ir izmaiņa pēc būtības. Un man personīgi nav skaidrs, kāpēc sods par šīm darbībām, kas ir minētas šajā 161.13.pantā, proti, par komercķīlas veidā ieķīlātas lietas atsavināšanu bez ķīlas ņēmēja atļaujas, kādēļ sods par šīm darbībām tiek sa-mazināts no pieciem gadiem, kā to liek priekšā valdība uz trim gadiem, es tomēr varētu aicināt neatbalstīt šādu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Druvas kungs.

K.Druva (LZS, KDS, LDP). Jā, es vēlētos atbildēt. Šo jautājumu nepieņēma komisija vien... mēs vien savā vidē, mēs patiešām aicinājām gan mūsu speciālistus no Augstākās tiesas, tāpat arī no prokuratūras, tāpat arī no darba grupas, kas atbild par Kriminālkodeksu, cienījamo profesoru Niedras kungu, un šeit iet runa par sabalansēšanu. Ja mēs runājam par pieciem gadiem, tas ir mērs, ko bieži vien pielieto, tas tiesa, īstenībā nepiemērotu šai jautājumā, jo nav sabalansēti šie pārkāpumi, varētu teikt, likmes. Līdz ar to tika samazināts uz trijiem gadiem uz ekspertu ieteikuma, un komisija šo piedāvāto grozījumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Paldies! Godātie kolēģi, izšķirsim jautājumu balsojot. Lieku uz balsošanu dokumenta 4.ailē labajā pusē ieteikto likumprojekta 161.13.pantu — ieķīlātās lietas prettiesīgs atsavinājums, nosaukumu un redakciju. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta 161.13. panta nosaukumu un redakciju. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 8, atturas — 15. Pieņemts.

Godātais Druvas kungs, es jūsu vietā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 3. Pieņemts. Druvas kungs, vai priekšlikumus vajag uz trešo lasījumu vēl? Trešais lasījums vēl ir vajadzīgs, kad ir iesniedzami priekšlikumi uz trešo lasījumu.

K.Druva . Es lūgtu iesniegt grozījumus līdz 9.oktobrim.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu deputātiem? Nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums konstitucionālajā likumā “Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi”” , trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Juris Kaksītis. Lūdzu!

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Laikā starp otro un trešo lasījumu ir iesniegts viens priekšlikums no kolēģa Nagļa kunga puses, un priekšlikuma būtībā ir tāda, ka Nagļa kungs ierosina aizvietot terminoloģiju, kas ir redzama 2.ailē, ar reliģisko darbību. Tātad tabulā ievietotajā tekstā ir daļas, kas ir pasvītrotas, un, proti, pildīt reliģiskos rituālus un ceremonijas, ir no Nagļa kunga puses likts priekšā aizvietot ar — reliģisko darbību. Juridiskā komisija, izskatot šo priekšlikumu, nāca pie atziņas, ka priekšlikums nav atbalstāms, jo reliģiskā darbība ir tāds formulējums, kuru nevaram mēs viennozīmīgi noteikt, un tādēļ Juridiskā komisija liek priekšā, un tas ir 5.ailē formulēts, šo panta daļu izteikt tādā redakcijā, kāda ir izteikta starptautiskajās konvencijās. Tādēļ es lūdzu Saeimu atbalstīt Juridiskās komisijas viedokli un pieņemt šo 35.pantu redakcijā, kādu liek priekšā Juridiskā komisija.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti runāt nevēlas. Vai deputāti piekrīt Juridiskās komisijas atzinumam par deputāta Nagļa priekšlikumu? Deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemta ir likumprojekta 35.panta redakcija, kādu to ir akceptējusi Juridiskā komisija.

J.Kaksītis . Lūdzu Saeimu pieņemt likumu trešajā galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 4. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” , trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (DPS). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Izskatām grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā trešajā lasījumā. Strādājam ar dokumentu nr.3143. Pirmais priekšlikums attiecas uz grozījumiem kodeksa 166. 21.pantā. Juridiskais birojs iesniedzis priekšlikumu mazliet vienkāršot šī panta tekstu un izteikt jums 3.ailē redzamajā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputātiem arī nav iebildumu pret Juridiskās komisijas atzinumu par Juridiskā biroja priekšlikumu — papildināt kodeksu ar 166.21.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

I.Bišers . Nākamais priekšlikums ir pie 166.22.panta, arī tur ir Juridiskā biroja priekšlikums vienkāršot panta tekstu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti komisijas slēdzienu akceptē. Pieņemts.

I.Bišers . Nākamais priekšlikums ir pie 166.23.panta, iesniedzis Juridiskais birojs, pirmais priekšlikums — “un” vietā rakstīt “vai”. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Un ir priekšlikums izslēgt visu šo personu pārskaitījumus, jo tās personas, kuras ir atbildīgas un kuras var saukt pie atbildības, jau ir noteiktas citā likumā un šeit nav vajadzības atkārtot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers . Un tieši tādi paši divi priekšlikumi, pilnīgi analoģiski, ir pie 166.24.panta, komisija ir arī abus atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir tieši tādi paši divi priekšlikumi pie 166.25.panta. Arī šos abus Juridiskā biroja priekšlikumus komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par šo priekšlikumu. Pieņemts.

I.Bišers. Nākamais priekšlikums ir 8.lappusē pie 231.panta, kur ir jāizslēdz atsauksme uz vienu pantu sakarā ar šī likumprojekta pieņemšanu, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti Juridiskās komisijas atzinumam par Juridiskā biroja priekšlikumu likumprojekta 231.panta pirmajā daļā piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Un arī vēl viens Juridiskā biroja priekšlikums pie 287.panta, kur tiek precizēti panti, uz kuriem šajā panta tiek izdarīta atsauce, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

I.Bišers. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”” , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Aigars Jirgens.

A.Jirgens (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentiem nr.2947 un 3108. Šis likumprojekts savā būtībā ir ārkārtīgi vienkāršs, tas satur vienu normu, un šīs normas nepieciešamība izriet no tā, ka Saeima ir pieņēmusi likumu par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā, un līdz ar to ir nepieciešamas izmaiņas arī šajā likumā. Juridiskā komisija, izskatot šo likumprojektu, nolēma atzīt, ka tas ir atbalstāms, un aicina Saeimu to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu par otro lasījumu kādi apsvērumi?

A.Jirgens . Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 7.oktobrim.

Sēdes vadītājs . Deputatiem nav iebildumu pret Jirgena kunga minēto termiņu — 7.oktobri? Nav. Pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts “Par Latvijas PSR normatīvo aktu piemērošanas izbeigšanu” , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (DPS). Kā atceraties, šo likumprojektu vienā no iepriekšējām sēdēm atgrieza Juridiskai komisijai. Sakarā ar to Juridiskā komisija izpildīja deputāta Lagzdiņa lūgumu un ar Juridiskā biroja spēkiem sagatavoja šo likumu sarakstu, kuri ir atceļami, kuri zaudē spēku sakarā ar šī likuma pieņemšanu, un sagatavoja alternatīvu likumprojektu, kurš ir jūsu rīcībā.

Šeit, protams, tālākos lasījumos varētu tikt debatēts jautājums par to, ka būtu vēl nepieciešami pārejas noteikumi papildus tad, kad mēs mazliet tālāk redzēsim, kuri kodeksi, tur var būt runa par dažiem kodeksiem, kurus neizdosies pieņemt vēl līdz šim noteiktajam datumam. Bet tāds darbs tiek Tieslietu ministrijā izvērtēts, un to mēs varēsim tad izdarīt. Tāpat varētu izvērtēt, vai ir vispār nepieciešams 2. pants, un atļaut Ministru kabinetam vispār pašam principā rīkoties ar saviem lēmumiem bez mūsu līdzdalības. Bet šie jautājumi varētu tikt izvērtēti nākošajos lasījumos, ja šis likumprojekts tiks atbalstīts pirmajā lasījumā. Komisija lūdz to nobalsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Godātie kolēģi, tātad precizēju. Mēs balsojam alternatīvo likumprojektu, kurš ir izklāstīts dokumentā nr. 3125. Tātad balsošana notiek pašlaik par šo. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 2, atturas — 1. Pieņemts. Tad, lūdzu, par otro lasījumu — kādi priekšlikumi?

I.Bišers. Ir priekšlikums iesniegt līdz 10. oktobrim.

Sēdes vadītājs . Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 10. oktobris? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”” . Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie Saeimas deputāti, godātais Prezidij! Dokuments nr. 3126 — “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām””.

Juridiskā komisija ir izskatījusi un sagatavojusi otrajam lasījumam, skatīt 2. lapaspusē, kur ir Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 7.panta 1.daļu šādā redakcijā, ko Juridiskā komisija ir atbalstījusi, un panta kopējā redakcija ir redzama pēdējā 5.ailē.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem par likumprojekta 7. panta 1. daļas redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

M.Grīnblats. Nākošais priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 15. panta 8. punktu jaunā redakcijā, kas ir mazliet konkrētāka un ne tik abstrakta kā iepriekšējā. Juridiskā biroja priekšlikumu Juridiskā komisija iesaka atbalstīt un Saeimā balsot par to.

Sēdes vadītājs. Deputāti Juridiskās komisijas atzinumam par Juridiskā biroja priekšlikumu piekrīt? Pieņemts.

M.Grīnblats. Nākošais priekšlikums ir 4. lapaspusē, arī Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 16. panta 1. daļas 1. punktu uzrādītajā redakcijā, ko arī Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

M.Grīnblats . Un vēl neliels Juridiskā biroja precizējums 17. pantā, kur pēc vārdiem “aizbildņa iecelšana” ir papildinājums. To arī Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam par 17. panta 4. daļas papildināšanu piekrīt? Pieņemts.

M.Grīnblats . Visbeidzot 5. lapaspusē neliels Juridiskās komisijas precizējums pie 38. panta 4. daļas.

Sēdes vadītājs . Deputāti šim precizējumam piekrīt? Pieņemts.

M.Grīnblats. Līdz ar to Juridiskā komisija aicina balsot par šo grozījumu pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts. Lūdzu termiņus trešajam lasījumam!

M.Grīnblats . Juridiskā komisija aicina iesniegt priekšlikumus līdz 7. oktobrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem par minēto termiņu — 7. oktobris — iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” . Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie deputāti! Juridiskā komisija ir izskatījusi ļoti daudz priekšlikumu un sniedz priekšā — tātad 3. ailē ir iesniegtie priekšlikumi, 4. ailē — ir Juridiskās komisijas priekšlikumi, un 5. ailē ir galīgā redakcija. Tātad vispirms ir — papildināt projekta ievaddaļu, kur ir deputāta Lagzdiņa un Juridiskā biroja priekšlikumi, ko arī Juridiskā komisija iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas slēdzienu par šiem priekšlikumiem? Pieņemts.

M.Grīnblats. Nākošais — pie 4. panta ir deputāta Bišera priekšlikums, kuru neatbalstīja Juridiskā komisija.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Lūdzu!

I.Bišers (DPS). Godātie kolēģi! Minētais priekšlikums ir ņemts no Demokrātiskās partijas “Saimnieks” programmas, lai nenovestu interešu konfliktu mūsu parlamentāriešos. Pie tam tas ir nopietnāks interešu konflikts, nekā varētu būt saistīts ar atsevišķu personu vienā vai citā uzņēmējsabiedrībā atkarība no citas uzņēmējsabiedrības, bet atkarība no citas valsts. Mēs visi ļoti labi atceramies pēdējā laikā, cik lielu atbalstu mūsu vienā tautas daļā guva mūsu jaunā ministra Jundža kunga iniciatīva, kas aizliedza mūsu valsts amatpersonām saņemt pensijas no citas valsts. Tur bija runa tikai par pensijām. Bet šeit jau ir nopietnāks jautājums — vai mūsu parlamerntārieši var būt neatkarīgi — tie, kurus saista zvērests, uzticības zvērests citai valstij. Un tāpēc tika iesniegts šis priekšlikums. To jūs paši varat izvērtēt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Kārlis Druva, LZS, KDS un LDP frakcija.

K.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Patiešām jautājums ir nopietns, bet man šķiet, ka, lai atbildētu uz cienījamā Bišera kunga piedāvāto grozījumu, priekš tā mums ir jau likums, kas saucas Pretkorupcijas likums. Tātad, ja mēs vēlamies tiešām formulēt, par ko mēs stāvam, vai mēs esam ietek-mējami vai neesam ietekmējami, par to mums ir vesels likums, un vajag tikai šodien paskatīties avīzēs, cik tas skaļi jau izskan.

Bet es gribētu arī pieminēt citu. Nav tikai šis grozījums, kas uztrauc... Un, starp citu, arī taisni šajā likumu grozījumu būtībā man šķiet, ka viss, ko mēs kā latviešu sabiedrība vēlētos, lai mēs varētu pieaicināt mūsu pilsoņus, lai kur viņi atrodas. Es skatos ar lielu gandarījumu, kas, piemēram, notiek Izraēlā, kur gadu simtu gaitā tika izsūtīti pilsoņi pa visām pasaules malām, un viņi mēģina pieaicināt tos, cik iespējams, lai tie atbalstītu viņu valsti. Šeit mēs sagatavojam likumu, kas runā principiāli pret šādu pieeju. Tas patiešām rada man lielu izbrīnu, un es nerunāju tikai tāpēc, ka man šādas iespējas ir, es aicinātu deputātus neatbalstīt šo grozījumu un tādēļ noraidīt.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Ja mēs paskatāmies šos laikus no atmodas sākuma un visu tālāko procesu, ko mēs esam redzējuši... kas iznāk šinī gadījumā. Protams, varu pilnīgi piekrist Druvas kungam, ka tautiešiem ārzemēs ir daudz talantīgu cilvēku, bet es vienmēr domāju citu lietu — kurā valstī atļautu tā uzreiz cilvēkam, kas nav adaptējies ne politiskajā situācijā, ne ekonomiskajā, ne sociālajā, — uzreiz pielaist pie parlamentārās darbības. Un tad arī rodas tīri morāls jautājums — kā var ar morāli savienot, ka kāds kungs ir divu valstu kalps. Tad īsti kurai valstij viņš kalpo? Tādēļ jau arī bija paradoksāla situācija, ka mūsu valstī var kļūt par prezidentu citas valsts pilsonis, kurš būs pakļauts citas valsts, tajā skaitā armijas, likumiem un tās valsts likumiem. Tā ir mūsu valsts, kurā mēs līdz šim šos jautājumus neesam nokārtojuši, kur mēs neesam šos jautājumus salikuši pa normālām situācijām. Un, Druvas kungs, ja kāds tautietis no ārzemēm ļoti grib patiešām balotēties uz Saeimu, tad kāds grēks, ja atteiktos no tās otras valsts pavalstniecības? Nu lai to izdara un balotējas. Bet, ja šinī gadījumā ir ērtāk spēlēt uz diviem krēsliem, tad, protams... tad es varu saprast vienīgi, ka šis kungs negrib būt šīs valsts parlamenta pārstāvis, viņam tas nav vajadzīgs, tas viņam ir kā piedarbs vai darbs, vai atpūta, vai brīvais hobijs. Nu tā nevar darīties.

Un tādēļ šinī gadījumā es aicinātu atbalstīt Bišera kungu, jo, ja tas notiek kaut kādā citā, kaut kādā parastā līmenī, lūdzu, nu esiet divu valstu pavalstnieks, bet nenāciet uz citas valsts parlamentu. Nu nevajag tādu muļķību atļaut vienkārši. Nu nedrīkst tā būt. Nu atsakieties no otras valsts pavalstniecības un esiet šīs valsts parlamenta pārstāvis. Citādi man arī bieži var rasties jautājums — bet kā intereses šeit lobē atsevišķi cilvēki? Varbūt lobē Amerikas, Kanādas, Francijas vai vēl kādas valsts intereses? (Starpsauciens: “Krievijas!”) Un arī Krievijas... patiešām... ja jau “Tēvzemei” tik labi to zina, tad jau arī kāds no viņiem lobē Krievijas intereses.

Un tādēļ, cienījamie kolēģi, šinī gadījumā vajadzētu atbalstīt cienījamā Bišera kunga iniciatīvu, jo ... nu ja gribam, tad varam arī turpināt, ja jums nepietika jau vienreiz ar prezidenta vēlēšanām, cirku, nu tad turpināsim cirku un priecāsimies par tautiešiem no ārzemēm.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (LC). Lujāna kungs, es stipri šaubos, vai tie, starp kuriem noteikti arī bija pilsoņi, ar kuriem jūs kopā lēkājāt tās “častuškas” un plivinājāt sarkanos karogus ap Rubika cietumu, labāk orientējās Latvijas situācijā, neprotot latviešu valodu, un starp viņiem ir arī pilsoņi, nekā latvieši ārzemēs. Es domāju, ka nevar pieņemt deputāta Bišera priekšlikumu, jo tie vārdi, ko teica Druvas kungs, bija ļoti būtiski, ka mums ir jārūpējas par to, lai ikviens latvietis, kur lai viņš arī neatrastos, domātu par Latviju un būtu ieinteresēts Latvijas liktenī, un likteni var izlemt, ejot pie vēlēšanu urnām. Tā kā es... un Izraēlas piemērs, es domāju, šeit ir ļoti precīzs. Es aicinu tomēr neatbalstīt Bišera kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Andris Saulītis, Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

A.Saulītis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija). Godājamie deputāti! Jūs tikko redzējāt 5—10 minūtes atpakaļ, kā mēs strīdējāmies gan ar Kaksīša kungu, gan ar Bišera kungu, bet es šoreiz gribētu piekrist Bišera kungam, un es atbalstu. Es atbalstu viņa šo priekšlikumu, jo mums jau tā ir kompromiss — šī dubultpilsonība. Mēs to saprotam. Mēs saprotam latviešu grūto likteni, bet pieļaut to, ka šie dubultpilsoņi tiek pārstāvēti parlamentā, tā jau ir dubultmorāle.

Dubultmorāle, dubultstandarti, jo tie cilvēki neatbild par tām sekām materiāli. Viņi jebkurā brīdī var pacelt cepuri un pateikt — klausieties, mīļie draugi, uz redzēšanos. Mēs te varam ar Bišera kungu, ar Kaksīša kungu strīdēties un izteikt argumentus. Ar Čepāņa kungu varam visādi, kā saka, izteikt savus viedokļus, bet mēs paliksim šeit. Patīk vai nepatīk, mums te vajadzēs dzīvot. Mēs nevarēsim, ne Saulītis aizbrauks uz Ameriku vai Čepānis neaizbrauks uz Singapūru. Mūsu bērni te dzīvos. Viņi varbūt precēsies kopā, un mēs paliksim radinieki. Es tā izsaku tīri hipotētisku lietu, bet tā tas ir. Un tāpēc tie visi mūsu argumenti un strīdi, tie ir asi, tie ir varbūt pat aizskaroši, bet mēs te esam. Mēs te dzīvosim, un tā ir tā kopīgā atbildība. Un tāpēc arī tajos argumentos, ko izvirza gan Kaksīša kungs, gan Bišera kungs, es ticu. Es ticu jums, godājamie kolēģi, ka jūsu argumenti ir no sirds un jūs tā domājat. Par to es jūs cienu.

Un arī citreiz lūdzu, šoreiz lūdzu atvainot, ka man arī ir citi argumenti. Tas ir citas diskusijas vērts temats. Bet es domāju, mēs redzējām šo trimdas latviešu principialitāti, sevišķi ar “Latvijas ceļu”, kad veidoja. Mēs redzējām, kā PBLA organizācija, kas atbalstīja, kas pulcēja visus latviešus, vienā mirklī sagāja kopā ar šauru nomenklatūras grupu. Un tur bija ļoti daudzi cilvēki, kam varbūt bija šī padomju laika dubultmorāle. Es šodien nesaukšu šos uzvārdus. Un faktiski, ja atkal pēc Tautas frontes tāda kraha monopolizēja tālāk varu, un arī tam latvieši visi, kas šeit dzīvoja, noticēja. Mēs redzējām, kā Riteņa kungs “bīdīja” pensijas un visu pārējo, kad cilvēks ierodas parlamentā un viņu nozīmē par ministru, un viņš nevienu dienu nav bijis nevienā sociālās palīdzības iestādē. Neiet runa par viņa varbūt tiem plāniem. Bet kad tas viss neatbilst realitātei. Un es domāju, ka mums jābūt drosmīgiem, mēs jau esam gājuši uz kompromisu. Mēs pieļaujam šo dubultpilsonību, bet parlamentā tie lai nestrādā. Mēs varam pieņemt laiku, lai cilvēki izšķiras, kuras tad galu galā valsts pilsoņi viņi grib būt. Ja viņi grib balotēties šeit, būt mūsu tautas priekšstāvji. Kā tad jūs vērtējat situāciju, kad cilvēks, piemēram, tiks Amerikā ievēlēts par deputātu un Latvijā tiks ievēlēts par deputātu? Kā intereses viņš tad pārstāvēs? Es domāju, ka tas ir nekorekti, tas ir nekorekti mūsu vēlētāju priekšā. Ja šie cilvēki grib īsti palīdzēt Latvijai, savai dzimtenei, tad lai arī saista ar to savu likteni, ar visām no tā izrietošajām sekām. Es esmu par Bišera kunga priekšlikumu principiāli un lūdzu arī kolēģus, kas šeit Latvijā domā dzīvot, grib ar saviem vēlētājiem, grib ar vēlētājiem sadalīt arī grūtās dienas, atbalstīt Bišera kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Daru zināmu Saulīša kungam, ka netaisos pievienoties Singapūras nomenklatūrai. Andris Rubins, tautas kopa “Brīvība”.

A.Rubins (TKB).Deputāti! Es domāju, ka ļoti labi, ka Bišera kungs izvirzīja tādu priekšlikumu, un mēs visi varam izdebatēt, bet es domāju, ka vēlēšanās var piedalīties visi Lat-vijas pilsoņi. Cits jautājums varētu būt — ja viņi tiktu ievēlēti kā pašreiz. Mums ir, ja nemaldos, nolikums, ja cilvēks tiek nozīmēts par vēstnieku kādā valstī, tad viņš atsakās no citas valsts pilsonības. Bet es domāju, ka pašreiz būs vēl trešais lasījums. Varam visu apspriest, var arī vēl pakonsultēties. Varbūt, ja tas cilvēks tiešām ir ievēlēts, tad viņam vajadzētu atteikties no tās dubultpilsonības, bet piedalīties, es domāju, ka var visi. Protams, ka mēs gribam, lai visi mūsu Latvijas pilsoņi atgriežas Latvijā, lai viņi atgriežas ar visām savām ģimenēm, ar visiem saviem īpašumiem, lai viņi palīdz celt mūsu Latvijas ekonomiku, bet to mēs varam gribēt. Un ir jau citas tautas, kuras ir pierādījušas to, ka pilsoņi atgriežas vairumā un palīdz tās valsts ekonomikai. Bet es domāju, ka to vēlētāji paši izlems, par kuru viņi balsos. Bet es vēl vienu reizi uzsveru, ka ļoti labi, ka tāds priekšlikums bija. Bet es domāju, ka uz šodienu mēs vēl neesam gatavi to pieņemt tādā veidā, ja pieņemtu, ja tas cilvēks tiek ievēlēts, tad viņš atsakās no dubultpilsonības un pilnīgi pārnāk vismaz uz to laiku dzīvot šeit. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es esmu ļoti gandarīts, un paldies Saulīša kungam! Man liels gods, ka tādam pieredzējušam politiķim, kurš ir bijis daudzās partijās, viņš saka, ka viņam ir bijušas ar mani pār-runas un diskusijas. Tas dara man lielu godu. Kaut gan disku-sijas bija ļoti niecīgas. Runa bija tikai par terminoloģiju, vai tas ir medicīniska vai juridiska rakstura termins, kuru viņš lika priekšā. Bet vienalga — paldies viņam!

Bet tagad pēc būtības. Zināmā mērā tas, ko es teikšu, ir atbilde Rubina kungam. Viņš laikam nav drusku uzmanīgi izlasījis to, ko liek priekšā Bišera kungs. Bišera kungs liek priekšā, ka par Saeimas deputātu var ievēlēt. Nevis var balotēties. Var ievēlēt. Un, ja viņam ir tiesības balotēties un viņš ir ievēlēts, tad vairs pēc tam kaut kāda revīzija nevar būt nekādā ziņā. Līdz ar to es domāju, ka tiem, kas saka, ka šodien vajadzētu dot iespēju visiem piedalīties, es arī saku — jā, vajadzētu dot iespēju piedalīties. Bet, ja kāds grib piedalīties un kandidēt uz ievēlēšanu, tad pirms tam viņam ir jāizvēlas, vai viņš ir ar dubulto pilsonību, vai ar tās valsts pilsonību, kuras politisko varu, parlamentāro varu, viņš pārstāvēs. Tādēļ es atbalstu Bišera kunga priekšlikumu un aicinu arī jūs to atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Šodien Saeimas zālē tiem, kas sēž pēdējās rindās, ir ļoti interesanti skatīties, kā pašlaik pozīcija lauž šķēpus, un nezina, cik soda punktus kurš pelna un kā viņš tiks sodīts. Un diemžēl laikam bailes no soda punktiem ir samulsinājušas tik pieredzējušu juristu kā Kaksīša kungu. Kaksīša kungs, jūs šoreiz sniedzat nekorektu informāciju, jo es saprotu, ka šeit varētu būt tāda pati runa, kā ir par valsts prezidentu, ja viņš kandidē. Cilvēks var balotēties un var tikt ievēlēts ar noteikumu, ka ievēlēšanas gadījumā notiek tas un tas. Tāpēc nevajag šeit jaukt kopā šīs lietas. Un es deputātiem lūgtu vēlreiz pārdomāt, vai ir vērts saasināt situāciju, pieņemt šo, manuprāt, nepārdomāto priekšlikumu, saskaņot to ar citiem pantiem un ierobežojumiem, kas attiecas uz citām Latvijas Republikas amatpersonām, un tad korekti to ierosināt trešajā lasījumā, un tad deputātiem izšķirties.

Bet būtu vēl viens priekšlikums. Tā kā debates regulāri tiek saīsinātas uz piecām minūtēm opozīcijas dēļ, tad, cienījamie kungi, pirms šī Vēlēšanu likuma es ierosinātu citu priekšlikumu. Pozīcijai ļaut minūti runāt, opozīcijai — desmit.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. (Starpsauciens no zāles: “Kārli, 10 minūtes!”)

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu neatbalstīt deptuāta Bišera priekšlikumu! Nav nekādu šaubu par to, ka ar trimdas latviešiem mums šeit Latvijā ir ļoti bēdīga pieredze. Bet tā ir galvenokārt bēdīga pieredze ar tiem trimdas latviešiem, kas uz šejieni ir atbraukuši.

Sēdes vadītājs . Godātie kolēģi! Līdz sēdes beigām 22 minūtes. Es lūdzu koncentrēties. Lūdzu, Čerāna kungs!

K.Čerāns (TKL). Bet tajā pašā laikā man ir nācies pabūt ārzemēs, arī padzīvot ilgāku laiku, un tur es pilnīgi skaidri redzu, ka tur ir cilvēki — latvieši, kas būtu ar mieru braukt, bet viņi faktiski šeit Latvijā netiek pieņemti. Un kādā veidā viņi šeit netiek pieņemti? Ir ļoti daudz dzirdēts par tādiem gadījumiem, ka cilvēks mēģina veidot kādus biznesa kontaktus, bet pēc tam Latvijas pusē viņš tiek vienkārši piekrāpts. Ir daudz dzirdēti arī tādi gadījumi, kas nav tīri komerciālas dabas. Cilvēks šeit ir nācis, mēģinājis īstenot kādas labas lietas, un viņam tas vienkārši nav ļauts. Tas signāls, kas nāk no Latvijas puses pēc šiem Rietumu tautiešiem, kas ir nopietni, teiksim, arī ieguvuši nopietnas vietas savā sabiedrībā, viņi redz, ka nevar nākt ar savu dzīves pieredzi šeit uz Latviju un ka viņu dzīves pieredze šeit Latvijā nav vajadzīga. Šādi cilvēki ir tiešām dzirdēti ļoti daudzi, un tādam cilvēkam, kurš Rietumos nav neko daudz sasniedzis, tādam šī atnākšana uz Latviju varbūt ir vienkāršāka. Bet cilvēkam, kurš savā mītnes zemē ir ieguvis zināmus sasniegumus, tam šāda atnākšana nozīmētu atteikšanos no karjeras, ko šis cilvēks arī labprāt darītu, ja viņš redzētu, ka viņš Latvijā arī var izmantot šīs savas spējas un ka viņš tiešām Latvijai ir vajadzīgs.

Tagad šeit... Diemžēl daudzi no šiem cilvēkiem, kas ir konstatējuši to un konstatē joprojām, ka Latvijai, dzimtenei nav vajadzīgi. Un jautājums mums tiešām arī ir par to, par tiem procesiem, kādi šeit notiek un kādi šeit ir izdarīti, lai mēs tomēr aicinātu pēc būtības tos mūsu cilvēkus, kas ir ārzemēs, lai viņi tiešām pēc būtības iespējami lielākā skaitā tomēr brauktu uz šejieni. Jo tā dzīves pieredze, kas ir iegūta pasaulē, kas ir iegūta normālas tirgus ekonomikas apstākļos, sasniedzot zināmus panākumus, tā ir pieredze, kura ir vajadzīga mums arī šeit Latvijā mūsu valsts celtniecībā. Protams, dažādām aprindām, kas šeit gribētu kontrolēt situāciju un kas negribētu šeit ielaist iekšā atsevišķus intelektuālus resursus, teiksim, intelektuāli spēcīgus cilvēkus, kas varētu būt viņiem konkurenti, vai negribētu šeit ielaist tādus cilvēkus, kam ir cits skatījums uz dzīvi, protams, šiem atsevišķiem grupējumiem tas nav izdevīgi. Bet es esmu ar pilnu pārliecību, ka ārzemju latviešu braukšana uz Latviju, tas ir mūsu tautas vairākuma interesēs. Un šis deputāta Bišera priekšlikums, viņš patiesībā nedara neko citu, kā apgrūtina ārzemju latviešu ienākšanu pēc būtības Latvijas politikā. Es uzskatu, ka iespējama vēl arī Rietumu latviešu ienākšana mūsu politikā, viņa ir ļoti būtiska arī vēl tālākos gados, un tāpēc es aicinātu neatbalstīt šo deputāta Bišera priekšlikumu!

Un beigās man ir tikai viens jautājums deputātam Andrim Saulītim, kurš tik kaismīgi šo priekšlikumu aizstāvēja. Ko viņš domā darīt ar savu frakcijas kolēģi un savas partijas Tautas kopas “Brīvība” priekšsēdētāju Valdmaņa kungu? Vai tiešām arī Valdmaņa kungu jūs negribētu redzēt nākamajā Saeimā, lai pats varētu ieņemt vadošās pozīcijas? Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns otro reizi.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Es gribu papriekšu izteikt dziļu pateicību Ābiķa kungam, ka viņš arī laikam staigā reizēm gar atbrīvotāju pieminekli, skatās, kas dejoja kādas tur tautiskās dejas, es ceru, ka nākošo reizi viņš neslēpsies un pieies arī klāt pārējiem kolēģiem un piedalīsies arī dejā. Un, cienījamie kolēģi, kad piedāvā ideju par to, ka cilvēks var balotēties ar dubulto pilsonību un tikai ievēlēšanas gadījumā viņš atsakās, tad man gribas griezties pie mūsu intelektuāļiem no “Ceļa”, tad ir jautājums tāds, ko jūs darīsiet ar cienījamo dublējošo sastāvu, ka kāds no jūsu kolēģiem aiziet uz ministra amatu, tad iznāks tautietis no ārzemēm varbūt trīs mēnešus pirms Saeimas pilnvaru beigām, ieradīsies no Kanādas uz trim mēnešiem un atteiksies no pilsonības. Cienījamie kolēģi, būsim reālisti, tas ir tomēr politisks solis, kad cilvēks iet un balotējas uz parlamentu, viņš ar to arī rēķinās, ka viņš iekļūs parlamentā, bet par ziciem un tupešiem, un visādiem vēl kompāniju vīriem — interesantiem, ar kuriem nav garlaicīgi pēc tam Latvijas valstij vai kuri savāra tādas darbības, ka pēc tam ilgstoši ir jādomā, patiešām varbūt būtu laiks izbeigt. Un, ja mēs gribam atstāt vēl vienu kanālu, lai visāda veida avantūristi ierastos Latvijā, kuriem varbūt ir bankrots savās mītnes zemēs, tad patiešām turpināsim to, un tas būs ļoti labi. Bet es vēlreiz saku, ja cilvēks balotējas uz valsts parlamentu, tad viņš to apzinās. Un, cienījamais Čerāna kungs, nav jābaidās no tā, ka tautieši no ārzemēm nevar piedalīties politiskā darbībā, var piedalīties, bet es uzskatu tomēr, ka diez vai parlaments ir tā iestāde, caur ko šiem tautiešiem no ārzemēm ir jārisina integrācija Latvijas teritorijā. Priekš integrācijas lai viņi griežas Latvijā, sāk nodarboties ar politisko darbību un tad attiecīgi, ja viņš redz, ka viņam ir lieli sasniegumi, viņš atsakās no dubultās pavalstniecības un balotējas uz Saeimas vēlēšanām.

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs, Nacionālā reformu partija un Zaļās partijas frakcija.

A.Lambergs (LNRP/LZP). Cienītais Prezidij! Godātie kolēģi! 5.un 6.Saeimā es varēju balotēties, tagad es nezinu, kāpēc es vairs nevarētu balotēties 7.Saeimā. Redziet tā, savā laikā mēs ļoti debatējām par saucamiem cilvēkiem, kas ir sadarbojušies ar VDK. Nu, beigās iznāca tā, ka viņi var balotēties, bet ir jāpaziņo vai jāpieliek krustiņš pie viņa vārda ar informāciju, ka viņš ir it kā sadarbojies ar VDK. Arī tiem, kuriem dubultā pilsonība, bija atzīme, ka viņiem ir dubultā pilsonība. Tā kā tas nekad nav bijis noslēpums, vai bija dubultā pilsonība vai ne. Un es domāju, ka būtu jāatstāj vēlētāju ziņā tomēr. Man ir pārsteigums, ka tas nāk no DPS, jo man šķiet, ka viņu rindās bija visvairāk no šīm kategorijām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš, Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

L.Ozoliņš (TKB). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Manuprāt, ka šis Bišera kunga rosinājums un attieksme pret šo rosinājumu izsaka visu to ārkārtīgi plašo, pārsvarā traģisko sajūtu gammu, kas pārņem mūs katru, tiekoties gan šajā brīnišķīgajā 1989.gadā ārstu kongresā ar trimdas latviešiem, ka tiešām visiem acīs bija prieka asaras. Un es atceros, nupat sestdien man bija tikšanās ar Kristapu Kegi, kas ir ārkārtīgi daudz darījis Latvijas medicīnas attīstībā, viņš ir iemācījis desmitiem mūsu ķirurgu endoprotezēšanu, un mūsu ķirurgi, mūsu cilvēki, mūsu pilsoņi strādā ne sliktāk par slavenākiem ārzemju speciālistiem ārstiem. Bet es atceros arī Aivaru Jeromani, kas kā kristīgais demokrāts šeit atnāca, veiksmīgi veica priekšvēlēšanu kampaņu, uzvarēja ar labiem punktiem, un tad, kad viņu izvirzīja par Valsts prezidentu un neievēlēja, viņš pacēla cepuri un pazuda no šīs zemes, kas viņam, šķiet, bija tikai tramplīns viņa karjerā, un tas bija bēdīgi. Es atceros Gunāru Meierovica kungu, un jūs visi atceraties, cik veiksmīgi viņš sadarbojās ar bijušo nomenklatūru, tā gan bija KPSS, šodien daži trimdas deputāti ar dubultpilsonību sadarbojas ar SSP — Starpfrakciju sadarbības padomi — saīsinājumā.

Manuprāt, ka trimdas latvieši arī pārdzīvo milzu traģēdiju, jo viņu būtība cīņā par Latvijas neatkarību, it kā būtu dzīves jēga izsmelta, it kā būtu beigusies un varbūt viņi tiešām ir pārliecināti, ka viņu cīņa ir guvusi uzvaru, ka Latvija ir brīva, neatkarīga, tātad demokrātiska valsts. Šodien mēs esam liecinieki šai neatkarībai, šai demokrātijai, kas nāk ar lielām sāpēm katrā cilvēkā, katrā dvēselē, katrā ģimenē un mūsu valstī. Es neatkārtošu visu to, ko jūs katru dienu lasāt vienā avīzē vairākos avīžu rakstos un ne tikai, ko paziņo mums mūsu parlamentārās komisijas un ko mēs katrs jūtam, ka kaut kas šajā zemē nav kārtībā. Un es atkal atceros Meierovica kungu, kas teica, kā tad es nevaru iet ar “Latvijas ceļu”, ka Gorbunova kungs viņam ir piešķīris tik brīnišķīgu dzīvokli otrajā stāvā pašā Rīgas centrā, silti un jauki, un sirsnīgi uzņemts un viņam ir jāiet, lūk, ar “Latvijas ceļu”, ar klubu “21”, viņam nav citas izejas, jo tik laba pretimnākšana, tik sirsnīga uzņemšana. Un kā jau toreiz rakstīja tā sauktajā “Ziņotājā”, es arī teicu, ka bijušie komunisti iebrauks Saeimā trimdas ragavām. Diemžēl tas tā notika, un šodien, kad mēs runājam atkal par trimdas latviešiem, un viņi raksturo tos, kas šeit ir pirmie atnākuši, ka tie jau nav tie īstie latvieši, tie ir kaut kādi laimes meklētāji, kam trimdas zemē nav veicies, un ka šeit viņš grib lielo darbu darīt, un es domāju, ka tie deputāti, kas tiešām grib pārstāvēt to valsti, kuras pilsoņi viņi ir, ka viņiem nebūtu jāpārstāv citas valsts... ar citas valsts pilsonību, bet to mēs lai katrs izlemjam pats, kāda mūsu tā attieksme būtu pret mūsu kolēģiem, jo viņi pašreiz ir ar mums kopā, un viņi strādā, un kā viņi strādā, to parāda balsojumi, to parāda viņu attieksme pret mūsu zemes pārdošanu, pret mežu ciršanu, pret pensiju lietām, pret palīdzību Čehijā un Polijā plūdos cietušajiem šodien. Es aicinu izvērtēt katru cilvēku atsevišķi un lūgtu arī šos trimdas latviešus padomāt, ka zeme, meži, ainava, debesis, bērni, valsts mums ir viena. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Saulītis — otro reizi.

A.Saulītis (TKB). Es gribu runāt īpaši Kārlim Čerānam, atgādināt. Es esmu runājis ar Gundaru Valdmani, un viņš ir stāstījis, kas notiek PBLA, kādas šmuces un kas tur tik ne-notiek, un kāda tur demokrātija tiek pārkāpta. Viņš ir daudz stāstījis, kā notiek tur finansēšanas problēmas, kā tiek risinātas, kādā veidā un visu pārējo. Bet es nedomāju, ka šī trimda... šī tribīne būtu cienīga tam, lai to visu stāstītu. Jā, es esmu bijis vairākās partijās, bet es varu pateikt tikai vienu, ka vairāk nav it nekādas atšķirības, vai tā ir “Tēvzemei un Brīvībai” vai tas ir “Latvijas ceļš”, vai tā ir Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Bet es varu pateikt vēl vienu, es neesmu bijis Komunistiskajā partijā, es varu pateikt vēl kaut ko, es neesmu tiesājis disidentus, bet es esmu disidentu bērns, un es esmu ārstējis cilvēkus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš..

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti go-dātie deputāti! Nu jāsaka, ka sava taisnība ir deputātam Mod-rim Lujānam un sava taisnība arī Bišera kungam. Bet te, es domāju, ir jādod papildinājums citā redakcijā, jāizsaka Bišera kunga ieteiktais priekšlikums virzībā. Un, manuprāt, vai nu es vai kāds cits varam iesniegt, lai tas skanētu tā, kad Latvijas Saeimā nevar uzsākt darbību deputāts, ja viņam ir dubultpilsonība. Citiem vārdiem, lai balotēties varētu cilvēks, bet, ja tas ir likumā ierakstīts, ka viņš nevar strādāt deputātu darbu, kamēr viņam ir dubultpilsonība, bet ja viņš nevar balotēties, tas ir ar mieru, piemēram, varbūt nākt vai no Amerikas vai Kanādas ar pieredzi, bet jāsaprot, ka tiem cilvēkiem arī ir izveidojušās 50 gadu laikā tur saknes, nav tik viegli. Un, ja nu viņš atiet un netiek ievēlēts, viņš nāk, balotējas un netiek ievēlēts, tam cilvēkam izveidojas grūtības. Es nesaku — problēmas, bet citādi. Es domāju, ka šāds kompromiss, vidus pieņēmums varētu apmierināt vairākas puses. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies... Atvainojiet! Vēl vēlas runāt Viesturs Boka, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

V.Boka (DPS). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi Saeimā! Es domāju, ka pašlaik mēs esam aizskāruši ļoti tādu sāpīgu tematu, un tas ir ļoti svarīgs visiem, kas šeit sēž. Es negribu, lai šīs runas, kuras klausās arī ne tikai šeit sēdošie, bet arī ārpus šā nama, šo plaisu mēģinātu padarīt vēl lielāku. Būtībā ir jau tāds ticējums, ka Latvijā ātrāk miera nebūs, kamēr katrs latvietis nebūs Saeimā sēdējis. Šis priekšlikums varbūt zināmā mērā sašaurina šo loku, un varbūt tas miers ātrāk iestātos.

Otra paruna ir tāda, ka, teiksim, mums ir latviešu vairākas kategorijas. Un viens latvietis ir lielāks latvietis par otru. Kādi dokumenti tad šo īsteno latvietību apliecina? Vai tā ir Latvijas pase, vai vēl kāda otra pase, pēc kādiem kritērijiem mēs vērtēsim? Es domāju, ja mēs būsim godīgi pret sevi, tad visiem cilvēkiem, kas pretendē uz parlamenta krēsla vietu, vajadzētu būt savā starpā līdzīgiem, un nevajadzētu dot kaut kādu handikapu tādā vai citādā dokumentālā izteiksmē. Protams, vēlētāji to lai izšķir. Bet katrā gadījumā šīs tiesības startēt mums jāsāk ar kaut kādām līdzīgām kategorijām. Tā ka es aicinu visus pārdomāt par šo jautājumu un balsot pēc sirdsapziņas, lai nākamās Saeimas vēlēšanās visi Latvijas pilsoņi startētu ar līdzīgām tiesībām.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

G.Valdmanis (TKB). Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas pārstāvji! Es esmu Latvijā dzimis un Kanādā audzināts. To neuzskatu par grēku. Bet grēks sākas tad, kad kāds no mums apzināti kalpo citai tautai. Man Zigfrīds Meierovics piedāvāja neierobežotu naudu tad, kad viņš bija ļoti augstos amatos PBLA, ja es sākšu strādāt priekš amerikāņu slepenā dienesta. Tad, kad es tiku ievēlēts Saeimā, viņš mani lūdza uz godināšanas vakariņām, kur viņš lūdza, lai sadarbojamies informācijas jomā. Mums, latviešu tautai, ir viens liels spēks trimdā ar to, ka mums tur ir radi, kuriem mēs varam pastāstīt, kas īsti šeit notiek. Visa informācija, kas nāk no šīs zemes uz ārzemēm, ir pilnīgi neticama. Es domāju, ka vajadzētu būt, ka katram deputātam būtu jādod zvērests, ka viņš nav nekad bijis kādā citā slepenā dienestā. Es jums esmu ar mieru saderēt, ka ļoti daudzi no tiem deputātiem, kas ir sēdējuši iepriekšējā Saeimā un sēž šajā, dabū lielus atalgojumus it kā no universitātēm, kas ir atļāvusi viņiem šos gadus nebūt. Tie lielie cipari ir 100 000 dolāru līmenī gadā. Jo, redziet, atbraukt šeit pēc tam, kad tu esi dzīvojis otrā pusē, ir ļoti grūti. Pierast pie tā, ka te varbūt pat nav ūdens, bet ļoti bieži ir tikai auksts ūdens, nu tas tā. Kad mēs braucām ar kanoe laivām, varēja pieņemt. Jūsu dzīves apstākļi šeit ir ļoti grūti priekš tāda, kas ir izlutināts Rietumu pasaulē. Arī algas līmeņi ir neticami. Man beidzamajā gadā tur, man bija projekts Ķīnā, pie indiāņiem, un nezin kur es projekta peļņā dalījos, man būtu vienā gadā vairāk naudas nekā man vajadzētu, lai mēs varētu Tautas kopas “Brīvība” kampaņu izvest nākamajā gadā. Tas, ko tas cilvēks, ja viņš patiešām atbrauc kā brīvprātīgais, nākt jums palīgā jeb strādāt ar jums, kopā mūsu kopējās problēmas risināt, es nezinu.

Mani neuztrauc, kādu likumu jūs šeit pieņemsit, vai es drīkstēšu vai nedrīkstēšu 7. Saeimā balotēties, ar vai bez Kanādas pavalstniecības, esmu šad tad domājis tā publiski paņemt un sadedzināt to pasi, lai visa tauta sauc: “Bravo!” Bet es neizprotu to nekaunību pret Kanādu, es neizprotu, ka es spētu vairāk darīt latviešu tautas labā, ka man nebūtu tā otrā pase. Es varu tagad aizbraukt uz Ameriku, kad es gribu. Un tad, kad būs mums šī cīņa, kas Latvijā notiek, tā ir internacionāla, cīņa pret komunistu varu, kura vēl ir visā Centrālaustrumeiropā. Ziemeļamerikā ir 70 miljonu cilvēku, kas tautas uzskaitē saka, ka viņi nāk no tām tautām, kas ir cietušas zem komunisma. Tā iespēja ar viņiem brīvi un ātri kontaktēties, pat pret CIP gribu, jo es varu iebraukt, tur man nekādu vīzu nevajag, man neviens nevar noliegt braukt. Es varu tur cilvēkus uzrunāt. Redzēsim, kā cīņa veidosies. Bet mums ir liels spēks trimdas latviešos. Ne tajos trimdas latviešos, kas ir it kā brīvprātīgi gājuši kalpot trimdas latviešiem. Jūs saprotiet, tas darbs ir nasta. Un ļoti daudzi no tiem, man amerikāņu slepenie teica, ka trešdaļa ir tādi, kas to dara ne tāpēc, ka viņi ir eņģelisti, bet tāpēc, ka viņiem piemaksā naudu un viņi ņem rīkojumus. Tur ir tā lielā traģēdija. Mēs esam smagi pārstāvēti tajās valstīs, kas daudz ko varētu pasaulē labu darīt. Bet mūsu starpnieki neder. Varbūt mums Saeimā ir arī kāds cits. Droši, ka Latvijā ir daudzi tādi trimdas latvieši, kas var palīdzēt — pateikt patiesību pasaulei. Bet jums arī šeit katram radioklausītājam ir draugi un radi. Rakstiet, ka nav tā, kā avīzēs trimdā raksta, ka mums šeit 6 procenti bezdarbs, inflācija sasista, ekonomika baigi labi aug. Aizsūtiet tauju, pastāstiet, cik ...

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, piecas minūtes ir pagājušas... Man žēl... Vienu minūti dosim? (Piekrītoši saucieni.) Lūdzu, Valdmaņa kungs! Viena minūte.

G.Valdmanis. Uztaisiet katrs no jums aptauju 10 — 20 cilvēkiem, un redzēsit, cik liels procents no viņiem spēj samaksāt savu siltumu un īri. Cik spēj audzināt bērnus, cik spēj viņiem dot skolu? Pastāstiet to pasaulei! Mums ir tā iespēja, jo mums ir tie radi. Neapbižosim visus tāpēc, ka mūsu starpniekos priekšgalā ir aizgājuši tādi cilvēki, kas kalpo par naudu. Un kalpo citām valstīm. Un nekalpo mūsu tautai.

Bet lielākā daļa trimdas latviešu ilgu laiku tur latviešu stūrīšus savā mājā un iet uz 18.novembra aktiem, un raud par to, kas šeit notiek, ja viņi dabū kaut ko dzirdēt no tiešiem radiem. Turēsimies pie viņiem! Es būšu 7.Saeimā ar vai bez Kanādas pavalstniecības. Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Ar šo aizkustinošo akordu arī beigsim šīsdienas sēdi. Es lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties, un Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Likumprojekta apspriešanu turpināsim nākamajā sēdē.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Raitis Apalups, Edgars Bāns, Ziedonis Čevers, Ģirts Valdis Kristovskis, Ludmila Kuprijanova, Anta Rugāte, Anna Seile, Uldis Veldre. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, 2.oktobra sēdi paziņoju par slēgtu. Nākamā kārtējā Saeimas sēde 9.oktobrī pulksten 9.00. Paldies! Uz redzēšanos!