Frakciju viedokļi

Pēc 1. un 2.oktobra plenārsēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

V.Nagobads (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija): (..) Jāatzīst, ka tās tiešām bijušas ražīgākās sēdes Saeimas rudens sesijas laikā, jo tika izskatīta liela daļa grozījumu likumos dažādos lasījumos.

Gribētu atzīmēt, ka šodien 13 likumprojekti tika nodoti komisijām. No tiem četri, kurus sagatavojusi Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija, kas galvenokārt saistīti ar saimnieciskās dzīves aktualizāciju valstī, precīzāk runājot, par patērētāju tiesību aizsardzību, par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un citi. Tajā pašā laikā divi likumprojekti netika nodoti izskatīšanai komisijās, tajā skaitā piecu “Tēvzemei un Brīvībai” deputātu sagatavotais likumprojekts, kas saucās “Par Latvijas Republikas pilsoņu lustrāciju”, kas mūsu frakcijai bija absolūti nepieņemams, jo būtībā paredzēja izveidot īpašu valsts komisiju, kas uz iesniegumu pamata būtu tiesīga pieņemt ilglaicīgus lēmumus par pilsoņu un viņu tiesību ierobežojumu.

Vakar viens no aktuālākajiem likumiem, kas tika pieņemts trešajā lasījumā, manuprāt, bija Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likums. Ilgi gaidīts, dzimis diezgan lielās pretrunās un paredz īpašu statusu šajā Latgales ekonomiskajā teritorijā.

Plenārsēdes gaitā domas dalījās otrajā lasījumā izskatāmajā likuma grozījumos par pašvaldību likumu. Galvenokārt tas saistīts ar reformām, kas skar pašvaldības, paredzot rajonu pašvaldību reorganizāciju, proti, diskusijā par to, vai turpmāk rajonu sadarbības padomes pielīdzināmas pašvaldībām. Mūsu frakcija aizstāvēja tēzi, ka tās nav pašvaldības, jo rajonu sadarbības padomes netiek veidotas tiešās, vispārīgās vēlēšanās. Manuprāt, turpinot to izskatīt trešajā lasījumā, galvenais un būtiskākais būs rajonu, pilsētu un pagastu pašvaldību sadarbības padomes funkcijas, uzdevumi un atbildība.

Nobeigumā gribu teikt, ka partija “Saimnieks”, tās frakcija gatavojas savam lielākajam šī gada notikumam — 3.kongresam, kas 4.oktobrī notiks Dailes teātrī, kur, protams, turpināsies gan politiskas, gan tautsaimnieciskas diskusijas. Kongresam sagatavotas 6 rezolūcijas, un tajā piedalīsies, es domāju, vairāk nekā 600 delegāti. Rīt pēdējā valdes sēdē mēs veiksim pēdējos sagatavošanās darbus kongresam.

A.J.Lambergs (LNRP un LZP frakcija): Šonedēļ, tas ir, pirms divām dienām, mūsu frakcijai pievienojās Guntis Eniņš. Viņš iestājies Latvijas Zaļo partijā un mūsu Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļo partijas kopējā frakcijā. Līdz ar to esam tagad seši un sveicam Eniņa kungu mūsu frakcijā, un ceram uz labu sadarbību.

Jāsaka, ka Saeimas darbs šajās divās dienās tiešām bijis ļoti ražīgs, gandrīz simts darba kārtības punkti izskatīti šajās abās dienās. Ir bijuši daudzi strīdi, bet arī diezan liela saticība likumprojektu izskatīšanā un pieņemšanā. Kas attiecas uz mūsu frakciju, varētu vēl minēt, ka šonedēļ mēs no preses saņēmām informāciju, ka premjerministrs Guntars Krasts izteicis neapmierinātību ar mūsu frakciju, it kā mēs bloķējot Saeimas darbu. Man liekas, ka tas īsti neatbilst patiesībai. Mēs šo jautājumu izskatījām, un vienīgā reize, kad esam balsojuši pret valdošo frakciju un valdība politiku, ir bijis jautājums par grozījumiem Satversmē. Tas ir tāpēc, ka mēs gribam, lai pirms Satversmes nobalsošanas tiktu pieņemts Saeimas vēlēšanu likums, un tas ir vienīgais veids, kā mēs varam iespaidot valdošās frakcijas pieņemt kaut cik saprātīgu un demokrātisku vēlēšanu likumu gan partijām, gan Latvijas vēlētājiem. Debates par šo likumu jau ir notikušas ilgi, tajās mēģina ierobežot uz trijiem gadiem, pacelt šo barjeru, un, ja ir kopējs saraksts, tad no 5% uz 7%. Tagad ir pacēlies jautājums par trimdas latviešu ierobežošanu balotēties 7.Saeimas vēlēšanās. Jāsaka, ka šie jautājumi tika pārrunāti, un mēs esam uzaicinājuši premjerministru G.Krastu uz pārrunām ar mūsu frakciju, lai varētu šos jautājumus izdiskutēt un arī izanalizēt — vai mums tik tiešām būs kopēja sadarbība jeb arī mēs būsim spiesti aiziet formālā opozīcijā.

Tātad tas ir jautājums, par ko ir jārunā un jātiekas, un es ceru, ka nākamnedēļ mēs ar premjeru varēsim šos jautājumus izrunāt.

Protams, mūsu frakciju satrauc, ka presē parādījusies ziņa, ka premjers veido tā saucamo melno grāmatu. Tā ir tā grēkāžu grāmata. Tātad speciālai komandai ir uzdots sekot presē un citur, lai tiktu ierakstīti tie deputāti un ministri, un valdības locekļi, kuri izsakās negatīvi par valdību. Personīgi mūs tāda nostāja šokē, jo es uzskatu, ka tas jau ir demokrātijas ierobežojums, ja cilvēks jau ir it kā spiests, ka viņu atlaidīs no ministra jeb varbūt būs zināmas darbības pret deputātiem Saeimā, ja viņi kritizēs valdību. Es saprotu, ka kritizēt valdību ir viens no primārajiem demokrātijas principiem un nevar liegt ne ministram, ne arī deputātiem to darīt, ja šī kritika ir piemērota un notiek konstruktīvā veidā. Tāpēc ir ļoti nesaprotama šāda veida ievirze — te jau parādās zināmas tendences, kuras mēs vērtējam negatīvi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”): Kopumā pozitīvi vērtējot likumdošanas progresu tempa ziņā šodien, tomēr jāatzīmē vairāki skumji un, varētu teikt, pat sāpīgi momenti, kurus šodien nācās piedzīvot.

Vispirms tas ir valdošās partijas “Tēvzemei un Brīvībai” atsevišķu deputātu iesniegts likumprojekts par Latvijas Republikas pilsoņu lustrāciju, kas ir absolūtā pretrunā ar jebkādiem tiesiskas valsts principiem. Jāsaka, ka tas ir absolūti nekompetents, bet tajā pašā laikā tas izmanto ļoti skaistus vārdus un runā par problēmās, kurām noteikti nepieciešams risinājums. Tie ir jautājumi par okupācijas seku pārvarēšanu, kurus — šeit atsevišķu deputātu, J.Vidiņa un citu izpratnē — tiek piedāvāts risināt ar atsevišķas komisijas izveidošanu, kur kolaboracionisti, kas ir Saeimā, nobalsos par tiem 15 cilvēkiem, kuri pēc tam ar balsu vairākumu pieņems lēmumu par to, vai kādiem citiem kolaboracionistiem vai jebkuram citam pilsonim atņemt uz 10 gadiem viņa pilsoņa tiesības. Tautas kustība “Latvijai” uzskata, ka šie jautājumi par okupācijas seku pārvarēšanu ir jārisina pilnīgi konkrētā veidā. Mēs esam iesnieguši vairākus priekšlikumus, kā to darīt. Diemžēl tas atbalstu nav guvis, reizēm arī no tās pašas partijas “Tēvzemei un Brīvībai”. Un šodien ir ārkārtīgi skumji, ka ir šāda likumprojekta eksistence, jo frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” faktiski mazspēja kaut ko konkrētu darīt valdībā tiek aizstāta ar šādu klaju propagandu un tautas aicināšanu uz lozungiem, kuriem nav pilnīgi nekāda seguma.

Tāpat arī pēc frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputātu ierosinājuma šodien Saeima pieņēma lēmumu vakarā atkal nenoturēt jautājumu un atbilžu sēdi, kuras darba kārtībā jau ir 27 jautājumi. Jāsaka, ka šīs deputātu tiesības uzdot valdības pārstāvjiem jautājumus, ir garantētas Satversmē, un līdz ar to ir skaidrs, ka deputātiem ir tiesības saņemt valdības atbildes. Bet jau kuro sēdi šajā rudens sesijā tiek pieņemts lēmums, ka šos jautājumus un atbildes vispār neizskatīs. No vienas puses, mēs redzam, ka pozīcijas deputātiem ir bail no šīs opozīcijas konstruktīvās darbības, bet ir jāredz arī tas, ka, šādā veidā rīkojoties, šo frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” ierosinājumu atbalstīja arī deputātu vairākums, un tā tiek zāģēti paši demokrātijas pamati, un partijas, kas šādā veidā rīkojas un izslēdz opozīciju no konstruktīva darba, faktiski zāģē zaru, uz kura pašas sēž, un apdraud arī visu Latvijas nākotni. Tautas kustībai “Latvija” tas nav pieņemams, un es tomēr aicinātu arī vēlētājus uzdot šo partiju pārstāvjiem attiecīgus jautājumus par šīs rīcības motivāciju. Tas absolūti nav saprotams un ir antikonstitucionāli.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija): Ar lielu interesi visi deputāti sekoja līdzi tam, kas pēdējās divās dienās notiek mūsu plenārsēdēs. Patiešām izskatījās, ka darbs bija diezgan ražīgs, kopumā esam izskatījuši 87 likumprojektus. Dažus pieņēmuši, dažus noraidījuši, bet, man liekas, darbs patiešām bija ražīgs.

Pāris likumprojekti, man šķiet, bija interesanti un varbūt pat svarīgi, tāpēc izraisīja lielas diskusijas. Piemēram, zemes atsavināšana Rīgas brīvostā, kas, kaut arī izraisīja lielas debates, ir principā nepieciešama. Šāds likumprojekts ir gandīz visās Rietumu valstīs, kas valsts labad ierobežojošā lokā ļauj virknei iedzīvotāju iegūt jaunu dzīves līmeņa celšanu. Domāju, ka šobrīd debates bija pārāk nepamatotas. Principā mēs pieņēmām pareizo lēmumu, un šis projekts varēs virzīties uz priekšu. Domāju, ka tas būtu ļoti pozitīvs gājiens un patiešām cels Latvijas labklājību.

A.Lamberga kungs jau komentēja par piezīmēm, kas tagad tiek dotas ministriem, kas aizstāv savu daļu no budžeta. Manas domas ir gandrīz tādas pašas kā A.Lamberga kungam, ka tas ir principiāls uzdevums. Katrs ministrs var aizstāvēt savas nozares intereses. Tas nenozīmē, ka viņš kategoriski iebilst pret to, ko valdība veido, bet gan to, ka cilvēks aizstāv savas nozares intereses. Šajā ziņā Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu frakcija, piemēram, vēlētos, lai vairāk tiktu atbalstīts Kultūrkapitāla fonds, jo patiešām ir daudz kultūrprojektu un īpašumu, kas šobrīd vai nu netiek atbalstīti, vai pat iet bojā, kuriem būtu vajadzīgs ļoti nopietns atbalsts. Tāpat aizsardzībā, zemkopībā, lauku ražas regulēšanā. Tie visi ir nopietni projekti, un tādēļ, ja mēs turpināsim par tiem runāt, tad tas nebūt nenozīmē, ka mēs neatbalstām valdību.

Vēl pāris lietas, ko es gribētu pieminēt. Viens ir tas, ka mēs vēlreiz skatījām Satversmes grozījumus. Tie netika pieņemti, jo atkal nebija kvoruma, lai to izdarītu. Jūs visi saprotat, ka tas šobrīd ir viens no svarīgākajiem projektiem ne tikai tādēļ, lai pagarinātu Saeimas un prezidenta termiņu uz četiem gadiem. Šajos grozījumos ir vesela virkne citu jautājumu, piemēram, tiesnešu atstādināšana no amata, saistoties ar tiesu kolēģijas lēmumu. Bez šādiem grozījumiem es vienkārši nevaru iztikt.

P.Keišs (frakcija “Latvijas ceļš”): Laikam jāsāk ar labo — tā esot pieņemts. Gribu teikt, ka šo divu dienu darbs, šis temps kā tika pieņemti likumi... Gandrīz, gandrīz mēs izpildījām abas nozīmētās dienas kārtības, un tas iepriecina. Domāju, ka tas iepriecina arī klausītājus, un, salīdzinot ar to, kā mēs šķīrāmies pagājušajā ceturtdienā, ar tādu neapmierinātības sajūtu, šodien, protams, to nevar teikt. Mēs apstājāmies pie Saeimas vēlēšanu likuma, bet to jau varēja gaidīt.

Mūsu frakcijas deputātiem un man personīgi, jo nāku no Rēzeknes, vistuvākais, kas iepriecināja šodienas darbā, ir pieņemtais lēmums par Rēzeknes brīvo ekonomisko zonu. Tas patiešām nozīmē ļoti daudz. To rēzeknieši jau sen gaidīja un, protams, gaidīja arī viss novads, jo pēc tradīcijas Rēzeknē strādā cilvēki arī no plašākas apkaimes, ne tikai no Rēzeknes rajona. Protams, ļoti žēl, ka otrajā lasījumā neaizgāja priekšlikums, ko arī es aizstāvēju, par subzonām. Tas varētu būt sasaistīts ar pilsētām, kur pašreiz ir ļoti liels bezdarbs, tas ir, Līvāni, Ludza, Kārsava, kur tradicionāli arī kādreiz ir braukuši un Rēzeknē strādājuši Rēzeknes uzņēmumos. Diemžēl to neizdevās pierādīt. Pašreiz zona dzimusi Rēzeknē, un, protams, mēs gaidām arī šī darba rezultātus. Būtu naivi cerēt, ka tie būs uzreiz. Paies gads, varbūt divi. Tā būs investīciju piesaistīšana. Visvairāk mani priecina, ka, strādājot Sociālo un darba lietu komisijā, es pastāvīgi redzu nodarbinātības jautājumu, tas ir, jaunas darba vietas Rēzeknē. Kas attiecas uz citiem jautājumiem, tad, protams, arī lēmuma projekts par lustrāciju, manuprāt, un tā domā arī frakciju deputāti, ir vienkārši nokavēts. Domas ir tādas, ka, ja šāds lēmuma projekts parādītos 1991. gadā, varbūt tam arī būtu vieta. Lūk, tik daudz varētu pateikt par šo lēmuma projektu.

Un nu par šo jautājumu daļu, par beidzamo šīsdienas darba daļu, par ko nobalsoja pret. Protams, rodas tāda neērtības sajūta, ka visu laiku, īpaši pozīcijas deputāti, balso pret. Domāju, ka arī Prezidijs un frakcijas varēja šo jautājumu atrisināt, tā varbūt ir viena darba diena, viena ceturtdiena, kad tiek atbildēts uz jautājumiem.

L.Ozoliņš (frakcija Tautas kopa “Brīvība”): Šodien praktiski bija divas sēdes, jo sākās ar ārkārtas sēdes nobeigumu. Un bija ļoti interesanti, ka tā pagāja ļoti ātri un bez debatēm. Ļoti svarīgs bija starptautiska likuma akcepts par visas pasaules bēgļu uzņemšanu arī Latvijā. Kā jūs zināt, tad bija noteikumi, ja Saeima nepieņem šo konvenciju par pasaules politisko bēgļu uzņemšanu, tad neatvērs mums bezvīzu režīmu ar Zviedriju un Somiju. Varbūt Zviedrija zina, kā rīkoties ar politiskiem bēgļiem, to pierāda vēsture. Varbūt Somija arī kaut ko zina no agresijas tajos laikos, bet katrā ziņā pašreiz mums ir iespēja šos bēgļus, jo tas bezvīzu režīms tā arī pastāvēs, neuzturēt Latvijā piespiedu kārtā.

Šodien notika arī Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vēlēšanas. Līdz šim Indulis Bērziņš bija šīs komisijas vadītājs, bet viņš tagad ir ievēlēts par Saeimas sekretāru. Bija četri kandidāti — A.Krastiņa kungs, J.Sinkas kungs, A.Rubina kungs un D.Turlā kungs. Šī balsošana notika vairākās kārtās, un beidzamajā kārtā A.Krastiņa kungs un A.Rubina kungs saņēma lielāko balsu skaitu, bet ar to nepietika, lai kādu no viņiem ievēlētu par Ārlietu komisijas priekšsēdētāju. Tautas kopas frakcijas vadītājs A.Rubina kungs un A.Krastiņa kungs, iespējams, startēs arī nākamajā kārtā, un priekšsēdētājs izšķirsies nākamajā vēlēšanu reizē trešdien.

Šodien man pašam bija tāda patīkama diena, jo A.Rubina kungs, kā jau dermatologs, bija novērojis, kā Čečenijas komandieri ārstē ar Latvijā izgudrotām un ražošanā ieviestām putām — aerosolu “Elozor”. Man bija patīkams pārsteigums, kad arī es vakar to novēroju, bet arī tas, kas šodien to atceras un ka mums kaut kas Latvijā arī labs izgudrots, kas iekarojis pasauli, ka Radujevu neārstēs ar kādiem sliktākiem medikamentiem. Tomēr bija arī daudz nepatīkama un pārdzīvojumi. Varbūt to bija pat vairāk, jo šodien izskatīja kaut vai tādu sīkumu, kas nemaz nav sīkums, jo tstās un ir atstājis iespaidu jau uz starptautiskām attiecībām. Tas ir deputātu I.Kreituses, I.Liepas, L.Ozoliņa, J.Kazāka, E.Zelgalvja un citu pieprasījums Guntaram Krastam par Latvijas Republikas Ministru kabineta piešķirto palīdzību Čehijas Republikai plūdos cietušajiem. Mēs runājām par to, ka šī palīdzība gan ir nokavēta, to vajadzēja jau ātrāk veikt — jau tūlīt pēc šiem plūdiem. Ministru kabinets izdalīja šo naudu, bet tā iestrēgusi kaut kur Ekonomikas ministrijā un nav gājusi tālāk uz Ārlietu ministriju, nekas nav iegādāts, un nekas nav nosūtīts. Starpfrakciju sadarbības padome laikam bija akla, absolūti nedomāja vai bija G.Krasta kunga baiļu iespaidā, jo nobalsoja pret steidzamību, tāpēc to skatīs ilgākā laikā, un Čehijas Republikas plūdos cietušajiem vajadzēs pagaidīt. Mani tas pārsteidza un, atklāti sakot, pat satrieca, ka G.Krasta kunga lēmums — neatbalstīt nevienu opozīcijas priekšlikumu — to izprot burtiski. Man jāsāk domāt par mūsu iespējām loģiski domāt, sevišķi pēc beidzamajiem notikumiem, kas risinās Latvijā. Gribētu vēl atzīmēt, ka noteikumi par zemes atsavināšanu nebūtu bijuši, ja cilvēkiem, kas šo zemi pārdevuši jeb faktiski to noformēja kā dāvinājumu Rīgas tirdzniecības brīvostas teritorijā, par to bija jādomā. Tiem, kas dāvināja šo zemi diviem cilvēkiem, un nav svarīgi, vai tas ir Perepjolkins vai Vistiņš, vai Ērglis, Pūce vai Vanags, bet katrā ziņā ir jādomā, kam savu zemi pārdot, ja vispār drīkst pārdot Latvijas zemi, kas tomēr mums ir vienīgā. Šī valsts mums ir vienīgā, kur mēs varam runāt un dziedāt latviski.

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Es gribu pakavēties pie Saeimā izskatāmā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Saeima akceptēja šos grozījumus otrajā lasījumā, un šobrīd ir skaidrs, ka ar 1998.gada 1.janvāri vēlētu pašvaldību vietā sāks darboties rajonu padome, kas veidojas no pilsētu un pagastu pašvaldību priekšsēdētājiem. Pēc sava rakstura šī rajona padome vairāk līdzinās pašvaldības formai, tāpēc frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iesniedza priekšlikumu, lai saglabātu rajona padomei šo pašvaldību statusu. Kāpēc? Tāpēc, ka rajona padome ir publisko tiesību subjekts un tās lēmumi likuma ietvaros ir saistoši publisko un privāto tiesību subjektiem. Tai ir savs patstāvīgs budžets, tai ir savs īpašums, tā risina pašvaldībai piekrītošās pastāvīgās funkcijas. Kādas tās ir? Tās ir sabiedriskā transporta pakalpojumi, pārstāvēt rajonu, pilsētu un pagastu pašvaldības reģionālās slimo kasēs, organizēt rajonu nozīmes izglītības, kultūras un sporta pasākumus un vairākus citus. Likumdošanas, it īpaši Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, ilgi domāja, kādas funkcijas varētu deleģēt pilsētu un pagastu pašvaldībām, kuras līdz šim risināja rajonu pašvaldības, un konstatēja, ka vairākas funkcijas šodien diemžēl ir reģionāla rakstura un tās nevar nodot vietējām pilsētām vai pagastiem.

Ņemot vērā šos manis iepriekšminētos argumentus, pēc sava rakstura šī rajona padome vairāk piekrīt pašvaldībai, arī Saeima ar lielu balsu vairākumu atbalstīja mūsu frakcijas iesniegto priekšlikumu, ka tiek saglabātas rajonu padomes pašvaldības statuss. Tas ir ļoti būtisks solis, jo mēs ar to esam paziņojuši, ka Latvijā saglabājas divu veidu pašvaldības. Vie-tējās pašvaldības, kas ir pilsētu un pagastu pašvaldības, un arī reģionālās pašvaldības, kas ir rajonu pašvaldības. Ko tas dod? Tas dod to, ka šīm rajonu padomēm, kuras risina šīs pašvaldībai piederošās funkcijas, ir jāuzņemas problēma ar īpašuma lietām, kas varētu parādīties, ja tā nebūtu pašvaldība. Tas dod rajona padomei pārstāvniecību starptautiskajās organizācijās un līdzdalību reģionālos projektos, un tas arī nostiprina priekšnosacījumus demokrātiskai normai un tālākai teritoriālās reformas turpināšanai.

Tāpat tika atbalstīti vairāki citi frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iesniegtie priekšlikumi. Katrā gadījumā darbs pie šī likumprojekta turpināsies, jo vēl ir daudz precizējumu, bet esmu priecīgs, ka Latvijā ir saglabāta šī reģionālā pašvaldība.

Protams, šodien tika izskatīti arī ļoti daudzi citi dokumenti, bet tos jau komentēja iepriekšējie runātāji.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija): Diemžēl divu dienu laikā bija jānovēro īpatnēji jauna parādība Latvijas Saeimas praksē. Varbūt pat ne jauna parādība, bet kas ik pa laikam tiek kultivēta. Tas ir, kad ar valdošā vairākuma īkšķi uz augšu tiek panākts tas, ka tiek samazināts diskusiju laiks. Iespējams, ka šeit parādās cienījamā J.Dobeļa kunga koncepcija, ka pļāpātavā nav ko gari runāt, it sevišķi, ja to nolēmusi Sadarbības padome, tad deputātiem ir piecas minūtes, ko runāt par projektiem. Bet parlamntārā demokrātijā diskutē un apspriež, līdz atrod optimālos variantus, kas ir pieņemami sabiedrībai.

Diemžēl divas dienas pēc kārtas valdošais vairākums vienkārši centās apspiest diskusiju, kaut arī daudzi likumprojekti bija ļoti kardināli un aktīvi, bija problēmas, kuras jārisina. Kaut vai klasiskais piemērs, ka vakardienas sēde beidzās ar skaļu un ilgstošu diskusiju par to, vai pastāvīgais iedzīvotājs var būt stjuarts lidmašīnā un vai viņš var būt lidmašīnas apkalpes loceklis. Beidzot tomēr tas tika panākts, kaut arī veidoja paradoksālu situāciju, ka līdz šim tas bija profesijas aizliegums.

Tāpat arī vakardienas ārkārtas sēde šodien beidzās ar to, ka kārtējo reizi netika izskatīta Satversme, un, iespējams, ka tas bija pilnīgi pareizi, jo šīsdienas sēde beidzās ar vēlēšanu likumu. Ir redzams un saprotams, ka Saeimas vēlēšanu likums tiks izskatīts ļoti smagās diskusijās, jo tur daudzi ir ļoti kardināli priekšlikumi, tajā skaitā arī priekšlikums par to, ka būtu jāatsakās no dubultās pavalstniecības,— balotējas un piedalās un var kļūt par Saeimas deputātiem tikai Latvijas pilsoņi, jo citādi veidojas paradoksāla situācija, ka ir labākas klases Latvijas pilsoņi un sliktākas. Un ja būs tāda situācija, ka cilvēks ir gan Amerikas Savienoto Valstu senāta loceklis, gan Latvijas parlamenta deputāts? Tad īsti kuras valsts intereses šis cilvēks pārstāvēs?

Tāpat diemžēl man kā opozīcijas pārstāvim jānorāda, ka bija arī Tautas saskaņas partijas iniciatīva kopā ar sociālistu pārstāvi A.Bartaševiča kungu par dzīvojamo telpu īres likuma grozījumiem, kur bija paredzētas izmaiņas daudzās pašvaldībās, tajā skaitā arī Rīgā un reģionos, kur tiek pieskaitīti īres maksai vēl klāt dažādi papildu maksājumi. Mēs piedāvājam, ka šādi papildu maksājumi nedrīkst tikt izdarīti. Tomēr valdošais vairākums pat nepacentās iedziļināties, un šis mūsu priekšlikums tika noraidīts. Tādēļ šīsdienas debates, protams, bija ļoti spraigas, un es domāju, arī nākošā nedēļa sāksies ar spraigiem projektiem, ar to pašu Saeimas vēlēšanu likumu, kur būs uzmanīgi jāska-tās, jo tas ir viens no pamatiem Latvijas demokrātijai. Iespējams, ka pēc tam, ja Saeimas vēlēšanu likums tiks pieņemts demokrātiski, tad arī tiks pieņemti grozījumi Satversmē.

Pēc izdevuma “Saeimas Vēstis”,

Nr.123