Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā

Izdarīt Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23. nr.; 2004, 2. nr.; 2005, 15. nr.; 2006, 1., 14. nr.; 2007, 9., 14. nr.; 2008, 24. nr.; 2009, 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 100., 155., 193. nr.; 2010, 178. nr.; 2011, 117. nr.; 2013, 128., 188., 232. nr.; 2015, 227. nr.; 2016, 125. nr.; 2017, 203., 253. nr.; 2018, 36. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus "laikraksts "Latvijas Vēstnesis"" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "oficiālais izdevums "Latvijas Vēstnesis"" (attiecīgā locījumā).

2. 4. pantā:

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā noskaidro publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc tāda nekustamā īpašuma, kurš nodots privatizācijai un kura privatizācija ir izbeigta vai privatizācijas tiesības nav izmantotas likumā noteiktajā termiņā, pēc tāda nekustamā īpašuma, kurš atzīts par bezmantinieku vai bezīpašnieku mantu, kā arī vajadzību pēc zemes starpgabala un tāda nekustamā īpašuma, kura kadastrālā vērtība ir zemāka par 5000 euro.";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Atsavināšanas ierosinājums nav nepieciešams tāda valsts nekustamā īpašuma atsavināšanai, kurš nodots privatizācijai un kura privatizācija ir izbeigta vai privatizācijas tiesības nav izmantotas likumā noteiktajā termiņā, izņemot šā panta ceturtās daļas 3., 4. un 9. punktā minētos gadījumus."

3. 5. pantā:

izslēgt otrās daļas otro teikumu;

papildināt pantu ar 3.¹, 3.² un 3.³ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama tāda valsts īpašumā esoša nekustamā īpašuma pārdošanai, kurš nodots privatizācijai un kura privatizācija ir izbeigta vai privatizācijas tiesības nav izmantotas likumā noteiktajā termiņā, un kurš atrodas privatizāciju veicošās institūcijas valdījumā. Lēmumu par šāda nekustamā īpašuma pārdošanu pieņem valsts īpašuma privatizāciju veicošā institūcija.

(3²) Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama tāda nekustamā īpašuma pārdošanai, kurš atzīts par bezmantinieku vai bezīpašnieku mantu un attiecībā uz kuru nav pieteiktas kreditoru pretenzijas, kā arī nav saņemts publiskas personas institūcijas pieteikums par nepieciešamību saglabāt to publiskas personas īpašumā. Lēmumu par šāda nekustamā īpašuma pārdošanu pieņem institūcija, kuras valdījumā tas nodots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā. Šī panta daļa neattiecas uz nekustamo īpašumu, kas minēts likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 8. panta otrajā, trešajā, ceturtajā un 4.¹ daļā.

(3³) Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama valsts zemes starpgabala un tāda nekustamā īpašuma pārdošanai, kura kadastrālā vērtība ir zemāka par 5000 euro. Lēmumu par šajā panta daļā minēto valsts nekustamo īpašumu pārdošanu pieņem attiecīgā nekustamā īpašuma valdītājs. Ja šā likuma 4. panta ceturtās daļas 1. vai 3. punktā minētā persona iesniegusi atsavināšanas ierosinājumu, lēmumu par zemes starpgabala pārdošanu pieņem divu mēnešu laikā pēc tam, kad iesniegts atsavināšanas ierosinājums, ja tam pievienoti visi dokumenti, kas apliecina personas pirmpirkuma tiesības. Ja atsavināšanas ierosinājums saņemts par zemes starpgabalu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, lēmumu par atļauju atsavināt zemes starpgabalu pieņem divu mēnešu laikā no dienas, kad tas ierakstīts zemesgrāmatā.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija vai tās noteikta iestāde vai amatpersona divu mēnešu laikā pēc tam, kad šā likuma 4. panta ceturtās daļas 3. un 4. punktā minētās personas noteiktā kārtībā iesniegušas atsavināšanas ierosinājumu un tam pievienojušas visus dokumentus, kas apliecina personas pirmpirkuma tiesības, pieņem lēmumu par attiecīgā zemesgabala pārdošanu. Ja atsavināšanas ierosinājums saņemts par apbūvētu zemesgabalu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, lēmumu par atļauju atsavināt atvasinātas publiskas personas īpašumā esošu apbūvētu zemesgabalu atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija vai tās noteikta iestāde vai amatpersona pieņem divu mēnešu laikā no dienas, kad apbūvētais zemesgabals ierakstīts zemesgrāmatā.";

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

"(4¹) Ja atsavināšanas ierosinājums saņemts par atvasinātas publiskas personas zemes starpgabala vai tāda nekustamā īpašuma pārdošanu, kura kadastrālā vērtība ir zemāka par 5000 euro, lēmumu par tā pārdošanu pieņem atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija vai tās noteikta iestāde vai amatpersona divu mēnešu laikā pēc tam, kad iesniegts atsavināšanas ierosinājums. Ja atsavināšanas ierosinājums saņemts par zemes starpgabalu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, lēmumu par atļauju atsavināt zemes starpgabalu atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija vai tās noteikta iestāde vai amatpersona pieņem divu mēnešu laikā no dienas, kad zemes starpgabals ierakstīts zemesgrāmatā.";

papildināt pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(11) Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama tāda nekustamā īpašuma pārdošanai, kurš atzīts par bezmantinieku mantu saskaņā ar Civillikuma 416. pantu un attiecībā uz kuru ir pieteiktas kreditoru pretenzijas, bet kura izsole atzīta par nenotikušu un zvērinātam tiesu izpildītājam nav normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegts lūgums rīkot otro izsoli vai izsole atzīta par nenotikušu un zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka arī otrajā izsolē nekustamo īpašumu varētu būt neiespējami pārdot vai pārdošanas izmaksas varētu pārsniegt no pārdošanas iegūto naudas summu. Lēmumu par šāda nekustamā īpašuma pārdošanu pieņem institūcija, kuras valdījumā tas nodots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā zvērināts tiesu izpildītājs nodrošina bezmantinieku mantas pārvaldīšanu, apsardzību, novērtēšanu, atsavināšanu, kreditoru pretenziju apmierināšanu, realizācijas ieņēmumu sadalīšanu, tai skaitā zvērināta tiesu izpildītāja un zvērināta notāra izdevumu un amata atlīdzības segšanu, vai ieskaitīšanu valsts budžetā, kā arī nosaka drošības naudas apmēru. Šī panta daļa neattiecas uz nekustamo īpašumu, kas minēts likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 8. panta otrajā, trešajā, ceturtajā un 4.¹ daļā."

4. Izteikt 8. panta 1.³ daļu šādā redakcijā:

"(1³) Šā likuma 5. panta 3.¹, 3.² un vienpadsmitajā daļā minētā nekustamā īpašuma novērtēšanu organizē institūcija, kuras pārvaldīšanā tas atrodas."

5. Izteikt 9. panta 1.³ daļu šādā redakcijā:

"(1³) Šā likuma 5. panta 3.¹, 3.² un vienpadsmitajā daļā minētā nekustamā īpašuma pārdošanu organizē institūcija, kuras pārvaldīšanā tas atrodas."

6. Aizstāt 10. panta pirmajā daļā vārdus "Ministru kabineta vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcijas" ar vārdiem un skaitli "Ministru kabineta, atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcijas vai šā likuma 5. pantā minētās institūcijas (amatpersonas)".

7. Papildināt 11. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Rīkojot elektronisko izsoli, sludinājumu ievieto arī elektronisko izsoļu vietnē."

8. 12. pantā:

izteikt 1. un 2. punktu šādā redakcijā:

"1) izsolāmās mantas nosaukumu, atrašanās vietu, kadastra numuru un īpašnieku;

2) izsoles organizētāja nosaukumu un informāciju par to, kur un kad var iepazīties ar izsoles noteikumiem;";

izteikt 4. punktu šādā redakcijā:

"4) pieteikumu reģistrācijas un izsoles vietu un laiku, bet, ja rīko elektronisko izsoli, — izsoles sākuma un noslēguma datumu un laiku;";

papildināt 5. punktu pēc vārdiem "izsolāmās mantas nosacīto cenu" ar vārdiem "izsoles soli";

papildināt pantu ar 10. punktu šādā redakcijā:

"10) ja rīko elektronisko izsoli, — elektronisko izsoļu vietni, kur pieejama informācija par izsoles kārtību un nosacījumiem, ar kādiem personas var reģistrēties dalībai izsolē un piedalīties solīšanā."

9. Izteikt 15. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Izsole var būt mutiska, rakstiska, jaukta (mutiska un rakstiska) vai elektroniska."

10. 16. pantā:

izslēgt otrās daļas pirmo teikumu;

izslēgt trešo daļu.

11. Papildināt likumu ar 29.¹, 29.² un 29.³ pantu šādā redakcijā:

"29.¹ pants. Ja tiek rīkota elektroniska izsole, tā notiek elektronisko izsoļu vietnē, kas izveidota saskaņā ar Civilprocesa likuma 605.¹ pantu. Elektroniskā izsole notiek, ievērojot šo likumu, normatīvos aktus par kārtību, kādā veic darbības elektronisko izsoļu vietnē, un izsoles noteikumus.

29.² pants. Ja tiek rīkota elektroniska izsole, persona, kura vēlas piedalīties nekustamā īpašuma izsolē, 20 dienu laikā no izsoles sludinājumā norādītā izsoles sākuma datuma iemaksā izsoles organizētājam nodrošinājumu izsoles sludinājumā norādītajā apmērā un, izmantojot elektronisko izsoļu vietni, nosūta izsoles organizētājam lūgumu autorizēt to dalībai izsolē. Septiņu dienu laikā pēc pretendenta pieteikuma saņemšanas izsoles organizētājs autorizē dalībai izsolē pretendentus, kuri izpildījuši visus izsoles priekšnoteikumus. Izsolei autorizētie dalībnieki drīkst izdarīt solījumus visā izsoles norises laikā.

29.³ pants. (1) Elektroniskā izsole noslēdzas trīsdesmitajā dienā no izsoles sludinājumā norādītā izsoles sākuma datuma pulksten 13.00, bet, ja trīsdesmitā diena iekrīt brīvdienā vai svētku dienā, — nākamajā darbdienā līdz pulksten 13.00. Ja pēdējo piecu minūšu laikā pirms izsoles noslēgšanai noteiktā laika tiek reģistrēts solījums, izsoles laiks automātiski tiek pagarināts par piecām minūtēm. Ja pēdējās stundas laikā pirms izsoles noslēgšanas tiek konstatēti būtiski tehniski traucējumi, kas var ietekmēt izsoles rezultātu, un tie nav saistīti ar sistēmas drošības pārkāpumiem, izsoles laiks automātiski tiek pagarināts līdz nākamās darbdienas pulksten 13.00. Pēc izsoles noslēgšanas solījumus nereģistrē un elektronisko izsoļu vietnē tiek norādīts izsoles noslēguma datums, laiks un pēdējais izdarītais solījums.

(2) Izsoles organizētājs var pārtraukt izsoli, ja tās norises laikā saņemts elektronisko izsoļu vietnes drošības pārvaldnieka paziņojums par būtiskiem tehniskiem traucējumiem, kas var ietekmēt izsoles rezultātu. Paziņojumu par izsoles pārtraukšanu publicē elektronisko izsoļu vietnē."

12. Papildināt likumu ar 30.¹ pantu šādā redakcijā:

"30.¹ pants. (1) Ja izsoles noteikumos paredzēts nekustamā īpašuma nomaksas pirkums vai īpaši izmantošanas nosacījumi, pirkuma līgumu slēdz ar tādu juridisko personu, kuras nodokļu, tai skaitā nodevu un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksu, parāds Latvijā nepārsniedz 150 euro. Nodokļu nomaksu pārbauda pirms izsoles rezultātu apstiprināšanas, ņemot vērā informāciju, kas ievietota Ministru kabineta noteiktajā informācijas sistēmā — Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā nodokļu parādnieku datubāzē, kā arī pēdējos nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas sistēmā aktualizētos datus.

(2) Juridiskā persona, kura nosolījusi visaugstāko cenu, bet kurai šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā konstatēts nodokļu parāds, zaudē iesniegto nodrošinājumu (16. pants), un nekustamais īpašums tiek piedāvāts pircējam, kurš nosolījis nākamo augstāko cenu.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā pircējam — juridiskajai personai, kura nosolījusi nākamo augstāko cenu, — šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā tiek konstatēts nodokļu parāds, tas zaudē iesniegto nodrošinājumu (16. pants), bet mantas atsavināšana turpināma šā likuma 32. pantā noteiktajā kārtībā.

(4) Juridiskā persona, kura nosolījusi visaugstāko cenu vai nosolījusi nākamo augstāko cenu un kurai šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā konstatēts nodokļu parāds, var pierādīt tā neesību, iesniedzot:

1) attiecīgās personas vai tās pārstāvja apliecinātu izdruku no Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas vai Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par to, ka attiecīgajai personai nav nodokļu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu parādu;

2) Valsts ieņēmumu dienesta vai pašvaldības kompetentās institūcijas lēmuma kopiju par nodokļu samaksas termiņa pagarināšanu vai atlikšanu vai citus objektīvus pierādījumus par nodokļu parāda neesību."

13. Papildināt pārejas noteikumus ar 19. un 20. punktu šādā redakcijā:

"19. Grozījumi šā likuma 4. pantā par trešās daļas papildināšanu ar otro teikumu, grozījumi šā likuma 5. panta otrajā daļā un ceturtās daļas jaunā redakcija, kā arī grozījums par 5. panta papildināšanu ar 3.¹, 3.², 3.³, 4.¹ un vienpadsmito daļu, grozījumi 8. pantā par 1.³ daļas izteikšanu jaunā redakcijā, grozījumi 9. pantā par 1.³ daļas izteikšanu jaunā redakcijā, grozījumi 10. panta pirmajā daļā (saistībā ar tāda nekustamā īpašuma novērtēšanu un pārdošanu, kurš nodots privatizācijai vai atzīts par bezmantinieku vai bezīpašnieku mantu, un zemes starpgabala vai tāda valsts nekustamā īpašuma novērtēšanu un pārdošanu, kura kadastrālā vērtība ir zemāka par 5000 euro) stājas spēkā 2019. gada 1. novembrī.

20. Ministru kabinets līdz 2019. gada 31. oktobrim izdod šā likuma 4. panta trešās daļas otrajā teikumā minētos noteikumus."

Likums Saeimā pieņemts 2019. gada 20. jūnijā.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2019. gada 2. jūlijā