Ar ceļvedi latviešu valodā

Šo nedēļu sākot, 20.oktobrī, Rīgas Latviešu biedrības zālē svinēja oriģināla jaunizdevuma “Latviešu valodas prasmes līmenis” dzimšanas dienu.

Izdevumu finansējusi Eiropas Padome, grāmata iespiesta Vācijā, tā tapusi ar Somijas valdības atbalstu. Tālab klātesošie sirsnīgi sveica Rīgā iebraukušo somu delegāciju — tieslietu ministru Kari Hekemiesu, ministrijas valsts sekretāri Kirsti Risanenu, Starptautisko tiesību departamenta juristi Raiju Toivainenu, Turku pilsētas apelācijas tiesas tiesnesi Perti Liesivori, kā arī Somijas vēstnieku Latvijā Hannu Mikaelu Hemileinenu.

Grāmatas redaktore — Valsts valodas centra galvenās valsts valodas atestācijas komisijas priekšsēdētāja Dr.phil. Ieva Zuicena (viņa ir arī viena no manuskripta autorēm) atcerējās piecu autoru kopdarbu (grāmatas veidošanā piedalījusies arī Rīgas valsts tehnikuma skolotāja Iveta Grīnberga, Naturalizācijas pārvaldes metodiskās daļas vecākā referente Guna Martinsone, Valsts valodas centra galvenās atestācijas komisijas locekle Vija Piese, kā arī Latvijas Universitātes Sastatāmās valodniecības katedras vadītājs profesors Andrejs Veisbergs). Tas sācies 1994.gadā, un neaizmirstamas atmiņā palikušas vairākas dienas, kas 1995.gada maijā pavadītas Helsinku universitātē.

Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs atgādināja, ka Latvijā strādājošo ārvalstu diplomātu vidū ir personas, kas samērā īsā laikā apguvušas latviešu valodu. Turpmāk šajā ziņā talkā nāks jaunā grāmata.

Somijas tieslietu ministrs Kari Hekemiess norādīja, ka nelielām tautām ir ļoti būtiski saglabāt savu valodu, savu kultūru, savu nāciju. Šajā ziņā tās var auglīgi sadarboties, un grāmata ir labs sadarbības paraugs.

Jaunās grāmatas nozīmi uzsvēra Valsts valodas centra vadītāja Dzintra Hirša. Jau vistuvākajā laikā to kā velti saņems Latvijas skolu valdes un vismaz simt skolas dažādos novados, tā ar Kultūras ministrijas starpniecību nokļūs arī bibliotēkās.

Viens no izdevuma labvēļiem Džons L.M.Trims ievadvārdos raksta:

— “Latviešu valodas prasmes līmenis” ir viens no pēdējiem izdevumiem funkcionālo valodas aprakstu sērijā. Šie apraksti tika aizsākti 1974.gadā, kad Dr.J.A. van Eks ar Eiropas Padomes atbalstu publicēja pirmo šīs sērijas darbu — “Angļu valodas prasmes līmeni”. Tā aizsākās darbs pie valodu vienotas apguves sistēmas izveides pieaugušo izglītībā visā Eiropā. Līdz šim laikam ir publicēti un sagatavoti izdošanai vairāk nekā 20 šādu valodas aprakstu, tie kalpo par pamatu mācību programmu, līdzekļu un valodas eksāmenu izstrādei.

Laika gaitā funkcionālie valodu apraksti ir attīstījušies un papildinājušies, ietverot arī sociokultūras un saziņas stratēģijas aspektus. Ir izstrādāti 3 valodas prasmes līmeņi (Waystage, Threshold, Vantage), no kuriem būtiskākais un svarīgākais ir vidējais valodas prasmes līmenis (Threshold level).

Nesenās politiskās pārmaiņas Austrumeiropā ir sekmējušas Baltijas valstu nacionālo valodu strauju atdzimšanu. Neatkarības atgūšana, enerģiskie pasākumi valsts valodas statusa nostiprināšanā ļāvuši Baltijas valstu valsts valodām kļūt par neatņemamu sabiedriskās un politiskās dzīves sastāvdaļu.

Igauņu, latviešu un lietuviešu valodas prasmes līmeņi izstrādāti tieši, ņemot vērā šādu valsts valodas attīstību. Lingvistiskā situācija katrā valstī ir atšķirīga, tā ir ietekmējusi un joprojām ietekmē katras valsts valodas politiku, taču funkcionālais valodas apraksts sniedz labu pamatu reālistiskam komunikatīvo prasību novērtējumam tiem iedzīvotājiem, kam attiecīgā valsts valoda nav dzimtā. Šis modelis var arī lieti noderēt pilsonības un darba likumdošanas valodniecisko aspektu izstrādē un interpretācijā.

Es apsveicu Dr. Ievu Zuicenu un darba grupas dalībniekus ar šī izcilā darba pabeigšanu un vēlos pateikties Latvijas valdībai par iniciatīvu un projekta atbalstu, kā arī Dž.Šīla kungam un M.Lobēra kungam par vērtīgajām konsultācijām.”

... Un tā: vairāk nekā divsimt lielformāta lappuses, desmit nodaļas, ko papildina divi pielikumi — īss latviešu valodas gramatikas kopsavilkums un izmantotās literatūras saraksts. Bet konkrētāku ieskatu lai sniedz pirmā nodaļa (skat. zemāk).

“LV” informācija

I nodaļa.

Latviešu valodas prasmes līmeņa izstrādāšanas nepieciešamība, šī darba mērķis un uzdevumi

Latvijas neatkarības atjaunošanas process sākās ar plašu tautas kustību par latviešu valodu. No visām Baltijas valstīm rusifikācija Latviju bija skārusi vissmagāk. Atrodoties gandrīz 50 gadus PSRS sastāvā, latvieši bija spiesti vienlīdz labi prast gan latviešu, gan krievu valodu, turpretī slāvu tautu pārstāvjiem prast latviešu valodu nebija nepieciešams. Kad 1989.gadā Latvijā par valsts valodu tika pasludināta latviešu valoda, izrādījās, ka daudzi Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, pat Latvijas pilsoņi, neprot latviešu valodu vai prot to vāji. Lai Latvijā latviešu valoda varētu funkcionēt kā reāla, normāla valsts valoda, pirmām kārtām jāpanāk, lai latviešu valodu vismaz saziņas vajadzībām prastu visi Latvijas iedzīvotāji.

Šī uzdevuma sekmīgai un efektīvai veikšanai vispirms būtu pārkārtojama latviešu valodas mācīšanas sistēma skolās, kursos u.tml., valodas apguves pamatā liekot pasaulē izplatīto komunikatīvo pieeju. Šī valodas apguves metode ir izrādījusies vispiemērotākā caurmēra iedzīvotājiem, kuriem nepieciešams valodu apgūt saziņas vajadzībām.

Turpinājums — 7.lpp.

Valsts valodas centra Galvenās atestācijas komisijas locekle Vija Piese, priekšsēdētāja, grāmatas redaktore Dr.phil. Ieva Zuiceva, Valsts valodas centra vadītāja Dzintra Hirša Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”