VALSTSVĪRU DOMAS

Mēs, baltieši, neprasām privilēģijas — mēs tiecamies pēc savām tiesībām atgriezties Eiropā

Ģedimins Vagnoris, Lietuvas Republikas premjerministrs, — “Latvijas Vēstnesim”

Vecais kontinents ir jaunu pārmaiņu priekšā. Lietuvas Republika tiecas pēc pilnīgas līdzdalības Eiropas Savienībā. Nosacījumi, kas izvirzīti jaunajām dalībvalstīm, — stabila demokrātija, liberāla tirgus ekonomika un ES juridisko standartu ieviešana — Lietuvai ir saprotami un pieņemami.

Es ticu, ka stabilitāte Baltijas reģionā ir svarīga Eiropai, tāpat kā visai pasaulei. Es gribētu akcentēt, ka Lietuva savā pārejas periodā neprasa nekādas privilēģijas, neprasa īpašus nosacījumus. Mēs neprasām straujāku procesa attīstību vai noteiktu iestāšanās datumu. Mēs esam nobažījušies, ka ģeopolitisku iemeslu dēļ realās sarunas par iestāšanos ES, kurām mēs esam pilnībā gatavi, varētu netikt uzsāktas. Šāds lēmums varētu izraisīt dalījuma līnijas rašanos un Baltijas reģiona atdalīšanu Eiropā. Eiropas Komisijas viedoklis ir — ka Lietuva sasniegusi ievērojamus rezultātus ekonomikas reformu ieviešanā un likumdošanas harmonizācijā; mēs apmierinām dalībvalsts politiskās stabilitātes, demokrātijas līmeņa un cilvēka tiesību aizsardzības kritērijus.

Kaut arī Eiropas Komisijas secinājumi Lietuvai ir diezgan labvēlīgi, mēs nevaram piekrist tās secinājumam, atliekot sarunu sākšanu ar mūsu valsti. Lietuva apņēmīgi pilnveido savu reformu programmu. Mēs nevaram aizkavēt pārmaiņas ne tikai tādēļ, ka ilgojamies kļūt par ES dalībnieci, bet, pirmkārt un galvenokārt, raugoties no mūsu ekonomikas un iedzīvotāju interešu viedokļa. Straujš mūsu ekonomikas pieaugums uzsvērts Eiropas Savienības 1997. gada pavasara prognozēs. Tajā atzīmēts, ka vairums ekonomisko rādītāju Lietuvai ir labāki nekā kaimiņvalstīs un ka inflācijas, arī bezdarba, līmenis ir viens no zemākajiem starp Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm.

Ekonomisko reformu procesa panākumus apliecina nacionālā kopprodukta pieaugums. Pērn tas pieauga par 3,6 procentiem, šogad tiek sagaidīts pieaugums par 5 procentiem, un prognoze 1998. gadam ir 7 procenti nacionālā kopprodukta pieauguma. Inflācijas līmenis krītas: 1995. gadā tas bija 36 procenti, 1996. gadā — 13 procenti, un pēdējo 12 mēnešu laikā tas bijis tikai 8 procenti. Izraudzītā ceļa pareizumu apliecina arī mūsu budžeta deficīts: 1997. gadā tas nokrities līdz 1,9 procentiem un 1998. gadā acīmredzot nepārsniegs 1,6 procentus no nacionālā kopprodukta. Kopējais sabiedriskais parāds veido tikai 7 procentus no nacionālā kopprodukta apjoma. Pagājušā gada augustā bezdarba līmenis sasniedza 6,6 procentus, kamēr tajā pašā šī gada mēnesī tas bija 5,4 procenti.

Sekmīgi noritējušas arī psiholoģiskās izmaiņas: privātā iniciatīva kļūst dominējošā, iedzīvotāji izmanto brīvā tirgus un brīvās ekonomikas priekšrocības. Gandrīz visi agrākie valsts uznēmumi Lietuvā ir privatizēti. Pašlaik notiek lielās infrastruktūras uzņēmumu privatizācija. Ārzemju investori izrāda interesi par komunikāciju, telekomunikāciju un enerģētikas sektoriem. Šādi uzņēmumi var piesaistīt ārvalstu kapitālu, kā arī stiprināt mūsu ekonomisko suverenitāti un biznesa tradīcijas.

Lietuvas ekonomika ir maksimāli liberalizēta, kā atzīmēts Freizera institūta 1997. gada ziņojumā par pasaules ekonomisko brīvību. Institūta neatkarīgie eksperti atzīmē, ka Lietuva ir otrajā vietā starp visām Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm.

Pēdējā gadā Lietuva pieredzēja lielu ārvalstu investīciju pieaugumu. Analīze rāda, ka investīcijas 1997. gadā varētu pieaugt par 65 procentiem. Nākamgad, kad lielākie infranstruktūras uzņēmumi būs pārdoti un lielie investīciju projekti iedzīvināti, gaidāms jauns investīciju pieplūdums.

Es esmu pārliecināts, ka Lietuva gatavojas kļūt par pilnvērtīgu partneri ES tirgos. Pēc pirmās pārstrukturēšanas pakāpes, kas tagad pabeigta, vairāk nekā 60 procenti firmu spēj ražot preces, kas pieprasītas gan pašmāju, gan arī ārvalstu tirgū. Nākamā pakāpe būs lielo uzņēmumu pārstrukturēšana, kas prasīs lielākus fondus, tādējādi sekmīgs rezultāts būs atkarīgs no spējas piesaistīt ārvalstu kapitālu.

Lietuva izvēlējusies atvērtās ekonomikas ceļu un iet pa to. Mēs esam liberalizējuši tirdzniecību ar Eiropas Savienības valstīm, EFTA un pat CEFTA valstīm, Baltijas valstīm un Ukrainu.

Es gribētu uzsvērt, ka Lietuva nav lauksaimniecības valsts. Ikgadējais lauksaimniecības produkcijas apjoms ir tikai 1 miljards ASV dolāru, un mums nākas importēt vairāk par to. Lietuvas lauksaimniecības produktu eksports uz ES valstīm ir divreiz mazāks nekā imports no ES.

Eiropas Savienības tirdzniecības partneri Lietuvā produktus importē galvenokārt no Rietumeiropas, un Lietuvas produkti tiek eksportēti galvenokārt uz Krieviju un citām NVS valstīm.

Starp citu, tādas mazas valsts kā Lietuvas iestāšanās Eiropas Savienībā neietekmē ES atbalsta fondu izlietojumu, un tas neskartu nevienas valsts intereses. Lietuva strauji attīstās, mēs negribam un nemeklējam iespēju dzīvot uz citu valstu rēķina.

Vēsture pierādījusi, ka labas, ekonomiskajā sadarbībā balstītas valstu attiecības ir svarīgas jebkurā gadījumā, bet īpaši starp tuviem kaimiņiem. Lietuva ir radījusi draudzīgu kaimiņattiecību klimatu. Mēs priecājamies uzturēt šādas attiecības ar abām pārējām Baltijas valstīm mums kaimiņos, arī ar Krieviju un Poliju. Es ticu, ka prezidentu konference Viļņā, kurā piedalījās 12 Viduseiropas valstu prezidenti, bija šādu labu kaimiņattiecību simbols.

Lietuva ir izraudzījusies strauju reformu pabeigšanas ceļu — stingru finansiālo un monetāro politiku, maksimālu ekonomikas liberalizāciju. Mēs pastāvīgi esam pievērsuši uzmanību cīņai ar kriminalitāti un korupciju, Lietuvas austrumu robežas nostiprināšanai un tiesību sargāšanas un izpildvaras institūciju reorganizācijai.

Vairumu sasniegumu Eiropas Komisija, aptverošā analīzē par valsts gatavību pildīt ES dalībvalsts saistības ir novērtējusi pareizi, tomēr dažās jomās izmantota novecojusi informācija, ir vairākas neprecizitātes. Valdība pēc piezīmju izanalizēšanas paātrinājusi reformu procesu norādītajās jomās. Mēs Eiropas Komisijai iesniedzām jaunākos datus par sasniegto progresu un akcentējām vairākus rādītājus. Tā nav diskusija ar Eiropas Savienību. Tas ir konstruktīvs dialogs, meklējot objektīvu vērtējumu. Jo vairāk tāpēc, ka Komisijas rekomendācijas nereti saskan ar valdības programmu līdz 2000.gadam. Tādējādi liels skaits piedāvāto reformu jau ir īstenotas.

Saskaņā ar sasniegtajiem rezultātiem ekonomiskajās reformās un demokrātijas attīstībā Lietuva ir pilnīgi spējīga sākt reālas sarunas par iestāšanos ES vienlaikus ar citiem pirmā viļņa kandidātiem.

Mēs ierosinām ES valstu vadītājiem, kuri 1997. gada decembrī Luksemburgas padomē pieņems galīgo lēmumu sākt sarunas ar jaunām valstīm, ka viņiem vajadzētu ņemt vērā Lietuvas patiesos sasniegumus. Jaunākā attīstība rāda, ka galvenie kandidātvalstīm noteiktie kritēriji ir izpildīti. Mēs neizvirzām nekādus nosacījumus par sarunu beigām, mums nav nekādu īpašu lūgumu attiecībā uz pārejas periodu. Taču Luksemburgas samita politiskais lēmums mums ir ļoti svarīgs . Tas nozīmēs, ka mēs varam nodrošināt savas tiesības atgriezties Eiropā, no kuras mēs tikām izgrūsti pretēji savai gribai.

“Latvijas Vēstneša” (Jānis Ūdris) tulkojums no angļu valodas

“Latvijas Vēstneša” redakcija pateicas Lietuvas Republikas vēstniecībai par sadarbību šīs publikācijas tapšanā.