Samazinās ārpusbiržas darījumu skaits

Informējot par norisēm Rīgas Fondu biržā

Aizvadītajā nedēļā Rīgas fondu biržā turpināja samazināties ārpusbiržas darījumu skaits, sasniedzot vairs tikai 30 procentus. Lielākais apgrozījums vienas dienas laikā, kas tika sasniegts 13. oktobrī — 624 tūkstoši latu. Vēl viens savdabīgs rekords — pirmdien viena uzņēmuma lielāko apgrozījumu panāca “Balta”. Salīdzinot ar pagājušo nedēļu, Dova–Džonsa indekss Rīgas Fondu biržā ir palielinājies par desmit punktiem un sasniedzis 492,34 punktus. Tāpat par 10 miljoniem latu ir palielinājusies tirgus kapitalizācija, nedēļas beigās sasniedzot 281,23 miljonus latu.

Runājot par uzņēmumu darbību biržā, līderes pozīcijas ieņem akciju sabiedrība “Unibanka”, kuras akciju cena palielinājusies no 4,62 līdz 4,75 latiem, atstājot aiz sevis akciju sabiedrību “Balta”, kuras akciju cena attiecīgi nedēļas laikā ir samazinājusies no 8,03 līdz 6,80 latiem. Labāko uzņēmumu sarakstā pēc ilgāka laika ir arī akciju sabiedrība “Lode”, kas patlaban ir trešajā vietā. Tās akciju cena palielinājusies no 2,59 līdz 2,85 latiem.

Kā uzskata Rīgas Fondu biržas speciālisti, “Balta” savas pozīcijas zaudē tāpēc, ka vērojamas lielas cenu svārstības un ir samazinājies izpildīto uzdevumu skaits. Piemēram, ja laikā no 6. līdz 10. oktobrim “Baltai” bija izpildīti 63 uzdevumi, tad pagājušajā nedēļā — tikai 30.

Kopumā izpildīto uzdevumu skaits biržā pieaudzis aptuveni par 200 un bija 1354. Patlaban noteikta cena uzņēmuma “Paraugtipogrāfija” akcijām – tā ir 0,81 lats. 20. oktobrī Brīvajā sarakstā iekļauta arī akciju sabiedrība “Poligrāfists”.

Korespondētājbiedra statuss

Rīgas Fondu birža kā pirmā no Baltijas valstu biržām ir ieguvusi korespondētājbiedra statusu Starptautiskajā Fondu biržu federācijā. Šādu statusu piešķir biržām, kas atbilst noteiktiem kritērijiem. Biržai jādarbojas plašas sabiedrības interesēs un jānodrošina visiem investoriem vienādas iespējas, tām jāveicina ilgtermiņa kapitāla piesaiste un līdz ar to jāieņem nozīmīga vieta valsts dzīvē.

Korespondētājbiedra statuss ir pirmā pakāpe ceļā uz biržas uzņemšanu par biedru Starptautiskajā Fondu biržas federācijā. Stāsta Rīgas Fondu biržas prezidents Uldis Cērps :

— Mūsu Fondu birža ir vienīgā birža Baltijas valstīs, kas uzņemta par korespondētājlocekli Starptautiskajā Fondu biržu federācijā un viena no nedaudzajām Austrumeiropas valstu biržām. Šobrīd Starptautiskajā Fondu Biržu federācijā ir 50 biedri, bet no Austrumeiropas valstīm uzņemtas Polijas un Slovēnijas Fondu biržas, kas darbojas jau sešus gadus. Šis jaunais statuss ne vien nozīmē Rīgas Fondu biržas starptautisku atzīšanu, bet arī dod iespēju ciešāk sadarboties ar pārējām pasaules biržām, gūt pieredzi, nodrošināt plašāku informācijas apmaiņu, kā arī iesaistīties starptautiskajā finansu tirgū.

Banku konferencē

Aizvadītajā nedēļā Rīgā viesnīcā Radisson SAS notika Starptautiskā banku konference “Bankas un finanses Baltijā '97", kuras organizēšanā bija iesaistījusies arī Rīgas Fondu birža. Tajā piedalījās ap 330 dalībnieku, lielākoties no Rietumeiropas un ASV. Ulda Cērpa komentārs:

— Pirmo reizi šajā ikgadējā konferencē, kas notika trešo gadu pēc kārtas, uzmanība fokusējās ne vien uz Baltijas, bet arī Austrumeiropas valstīm. Tas ir ļoti pozitīvi, jo varam salīdzināt tos procesus, kas notiek šeit, ar tiem, kas risinās, piemēram, Polijā, Čehijā. Bija arī referāti par procesiem Krievijā. Tas piešķīra šai konferencei reģionālu raksturu. Pozitīvi ir arī tas, ka tika nolemts: nākamā, ceturtā konference notiks Rīgā.

Kādi ir šajā konferencē izdarītie svarīgākie secinājumi? Man bija izdevība kopā ar Eiropas Biržu federācijas ģenerālo koordinatoru Žanu Pjēru Pelinku vadīt tieši kapitāltirgus sekciju. Izvērtējot situāciju, kādā atrodas Baltijas valstu bankas, jāatzīst, ka visās Baltijas bankās ilgtermiņa kredīti tiek finansēti vai nu no īstermiņa pasīviem nacionālajā valūtā, vai arī no ilgtermiņa pasīviem ārvalstu valūtā, bet trūkst ilgtermiņa pasīvu vietējā valūtā. Tāpēc vietējām bankām un vietējai banku sistēmai būtu ļoti svarīgs kapitāla tirgus, lai piesaistītu ilgtermiņa pasīvus vietējā valūtā. Ar to arī lielā mērā izskaidrojamas Igaunijā pašlaik notiekošās publiskās emisijas, ko gatavojas laist apgrozībā vairākas bankas. Izskanēja interesanta prognoze par attīstības scenārijiem Baltijā. Konkrēti tika atzīmēts, ka Latvijā šī attīstība varētu būt straujāka, pateicoties privatizācijai. Lietuvā esošie uzņēmumi, kas atrodas biržā, varētu pieaugt cenā. Eksistē ļoti daudz viedokļu attiecībā uz cenu līmeni Igaunijā. Prognozē, ka cenu līmenis varētu būt diezgan augsts. Tā ka būs interesanti vērot Igaunijas fondu tirgu, kad tiks izlaistas šīs publiskās emisijas.

Konference bija unikāla veiksme Latvijai, jo piedalījās ļoti ievērojami ārvalstu speciālisti, tai skaitā no Lielā sešnieka firmām. Tas nozīmē, ka Baltijas tirgus no mazpazīstama kļūs par nopietnu partneri, ar ko varētu rēķināties.

“Olainfarm” — par jaunu tehnoloģiju ieviešanu

Pēdējās nedēļās ievērojamu interesi izraisījusi akciju sabiedrības “Olainfarm” darbība. Ievērojamais akciju cenu kāpums un tagad jau kritums liecina par pārmaiņām uzņēmumā. Preses konferencē ar uzņēmuma darbību iepazīstināja finansu direktors Salvis Lapiņš :

— Piecu mēnešu laikā kopš uzņēmuma privatizācijas apgrozījums sasniedzis 2,94 miljonus latu, tīrā peļņa — 1,22 miljonus latu. Jāpiebilst, ka šie rezultāti sasniegti vasaras mēnešos, no aprīļa līdz septembra beigām, kas farmācijas biznesam nav no pateicīgākajiem. Septembrī vien apgrozījums sasniedza 1,2 miljonus latu, kas liecina par rudens sezonas iestāšanos un attiecīgi farmācijas biznesa aktivizēšanos. Gaidāms, ka laika posmā līdz martam šāds apgrozījuma līmenis var saglabāties un nedaudz arī augt.

Uzņēmuma “Olainfarm” kontrolpaketes īpašnieks ir SIA “Olainfarm”. Ar uzņēmuma nākotnes plāniem iepazīstināja tā direktors Valērijs Maligins :

— Gribu atgādināt, ka patlaban “Olainfarm” pamatkapitāls ir 5 miljoni latu. Saskaņā ar privatizācijas noteikumiem, SIA “Olainfarm” ir jāinvestē akciju sabiedrībā “Olainfarm” 2 miljoni latu, emitējot 2 miljonus akciju. Rūpīgi apsverot tehniskos un tehnoloģiskos jautājumus, nonācām pie slēdziena, ka šī summa ir nepietiekama. Tāpēc tika nolemts pārdot daļu uzņēmuma akciju — no 800 tūkstošiem līdz vienam miljonam, un visi iegūtie līdzekļi tiks izlietoti uzņēmuma rekonstrukcijai. Tā jau būs pietiekama summa, lai veiktu pilnīgu tehnoloģisko iekārtu rekonstrukciju cehos atbilstoši starptautiskajām prasībām un pārietu uz ražošanu atbilstoši GMP ( labas ražošanas prakses) standartiem. Divu gadu laikā uzņēmums varētu kļūt par vadošo farmaceitisko preparātu ražotāju Baltijā un vienu no nedaudzajiem Austrumeiropā ar pilnu GMP sertifikātu. Patlaban uzņēmumam “Olainfarm” izsludināts starptautiskais tenders, kurā piedalās 17 ārvalstu kompānijas, lai veiktu faktiski jauna uzņēmuma būvniecību mūsu teritorijā. Tas būs tablešu, ziežu un sīrupu gatavo formu uzņēmums. Šāds projekts, pēc mūsu aprēķiniem, izmaksās aptuveni 8 miljonus dolārus. Tādi ir mūsu plāni, tāpēc visi iegūtie līdzekļi tiks izlietoti šī projekta realizēšanai. Tas palīdzēs uzņēmumam palielināt ražošanu vismaz divas reizes un produkcijas sortimentu – vismaz četras reizes.

— Kā uzņēmuma rentabilitāti ietekmēs ziemas sezona?

— Mūsu uzņēmums ir ļoti liels, daudzi cehi ir apkurināmi, tādēļ palielināsies elektroenerģijas izlietojums un radīsies izmaksas apmēram 50 tūkstošu latu apmērā, kas veido aptuveni 20 procentus no kopējiem izdevumiem, rentabilitāte līdz ar to samazināsies.

Atšķirībā no citiem līdzīga rakstura farmaceitiskiem uzņēmumiem “Olainfarm” raksturīgs pilns ražošanas cikls. Netiek tērēti līdzekļi izejvielu iegādei Ķīnā vai Vācijā, vai kādās citās valstīs. Mums ir nodrošināta nepārtraukta tehnoloģiskā ķēde. Tāpēc arī rentabilitāte ir augstāka nekā citos farmaceitiskajos uzņēmumos. Mēs neiepērkam dārgus pusfabrikātus — substances, bet gan lētas izejvielas. Tam ir divi plusi — lētums un arī kontrolējama kvalitāte.

— Vai uzņēmumā ir zāļu un pusfabrikātu uzkrājumi?

— Mēs strādājam vasarā, jo tad šis process ir krietni lētāks, līdz ar to veidojas arī zāļu uzkrājumi. Mēs esam pārliecināti, ka to visu pārdosim, tāpēc krājumi ir ievērojami lieli.

— Vai ir palikuši krājumi arī no valsts uzņēmuma pastāvēšanas laikiem?

— Jā, ir palikuši, bet tie iegādāti par Pasaules Bankas kredītu. Tā nav gatavā produkcija, tie ir pusfabrikāti. Palicis ļoti daudz nelikvīdu, tāpēc domājam, kā tos izmantot. Bet tas ir ļoti sarežģīts process. Atlikumi ir novērtēti bilancē pēc iegādes vērtības.

— Kā jūs esat tikuši galā ar visām valsts uzņēmuma saistībām?

— Kā zināms zaudējumi uzņēmumam bija ļoti lieli. Vislielākie, protams, radās 1992. gadā, kad “Olainfarm” tika slēgta un nestrādāja. Iznāca tā, ka par triju cilvēku kriminālo darbību tika sodīti visi 900 strādājošie. Turklāt ķīmijas rūpniecībā to nedrīkstēja darīt, jo radās milzīgi zaudējumi. Pa šo laiku radās ļoti lieli parādi — sociālā nodokļa, komunālo maksājumu un daudzi citi. Patlaban valsts iestādes ir sapratušas, ka tas ir viss labojams. Parādi ir palikuši apmēram 2 miljonu latu vērtībā, tie ir galvenokārt nodokļu parādi. Patlaban Finansu ministrijā esam iesnieguši nodokļu parādu atmaksas grafiku. Divu nedēļu laikā to saskaņosim. Ar Olaines domi mēs saskaņojam municipālo parādu nomaksu. Arī šie jautājumi ir nokārtojami. Plānojam divu divarpus gadu laikā visus parādus segt.

Bet attiecībā uz Pasaules Bankas kredītu, kas ir paņemts uz 17 gadiem dolāros ar 7,5 procentu likmi gadā, jāteic, ka sāksim to tūlīt pilnā apjomā atmaksāt. Procentu nomaksu vairāk nekā 100 tūkstošu dolāru apjomā esam veikuši jau septembrī.

— Vai jūs neplānojāt veikt parādu kapitalizāciju?

— Mēs bijām domājuši to darīt, bet situācija bija mums nelabvēlīga. Pamatparāda un pamatparāda palielinājuma attiecība bija slikta. Cik man zināms, uzņēmumiem parasti ir ap 70 procentiem pamatparāda un 30 procenti pamatparāda palielinājuma, kas ir dzēšams par sertifikātiem. Mums šī attiecība bija 93 procenti pret 7 procentiem. Apsverot parādu kapitalizācijas iespēju, nācām pie secinājuma, ka faktiski mēs iegādātos akcijas par to biržas vērtību. Valsts budžets dabū akcijas par to nominālvērtību, bet patlaban biržas vērtība pārsniedz nominālvērtību apmēram divas reizes. Kapitalizācijai pakļaujamā summa bija apmēram 1 miljons latu.

— Cik liela ir strādājošo vidējā izpeļņa?

— Vidējā alga augustā bija 154 lati. Jāpiebilst, ka mēs dotējam uzņēmuma ēdnīcu, kur iespējams paēst pusdienas par 40 līdz 70 santīmiem. Ar uzņēmuma transportu vedam strādājošos uz un no darba — no Rīgas uz Olaini un atpakaļ.

Strādājošajiem ir iespēja uzņēmumā saņemt medicīniskos pakalpojumus, pie mums strādā stomatologs. Tāpat noteikta piemaksa darba algai par katru bērnu. Vasarā uzņēmumā strādājošo bērni var atpūsties nometnē Asaros. Vecākiem jāmaksā tikai 18 lati maiņā. Šovasar šo iespēju izmantoja 200 bērni.

— Kad jūs plānojat sākt celtniecību uzņēmumā?

— Domāju, ka tas notiks pēc tam, kad būsim nomaksājuši nodokļu parādus. Tas nekādus sarežģījumus neradīs.

— Kādu jūs plānojat šā gada peļņu?

— Prognozējām, ka iegūsim 1 miljonu 90 tūkstošus latu. Bet miljona robežu jau esam tagad pārsnieguši. Tātad prognoze ir piepildījusies.

— Kādas būs gaidāmās dividendes?

— Grūti pateikt, jo to nosaka akcionāru pilnsapulce. Bet mēs ieteiktu pirmos divus gadus dividendes neizmaksāt, jo tiešām pietiekami daudz iekšējo investīciju vajadzību. Tas vispirms attiecas uz nodokļu parādu nomaksu. Tāpēc aicinām akcionārus parādīt izpratni un uzskatīt “Olainfarm” par vidēja termiņa investīciju.

SIA “Olainfarm” ir noslēgusi mandāta līgumu ar akciju sabiedrību “Hansabank-Latvija” par akciju pārdošanu. Akciju emisijas nebūs, tiks realizētas “Olainfarm” akcijas. Līdz ar to akciju cenu krišanās nav paredzama. Kontrolpaketes īpašnieks nemainīsies, bet, ja arī turpmāk būs nepieciešamas investīcijas, nākamajiem investoriem tas nebūs principiāls jautājums. SIA “Olainfarm” uzskata, ka galvenais ir tas, lai rūpnīca attīstītos, lai tiktu radītas jaunas darba vietas un izmantotas visjaunākās iekārtas un tehnoloģijas.

Ingrīda Rumbēna, “LV”