Ministru kabineta rīkojums Nr. 346

Rīgā 2019. gada 12. jūlijā (prot. Nr. 32 46. §)

1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 54.0. versijā projekta "Būvniecības procesu un IS attīstība (2. kārta)" (turpmāk – projekts) aprakstu un projekta izmaksas 3 075 000 euro apmērā.

2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt Būvniecības valsts kontroles biroju iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" (turpmāk – 2.2.1.1. pasākums) ietvaros.

3. Finansēt projektu 2.2.1.1. pasākuma ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumos Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem nosacījumiem.

4. Noteikt Būvniecības valsts kontroles biroju par projekta iesniedzēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta aprakstā plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu.

5. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta uzturēšanas izmaksas ne vairāk kā 100 223 euro gadā, pieprasot papildu finansējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ministru prezidenta vietā –
Ministru prezidenta biedrs,
tieslietu ministrs J. Bordāns

Ekonomikas ministrs R. Nemiro

(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2019. gada 12. jūlija
rīkojumu Nr. 346)

Būvniecības informācijas sistēma (turpmāk – BIS) nodrošina vienotu vidi, kurā sabiedrība var iegūt informāciju par būvniecības procesiem, kā arī nodrošina ar būvniecību saistītās dokumentācijas apriti, vienādu pieeju lēmumu pieņemšanai par būvniecību un vienādu normatīvā regulējuma interpretāciju visā Latvijā. BIS uzdevums ir gan optimizēt un atvieglot darbu iesaistītajām pašvaldību un valsts pārvaldes institūcijām, piemēram, būvniecības procesa uzraudzības iestādēm, gan atvieglot komunikāciju būvniecības (arī ekspluatācijas) procesos iesaistītajiem dalībniekiem. Iepriekšējās BIS attīstības kārtās īstenota plaša funkcionalitāte, kas nodrošina pilnu elektronisku atbalstu daudzu būvniecības procesu izpildē no būvniecības ieceres līdz ekspluatācijai. Ņemot vērā nozares attīstības tendences, nepieciešams turpināt BIS attīstību, kā arī veikt jaunu funkcionalitāšu izveidi, procesu un saistīto pakalpojumu elektronizāciju.

Projekta "Būvniecības procesu un IS attīstība (2. kārta)" (turpmāk – projekts) virsmērķis ir veicināt darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" sasniegšanu, īstenojot aktivitātes 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" projekta Nr. 2.2.1.1/17/I/021 "Būvniecības procesu un informācijas sistēmas attīstība (1. kārta)" ietvaros. Projekta virsmērķi iecerēts sasniegt, pilnveidojot un paplašinot BIS funkcionalitāti, lai nodrošinātu centralizētas kopdarbības platformu būvniecības procesu pārvaldībai un attīstītu būvju dzīvescikla pārvaldību atbilstoši modernākajām pasaules un Eiropas Savienības tendencēm, kā arī veicinātu administratīvā sloga ietekmes samazināšanu, un pakāpeniski nodrošinot Būves informācijas modeļa principu atbalstu.

Projekta īstenotājs ir Būvniecības valsts kontroles birojs.

Projekta īstenotāja sadarbības partneri ir Ekonomikas ministrija, Valsts zemes dienests, Tiesu administrācija, Valsts reģionālās attīstības aģentūra, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Latvijas Nacionālais arhīvs, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi".

Projekta mērķi izriet no pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" mērķa – "nodrošināt lietotājiem draudzīgus valsts pārvaldes pakalpojumus, publiskā sektora darbības efektivitāti, publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību, caurskatāmību un sadarbspēju nacionālā un Eiropas Savienības mērogā, nodrošināt valsts informācijas sistēmās esošo datu izmantošanu citās valsts un pašvaldību iestādēs, nepieprasot datu subjektiem iesniegt tos atkārtoti, nodrošināt valsts informācijas sistēmās uzkrājamo datu nodošanu pašvaldībām, nodrošināt pasākuma ietvaros izveidojamo vai attīstāmo sistēmu automatizētu mijiedarbības procesu izveidi ar pašvaldību informācijas sistēmām, kā arī radīt priekšnosacījumus publiskās pārvaldes rīcībā esošās informācijas izmantošanai ārpus publiskā sektora, piemēram, lai nodrošinātu tās izmantošanu uzņēmējdarbības vai analīzes mērķiem" – un ir saskaņā ar Latvijas būvniecības nozares attīstības stratēģiju 2017.–2024. gadam.

Projekta mērķis ir BIS pilnveidošana, ieskaitot procesu optimizācijas un automatizācijas turpināšanu (ieceres iesniegšanas, saskaņošanas, būvniecības procesa kontroles, nodošanas un ekspluatācijas stadijām sistēmā), administratīvā sloga ietekmes mazināšana, automatizēta analītisku lēmumu pieņemšanas rīka (aģenta) izveide un sistēmas uzlabošana, lai tā būtu vienota platforma jebkuras būves dzīvescikla pārvaldībai no ieceres līdz ekspluatācijas beigām, kā arī pamats Būves informācijas modelēšanas (turpmāk – BIM) procesu ieviešanai Latvijā un nodrošinātu nepieciešamo platformu no valsts informācijas sistēmas puses. BIM iespēju īstenošana BIS ietvaros ir projekta pamatievirze, un katras problēmjomas risinājums ir daļa, kas veicina un īsteno BIM kopējo procesu, tas ir, katrs risinājums veido kopīgu centralizētu platformu BIM procesa ieviešanai. BIS attīstības vīzija tematiski attēlota 1. attēlā.

(1. attēls)

Projekta mērķi ir šādi:

1) būvniecības nozares produktivitātes un būvniecības procesa efektivitātes kāpināšana, paaugstinot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu būves dzīvescikla pārvaldībā;

2) administratīvā sloga samazināšana privātpersonām un juridiskām personām;

3) pakalpojumu pieejamības uzlabošana un publisko datu atkalizmantošanas pieaugums.

1) pilnveidots būvniecības ieceru un būvprojektu izskatīšanas un saskaņošanas process;

2) pilnveidots būvniecības uzraudzības process;

3) pilnveidots būvju ekspluatācijas uzraudzības process;

4) pilnveidots būvkomersantu datu pārvaldības process;

5) pilnveidots būvspeciālistu datu pārvaldības process;

6) pilnveidots ēku energoefektivitātes pārvaldības process;

7) izveidots būvniecības atkritumu/būvgružu uzskaites process;

8) pilnveidots apziņošanas un informēšanas process;

9) attīstīta statistika un kvalitātes mērījumi BIS, tai skaitā atskaišu un informācijas analītikas moduļu pilnveide;

10) pilnveidotas jaunas un esošās BIS saskarnes ar valsts un citu organizāciju IS;

11)  paplašinātas atvērto datu kopas un publicētas atvērto datu portālā;

12)  īstenota lietotāju apmācība par jaunizveidoto funkcionalitāti. Mācību materiāli tiks izstrādāti un apmācības īstenotas saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumu Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" 20.6.3. apakšpunktu, vienlaikus nosakot sistēmas administratorus un sistēmas lietotājus kā šīs aktivitātes mērķauditoriju;

13) novērtēta ieviešamo elektronisko pakalpojumu prototipu lietojamība, tai skaitā atbilstība standartiem "Cilvēka un sistēmas mijiedarbības ergonomika" un "Pieejamības prasību piemērošana publisko iepirkumu procedūrām IKT precēm un pakalpojumiem Eiropā", iesaistot potenciālo lietotāju grupu pārstāvjus;

14)  sagatavoti un virzīti apstiprināšanai priekšlikumi nepieciešamo normatīvo aktu grozījumiem.

Projekta īstenošanas laiks ir 36 mēneši.

Projekta budžets ir 3,075 miljoni euro.

Projekta uzturēšanas izmaksas ir 100,223 tūkstoši euro gadā (papildus projekta "Būvniecības informācijas sistēmas izstrāde" un projekta "Būvniecības procesu un informācijas sistēmas attīstība (1. kārta)" uzturēšanas izmaksām, kas ir 409,163 tūkst. euro gadā).

Projekts ir saistīts ar Ekonomikas ministrijas īstenoto darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2. prioritātes "Teritoriju pieejamības un sasniedzamības veicināšana" 3.2.2. pasākuma "IKT infrastruktūra un pakalpojumi" 3.2.2.1. aktivitātes "Publiskās pārvaldes elektronisko pakalpojumu un informācijas sistēmu attīstība" 3.2.2.1.1. apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" ietvaros izstrādāto projektu "Būvniecības informācijas sistēmas izstrāde" (ID. 3DP /3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/004) un Būvniecības valsts kontroles biroja īstenoto darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" projektu "Būvniecības procesu un informācijas sistēmas attīstība (1.kārta)" (ID Nr. 2.2.1.1/17/I/021). Projekta ietvaros tiks saglabāta un izmantota minēto projektu ietvaros izstrādātā BIS funkcionalitāte un tehniskā infrastruktūra, veidojot jaunus BIS funkcionalitātes blokus un attīstot esošos.

Tabulā norādīti BIS attīstības 2. kārtas ietvaros īstenojamie procesi un aprakstīta katra procesa saistība ar 1. kārtā paveikto, precīzi uzskaitot un atspoguļojot katra projekta atsevišķo ieguldījumu.

Papildinot BIS attīstības 1. kārtas projektā paveikto, 2. kārtas ietvaros papildus tabulā minēto procesu attīstībai tiks veikta mobilo iekārtu lietotnes izstrāde, kas vienkāršos gan apziņošanas un informēšanas procesu, gan piekļuvi BIS datiem un procesiem, tādējādi sniedzot svarīgu atbalstu BIS lietotājiem, sevišķi būvniecības ierosinātājiem un uzņēmēju pārstāvjiem, kas cieši saistīti ar būvniecības lietas vešanas procesiem. Tiks papildinātas esošās integrācijas ar citu iestāžu sistēmām, kā arī īstenoti pilnveidojumi Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) prasību ievērošanai, automatizējot nepieciešamo pārskatu sagatavošanu (lai nepieciešamos datus varētu sagatavot operatīvi un ar mazu manuālo darbu) par pakalpojumiem, kuri izstrādāti līdz 2018. gada 1. jūlijam (atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumiem Nr. 402 "Valsts pārvaldes e-pakalpojumu noteikumi"), un pilnveidota datu sagatavošana pēc pieprasījumiem. Piemēram, lai nodrošinātu Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības, ir nepieciešams no BIS iegūt dažādas atskaites vai atbildēt uz pieprasījumiem par datu izmantošanas atbilstību. Lai to varētu paveikt ātri, jāizstrādā risinājums automātiskai datu iegūšanai no BIS. Ar manuālu procesu automatizāciju tiks panākta ne tikai darbību veikšanai nepieciešamā laika samazināšana, bet arī tiks veicināta fizisko personu datu aizsardzība, samazinot risku trešajām personām piekļūt šiem datiem

Detalizēti pilnveidojumu un izveidojamo funkcionalitāšu apraksti, kuros iekļauta informācija saistībā ar BIS attīstības 1. kārtu, pieejami 1. sadaļas "Problēmas apraksts" un 3. sadaļas "Risinājuma apraksts" apakšsadaļās (sk. atsauces tabulas ceturtajā ailē).

Projekta īstenošanas rezultātā:

1) tiks pilnveidoti septiņi publiskās pārvaldes pamatdarbības procesi un izstrādāts viens publiskās pārvaldes pamatdarbības process;

2) tiks publicētas astoņas atvērto datu kopas, kā arī īstenoti informatīvie pasākumi, veicinot projekta datu kopu atkalizmantošanu.

1) informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014.–2020. gadam sasniegšanu;

2) administratīvā sloga samazināšanu iedzīvotājiem un komersantiem;

3) lietotājiem draudzīgu valsts pārvaldes pakalpojumu nodrošināšanu;

4) publiskās pārvaldes sektora efektivitāti;

5) publiskās pārvaldes informācijas pieejamību.

Atbilstoši projekta plānotajam budžetam BIS attīstības izmaksas ir 3,075 milj. euro, papildus tam paredzot 100,223 tūkst. euro gadā BIS uzturēšanai (neskaitot esošās uzturēšanas izmaksas 409,163 tūkst. euro gadā).

Kopumā 10 gadu laikā projekta izstrādes un papildus funkcionalitātes uzturēšanas izmaksas ir 4,077 milj. euro.

Sociālekonomiskajiem aprēķiniem izmantoti šādi statistikas dati:

1) vidējā darba alga Latvijā atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes 2017. gada datiem ir 7,3375 euro stundā;

2) kopējais izsniegto būvatļauju skaits atbilstoši Būvniecības valsts kontroles biroja rīcībā esošajiem 2017. gada datiem ir 9828 būvatļaujas;

3) visi pieņēmumi pamatojas uz būvniecības industrijas pārstāvju aptaujas rezultātiem.

Citi statistikas dati un to avoti norādīti pie katra atsevišķā sociālekonomiskā indikatīvā ieguvuma aprēķina.

Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumi Nr. 907 "Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām" nosaka mājas/būves lietas saturu un tās vešanas kārtību. Minētais process ir laikietilpīgs, jo mājas lietas informācija nav pieejama vienotā veidā un vietā un katra mājas lieta tiek kārtota atsevišķi. Līdz ar to informācija no mājas lietas arī ir pieejama atsevišķi, kā arī lietu saturs un detalizācija netiek veikta vienotā veidā un var atšķirties. Izveidojot elektronisku mājas/būves ekspluatācijas lietas vešanas funkcionalitāti, BIS tiks nodrošināta mājas lietu pārvaldība pēc vienotas pieejas, kā arī tiks nodrošināta mājas lietas informācijas atkalizmantošana, un tā kļūs pieejamāka dažādām ar būvniecību un būves ekspluatāciju saistītām pusēm, kā arī būvniecības procesu kontrolējošām iestādēm. Laika ietaupījums procesā iesaistītām pusēm, piekļūstot būves ekspluatācijas lietas datiem BIS, ir apmēram divas stundas daudzdzīvokļu ēkām un apmēram 0,5 stundas privātmāju ēkām.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā, neskaitot inženierbūves (31 141), ir 1 396 904 būves, no tām 362 952 ir dzīvojamās ēkas (ar lietošanas veidu daudzdzīvokļu ēkas – 39 468) un 1 006 952 nedzīvojamās ēkas. Tiek pieņemts, ka visu daudzdzīvokļu māju lietas tiks skatītas reizi gadā (piemēram, mājas pārvaldnieks apskatīs lietu vismaz reizi gadā) un tiks skatītas 5 % privātmāju lietu (pieņemot, ka reizi 20 gados tiek veikta būvniecība katrā privātmājā).

Kopējais sociālekonomiskais ieguvums no pilnveidotas būves ekspluatācijas lietas funkcionalitātes ir 638 532 euro (2 h x 7,3375 euro/h x 39 468 (dzīvojamo ēku skaits ar lietošanas veidu daudzdzīvokļu ēkas) + 0,5 h x 7,3375 euro/h x (362 952 – 39 468) x 5 %).

2. Trešo pušu saskaņojumi

Būvniecības procesā bieži vien ir sastopamas situācijas, kad kādu darbību veikšanai nepieciešams tās saskaņot ar trešajām pusēm, bet ne vienmēr ir skaidri zināms, ar ko konkrētā darbība jāskaņo vai arī kas ir konkrētā resursa turētājs/īpašnieks, ar ko veicamās darbības būtu skaņojamas. Ņemot vērā minēto, saskaņošana ir laikietilpīgs process. Izstrādātā funkcionalitāte nodrošinās automātisku trešo personu saskaņojumu identificēšanu un ieceres iesniedzējam būs pieejams to personu saraksts, no kurām ir nepieciešams saņemt saskaņojumu. Tiks nodrošināta informācijas pieejamība par personām, ar kurām saskaņošanu iespējams veikt elektroniski (personai ir aktivizēta e-adrese) un ar kurām saskaņošana ir jāveic ārpus BIS. Vienlaikus trešo pušu saskaņojumu informācijas pieejamība BIS nodrošinās vieglāku saskaņojumu pārbaudi būvvaldēm.

Tiek pieņemts, ka vismaz pusei no būvniecības atļaujas izsniegšanas gadījumu ir nepieciešama trešo pušu saskaņošana un tā tiks veikta elektroniski BIS, līdz ar to ietaupot divas stundas tiem BIS lietotājiem, kas izmantos iespēju trešo pušu saskaņojumus identificēt automatizēti.

Kopējais sociālekonomiskais ieguvums ir 36 056,48 euro (1 h x 7,3375 euro/h x 4914 (puse no izsniegto būvatļauju skaita 2017. gadā)).

Ņemot vērā, ka būvspeciālistu darbs lielā mērā paredz darbu būvlaukumā un informācija par būvniecības lietu ir pieejama BIS (tā var būt nepieciešama jebkurā brīdī), kā arī paziņojumu pieejamība un statusu uzraudzība ir daļa no būvspeciālista ikdienas darba, tad mobilās lietotnes pieejamība darbam ar BIS sniegtu darba laika ietaupījumu. Pieņemot, ka 30 % būvspeciālistu izmantos mobilo lietotni un tas ietaupīs vienu darba stundu mēnesī, kopējais ietaupījums gadā sasniegtu 356 945,90 euro (12 mēn. x 1 h x 7,3375 euro/h x 13513 (sertificēto būvspeciālistu skaits 2018. gadā BIS būvspeciālistu reģistrā) x 30 %).

Inteliģents palīgs BIS lietotājiem ļautu ietaupīt laiku un atvieglotu darbu ar BIS, sniedzot atbildes uz lietotāju jautājumiem un norādot rekomendējamās darbības sistēmā. Pieņemot, ka darbā ar BIS katras būvniecības ieceres iesniegšanas un saskaņošanas procesā, kas beidzas ar būvatļaujas izsniegšanu, visiem iesaistītajiem lietotājiem kopā tiks ietaupītas trīs stundas, indikatīvais sociālekonomiskā ieguvuma apmērs ir 72 112,95 euro gadā (1 h x 7,3375 euro/h x 9828 (izsniegto būvatļauju skaits)).

Projekta īstenošanas sociālekonomiskais ieguvums gada laikā ir apmēram 1,103 milj. euro, un 10 gadu periodā tas ir lielāks par kopējām projekta izstrādes un papildus funkcionalitātes uzturēšanas izmaksām, kas ir 4,077 milj. euro.

Ekonomikas ministrs R. Nemiro