Jaunas perspektīvas ūdenssaimniekiem

8. un 9. oktobrī Jūrmalā notika seminārs “Ūdenssaimniecība Eiropas Savienībā — kā tas skar Latviju?”. To rīkoja Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kopā ar Zviedrijas vides aizsardzības aģentūru. Seminārā tika aplūkots Eiropas Savienības direktīvas ( ES likuma) projekts par ūdenssaimniecības resursu politikas struktūru un tā saistība ar Latvijas ūdenssaimniecības politiku. Šajā gadījumā Latvija ir uzsākusi ES direktīvas ieviešanu vienlaikus ar ES dalībvalstīm. Stāsta Vides aizsardzības departamenta direktora vietnieks Indriķis Barkāns :

— Mums izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Zviedrijas Vides aizsardzības aģentūru. Jāteic, ka Zviedrijā ir uzkrāta bagāta pieredze un gūti vērā ņemami panākumi ūdenssaimniecības plānošanā. Tāpēc arī mūsu projekts tiek virzīts uz Zviedrijas pieredzes izmantošanu.

Eiropas Savienības direktīvas “Par struktūras izveidošanu Kopienas darbībai ūdens resursu politikā” projekts ir izstrādāts un tiek apspriests ES struktūrās. Plānots to pusgada laikā pieņemt, un līdz ar to tas kļūs saistošs visām Eiropas Savienības valstīm. Tā kā mēs esam ceļā uz Eiropas Savienību un zinām, cik grūti ir saskaņot visas šīs lietas, tad ir svarīgi pievērst uzmanību šiem jautājumiem. Izšķir trīs galvenos pamatprincipus:

– valstij oficiāli jānosaka ūdeņu sateces baseinu rajoni, teritorijas, kurās veidojas upju sateces; patlaban šis darbs ir izdarīts, jo noteiktas robežas pirmās un otrās pakāpes baseiniem — Daugavai, Lielupei u.c.;

– jāveido šo upju baseinu teritoriju administrācija; katra valsts to var veidot pēc saviem ieskatiem;

– jāizstrādā un jārealizē katram baseinam sava apsaimniekošanas programma.

Visas ūdeņus ietekmējošās lietas jāvērtē kopumā — sākot no punktveida avotiem, notecēm no lauksaimniecības mežiem un beidzot ar zemes izlietojumu. Tāpat jābūt sakārtotiem teritoriālplānojuma jautājumiem. Tas ir apjomīgs darbs, sākot ar infrastruktūras sakārtošanu, līdzekļu atvēlēšanu utt. Svarīgi arī ūdenssaimniecības jautājumu sakārtošanā iesaistīt visdažādāko specialitāšu pārstāvjus ne tikai no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Tāpēc seminārā piedalījās arī Labklājības ministrijas, Zemkopības ministrijas un Transporta ministrijas pārstāvji, kā arī Meža departamenta un citu institūciju darbinieki. Mūsu mērķis bija informēt par jauno direktīvu, tās struktūrām. Tas izdevās, un ceru, ka arī citas ministrijas mūs atbalstīs, sākot plānošanas darbus. Bet pirms tam nepieciešams oficiāls valdības lēmums par darba struktūru izveidošanu šīs direktīvas ieviešanai un līdzekļu iedalīšana.

Zviedrijas konsultants Stens Oke Karlsons ( Sten-Ake Carlsson ) no Zviedrijas pieredzes par direktīvu:

— Šī direktīva ir ļoti svarīga, un tā ietekmēs visu Eiropu, risinot ūdensapgādes jautājumus. Direktīva ietver sevī visas dzīves sfēras — ražošanu, lauksaimniecību, mežsaimniecību, transportu, tūrismu utt. Zviedrijā ir uzkrāta pieredze ūdeņu pārvaldē, bet, ieviešot direktīvu, mēs mācāmies tāpat kā jūs Latvijā. Jāievēro, ka direktīva nenosaka piesārņojuma līmeni, bet gan izvērtē, kāds ir stāvoklis ūdenssaimniecībā. Galvenais, ko mēs varam darīt Latvijas labā, ir palīdzība sateces baseinu apsaimniekošanas plānošanā gan centrālajā, gan reģionālajā līmenī. Šis seminārs ir tikai pirmais solis. Otrais — tā būs Latvijas cilvēku apmācīšana Zviedrijā, sagatavojot speciālistus ūdenssaimniecības jomā.

Ingrīda Rumbēna, “LV”