Privatizācija procesā

Par valsts akciju sabiedrību “Ventspils nafta”

1958.gada oktobrī pēc bijušās PSRS valdības lēmuma tika uzsākta naftas bāzes celtniecība Ventspilī. 1961.gada 30.septembrī tika parakstīts akts par naftas bāzes pirmās kārtas pieņemšanu ekspluatācijā. Uzņēmuma nosaukums bija “Ventspils naftas pārsūknēšanas bāze”, jo tā atradās LPSR Tautas saimniecības padomes Materiāli tehniskās apgādes un realizācijas galvenās pārvaldes naftas, naftas produktu un cietā kurināmā preču transporta pārkraušanas apgādes un realizācijas Latvijas pārvaldes pakļautībā. 1968.gada 16.martā Venstpils naftas pārsūknēšanas bāzes rezervuāros ieplūda pirmā nafta no Polockas pa 516 km garo naftas vadu “Draudzība”.

1982.gada 23.septembrī ekspluatācijā nodeva apvienoto katlumāju, 1985.gada 29.novembrī — uzskaites mezglu uz ASV skaitļotāju firmas— Smith” bāzes un 1989.gada 29.maijā — jaunu centrālās laboratorijas ēku. 1991.gada 9.maijā Ventspils naftas pārsūknēšanas bāze tika reģistrēta Uzņēmumu reģistrā kā Naftas un naftas produktu eksporta piegādes valsts uzņēmums “Ventspils nafta”. Ar Ministru kabineta 1993.gada 21.septembra rīkojumu Nr.47 valsts uzņēmums “Ventspils nafta” tika pārveidots par valsts akciju sabiedrību “Ventspils nafta”.

Valsts akciju sabiedrība “Ventspils nafta” ir lielākais naftas un naftas produktu pārkraušanas termināls Baltijas jūras krastā. Sabiedrības priekšrocības ir izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis, neaizsalstoša osta, 35 gadu pieredze tranzīta pakalpojumu nodrošināšanā, brīvas ostas jaudas un attīstīta infrastruktūra.

Valsts akciju sabiedrība “Ventspils nafta” piedāvā šādus pakalpojumus: naftas un naftas produktu pieņemšana, uzglabāšana un iekraušana tankkuģos, benzīna imports. Ventspils ostā tiek pārkrauta jēlnafta, dīzeļdegviela, reaktīvā degviela, aviācijas degviela un benzīns. Ikgadējais valsts akciju sabiedrības “Ventspils nafta” pārkraujamo naftas un naftas produktu (dīzeļdegviela, reaktīvā degviela, aviācijas degviela, benzīns) apjoms ir 20—25 milj. tonnu gadā. Rezervuāru parks pašlaik paredzēts līdz 198 tūkst. tonnu jēlnaftas un līdz 236 tūkst. tonnu naftas produktu vienlaicīgai uzglabāšanai.

Naftas un naftas produktu pārkraušana notiek pie trim muliņiem, pie kuriem vienlaicīgi var apkalpot sešus tankkuģus. Ventspils osta var apkalpot tankkuģus ar kravnesību līdz 117 000 tonnu, iekraujot naftu vai naftas produktus līdz 89 000 tonnu katrā, aizvien palielinās apkalpoto lielas kravnesības tankkuģu skaits. Naftas produkti tiek piegādāti pa dzelzceļu, dīzeļdegviela arī pa cauruļvadu Polocka —Ventspils, bet nafta —pa naftas vada “Draudzība” atzarojumu. Tālāk šie produkti tiek iekrauti tankkuģos.

Valsts akciju sabiedrības “Ventspils nafta” rīcībā ir laboratorija ar modernām iekārtām, kas nodrošina ķīmisku un mikrobioloģisku naftas un naftas produktu analīžu veikšanu atbilstoši starptautiskiem standartiem. Ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir apgādāts ar visjaunāko tehniku. Mūsdienīga saimniecisko un finansu operāciju uzskaites sistēma dod iespēju dažu minūšu laikā sniegt klientam atbildi uz visiem jautājumiem par kravu apstrādes gaitu un apstākļiem. Palīgdienesti nodrošina iekārtu profilaktisku apskati, remontu un nomaiņu, kas garantē sabiedrības darbības tehnoloģisko un ekoloģisko drošību.

Valsts akciju sabiedrība “Ventspils nafta” pievērš īpašu uzmanību termināla modernizācijai. Tiek uzlabots visu dienestu, kas saistīti ar naftas produktu pārkraušanu un uzglabāšanu, darbs. 1997.gadā paredzēts palielināt rezervuāru parka ietilpību par 100 tūkst. tonnu. Modernizējot rezervuāru parku, tiks palielināta tā kopējā rezervuāru ietilpība, kas nodrošinās nepieciešamo rezervuāru parka tehnisko potenciālu un ļaus palielināt operativitāti, kā arī kravu plūsmas pārvaldes manevrēšanas spēju.

Pēc Ventspils ostas padziļināšanas darbu pabeigšanas 1997.gada otrajā pusgadā varēs apkalpot tankkuģus ar kravnesību līdz 120 000 tonnu, iekraujot naftu vai naftas produktus līdz 120 000 tonnu katrā. Valsts akciju sabiedrība “Ventspils nafta” pašlaik pilnībā spēj nodrošināt naftas un naftas produktu eksporta plūsmu no Krievijas Eiropas daļas ieguves rajoniem uz rietumvalstīm. Pēc termināla modernizācijas un paplašināšanas valsts akciju sabiedrība “Ventspils nafta” piedāvās papildu jaudas pieaugošajam tranzīta apjomam.

Valsts akciju sabiedrība “Ventspils nafta” nodota privatizācijai ar Ministru kabineta 1996.gada 21.februāra rīkojumu Nr.58. Akciju sabiedrības juridiskā adrese: Talsu iela 75, Ventspils, LV—3600.

Galvenie darbības virzieni: naftas un naftas produktu pieņemšana, uzglabāšana un pārkraušana eksporta un importa vajadzībām, naftas un naftas produktu piegādāšana atsevišķiem pasūtītājiem.

Valsts akciju sabiedrībā “Ventspils nafta” ir nodarbināts 881 strādājošais.

Saskaņā ar 1997.gada 29.aprīlī apstiprinātajiem pamatnoteikumiem valsts akciju sabiedrība “Ventspils nafta” tiek privatizēta, lietojot reorganizācijas metodi. Valsts akciju sabiedrībai “Ventspils nafta” tiek pievienota statūtsabiedrība ar privāto kapitālu — akciju sabiedrība LaSaM.

Par akciju sabiedrību LaSaM

Reģistrācijas datums un numurs: akciju sabiedrība LaSaM reģistrēta 1993.gada 22.februārī Rīgā. Reģistrētais pamatkapitāls: Ls 73 473 400.

Pamatdarbības veidi: naftas un naftas produktu glabāšana, transportēšana, pārstrāde, tirdzniecība un šo operāciju finansēšana, valsts pasūtījuma eksporta — importa operācijas, iekšējā un ārējā tirdzniecība.

Statūtsabiedrības akcionāri: a/s LaSaM akcionāri ir akciju sabiedrība “Latvijas naftas tranzīts” un Latvijas valsts Privatizācijas aģentūras personā. Valsts kapitāla daļa akciju sabiedrībā LaSaM ir 96,72 procenti.

Īss atskats uzņēmējsabiedrības vēsturē: a/s LaSaM dibināta 1993.gadā kā Latvijas Republikas sabiedrība ar ārvalstu kapitālu darbībai naftas un naftas produktu glabāšanā, transportēšanā, pārstrādē, tirdzniecībā un šo operāciju finansēšanā.

Pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas maģistrālo naftas un naftas produktu vadu sistēma kļuva par valsts īpašumu. 1993.gadā starp Latvijas Republikas valdību un Krievijas Federācijas valdību tika panākta vienošanās par kopīgu darbību Latvijas teritorijā esošā naftas vada un naftas produktu vada ekspluatācijā, dibinot Latvijas — Krievijas kopuzņēmumu sabiedrību ar ierobežotu atbildību LatRosTrans. Saskaņā ar šo vienošanos un 1994.gada 25.februārī starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju parakstīto protokolu par Latvijas puses pārstāvi Latvijas—Krievijas kopuzņēmumā kļuva a/s LaSaM. Galvenais a/s LaSaM uzdevums ir tai piederošās kapitāla daļas (66 procenti no pamatkapitāla) pārvaldīšana Latvijas—Krievijas naftas un naftas produktu kopuzņēmumā sabiedrībā ar ierobežotu atbildību LatRosTrans (SIA LatRosTrans).

Nākotnes ieceres, to saistība ar valsts akciju sabiedrības “Ventspils nafta” privatizācijas procesu: pēc a/s LaSaM pievienošanas valsts akciju sabiedrībai “Ventspils nafta” a/s LaSaM izbeigs darbību un par valsts kapitāla daļas 66 procentu apmērā no SIA LatRosTrans pamatkapitāla turētāju kļūs akciju sabiedrība “Ventspils nafta”. Latvijas naftas koncerna izveidošanas rezultātā tiks novērsta Latvijas naftas tranzīta pārvaldes organizatoriskās struktūras sadrumstalotība, identificētas tranzīta koridora vājākās vietas, pareizi noteiktas attiecīgās investīciju prioritātes. Vienota transporta koridora pārvaldīšana nodrošinās tā posmu (cauruļvadi, termināli, dzelzceļš u.c.) rekonstrukciju un modernizāciju, ļaus pilnveidot saskaņotu tarifu un atvieglojumu sistēmu, lai nodrošinātu maksimālu ekonomisko efektu gan Latvijas naftas koncernam, gan valstij.

Saskaņā ar apstiprinātajien pamatnoteikumiem valsts akciju sabiedrības “Ventspils nafta” un akciju sabiedrības LaSaM privatizācija notiek 4 posmos. Pirmajā posmā tiek pārdotas akciju sabiedrībā LaSaM valstij piederošās kapitāla daļas.

Akciju sabiedrības LaSaM valsts kapitāla daļu nosacītā cena ir Ls 72 784 801, kas samaksājama 55 procentu apmērā latos piecos gados un 45 procentu apmērā privatizācijas sertifikātos divos gados.

Privatizācijas otrajā posmā tiek pielietota reorganizācijas metode — akciju sabiedrība LaSaM tiek pievienota valsts akciju sabiedrībai “Ventspils nafta”. Pēc privatizācijas otrā posma valstij piederēs akcijas 62,71 procenta apmērā no pamatkapitāla, akcionāriem, kas iegādāsies akciju sabiedrībā LaSaM valstij piederošās akcijas, piederēs 37 procenti no pamatkapitāla, valdes rezerves akcijas veidos 0,29 procenti no pamatkapitāla.

Trešajā posmā tiks pārdoti 32 procenti no akciju sabiedrības “Ventspils nafta” akciju kopskaita. Privatizācijas noteikumi paredz, ka valsts akciju sabiedrības “Ventspils nafta” darbiniekiem un pensionāriem pārdodami 0.9 procenti akciju jeb 940 316 akcijas, publiskajā piedāvājumā par privatizācijas sertifikātiem pārdodami 15,5 procenti akciju jeb 16 194 325 akcijas, publiskajā piedāvājumā par naudu pārdodami 5 procenti akciju jeb 5 223 976 akcijas, akciju piedāvājumam izplatīšanai starptautiskajā akciju tirgū par naudu pārdodami 7 procenti akciju jeb 7 313 566 akcijas, akciju sabiedrībai “Latvijas Krājbanka” par privatizācijas sertifikātiem pārdodami 2 procenti akciju jeb 2 089 590 akciju, bijušās valsts akciju sabiedrības “Ventspils nafta” vadībai pārdodami 0,75 procenti akciju jeb 783 596 akcijas, privatizācijas rezervē nododami 0,85 procenti jeb 888 076 akcijas. Trešajā posmā pārdodamo akciju minimālā pārdošanas cena ir Ls 1,94.

Ceturtajā posmā tiks pārdoti 5 procenti no akciju sabiedrības “Ventspils nafta” akciju kopskaita jeb 5 223 976 akcijas. Pēc privatizācijas ceturtā posma valsts īpašumā jāpaliek 25,71 procentam no akciju sabiedrības “Ventspils nafta” akciju kopskaita jeb 26 864 675 akcijām.

Privatizācijas aģentūras apstiprinātie pamatnoteikumi paredz, ka akciju sabiedrībai “Ventspils nafta” piecus gadus jāsaglabā objekta darbības profils.

Publiskais piedāvājums par privatizācijas sertifikātiem tiek organizēts vairākās kārtās. Publiskajā piedāvājumā par privatizācijas sertifikātiem pārdod kopā 16 194 325 akcijas.

Pirmajā kārtā pārdodamo akciju skaits — 5 000 000. Citās kārtās pārdodamo akciju skaits tiks noteikts ar Privatizācijas aģentūras lēmumiem. Publiskā piedāvājuma pirmajā kārtā pārdodamo akciju pirkšanā var piedalīties visi privatizācijas sertifikātu īpašnieki — gan fiziskās, gan juridiskās personas.

Pirmajā kārtā akcijas tiek pārdotas publiskā rakstveida izsolē saskaņā ar nolikumu “Pretendentu atlases noteikumi akciju pārdošanai publiskajā piedāvājumā par privatizācijas sertifikātiem”.

Publiskā piedāvājuma otrajā kārtā pārdodamo akciju pirkšanā var piedalīties tikai fiziskās personas. Nosacīti šo kārtu var nosaukt par tautas kārtu. Otrajā kārtā akcijas tiek pārdotas par cenu, ko nosaka Privatizācijas aģentūra. Par orientieri vienas akcijas cenas noteikšanai kalpo pirmās kārtas akciju pārdošanas tirgus cena. Akciju pārdošanas cena iepriekš tiek publiski izsludināta. Katra fiziskā persona, kas šajā kārtā piedāvās pirkt akcijas par noteikto pārdošanas cenu, noteikti kļūs par akciju īpašnieku. Šajā kārtā pircējus nenosaka izsolē. Vispirms akcijas tiek piešķirtas visiem pretendentiem par vismazāko piedāvāto privatizācijas sertifikātu skaitu. Pēc tam akcijas tiek piešķirtas visiem pretendentiem par nākamo mazāko piedāvāto privatizācijas sertifikātu skaitu. Tādā kārtībā tiek noskaidroti visi akciju īpašnieki.

LPA informācija