Krievijas vēstnieks — pēc sarunas ar Valsts prezidentu

Vakar, 28.oktobrī, Latvijas Republikas Valsts prezidents pieņēma Krievijas Federācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Aleksandru Udaļcovu. Pēc sarunas vēstnieks atbildēja uz “Latvijas Vēstneša”, kā arī vairāku citu plašsaziņas līdzekļu jautājumiem.

“Latvijas Vēstnesis”: — Vēstnieka kungs, vai esat apmierināts ar nule notikušo sarunu?

A.Udaļcovs: — Jā, es esmu apmierināts. Saruna bija diezgan plaša. Es izpildīju no Maskavas saņemto uzdevumu — nodot prezidenta kungam Krievijas Federācijas prezidenta paziņojuma tekstu par drošības jautājumiem un iespējamām Krievijas drošības garantijām Baltijas valstīm. Es sniedzu dažus komentārus un paskaidrojumus, ko prezidenta kungs uztvēra ar izpratni. Viņš teica, ka gan paziņojums, gan manis teiktais tiks izstudēts, izanalizēts, tuvākajā laikā prezidents Ulmanis mums šajā jautājumā sniegs izvērstu atbildi. Es pasvītroju, ka Maskavā šim dokumentam piešķir ļoti lielu nozīmi, ka tas nav spontāns solis. Jūs zināt, ka vēl šī gada martā mūsu prezidents Helsinkos izteicās par garantiju piešķiršanu Baltijas valstīm. Pēc tam šī tēma tika attīstīta tālāk prezidentu tikšanās laikā Viļņā, kur piedalījās arī Krievijas premjerministrs Černomirdins. Tagad beidzot tas ir materializējies šādā paziņojuma formā. Gribu arī piebilst, ka mēs burtiski šodien gribam ar Latvijas Ārlietu ministriju turpināt darbu jau detalizēti — ir jau konkrēti priekšlikumi, taču darba kārtībā. Tā ka mēs esam noskaņoti nopietnam darbam, risinot mūsu prezidenta paziņojumā skarto tematiku.

Viens no variantiem, ko mēs piedāvājam saviem Baltijas partneriem izskatīšanai, ir pakts, kas mūsu skatījumā varētu ietvert arī politiskas, ekonomiskas, ekoloģiskas, humanitāras un vēl citas garantijas. Tā ka šis ir patiešām pamatīgs dokuments, kas satur veselu jautājumu kompleksu.

“Latvijas Vēstnesis”: — Vai, jūsuprāt, šis dokuments varētu paātrināt arī robežlīguma noslēgšanu starp Latviju un Krieviju?

A.Udaļcovs: — Es teiktu, ka šis līgums ir viens no drošības un stabilitātes elementiem. Galvenais taču ir uzticība. Burtiski parīt mūsu eksperti tiksies Pleskavā un pieliks punktu vārda tiešā nozīmē. Iespējams, arī jau parafēs šo dokumentu. Pēc tam līgums par robežu tiks iesniegts Krievijas Federācijas valdībai, tā mums ir tāda procedūra. Pēc tam valdība jau pilnvaros konkrētu personu parakstīt šo līgumu. Katrā ziņā šis dokuments būs svarīgs elements mūsu kopīgajā drošībā, tāpat kā šajās dienās parakstītais līgums par mūsu robežu ar Lietuvu.

— Kas, jūsuprāt, varētu apdraudēt Baltijas valstis?

— Krievija šādus draudus neredz. Man šķiet, Baltijas valstīs kāds saskata šādus draudus.

— Vai ir garantija, ka tie Krievijas līderi, kas nāks pēc prezidenta Jeļcina, arī ievēros Krievijas pieņemtās garantijas?

— Pirmkārt, es esmu pārliecināts, ka Jeļcina pilnvaru pārņēmējs noteikti būs cilvēks, kas turpinās to pašu kursu. Es tam cieši ticu. Es uzskatu, ka Krievijā cits kurss nemaz nav iespējams. Ja esat ievērojuši, tad Krievijā neviens no plašā prezidenta kandidātu spektra — kaut arī par konkrētām personām vēl pāragri runāt, vēl ir trīs gadi laika — neapšauba jautājumu par labām kaimiņattiecībām ar Baltijas valstīm, par dzīvošanu mierā un saticībā ar tām.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors