Ministru kabineta rīkojums Nr. 382

Rīgā 2019. gada 17. jūlijā (prot. Nr. 33 76. §)

Par konceptuālo ziņojumu "Par studiju un studējošo kreditēšanas no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegto galvojumu modeļa maiņu"

1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par studiju un studējošo kreditēšanas no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegto galvojumu modeļa maiņu" ietverto 4. rīcības variantu.

2. Lai nodrošinātu finansējumu jaunā studiju un studējošo kreditēšanas modeļa ieviešanai atbilstoši 4. rīcības variantam:

2.1. Izglītības un zinātnes ministrijai budžeta apakšprogrammā 03.04.00 "Studiju un studējošo kreditēšana" esošo budžeta līdzekļu ietvaros 2020. gadā nodrošināt finansējumu indikatīvi 749 042 euro apmērā, 2021. gadā – 1 259 392 euro apmērā, 2022. gadā un turpmāk – 1 669 373 euro apmērā, kā arī:

2.1.1. Izglītības un zinātnes ministrijai iesniegt priekšlikumus pamatbudžeta bāzes izdevumu pārdalei budžeta apakšprogrammas 03.04.00 "Studējošo un studiju kreditēšana" ietvaros, tai skaitā:

2.1.1.1. pārdalīt līdzekļus starp izdevumu pozīcijām, samazinot izdevumus precēm un pakalpojumiem 39 000 euro apmērā 2020. gadā, 39 000 euro apmērā 2021. gadā, 39 000 euro apmērā 2022. gadā un turpmāk un samazinot procentu izdevumus 127 418 euro apmērā 2020. gadā, 229 691 euro apmērā 2021. gadā, 180 498 euro apmērā 2022. gadā un turpmāk, kā arī palielinot izdevumus subsīdijām un dotācijām 166 418 euro apmērā 2020. gadā, 268 691 euro apmērā 2021. gadā, 219 498 euro apmērā 2022. gadā un turpmāk;

2.1.1.2. palielināt izdevumus subsīdijām un dotācijām 509 141 euro apmērā 2020. gadā, 846 124 euro apmērā 2021. gadā, 1 227 765 euro apmērā 2022. gadā un turpmāk, vienlaikus attiecīgi samazinot finansēšanas sadaļas pozīciju "saņemto aizņēmumu atmaksa" 509 141 euro apmērā 2020. gadā, 846 124 euro apmērā 2021. gadā, 1 227 765 euro apmērā 2022. gadā un turpmāk;

2.1.2. Finanšu ministrijai attiecīgi precizēt Izglītības un zinātnes ministrijas bāzes izdevumus;

2.2. jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 55 691 euro apmērā 2020. gadā, 347 685 euro apmērā 2021. gadā, 746 487 euro apmērā 2022. gadā un turpmāk izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2020. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

3. Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un līdz 2019. gada 31. oktobrim iesniegt Ministru kabinetā noteikumu projektu par jauno studiju un studējošo kreditēšanas modeli ar valsts galvojumu no kredītiestāžu līdzekļiem, veikt grozījumus normatīvajos aktos par Valsts izglītības informācijas sistēmu un par kredītam pielīdzinātajām stipendijām zinātniskā grāda ieguvei, kā arī iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2001. gada 29. maija noteikumos Nr. 220 "Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu", paredzot, ka tajos regulētā studiju un studējošo kredītu no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu izsniegšanas kārtība attiecas tikai uz kredītiem, kas tiks izsniegti līdz 2020. gada 1. aprīlim.

4. Īstenojot konceptuālajā ziņojumā "Par studiju un studējošo kreditēšanas no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegto galvojumu modeļa maiņu" ietverto 4. rīcības variantu, 2019. gadā netiek uzsākta jaunu kredītu dzēšana par darbu Ministru kabineta noteiktajās jomās un amatos. Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un līdz 2019. gada 30. augustam iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2001. gada 29. maija noteikumos Nr. 220 "Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu" un Ministru kabineta 2001. gada 29. maija noteikumos Nr. 219 "Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem", svītrojot regulējumu par kredītu dzēšanu par darbu Ministru kabineta noteiktajās jomās un amatos.

5. Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar akciju sabiedrību "Attīstības finanšu institūcija Altum" (turpmāk – sabiedrība "Altum") sagatavot informāciju par sabiedrības "Altum" papildu funkcijas atbilstību Eiropas Komisijas 2015. gada 9. jūnija lēmumā Nr. SA.36904 (2014/N) "LHZB attīstības (programmu) daļa un Latvijas vienotās attīstības finanšu institūcijas izveide" noteiktajam darbības tvērumam un sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz 2019. gada 31. oktobrim iesniegt to Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorātā viedokļa saņemšanai pirms jaunās programmas īstenošanas uzsākšanas.

6. Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2019. gada 31. decembrim pārskatīt Studiju un zinātnes administrācijas funkcijas saskaņā ar Valdības rīcības plāna 40.1. punktu "Izveidot vienu spēcīgu vienotu zinātnes administrējošo institūciju, apvienojot esošos institucionālos resursus".

7. Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Latvijas Studentu apvienību un nozaru ministrijām līdz 2020. gada 31. augustam izvērtēt priekšlikumus, kā, izmantojot augstākās izglītības politikas instrumentus, mazināt darba tirgus neatbilstību veidošanos nākotnē.

8. Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju un sabiedrību "Altum" nodrošināt jaunās programmas atbilstību komercdarbības atbalsta regulējumam, ja nepieciešams, noskaidrojot Eiropas Komisijas viedokli šajā jautājumā, un jaunās programmas normatīvajā regulējumā iekļaut atbilstošus nosacījumus, tai skaitā maksimālo sabiedrības "Altum" sniegtās garantijas apmēru aizdevumiem.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska

(Ministru kabineta
2019. gada 17. jūlija
rīkojums Nr. 382)

KONCEPTUĀLAIS ZIŅOJUMS PAR STUDIJU UN STUDĒJOŠO KREDITĒŠANAS NO KREDĪTIESTĀŽU LĪDZEKĻIEM AR VALSTS VĀRDĀ SNIEGTO GALVOJUMU MODEĻA MAIŅU

Ievads

Konceptuālā ziņojuma mērķis ir sniegt informāciju Ministru kabinetam konceptuālā lēmuma pieņemšanai par nepieciešamajām izmaiņām studiju un studējošo kreditēšanas no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu modelī.

Finanšu ministrija ar 2018. gada 13. jūlija vēstuli Nr. 3.2-32/12-30/3309 ir vērsusies Izglītības un zinātnes ministrijā, informējot, ka divas 2018. gadā rīkotās izsoles par tiesībām veikt studiju un studējošo kreditēšanu no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu noslēdzās bez rezultāta, jo kredītiestādēm nav bijusi interese piedalīties studiju un studējošo kreditēšanā pašreizējā modeļa ievaros. Pagaidu risinājums rasts, pagarinot izsolē piedāvāto līgumu termiņu līdz 2020. gada 1. aprīlim. Kopš 2010. gada Finanšu ministrijas rīkotajās izsolēs par tiesībām veikt studiju un studējošo kreditēšanu ar valsts vārdā sniegtu galvojumu piedalījās tikai viena kredītiestāde – AS "SEB banka", kas liecināja par kredītiestāžu intereses trūkumu par šo kreditēšanas modeli un nepieciešamību risināt jautājumu par studējošo kreditēšanas modeļa maiņu.

Līdz ar to Finanšu ministrija lūdza Izglītības un zinātnes ministriju kā izglītības nozares vadošo iestādi, kura ir atbildīga par augstākās izglītības finansēšanas sistēmas attīstību, izveidot darba grupu, lai risinātu jautājumu par studējošo kreditēšanas procesa uzlabošanu.

Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – ministrija) 2018. gada septembrī izveidoja darba grupu jaunā kreditēšanas modeļa izstrādei, kurā tika iekļauti Latvijas Studentu apvienības, Finanšu ministrijas, Valsts kases, Studiju un zinātnes administrācijas (turpmāk – SZA), Finanšu nozares asociācijas (turpmāk – FNA) un AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" (turpmāk – "Altum") pārstāvji (turpmāk – darba grupa).

Darba grupa izskatīja konceptuālus jautājumus par studiju un studējošo kreditēšanas no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu modeļa pilnveidošanu. Tā rezultātā ir sagatavots priekšlikums par jauno kreditēšanas modeli, un vairāki varianti šī modeļa ieviešanai ar provizoriskiem aprēķiniem, atkarībā no izsniedzamo kredītu apmēra un no tā, vai tiks turpināta valsts galvoto kredītu atlikumu dzēšana bērnu piedzimšanas gadījumos un par darbu noteiktajās jomās.

Pašreizējais studiju un studējošo kreditēšanas no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu modelis darbosies līdz 2020. gada 1. aprīlim, kad beigsies termiņš valsts galvojuma apkalpošanas līgumam, kas ir noslēgts starp Finanšu ministriju un iepriekšējās izsoles uzvarētāju par tiesībām izsniegt studējošajiem kredītus ar valsts galvojumu.

Finanšu nozares asociācija, apzinot savu biedru viedokli, ir informējusi, ka kredītiestādes neplāno turpmāk piedalīties izsolēs par valsts galvoto studiju un studējošo kredītu apkalpošanu spēkā esošā tiesiskajā ietvarā, jo sistēmas administratīvais slogs neattaisno ieguvumus no šo kredītu apkalpošanas. Tādēļ ir nepieciešams ieviest jaunu studiju un studējošo kreditēšanas no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu modeli (turpmāk – jauns kreditēšanas modelis).

Jauns kreditēšanas modelis tika prezentēts ministrijas organizētajā sabiedriskajā apspriešanā ar nozares organizācijām un valsts institūcijām 2019. gada 8.aprīlī, kurā piedalījās pārstāvji no Latvijas Studentu apvienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības, Latvijas Universitāšu Asociācijas, Augstākās Izglītības padomes, Finanšu ministrijas, Valsts kases, "Altum", Finanšu nozares asociācijas, Zemkopības ministrijas, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Nacionālais kultūras centra, Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Kultūras ministrijas.

Kā arī diskusijas par modeļa maiņas nepieciešamību un jauno koncepciju notika Augstākās izglītības padomes sēdē 2018. gada 15. novembrī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdē 2019. gada 9. aprīlī un Latvijas Rektoru padomes sēdē 2019. gada 10. maijā. 2019. gada 29. aprīlī Finanšu nozares asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Studentu apvienība organizēja ekspertu diskusiju "Studiju un studējošo kreditēšanas sistēmas nākotne Latvijā: izaicinājumi un iespējamie risinājumi". Kopumā nozare apzinās nepieciešamību pēc pārmaiņām studējošo kreditēšanas modelī un atbalsta pāreju uz portfeļgarantijas instrumentu, kas ļaus vienkāršot administratīvās procedūras un atteikties no prasības pēc otrā galvotāja. Vienlaicīgi nozaru ministrijas un vairākas organizācijas vēlējās saglabāt tādu sekundāro atbalstu kā kredītu dzēšana par darbu Ministru kabineta noteiktajās jomās, taču ir jālīdzsvaro prioritāte – studiju un studējošo kredītu pieejamība pēc 2020. gada 1. aprīļa ar pieejamiem finanšu līdzekļiem. Ja netiks atrisināts jautājums par šo kredītu pieejamību, dzēšana visos gadījumos zaudēs aktualitāti.

Studiju un studējošo kreditēšanas nepieciešamība

Studiju un studējošo kreditēšana ir viens no augstākās izglītības pieejamības elementiem. Pašlaik Eiropas Savienībā pastāv trīs sistēmu veidi attiecībā uz valsts finansētām un privāti finansētām studijām:

1) Ziemeļeiropā un vairākās citās Eiropas Savienības valstīs ir ievesta bezmaksas augstākā izglītība, kas tipiski pieejama ar dažiem nosacījumiem (studējošajam nav akadēmisko parādu, programma tiek apgūta tam paredzētajā laika posmā, studijas tiek nodrošinātas valsts valodā, studējošais apgūst vienu studiju programmu vienlaicīgi u.c.). Bezmaksas augstākā izglītība visiem vai vismaz pilna laika pirmā cikla studējošajiem ir Vācijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā, Islandē, Skotijā (atsevišķa izglītības sistēma Lielbritānijas ietvaros), Austrijā, Polijā, Igaunijā, kā arī Grieķijā, Kiprā, Maltā, Slovēnijā, Slovākijā un Čehijā;

2) sistēmas, kur ir gan valsts finansētās, gan maksas studiju vietas. Tāda ir Latvijā, kā arī Francijā, Itālijā, Spānijā, Īrijā, Rumānijā, Ungārijā, Bulgārijā un Lietuvā;

3) sistēmas, kurās visi pirmā cikla studējošie sedz daļu no studiju izmaksām. Šis anglosakšu modelis kļūs mazāk tipisks Eiropas Savienībai līdz ar Lielbritānijas izstāšanos. Tāds ir Lielbritānijā, izņemot Skotiju, kā arī Portugālē, Luksemburgā un Nīderlandē. Lielbritānijā (izņemot Skotiju) studējošie sedz ievērojamu daļu no studiju izmaksām, t.sk. ar kredītu sistēmas starpniecību (līdz 9 000 britu mārciņām gadā), tikmēr citās šajā apakšpunktā minētajās valstīs studējošie veic daļēju līdzmaksājumu par studijām. Pašmāju un citu ES valstu studenti maksā aptuveni 1 000 euro līdzmaksājumu gadā par bakalaura studijām Portugālē; Nīderlandē – ap 2 000 euro.

Sistēmās, kurās ir maksas studijas, ir ieviesti papildinošie augstākās izglītības pieejamības elementi, pamatā tā ir studējošo kreditēšana uz labvēlīgiem nosacījumiem. Piemēram, Lielbritānijā 92% no studējošajiem saņem kredītus¹. Kredīti ir pieejami studiju maksas (studiju kredīts) un dzīvošanas segšanai (studējošo kredīts) studiju laikā. Aizdevumu atmaksa sākas, kad absolventa ienākumi gadā sasniedz noteiktu līmeni, kas ir saistīts ar vidējo ienākumu līmeni valstī. Atmaksa, ja aizdevums ņemts pirmā cikla studijām, ir 9% no ienākuma virs noteiktā sliekšņa. Ja aizdevums ņemts maģistratūras vai doktorantūras studijām, atmaksa ir 6% no ienākuma virs noteiktā sliekšņa. Atmaksa tiek ieturēta no atlīdzības līdzīgi kā nodoklis. Nodarbinātiem to nodrošina darba devējs, pašnodarbinātie veic iemaksu valsts budžetā².

Latvijā 2018./2019. akadēmiskajā gadā par studijām maksā 59% studējošo, valsts augstskolās un koledžās – 46%³, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotie augstskolu statistikas dati. 62% pirmā cikla studentu un 53% otrā cikla studentu (pilna un nepilna laika studenti kopā) studē par maksu.

Valsts budžeta finansētās studiju vietas augstskolas studējošajiem piešķir, ņemot vērā tām noteikto studiju vietu skaitu un balstoties uz akadēmiskajiem rezultātiem vai reflektantu mācību sasniegumiem pirms stāšanās augstskolā vai koledžā (centralizēto eksāmenu, iestājeksāmenu un atzīmēm izglītības dokumentā). 2019. gadā Izglītības un zinātnes ministrija, tāpat kā 2016.–2018. gados, kā prioritārās jomas⁴ ir noteikusi dabaszinātnes, datorzinātnes un inženierzinātnes, līdz ar to piešķirot vairāk valsts budžeta finansētu studiju vietu šo jomu studiju programmās.

Visas augstākās izglītības iestādes studiju maksu nosaka autonomi. Reģionālajās augstākajās izglītības iestādēs tā parasti ir mazāka, bet Rīgā – lielāka. Koledžas un bakalaura līmeņa gada maksas ir no 1 019 euro līdz 5 500 euro par pilna laika studijām, savukārt maģistratūras programmās – no 1 221 euro līdz 6 000 euro par pilna laika studijām. Maksa par garā cikla – profesionālām 5 gadu studiju programmām (pamatā medicīnas un veterinārmedicīnas jomā) ir no 2 600 euro līdz 15 000 euro gadā⁵. Nepilna laika studiju maksa vidēji ir zemāka, nekā pilna laika studiju maksa, kas saistīts ar klātienes studiju nodrošināšanas lielākām izmaksām augstskolās.

2018./2019. akadēmiskajā gadā 29% īsā cikla (koledžas līmeņa programmu) studējošo maksā no 700 līdz 4 200 euro gadā par pilna laika studijām. Par nepilna laika studijām 94% studējošo maksā no 570 līdz 1 600 euro gadā⁶. Starptautiskajiem studentiem, t.i., studentiem no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstis, jāmaksā lielāka maksa – no 1 100 līdz 14 000 euro. Augstāka maksa par studijām ārvalstu studējošajiem Latvijā ir saistīta ar izmaksām, lai nodrošinātu studijas angļu valodā.

Līdz ar to, situācijā, kad daļai no studējošajiem augstākā izglītība ir pieejama tikai par maksu, pastāv nepieciešamība nodrošināt kreditēšanas sistēmu studiju maksas finansējumam un līdzekļiem studējošo ikdienas vajadzībām studiju laikā, lai nodrošinātu izglītības pieejamību tiem studējošajiem, kas bez kreditēšanas sistēmas nevarētu iegūt augstāko izglītību. Gadījumā, ja tipiskais potenciālais students – skolas absolvents – vērstos kredītiestādē pēc komercpiedāvājuma studiju kredīta saņemšanai, bez valsts galvojuma viņš nevarētu to saņemt, jo tiktu vērtēta personas maksātspēja. Tā kā studējošajam nav regulāru ienākumu, tad šādu kredītu viņš nesaņemtu. Savukārt, ja studējošajam ir ienākumi, tad bez valsts galvojuma un bez nodrošinājuma procentu likmes aizdevumam būtu augstas, orientējoši kā citiem patēriņa aizdevumiem bez nodrošinājuma, kas pašlaik, saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas datiem, ir 12,5%–19% diapazonā. Līdz ar to valsts galvotie studiju un studējošo kredīti ļauj iegūt augstāko izglītību ar finansējumu uz labvēlīgiem nosacījumiem.

Izglītības iegūšana ir viens no svarīgākiem sociālās mobilitātes instrumentiem. Saskaņā ar OECD datiem, Latvijā 70% iedzīvotāju ar augstāko izglītību pelna vairāk, nekā vidusmēra atalgojumu⁷. Līdz ar to var izdarīt pieņēmumus, ka viņi ir produktīvāki un nomaksā vairāk nodokļu valsts budžetā. Iedzīvotājiem ar augstāko izglītību bezdarba līmenis (3,9% saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par 2018. gadu) ir zemāks par dabisko bezdarba līmeni.

Studiju maksa ir daļa no augstākās izglītības finansēšanas I pīlāra, un orientējoši vismaz 10% no studējošiem par maksu izmanto valsts galvoto kredītu. Esošās sistēmas ietvaros proporcija ar studējošiem, kuri maksā studiju maksu un izmanto tam valsts galvotos kredītus, bija ar tendenci samazināties, tai skaitā studējošiem saskaroties ar grūtībām atrast otro galvotāju, kas atbilst normatīvajā regulējumā noteiktām prasībām.

1. tabula. Studiju un studējošo kredītu skaits, īpatsvars no imatrikulētiem studējošiem, kas maksā studiju maksu

Pašreizējā studiju un studējošo kreditēšanas sistēma

Saskaņā ar Augstskolu likuma 79. pantu studējošajiem ir tiesības pretendēt uz:

1) studiju kredītu — aizdevumu no valsts budžeta vai kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts galvojumu studējošajiem, lai segtu maksu par studijām;

2) studējošo kredītu — aizdevumu no valsts budžeta vai kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts galvojumu studējošo sociālo vajadzību nodrošināšanai.

Līdz šim studiju un studējošo kredīti bija pieejami un tika dzēsti saskaņā ar:

1. Ministru kabineta 2001. gada 29. maija noteikumiem Nr. 220 "Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu" (MK noteikumi Nr. 220);

2. Ministru kabineta 2001. gada 29. maija noteikumiem Nr. 219 "Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem" (MK noteikumi Nr. 219);

3. Ministru kabineta 2001. gada 23. oktobra noteikumiem Nr. 445 "Kārtība, kādā no valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirts un atmaksāts studējošo kredīts" (MK noteikumi Nr. 445).

MK noteikumi Nr. 219 reglamentē aizdevumus studiju kredītiem, kas tika izsniegti no valsts budžeta līdzekļiem no 1993. gada marta līdz 2001. gada 31. jūlijam, MK noteikumi Nr. 445 reglamentē aizdevumus studējošo kredītiem, kas tika izsniegti no valsts budžeta līdzekļiem no 1993. gada marta līdz 2001. gada 31. oktobrim, un tie būs spēkā, kamēr šie studiju un studējošo kredīti tiks pilnībā atmaksāti vai dzēsti. 2001. gada 11. jūlijā stājās spēkā MK noteikumi Nr. 220 un kopš tā brīža studējošo un studiju kredītus studentiem sāka izsniegt kredītiestādes no saviem līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu.

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 220 valsts galvotos studiju un studējošo kredītus izsniedz un administrē kredītiestādes, kas tiek izraudzītas procentu likmju izsolē, ko organizē Finanšu ministrijas izveidota komisija, kuras sastāvā ir Finanšu ministrijas, ministrijas, Valsts kases un Studiju un zinātnes administrācijas pārstāvji, iegūstot tiesības apkalpot valsts galvotos kredītus. Kredītus izsniedz no kredītiestāžu līdzekļiem. Valsts nodrošina galvojumu 90% apmērā. Bāreņiem un bez abu vecāku aizgādības palikušajiem bērniem līdz 24 gadu vecumam un, sākot no 2015. gada 30. decembra, arī I vai II grupas invalīdiem – 100% apmērā.

Lai noslēgtu kreditēšanas līgumu, studējošajam ir nepieciešams kredīta nodrošinājums – papildus valsts galvojumam vēl viens galvotājs, kas var būt vai nu fiziska persona vai pašvaldība. Galvotājam, kas ir fiziska persona, jābūt regulāriem ienākumiem, kas mēnesī nav mazāki par valstī noteikto minimālo mēnešalgu. Ja galvotājam ir citi kredīti vai cita veida saistības, var galvot, ja attiecīgās personas ikmēneša kopējie maksājumi kredītsaistību dzēšanai nepārsniedz 40 procentu no kopējiem ikmēneša ienākumiem.

Studējošo kredītus 2001. gadā sāka izsniegt bakalaura 1.–3. kursa studentiem 60 latu apmērā, vecāko kursu bakalaura studentiem un maģistrantūras studentiem – 80 lati mēnesī, doktorantūras studentiem – 100 latu mēnesī. No 2006.gada janvāra tie bija 170,74 euro mēnesī 10 mēnešus gadā. Pašlaik saskaņā ar MK noteikumu Nr. 220 19. punktu studējošā kredīta apmērs vienam studējošajam mēnesī nepārsniedz 80% no valstī noteiktās minimālās mēneša algas apjoma.

Studējošā kredīts jāsāk atmaksāt ar trešo mēnesi pēc studiju pārtraukšanas vai ar divpadsmito mēnesi pēc studiju pabeigšanas. Jāatmaksā 10 gados, ja kredīts lielāks par 1 423 euro, ja mazāks – 5 gados. Procentu likme – 6 mēnešu starpbanku aizdevumu likme EURIBOR plus kredītiestādes izsolītā procentu likme, bet ne vairāk kā 5% gadā. Procentus sāk maksāt no kredīta saņemšanas brīža, arī studiju laikā.

No 2001. līdz 2018. gadam noslēgti 25 451 studējošo kredīta līgumi, izsniedzot līdzekļus 90,94 milj. euro apmērā.

Studiju kredīta apmērs nepārsniedz studiju maksu un ministrijas noteikto maksimālo studiju kredītu katrai studiju programmai, kas atbilst normatīvajos aktos⁸ noteiktajam valsts budžeta finansējumam attiecīgajai programmai pēc minimāliem izmaksu koeficientiem, reizinātam ar koeficientu 1,2, lai tuvinātu kredīta apmēru aktuālām studiju izmaksām. Procentus sāk maksāt, sākot atmaksāt kredītu. Studiju laikā studējošajam kredīts ir bezprocentu, šos izdevumus sedz valsts. Studiju kredītu atmaksā tāpat kā studējošā kredītu.

No 2001. līdz 2018. gadam noslēgti 60 143 studiju kredīta līgumi, izsniegti līdzekļi vairāk kā 209 milj. euro apmērā., skatīt 1.attēlu.

1. attēls. Noslēgto kredītlīgumu skaits pēc kredīta veida (2001.–2018. g.), Studiju un zinātnes administrācijas dati

Pašreizējās kreditēšanas sistēmas ietvaros tiek izsniegti kredīti arī ārvalstīs studējošajiem. Kredītu kopējais apmērs studijām ārvalstīs vienam studējošajam vienas studiju programmas apguvei nepārsniedz 21 344 euro, bet vairāku studiju programmu apguvei (kopā) – ne vairāk kā 28 458 euro.

Šī aizdevuma veida izvērtēšanai ministrija pieprasīja informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk – VID) par absolventiem, kas pabeiguši studijas ārvalstīs ar valsts galvoto kredītu atbalstu. Tika saņemta informācija no VID anonīmo apkopoto datu veidā par tiem, kas absolvēja studijas ārzemēs 2014.–2016. gadā. Tika iegūta informācija, vai nākamajā gadā pēc ārvalstu augstākās izglītības iestādes absolvēšanas kredītņēmēji bija nodarbināti Latvijā vai bija Latvijas rezidenti. No VID saņemtie dati liecina, ka no tiem, kas izmantoja šos kredītus studijām ārvalstīs, lielākā daļa – 60%–70% – pēc tam nav nodarbināti Latvijā, nav nodokļu maksātāji Latvijā un nav Latvijas rezidenti (lūdzu skat. pielikumu).

Finanšu ministrijas pārstāvji darba grupas sastāvā uzsvēra, ka ņemot vērā fiskālo situāciju, jaunais kreditēšanas modelis ir jāveido ministrijas budžeta apakšprogrammas 03.04.00 "Studējošo un studiju kreditēšana" vidējā termiņa budžetā plānoto līdzekļu ietvaros. Pie ierobežotiem resursiem jaunā modeļa ieviešanai, ministrijas ieskatā, ir jānodrošina studiju un studējošo kredītu pieejamība studijām Latvijā, atsakoties no turpmākās studiju un studējošo kredītu piešķiršanas studijām ārvalstīs ar valsts budžeta līdzekļiem. Valstīs kā, piemēram, Lielbritānijā un citās ar maksas studijām arī citu ES valstu pilsoņiem ir iespējas izmantot vietējo studiju kreditēšanas sistēmu. Līdz ar to augstākās izglītības iegūšana ārvalstīs ir iespējama arī bez Latvijas valsts galvotiem kredītiem. No Finanšu nozares asociācijas puses tika pausts viedoklis, ka kredītiestādēm būs interese piedalīties šo salīdzinoši nelielu aizdevumu apkalpošanā, ja administratīvais process būs vienkāršs un standartizēts. Studiju ārvalstīs kreditēšana ir objektīvi administratīvi sarežģītāka, jo jāpārliecinās, vai attiecīgā izglītības iestāde ārzemēs ir akreditēta, vai studiju programma ir licencēta, vai studējošais ir imatrikulēts.

Pašreizējās sistēmas ietvaros studiju un studējošo kredītus dzēš no valsts budžeta līdzekļiem šādos gadījumos:

1) kredīti, kredītu procenti un līgumsodi tiek dzēsti, ja kredīta ņēmējs ir miris vai kļuvis par I vai II grupas invalīdu;

2) ja kredīta ņēmējam studiju laikā vai kredīta atmaksas laikā piedzimst bērni, pēc augstākās izglītības iestādes absolvēšanas kredīta ņēmējam studējošā kredītu dzēš no valsts budžeta līdzekļiem 30 procentu apmērā no neatmaksātās summas par katru bērnu;

3) uz studiju un studējošā kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem var pretendēt kredīta ņēmēji, kuri atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai kļūst par nodarbinātajiem valsts vai pašvaldību institūcijās, kultūras jomas institūcijās, kas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī ārstniecības iestādēs, kas sniedz no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, un nevalstiskā sektora institūcijās, kuras pilda valsts vai pašvaldību pasūtījumu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā. Uz studiju kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem var pretendēt kredīta ņēmēji, kuri atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai kļūst par nodarbinātajiem privātās pirmsskolas izglītības iestādēs. Profesiju sarakstu un speciālistu skaitu, ņemot vērā attiecīgo nozaru ministriju ierosinājumus, katru gadu ar rīkojumu apstiprina Ministru kabinets. Pašreizējā normatīvajā regulējumā pieteikuma iesniegšana negarantē attiecīgā amata iekļaušanu Ministru kabineta rīkojumā un attiecīgā speciālista iekļūšanu sarakstā ar tiem, kuriem tiks uzsākta kredīta dzēšana.

Pašreizējam studiju un studējošo kreditēšanas no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu modelim ir sekojoši trūkumi:

1) Pārāk sarežģīts un administratīvi smagnējs starpinstitūciju saskaņošanas process valsts pusē, kurā pašreiz ir daudz iesaistīto: augstskolas, Valsts kase, Finanšu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Studiju un zinātnes administrācija. Pašlaik valsts vārdā ir galvots katrs studiju un studējošā kredīts individuāli. Kad studējošais studiju sākumā vēlētos saņemt kredītu, ir jāveic virkni darbību, kas paildzina un sarežģi kredīta izsniegšanu. Studējošajam savā fakultātē vai augstskolā jāaizpilda un jāiesniedz pieteikuma anketa un citi dokumenti augstskolas kredītu piešķiršanas komisijai. Augstskolas nosuta sarakstus ar individuāliem potenciāliem kredītņēmējiem SZA. Kredītiestādei pirms piešķirt kredītu ir jāpārliecinās, ka studējošais, kas pretendē uz kredītu ir iekļauts SZA Excel datnē izveidotajā sarakstā ar studējošiem, kuriem tiks piešķirts valsts vārdā sniegtais galvojums ja studējošā otrais galvotājs vai nodrošinājums būs atbilstošs normatīvā regulējuma prasībām. Kredītiestādei ir jāveic pārbaude par potenciālā kredītņēmēja nodrošinājuma vai otrā galvotāja atbilstību normatīvā regulējuma prasībām (ienākumi un esošās saistības). Šo procesu rezultātā pašlaik uz studiju sākumu kredīts bieži vien nav pieejams un studējošajam ir jāmeklē citi pagaidu risinājumi, lai aizņemtos līdzekļus. Papildus, ar valsts iestāžu puses un kredītiestāžu piedalīšanos notiek arī ikgadējais izsoles process. No kredītiestāžu viedokļa pašreizējās sistēmas administratīvais slogs neattaisno ieguvumus no šo kredītu apkalpošanas, kā arī liek piedāvāt klientam neērtu, komplicētu pakalpojumu. Kā bizness šīs pakalpojuma veids kredītiestādēm nav sevišķi interesants – summas ir salīdzinoši nelielas, līgumu skaits arī salīdzinot ar hipotekāriem kredītiem, uzņēmumu kreditēšanu u.c. finanšu produktiem, tādēļ arī nav intereses piedalīties izsolēs par tiesībām izsniegt valsts vārdā galvotos kredītus. Apspriežot šo problēmu darba grupā, FNA viedoklis bija, ka kredītiestādes būtu gatavas izsniegt šos kredītus, ja administratīvais process būtu maksimāli vienkāršs, standartizēts, moderns. Ieviešot portfeļgarantiju, katrs individuālais kredīts vairs nebūs jāsaskaņo ar valsts iestādēm, kā arī tiks atcelta prasība par papildus nodrošinājumu vai otrā galvotāja ienākumu un saistību pārbaudi. Arī no studējošā viedokļa ir jāvēršas vien kredītiestādē, no augstskolas puses ir jābūt ievadītiem datiem par studējošo Valsts Izglītības informācijas sistēmā Studējošo un absolventu reģistrā, kas augstskolai ir jāveic arī saskaņā ar jau pašlaik spēkā esošo regulējumu.

2) Studējošo ierobežotas iespējas atrast otro galvotāju – fizisko personu vai pašvaldību. Pašlaik saskaņā ar Studiju un zinātnes administrācijas aplēsēm un Latvijas Studentu apvienības aptauju aptuveni 30% no pretendentiem nenoslēdz līgumu dēļ cita galvotāja neesamības vai tā neatbilstības prasībām. Kā arī var pieļaut, ka daļa no potenciāliem studējošiem nemaz nemēģina saņemt šo aizdevumu galvotāja neesamības dēļ. Fiziskās personas pārbaude attiecībā uz kritērijiem par oficiāliem ienākumiem un citām esošajām kredītsaistībām arī sadārdzina un paildzina studiju un studējošā kredīta izsniegšanu. Abu iemeslu dēļ bieži vien šie kredīti nav pieejami uz studiju sākumu, studējošajam ir jāmeklē citi risinājumi (t.sk. citi aizdevumi ar augstām procentu likmēm).

Studējošo kreditēšanas sistēma Latvijā darbojas kopš 1993. gada un šajā laika posmā vairākkārt mainījās nosacījumi. Līdz 2001. gadam nav bijis nepieciešams otrais galvotājs. Prasība par otro galvotāju tika ieviesta 2001. gadā. Vēlāk, krīzes un pēckrīzes posmā, bija palielinājies neatmaksājamo kredītu skaits un tajā brīdī prasība par otru galvotāju kalpojusi kā valsts zaudējumus ierobežojošs instruments. Neatmaksāto kredītu skaits samazinājās vidēji visu banku portfelī no 3,85% 2010. gadā līdz 2,29% 2017. gadā. Bez otrā galvotāja zaudējumi valsts budžetam būtu lielāki, ņemot vērā citu nenodrošināto kredītu kavējumu statistiku.

Taču kopš tā laika Latvijas iedzīvotāju attieksme pret finanšu saistībām palikusi pārdomātāka, un aizņēmumu atmaksas disciplīna ir ievērojami uzlabojusies. Lai salīdzinātu, kā ir mainījusies kredītu atmaksas disciplīna kredītiem bez nodrošinājuma, Finanšu nozares asociācija aptaujāja asociācijas biedrus, kas ir izrādījuši interesi piedalīties studiju kreditēšanas procesā un kuru privātpersonām izsniegto nenodrošināto kredītu apjoms kopējā privātpersonu kredītu portfelī ir 58%- AS SEB banka, AS Swedbank un AS Citadele. Iegūtā informācija rāda, ka kavēto nenodrošināto kredītu apjoms ar termiņu līdz 60 dienām kopš 2010. gada, kad tas bija 14,6%, ir ievērojami samazinājies un 2016. gadā bija 2,4 %, 2017. gadā – 2,5%, un 2018. gadā tas samazinājās līdz 2,3% no kopējā kredītu apjoma.

Citās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, kur ir izplatīti kredīti studijām, nav raksturīga prasība pēc otrā galvotāja. No 2008. gada 1. janvāra Latvijā ir sācis darboties Kredītu reģistrs – datu bāze par visu kredītņēmēju saistībām Latvijas finanšu tirgus dalībniekiem. Līdz ar to ir pieejama katra kredītņēmēja kreditēšanas vēsture, ko bankām ir iespējams pārbaudīt pirms izsniegt kredītu un kas ietekmē turpmākās iespējas un nosacījumus kredītu saņemšanai. Studiju un studējošo kredītu summas ir salīdzinoši nelielas, salīdzinot ar hipotekāro kredītu summām (vidēji 5 398 euro studiju kredītam, 6 061 euro studējošo kredītam; saskaņā ar AS SEB bankas datiem, kam ir vislielākais izsniegto studiju un studējošo kredītu portfelis, vidējais kredīta maksājums pašlaik sastāda 25 euro mēnesī). Pat palielinoties šo kredītu summām, salīdzinot ar hipotekāro kredītu summām studējošo un studiju kredītu neatmaksāšana neattaisnotu personīgās kredītu vēstures pasliktināšanu un turpmāko izslēgšanu no kreditēšanas pakalpojumu tirgus uz 10 gadiem.

3) ir nelietderīgi sniegt valsts galvojumu un subsidēt procentu maksājumus par kredītiem studijām ārvalstīs, ņemot vērā faktu, ka lielākā daļa kredītņēmēju pēc absolvēšanas nav Latvijas rezidenti un nodokļu maksātāji. Galvojumus par studijām ārzemēs iespējams sniegt, ja būs pieejams finansējums riska segumam no citiem resursiem, piemēram, izvērtējama sadarbība ar Eiropas Investīciju fondu programmā "Erasmus+" vai komercprodukta izstrāde.

Ņemot vērā ka Finanšu ministrijas uzstādījums bija rast risinājumu konceptuāli jaunajam studiju un studējošo kreditēšanas modelim pēc iespējas esošo līdzekļu ietvaros, darba grupas ietvaros tika diskutēts arī par to, vai studējošo kredītu dzēšana par bērna piedzimšanu ir efektīvākais risinājums dzimstības palielināšanai un jauno vecāku atbalstam un vai kredītu dzēšana par darbu valsts un pašvaldību institūcijās un citās noteiktajās jomās būtu efektīvākais veids, kā nodrošināt darba spēku šajās jomās. Tika diskutēts arī par šo atbalsta pasākumu efektīvākiem administrēšanas mehānismiem.

Saskaņā ar AS SEB bankas sniegto informāciju, kurai ir vislielākais izsniegto studiju un studējošo kredītu portfelis (dati pielikumā), pašlaik vidējais mēneša maksājums par kredīta atmaksu sastāda 25 euro mēnesī. Šāda maksājuma atcelšana nevar kalpot par būtisku apsvērumu bērna radīšanai vai noteiktas jomas darba vietas izvēlei.

Darba samaksa Rīgā, kur ir koncentrēti 91% no studiju un studējošo kredītu ņēmējiem, sabiedriskajā sektorā bija 866 euro neto, privātajā sektorā bija 810 euro saskaņā ar oficiāliem statistikas datiem par atalgojumu (pielikums). Kā jau minēts, Latvijā 70% iedzīvotāju ar augstāko izglītību pelna vairāk, nekā vidusmēra atalgojumu.

2013. gadā Valsts kanceleja ir veikusi pētījumu "Tautas ataudzi ietekmējošo faktoru izpēte"⁹, kura mērķis bija iegūt datus un analizēt faktorus, kas ietekmē tautas ataudzi, izstrādājot priekšlikumus demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Saskaņā ar to, tika identificēti šādi faktori, plānojot grūtniecību vai lemjot par neplānotas grūtniecības turpināšanu, kas, savstarpēji mijiedarbojoties, veido nosacījumus atbilstošai vai neatbilstošai situācijai bērna radīšanai: (1) ekonomiskā stabilitāte, kas saistīta ar abu vecāku nodarbinātības situāciju. Attiecībā uz to, tieši nodarbinātība ir atzīmēta kā viens no būtiskākajiem faktoriem, kas tiek izvērtēts, plānojot bērnu, jo nodrošina finansiālu stabilitāti, kas savukārt ļauj bērnus audzināt un apgādāt ar visu nepieciešamo; (2) partnerattiecību stabilitāte, (3) pieejamais atbalsts no radiniekiem un tuviniekiem, kā arī (4) iepriekšējā dzemdību un grūtniecības pieredze. Ir būtiski arī atzīmēt, ka pētījuma gaitā konstatēts, ka valsts pabalstu nozīme nav kā ietekmējošs faktors, kas tiek ņemts vērā, plānojot bērna radīšanu, bet drīzāk pabalsti tiek uztverti kā atbalsts, kad bērns jau ir radīts.

Pētījumā konstatēts, ka nodarbinātība ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas tiek izvērtēts, plānojot bērnu, jo nodrošina finansiālu stabilitāti, kas savukārt ļauj bērnus audzināt un apgādāt ar visu nepieciešamo. Pētījuma kvalitatīvajā daļā tikai daži no informantiem minēja, ka pašlaik jūtas droši par savu darbu, bet pārējie uzskata, ka par nodarbinātību nevar būt droši nekad, īpaši atceroties pēdējo gadu masveida atlaišanas. Tiek vērsta uzmanība arī uz to, ka tieši tie "cilvēki, kuriem bijuši stabili ienākumi un darbs arī krīzes laikā, padziļinātajās intervijās izteica gatavību nākotnē radīt vēl bērnus, kamēr vecāki, kas bija piedzīvojuši nestabilitāti darbā – to zaudējuši vai arī būtiski tikusi samazināta viņu alga – norādīja, ka nejūtas pietiekami droši, lai radītu bērnus nākotnē".

2018. gadā Labklājības ministrijas īstenotajā pētījumā "Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.–2017. gadam ex-post novērtējums" norādīts, ka, lai arī valsts ekonomiskā situācija laika periodā no 2011. gada ir būtiski uzlabojusies, tomēr vēl aizvien arī ekonomiski aktīvām ģimenēm, kur abi vecāki strādā un saņem vidējus ienākumus, ir apgrūtinoši pilnvērtīgi segt visus izdevumus, iegādāties mājokli, kādu vēlētos savā īpašumā u.tml. Savukārt seksuālās un reproduktīvās veselības riski kļūst īpaši aktuāli.

Lai arī materiālais nodrošinājums nav vienīgais determinants, tieši stabili ienākumi, pieejams mājoklis un iespējas saskaņot darba un ģimenes dzīvi vēl arvien veido pamatu tautas ataudzei, kur valsts sniegtais atbalsts var būt papildus motivējošais faktors.

Kopumā secināms, ka šīs viens atbalsta veids – studējošā kredīta atlikuma dzēšana 30% apmērā bērna dzimšanas gadījumā – nav izšķirošs un pietiekošs demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Tāpēc nākamajā plānošanas periodā ir jāturpina pilnveidot pasākumus, kas vērsti uz finansiālu atbalstu ģimenēm ar bērniem, atbalstu ar nodokļu instrumentiem, pasākumus traumatisma un seksuālās un reproduktīvās veselības risku mazināšanā.

Piedāvātā jaunā kreditēšanas modeļa s galvenais mērķis ir nodrošināt augstākās izglītības pieejamību. Jāatzīmē gan, ka augstākās izglītības iegūšana būtiski uzlabo izglītības ieguvēja perspektīvas darba tirgū, savukārt nodarbinātības stabilitāte ir viens no izšķirošiem faktoriem lēmumam par bērna radīšanu. Līdz ar to paaugstinot augstākās izglītības pieejamību, pastarpināti tiek sekmēta arī tautas ataudze.

Jaunais kreditēšanas modelis

Darba grupā par studiju un studējošo kreditēšanas modeļa pilnveidošanu panākta vienošanās par jauno kreditēšanas modeli, kas samēro prioritāti – šo kredītu pieejamību – ar nepieciešamību darboties ierobežoto līdzekļu ietvaros, pie tam turpinot pildīt iepriekš uzņemtās saistības.

Priekšlikums būtu pāriet uz jauno kreditēšanas sistēmu, kurā galvojumu sniegtu "Altum", kam būtu noslēgti sadarbības līgumi ar vairākām kredītiestādēm, kas vēlās izsniegt šos kredītus un starp kurām studējošais pats vārētu izvēlēties kredīta devēju un viņam nebūtu nepieciešams piesaistīt otro galvotāju vai citu papildu nodrošinājumu. Kredītiestādes ir atzinīgi novērtējušas sadarbību ar "Altum" mājokļu galvojumu programmas un komersantu portfeļgarantiju programmas ieviešanā. "Altum" loma ir darboties sektoros, kurus privātais tirgus nedarbojas pietiekamā apjomā. Tā kā neviena kredītiestāde turpmāk vairs nevēlas darboties studiju kreditēšanā, studiju kreditēšana atbilst tirgus nepilnību segmentam un līdzšinējā sadarbības ar bankām ir apliecinājusi, ka "Altum" ir atbilstošākais modeļa ieviesējs.

Valsts vārdā galvojumu sniegtu "Altum" portfeļa garantijas instrumenta veidā. Proti, tiek noteikta valsts maksimālā galvojuma summa studiju un studējošo kredītiem 90% apmērā no kopējās kredītu summas, bet ierobežots maksimālais aizdevumu portfeļa zaudējumu apmērs, kuru kredītiestādei sedz "Altum" garantija. "Altum" noslēgtu sadarbības līgumus ar visām kredītiestādēm, kas vēlēsies piedalīties valsts galvoto studiju un studējošo kredītu izsniegšanā. Pirms līguma slēgšanas kredītiestādes un "Altum", atbilstoši vēsturiskajiem salīdzināmiem aizdevumu portfeļiem (zaudējumiem, atgūtajām summām u.c. vēsturisku informāciju) vienosies par katras kredītiestādes plānoto kredītpolitiku un katrai kredītiestādei individuāli piemērojamo ierobežotās garantijas likmi, ko noteiks kredītiestādes un "Altum" civiltiesiskos līgumos. Minētajos līgumos tiks noteikti arī citi praktiski "Altum" un kredītiestāžu sadarbības nosacījumi – garantiju piešķiršanas un informācijas apmaiņas kārtība, portfeļgarantijas nosacījumi, tai skaitā izsniedzamo aizdevumu portfeļa apjoms, kompensāciju izmaksas kārtība, garantijas prēmijas apmaksas kārtība (ja tāda tiks paredzēta), sadarbības jautājumi, kā arī citi nosacījumi.

Studentu un studējošo kreditēšanas portfeļgarantiju instrumentu "Altum" ieviesīs pēc līdzīgiem principiem kā ievieš citus potfeļgarantiju instrumentus, piemēram, saskaņā ar 2017. gada 5. septembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 537 "Noteikumi par portfeļgarantijām sīko (mikro), mazo un vidējo komersantu kreditēšanas veicināšanai", kā arī saskaņā ar Eiropas Investīciju fondu (EIF) noslēgtajiem pretgarantiju līgumiem – EaSI (Employment, Social Affairs & Inclusion) Guarantee Instrument un COSME (Programme for the Competitiveness of Enterprises and Small and Medium-sized Enterprises) Loan Guarantee Facility. "Altum" izvērtēs papildus riska seguma piesaistes iespējas no Eiropas Investīciju fonda (EIF) pretgarantiju produktiem, piemēram, EFSI Pilot Programme - Education & Skills (E4Edu) vai Erasmus+ master loan guarantee facility.

Arī jaunajā instrumentā (līdzīgi kā citos portfeļgarantiju instrumentos) nebūs valsts atbalsts kredītiestādēm (kredītiestādēm vai to meitas sabiedrībām, kuras ir reģistrētas Latvijā un ir tiesīgas sniegt finanšu pakalpojumus Latvijā) un finansiālās priekšrocības tiks nodotas aizdevumu saņēmējiem:

– garantijas likme neatšķiras no līdzšinējās MK noteikumu Nr. 220 11.1.punktā noteiktās studentu un studējošo kreditēšanas garantijas, kura ir 90% no kredītu summas;

– līgumu ar Altum varēs slēgt ikviena kredītiestāde (nebūs kredītiestāžu konkurss);

– finansiālās priekšrocības kredītiestāde nodos kredītu ņēmējiem pieejamāka finanšu pakalpojumu veidā – aizdevuma saņemšanai nebūs nepieciešams fiziskas personas galvojums vai kredīta ņēmēja ienākumi, līdz ar to aizdevumu likme būs zemāka, nekā nenodrošinātiem aizdevumiem;

– kredītiestādei piemērojamo ierobežotās garantijas likmi "Altum" noteiks atbilstoši kredītiestādes vēsturiskajiem portfeļa datiem (salīdzināmu aizdevumu portfeļu zaudējumi, atgūtās summas u.c.), plānotai kredītpolitikai un citiem finansēšanas principiem;

– kredītiestāde uzņemsies risku katra darījuma un portfeļa līmenī;

– garantija tiks izmaksāta tikai atbilstoši faktiskajiem zaudējumiem.

Ekonomiskās priekšrocības kredītiestāžu līmenī tiks izslēgtas, atlasot kredītiestādes atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā atlasē; kredītiestādes veidos jaunus aizdevumu portfeļus no saviem resursiem; kredītiestādes risks katram darījumam nebūs mazāks par 10% jeb citiem vārdiem, garantijas likme nepārsniegs 90%; detalizētāk visi šie nosacījumi tiks ietverti normatīvajā regulējumā.

Visas programmas finansiālās priekšrocības tiks nodotas kredītņēmējiem kā aizdevumu procentu likmes un nodrošinājuma koeficienta samazinājums. "Altum" veiks šī finansiālā labuma nodošanas uzraudzību. Pārējās prasības, lai nodrošinātu, ka kredītiestāžu līmenī netiek piešķirts valsts atbalsts, kā arī izvēles iespēja līgumu slēgšanā par piedziņas saistību nepildīšanas gadījumā, tiks iestrādātas Ministru kabineta noteikumu projektā un tā anotācijā to izstrādes procesā.

Kredītiestādes izsniedz aizdevumus studējošiem, pirms līguma noslēgšanas pārbaudot Valsts Izglītības informācijas sistēmas Studējošo un absolventu reģistrā studiju faktu, pilsonības statusu (programma attiecās uz Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un ES studējošiem Latvijā, neattiecās uz trešo valstu ārvalstu studējošiem Latvijā un Latvijas rezidentu studijām ārvalstīs) un to, vai studijas notiek akreditētajā iestādē un licencētajā studiju programmā, citus programmas un līguma ar "Altum" nosacījumus. Kā arī kredītiestādes pārbaudīs studējošā (kredītņēmēja) kredītu vēsturi Kredītu reģistrā un atbilstību citām prasībām, kas tiks noteiktas normatīvajā regulējumā. Uz tā pamata kredītiestādes veidos studiju un studējošo kredītu portfeli. Atsevišķa kārtība var tikt izstrādāta aizdevumiem studijām ārvalstīs, ja tiks rasts riska segums no citiem avotiem, piemēram, Eiropas Investīciju fonda pretgarantija vai izstrādāts komercprodukts.

Kredīta apkalpošanas posmā kredītiestādēm būs regulāri jāpieprasa dati tiešsaistes režīmā no Studējošo un absolventu reģistra, lai pārbaudītu aktuālo studējošo statusu studiju gaitā (piemēram, akadēmiskais atvaļinājums, studiju pārtraukums, eksmatrikulēts bez diploma utt.).

Ieviešot portfeļgarantijas finanšu instrumentu, students saņem kredītu, bet "Altum" garantija (atbilstoši pieejamajam publiskajam finansējumam) kredīta ņēmēja saistību nepildīšanas gadījumā sedz daļu no kredītiestādes zaudējumiem par neatmaksāto kredītu. Katram individuālam aizdevumam saistību nepildīšanas gadījumā tiek segti zaudējumi garantijas apmērā – plānotā garantijas likme ir 90% no atlikušās kredīta summas. Aizdevumu portfelī iekļauto kredītiem izsniegto garantiju kopums ir garantiju portfelis.

Atšķirībā no individuālajām garantijām portfeļgarantiju finanšu instrumentā ir noteikta kredītiestādes aizdevumu portfeļa maksimālā zaudējumu summa, kuru sedz portfeļgarantija – ierobežotā garantijas summa (guarantee cap amount). Garantiju portfeļa daļu, kuru sedz portfeļgarantija, izsaka procentos kā ierobežoto garantijas likmi (guarantee cap rate). Attiecīgi ierobežoto garantijas summu aprēķina kā kredītiestādes aizdevumu portfeļa (maksimāli izmaksātās summas), garantijas likmes un ierobežotās garantijas likmes reizinājumu. Piemēram, ilustratīvi attēlota situācija, ja garantijas likme ir 90%, ierobežotās garantijas likme ir 25%:

2. attēls. Portfeļgarantijas piemērs ar 25% ierobežotas garantijas likmi

Jaunais kreditēšanas modelis novērsīs kredītiestāžu intereses trūkumu sniegt šo pakalpojumu, vienkāršojot administratīvās procedūras, un vienlaicīgi kredītiestāžu konkurences apstākļos sniegs studējošajiem izvēles iespējas un palielinot studiju un studējošo kredītu pieejamību. Jaunajam kreditēšanas modelim būtu sekojošās iezīmes:

1) nav nepieciešams otrs galvotājs vai cits papildus nodrošinājums;

2) studējošais varēs izvēlēties vienu no vairākām kredītiestādēm. Kredītiestādes savā starpā konkurēs ar pakalpojumu. Ja konkrētajā kredītiestādē studējošajam ir konts, ir vienkāršāk ņemt kredītu šajā kredītiestādē. Jaunais kreditēšanas modelis būs atvērts visām finanšu iestādēm, kas nodarbojas ar kreditēšanu;

3) tiks noteikti procentu likmju griesti, kas jāmaksā studējošajam, piemēram, ne vairāk kā 3,5% pievienotā likme virs Eiropas starpbanku aizdevumu likmes EURIBOR; tā ietvaros kredītiestādes var piešķirt diferencētu, zemāku likmi, piemēram, ņemot vērā studējošā kredītvēsturi vai citus nosacījumus, vidēji prognozējamā pievienotā likme orientējoši 2,5% – līdz 3%;

4) tiks vienkāršotas administratīvās procedūras kredīta izsniegšanai un neatmaksāto kredītu piedziņai, proti: līguma noformēšana notiks pārsvarā attālināti, ar elektronisko parakstu, notariālā akta kārtībā. Orientējošā maksa studējošajam, kas segtu līguma noslēgšanas administratīvās izmaksas, varētu veidot 60 euro, kas ir papildus izmaksas, taču ir izdevīgāk, nekā esošajā sistēmā meklēt pagaidu risinājumu, piemēram, patēriņa kredītu, kamēr tiek pārbaudīta informācija par otru galvotāju, kādēļ uz studiju sākumu valsts galvotais kredīts pašlaik bieži vien nav pieejams. Piedziņa notiks nevis prasības kārtībā, bet bezstrīdus kārtībā. "Altum" garantijas kompensāciju izmaksā kredītiestādei brīdī, kad kredītiestāde konstatē gadījumu – 90 dienas kavēti maksājumi, kredītiestāde turpina piedziņu pēc kompensācijas izmaksas atbilstoši standarta praksei (par plānoto atgūto summu līguma slēgšanas laikā ir koriģēta ierobežotā garantijas likme un nebūs nepieciešama "Altum" un kredītiestāžu sadarbība piedziņas jautājumos). "Altum" pirms kompensācijas izmaksas pārbaudīs darījuma atbilstību normatīvajā regulējumā un līgumā ietvertajām prasībām un izmaksās garantiju, ievējot ierobežotās garantijas summu.

Informatīvā ziņojuma saskaņošanas laikā Finanšu nozaru asociācija ir organizējusi kredītiestāžu, Latvijas Studentu asociācijas un Latvijas Zvērinātu notāru padomes tikšanos, lai iepazīstinātu ar iespēju līgumus slēgt ar elektronisko parakstu, notariālā akta kārtībā. Šādi iespējams atvieglot līgumu slēgšanu, kā arī ievērojami paātrināt zaudējumu piedziņu, ja kredītu ņēmējs neveic kredīta atmaksu (nav nepieciešama tiesvedība trīs instancēs). Kredītiestādēm būs iespēja piedāvāt arī tradicionālu līgumu slēgšanas praksi. Tādā gadījumā līgumu slēgšana un piedziņa saistību nepildīšanas gadījumā tiks veikta atbilstoši katras kredītiestādes piemērotai praksei patērētāju kreditēšanā, līdz ar to kredītņēmējs varēs ņemt vērā šo aspektu, izvēloties kredītiestādi.

Šobrīd Civilprocesa likums paredz dažādus piedziņas procesa veidus. Starp tiem ir gan piedziņa prasības kārtībā, gan piedziņa bezstrīdus kārtībā. Prasība piedziņas kārtībā nozīmē, ka kreditors vēršas tiesā ar prasības pieteikumu un tiesvedība šajā ziņā var ilgt vairākus gadus, trijās instancēs ar klātienes tiesas sēdēm. Šāds process ir piemērots lietām, kurās jānodibina daudz faktu, pastāv strīds par tiem, ir interpretācijas jautājumi par tiem. Jautājumos, kuros ir skaidrs maksājumu grafiks un vienkārši apliecināma tā izpilde, šāds process nav lietderīgs, tomēr tad ir nepieciešams, ka dokumentu un faktu apliecina ar publiski ticamu dokumentu. Tādu var izsniegt notārs. Šobrīd šāda sistēma pastāv un to aktīvi izmanto aizdevuma līgumos, kuri ir noslēgti kā notariāli akti – publiski dokumenti (nevis kā privātā kārtā slēgts darījuma līgums), kādēļ tiek uzskatīts, ka tie ir drošāki. Neizpildes gadījumā kreditors nevēršas tiesā, bet dodas pie notāra, iesniedz pierādījumus par neizpildi un notārs sagatavo dokumentu, kas to konstatē. Kreditors iesniedz to tiesu izpildītājam. Procesa izmaksas un laiks ir būtiski mazākas. Tas ir īpaši būtiski, ja runa ir par kredītu, kura summa ir daži tūkstoši eiro. Kredītiestādes praksē ir secinājušas, ka šādus aizdevumus, kuriem nav nodrošinājuma (galvojums, ķīla), nav lietderīgi piedzīt prasības kārtībā (izmaksas un laiks salīdzinājumā pret aizdevumu). Ņemot vērā šo faktu, aizdevuma likme tiek noteikta tāda, kas ņem vērā vidēji neatmaksātos kredītus (aizdevums ir dārgāks visiem, jo jāmaksā arī par sliktajiem kredītiem) vai arī šo jautājumu sedz garantija no valsts kā valsts budžeta finansējums. Līdz ar to, ja process nenotiek caur notāru, lai nodrošinātu bezstrīdus piedziņas procesu, kredīta likme ir augstāka vai arī vajadzīgs vairāk līdzekļu no valsts budžeta slikto kredītu dēļ un nespējas tos atgūt ātri un efektīvi. Vienlaikus bezstrīdus piedziņa nenozīmē, ka kredītiestāde nepiedāvā risināt maksātspējas problēmas pirms tam pārrunu ceļā. Tas ir jāparedz Ministru kabineta noteikumos par jauno kreditēšanas modeli un līgumā starp kredītiestādi un kredītņēmēju. Turklāt jāņem vērā, ka notāra iesaiste līgumu slēgšanā nozīmē, ka valsts amatpersona papildu pārliecināsies, ka līguma noteikumi ir taisnīgi, tiesiski un izpildāmi.

Ar pašreizējo piedziņas kārtību joprojām turpinās tiesvedības par neatmaksātiem studiju un studējošo kredītiem, kas tika izsniegti pat pirms 2001. gada. Neatmaksātie kredīti sadārdzina sistēmas izmaksas citiem dalībniekiem – valstij un godprātīgiem kredītņēmējiem. Līdz ar to sistēmas izmaksu samazināšanai tiek vienkāršots gan izsniegšanas, gan piedziņas mehānisms.

Attiecībā uz līgumu noslēgšanu attālināti, ministrijas ieskatā ir iespējams normatīvajā regulējumā paredzēt pārejas periodu, kurā vēl būs iespējams noslēgt līgumu klātienē, taču šāda līguma noslēgšanas administratīvas izmaksas būtu dārgākas un ministrijas redzējums par šī pakalpojuma attīstību atbilst "Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam" (apstiprināti ar Ministru kabineta 2013. gada 14. oktobra rīkojumu Nr. 468). Proti, saskaņā ar rīcības virzienu 5.4. "E-pakalpojumi un digitālais saturs sabiedrībā", "Horizontāli akceptējams princips būtu, piemēram, priekš publiskās pārvaldes un uzņēmējiem veidotajiem pakalpojumiem jau primāri jābūt orientētiem tikai uz elektronisku saņemšanas veidu".

Pašlaik e-paraksta izmantošana vēl nav obligāta, taču e-paraksta autentifikācijas sertifikāts jau tagad ir iestrādāts personas apliecībā. Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas tika pieņemti 2019. gada 9. maijā paredz, ka no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim personai, kura sasniegusi 15 gadu vecumu, saņemot pasi, ir pienākums saņemt arī personas apliecību. No 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim šo pārejas noteikumu 5. punkta otrajā teikumā minētajām personām, saņemot pasi, ir pienākums saņemt arī personas apliecību. Tātad, nākotnē visiem Latvijas iedzīvotājiem būs elektroniskais parakts.

5) kredītu studijām Latvijā varēs saņemt studējošie Latvijas Republikas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī citu ES valstu pilsoņi, kas studē Latvijā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68, 24. pants "Vienlīdzīgā attieksme"). Šī programma neattieksies uz Latvijas studējošiem, kas studēs ārzemēs, izņemot, ja tiks rasts papildus riska segums no citiem avotiem, kā arī uz trešo valstu ārvalstu studentiem Latvijā.

Trešo valstu ārvalstu studējošo kredītspēja ir grūtāk izvērtējama ar Latvijā pieejamiem datiem. Kredītiestādes var piedāvāt aizdevumus trešo ārvalstu studējošiem kā komercpakalpojumu ar garantiju, kurai riska segums nav budžeta finansējums. Izvērtējot pieredzi ar jauno sistēmu, iespējams veidot atsevišķu programmu ārvalstu studējošo piesaistei mērķa jomās.

6) Studiju kredītiem tiks saglabāts procentu segšanas mehānisms, valstij apmaksājot procentu maksājumus, kamēr tos nesedz studējošais (studiju laikā un vienu gadu pēc studiju pabeigšanas, kā arī gadījumā, ja kopējā aizdevumu likme ieskaitot EURIBOR un pievienoto likmi pārsniegs noteikto slieksni). Līdzīgs princips pastāv esošajā normatīvajā regulējumā saskaņā ar MK noteikumi Nr. 220 21. punktu: "Ja minētā likme attiecīgajā laikposmā ir augstāka par pieciem procentiem gadā, kredīta ņēmējs maksā piecu procentu likmi gadā. Starpību starp likmēm sedz no valsts budžeta līdzekļiem". Valsts veiks kredīta procentu maksājumus visu līmeņa programmām (koledžas, bakalaura, maģistra un doktorantūras studiju programmās). Studējošā kredīta procentu maksājumus studējošais pašreiz maksā arī studiju laikā, no kredīta saņemšanas brīža. Provizoriskos aprēķinos par jauno kreditēšanas modeli tiek norādītas procentu subsīdijas studiju kredītiem, ar pieņēmumu, ka tie veidos 85% no kopējā izsniegto kredītu skaita atbilstoši iepriekšējām tendencēm. Ņemot vērā ierobežoto līdzekļu apmēru budžeta apakšprogrammā 03.04.00 "Studējošo un studiju kreditēšana", arī turpmāk tiek plānots no valsts budžeta finansēt procentu maksājumus tikai studiju kredītiem;

7) studiju kredīts tiks izsniegts pilnai studiju programmas maksas segšanai, un tam netiks noteikti maksimālie kredīta griesti;

8) pirmā studiju gada laikā studējošais varēs mainīt studiju programmu, attiecīgi mainot kredīta summu, ja nepieciešams. Kredīts būs jāsāk atmaksāt par abām programmām gadu pēc studiju pabeigšanas. Gadījumā, ja studējošais pabeigs vienu studiju programmu un uzsāks citu, kurai arī ņems kredītu, tiks noteikts maksimālais termiņš, līd kuram var atlikt pamatsummas atmaksas uzsākšanu, lai novērstu šādas kreditēšanas uz labvēlīgiem nosacījumiem nelietderīgu izmantošanu;

9) studējošā kredīta apmērs tiks noteikts kā pašlaik līdz 80% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša algas apjoma. Darba grupā tika izvirzīts priekšlikums noteikt tā maksimālo summu ne vairāk kā vidējā studējošā kredīta apmērā (orientējoši 6 500 euro), lai ierobežotu kopējo kredītsaistību apmēru, ko viens studējošais uzņēmās. Taču par šo jautājumu darba grupas ietvaros nebija vienotā viedokļa, pastāv arī viedoklis, ka studējošā kredītu varētu saņemt visu studiju laiku, neierobežojot kopējo summu, 80% jeb neto summu no valstī noteiktās minimālās mēneša algas apjoma, 10 mēnešus gadā. Ministrija sagatavojot normatīvo regulējumu plāno virzīt risinājumu bez studējošā kredīta summas ierobežojuma vai arī noteikt tādu summas ierobežojumu, kas segtu izmaksas visā tipiskajā studiju posmā. Par šī jautājuma gala risinājumu ministrija plāno vienoties ar darba grupas dalībniekiem Ministru kabineta noteikumu izstrādes gaitā; tas nemaina jaunā modeļa koncepciju;

10) kredītu dzēšana nāves un invaliditātes gadījumā tiks nodrošināta piedāvātās jaunās sistēmas ietvaros, iekļaujot to ierobežotā garantijas likmē kā sedzamos zaudējumus (vēsturiskie dati par gadījumu skaitu un dzēšanas apmēru ir norādīti pielikumā);

11) turpmāk netiks izsniegtas kredītam pielīdzinātās stipendijas zinātniskā grāda ieguvei. Līdz šim to varēja saņemt valsts budžeta vietās studējošie doktoranti ar nosacījumu, ka stipendija tiek atmaksāta, ja noteiktajā laikā netiek iegūts doktora grāds. Pretējā gadījumā SZA veica piedziņu par šīm kredītam pielīdzinātām stipendijām. Doktorantūras studējošie varēs saņemt tādu pašu studiju un studējošo kredītu kā citi. Šīs pakalpojums tiek izmantots salīdzinoši reti. Kopējā summa 2019. gadā kredītiem pielīdzināmām stipendijām sastāda 117 814 euro budžeta programmā "Augstskolas". Ministrijas ieskatā tā būtu novirzāma doktorantūras programmu studiju vietām.

12) Iespējas turpināt kredītu dzēšanu par bērna piedzimšanu un par darbu valsts un pašvaldību institūcijās un citās noteiktajās jomās ir atkarīgas no pieejamā finansējuma un attiecīgi no Ministru kabineta un Saeimas lēmumiem gadskārtējā budžeta likuma veidošanas procesā. Budžeta apakšprogrammā 03.04.00 pieejamo līdzekļu ietvaros nevar vienlaicīgi uzsākt jaunā, pieejamākā kreditēšanas modeļa ieviešanu ar portfeļgarantijas instrumentu un turpināt visus iepriekšējās sistēmas pasākumus. Arī ieviešot jaunu kreditēšanas modeli, vēl 9 gadus ir jāturpina dzēst kredīti, par kuriem jau ir pieņemti lēmumi par dzēšanu par darbu noteiktajās jomās, līdz ar to līdzekļu apmērs, kurus var novirzīt jaunās sistēmas ieviešanai, ir ierobežots. Tādēļ ziņojuma sadaļā "Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu" tiek norādīti vairāki varianti turpmākajai rīcībai ar izmaksu pozīcijām.

Saskaņā ar tiesiskās paļāvības principu būs jāturpina līdz 2020. gada 1. aprīlim noslēgto studiju un studējošo līgumu administrēšana saskaņā ar pašlaik spēkā esošo normatīvo regulējumu, kamēr kredīti tiks atmaksāti vai dzēsti, kas ilgst līdz 15 gadiem (studiju laiks ieskaitot iespējamos pārtraukumus, vienu gadu pēc absolvēšanas atmaksa tiek atlikta, 10 gadus atmaksas termiņš). Tam joprojām būs nepieciešama to funkciju veikšana, kurus šobrīd veic SZA. Mainot kreditēšanas modeli, ir pārskatāmas SZA funkcijas un tas notiks saskaņā ar Valdības rīcības plāna 40.1 punktu "Izveidot vienu spēcīgu vienotu zinātnes administrējošo institūciju, apvienojot esošos institucionālos resursus" ar izpildes termiņu 31.12.2019, jo SZA ir iesaistīta arī valsts pētījumu programmu un fundamentālo un lietišķo pētījumu programmu administrēšanā, līdz ar to SZA funkciju pārskatīšana ir veicama kompleksi.

Turpinot studējošo kredītu dzēšanu bērnu piedzimšanas gadījumos, būtu pārskatāms un modernizējams pasākuma administratīvais mehānisms, kā arī ministrijas ieskatā studējošā kredīta dzēšana 30% apmērā no atlikušās summas būtu attiecināma uz abiem vecākiem, nevis vienu, kā tas ir šobrīd. Lūdzam skatīt sadaļu ziņojuma sadaļa "Studējošā kredītu dzēšana bērnu dzimšanas gadījumos".

Attiecībā uz kredītu dzēšanu invaliditātes gadījumā Labklājības ministrija ierosina turpmāk personām ar invaliditāti dzēst tikai daļu no studiju kredīta pamatsummas, piemēram, I invaliditātes grupas gadījumā 30% apmērā no kredīta pamatsummas atlikuma, bet II invaliditātes grupas gadījumā 20% apmērā no kredīta pamatsummas, turklāt tikai vienam studiju kredītam, jo personām ar invaliditāti valsts jau patlaban sniedz monetāru palīdzību dažādu maksājumu un atvieglojumu veidā. Piemēram, sociālā nodrošinājuma pabalsts, kuru saņem ikviena persona ar invaliditāti, dažādos apmēros atkarībā no invaliditātes smaguma pakāpes, transporta pabalsts 79,68 euro par katru sešu mēnešu periodu (personām ar invaliditāti, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās), īpašas kopšanas pabalsts 213,43 euro mēnesī (personām ar invaliditāti, kurām ir medicīniskās indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai; no šī gada 1.jūlija pabalsta apmērs būs 313,43 euro mēnesī, ja invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības), atbrīvojums no sabiedriskā transporta maksas starppilsētu maršrutos un citi atvieglojumi. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Labklājības ministrija uzskata, ka valsts savu iespēju robežās jau sniedz atbalstu personām ar invaliditāti ikdienas vajadzību nodrošināšanai, tāpēc turpmāk ierosina atteikties no studējošā kredīta dzēšanas personām ar invaliditāti. Ministrijas ieskatā par šo jautājumu ir nepieciešamas turpmākas diskusijas normatīvā regulējuma izstrādes laikā un ministrija plāno virzīt normatīvo regulējumu saglabājot pašreizējo kredītu dzēšanas apmēru invaliditātes gadījumos.

Kredītiestādes, "Altum" un ministrija noteikumu izstrādes laikā vienosies par ikgadēju statistikas apkopošanu, piemēram, par izsniegto kredītu skaitu un apmēru, tai skaitā pēc augstskolām, par gūtajiem ienākumiem un zaudējumiem, t.sk. par kredītu skaitu ar kavētiem maksājumiem un neatmaksāto kredītu apmēru. Statistika anonīmā apkopotā veidā kalpos par pamatu sistēmas izvērtēšanai un pēc nepieciešamības turpmākajai pārskatīšanai.

Izmaksas esošajam modelim

Pašreizējo modeli veido šādi elementi:

1) Valsts galvojums.

Likumā "Par valsts budžetu 2018. gadam" tika noteikts valsts galvojumu apmērs studējošo kreditēšanai 10 756 620 euro, studiju kreditēšanai 25 200 000 euro.

Valsts galvoto aizdevumu neatmaksātais apmērs 2018. gada beigās bija 60,3 milj. euro studiju kreditēšanai un 20,5 milj. euro studējošo kreditēšanai.

2) Tiešās izmaksas, kas ir paredzētas valsts budžeta apakšprogrammā 03.04.00 "Studējošo un studiju kreditēšana".

Tiešās valsts budžeta izmaksas ir:

1) līdz 2001. gadam SZA izsniegto studiju kredītu atmaksas saņemšana no kredītņēmējiem un atmaksa Valsts kasē;

2) Līdzekļi tiesvedības izdevumiem, lai nodrošinātu kredītu atgūšanu, kas tika izsniegti līdz 2001. gadam;

3) procentu izdevumu segšana par posmu, kamēr studējošais nemaksā (studē, atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā); un atkarībā no tirgus situācijas izmaksas studiju un studējošo kredītu procentu starpības segšanai virs noteiktās likmes (5%, kas pašlaik nav pārsniegta);

4) kredītu dzēšana: 30% no atlikušās kredīta summas bērnu dzimšanas gadījumos vienam no vecākiem pēc izvēles; līdz 10 gadu laikā (izglītības jomā – 5 gadu laikā) kredīta ņēmējiem, kuri atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai kļūst par nodarbinātajiem valsts vai pašvaldību institūcijās, kultūras jomas institūcijās, kas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī ārstniecības iestādēs, kas sniedz no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, un nevalstiskā sektora institūcijās, kuras pilda valsts vai pašvaldību pasūtījumu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā. Uz studiju kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem var pretendēt kredīta ņēmēji, kuri atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai kļūst par nodarbinātajiem privātās pirmsskolas izglītības iestādēs; 100%, ja kredīta ņēmējs ir miris vai kļuvis par I vai II grupas invalīdu.

Ievērojama daļa no budžeta apakšprogrammas 03.04.00 "Studējošo un studiju kreditēšana" līdzekļu vidējā termiņā būs nepieciešama, lai saskaņā ar tiesiskās paļāvības principu turpinātu jau uzņemto saistību izpildi. Proti, dzēstu kredītus, attiecībā uz kuriem jau ir pieņemti lēmumi par kredītu dzēšanu par darbu noteiktajās jomās, kā arī kredītu dzēšana bērnu dzimšanas, invaliditātes un nāves gadījumos par līgumiem, kas tiks noslēgti līdz 2020. gada 1. aprīlim. Budžeta programmas 03.04.00 "Studējošo un studiju kreditēšana" 2019. gada izdevumu pozīcijas ir norādītas 2. tabulā.

2. tabula. budžeta apakšprogrammas 03.04.00 "Studējošo un studiju kreditēšana" izdevumu pozīcijas 2019. gadā

Līdzekļu pieejamība jaunajam kreditēšanas modelim ir atkarīga arī no tā, vai 2019.gadā Ministru kabinetā tiks apstiprināti jauni rīkojumi par jaunu kredītu dzēšanu par darbu noteiktajās jomās, kas būtiski ierobežotu līdzekļus jaunās kreditēšanas sistēmas ieviešanai. Plānošanā tiek iekļauta kredītu dzēšana bērnu dzimšanas, invaliditātes un nāves gadījumos par tiem par līgumiem, kas tiks noslēgti līdz 2020. gada 1. aprīlim saskaņā ar pašlaik spēkā esošo normatīvo regulējumu.

Budžeta apakšprogrammas 03.04.00 "Studiju un studējošo kreditēšana" pieejamo līdzekļu ietvaros līdzekļi dzēšanai attiecībā uz esošās sistēmas ietvaros noslēgtiem līgumiem un jaunā kreditēšanas modeļa ieviešanai ir norādīti 3. tabulā.

3. tabula. Budžeta apakšprogrammā 03.04.00 "Studiju un studējošo kreditēšana" pieejamie līdzekļi 2020.–2022. gados

Gadījumā, ja 2019. gadā tiek izdots Ministru kabineta rīkojums par kredītu dzēšanu par darbu noteiktajās jomās, izsniegto jauno kredītu apmērs būs visai ierobežots – orientējoši 1 212 kredītu 2020. gadā, 1 269 kredītu 2021. gadā, 1 004 kredītu 2022. gadā. Šāds apmērs ir krietni zemāks par optimālo, ņemot vērā, ka 2018, gadā tika izsniegti 1 513 kredīti un ieviešot jauno kreditēšanas modeli bez prasības par otro galvotāju pieprasījums varētu pieaugt.

Ministrijas budžeta apakšprogrammā 03.04.00 "Studiju un studējošo kreditēšana" ir paredzēti līdzekļi arī procentu maksājumu segšanai, un pārrēķinot tos saskaņā ar Valsts Kases 2019. gada aprīlī sniegtām prognozēm par EURIBOR likmi līdz 2022. gadam vēl ir prognozējami sekojoši līdzekļi, kurus varētu novirzīt jaunās sistēmas procentu maksājumiem un portfeļgarantijas ieviešanai:

4. tabula. Prognozējamais pārpalikums no procentu subsīdijām pašreizējam aizdevumu portfelim

Taču jāatzīmē, ka šīs riska segums sagaidāmajiem zaudējumiem nebūs pieejams EURIBOR likmes pieauguma gadījumā. Papildus, izvērtējot iepriekšējo gadu budžeta izpildi, tiesvedības izdevumu faktiskais apmērs 2018. gadā bija mazāks, nekā plānots (25 975 euro), attiecīgi ministrijas ieskatā orientējoši vēl 39 000 euro var novirzīt jaunā kreditēšanas modeļa ieviešanai.

Kopumā maksimālie provizoriski pieejamie līdzekļi ar iepriekš minētiem nosacījumiem ir norādīti 5. tabulā.

5. tabula. Provizoriski maksimālie pieejamie līdzekļi jaunā kreditēšanas modeļa ieviešanai ministrijas budžeta apakšprogrammā 03.04.00 "Studiju un studējošo kreditēšana"

Šīs summas faktiskajā izpildē mainīsies atkarībā no pieteikumu skaita kredītu dzēšanai sakarā ar bērnu piedzimšanu līdz 2020. gada 1. aprīlim un ar to, cik no kredītņēmējiem, kuriem ir uzsākta kredītu dzēšana, pārtrauks darbu valsts pārvaldē u.c. iepriekš minētajās jomās un attiecīgi tiks pārtraukta to kredītu dzēšana.

Gadījumā, ja dzēšana visos gadījumos netiek turpināta no 2020. gada un turpmāk, tad provizoriski kopējie brīvie līdzekļi jaunās valsts galvoto kredītu sistēmas ieviešanai ir 749 042 euro 2020. gadā, 1 259 392 euro 2021. gadā, 1 669 373 euro 2022. gadā.

Šie esošie līdzekļi ļautu uzsākt jaunā kreditēšanas modeļa ieviešanu, izsniedzot sekojošu skaitu ar jauniem kredītiem bez galvotāja pie vidējā kredīta apmēra 6 500 euro:

– 2020. gadā uz 3. gadu termiņu var izsniegt 1 025 jaunu kredītu;

– uz 2 gadiem var izsniegt vēl 254 kredītu, kopā orientējoši 1 279 jaunu kredītu. Vēl 582 kredītu būs iespējams izsniegt uz 1 gadu. Taču šāds izsniedzamo kredītu apmērs nav optimāls, ņemot vērā, ka 2018. gadā tika izsniegti 1 513 jauni līgumi, iepriekšējos gados ap 1 800 un vairāk, un daļa no studējošiem nav varējusi noslēgt līgumu dēļ galvotāja trūkuma vai tā neatbilstības prasībām.

Optimāls jauno kredītu apjoms varētu būt vismaz 2 000 jauno kredītu gadā; tam esošo līdzekļu ietvaros ir prognozējams 6. tabulā norādītais līdzekļu trūkums.

6. tabula. Nepieciešamais papildu finansējums jaunā kreditēšanas modeļa ieviešanai optimālā apmērā (orientējoši 2 000 jauno kredītu gadā)

Konceptuālā ziņojuma sadaļā "Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu" tiek norādīti vairāki izmaksu varianti – esošā finansējuma ietvaros, kā arī iekļaujot studējošo kredītu atlikumu dzēšanu bērnu dzimšanas gadījumos un par darbu noteiktajās jomās.

Izmaksas jaunajam modelim

1) Riska segums garantiju izsniegšanai ir atkarīgs no pieņēmumiem par jauno kredītu skaitu un apmēru.

Sekojošajā tabulā izmaksas ir aprēķinātas ar šādiem pieņēmumiem: 2 000 jauno studiju kredītu līgumu skaits gadā, vidējā summa 6 500 euro abiem kredītu veidiem, gan studiju, gan studējošā kredītam. 15 gadu termiņš sastāv no vidēji 4 gadu studijām, vienu gadu pēc absolvēšanas kredīta atmaksas uzsākšana tiek atlikta, pēc tam atmaksa notiek 10 gadu laikā.

7. tabula. Aprēķini par riska segumu portfeļgarantijas ieviešanai, lai izsniegtu 2 000 jauno kredītu gadā

Katram aizdevumam paredzēta garantija 90% apmērā, bet kopējais zaudējumu apmērs nevarēs pārsniegt 25%. Līdz ar to no publiskajiem līdzekļiem "Altum" piešķiramais finansējums potenciālajiem zaudējumiem garantiju sniegšanai par 2020.gadā izsniegtiem kredītiem, kuru ir nepieciešams paredzēt Ministru Kabineta noteikumos un piešķirt "Altum" kā riska segumu sagaidāmo zaudējumu segšanai ir 731 250 euro apmērā (pie 2 000 jauniem līgumiem gadā reiz vidējais līgums 6 500 euro reiz 90% garantijas likme reiz 25% ierobežotā garantijas likme, 25% finansējums riska segumam sagaidāmo zaudējumu segšanai). Minētais apjoms, ņemot vērā plānoto jauno līgumu skaitu un vidējo līguma summu, nepieciešams katru gadu līdz vienlaicīgi studēs 4 kursu studējošie, kas ir saņēmuši kredītus. Proti, 2021. gadā 1 462 500 euro, ar turpmāku pieaugumu līdz maksimālai summai 2 925 000 euro gadā.

Sagaidāmie maksimālie zaudējumi 25% apmērā tika noteikti ar Finanšu nozares asociācijas starpniecību, aptaujājot studiju kreditēšanā iesaistītās kredītiestādes. Minētais ir maksimālais riska segums sagaidāmajiem zaudējumiem par kredītu nemaksātājiem, nāves, invaliditātes gadījumiem.

Līdzšinējā statistika par kavēto un neatmaksāto kredītu skaitu nav salīdzināma, jo galvotāji bija vecāki, kuriem bija ienākumi. Ja kredīta ņēmējs nemaksāja kredītu, maksājums tika novilkts no galvotāja un būtībā galvojumu sniedza un zaudējumus sedza vecāki.

2) Procentu maksājumiem studiju laikā un vienu gadu pēc studiju pabeigšanas ir nepieciešams sekojošais finansējums, saskaņā ar Valsts Kases sniegtām prognozēm par EURIBOR likmēm un pieņemot vidējo pievienoto likmi 2,5%:

8. tabula. Nepieciešamais finansējums procentu maksājumiem jaunajā kreditēšanas modelī, izsniedzot orientējoši 2000 jauno kredītu

Budžeta apakšprogrammā 03.04.00 "Studējošo un studiju un kreditēšana" finansējums procentu izdevumiem ir plānojams atbilstoši Valsts kases prognozēm par EURIBOR likmēm. Gadījumā, ja faktiskās EURIBOR likmes būs lielākas nekā prognozēja Valsts Kase, vai arī studiju kredītu īpatsvars būs lielāks par līdzšinējo 85% īpatsvaru, un tādēļ finansējums procentu subsīdijām būtu palielināms, jautājums risināms atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumos Nr. 421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas" un Ministru kabineta 2012. gada 11. decembra noteikumos Nr. 867 "Kārtība, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam" paredzētajai kārtībai.

3) "Altum" administratīvās izmaksas. "Altum" administratīvajām izmaksām nebūs nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums. Atbilstoši Attīstības finanšu institūcijas likuma 12.3. pantam "Altum" pirms programmas apstiprināšanas Ministru kabinetā novērtē programmas ietekmi, riskus un sagaidāmos zaudējumus, finansiālos rezultātus un programmas īstenošanas izmaksas. Līdzīgi kā citos portfeļgarantiju instrumentos, izmaksas tiks segtas no programmas finansējuma un/vai kredītiestāžu maksājumiem. Indikatīva administratīvo izmaksu apmēra noteikšanai izmantojamas Komisijas regulas nr. 480/2014^[1] 13. panta 3. punta d) norādītās pārvaldības izmaksu un maksu robežvērtības, kas garantiju gadījumā ir 10% no programmas ieguldījumu kopsummas, kas samaksāta finanšu instrumentam (riska seguma), proti, 15 gadu periodā kopsummā 10% no ikgadējo izsniegtu saistību risku seguma. Šis ir maksimālais iespējamais slieksnis un precīzs tiks noteiks pirms MK noteikumu apstiprināšanas.

Jaunais modelis padara studiju un studējošā kredītus pieejamākus, atceļot prasību par papildu galvotāju vai nodrošinājumu, kā arī atvieglo administratīvās procedūras dažādos kreditēšanas procesa posmos. Studējošajam būs iespēja izvēlēties pašam starp vairākām kredītiestādēm.

Īsumā salīdzinājums vecā un jaunā modeļa raksturiezīmēm un izdevuma pozīcijām ir redzams zemāk tabulā, taču jāvērš uzmanība, ka nepastāv izvēle starp veco un jauno modeli, jautājums ir par to, kāds būs jaunais modelis.

9. tabula. Esošā un jaunā kreditēšanas modeļa salīdzinājums, kopsavilkums

Studējošā kredītu dzēšana bērnu dzimšanas gadījumos

Saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu, studējošā kredītu dzēš no valsts budžeta līdzekļiem 30 procentu apmērā no neatmaksātās summas par katru bērnu. Ja abiem vecākiem ir studiju kredīts, tad kredīta dzēšana attiecās uz vienu no viņiem pēc izvēles. Pašlaik kredītņēmējam ir jāvēršas ar iesniegumu attiecīgajā kredītiestādē, kas administrē izsniegto kredītu, uzrādot bērna dzimšanas apliecību un pēc attiecīgās augstākās izglītības iestādes absolvēšanas iegūto diplomu. SZA pēc tās rīcībā studējošo sarakstiem seko, lai abi vecāki nepretendē uz studiju kredīta dzēšanu. Kredītiestādes reizi mēnesī informē SZA par dzēšamajām summām un SZA pārskaita finansējumu kredītiestādēm. Attiecībā uz tiem studējošiem, kuru līgumi par valsts galvotiem kredītiem būs noslēgti līdz 2020. gada 1. aprīlim saglabāsies esošā dzēšanas kārtība.

Jaunajā sistēmā plānota sekojošā kārtība: studējošais vēršas kredītiestādē, kura ir izsniegusi kredītu, caur internetbanku izmantojot standartizēto iesniegumu, norādot bērna personas kodu. Kredītiestādes izmantojot Valsts informācijas sistēmu savietotāju pārbaudīs informāciju Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk- PMLP) reģistros. Reizi mēnesī kredītiestādes informēs SZA par dzēšamajām kredītu summām un SZA pārskaitīs finansējumu kredītiestādēm. Pārskatot SZA funkcijas atbilstoši Valdības rīcības plāna 40.1 punktam (ar izpildes termiņu 31.12.2019. ) šīs funkcijas varētu veikt cita ministrijas padotībā esošā iestāde vai ministrijas struktūrvienība, kas nemaina procedūras pēc būtības. Ministrijas ieskatā administratīvās procedūras, lai pārbaudītu, vai par vienu un to pašu bērnu netiek dzēsts kredīts abiem vecākiem dažādās bankās nav attaisnojamas un jaunajā sistēmā studējošā kredīts būtu dzēšamas abiem vecākiem. Ņemot vērā kopējo studējošo kredītu skaitu un īpatsvaru (līdz šim vidēji 15% no visiem valsts galvotiem kredītiem) gadījumu, kad abiem vecākiem ir studējošo kredīts, ir ļoti maz, mazāk par 1%, un tas nemaina nepieciešamā finansējuma apjomu.

Tiek izdarīts pieņēmums, ka 15% no izsniegtajiem kredītiem būs studējošo kredīti (tāda proporcija bija 2018. gadā – 230 kredīti bija studējošo kredīti no kopumā 1 513 kredītiem). Šiem aprēķiniem tiek pieņemts, ka sākot ar 2020. gadu studējošo kredīti būs 300 kredīti no 2 000 (15% no kopējā kredītu skaita), vidējā kredīta summa 6 500 EUR, gadā 1 625 euro. Tālāk aprēķinos ir izmantoti statistikas dati, ka uz 1 000 sievietēm vecumā no 20–34 gadiem gadā vidēji piedzimst 85.8 bērni (2017.gada dati). Kredītu dzēš pēc studiju pabeigšanas. Proti, 2020. gadā pietiks ar esošo finansējumu studējošo kredītu dzēšanai, jo jaunie līgumi tiks noslēgti sākot ar 2020. gada 1. aprīli un vēl nebūs studējošo, kas pabeigs studijas. Pakāpeniski sākot ar 2021. gadu var palielināties šo jauno kredītņēmēju skaits (tie, kas būs paņēmuši kredītu uz 1 gadu, lai pabeigtu jau uzsāktās studijas, turpmāk arī tie, kas paņems kredītu uz 2 gadiem, piemēram, maģistratūras studijām). Tādēļ lai turpinātu studējošā kredītu dzēšanu arī attiecībā uz jauniem līgumiem papildu finansējums provizoriski būs nepieciešams no 2021. gada un turpmāk.

10. tabula. Nepieciešamais finansējums studējošo kredītu dzēšanai bērnu piedzimšanas gadījumos jaunajā kreditēšanas sistēmā

Gadījumā, ja faktiskais pieteikumu skaits studējošo kredītu dzēšanai bērnu dzimšanas gadījumos būs lielāks, jautājums risināms atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumos Nr. 421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas" un Ministru kabineta 2012. gada 11. decembra noteikumos Nr. 867 "Kārtība, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam" paredzētajai kārtībai.

Jaunā kreditēšanas modeļa ieviešanas varianti un to ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu ir atkarīga no Ministru kabineta atbalstītā rīcības varianta:

1) pirmais rīcības variants ir jaunā modeļa ieviešana ministrijas budžeta apakšprogrammas 03.04.00 "Studējošo un studiju kreditēšana" pieejamā finansējuma ietvaros, uzsākot jaunu kredītu izsniegšanu ierobežotā apmērā un neturpinot dzēšanu bērnu dzimšanas gadījumos un par darbu noteiktajās jomās. Tiks turpināta dzēšana nāves un invaliditātes gadījumos, un tā ir iekļauta aprēķinos par "Altum" portfeļgarantijas izmaksām. Šādā gadījumā jauno kredītu skaits būtu zemāks par optimālo: 2020. gadā uz 3. gadu termiņu var izsniegt orientējoši 1 025 jaunu kredītu ar vidējo sumu 6 500 euro; uz 2 gadiem var izsniegt vēl 254 kredītu, kopā orientējoši 1 279 jaunu kredītu, kā arī vēl 582 kredītu tikai uz vienu gadu. Pieprasījums pēc jauniem kredītiem varētu būt lielāks, kā rezultātā būtu studējošie, kuri pieteiktos, bet nesaņemtu studiju vai studējošā kredītu. Arī no kredītiestāžu puses joprojām varētu būt ierobežota interese attīstīt šo pakalpojumu, ja kredītlīgumu skaits nav vismaz 2 000 gadā.

2) otrais rīcības variants ir jaunās sistēmas ieviešana ministrijas budžeta apakšprogrammas 03.04.00 "Studējošo un studiju kreditēšana" pieejamā finansējuma ietvaros, turpinot dzēšanu bērnu dzimšanas gadījumos, taču neturpinot dzēšanu par darbu noteiktajās jomās. Tiks turpināta dzēšana nāves un invaliditātes gadījumos, un tā ir iekļauta aprēķinos par "Altum" portfeļgarantijas izmaksām. Tādā gadījumā no 3.tabulā norādītā pieejamā finansējuma daļa līdzekļu būtu novirzāma studējošā kredītu dzēšanai bērnu dzimšanas gadījumos saskaņā ar 10.tabulu. Attiecīgi nedaudz samazinātos jauno kredītu izsniegšanai pieejamie līdzekļi.

Pie šāda rīcības varianta turpinātos studējošo kredītu atlikumu dzēšana 30% apmērā par katru dzimušo bērnu; jauno izsniegto kredītu skaits: 2020. gadā uz 3. gadu termiņu var izsniegt orientējoši 1 004 jaunu kredītu gadā ar vidējo sumu 6 500 euro, vēl 267 kredītu uz 2 gadu termiņu un vēl 590 kredītu ar termiņu vien uz 1 gadu.

Pieprasījums pēc jauniem kredītiem varētu būt lielāks, kā rezultātā būtu studējošie, kuri pieteiktos, bet nesaņemtu studiju vai studējošā kredītu. Arī no kredītiestāžu puses joprojām varētu būt ierobežota interese attīstīt šo pakalpojumu, ja kredītlīgumu skaits nav vismaz 2 000 gadā.

3) trešais rīcības variants ir jaunā modeļa ieviešana, izsniedzot orientējoši 2 000 jaunu kredītu gadā, sākot ar 2020. gadu. Tiks turpināta dzēšana nāves un invaliditātes gadījumos, un tā ir iekļauta aprēķinos par "Altum" portfeļgarantijas izmaksām. Netiks turpināta kredītu dzēšanu bērnu dzimšanas gadījumos, kā arī par darbu noteiktajās jomās. Šim variantam nepieciešamais papildu finansējums būtu sekojošs:

11. tabula. Papildus nepieciešamais finansējums jaunā kreditēšanas modeļa ieviešanai 3. rīcības variantā, euro

4) ceturtais rīcības variants ir jaunā modeļa ieviešana, izsniedzot orientējoši 2 000 jaunu kredītu gadā, sākot ar 2020. gadu, un turpinot kredītu dzēšanu bērnu dzimšanas gadījumos. Tiks turpināta dzēšana nāves un invaliditātes gadījumos, un tā ir iekļauta aprēķinos par "Altum" portfeļgarantijas izmaksām. Netiktu turpināta dzēšana par darbu noteiktajās jomās. Šim variantam nepieciešamais papildu finansējums būtu sekojošs.

12. tabula. Papildus nepieciešamais finansējums "Altum" portfeļgarantijas instrumenta ieviešanai un procentu maksājumiem 4. rīcības variantā:

Studējošo kredītu dzēšanai bērnu dzimšanas gadījumos, kam papildus finansējums būtu nepieciešams sākot ar 2021. gadu pieaugošā apmērā, ir norādīts iepriekš 10. tabulā.

Ministrijas ieskatā šīs variants – vismaz orientējoši 2 000 kredītu izsniegšana un dzēšanas turpināšana bērnu piedzimšanas gadījumos, savukārt neturpinot dzēšanu par darbu noteiktajās jomās – ir optimāls risinājums ierobežoto līdzekļu ietvaros.

Attiecībā uz tiesiskās paļāvības principa ievērošanu, neturpinot kredītu dzēšana par darbu noteiktajās jomās jau no 2019. gada, jāņem vērā sekojošais. Tiesiskās paļāvības princips nozīmē, ka persona var paļauties uz to, ka tiesības un likumiskās intereses, kuras tā ir ieguvusi, tai vēlāk netiks atņemtas. Šā principa pamatā ir personas paļaušanās uz valsts tiesisku un konsekventu rīcību (Satversmes tiesas 2012. gada 25. janvāra sprieduma lietā Nr. 2011-08-01 10.punkts). Tā galvenais uzdevums ir aizsargāt personas tiesības gadījumos, kad normatīvā regulējuma grozījumu rezultātā notiek vai ir iespējama privātpersonu tiesiskā stāvokļa pasliktināšanās (Satversmes tiesas 2006. gada 8. novembra sprieduma lietā Nr. 2006-04-01 21.punkts).

Ministru kabineta 2001. gada 29. maija noteikumos Nr. 220 "Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu" 57.nosaka, ka uz kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem var pretendēt kredīta ņēmēji, kuri atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai kļūst par nodarbinātajiem valsts vai pašvaldību institūcijās, kultūras jomas institūcijās, kas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī ārstniecības iestādēs, kas sniedz no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, un nevalstiskā sektora institūcijās, kuras pilda valsts vai pašvaldību pasūtījumu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā. Uz studiju kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem var pretendēt kredīta ņēmēji, kuri atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai kļūst par nodarbinātajiem privātās pirmsskolas izglītības iestādēs. Profesiju sarakstu un speciālistu skaitu, ņemot vērā attiecīgo ministriju ierosinājumu, katru gadu ar rīkojumu apstiprina Ministru kabinets.

Minēto noteikumu 58. punkts nosaka, ka pēc Studiju un zinātnes administrācijas vēstules saņemšanas ministrijas sagatavo un katru gadu līdz 1. martam Studiju un zinātnes administrācijā iesniedz priekšlikumus par to speciālistu skaitu, kuriem kredītu jāsāk dzēst attiecīgajā gadā. Sagatavojot minētos priekšlikumus, ministrijas ņem vērā pašvaldību iesniegtos priekšlikumus par pašvaldību institūcijās strādājošajiem speciālistiem, kā arī izvērtē nodrošinājumu ar speciālistiem katrā profesijā. Savukārt minēto noteikumu 59.punkts nosaka, ka Izglītības un zinātnes ministrija, ņemot vērā ministriju priekšlikumus, katru gadu sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par kredītu dzēšanu. Ministru kabinets katru gadu apstiprina profesiju sarakstu un speciālistu skaitu, kuriem kredītu sāks dzēst no valsts budžeta līdzekļiem šajās profesijās.

Ņemot vērā iepriekš minēto, spēkā esošais normatīvais regulējums neuzliek Ministru kabinetam nekādus ierobežojumus vai noteikumus attiecībā uz amatu kategorijām vai citiem nosacījumiem studiju kredīta dzēšanai, tai skaitā par līdzekļu apmēru, kas tam tiek novirzīts, t.i., lēmums par to, kurām profesijām un kādam tieši speciālistu skaitam tiks attiecīgajā gadā uzsākta kredītu dzēšana, ir ekskluzīvā Ministru kabineta kompetencē esošs lēmums, kura saturu potenciālais pretendents uz kredīta dzēšanu iepriekš nevar paredzēt, t.i., viņam nav no normatīvajiem aktiem izrietoša tiesiska pamata paļauties, ka viņa joma un amats būs iekļauts ikgadējā Ministru kabineta rīkojumā. Ņemot vērā minēto, atteikšanās no kredītu dzēšanas par darbu noteiktajās jomās neietekmē personu tiesības un likumiskās intereses, kā arī nepasliktina personu tiesisko stāvokli, jo spēkā esošais regulējums attiecībā uz kredītu dzēšanu par darbu noteiktajās jomās neparedz personai tiesības tieši un nepastarpināti, ņemot vērā attiecīgās personas darbības jomu vai profesiju, saņemt kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem.

Vēsturiski, kredītu dzēšana par darbu noteiktajās jomās tika uzsākta, izmantojot līdzekļu pārpalikumus no citām budžeta programmām, kā arī budžeta apakšprogrammas 03.04.00 "Studējošo un studiju kreditēšana" līdzekļu pārpalikumus sakarā ar to, ka izsniedzamo kredītu skaits turpināja samazināties, jo studējošie nevarēja piesaistīt otru galvotāju. Finansējums šim mērķim nav atrunāts likumdošanā un nav iepriekš paredzams no kopējā budžeta apakšprogrammas piešķirtā finansējuma apmēra. Tas veidojās uz fiskālā gada beigām pēc pārpalikuma principa (cik paliek pāri līdzekļu no obligātās studējošo kredītu dzēšanas bērnu piedzimšanas, nāves un invaliditātes gadījumos, procentu subsīdijām, tiesvedības izdevumiem par kredītu piedziņu u.c.). Savukārt posmā no 2010. gada septembra līdz 2013. gada janvārim kredītu dzēšana saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 220 nenotika līdzekļu trūkuma dēļ.

2013.–2018. gados, kad jauno kredītu dzēšana tika uzsākta, pieteikumu un atteikumu skaits bija sekojošs:

Ņemot vērā minēto, situācijā, kad vismaz īstermiņā, ņemot vērā 2020. gada un 2021. gada budžeta fiskālos ierobežojumus, ir paredzēts atteikties no kredītu dzēšanas par darbu MK noteiktajās jomās un profesijās, ministrijas ieskatā ir izdarāmi grozījumi MK noteikumos Nr. 220, svītrojot normas par kredīta dzēšanu par darbu valsts un pašvaldību institūcijās un citās noteiktajās jomās, kā arī paredzot, ka tām personām attiecībā uz kurām lēmums par kredīta dzēšanu (par bērna piedzimšanu un par darbu valsts un pašvaldību institūcijās un citās noteiktajās jomās) izdots 2018. un iepriekšējos gados, kredīts tiek dzēsts pilnā apmērā saskaņā ar tiesiskās paļāvības principu. Gadījumā, ja turpmāk pēc 2021. gada būs iespēja dzēst kredītus par darbu noteiktajās jomās, ministrija izstrādās jauno normatīvo regulējumu ar caurspīdīgākiem kritērijiem un jauniem principiem, nevis atjaunos iepriekšējo regulējumu. Ministru kabinetam izskatot informatīvo ziņojumu un atbalstot 4. rīcības variantu, ministrija 2 nedēļu laikā informēs nozaru ministrijas par to, ka 2019. gadā netiks uzsākta jauno kredītu dzēšana par darbu noteiktajās jomās un ka attiecīgais regulējums tiks svītrots.

5) piektais rīcības variants ir jaunā modeļa ieviešana, izsniedzot 2 000 jaunu kredītu gadā, sākot ar 2020. gadu, un turpinot kredītu dzēšanu bērnu dzimšanas gadījumos, kā arī kredītu dzēšanu par darbu noteiktajās jomās, uzsākot dzēst vidēji 360 jauno kredītu gadā. Tiks turpināta dzēšana nāves un invaliditātes gadījumos, un tā ir iekļauta aprēķinos par "Altum" portfeļgarantijas izmaksām.

Ja tiek pieņemts lēmums izdot 2019. gada rīkojumu par kredītu dzēšanu par darbu noteiktajās jomās, tad 2019. gadā tas notiks budžeta apakšprogrammā pieejamo līdzekļu apmērā. Attiecīgi turpmākajos gados būs vajadzīgi papildus līdzekļi optimālam kredītu skaitam.

2019. gadā, lai uzsāktu 360 jauno kredītu dzēšanu, bija paredzēti budžeta programmā pēc citām izdevumu pozīcijām atlikušie līdzekļi 261 513 euro apmērā. Tie bija vidēji 726 euro gadā uz katra līguma dzēšanu. Tiek izdarīts pieņēmums, ka studiju kredīta vidējā summa varētu pieaugt par orientējoši 10%, atceļot maksimālo aizdevuma summu.

Veicot aplēses ar šo pieņēmumu, sākot ar 2020. gadu, papildus nepieciešamais finansējums studiju un studējošo dzēšanai par darbu noteiktajās jomās, lai katru gadu uzsāktu 360 jauno kredītu dzēšanu, būtu 549 009 euro 2020. gadā, 836 505 euro 2021. gadā, 1 124 001 euro 2022. gadā.

Faktiskie apmēri pēdējo 3 gadu vidējā apmērā bija visās jomās kopā 1 248 223 euro gadā. No tā studiju kredītu dzēšana par darbu noteiktajās jomās kopā bija vidēji 857 207 euro gadā, faktisko izpildi pēc jomām lūdzu skatīt 14. tabulā.

13. tabula. Studiju kredītu dzēšana par darbu noteiktajās jomās pēc jomām 2016.–2018. gados

Studējošo kredītu dzēšanai par darbu noteiktajās jomās kopā bija vidēji 391 016 euro gadā 2016.–2018. gados.

14. tabula. Studējošo kredītu dzēšana par darbu noteiktajās jomās pēc jomām 2016.–2018. gados

Atstājot dzēšanas mehānismu par darbu noteiktajās jomās, ir pārskatāmi noteikumi, pēc kuriem notiek dzēšana (piemēram, kuras profesijas un amati tiek iekļauti), nodrošinot lielāku prognozējamību un caurskatāmību. Alternatīvi, šīs finansējums varētu tikt novirzīts nevis kredītu dzēšanai, bet papildu budžeta vietām attiecīgajās jomās. Ministrijas ieskatā nozaru ministrijām (Veselības ministrijai, Kultūras ministrijai, Labklājības ministrijai, Iekšlietu ministrijai u.c.) nākotnē būtu jāpiedalās savu nozaru kredītu dzēšanā vai arī alternatīvi budžeta vietu finansēšanā. Taču ziņojuma saskaņošanas procesā nozaru ministrijas vienlaicīgi pauda uzskatu par to, ka dzēšana par darbu noteiktajās jomās nākotnē varētu būt turpināma, taču nav radušas iespējas novirzīt resoru finansējumu attiecīgās jomas strādājošo kredītu dzēšanai vidējā termiņa budžeta ietvarā. Tādēļ gadījumā, ja Ministru kabinets atbalstīs rīcības variantu, kas paredz turpmāko kredītu dzēšanu par darbu noteiktajās jomās, ministrija budžeta sagatavošanas laikā sagatavos horizontālo prioritāro pasākumu šīs rīcības finansēšanai, kā arī nodrošinās, ka kredītu dzēšanas par darbu noteiktajās jomās administrēšana notiks centralizēti.

Kopā nepieciešamais finansējums 5. rīcības variantam, izsniedzot 2 000 jaunu kredītu gadā, sākot ar 2020. gadu, un turpinot kredītu dzēšanu bērnu dzimšanas gadījumos, kā arī kredītu dzēšanu par darbu noteiktajās jomās vidēji 360 jauno kredītu gadā:

15. tabula. Papildus nepieciešamais finansējums jaunā kreditēšanas modeļa ieviešanai 5. rīcības variantā

Šobrīd aprēķini tika sagatavoti vidējā termiņa budžeta posmam, 2020.–2022. gadiem. Precīzākiem aprēķiniem par 2023. gadu ir nepieciešamas Valsts kase prognozes par EURIBOR likmi (šobrīd aplēsēm izmantota 0,06% EURIBOR likme 2023. gadam).

Ja saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu tiks turpināta studiju kredītu dzēšana par darbu noteiktajās jomās, tad 2019. gadā tā tiks īstenota saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 220. Turpmāk, ieviešot jaunu kreditēšanas modeli ar 2020. gada 1. aprīli, būtu jāpārskata dzēšanas administrēšanas procedūra un attiecīgi arī normatīvais regulējums kopumā jaunās sistēmas ietvaros. Lai to īstenotu, ministrijai būtu jāizveido darba grupa, iekļaujot tajā relevantus dalībniekus un jāizstrādā normatīvais regulējums attiecībā uz turpmāko dzēšanas mehānismu, kritērijiem un profesiju kopu, padarot šo procesu caurspīdīgāku, objektīvāku un prognozējamāku.

16. tabula. Kopsavilkums par jaunā kreditēšanas modeļa ieviešanas piecu rīcības variantu ietekmi uz budžetu

Kopsavilkums

Ministrijas ieskatā optimāls ir 4. rīcības variants, kas paredz vismaz 2 000 jauno kredītu izsniegšanu un dzēšanas turpināšanu bērnu piedzimšanas gadījumos, attiecinot to uz abiem vecākiem. Savukārt ministrija piedāvā 2019., 2020. un 2021. gadā neuzsākt jaunu kredītu dzēšanu par darbu noteiktajās jomās, ņemot vērā sekas attiecībā uz jauno kredītu pieejamību un fiskālos ierobežojumus. Turpmāk nozaru ministrijām būtu jāvērtē iespējas finansēt kredītu dzēšanu savu jomu strādājošiem. Ja kredītu atlikumu dzēšana par darbu noteiktajās jomās tiks turpināta pēc 2021. gada, būtu jāpārskata dzēšanas administratīvās procedūras un arī jāizstrādā jauns normatīvais regulējums, lai padarītu lēmumu par dzēšanu caurspīdīgāku, objektīvāku un prognozējamāku. Lai to īstenotu, ministrijai būtu jāizveido darba grupa, iekļaujot tajā atbilstošus dalībniekus un jāizstrādā normatīvais regulējums attiecībā uz turpmāko dzēšanas mehānismu un profesiju kopu.

Ministrijas ieskatā prioritāte ir jaunā, pieejamāka studējošo kreditēšanas modeļa ieviešana, lai nodrošinātu studiju un studējošo kredītu pieejamību pēc 2020. gada 1. aprīļa. Ja netiks atrisināts jautājums par šo kredītu pieejamību, dzēšana visos gadījumos zaudēs aktualitāti. Ministrijas ieskatā 4. rīcības variants samēro prioritāti – šo kredītu pieejamību – ar nepieciešamību darboties ierobežoto līdzekļu ietvaros, pie tam turpinot pildīt iepriekš uzņemtās saistības.

Ministrijas budžeta apakšprogrammā 03.04.00 "Studējošo un studiju kreditēšana" pieejamo līdzekļu ietvaros nevar vienlaicīgi uzsākt jaunā, pieejamākā kreditēšanas modeļa ieviešanu ar portfeļgarantijas instrumentu, atsakoties no prasības pēc otrā galvotāja un turpināt visus iepriekšējās sistēmas pasākumus. Arī ieviešot jaunu kreditēšanas modeli, vēl 9 gadus ir jāturpina dzēst kredīti, par kuriem jau ir pieņemti lēmumi par dzēšanu par darbu noteiktajās jomās saskaņā ar tiesiskās paļāvības principu, līdz ar to līdzekļu apmērs, kurus var novirzīt jaunās sistēmas ieviešanai, ir ierobežots.

Lai nodrošinātu papildu finansējumu 4. rīcības varianta ieviešanai, ministrija sagatavos un likumdošanā paredzētajā kārtībā iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā prioritāro pasākumu, kas tiks izskatīts Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2020.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Kopumā pie orientējoši 2 000 jauno kredītu gadā modeļa izmaksas par portfeļgarantiju un procentu subsīdijām ceturtajā gadā, kad vienlaicīgi studē četru kursu studējošie ar jauniem kredītiem, ir orientējoši 3 207 880 euro, papildus kredītu dzēšanai bērnu piedzimšanas gadījumos tiek paredzēti 28 467 euro, kopā 3 236 347 euro, kas būtiski nepārsniedz budžeta apakšprogrammas 03.04.00 "Studējošo un studiju kreditēšana" esošo apjomu 2020.gadam, 3 113 429 euro. Taču vidējā termiņā būs gan jāievieš jauns modelis, gan arī jāturpina līdz 2020. gada 1. aprīlim izsniegto kredītu apkalpošana un kredītu dzēšana saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas veido papildus izmaksas par šo vienlaicīgo vecā un jaunā modeļa līdzās pastāvēšanās posmu. Jaunā modeļa ieviešana samazina studējošo kreditēšanas procesa administratīvo slogu, kas izraisīja kredītiestāžu intereses trūkumu piedalīties šo kredītu izsniegšanā, kā arī atceļot prasību par otro galvotāju padara augstāko izglītību pieejamāku studējošiem, kas savādāk nevarētu samaksāt par studijām.

Turpmākā rīcība jaunā modeļa ieviešanai

Lai ieviestu 4. rīcības variantu ir nepieciešamas sekojošās darbības, tai skaitā grozījumi normatīvajā regulējumā:

1. Ministrija līdz 2019. gada 31. oktobrim sagatavos jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu par jauno kreditēšanas modeli un virzīs to izskatīšanai Ministru kabinetā;

2. Ministrija sagatavos grozījumus Ministru Kabineta 2010. gada 17. augusta noteikumos Nr. 788 "Valsts izglītības informācijas sistēmas saturs, uzturēšanas un aktualizācijas kārtība", nodrošinot datu apmaiņu ar kredītiestādēm valsts galvoto studiju un studējošo kredītu administrēšanai nepieciešamajā apmērā;

3. Ministrija un FNA izvērtēs nepieciešamību papildināt datu laukumus un pilnveidot datu apmaiņas risinājumus Valsts izglītības informācijas sistēmas Studējošo un absolventu reģistrā, lai modernizētu studiju un studējošo kredītu apkalpošanu. 2019. gada 6. jūnijā ir notikusi tikšanās starp ministrijas un FNA pārstāvjiem par nepieciešamiem datu apmaiņas risinājumiem. Ministrijas Valsts izglītības informācijas sistēmu pielāgošanās tiks veikta ministrijas pieejamo līdzekļu ietvaros, kredītiestāžu informācijas sistēmas tiks pielāgotas kredītiestāžu līdzekļu ietvaros;

4. Ņemot vērā, ka "Altum" darbojas atbilstoši Eiropas Komisijas 2015. gada 9. jūnija lēmumam No SA.36904 (2014/N) "LHZB attīstības (programmu) daļa un Latvijas vienotās attīstības finanšu institūcijas izveide" (Lēmums SA.36904) un šāda programma tiešā veidā nav minēta šajā lēmumā, līdz ar to jaunas programmas uzsākšanai "Altum", iespējams, ir nepieciešams konsultēties ar Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorātu.

5. Ministrija sagatavos grozījumus Ministru kabineta 2001. gada 29. maija noteikumos Nr. 220 un MK noteikumos Nr. 219, svītrojot regulējumu par dzēšanu par darbu noteiktajās jomās; kā arī grozījumus MK noteikumos Nr. 220, paredzot, ka tajos ietvertais regulējums būs piemērojams līdz 2020. gada 1. aprīlim izsniegtiem kredītiem, kā arī grozījumus Ministru kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumos Nr. 740 "Noteikumi par stipendijām", svītrojot normas par kredītiem pielīdzināmam stipendijām doktorantiem.

Attiecībā uz tiem studiju un studējošo kredītiem, par kuriem ir līdz 2018. gadam ir izdoti MK rīkojumi par dzēšanu saistībā ar darbu noteiktajās jomās, dzēšana turpināsies saskaņā ar noteikumiem, kas bija spēkā lēmumu pieņemšanas brīdī. Attiecībā uz līgumiem, kas tiks noslēgti līdz 2020. gada 1. aprīlim un par kuriem ir izsniegts valsts galvojums AS SEB bankai, saskaņā ar tiesiskās paļāvības principu turpināsies dzēšana I vai II grupas invaliditātes, nāves un bērnu dzimšanas gadījumos saskaņā ar pašlaik spēkā esošo normatīvo regulējumu.

Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska

Pielikums
konceptuālajam ziņojumam
"Par studiju un studējošo kreditēšanas no
kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts
vārdā sniegto galvojumu modeļa maiņa"

Kredītņēmēji, kuri kavē kredīta atmaksu, procentos no kredītņēmēju skaita, kuriem izmaksāts kredīts, skaits % (2009.– 2017. gads)

Kopsavilkums noslēgtiem studiju un studējošā kredīta līgumiem (Latvijas augstskolās pēc pilsētas, kur ir augstskolas oficiālā reģistrācijas adrese) laika posmā no 01.01.2016. līdz 31.12.2018

Kredītlīgumu summas un skaits, kuri noslēgti ar kredītiestādēm

No 2001. līdz 2018. gadam izsniegto kredītu galvotais apmērs kopā ir 270 590 648 euro un pa gadiem, euro:

Kredītu dzēšana no valsts budžeta līdzekļiem

Studiju un studējošo kredītu dzēšana no valsts budžeta līdzekļiem

Dati par personām, kuras studijām ārvalstīs bija saņēmušas studiju un studējošo kredītus un pēc ārvalstu augstākās izglītības iestādes absolvēšanas ir/bija nodarbināti Latvijā
(ir Latvijas rezidenti)
Informācija par 2014.–2016.gadu

Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska