Igaunijas vērtspapīru tirgus un nemiers Rīgas Fondu biržā

Informējot par norisēm Rīgas Fondu biržā

Rīgas Fondu biržas prezidents Uldis Cērps

Preses konferencē Rīgas Fondu biržā

3. novembrī pulksten 12.00 Rīgas Fondu biržā uzsāks

nepārtraukto vērtspapīru tirdzniecību par mainīgām cenām

Rīgas Fondu biržas valde ir apstiprinājusi kārtību, kādā notiks nepārtrauktā vērtspapīru tirdzniecība par mainīgām cenām.

Tā tiks uzsākta šā gada 3. novembrī pulksten 12.00.

Nepārtrauktajā tirdzniecībā tiek iekļauti visi Oficiālajā un Otrajā sarakstā esošie vērtspapīri, ja tiem nav noteikta pirmā vai speciālā kotēšana.

Uzdevumus nepārtrauktajai tirdzniecībai par mainīgām cenām var iesniegt tikai par konkrētu cenu no pulksten 12.00 līdz tirdzniecības sesijas beigām - pulksten 14.00.

Cenas akcijām tiek izteiktas latos, un minimālais kotēšanas solis ir viens santīms. Maksimālās cenu svārstības nepārtrauktajā tirdzniecībā iekļautajiem vērtspapīriem ir 15% no pēdējās vērtspapīra vidēji svērtās cenas.

Rīgas Fondu biržas prezidents Uldis Cērps: "Rīgas Fondu birža būs pirmā Baltijā, kas piedāvās biržas biedriem iespēju visus uzdevumus izpildīt automātiski. Investoriem būs iespējams visas sesijas laikā redzēt, cik vērtspapīrus un par kādām cenām jebkurā brīdī ir iespējams nopirkt, kā arī nekavējoties to izdarīt. Tas būs arī priekšnoteikums biržas indeksa aprēķināšanai reālā laikā. Jaunās sistēmas ieviešana ievērojami palielinās visa Latvijas vērtspapīru tirgus likviditāti.

A/s "Staburadze" akciju publiskais piedāvājums par naudu

1997. gada 31. oktobrī Rīgas Fondu biržā speciālajā izsolē tiks pārdotas 303 149 jeb 15,15 procenti a/s "Staburadze" akciju. Minimālā akcijas pārdošanas cena ir LVL 3.28.

A/s "Staburadze" akcijas Rīgas Fondu biržas Oficiālajā sarakstā iekļautas 1996. gada 10. decembrī. A/s "Staburadze" ir viens no uzņēmumiem, kura akciju tirgus cenu izmanto Rīgas Fondu biržas Dova-Džonsa indeksa aprēķināšanā.

A/s "Staburadze" speciālā izsole notiks saskaņā ar Rīgas Fondu biržas nolikumu "Par tirdzniecību un kotēšanu", ievērojot speciālās kotēšanas noteikumus.

Pieteikties akciju iegādei var no šā gada 27. oktobra līdz 30. oktobrim pie jebkura Rīgas Fondu biržas biedra.

Rīgas Fondu biržas informācija

Rīgas Fondu biržas tirdzniecības sesijas apraksts no 1997. gada 3. novembra

sarakstos iekļautie vērtspapīri.

Aizvadītajā nedēļā īsts satricinājums skāra Igaunijas vērtspapīru tirgu. Ceturtdien Tallinas Fondu biržas indekss nokritās par 15 procentiem. Tās bija vistiešākās atskaņas Honkongas biržā notikušajai krīzei, kad kritums sasniedza 45 procentus. Bet piektdien jau Honkongas un citas pasaules biržas sāka atgūties pēc gūtā satricinājuma. Kā uz to reaģēja Rīgas Fondu biržā, par to prezidenta Ulda Cērpa komentārs:

- Pasaules fondu biržu indeksu salīdzinājums - tā ir aina, ko var redzēt finansu tirgos. Mums ir jāpievērš uzmanība Honkongas indeksam, kas aizvadītā mēneša laikā nokrities aptuveni par trešdaļu. Tas ir noticis tāpēc, ka Honkongas dolārs ir piesaistīts ar fiksētu kursu pie Amerikas Savienoto Valstu dolāra. Pastāvēja zināmas bažas, vai Austrumāzijas ekonomika spēs ilgstoši noturēt savu valūtas kursu. Tā kā šīs bažas bija pietiekami lielas, tad starpbanku tirgū strauji cēlās procentu likmes, kas Honkongā sasniedza pat 150 procentus gadā par vienas dienas depozītu. Nākamais, ko var gaidīt, ja ir tik augstas procentu likmes, bez šaubām, ir akciju tirgus krišanās. Ienesīgāk ir naudu turēt parādzīmēs, nevis akciju tirgū. Tas izraisīja Honksei indeksa krišanos, jo lielais vairums no Ņujorkas Fondu biržā un Londonas fondu biržā kotētajiem uzņēmumiem un tātad arī Frankfurtē un Parīzē kotētajiem uzņēmumiem ievērojamu daļu no savas produkcijas eksportē uz Dienvidaustrumu Āziju. Reālas bažas par valūtas krīzi tur noveda pie mazākiem eksporta ieņēmumiem, un līdz ar to ir jākrītas akciju cenai attīstītajos tirgos. Arī ceturtdien bija aptuveni 2 procentu kritums Ņujorkas, Frankfurtes, Parīzes un Londonas biržā. Neliels kritums vērojams arī Krievijas akciju tirgū. Taču tas ir saistīts nevis ar globālo tirgu, bet gan ar Krievijas ekonomiku.

Savukārt, runājot par Baltijas valstīm, jāteic, ka ceturtdien Dova-Džonsa indekss Igaunijā pēkšņi pazeminājās par 15 procentiem. Tas ir ievērojams kritums, ievērojamākais Igaunijas vērtspapīru tirgus vēsturē. To izraisīja arī tas, ka viena no Igaunijas vadošajām komercbankām Uhispank dienas laikā zaudēja 30 procentus savas vērtības. Tas ir notikums, ko nevar atstāt bez ievērības.

- Kāpēc šis indekss pazeminājās tik pēkšņi?

- Tas izskaidrojams ar vairākiem faktoriem. Viens no faktoriem ir tas, ka Igaunijas akcijas ir dārgas. Tas nebija nekas jauns. Taču šis faktors kombinējās ar publikāciju žurnālā "The Economist", kurā Igaunija bija ierindota to valstu skaitā, kuras ir pakļautas vislielākajam valūtas devalvācijas riskam, valūtas spiedienam, kurā jau tekošā fonda deficīts var sākt kļūt bīstams. Ja neturpinātos naudas ieplūšana, tas varētu atstāt valūtu diezgan vājā pozīcijā. Tas izraisīja spiedienu uz Igaunijas valūtu un īstermiņa procentu likmju papildu palielināšanos. Potenciāli ir problēmas Igaunijas banku sektora likviditātei. Tas būtu minams kā otrs iemesls. Šo divu iemeslu kombinācija arī izraisīja indeksa kritumu. Trešais iemesls, bez šaubām, bija tas, ka Igaunijas Banka nāca klajā ar paziņojumu, ka tā ir gatava darīt pilnīgi visu Igaunijas kronas aizsardzībai. Tas nozīmē, ka var tikt paaugstinātas īstermiņa procentu likmes vai lombarda likmes.

Bet Latvijas Banka reaģēja uz to pavisam mierīgi, paziņojot, ka Latvijas lata segums ir 113 procenti, un līdz ar to īstermiņa lombarda likmes netiks celtas. Domāju, ka šī iemesla dēļ Latvijas starpbanku kredītu likmes varētu samazināties no pašreizējiem 5-6 procentiem uz zemāku skaitli.

Jāpiebilst, ka 24. oktobrī Tallinas Fondu birža bija jau atkopusies, un biržas indekss bija cēlies par 6 procentiem.

Akciju cenu kritums

Protams, jautājums bija par to, kas nākamajā dienā notiks Latvijā, jo Igaunijas investoriem pieder ievērojama daļa Latvijas uzņēmumu akciju, aptuveni 5 procenti no tirgus kapitalizācijas, varbūt arī vairāk. Krīze Igaunijā notika vairāku iemeslu dēļ. Pirmais iemesls bija tas, ka Rietumvalstu investori jau labu laiku pārdeva Igaunijas akcijas, bet vietējie investori tās pirka. Un akciju tirgus turpināja iet uz augšu. Pilnīgi skaidrs, ka šāda situācija nevarēja ilgi turpināties. Vai nu cenām bija jāsamazinās, lai Igaunijas investori turpinātu akcijas pirkt, vai arī vietējiem investoriem bija jāpārtrauc to uzpirkšana. Līdz ar to starpbanku tirgū faktiski iestājās zināmas likviditātes problēmas. Par to liecināja kaut vai tas, ka Overnight likmes Igaunijā sasniedza 6 līdz 10 procentus, atkarībā no bankas, kurā šis depozīts tika noguldīts. Tā kā šajā sistēmā attiecīgi naudas kļuva arvien mazāk, protams, vispirms bankas pārdeva savus akciju portfeļus, lai papildus iegūtu skaidru naudu. Otrs izskaidrojums ir tas, ka Igaunijas akciju tirgus jau labu laiku bija pārvērtēts. Rietumnieki lielākoties bija akciju pārdevēji, bet vietējie - pircēji. Un tā tas ilgi nevarēja turpināties. Tie bija divi galvenie faktori, kas ietekmēja cenu straujo kritumu. Tā kā Igaunijas bankām ir iespējas realizēt tām piederošās Latvijas uzņēmumu akcijas ne vien Tallinas Fondu biržā, bet arī Rīgas Fondu biržā, tad nav nekāds brīnumss, ka tās to arī Latvijā darīja un dara. Līdz ar to arī Rīgas Fondu biržā Dova-Džonsa indekss nokritās par 11,54 procentiem. Tas, bez šaubām, ir mazāk nekā ceturtdienas kritiens Tallinas Fondu biržā.

Mēs varam salīdzināt divas ļoti interesantas situācijas. Pirmkārt - kāds izskatījās tirgus tajā brīdī, kad cenas kļuva zināmas visiem investoriem. Tad jau bija zināms, ka tirgus ir nokrities par 11,54 procentiem un daudzas akcijas bija iespējams nopirkt lētāk, piemēram, 54 tūkstošus "Daugavpils pievadķēžu" rūpnīcas, 10 tūkstošus "Kuģubūvētavas", 14 tūkstošus "Unibankas", 11 tūkstošus "Salacgrīvas - 95" , 9 tūkstošus "Baltas" akciju. Interesanti, ka 25. oktobrī pulksten 14.00, kad tirgus beidzās, visas akcijas varēja pārdot par to pašu cenu. Izveidojās milzīgs pārpalikums, jo tirgus slēgšanas brīdī bija iespējams pārdot 25 tūkstošus "Kaijas", 15 tūkstošus "Salacgrīvas 95", 40 tūkstošus "Unibankas", 83 tūkstošus "Daugavpils pievadķēžu" rūpnīcas, 16 tūkstošus Rīgas transportflotes, 40 tūkstošus "Kuģubūvētavas" un 30 tūkstošus "Staburadzes" akciju. Tas nozīmē, ka sakarā ar šīm lētajām cenām bija milzīgs pieprasījums pēc akcijām, kas radās tieši šīs sesijas laikā. Tirgus uztvēra pašreizējās cenas, kuras bija par 11 procentiem zemākas nekā iepriekšējās dienas cenas, un sākās milzīgs pirkšanas spiediens. Šīs pirkšanas rezultāts būs jūtams nākamajā sesijā.

Biržas apgrozījums nedēļas beigās bija 578 tūkstoši latu, un tas ir viens no lielākajiem biržas vēsturē. Ja būtu izpildījušies visi uzdevumi un igauņi būtu gribējuši par šīm cenām vēl pārdot akcijas, tad biržas apgrozījums samērā viegli būtu sasniedzis 1 miljonu latu. Pašreizējā tirgus situācija liecina, ka ir ļoti daudz pircēju, pastāvot šīm zemajām cenām. Ja kāds grib runāt par biržas krīzi, tad tas atgādina alegoriju ar Lunaparka vilcieniņiem Šausmu tunelī, kad katram gribas izmēģināt, kā tad īsti ir šajā Šausmu tunelī. Bet ar patieso realitāti tam visam ir maz sakara.

Nepārtrauktā vērtspapīru

tirdzniecība par mainīgām cenām

Viens no galvenajiem Rīgas Fondu biržas valdes lēmumiem, kas ir pieņemts 23. oktobrī, ir nepārtrauktā vērtspapīru tirdzniecība par mainīgām cenām, ko paredzēts uzsākt 1997. gada 3. novembrī pulksten 12.00.

Rīgas Fondu birža būs pirmā birža Baltijas valstīs, kas piedāvās investoriem tādu servisu kā automātisko uzdevumu izpilde. Kā tas notiks? Tiks saglabāti visi pašreizējie biržas produkti. Pirmais produkts ir Centrālais Tirgus - tas nozīmē, ka investoriem ir iespējams iesniegt uzdevumus, kas tiek izpildīti Centrālajā Tirgū. Galvenā priekšrocība ir tā, ka ir iespējams iesniegt uzdevumus par tirgus cenu. Respektīvi jūs esat gatavi pirkt un pārdot akcijas par jebkuru cenu. Otrā Centrālā Tirgus priekšrocība ir tā, ka šie uzdevumi tiks izpildīti par labāku cenu, nekā jūs esat uzrādījis. Tas ir īpaši svarīgi mazo un vidēji lielo uzdevumu izpildei.

Arī no 3. novembra mēs Centrālajā Tirgū kotēsim pilnīgi visus vērtspapīrus, kuri ir iekļauti biržas Oficiālajā, Otrajā un Brīvajā sarakstā.

Nākamais tirgus segments ir nepārtrauktā tirdzniecība. Tā sastāvēs no diviem apakšsegmentiem. Pirmais segments - tirdzniecība par iepriekš noteiktām tirgus cenām. Tas jau notiek pašlaik. Visus vērtspapīrus visos sarakstos iespējams tirgot par iepriekš noteiktām cenām. Tātad iepriekš noteikto cenu īpatnība atšķirībā no Centrālā tirgus ir tāda, ka jāiesniedz uzdevums tikai par konkrētu cenu. Uzdevums vienmēr tiks izpildīts par to cenu, kāda norādīta.

Jaunais segments, ko mēs piedāvājam, ir nepārtraukta tirdzniecība par mainīgu cenu. Tiek noteikti vērtspapīri, kuriem šis tirdzniecības paņēmiens tiks pielietots, - tie ir Oficiālā saraksta, kā arī visi Otrā saraksta vērtspapīri, kuriem ir noteikta cena. Brīvā saraksta vērtspapīri par nepārtraukti mainīgu cenu netiks piedāvāti, jo nav pienākuma regulāri informēt par visiem notikumiem, kas var ietekmēt vērtspapīru cenu. Mēs strādāsim tikai ar tādiem vērtspapīriem, kam šāds pienākums ir.

Otra īpatnība ir tā, ka arī nepārtrauktā tirdzniecībā par mainīgām cenām uzdevums izpildīsies par tādu cenu, kādu investors ir norādījis. Tas nozīmē, ka viņam būs jānorāda konkrēta cena, par kādu tad uzdevums tiks izpildīts.

Līdz šim cenu svārstību apgabals tika balstīts vienīgi uz cenu, kas noteikta Centrālajā Tirgū. Sākot ar 3. novembri, cenu svārstību apgabals tiks noteikts no pēdējās vērtspapīra vidēji svērtās cenas. Tas būs otrs svarīgākais notikums Latvijas vērtspapīru tirgū kopš Rīgas Fondu biržas darbības atsākšanas 1995. gada 25. jūlijā.

Finansu pārskati

par deviņiem mēnešiem

Rīgas Fondu biržas Finansu departamenta direktors Guntars Kokarēvičs informēja par deviņu mēnešu finansu pārskatu iesniegšanu. Līdz piektdienai no 29 uzņēmumiem, kam ir pienākums sniegt biržai regulārus finansu pārskatus, tos nav iesnieguši 11. Pirmdiena ir pēdējā diena, kad šie pārskati jāiesniedz. Ja pārskati nebūs iesniegti laikā, biržas valde izskatīs šo jautājumu un lems par uzņēmumu akciju kotēšanas apturēšanu vai pārcelšanu uz Brīvo sarakstu.

No Oficiālā saraksta 5 uzņēmumiem, kas jau iesnieguši finansu pārskatus, tikai viens uzņēmums - "Daugavpils pievadķēžu" rūpnīca -, salīdzinot ar 1996. gadu, strādājis sliktāk. Visi pārējie strādājuši labi, nemitīgi uzlabojot savu finansiālo stāvokli. Un tas var tikai sekmēt Fondu tirgus attīstību.

"Staburadzes" akciju izsole

No 27. oktobra līdz 30. oktobrim pie Rīgas Fonda biržas brokeriem bija iespējams pieteikties akciju sabiedrības "Staburadze" akciju iegādei, kas paredzēta biržas speciālajā izsolē 31. oktobrī. Tad tiks pārdotas 303 149 jeb 15,15 procenti uzņēmuma akciju. Uzņēmuma akcijas tiek kotētas Fondu biržas Oficiālajā sarakstā no 1996. gada 10. decembra. Tas ir viens no tiem uzņēmumiem, kuru akciju tirgus cenas tiek izmantotas Rīgas Fondu biržas Dova-Džonsa indeksa aprēķināšanai. Minimālā akcijas cena ir noteikta 3,28 latu apmērā. Uzņēmums ir pievilcīgs investoriem, jo ir pietiekami rentabls, strauji kāpina savus finansu rādītājus. Par to liecina arī deviņu mēnešu pārskats - peļņa veido 538 tūkstošus latu, kas ir krietni vairāk nekā attiecīgajā 1996. gada posmā. Uzņēmuma vadības prognoze ir tāda, ka gada peļņa varētu tuvoties vienam miljonam latu jeb aptuveni 50 santīmiem par akciju. Tas ir ļoti augsts rentabilitātes rādītājs.

Rīgas Fondu birža sagatavojusi informatīvo materiālu par akciju sabiedrības "Staburadze" finansiālo stāvokli. Tajā ļoti uzskatāmi redzams, ka "Staburadzes" akciju cena Fondu biržā ir augstāka nekā Dova-Džonsa indekss. Tas liecina, ka investoram ir izdevīgāk ieguldīt vienā pašā "Staburadzē" nekā visās Fondu biržas akcijās, jo kopš 1996. gada 10. decembra akciju cena palielinājusies turpat 3 reizes, bet Dova-Džonsa indekss - tikai 2,5 reizes.

Ingrīda Rumbēna, "LV"

Foto: Māris Kundziņš