“Aerosols” Latvijā bija un, šķiet, būs

Par uzņēmumu privatizāciju informējot

Jānis Rodziņš

Ne tik sen atpakaļ valsts uzņēmuma “Aerosols” ražojumi bija diezgan populāri un iecienīti. Dāmas labprāt iegādājās sejas krēmus “Zeltsakne” un “Smiltsērkšķis” aerosola iesaiņojumā vai kādu citu šīs rūpnīcas ražojumu. Šobrīd plašajā ārvalstu parfimērijas, kosmētikas un sadzīves ķīmijas preču klāstā, ko piedāvā veikali, tos it kā nepamanām, taču “Aerosols” joprojām strādā. Drīz būs gads, kopš no valsts uzņēmuma tas pārtapis akciju sabiedrībā.

Uzņēmuma komercdirektors, a/s valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Rodziņš stāsta:

— Privatizācijas process sākās 1996.gada ziemā. Valsts uzņēmumam “Aerosols” bija ļoti liela parādu nasta. Parādus iespējams kapitalizēt tikai privātiem uzņēmumiem, un tālab, lai uzņēmums varētu turpināt darbu, radās nepieciešamība izveidot akciju sabiedrību. 1996. gada 15. februārī tika nodibināta a/s “Aerosols” un drīz pēc tam pieņemti un reģistrēti statūti. Latvijas Privatizācijas aģentūra (LPA) izstrādāja un apstiprināja privatizācijas noteikumus valsts uzņēmumam “Aerosols”, rūpnīcas vērtību nosakot Ls 1 apmērā. Tā kā bez mums pieteicās vēl viens pircējs, LPA rīkoja publisku izsoli, un vairāksolīšanā mēs rūpnīcu nopirkām par septiņtūkstoš vienu latu (Ls 7001). Pirkuma līgums tika parakstīts oktobra sākumā un no tā brīža “Aerosols” kļuva par privātu sabiedrību.

1996.gada novembrī pēc nodošanas un pieņemšanas akta parakstīšanas visas saistības no LPA pārņēma “Aerosols”, kļūstot par slēgta tipa akciju sabiedrību. Pēc tam griezāmies ar iesniegumu Latvijas Privatizācijas aģentūrā (LPA) kapitalizēt tos parādus, kas radušies, “Aerosolam” strādājot kā valsts uzņēmumam. Parādu kapitalizācija ļāva a/s palielināt sava pamatkapitāla summu no Ls 16 050 līdz Ls 384 200, kas pārsniedz mūsu pamatkapitāla summu par 95 procentiem, līdz ar to “Aerosolam” pieder 5 procenti uzņēmuma akciju, bet 95 procenti pieder LPA. Akciju sabiedrības akcionāri ir 33 uzņēmuma darbinieki. Ja būtu iespēja atpirkt no LPA šo valstij piederošo akciju daļu, rūpnīca kļūtu mūsu īpašums. Taču baidos, ka mūsu akcionāriem tas nebūs pa kabatai, jo privatizācijas noteikumi paredz, ka 72 procenti akciju vērtības jānomaksā latos un 28 procenti — sertifikātos. Kā rīkoties — to spriedīs akcionāru pilnsapulce.

Tālāk a/s “Aerosols” likteni atbilstoši privatizācijas noteikumiem lems Latvijas Privatizācijas aģentūra. Latvijas Privatizācijas aģentūras līgumu izpildes nodrošinājuma sektora speciālists Uldis Cinis sniedz šādu informāciju:

— LPA novērtēs vienas valstij piederošās akcijas cenu, kura tiks apstiprināta ar valdes lēmumu. Tālāk a/s “Aerosols” savos statūtos noteiktā kārtībā varēs akcijas no mums atpirkt, jo vispirms tās tiks piedāvātas akciju sabiedrības akcionāriem, kuriem ir pirmpirkuma tiesības. Ja viņi atteiksies akcijas pirkt, tās paliks Latvijas Privatizācijas aģentūras īpašumā, kura centīsies tās pārdot citiem pretendentiem. LPA vēl nav lielas pieredzes, kā rīkoties šādos gadījumos, kad akcijas nepērk (nevar nopirkt) paši akcionāri. Te iespējami šādi varianti: vai nu pārdot šo valsts akciju daļu kā vienotu paketi konkrētai personai, vai izsludināt pieteikšanos uz to un, piesakoties vairākiem pircējiem, rīkot publisku izsoli. Tomēr 3 gadus, kā paredz privatizācijas noteikumi, ir jāsaglabā darba vietas tiem 129 darbiniekiem, kuri strādāja valsts uzņēmumā “Aerosols” līdz tā pārtapšanai akciju sabiedrībā, kā arī jāsaglabā ražošanas profils — jāturpina aerosolu ražošana.

Jārisina arī zemes lietas. Jānis Rodziņš pastāstīja, ka zeme, uz kuras atrodas a/s “Aerosols”, pieder valstij, un LPA pagaidām to neesot reģistrējusi zemesgrāmatā, kā arī nav piedāvājusi izpirkšanai. Kad tas notiks, tad arī domāšot, ko darīt: zemi nomāt vai izpirkt. Pagaidām nekādu problēmu ar zemi neesot, jo a/s “Aerosols” kā zemes lietotājs nodokli nomaksājot noteiktajos termiņos.

— Kā ar ražošanas procesa nodrošinājumu?

— Visas ražošanas telpas un ražošanas iekārtas ir tās pašas, kas valsts uzņēmuma laikā. Lai darbs ritētu normāli, tās tiek remontētas un modernizētas, jo daudzas no tām ir novecojušas un vairs neatbilst modernām tehnoloģijām. 1964.gadā mūsu ražotne pirmā toreizējā Padomju Savienībā sāka ražot aerosolus. Tolaik iekārtas skaitījās ļoti augstas kvalitātes, bet ir pagājis tik daudz gaduÉ

Arī aerosolu balonus vairs paši neražojam. Kādreiz Mangaļos bija to ražotne, bet no Itālijas ievestā ražošanas līnija nolietojās un balonu kvalitāte pasliktinājās, tādēļ tā tika slēgta. Tagad iepērkam šo preci no čehu kolēģiem — firmas “Maravian Can”. Mūs apmierina to kvalitāte, arī cenas ir pieņemamas un piegādes ritmi apmierinoši, tādēļ domājam ar viņiem sadarboties arī turpmāk.

— Tā kā Latvija ir pievienojusies starptautiskajai konvencijai par ozona slāņa aizsardzību, vai esat aizstājuši freonu ar kādu videi nekaitīgāku gāzi?

— Jau gadu aerosolu balonu pildīšanai neizmantojam freonu, bet gan propānu un butānu. Šīs gāzes ir videi nekaitīgas. Ražotnē gan pagaidām ir tikai viena aerosolu pildīšanas rokas līnija ar šīm gāzēm. Tas mūsu ierobežoto līdzekļu dēļ. Bet pirms dažām dienām uzzinājām, ka ANO akciju sabiedrībai “Aerosols” ir iedalījusi 534 tūkstošus dolāru, par ko iegādāties jaunu aerosolu pildīšanas līniju ar propānu un butānu. Finansēšana tiks uzsākta tad, ja Latvijas valdība parakstīs Monreālas protokola Londonas pielikumu. Pēc tam tiks izsludināts konkurss jeb tenders par iekārtu iegādi un uzstādīšanu. ANO ieinteresētība šā projekta īstenošanā ir ļoti liela, jo visā pasaulē norit cīņa par to, lai freonu izņemtu no ražošanas. Jaunā līnija uzlabotu ražošanas drošumu un efektivitāti, un tās jauda būtu 5 — 10 miljoni aerosola baloniņu gadā. Arī mēs paši apzināmies: ja gribam iekarot Rietumeiropas tirgu, freonu lietot nedrīkst.

— Ko “Aerosols” pašlaik ražo?

— Turpinām ražot sejas krēmus aerosolu iesaiņojumā: “Smiltsērkšķis–Lukss”, “Kosmeja–Lukss”, “Helidonija”, “Lavanda” u.c. Krēmi satur vilkābeļu, struteņu, pelašķu, ženšeņa un citu augu un ogu ekstraktus, bišu vasku un propolisu. Krēmi bagātināti ar vitamīniem, un tiem piemīt dziednieciskas īpašības. Ražojam dezodorantus sievietēm (“Nianse”) un vīriešiem (“Arturs”), gaisa atsvaidzinātājus, antistatiķi “Lana” un daudz ko citu. Cenas mūsu ražojumiem ir salīdzinoši zemas. Piemēram, aerosolu krēmi, kuriem nav analogu, maksā vidēji Ls 0,40 — 0,50. Par rūpnīcas cenām tie ir nopērkami mūsu veikalā Mārupes ielā 1 un veikalā pie rūpnīcas Mālu ielā 28. Pārējos veikalos mūsu ražojumi būs dārgāki, jo pievienojas tirdzniecības uzcenojums. Dažkārt citos veikalos mūsu ražojumi maksā divreiz dārgāk nekā mūsu veikalos.

Mūsu ražotnē ir arī līmes cehs. Savulaik vienīgi “Aerosols” izgatavoja apavu un celtniecības līmes. Tās ražojam arī pašlaik, un šīs līmes joprojām ir konkurētspējīgas, sevišķi apavu līme. Ražotāji tās pērk labprāt. Līmes ir dažādas, jo mainās apavu izgatavošanas tehnoloģijas, un mēs tām pielāgojamies.Taču tā kā apavus Latvijā tagad ražo mazāk, mūsu produkciju pērk tikai dažas ražotnes: “Stils”, “Mājas apavi”, “Venēcija”, “Daugava” u.c. , vēl arī “Somdaris”. Ražojam arī balinātājus, saimniecības pastas, minerālmēslus un kaļķošanas materiālus. Preču klāsts ir diezgan plašs. Ražojam mēs tik daudz, cik spējam pārdot. Neražojam lielas partijas — noliktavā uzkrājam nedaudz preču, tikai tik daudz, lai tur vienmēr būtu visu mūsu ražojumu sortiments. Bez tam jāņem vērā, ka visiem mūsu ražojumiem ir noteikts realizācijas termiņš, kas jāievēro, tos pārdodot. Ja ar pircēju ir vienošanās par kāda mūsu ražojuma piegādi, tad to arī nepieciešamajā apjomā saražojam.

— Kāds ir jūsu visjaunākais izstrādājums?

— Tikko izstrādāts jauns gaisa atsvaidzinātājs un izlaista izmēģinājuma partija, vēl tam nav pat nosaukuma. Šim izstrādājumam ir neuzbāzīgs, maigs aromāts, un tas neitralizē cigarešu dūmu un citas nepatīkamas smakas. Pie jaunumiem vēl jāpiemin iedeguma emulsija “Hēlios-5”, kas lieliski aizsargā ādu pret ultravioleto starojumu. Ir iestrādes vēl citiem jauniem “Aerosola” izstrādājumiem.

Jaunumi ir arī ražošanas tehnoloģijā. Sadarbībā ar amerikāņu firmu “Precesion” esam sākuši ražot krēmu “Helidonija” ar citu aerosola galviņas vārsta tipu. Tas uzlabo produkta kvalitāti. Uz šo tehnoloģiju pašlaik pāriet visā pasaulē.

— Kādi ir “Aerosola” produkcijas noieta tirgi?

— Apmēram 80 procentus ražojumu pārdodam tepat Latvijā. Pārējo — Lietuvā, Igaunijā, Krievijā un Vidusāzijā. Ļoti sarežģīta situācija veidojas tāpēc, ka preču saņēmēji paliek parādā. Ar daudziem parādniekiem esam spiesti tiesāties. Esam iesnieguši prasību tiesā pret Jekaterinburgas uzņēmumu, kas “Aerosolam” ir parādā 25 tūkstošus latu. Lietuvas firma “Romene” mums ir parādā 5 tūkstošus latu. Bija tiesas spriedums atmaksāt parādu, taču vēl šo naudu neesam atguvuši. Kopumā par 1997.gadu vien saņēmēji mums ir parādā 12 tūkstošus latu, taču daudz parādnieku “Aerosolam” vēl ir no valsts uzņēmuma laikiem. Kopējā parādu summa no 1993. līdz 1997. gadam ir vairāk nekā 65 tūkstoši latu.

Sarunas nobeigumā apvaicājos par nākotnes prognozēm. Tā kā a/s “Aerosols” akcionāriem piederot tikai 5 procenti kapitāla, tad atliekot cerēt, ka radīsies nopietns akciju pircējs, kas būs ieinteresēts attīstīt šo nozari.

“Ļoti ceru, ka akciju sabiedrība “Aerosols” turpinās strādāt”, sacīja Jānis Rodziņš.

Ināra Zalcmane

Foto: Arnis Blumbergs.“LV”