Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības Nacionālā programma. 1997-2001

Nacionālo programmu izstrādājušas koordinācijas padomes un darba grupas Ekonomikas ministrijas vadībā

Turpinājums. Sākums "Privātīpašuma" 11., 12. un 13.numurā

Latvijas MVU attīstības shēma

3. Nacionālās programmas apakšprogrammas

3.1. MVU darbību veicinošas vides izveidošana

3.1.4. Finansu atbalsta instrumenti

Finansu instrumentu kopumam jāietver šādas operācijas:

* mikroaizdevumi un aizdevumu shēmas;

* mikrokredītu shēmas;

* kredītu shēmas;

* kredītu garantiju shēmas;

* dotāciju shēmas;

* investīciju fondi;

* inovāciju fonds.

Ir jāatzīmē dažas šo instrumentu pazīmes:

* mikroaizdevumi un mikrokredīti galvenokārt tiek piešķirti iesācējiem uzņēmējdarbībā, kuriem nav kapitāla un iepriekšējas darbības uzskaites;

* kredītu shēmas tiek izmantotas ar mērķi izveidot MVU, un tipisks tā apjoms Eiropā ir mazāk nekā 100 000 ECU. Šie apjomi ir mazāki nekā tie, ar kādiem parasti darbojas kredītiestādes. Parasti fondi rotē tā, lai atmaksātie līdzekļi atkal tiktu aizdoti MVU;

* kredītu garantiju shēmas ir izstrādātas, lai tiktu galā ar problēmām, ar kurām saduras uzņēmēji, kam nav attiecīgā galvojuma;

* dotāciju shēmas ir tirgus ekonomiskajās struktūrās pieņemts veids, kā nomērķēt palīdzību mazajiem uzņēmumiem vai atsevišķiem reģioniem un sektoriem. Jebkurai dotāciju shēmai ir jābūt skaidriem, pieņemamiem kritērijiem un rūpīgi iedibinātām administratīvām procedūrām, lai nodrošinātu caurskatāmību un izvairītos no korupcijas;

* investīciju fondi tiek izmantoti, lai nodrošinātu MVU ar vērtspapīriem;

* inovācijas fondi tiek izmantoti, lai veicinātu tehnoloģiski orientētas un zinātņietilpīgas produkcijas ražošanas uzsākšanu.

Svarīgākais MVU attīstību traucējošais faktors ir finansu resursu trūkums ar pieņemamajiem noteikumiem. Lai novērstu minēto kavēkli, valstī jāizveido MVU atbalsta sistēma, kas nodrošinātu riska samazināšanu uzņēmējdarbības projektu veikšanai.

Valsts atbalsts var izpausties kā tiešie maksājumi no valsts vai pašvaldību budžeta (subsīdijas), nodokļu atvieglojumi, nodokļu maksājuma termiņu pagarināšana, nodokļu parādu kapitalizācija, valsts vai pašvaldību sniegtās kredītu garantijas, kredītu procentu likmju subsidēšana, valsts vai pašvaldību pilnīga vai daļēja atteikšanās no dividendēm to kontrolējamos uzņēmumos (neattiecas uz dividendēm, kas tiek pārskaitītas pensiju budžetā no privatizācijas procesā uzņēmējsabiedrībās pārveidojamu valsts un pašvaldību uzņēmumu kapitāla daļām).

Par galvenajiem MVU atbalsta instrumentiem jāuzskata:

1) garantijas;

2) tiešie maksājumi (subsīdijas);

3) nodokļu atvieglojumi;

4) kredītu procentu likmju subsīdijas.

Lai mazinātu minēto problēmu traucējošo iedarbību uz MVU, paredzams veikt šādus pasākumus:

1) valstiski stimulēt komercbanku piedalīšanos MVU kreditēšanā un investēšanā tajos, izveidojot valsts garantiju sistēmu;

2) MVU vajadzībām sekmēt Latvijā ārpus komercbankām darbojošos investīciju un aizdevumu fondu veidošanu, orientējoties uz ārvalstu donoru un Latvijas vietējiem finansu resursiem;

3) dažādiem finansu atbalsta fondiem, kas izveidoti ar Latvijas valsts atbalstu MVU vajadzībām, izveidot iespējami unificētus noteikumus pieprasījumiem, izvērtēšanai un uzraudzībai;

4) izveidot konkursu kārtību piešķīrumiem un neatmaksājamām subsīdijām potenciāli plaukstošiem uzņēmumiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbības formām, kuras rada jaunas darba vietas reģionu infrastruktūras attīstībai;

5) piesaistīt ārvalstu investorus riska kapitāla fondu veidošanai, lai, izmantojot Latvijas zinātnes un tehnikas potenciālu produktu un pakalpojumu izveidošanā, veicinātu rietumvalstu tehnoloģiju ieviešanu un jauna veida uzņēmējdarbības uzsākšanu Latvijā;

6) veicināt krājaizdevu sabiedrību attīstību, nosakot diferencētu reģistrācijas kārtību un atskaites procedūru tām atkarībā no sabiedrības kapitāla un veikto darījumu apjoma noteiktā laika posmā.

Lai nodrošinātu efektīvu finansu instrumentu darbību, jāpiemēro vienotas attīstības projektu pieteikumu un analīzes formas, kuras tiktu izmantotas gan izglītības jomā, gan arī reālu projektu pieteikumu un analīžu jomā, kam nepieciešams izveidot projektu izstrādes un analīzes centrus. Jāparedz valsts budžeta finansējums minēto shēmu un fondu darbības uzsākšanai, uzturēšanai un attīstībai.

3.1.4.1. Līzinga pakalpojumi

Lai veicinātu līzinga operāciju piemērošanu, jāizanalizē garantijas institūcijas darbības iespējamība līzinga jomā līdztekus pasākumiem, kuri veicinātu finansu iestāžu sadarbību uzņēmējdarbības riska dalīšanai.

3.1.4.2 . Krājaizdevu sabiedrības

Lai paplašinātu krājaizdevu sabiedrību darbību, jāveic analīze par krājaizdevu sabiedrību diferenciācijas iespējamību atkarībā no to lieluma, paredzot attiecīgās izmaiņas likumdošanā, samazinot kontroli pār nelielām un vidēji lielām krājaizdevu sabiedrībām, veicinot uzņēmēju kooperāciju un sadarbību.

Jānošķir krājaizdevu dibināšanas prasības no prasībām, kuras izvirzītas komercbankām.

3.1.5. Valsts nozīmes reģistri

Valsts reģistru attīstībai jāparedz vienota valsts reģistru tīkla izveidošana, lai veicinātu informācijas izmantošanu uzņēmējdarbības vides sakārtošanai, iekļaujot šajā tīklā arī pašvaldības. Īpaši pasākumi jāparedz Valsts uzņēmumu reģistra jomā, nodrošinot reāli strādājošo uzņēmumu reģistra izveidošanu.

3.1.5.1. Nodokļu maksātāju un uzņēmumu reģistrs

Lai attīstītu valsts reģistru darbu, jāsaista Valsts uzņēmumu reģistrs ar nodokļu maksātāju reģistru, nereģistrējot jaundibinātus uzņēmumus, kuru īpašnieki ir parādā budžetam. Pārejas posmā jāparedz iespēja uzņēmumam reģistrēties vienā no reģistriem (uzņēmumu vai nodokļu).

3.1.5.2. Ķīlu un parādu reģistrs

Lai veicinātu finansu tirgus attīstību, nepieciešams izveidot ķīlu reģistru, attīstot finansu institūciju un uzņēmēju sadarbību.

Jāuzskaita tie parādnieki, kuru parādi pārsniedz noteiktu summu. Jāveido ciešāka sadarbība ar VID un komercbankām.

3.2. Uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstība

Lai veicinātu uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras izveidošanu, jāparedz atbalsts jau esošo institūciju reģionālo pārstāvniecību izmantošanai, lai samazinātu izdevumus, veicinātu savstarpējo sadarbību, informācijas plūsmu un pakalpojumu klāsta koordināciju.

Ekonomikas ministrijai jāizvērtē nākotnē iespējamā ES finansējuma pieejamība dažādu uzņēmējdarbības projektu realizācijai, kā arī jāparedz ekonomisko instrumentu izveidošana ES finansējuma piesaistīšanai (parasti nepieciešams arī Latvijas valsts ieguldījums projektu realizācijā).

3.2.1. Biznesa atbalsta struktūras

Lai veicinātu MVU attīstību, jāizveido MVU atbalstu sniedzošo institūciju tīkls šādu jautājumu risināšanai:

- finansu resursu pieejamība, uzņēmējdarbības projektu realizācija ar ārvalstu finansējuma piedalīšanos;

- mārketinga un menedžmenta attīstība;

- uzņēmuma attīstība;

- produkcijas attīstība.

Lai sniegtu minēto atbalstu MVU, nepieciešams izstrādāt MVU atbalsta koncepciju, kurā jāietver arī MVU attīstības atbalsta instrumentu institucionālā attīstība. Minētā palīdzība tiks sniegta atbilstoši likumam `'Par valsts atbalstu'' pēc tā izstrādāšanas pabeigšanas (orientējoši 1997. gada rudenī) un stāšanās spēkā. Viens no attīstības veidiem tiek aprakstīts tālāk.

Ņemot vērā, ka UAC ir izveidoti ar ES atbalstu un tiem ir sniegtas apmācības programmas MVU attīstības nodrošināšanai, finansējuma piesaistīšanas un uzņēmumu attīstības jomā, kā arī tie sniedz palīdzību un apmācību programmas uzņēmējdarbības uzsācējiem ar atvieglotiem noteikumiem, ir nepieciešams:

- attīstīt UAC tīklu, saistot to ar MVU un LTICA asociāciju darbību;

- koordinēt reģionālo attīstības centru veidošanos VARAM programmu ietvaros ar esošajiem UAC, pēc iespējas veicinot sadarbības veidošanos, vienotu telpu izmantošanu u.tml.;

- atbalstīt UAC sadarbību ar LAA, LTRK, AK, TC, TP, BI vienota MVU atbalsta tīkla izveidošanai.

Lai koordinētu un vadītu minētās aktivitātes, nepieciešams izveidot Latvijas MVU attīstības aģentūru, pieaicinot visas ieinteresētās institūcijas. Tās funkcijas būtu šādas:

• vākt un analizēt informāciju par ekonomisko un juridisko vidi;

• realizēt UAC un citu MVU atbalsta institūciju EM izstrādāto MVU atbalsta koncepciju;

• atbalstīt specializētu MVU attīstības programmu veidošanu;

• izmantot līdzīgu privāto organizāciju infrastruktūru un pieredzi MVU attīstībai;

• pārstāvēt MVU intereses valdībā;

• meklēt MVU finansēšanas avotus, kā arī izstrādāt tehniskās palīdzības veidus MVU.

Lai nodrošinātu MVU pieeju pie specifiskās informācijas tehnoloģijas, kvalitātes nodrošināšanas un vadības, dizaina jomā u.tml., jāattīsta esošās uzņēmējdarbības attīstības organizācijas.

3.2.2. Atbalsts inovatīvai darbībai

Lai veicinātu inovāciju attīstību, nepieciešams izstrādāt un ieviest valsts un pašvaldību palīdzības programmas uzņēmumiem, kuri ir saistīti ar inovāciju ieviešanu tehnoloģiju, produktu, mārketinga, izmantojamo materiālu, izejvielu pārstrādes u.c. jomās, veicinot starptautiskās pieredzes pārņemšanu - sniedzot palīdzību semināru, konferenču, izstāžu u.c. pasākumu apmeklēšanā, īpaši pievēršot uzmanību iespējamajām apmācībām un studijām ārzemju uzņēmumos un zinātniskās pētniecības institūcijās.

Lai veicinātu uzņēmumu un ražotās produkcijas attīstību, jāveicina biznesa inkubatoru, tehnoloģisko (inovāciju) centru un tehnoloģisko (zinātnes) parku attīstība, kuri sniedz uzņēmējiem atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanas jomā, inovāciju un tehnoloģiju ieviešanas, kā arī izpētes darbu veikšanā. Ar likumu jānosaka minēto institūciju statuss uzņēmējdarbības jomā.

3.2.2.1. Tehnoloģiskie parki

Latvijā 1996. gadā ir sācis darbību Latvijas tehnoloģiskais parks (LTP) Rīgā bijušajās armijas kazarmās. Šī parka mērķis - izveidot LTP kā zinātnes komercializācijas instrumentu zinātņietilpīgas ražošanas attīstībai Latvijā, kas būtu orientēts uz paātrinātu universitātes un uzņēmēju radīto ideju ieviešanu tautsaimniecībā un jaunu darbavietu radīšanu, kā arī eksportorientētu un importu aizstājošas ražošanas uzplaukumu. Sākotnēji LTP sāks darbu kā biznesa inkubators, laika gaitā paplašinot savu profilu. Ekonomikas ministrijas un Eiropas Komisijas PHARE tehniskās palīdzības programmas ietvaros tiek sniegta attīstības projekta izstrādāšanas un biroja iekārtu iepirkšanas palīdzība. Nepieciešams sniegt papildu palīdzību LTP attīstībai un uzņēmēju piesaistīšanai.

Otrs projekts ir Salaspils tehnoloģiskā parka izveidošana. Šī parka teritorija aptver aptuveni 200 ha lielu teritoriju Salaspils pilsētā, kura atrodas 20 km no Rīgas. Salaspils var izveidoties par spēcīgu tranzīta mezglu, kā arī par modernu ražotņu centru, pateicoties savam izdevīgajam ģeogrāfiskajam stāvoklim un augstajam zinātniskajam potenciālam bijušajos zinātnes institūtos. Paredzama šī parka attīstība 3-6 gadu laikā. Nākotnē šīs programmas ietvaros jāsniedz palīdzība šī parka izveidošanai, pārsvarā pievēršoties biznesa inkubatoru un inovāciju centru attīstībai.

3.2.2.2. Inovāciju centri

Pašreiz Latvijā darbojas Latvijas un Salaspils tehnoloģiskais centrs. Uz Salaspils tehnoloģiskā centra bāzes un Salaspilī esošajiem cilvēku, zinātnes un zemes resursiem varētu tikt izveidots Salaspils tehnoloģiskais parks. Nepieciešams izvērtēt Salaspils tehnoloģiskā centra attīstības iespējas un attīstības virzienus.

Latvijas tehnoloģiskais centrs (LTC) kopš 1993. gada darbojas Rīgā, Zinātņu akadēmijas institūta telpās. LTC pašlaik strādā aptuveni 200 darbinieku dažādos zinātnes un tehnikas virzienos (elektrotehnika, multimediji un datorprogrammas, bioreaktori, medicīnas iekārtas utt.). LTC attīstības projekta izsrādāšana un valsts atbalsts šī projekta realizācijai nodrošinātu tālāko attīstību, ārvalstu uzņēmumu un palīdzības piesaistīšanu.

Jāizvērtē LTC izveidošanās par zinātnes parku uz Zinātņu akadēmijas bijušo institūtu bāzes, kas no zinātniskās infrastruktūras viedokļa un salīdzinoši ar citām tamlīdzīgām institūcijām prasītu mazākus valsts līdzekļu ieguldījumus un organiski balstītos uz esošo LTC pieredzi. Jāizvērtē zinātņu parka bāzes saistīšana ar Latvijas elektrorūpniecības biznesa inovāciju centra izveidošanu uz uzņēmuma `'Alfa'' korpusa bāzes. Šis projekts (tāpat kā LTP projekts) tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas un Eiropas Komisijas PHARE programmas ietvaros. Nākotnē nepieciešams sniegt valsts atbalstu minētā projekta attīstībai.

Bez tam jāveic šādi pasākumi inovāciju centru attīstības jomā:

1) prioritāro inovācijas centru un biznesa inkubatoru projektu noteikšana.

1996.-1997. gadā PHARE programmas ietvaros tika identificēti šādi projekti:

- Latvijas tehnoloģiskais parks;

- Elektrorūpniecības biznesa inovāciju centrs;

- Liepājas uzņēmējdarbības atbalsta centra biznesa inkubators;

- Salaspils tehnopole;

- Latvijas tehnoloģiskais centrs;

- Latvijas Universitātes un Daugavpils Pedagoģiskās universitātes biznesa inkubatori un inovācijas centri;

- CAD/CAM centrs uzņēmuma VEF teritorijā;

2) konkursu par ģenerāluzņēmēju inovāciju centram kārtības noteikšana, ietverot prasības par informatīvo, konsultatīvo pakalpojumu nodrošinājumu un koncepciju finansu fondu piesaistei;

3) inovatīvā vai MVU atbalsta fonda izveidošana.

3.2.2.3. Biznesa inkubatori

Nepieciešams sniegt atbalstu biznesa inkubatoru veidošanai - kas nodrošinātu šādus pakalpojumus:

* palīdzība biznesa plāna sastādīšanā;

* telpu izīrēšana uz atvieglotiem noteikumiem;

* konsultācijas ar biznesu saistītos jautājumos;

* pieeja informācijas bāzēm;

* palīdzība kredīta pieprasījuma sastādīšanā, tai skaitā arī no MVU atbalsta fonda;

* palīdzība starptautiskajā kooperācijā, atbalsts izejvielu un tehnoloģiju attīstībā un meklēšanā.

Lai veicinātu TP, TC, BI attīstību, jāizstrādā

- BI, TC, TP attīstības atbalsta sistēma;

- augstāko mācību iestāžu atbalsta sistēma BI, TC, TP veidošanai;

- jāapmāca TP, TC, BI vadītāji un konkursa kārtībā jāatlasa finansu un rūpniecības attīstības eksperti uzņēmumu un finansu analīzes darbu veikšanai pēc starptautiskiem kritērijiem;

- izveidot likumdošanas un finansu atbalsta sistēmu, kura nodrošinātu nevajadzīgu, kā arī neizmantojamo telpu izmantošanu TP, TC, BI vajadzībām (svarīgākais finansu resursu piesaistīšanas līdzeklis BI, TC).

3.2.2.4. Saiknes ar augstskolām attīstība ("spin-off")

Lai veicinātu augsti kvalificētu MVU attīstību, nepieciešams sniegt palīdzību augstāko mācību iestāžu un uzņēmēju savstarpējās saiknes uzlabošanai, izstādājot

- augstāko mācību iestāžu un pētniecības institūciju atbalsta sistēmu uzņēmējdarbības uzsākšanas iedrošināšanai un tās atbalstam;

- atbalsta sistēmas izveidošana uzņēmumiem, kuriem ir potenciālas attīstības iespējas, īpaši atbalstot pētniecības un augstāko mācību iestāžu piedāvāto pakalpojumu un infrastruktūru izmantošanu.

Īpašai programmai jātiek izstrādātai uzņēmēju pārstāvniecības organizācijām, kuras nodrošina darbinieku apmācību un sniedz palīdzību to savstarpējā apmaiņā kvalifikācijas un pieredzes celšanā. Šajā programmā jāparedz arī atbalsts mācību iestādēm, kuras nodrošina studentiem apmācību programmas uzņēmumos, un uzņēmumiem, kuri izmanto studentus apmācībām. Bez tam jāatbalsta

* studentu prakses iespējas TC/TP/BI un uzņēmumos;

* zinātniskās un informatīvās/tehniskās/tehnoloģiskās bāzes izmantošana maģistra un doktora darbu izstrādāšanai;

* pielietojamās zinātnes prēmijas izveidošana jauno zinātnieku stimulēšanai.

3.2.2.5. Pētniecība un attīstība

1997. gada rudenī tiks pabeigta likuma `'Par valsts atbalstu'' izstrādāšana. Lai veicinātu šī likuma realizāciju pēc tā pieņemšanas un MVU attīstību, nepieciešams

1) paredzēt valsts atbalstu augstākajām mācību iestādēm un pētniecības institūcijām pētniecības darbu veikšanai;

2) kā galveno attīstības jomu uzskatīt MVU, paredzot lielāku daļu atbalsta MVU uzņēmumu uzņēmējdarbības attīstības projektu realizācijai;

3) jāattīsta, jāatbalsta un jāveido trūkstošās institūcijas un programmas, kuras piedāvātu šādus pakalpojumus pēc ES parauga:

- uzņēmumu attīstības jomā:

1) uzņēmējdarbības stratēģijas un biznesa plāns;

2) uzņēmumu vadītāju, svarīgāko uzņēmumu darbinieku apmācība;

3) konsultācijas;

4) tehnoloģiju attīstība;

5) ražošanas attīstība;

6) kvalitātes kontroles attīstība;

7) dizaina vadības attīstība;

8) mārketinga metožu attīstība;

9) internacionalizācija;

10) uzņēmuma tēla radīšana;

- Produkta attīstības jomā:

1) tirgus pētījumi, konkurentu vājumu un stiprumu analīze;

2) tehnoloģijas atbilstība;

3) idejas testēšana;

4) prototipa konstruēšana;

5) dizaina ekspertu izmantošana;

6) ražošanas procesu attīstība;

7) testēšana;

8) pārdošanas personāla apmācība;

9) lauku rajonu personāla algošana un apmācība;

10) kvalitātes kontroles sistēma;

11) apakš-kontraktu ( sub-contractors ) uzņēmumu apmācība.

3.2.3. Reģionālās attīstības programma (pašvaldības, reģioni utt.)

Ministru kabineta 1996. gada 3. decembrī akceptētajā "Latvijas reģionālās attīstības politikas koncepcijā" un koncepcijā "Par ekonomikas reģionālās attīstības veicināšanu" ir ietverta reģionālās attīstības politika un pasākumi, kas veicinātu labvēlīgas vides veidošanos attīstības procesiem Latvijas reģionos. 1997. gada 10. jūnija likumā "Par īpaši atbalstāmiem reģioniem" un 1997. gada 10. janvāra Ministru kabineta pieņemtajos noteikumos "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" ir nosaukti kritēriji un pasākumi īpaši atbalstāmo reģionu noteikšanai un attīstībai. Minēto normatīvo aktu mērķi ir veicināt uzņēmējdarbību atbalstāmos reģionos, ieguldot līdzekļus uzņēmējsabiedrību statūtkapitālā, apmaksājot saņemto mērķkredītu procentus, finansējot ekonomiskās izglītības pasākumu u.c. MVU attīstības nacionālās programmas ietvaros nepieciešams iesaistīties reģionālās attīstības pasākumos un piedalīties darbības koordinācijas un kopējo projektu realizācijas jomā.

Svarīgākā pašvaldību loma ir pašvaldību teritoriālās plānošanas un attīstības stratēģijas darbu veikšanā, vietējo resursu (zemes, telpu, zināšanu) resursu izmantošanā un uzņēmēju problēmu pārzināšanā, aktīvā iesaistīšanās to risināšanā līdztekus jaunu uzņēmēju piesaistīšanai.

3.2.3.1. Valsts līmenis

Valsts rada uzņēmējdarbības telpu likumdošanu, attīstot darbības pamatprincipus un valsts ekonomikas pamatkoncepcijā definējot galvenās nozares, kā arī atbalstot to attīstību.

Reģionālās klasifikācijas izstrādāšana atbilstoši ES prasībām. ES ir izstrādāti kritēriji teritoriju klasifikācijai (no 1 līdz 6a), pēc kuriem tiek izmantoti ES integrēto programmu līdzekļi. Latvijā ir nepieciešams identificēt teritorijas, kuras atbilst šiem ES kritērijiem.

Reģionālo atbalsta instrumentu koordinēšana ar MVU attīstības reģionālās attīstības instrumentiem atbilstoši ES prasībām.

3.2.3.2. Pašvaldības līmenis

Lai veicinātu MVU attīstību reģionos, jāparedz uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumu sniegšana reģionos, kuros pašlaik nav attīstīta uzņēmējdarbība, tomēr tās attīstība var sākties konkrētās (tūrisma, kokapstrādes utt.) jomās.

Reģionos, kuros nav attīstīta uzņēmējdarbība, pašvaldībām jāorganizē apmācības programmas, kā arī jāveicina pašvaldību tēla veidošana.

Lai stimulētu pašvaldību ieinteresētību uzņēmējdarbības attīstībā, jāizvērtē ienākuma nodokļa pārdalīšanas iespēja starp valsts un pašvaldību budžetu, tādējādi radot iespēju un ļaujot pašvaldībām nodrošināties ar modernām biroja un informācijas tehnoloģijām (atbilstošu `'software, hardware'').

3.2.3.3. Uzņēmumu līmenis

Izveidot konkursu mehānismu un paredzēt finansējumu piešķīrumiem un neatmaksājamām subsīdijām MVU, kas rada jaunas darba vietas īpaši attīstāmajos rajonos, tādās nozarēs kā tūrisms, kokapstrāde, pārtikas pārstrāde un tehnoloģiski orientētas produkcijas ražošanā u.c.

3.2.4. Sertifikācijas un standartu centri

Reģionos, kuros ir iespējama ražošanas attīstība, nepieciešams izveidot reģionālos sertifikācijas un standartizācijas informāciju piedāvājošus centrus, izmantojot jau esošās dažādu institūciju reģionālās pārstāvniecības, lai sekmīgāk noritētu uzņēmējdarbības attīstības process.

3.3. MVU konkurētspējas paaugstināšana

ES valstīs darbojas ekspertu uzņēmējdarbības attīstības dienesti, kuri parasti ir apmācīti, lai sniegtu nepieciešamo palīdzību, konsultācijas un apmācības programmas uzņēmējdarbības problēmu risināšanai un uzņēmējdarbības attīstībai.

Parasti ES valstīs darbojas valsts organizācijas, valsts pārraudzības un privātās organizācijas minētajos jautājumos. Valsts organizācijas ir orientētas uz iespējami lielāka klientu skaita apkalpošanu. Valsts pārraudzības organizācijas parasti tiek veidotas kādas konkrētas nozares, jautājuma attīstībai, bet privātās sniedz nepieciešamo palīdzību, parasti par augstu samaksu.

Nepieciešams izveidot valsts uzņēmējdarbibas attīstības dienesta sistēmu, kura sniegtu uzņēmējiem nepieciešamo palīdzību:

1) tehnoloģiju, iekārtu jautājumu jomās un produkcijas attīstības jomā sadarbībā ar esošajām organizācijām, kuras sniedz līdzīgus pakalpojumus;

Galvenie šīs institūcijas uzdevumi ir:

- tehnoloģiju ekspertīze un konsultācijas;

- tehnoloģiju un iekārtu lietošanas apmācība;

- iekārtu iegādes un modernizēšanas konsultācijas;

- patentu un līcenču iegādes konsultācijas;

- izpētes un attīstības (R&D) grantu sniegšana (sk. arī 3.2.2.5);

- valsts atbalsta sniegšana tehnoloģiju attīstībai, ražošanas licenču iegādei utml.

2) uzņēmējdarbības un uzņēmumu attīstības jomā sadarbībā ar esošajām organizācijām, kuras sniedz līdzīgus pakalpojumus;

Galvenie šīs institūcijas uzdevumi ir:

- uzņēmējdarbības attīstības jautājumu risināšana;

- uznēmuma attīstības jautājumu risināšana;

- uzņēmumu stratēģijas un biznesa plānu sagatavošanas palīdzība;

- internacionalizācijas atbalstīšana;

- uzņēmumu problēmu un uzņēmējdarbības attīstības iespēju analīze;

- izpētes un attīstības (R&D) grantu sniegšana (sk. arī 3.2.2.5).

Lietderīgi minētās institūcijas veidot saistībā vienu ar otru. Gadījumā, ja tas ir neiespējami, jāparedz apvienošanās līdz 2001. gadam.

3.3.1.Eksporta veicināšana

Lai attīstītu MVU eksporta produkcijas ražošanu:

1) jāizstrādā LAA MVU eksporta veicināšanas programma;

2) jāizveido MVU tehnoloģiju un produkcijas attīstības atbalsta instrumentus;

3) jātbalsta kopuzņēmumu un kopējās uzņēmējdarbības finansēšanas fonda izveidošanu ar ārvalstu bilaterālo donoru piedalīšanos;

4) MVU jāsniedz atbalsts uzņēmumu attīstības jomā, īpaši pievēršot uzmanību MVU mārketinga un menedžmenta jautājumiem.

Jāparedz sekojošu programmu izstrādes iespējas MVU internacionalizācijas attīstībai, sniedzot apmācības, finansiālo un konsultāctīvo palīdzību:

1) īstermiņa eksporta veicināšanas semināri - mērķa grupa ir MVU, kuri iecerējuši sākt eksportēt produkciju;

2) tirgus pētījumi un vizītes ārvalstīs - mērķa grupa ir MVU, kuriem ir jau nodibināti kontakti ar ārzemju partneriem;

3) vizītes izstādēs un gadatirgos - mērķa grupa MVU, kuri eksportē, bet vēlas paplašināt savu tirgu;

4) eksporta tirgvedības apmācības - mērķa grupa ir MVU strādājošie, kuriem ir tieša saskarsme ar mārketinga, eksporta sistēmas analīzes jautājumiem;

5) eksporta ekspertu un konsultantu dienesti - mērķa grupa MVU, kuriem nav pieredzes sadarbībā ar ārvalstu uzņēmējiem;

6) valodas apmācības programmas.

Ņemot vērā ierobežotos MVU resursus, jāsniedz tiem palīdzība mārketinga un produkcijas attīstības jomā, pēc esošo attiecīgās palīdzības instrumentu attīstības un jaunu izveidošanas.

3.3.2.Starptautiskā sadarbība

Lai veicinātu starptautisko sadarbību, nepieciešama pašvaldību aktīva darbība ārvalstu uzņēmumu piesaistīšanā, izmantojot to pārziņā esošo nodokļu atvieglojumu instrumentus vai nodrošinot kādas konkrētas nozares attīstību, līdz ar pašvaldības tēla radīšanu.

EM un citām attiecīgajām institūcijām jāizvērtē uzņēmējdarbības attīstības projektu realizācijas iespējas piesaistot ārvalstu donorus, tehnisko palīdzību un ārvalstu uzņēmējus MVU attīstībai. Nepieciešams paredzēt valsts atbalstu MVU uzņēmējdarbības projektu izstrādes un realizācijas jomā, satarptautisko palīdzības programmu piesaistīšanai.

Jāizstrādā svarīgāko MVU uzņēmējdarbības virzienu (pārtikas rūpniecība, mežrūpniecība, kokapstrāde, metālapstrāde, elektronika un datorprogrammas, transports, tūrisms utml.) attīstības koncepciju atbilstoši ārzemju pieredzei un starptautiskās sadarbības attīstībai, lai būtu iespējams nodrošināt svarīgāku MVU darbības nozaru attīstību.

Jāveicina investīciju fondu, tehnoloģiju attīstības un kopuzņēmumu finansēšanas fondu izveide.

3.3.2.1. Investīcijas

Lai atbalstītu Latvijas MVU attīstību, nepieciešams attīstīt esošajās MVU attīstības organizācijās projektu sagatavošanas vienības atbilstoši ārvalstu finansu institūciju prasībām. Šo institūciju projektu realizācijā, nepieciešams paredzēt sadarbību ar LAA un citām institūcijām, kuras piedāvā ārvalstu (piem., Latvijas investīciju banka JOP programmu) un valsts palīdzību projektu izstrādāšanā un analīzē.

Lai realizētu MVU attīstības projektus nepieciešams paredzēt MVU attīstības fonda izveidošanu, kura iesaistīšanās projektu realizācijā, sekmētu ārvalstu investoru un finansu institūciju piesaistīšanu.

3.3.2.2. Partneri

Lai attīstītu Latvijas uzņēmumu sadarbību ar ārvalstu kompānijām, nepieciešams atbalstīt esošo institūciju sadarbību ar ārvalstu partneriem, ārvalstu uzņēmumu novērtēšanas jomā.

3.3.2.3. Pieredzes apmaiņa

Lai nodrošinātu uzņēmumu attīstību tehnoloģiju un pieredzes pārneses jomā, nepieciešams paredzēt valsts atbalstu apmācību, īpaši augsti kvalificētā darbaspēka un vadītāju līmenī, iegūšanai ārzemēs. Bez tam nepieciešams paredzēt palīdzību uzņēmēju vizītēm ārvalstīs kontaktu dibināšanai, izstāžu apmeklēšanai utml.

3.3.3.Tehnoloģiju uzlabošana

Lai uzlabotu MVU tehnoloģiju līmeni, jāizveido tehnoloģiju atašeji ārzemēs, kā arī jāizveido tehnoloģiju ekspertīzes un attīstības institūcija Latvijā pēc ārvalstu attiecīgo institūciju parauga (sk. 3.3).

3.3.3.1. Tehnoloģijas atašeji

Jāparedz iespēja sniegt palīdzību uzņēmumu attīstībai, izveidojot Latvijas tehnoloģijas atašejus un pārstavniecības ārzemēs, kā arī jāparedz palīdzība nozaru un uzņēmēju pārstāvības organizāciju informācijas apmaiņas tīklu izveidošanai.

3.3.3.2. Tehnoloģijas eksperti, tehnoloģiskā apmācība un konsultācijas

Lai attīstītu MVU tehnoloģisko potenciālu, nepieciešams paredzēt palīdzību MVU to rīcībā esošo tehnoloģiju un iekārtu novērtēšanai, lai sniegtu palīdzību pārstrukturēšanas un attīstības projektu izstrādē un realizācijā, kā arī lai izvērtētu iespējamās izaugsmes iespējas.

Nepieciešamības gadījumā jāparedz āpmācības programmu sniegšanu uzņēmumiem, kā rezultātā ir iespējama ražošanas procesa un kvalitātes attīstība.

3.3.4.Izglītība un apmācība

Lai attīstītos MVU, ar uzņēmējdarbību saistītie priekšmeti jāintegrē vispārizglītojošo skolu, tehnisko skolu, arodskolu, amatniecības skolu un augstāko izglītības iestāžu mācību programmās ar mērķi stimulēt iekšējo uzņēmējdarbību, skolēnu iniciatīvu un uzņēmējdarbības garu.

Kā galvenās mērķa auditorijas uzskatīt:

- skolēnus;

- studentus;

- uzņemējdarbības uzsācējus,

- tehniskos speciālistus;

- uzņēmumu vadītājus,

- vidējā līmeņa vadītājus.

Kā galvenos apmācības virzienus uzskatīt:

- uzņēmuma vadību;

- tirgzinību,

- finansu vadību,

- biznesa plānošanu un attīstību,

- produktu izstrādes principi un kvalitātes nodrošinājums (vadība),

- savstarpējas sadarbība.

Iesaistīt Latvijas augstskolu un vidējo speciālo mācību iestāžu tīklu kvalificētu uzņēmēju sagatavošanā MVU augšminētajos virzienos.

Nepieciešams sadarbībā ar universitātēm realizēt uzņēmēju forumus pēc ārvalstu parauga uzņēmēju un citu ieinteresēto personu (studentu, skolēnu utml.) uzņēmējdarbības uzsākšanas iedrošināšanai, savstarpējā dialoga uzturēšanai, pieredzes apmaiņai un MVU atbalsta instrumentu darbības skaidrošanai, piedāvāto pakalpojumu popularizēšanai, veiksmīgāko realizēto ideju iepazīstināšanai, labāko ideju un projektu (produktu) atbalstīšanai utt.

Jāizveido pašvaldību, pieaugošo, bezdarbnieku utml. apmācību programmas mācību iestādēs.

Jāizvērtē pieaugošo izglītības padziļināšanas attīstību, izveidojot Tautas universitātes tīklu uz jau esošo mācību iestāžu bāzes, paredzot tās darbības iespēju vasarā (atvaļinājuma mēnešos), kā arī mācību programmu sniegšanu rajonu centros.

Lai nodrošinātu konsultāciju un apmācību sistēmas pieejamību MVU papildus nepieciešams:

- izveidot konsultantu firmu datu bāzi pēc specializācijām un pakalpojumu izcenojumiem;

- Latvijas biznesa konsultantu asociācijai jāizstrādā sertifikācijas sistēma konsultantu uzņēmumiem;

- jāizstrādā MVU konsultāciju izmaksu samazināšanas sistēma (iespējams pārņemot PHARE programmas ietvaros realizēto shēmu);

- jāveicina koordinācija, sadarbība un darba dalīšana pēc specializācijas starp MVU atbalsta struktūrām;

- jākoordinē MVU atbalsta ārvalstu tehniskās palīdzības programmas, novēršot pārklāšanos un atkārtošanos;

- jāpilnveido uzņēmējdarbības servisa firmu sadarbība ar pašvaldībām.

4.Rekomendācijas

1. Aizdevumu garantiju fonda izveidošana;

2. MVU attīstības aģentūras izveidošana;

3. Nepieciešamo izmaiņu MVU darbību regulējošajā likumdošanā veikšana;

4. Konkurētspējas (inovāciju) attīstības fonda un MVU atbalsta fonda izveidošana;

5. MVU atbalsta organizāciju tīkla veidošana Latvijā;

6. Tehnoloģiskie (Inovāciju) centru un biznesa inkubatoru attīstība, sevišķi saistībā ar augstāko mācību iestāžu sistēmu;

7. Tehnoloģisko parku izveidošana un attīstība.

5.Pasākumu plāns

Nosaukums	Atbildīgā	Termiņš	Finan-	Finasējuma
	institūcija,		sējums	iespējamais
	līdzizpildītāji		(latos)*	avots

Normatīvo aktu analīze un izmaiņu

EM, asociācijas

1997.-1998.g.

25000

priv.fonds izstrādāšana uzņēmējdarbības vides sakārtošanai un aktivizēšanas MVU jomā, nodokļu likumdošanas analīze MVU atbalstošo intitūciju darbību EM, attiecīgās 1997.g-1999.g. 25000 priv. fonds regulējušās normatīvo aktu institūcijas ārv. tehn. pal. bāzes izstrādāšana MVU attīstības un to atbalsta EM, VSK, 1998.g. I. cet 25000 priv. fonds instrumentu ieviešanas un universitātes ārv. the. pal. pielietošanas efektivitātes novērtēšanas sistēmas izstrādāšana Skolu un augstāko mācību iestāžu IzM, EM 1998,g.-2000.g. programmu papildināšana uzņēmējdarbības uzsākšanas iedrošināšanai Garantiju sistēmas izveidošana EM, 1997.g IV.cet 500 000 priv. fonds (Latvijas Garantiju aģentūra) Latvijas 1998.g. 500 000 valsts p/budž. Eksportkredīts 1999.g. 700 000 valsts p/budž. 2000.g. 700 000 valsts p/budž. MVU attīstības aģentūras izveidošana EM, VARAM, 1998.g. 50000 priv. fonds IzM, ZM 1999.g. 25000 valsts p/budž 2000.g. 25000 valsts p/budž 2001.g. 25000 valsts p/budž MVU apmācību un uzņēmumu EM, VARAM 1997.g. 200 000 priv. fonds attīstības institūciju atbalsts 1998.g. 800 000 priv. fonds 1999.g. 1 000 000 valsts p/budž. 2000.g. 1 000 000 valsts p/budž. Konkurētspējas attīstības institūcijas EM, VARAM 1998.g. 1 000 000 valsts p/budž. izveidošana un attīstība (tehnoloģiju universitātes, 1999.g. 2 000 000 valsts p/budž. pilnveidošana, attīstība un izpēte, asociacijas 2000.g. 4 000 000 valsts p/budž. kvalitāte, ražošanas efektivitāte) MVU attīstības fonda izveidošana EM, FM, VARAM 1999.g. 2 000 000 valsts p/budž 2000.g. 3 000 000 valsts p/budž. KOPĀ 1997.g-2000.g. 17 600 000 * katram pasākumam jāizstrādā detalizēts finansējuma pieprasījuma projekts kā rezultātā finansējuma apjoms var tikt mainīts 5.1 Pasākumu plāns 1997.-1998. gadiem Nacionālās programmas realizācijai 1997.-1998. gadiem jāparedz sekojošo programmu izpildi: 1) Likumdošanas sistēmas pilnveidošanai jāparedz sekojošo normatīvo aktu sistēmas pilnveidošanas pasākumi: • normatīvo aktu analīze MVU jomā un izmaiņu izstrādāšana uzņēmējdarbības vides sakārtošanai atbilstoši ES principiem: - nodokļu likumdošanas grozījumu projektu izstrādāšana, kas nodrošinātu uzņēmējdarbības vides uzlabošanos, saskaņošana ar Eiropas līguma prasībām; - uzņēmējdarbības atļauju (īpaši pašvaldībās) un licenču iegūšanas sistēmas vienkāršošana; - "Komerclikuma" projekta papildināšana "Komercdarbības vispārīgo principu" un "Grāmatvedības un gada pārskatu" kā arī iespējami citās sadaļās ar MVU darbības specifiskiem jautājumiem. • uzņēmējdarbības finansēšanas normatīvo aktu pilnveidošana un izstrādāšana: - uzņēmumu finansēšanas normatīvās bāzes papildināšana; Jāizstrādā svarīgākos normatīvos aktus MVU attīstībai (līzinga, frančaizinga, kustamās mantas izmantošanas ķīlai uc. jomās); - finansu institūciju regulējošās normatīvās bāzes pilnveidošana darbības veicināšanai MVU jomā; • valsts atbalsta realizācijas normatīvo aktu izstrāde: - jāizstrādā MVU atbalsta un tā sniedzošo institūciju darbību regulējošā normatīvā bāze; - BI, TC, TP atbalsta normatīvās bāzes izveidošana. REZULTĀTĀ: jānodrošina MVU darbības un valsts atbalsta regulējošās normatīvās bāzes izveidošanās, finansējuma pieejamības uzlabošanos. 2) MVU atīstības projektu kredītu garantiju sistēmas ieviešana. EM un PHARE programmas ietvaros sadarbībā ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas Eksportkredīts" jāizstrādā MVU kredītu garantiju mehānisms līdz 1997. gada 1. septembrim. EM jāpārņem pārraudzībā valsts akciju sabiedrība "Latvijas Eksportkredīts" līdz 1997 gada 1. septembrim, lai nodrošinātu vienotas garantiju sistēmas izveidošanu. Jāveic apmācību programmu un projektu sagatavošanas vienību apmācība (patreiz PHARE projekta ietvaros tiek apmācīti Uzņēmējdarbības atbalstu centru speciālisti), lai nodrošinātu aktīvu garantiju pieprasījumu plūsmu līdz ar garantiju sniegšanas projekta realizācijas uzsākšanu. PHARE programmas ietvaros tiks veikta finansu institūciju (banku, fondu utml.) speciālistu apmācība garantiju sistēmas darbības jautājumos. REZULTĀTĀ: jāizveidojas MVU kredītu garantiju un "riska projektu" finansēšanas sistēmai. 3) 1997. - 1998. gadā EM un PHARE programmu ietvaros tiks turpināta (`'on job'' tipa) apmācību programma Uzņēmējdarbības atbalsta centriem (izveidoti 1993. - 1994. gadā PHARE programmas ietvaros), lai veicinātu MVU attīstību, sniedzot tiem nepieciešamo konsultatīvo, apmācību, projektu sagatavošanas uc. palīdzību. Uzņēmējdarbības atbalsta centriem, kā arī citām institūcijām, jāsniedz valsts atbalsts apmācību programmu pilnveidošnai (sadarbībā ar PHARE programmu) uzņēmumu vadības, kvalitātes nodrošināšanas, eksporta veicināšanas un finansējuma piesaitīšnas, kā arī citās jomās. Īpašam atbalstam jātiek sniegtam uzņēmējdarbības uzsācējiem (bezmaksas konsultācijas). MVU jānodrošina pieeja uzņēmējdarbības attīstības pakalpojumiem par atvieglotu samaksu. Lietderīgi ir pārņemt un attīstīt 1996. -1997. gadā PHARE programmas ieviesto subvenciju shēmu MVU. Nepieciešamības gadījumā papildus jāizstrādā apmācības programmas konkrētu rūpniecības un pakalpojumu nozaru attīstībai, atbilstoši tirgus pieprasījumam. REZULTĀTĀ: MVU jānodrošina ar profesionālu un pieprasītu pakalpojumu klāstu. 4) EM jāattīsta, kā arī jākoordinē sadarbība ar sekojošām institūcijām, uzņēmējdarbības projektu realizācijas veicināšanai: - Latvijas Investīciju Banku (pārstāv ES JOP programmu kopuzņēmumu attīstības jomā); - Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības Bankas investīciju fondu; - Uzņēmējdarbības palīdzības servisu BAS (sniedz palīdzību vidējiem un lielajiem uzņēmumiem konsultantu pakalpojumu izmantošanā); - Norvēģijas - Latvijas uzņēmējdarbības attīstības fondu; - ASV Baltijas fondu utml. REZULTĀTĀ: jāpieaug savstarpējās finansu institūciju sadarbībai. Iespējama projektu realizācija ar valsts atbalstu. 5) Jāizstrādā programma ārvalstu tehniskās un finansīālās palīdzības piesaistīšanai: - tehnoloģisko parku, inovāciju centru un biznesa inkubātoru attīstībai (piem., izveidojot `'Zviedrijas (Dānijas, Somijas utt.) namu'' sistēmu Latvijas tehnoloģiskā parkā, veršoties pie lielākajām un pazīstamākajām, kā arī ātri augošām kompānijām ārzemēs, piedāvājot izvietot pētniecības vai ražošanas vienības Latvijā); - kopuzņēmumu un kopējo projektu realizācijas garantiju un finansēšanas fondu izveidošanai. Patreiz šāds projets ir sākts sadarbībā ar Zviedrijas uzņēmumu AB `'SUKAB'', kas vada līdzīgu projektu Igaunijā. Iespējamais finansējuma apjoms sastāda 25 milj. Zviedru kronas; - tehnoloģiju, rūpniecības un pakalpojumu nozaru attīstības nodrošināšana, sadarbībā ar Latvijas Attīstības aģentūru, Uzņēmējdarbības attīstības centriem, biznesa inkubatoriem, inovāciju centriem un tehnoloģiskajiem parkiem utt, izstrādājot investīciju piesaistīšanas projektus, apmācības programmas un tehnoloģiju pārņemšanas un attīstības programmas. Jāizvērtē ES un perspektīvā OECD valstu tehniskās palīdzības programmu piedāvājumu atbilstoši to valstu specifikām, svarīgākajām nozarēm un sektoru attīstības programmām, ar mērķi attīstīt Latvijas tautsaimniecības nozares. EM jāizstrādā tehniskās palīdzības programmu plānu MVU attīstībai. REZULTĀTĀ: jāpieaug ārvalstu tehniskās palīdzības apjomam MVU jomā, palīdzībai jātiek savstarpēji koordinētai. 6) Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības aģentūras izveidošana, kuras galvenā loma ir MVU uzņēmumu attīstības sistēmas pilnveidošana un uzturēšana. EM un PHARE programmas ietvaros Latvijā ir izstrādāta un ieviesta ar Uzņēmējdarbības atbalsta centru starpniecību MVU sniegto pakalpojumu `'subvenciju shēma'', kuras uzturēšanu jāpārņem MVU attīstības aģentūrai, realizējot valsts atbalsta sistēmu (likums `'Par valsts atbalstu'' ir izstrādes stadijā) MVU, koordinējot MVU apmācību programmu un konsultatīvo pakalpojumu izmantošanas izmaksu daļēja segšana MVU attīstības projektu jomās. Jāatbalsta UAC tīkla darbība, līdztekus citu ieinteresēto institūciju piedāvāto pakalpojumu integrēšanai MVU atbalsta sistēmā, kā arī jāveicina MVU attīstības institūciju un programmu savstarpējo sadarbību, līdztekus MVU apkalpojošo organizāciju pakalpojumu tarifu iespējamajai samazināšanai. Īpašiem pasākumiem jātiek izstrādātiem uzņēmējdarbības uzsācēju apmācībai un konsultēšanai, kā arī sākuma finansējuma pieejamības apzināšanai, ar iespējamo risinājumu - MVU attīstības fonda darbības projekta izstrādāšanu un ieviešanu, iespējams integrējot aģentūras sistēmā. REZULTĀTĀ: jāizveidojas skaidrai MVU attīstības sistēmai, jāpieaug realizēto projektu skaitam. 7) Latvijas MVU konkurētspējas un tehnoloģiju attīstības fonda izveidošana, kura galvenā loma ir tehnoloģiskās apmācības nodrošināšanā, tehnoloģiju ekspertīzes un konsultāciju sniegšanā, tehnoloģiskās izglītības līmeņa celšanā, tehnoloģiju attīstības un pārneses veicināšanā, pētījumu un attīstības (R&D) realizācijas palīdzībā, eksperementālo eksemplāru izgatavošanas palīdzībā, zinātņietilpīgo un `'augsti tehnoloģisko'' nozaru attīstībā, moderno tehnoloģiju iepirkšanas palīdzībā utml. papildinot valsts atbalsta sistēmu. Minētai institūcijai jāveic pasākumi uzņēmēju vizīšu atbalstīšanā ārvalstu pieredzes pārņemšanai, kā arī kooperācijas un piegādes (sub-contract) sistēmu ieviešanā. Jāsniedz nepieciešamā palīdzība minētās institūcijas darbības nodrošināšanai BI, TC un TP atbalstam. 1996. - 1998. gadu EM un PHARE MVU attīstības programmās ir iekļauta tehnoloģiski orientēto ideju un uzņēmumu attīstības programma, sniedzot atbalstu BI, TC, TP attīstībai, sniedzot apmācību programmas, veicinot savstarpējo un starptautisko sadarbību, daļēji sedzot darbībai nepieciešamo iekārtu iegādi. EM un IZM nepieciešams sniegt atbalstu svarīgāko BI, TC, TP attīstībai, veicinot ārvalstu investoru, ārvalstu kompāniju departamentu piesaistīšanu (parasti pētījumu, tirgus izpētes darbu veikšanai, partneru izvēlēšanai, novērtējot aktīvākas uzņēmējdarbības (ražošanas) uzsākšanas iespējas). Nepieciešams atbalstīt pašvaldību iesaistīšanos BI, TC, TP attīstībā. Svarīga loma ārvalstu investoru piesaistīšanai ir BI, TC, TP izveidošanai uz komerciālajiem pamatiem (ārvalstu iegūldītāju pārliecināšanai, ka telpās ieguldītie līdzekļi, var nest ilgtermiņa griezumā peļņu), kā arī ātri augošo uzņēmumu atlasei. Nepieciešams veicināt uzņēmumiem sniegto atbalstu nodrošināšanu uzņēmējdarbības sākšanas vai attīstības posmā, pieņemot, ka pēc noteikta laika uzņēmumi būs spējīgi turpināt savu darbu ārpus BI, TC, TP. REZULTĀTĀ: jāpieaug tehnoloģiski orientēto uzņēmumu izveidošanās dinamikai. 8) Jāpilnveido LPA, LAA, UAC, LTRK uc. institūciju sadarbība privatizācijas procesa saistīšanai ar MVU attīstības jautājumiem - pilnveidojot esošās sadarbības shēmu, izveidojot nepieciešamo sistēmu informācijas novadīšanai MVU un savstarpējās MVU sadarbības veicināšanai. REZULTĀTĀ: jāpieaug ieespējām MVU iesaistīties privatizācijas procesā. 9) Jāizveido piegādes (sub-contract) sistēmas izveidošana, izveidojot MVU sadarbības veicināšanas brokeru centru, ārzemju uzņēmumiem, kopuzņēmumiem, kā arī lielajiem uzņēmumiem, pilnveidojot privatizācijas procesa izmantošanu MVU attīstībai utml. REZULTĀTĀ: jāpieaug tiešo investīciju apjomam MVU, jāattīstās piegādātāju (sub-contract) sistēmai. 10) Produkta attīstībai 1997. - 1998. gadā EM un PHARE programmu ietvaros tiks ieviesta `'Kvalitātes apbalvojuma'' sistēma MVU piesaistīšanai kvalitātes sistēmas ieviešanai un ar tās nodrošināšanu saistīto zināšanu iegūšanai. Nākotnē jāizvērtē iespēju saistīt minēto sistēmu ar finansiālās palīdzības sniegšanu kvalitātes sistēmu attīstībai (atvieglotie kredīti, granti utml). REZULTĀTĀ: jāpieaug MVU izglītības līmenim kvalitātes sistēmu jomās, produkta vai pakalpojuma konkurētspējas nodrošināšanai, līdz ar to jāpieaug MVU eksporta apjomiem. 11) IZM jāizstrādā papildinājumi esošajās skolu mācību programmās uzņēmējdarbības sākšanas, uzņēmumu vadības, starptautiskās sadarbības un palīdzības, projektu sagatavošanas utml. jomās. Uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalsta sistēmas, kā arī uzņēmējdarbības attīstības projekta sagatavošanas tēmām (pārādot Latvijas situāciju un ārvalstu pieredzi) jātiek iestrādātām arī augstāko mācību iestāžu piedāvātajās programmās. Uzņēmējdarbības attīstības jautājumus jāsaista ar profesionālas izglītības pieejamību projektu izstrādes, uzņēmējdarbības analīzes, eksporta sistēmu izstrādes uc jomās. Nepieciešams sniegt atbalstu startptautiskajai studentu apmaiņai, kā arī ciešākai sadarbībai ar ārzemju universitāšu un skolu filiālēm Latvijā. REZULTĀTĀ: jāpieaug uzņēmējdarbības uzsācēju skaitam un to uzņēmējdarbības izglītības līmenim. 12) MVU attīstības un atbalsta instrumentu ieviešanas un pielietošanas efektivitātes novērtēšanas sistēmas izstrādāšanai nepieciešams piesaistīt augstāko mācību iestāžu un institūtu, Valsts Statistikas komitejas, EM, pašvaldību speciālistus un citus institūciju pārstāvjus. Minētās programmas ietvaros sadarbībā ar VARAM jānodrošina pašvaldību speciālistu apmācību pašvaldību lomas celšanai uzņēmējdarbības jautājumu pārzināšanā un risnāšanā. Svarīga loma jāpiešķir tehniskā (modernās datoru tehniskas) līmeņa nodrošināšanā, datu bāžu izveidei, kā arī vieglāku savstarpējo kontaktu nodrošināšanai un informācijas apmaiņai. REZULTĀTĀ: jāizveidojas MVU attīstības Nacionālās programmas realizācijas novērtēšanas un pilnveidošanas mehānismam. 13) Reģionālās attīstības veicināšanai, jāparedz MVU attīstības pasākumi īpaši atbalstāmos rajonos, kā arī iespējams pagastos ar līdzīgiem rādītājiem. Minētās programmas ietvaros VARAM un EM nepieciešams sniegt palīdzību pašvaldībām attīstības plānu izstrādei, uzņēmējdarbības problēmu apzināšanai, starptautiskās pieredzes pārņemšanai un vietējo uzņēmēju atbalstam ar Reģionālā fonda, kā arī MVU attīstības aģentūras un MVU konkurētspējas un tehnoloģiju attīstības fonda līdzekļiem. REZULTĀTĀ: jāpieaug pašvaldību ieinteresētībai uzņēmējdarbības attīstībā, jāpieaug uzņēmumu skaitam īpaši atbalstāmos rajonos. 14) Jāizvērtē IZM un EM sadarbību pētniecības un attīstības (R&D) sistēmas pilnveidošanas iespējas, atbalstot IZM darbu fundamentālo pētījumu veikšanā (institūtos, augstākās mācību iestādēs utml.), kā arī zinātnes potenciāla komercializācijas iespēju attīstību, nodot EM uzņēmumu un to ražotās produkcijas attīstības veicināšanas funkcijas. REZULTĀTĀ: jāpieaug zinātnes un tehnoloģiju attīstības grantu atdevei, jāpieaug tehnoloģiski orientēto uzņēmumu īpatsvaram. 15) Jāpārskata uzņēmējdarbības ierobežojumu jautājumus samazinot birokrātisko procedūru īpatsvaru uzņēmējdarbības izdevumu un laika patēriņa jomā. Jāparskata uzņēmējdarbības ierobežojumu klāstu, samazinot nepieciešamo licenču, atļauju skaitu, tai pašā laikā apvienojot un vienkāršojot to iegūšanas sistēmu, kā arī veicinot kvalifikācijas sertifikācijas sistēmas izaugsmi. Nepieciešams paaugstināt muitas ierēdņu kvalifikāciju, nepieļaujot neprofesionālu attieksmi pret uzņēmējiem, veicot muitas procedūras(pavirša, kļūdaina muitas deklarāciju aizpildīšana, muitas nodokļa piemērošana, saņemot preces no ES valstīm ar EURO - 1 sertifikātu, uc.). REZULTĀTĀ: jāpilnveidojas uzņēmējdarbības videi. 16) Jāizveido skaidru informācijas plūsmu uzņēmēju vajadzībām (piemēram, atbalstot pašvaldību lomu pieaugumu uzņēmējdarbības attīstībā) par nepieciešamo normu ievērošanu ekoloģijas, darba drošības, komercnoslēpumu utml. jomās. Jāizvērtē papildus pakalpojumu sistēmas ieviešanas iespēju, piemēram, bezmaksas `'karsto'' juridisko pakalpojumu dienestu, piekļūšana `'Internet'' tīklam utml. REZULTĀTĀ: jāpilnveidojas savsatarpējās informācijas apmaiņas sistēmai, jāpieaug uzņēmēju izglītības līmenim.