DIPLOMĀTIJA

Latvijas un ārvalstu vēstnieki akreditācijās — Latvijas vēstnieks Apvienotajās Nācijās

Turpinājums no 1.lpp.

Kalpošu Latvijas interesēm pēc labākās apziņas un spējām. Starptautiskajā forumā Latvijai ir svarīgi veidot ne tikai palīdzības saņēmējas, bet arī devējas valsts tēlu. Kopš mūsu neatkarības atjaunošanas ir pagājuši seši gadi, un šajā laikposmā Latvija sevi parādījusi kā aktīvu, izglītotu un pasaules norisēs ieinteresētu valsti.

Mūsu līdzdalību ANO darbības jomās, kas veltītas mieram un drošībai (ieskaitot Baltijas valstu miera uzturēšanas bataljona piedalīšanos ANO operācijās), ekonomiskajiem un sociālajiem jautājumiem, humanitārajai palīdzībai, attīstības jautājumiem, arī pašas ANO reformām, centīšos paplašināt un padziļināt ar Latvijas pārstāvju darbu ANO komitejās un eventuāli arī ANO pastāvīgajā sekretariātā.

Aizstāvot Latvijas intereses, būs jāskaidro Latvijas vēsturiskā, demogrāfiskā, politiskā attīstība un pašreizējā situācija. Politiskajā laukā, iespējams, būs jāskaidro situācija Latvijā cilvēktiesību jomā. Varēsim parādīt ievērojamu progresu šajā laukā, par piemēru minot mūsu valsts pievienošanos starptautiskajai bēgļu konvencijai, Valsts cilvēktiesību biroja darbību, latviešu valodas apguves iespējas (ar ANO atbalstu) latviešu valodas nepratējiem un atbalstu viņu etniskās kultūras saglabāšanai. Šis progress panākts pēdējo piecdesmit okupācijas gadu nelabvēlīgajā kontekstā, kas iezīmējas ar Latvijas demogrāfiskā līdzsvara destabilizāciju un tautību sastāva izmaiņām.

Aizstāvot cilvēktiesības, nedrīkst aizmirst arī katras tautas tiesības saglabāt savu etnisko identitāti — kultūru un valodu. Mazo tautu sadarbība vairākos starptautiskajos forumos jau notiek šajā jomā, bet šī darbība ir jāaktivizē, lai nodrošinājums etniskajām identitātēm tiktu panākts arī Eiropas Savienības un Apvienoto Nāciju līmenī. Latviešu tautas etnisko identitāti sargā tikai ap pusotra miljona latviski runājošu tautiešu, un šo aizsardzību var garantēt tikai Latvijas valsts savā teritorijā. Valstu ekonomiskajai attīstībai globalizējoties, ir svarīgi, lai reģionu, tautu, nāciju kultūras vērtības tiktu aizsargātas, jo, tāpat kā ekonomika, arī tās ir dzīves pamata nepieciešamība.

Latvijas līdzdalība šajā 185 valstu pasaules forumā tādēļ būs daudzveidīga, parādot Latviju ne tikai kā izglītotu, globālās norisēs ieinteresētu valsti un aktīvu ANO darba līdzgaitnieci, bet arī kā cilvēktiesību aizstāvi un visu tautu, arī vismazāko, kulturālā mantojuma un garīgo vērtību sargātāju.

Latvijas Medicīnas akadēmijas mācībspēks Dr. Jānis Priedkalns pirms atgriešanās Latvijā (1995.g.) bijis medicīnas fakultātes anatomijas, histoloģijas un embrioloģijas profesors un katedras vadītājs Adelaidas universitātē Austrālijā, pirms tam strādājis akadēmiskā darbā ASV, Vācijā, Francijā un Anglijā, specializējies neiroendokrinoloģijā.

Dzimis 1934.gada 28.martā Bārbelē, bērnību pavadījis Valmierā. Tēvs Kārlis Priedkalns bijis Valmieras apriņķa veterinārārsts, māte Erna, dzim. Krigera, studējusi teoloģiju Latvijas Universitātē. 1944.gadā ģimene atstāj Latviju, līdz 1949.gadam dzīvo Vācijā, tad emigrē uz Austrāliju.

1959.gadā beidz Sidnejas universitātes Veterinārmedicīnas fakultāti ar veterinārijas bakalaura grādu, 1966.gadā Minesotas universitātē ASV ar doktora grādu endokrinoloģijā, 1970.gadā Kembridžas universitātē Anglijā iegūst Humanitāro zinātņu maģistra grādu, bet 1971.gadā Londonā — MRCVS.

No 1961. līdz 1970.gadam ir stipendiāts un mācībspēks Minesotas, Minhenes, Gīsenes, Lionas un Parīzes universitātēs, tai laikā bijis Vācijas Aleksandra Humbolta stipendiāts un Francijas valdības viesis zinātnieks “College de France” Parīzē. No 1970. līdz 1972.gadam mācībspēks Kembridžas universitātē Anglijā un 1972.gadā arī viesprofesors Hārvarda universitātes Medicīnas fakultātē ASV. Ievēlēts par anatomijas, histoloģijas un embrioloģijas profesoru un katedras vadītāju Adelaidas universitātes Medicīnas fakultātē; ievēlēts arī par Dabaszinātņu fakultātes dekānu, ir viesprofesors daudzās aizjūras universitātēs. Tagad ir emeritēts Adelaidas universitātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA), Latvijas Zinātnieku savienības un Latvijas Zinātnes padomes loceklis, arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes Padomnieku konventa loceklis. Ir Kembridžas universitātes Dovninga koledžas loceklis. Ņujorkas Zinātņu akadēmijas loceklis un Dienvidaustrālijas Karaliskās apvienības īstenais loceklis. Bijis Nobela prēmijas medicīnas komitejas konsultants.

Bez latviešu un angļu valodas runā arī vācu un franču valodā.

Rosīgi darbojies trimdas sabiedriskajā dzīvē un nacionālpolitiskajā darbā, aizstāvot latviešu tautas tiesības starptautiskajos forumos. Vadījis Pasaules latviešu studentu centrālo savienību, pārstāvot latviešu studentus starptautiskās konferencēs un jaunatnes nacionālā darba grupas, kas sevišķi iestājušās par deportēto latviešu likteni padomju soda nometnēs. Bijis “Baltic Appeal to United Nations” biedrs un organizācijas “Americans for Congressional Action to Free the Baltic States” Minesotas nodaļas dibinātājs un vadītājs, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē Kultūras fonda priekšsēdis, Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes loceklis, ir Jāņa Daliņa un pulkv. V.Januma balvu laureāts, ev. lut. baznīcas diakons, Baltijas studiju apvienības (“Association for the Advancement of Baltic Studies”) Austrālāzijas nodaļas prezidents.

Jāņa un Sarmas Priedkalnu ģimenē izauguši seši latviski runātāji bērni.

1995.gadā ievēlēts par Latvijas 6.Saeimas deputātu. 1996.—1997.gadā arī Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas loceklis, 1997.gadā Latvijas Ārlietu ministrijas Preses analīzes nodaļas vadītājs un ar 1997.gada novembri Latvijas vēstnieks Apvienoto Nāciju Organizācijā.

Publicējis ap 70 zinātnisku darbu, galvenokārt neiroendokrinoloģijas nozarē, arī grāmatu nodaļas salīdzinošā placentoloģijā (angļu valodā) un salīdzinošā histoloģijā (angļu, spāņu, itāļu, portugāļu, japāņu, indonēziešu valodā) un rakstus demogrāfijas laukā. (Skat. LZA zinātnieka Home Page internetā. Skat. arī Effect of melengestrol acetate on ovarian follicles ( Z.Zellforsch. (1968) 93, 56); Fluoreszenz- und elektronenmikroskopische Untersuchungen am Zwischenhirn Hypophysensystem ( Z.Zellforsch. (1969) 95, 109); Investigation des granules monoaminergiques et peptidergiques dans l'eminence mediane chez les Passoriformes ( Nauroendochinologie (1970) p.72, C.N.R.S., Paris ); Pregnancy and the Central Nervous System ( Comparative Placentation (1975) p. 189, Academic Press, London ); The response of the hypothalamo-gonadal system to environmental factors in Poephita guttata castanotis ( Cell and Tissue Research (1984), 238, 23); Reproduction in Zebra finches: hormone levels and effect of dehydration ( The Condor (1985) 877, 37); Cytoarchitecture of the Hypothalamus in the Zebra Finch ( Functional Morphology of Neuroendocrine Systems (1987) p. 67, Springer Verlag, Berlin ); Female Reproductive System ( Textbook of Veterinary Histology (1988) Ch. 13, Lea & Febiger, Philadelphia ); The ethnic composition of the population of Latvia after World War II ( Baltic Studies in Australia I (1989) p.169, AABS, Melbourne ); Pētījumi neiroendokrinoloģijā: stresa, mitruma un vairošanās regulācija (Latvijas Universitātes 75 gadu jubilejas referāti (1994.g.) Rīgā); Language as the Core Value of Latvian Culture (Journal of Baltic Studies (1994) XXV, 29).

ĀM informācija

Tūlīt pēc sarunas ar Valsts prezidentu jaunais Latvijas misijas ANO Ņujorkā vadītājs, vēstnieks Jānis Priedkalns sniedza interviju “Latvijas Vēstnesim”.

— Vēstnieka kungs, apsveicu jūs ar jauno, augsto amatu!

— Pateicos!

— Kad dosities uz Ņujorku un iesniegsit akreditācijas rakstu?

— Uz Ņujorku es došos ceturtdienas rītā. Akreditācijas rakstu man ir paredzēts iesniegt novembra pirmajā nedēļā. Tā ka lietas risināsies diezgan strauji.

— Kā jūs vērtējat Latvijas misiju ANO Ņujorkā — sfēru, ko pārņemsit? Arī — šajos gados jau sasniegto Latvijas prestižu ANO struktūrās?

— Strukturāli Latvijas vēstniecība ir attīstījusies ļoti veiksmīgi. Arī materiālā ziņā. Ir iegādāta skaista māja tikai piecu minūšu gājienā no ANO mītnes. Latvijas atpazīstamība ANO ir laba. Vēstnieks Aivars Baumanis un viņa darbinieki ir daudz izdarījuši, un Latvija ir labi pazīstama. Mums palīdz arī tas, ka mēs ieņemam amatus vairākās ANO komitejās. Tā ka mūsu valsts ANO ir daudz labākā situācijā par caurmēra līmeni — atpazīstamības un amatu ieņemšanas ziņā ANO struktūrās. Es paredzu turpināt un aktivizēt darbu, lai mēs būtu pazīstami labāk un labāk. Tad mēs varam aizstāvēt mūsu valsts intereses. Jo visļaunāk ir tad, ja aizmuguriski par valsti tiek izteikti neprecīzi komentāri un pat dezinformācija un nav neviena, kas to atspēkotu.

— Ko jūs uzskatāt par savu visaktuālāko uzdevumu ANO?

— Aktuālākais ir mūsu tālākā iesaistīšanās ļoti svarīgās ANO komitejās, piemēram, cilvēktiesību komisijas birojā. Mēs kandidēsim uz dalībnieces statusu. Vēlēšanas būs nākamā gada maijā. Mēs tagad veiksim sagatavošanās darbu, lai Latvija būtu pārstāvēta arī cilvēktiesību komisijā. Man vēl personīgi ir papildu aspekts, ko gribu aktivizēt: tas ir par tautu tiesībām. Sevišķi tas attiecas uz mazajām tautām, arī tām ir jāgarantē zināma aizsardzība — šo tautu garīgajām vērtībām un kultūras mantojumam. Šim nolūkam UNESCO jau veic dažādus pasākumus. Nākamgad no 22. aprīļa līdz 30. maijam Stokholmā būs UNESCO organizēta starpvaldību konference ļoti augstā līmenī — piedalīsies ārlietu ministri un prezidenti, lai runātu par tā saukto kultūru dažādību pasaulē. Tā ir veicināma lieta, nevis aizmirstama globalizācijas procesos. Globalizācija ir galvenokārt ekonomiska rakstura, taču par kultūru runā ļoti maz.

— Konsekventi risināts un vēl risināms uzdevums ir Latvijai noteiktā nepamatoti augstā dalības maksa ANO. Vēstniekam Aivaram Baumanim kopā ar mūsu Ārlietu ministriju šajos gados jau izdevies panākt būtisku šīs maksas samazinājumu, taču joprojām tās ir pārāk augstas.

— Jā, tas radās sakarā ar savā laikā PSRS noteikto ļoti nesamērīgo padomju rubļa attiecību pret dolāru, pēc tā arī tika noteikta mūsu valsts dalības maksas likme.

— Vai cīņā par šīs maksas samazinājumu nebūtu vairāk jāuzsver nevis savā laikā neloģiski noteiktā valūtas attiecība, bet gan fakts, ka Latvija bija nevis brīvprātīga PSRS dalībniece, bet gan PSRS okupēta valsts?

— Jā, te ir arī pozitīvs moments — mēs šajā diskusijā varam izcelt savas valsts okupācijas faktu. Jo tieši Latvijas okupācija radīja arī šo nepareizo valūtas aprēķinu. Protams, pareizā maksas likme jāpanāk ar mūsu pašu aktivitātēm.

— Jūs pēc izglītības esat mediķis. Kas jūs pamudināja pievērsties politikai — jūs bijāt Saeimas deputāts — un pēc tam diplomātijai?

— Man interese par nacionālo politiku aktīvā veidā bijusi jau kādus 30 gadus. Jo, ārzemēs dzīvojot, blakus profesionālajam darbam es darbojos arī politiski, mēģinot parādīt PSRS koloniālismu, uzturēt pasaulē dzīvu Baltijas valstu juridisko statusu. Piedalījos arī mūsu deportēto cilvēku likteņu aizstāvības akcijās. Visi šos darbus mēs darījām brīvprātīgi vakara stundās: organizējām skolēnu, studentu grupas. Bija aktīvu ideālistu — jauniešu grupas, kas, piemēram, demonstrēja, tērpušies cietumnieku tērpos. Šādas akcijas es organizēju Austrālijā, Amerikā, arī Francijā, kad tur dzīvoju, arī Vācijā. Arī visi mani seši bērni bijuši aktīvi līdzdalībnieki šajās protesta grupās. Piemēram, pēc Černobiļas eksplozijas mēs gājām pie ASV un Austrālijas senatoriem, prasot aizstāvēt baltiešu tiesības: lai baltiešiem, nenodrošinātiem ar attiecīgiem tērpiem, nebūtu jābrauc uz Černobiļu tīrīt radioaktīvos putekļus. Tāda ir politiskā darbība, kas jau gadiem ilgi veidojusies līdzās manai akadēmiskajai darbībai.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Jaunā vēstnieka dzīve un darbs

— Japānas vēstnieks

Turpinājums no 1.lpp.

Latvijas virzība uz demokrātiskajām institūcijām ir vitāla nozīme tautas nākotnei, identitātei un labsajūtai XXI gadsimtā. Latvija ciena un tiecas uzturēt labas kaimiņattiecības ar visām valstīm.

Latvijas un Japānas attiecības veiksmīgi veidojas un nostiprinās. Tās ir ar lielām tālākās sadarbības perspektīvām. Draudzības un atbalsta grupu izveidošana abu valstu parlamentos, savstarpējās vizītes ir labs apliecinājums sadarbībai visos līmeņos.

— Austrijas vēstnieks

Turpinājums no 1.lpp.

Es patiesi ceru, ka spēšu veicināt mūsu politisko, ekonomisko un kultūras attiecību stiprināšanu, uzņemoties savus pienākumus Jūsu skaistajā valstī un lieliskajā galvaspilsētā Rīgā. Man ir tas gods nodot Jums, kā arī Latvijas valdībai un tautai Austrijas Federālā prezidenta Dr. Tomasa Klestila personiskos sveicienus un vēlēt Jūsu valstij labklājību un tālāku attīstību mūsu divpusējām attiecībām.

Savukārt Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis teica:

— Jūsu ekselence!

Atļaujiet man sveikt Jūs kā Austrijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā.

Jūsu akreditācija notiek zīmīgā laikā — vienlaikus ar Austrijas vēstniecības atklāšanu. Tas ir svarīgs notikums un noteikti veicinās mūsu valstu attiecību tālāko attīstību.

Šis ir svarīgs laiks visa kontinenta nākotnes veidošanā. Tagad tiek izdarīti lēmumi, kas ir ar ilglaicīgām sekām. Šos lēmumus izdarot, nedrīkst aizmirst vienotās Eiropas ideju kā kopēju mērķi. Gan Eiropas Savienības, gan NATO atvērtības process izsaka šo ideju, un Latvija tāpēc aktīvi piedalās tajos.

Vēstnieka kungs!

Mūsu valstīm nav vēsturiskas sadarbības pieredzes, tāpēc vēl jo patīkamāk ir apzināties iespējas plašai un abpusēji produktīvai sadarbībai. Mums ir nepieciešams izvērsts politiskais dialogs, iesaistot augstāko līmeni.

Ekonomiskajai kooperācijai ir plašas perspektīvas. Latvija veido sevi kā atvērtu un investīcijām draudzīgu ekonomisko telpu. Tāpēc pilnveidojam vienotu ekonomisko telpu Baltijā. Tas reizē sekmē mūsu integrāciju Eiropā.

Nozīmīga joma abpusējai interesei ir kultūra un izglītība. Šinī kontekstā es runāju par “kaimiņiem Eiropā” kā jēdzienu un savstarpējās izpratnes politiku. Arī Latvija un Austrija ir kaimiņi Eiropā. Svarīgi ir ne tikai saskaņot viedokļus politikā vai ekonomikā. Man ir patīkami apzināties, ka Latvijā labi pazīst Austrijas kultūru, literatūru, mākslu. Tas tuvina mūsu tautas un dara mūs par labiem draugiem un partneriem.

Vēstnieka kungs!

Jūs uzsākat darbu Latvijā laikā, kad pie mums un arī visā kontinentā ir strauja un dinamiska attīstība. Mums vajadzīga domu dažādība, mums vajadzīgs emociju pilnīgums, mums vajadzīga draugu uzticība, mums vajadzīga partneru kompetence. Atļaujiet Jums novēlēt, lai Jūs to visu atrastu arī Latvijā.

Pēc akreditācijas raksta pasniegšanas ceremonijas notika Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa un vēstnieka Dr. Antona Kozusnika saruna, kurā Valsts prezidents Guntis Ulmanis teica, ka šo nedēļu var nosaukt par Austrijas nedēļu: piektdien Valsts prezidentam ir paredzēta tikšanās ar Austrijas ārlietu ministru Volfgangu Šiselu, viņš piedalīsies arī Austrijas vēstniecības atklāšanā.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors