Ministru kabineta 28.oktobra sēdē

Akceptēts rīkojums “Par Valsts būvinspekciju”. Valsts būvinspekcija ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā esoša valsts civiliestāde, kuras nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

Ar Ministru kabineta rīkojumu saskaņā ar likuma “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos LR” 24.pantu, kā arī ievērojot Latvijas un Lietuvas draudzīgās kaimiņattiecības, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegtas septiņiem Lietuvas Republikas pilsoņiem.

Akceptēti noteikumi “Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nolikums”. Pārvaldes uzdevumi ir valsts migrācijas politikas realizācija, migrācijas procesu kontrole un analīze. Iedzīvotāju reģistra sistēmas uzturēšana valstī, kā arī pasu un citu personu apliecinošu dokumentu izsniegšana. Pārvalde sastāv no centrālās un teritoriālajām nodaļām, Repatriācijas centra un Bēgļu lietu centra.

Ministru kabinets akceptēja “Ostu hidrotehnisko būvju būvnoteikumus”. Tie nosaka prasības tiešā ūdens iedarbībā esošu būvju projektēšanas sagatavošanai, būvprojekta izstrādāšanai un būvdarbu veikšanai, kā arī minēto personu norises kārtību. Noteikumi attiecināmi arī uz citām būvēm, kas atrodas kuģu ceļu robežās.

Sakarā ar Sanitārās robežinspekcijas izveidošanu akceptēts grozījumu projekts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Valdība akceptēja instrukciju “Kārtība, kādā Ekonomikas ministrijai sniedzama informācija par tirdzniecības tehniskajām barjerām un sanitārajiem vai fitosanitārajiem pasākumiem”.

Ministru kabinets akceptēja noteikumus “Valsts atbalsta uzraudzības komisijas nolikums”. Šī komisija ir pilnvarotu amatpersonu koleģiāla institūcija, kas izvērtē valsts atbalsta projektus un nodrošina valsts atbalsta pasākumu uzskaiti.

Akceptēts rīkojums “Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Labības tirdzniecības aģentūra” ģenerāldirektoru”. Pēc zemkopības ministra Andra Rāviņa priekšlikuma par aģentūras ģenerāldirektoru apstiprināts Juris Spručs.

Ministru kabinets pieņēma zināšanai informāciju “Par uzņēmumu un citu īpašuma objektu (izņemot dzīvojamos namus) privatizācijas gaitu valstī līdz 1997. gada 1. oktobrim”.

Valdība konceptuāli apsprieda jautājumu par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, lai nodrošinātu cilvēku drošību sabiedrisko pasākumu laikā. Tika nolemts izstrādāt likumu par sabiedriskajiem izklaides pasākumiem.

Pieņemta zināšanai finansu ministra Roberta Zīles iesniegtā informācija “Par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas rezultātiem”.

Valdība akceptēja koncepciju “Par higiēnas prasībām pārtikas preču apritē”. Paredzams, ka vispārīgās pārtikas higiēnas prasības tiks apstiprinātas Ministru kabineta noteikumu formā.

Ministru kabinets pieņēma zināšanai Labklājības ministrijas izstrādāto darba samaksas koncepcijas projektu. Valsts pārvaldes reformas birojam uzdots izstrādāt valsts pārvaldes reformu politikas pamatnostādnes, paredzot, ka tās tiks ņemtas par pamatu Labklājības ministrijas izstrādājamajai darba samaksas politikai valstī.

Konceptuāli akceptēts ziņojums jautājumā par Ministriju iekārtas likuma papildināšanu ar normu par ministrijas struktūras grozījumu publicēšanu.

Konceptuāli akceptēts ziņojums “Par grozījumiem MP 1993. gada 19. maija lēmumā nr.250 “Par amatiem un profesijām, kuras personām dod tiesības izmantot dienesta dzīvokli””. Valsts pārvaldes reformas birojam uzdots sadarbībā ar Tieslietu ministriju iesniegt izskatīšanai MK grozījumu projektu likumā “Par dzīvojamo telpu īri”.

Valdības preses departaments

Pēc Ministru kabineta

28. oktobra sēdes

Tieslietu ministra Dzintara Rasnača

atbildes, skaidrojumi, komentāri

Tieslietu ministrs aizsāka preses konferenci ar skaidrojumu nepieciešamībai veikt likumdošanas aktu grozījumus ar mērķi nodrošināt iedzīvotāju drošību sabiedrisku pasākumu norises laikā: — Šīsvasaras traģēdija Talsos noteica to, ka radās jautājums par tās spēkā esošās likumdošanas daļas, kas regulē drošības pasākumu ievērošanu masu pasākumos, pārskatīšanu vai pat jauna likuma izstrādi. Šodienas kabineta sēdē Tieslietu ministrija ziņoja par darba rezultātiem — bija apkopoti Zemkopības, Kultūras, Iekšlietu, Ārlietu, Finansu, Labklājības un Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas priekšlikumi, kas skāra grozījumus likumā “Par sapulcēm, ielu gājieniem un piketiem”, Administratīvo pārkāpumu kodeksā, likumā “Par vides aizsardzību”, Ārstniecības likumā un Būvniecības likumā. Balstoties uz šiem priekšlikumiem, Tieslietu ministrija šodienas valdības sēdei bija sagatavojusi divas alternatīvas: vai nu grozīt jau esošos likumus, galvenokārt — likumu “Par sapulcēm, ielu gājieniem un piketiem”, kas tādā gadījumā tiktu paplašināts ar jaunu trešo daļu par sabiedrisku izklaides pasākumu norisi, vai arī izstrādāt pilnīgi jaunu likumu. Lielākā daļa Ministru kabineta locekļu atbalstīja jauna likuma izstrādi, tāpēc tika izveidota darba grupa, kuras sastāvā ietilpst Tieslietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Iekšlietu, Kultūras un Labklājības ministrijas pārstāvji. Likuma izstrādes termiņi vēl tiks precizēti ar Ministru prezidenta rīkojumu.

Tomēr jāuzsver, ka šādu pasākumu galvenās rīkotājas acīmredzot vienmēr ir bijušas un būs pašvaldības, tāpēc šīs mūsu izstrādājamās vispārējās reglamentācijas svarīgākais mērķis būs ieinteresēt dažādu pasākumu rīkotājus rūpēties gan par drošību, gan par kārtību.

Protams, atbildot uz jautājumu, vai ar likumu ir iespējams novērst šādas nelaimes, jāsecina — diemžēl tikai ierobežot.

Pēc tam Dzintars Rasnačs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Kad varētu noslēgties likuma izstrādes posms?

Dz. Rasnačs: — Jaunā likuma izstrāde notiks, balstoties uz likuma “Par sapulcēm, ielu gājieniem un piketiem” pamatshēmu. Atšķirība būs tā, ka likums “Par sapulcēm, ielu gājieniem un piketiem” balstās uz politiskām tiesībām, bet jaunais likums — uz katra indivīda tiesībām brīvi piedalīties izklaides pasākumos, vienlaikus nosakot zināmus atbildības ierobežojumus. Turklāt jāsaka, ka šī likuma pilnveidošana turpināsies vēl pēc tā izstrādes — vienmēr rodas jauni izklaides veidi, kas atkal būs jāregulē.

Bet projektu mēs plānojam izstrādāt līdz gada beigām, varbūt pat vēl ātrāk.

Dina Gailīte,

“LV” Saeimas un valdības lietu redaktore

Pēc ieraksta “LV” diktofonā

Valdības namā