Šodien, 29.oktobrī, valsts svētki — Republikas proklamēšanas diena

1923.gada 29.oktobrī Turcija tika pasludināta par republiku, sākās jauns laikmets senās zemes sarežģītajā vēsturē.

Osmaņu impērijas sabrukums XIX gadsimtā pastiprināja “Jauno Osmaņu” reformistiskās kustības nozīmīgumu Turcijas valsts attīstībā. Pēc viņiem politiskās arēnas priekšplānā izvirzījās jaunturki, kas aktīvi propagandēja pantjurkisma idejas un panislamismu. Pirmajā pasaules karā Turcija piedalījās Vācijas pusē un cieta sakāvi. 1918.gada 30.oktobrī Turcija parakstīja Mudras pamieru, kas faktiski likvidēja Osmaņu impēriju. No 1918. līdz 1923.gadam Turcijā notika tā sauktā kemalistu revolūcija, kas likvidēja sultanātu un pusludināja Turciju par republiku. Tās pirmais prezidents bija Kemals Ataturks, kura piemiņu turku tauta joprojām godā. Kemala Ataturka Mauzolejs valsts galvaspilsētā Ankārā ir turku nacionālā svētnīca.

Kopš republikas proklamēšanas Turcijā notikušas kardinālas politiskās un ekonomiskās pārmaiņas. Tomēr tās attīstība, īpaši gados pēc Otrā pasaules kara, bijusi sarežģīta. Mierīgo attīstību vairākkārt pārtraukuši militāri apvērsumi. Destabilizējošs faktors valsts dzīvē ir arī prāvie kurdu ekstrēmistu spēki, kas darbojas Turcijas teritorijā.

Pēdējos gados Turcija strauji attīstījusi savu ekonomiku, īpašu vērību veltot ārvalstu investīcijām un kopuzņēmumu veidošanai. Turcija arī dinamiski nostiprinājusi savas starptautiskās pozīcijas. Turcija ir NATO dalībvalsts, tās bruņotie spēki— vieni no lielākajiem NATO valstu vidū. Turcija intensīvi cenšas tuvināties arī Eiropas Savienībai, cerot kļūt par šīs organizācijas dalībvalsti. Taču šajā ceļā Turcijai ir daudz šķēršļu. Viens no būtiskākajiem — domstarpības ar ES dalībvalsti Grieķiju Kipras jautājumā — šajā salas valstī, kuras iedzīvotāju lielāko daļu veido grieķi, joprojām atrodas Turcijas karaspēks. Tas kontrolē aptuveni trešo daļu Kipras teritorijas, kurā izveidota starptautiski neatzītā Kipras Turku Republika. Būtisks kavēklis Turcijas ceļā uz Eiropas Savienību ir arī ģeopolitiskā realitāte — lielākā daļa Turcijas Republikas teritorijas atrodas Āzijas kontinentā, Bosforas jūras šauruma austrumu krastā. Taču šī īpatnība ir arī Turcijas stratēģiskā nozīmīguma noteicēja. Atrodoties Bosfora jūras šauruma abos krastos, Turcija faktiski arī kontrolē jūras ceļu starp Vidusjūru un Melno jūru.

Latvijai ar šķietami tālo Turciju ir izveidojušās strauji progresējošas ekonomiskās un politiskās attiecības. Īpaši liela nozīme to attīstībā bija Latvijas Republikas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa oficiālajai vizītei šī gada martā Turcijā un Turcijas Republikas prezidenta Suleimana Demirela oficiālajai vizītei šī paša gada jūnijā Latvijā. Pavisam nesen Turcijā viesojās Latvijas Saeimas delegācija priekšsēdētāja Alfreda Čepāņa vadībā. Starp abām valstīm noslēgti vairāki līgumi, kas būtiski sekmē ekonomisko sadarbību. Īpaši ieinteresētas Turcijas darījumu cilvēku aprindas ir Latvijas ostu izmantošanā savu preču tranzītam uz Rietumeiropas valstīm, kā arī kopuzņēmumu veidošanā un mūsu valsts iespējās būt par starpposmu Baltijas valstu un Baltijas jūras valstu tirgus apgūšanā. Savukārt mūsu valstij ļoti svarīgas ir eventuālās Turcijas investīcijas Latvijas ekonomikā. Politiski Latvijai ļoti svarīgs ir Turcijas atbalsts Latvijas ceļā uz NATO.

Neliels, bet zīmīgs piemērs Latvijas un Turcijas kontaktos, kas uzskatāmi raksturo arī mūsdienu ekonomisko kontaktu sarežģītību, ir fakts, ka Rīgas ielās drīz parādīsies Turcijā ražoti “Mercedes” pasažieru autobusi.

“LV” informācija