Augstais Eiropas viesis Žaks Santērs (no kreisās), tulki, Valsts prezidents Guntis Ulmanis sarunu brīdī Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”, 03.11.97.

Vēlreiz par mūsu vietu Eiropā

Vakar, 3. novembrī, sākās ES un Latvijas

parlamentārās komitejas izveidošanas sēde

Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas izveidošanas sēdē apsveikuma uzrunu teica Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis (skat. 13.lpp.), uzrunas teica arī ārlietu ministrs Valdis Birkavs (skat. 13.lpp.), Eiropas parlamenta delegācijas attiecībām ar Latviju vadītājs Alfreds Gomolka, Nīderlandes Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, Eiropas Savienības prezidējošās valsts pārstāvis Ludviks van Uldens, Eiropas parlamenta Ārlietu komisijas ziņotājs Ernesto Kakavale, Eiropas Komisijas prezidents Žaks Santērs un Latvijas Republikas Ministru prezidents Guntars Krasts (skat. 13.lpp.).

Saeimas preses dienests

Eiropas Komisijas prezidents —

pie Latvijas Valsts prezidenta

Vakar, 3. novembrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Eiropas Komisijas prezidentu Žaku Santēru.

Ž.Santērs sarunā pauda pārliecību, ka visas desmit ES asociētās dalībvalstis neatkarīgi no sarunu sākšanas laika noteikti būs ES dalībvalstis. ES paplašināšanās procesā Ž.Santērs uzsvēra divus galvenos elementus: ES pēc divpusējās sadarbības principiem sadarbosies ar katru no kandidātvalstīm “Iestāšanās partnerības” ietvaros: darbosies ES pastāvīgā konference, kurā tiks iekļautas arī visas kandidātvalstis.

“Mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt 15 esošo ES dalībvalstu un 10 kandidātvalstu vienotību. Eiropas Komisija ir nosaukusi tikai dažas valstis, ar kurām varētu uzsākt sarunas par iestāšanos. Tas ir optimālais risinājums, ņemot vērā dalībvalstu intereses un kandidātvalstu iespējas un intereses,” teica Ž.Santērs.

G.Ulmanis pauda pārliecību, ka Latvija būs ES dalībvalsts jau tuvākajā nākotnē, uzsverot, ka nav iespējama cita alternatīva. Valsts prezidents, atsaucoties uz Ž.Santēra tēzi par ES paplašināšanos kā vienojošu procesu, aicināja uzsākt sarunas ar visām kandidātvalstīm vienlaikus. “Ja ES paplašināšanās ir sakļaujošs process — un tādam tam noteikti ir jābūt, — tad nav pamata izvirzīt kandidātvalstīm dažādus priekšnoteikumus,” atzīmēja G.Ulmanis.

Runājot par iespējamajām sekām, ja sarunas tiks uzsāktas tikai ar dažām kandidātvalstīm, G.Ulmanis izteica vairākus bažīgus jautājumus: “Mēs gribētu, lai Eiropas Savienības Padomes lēmumi sniegtu tādus politiskos signālus, kuri veicinātu sabiedrības integrācijas un naturalizācijas procesu Latvijā, stimulētu sekmīgi attīstīto Baltijas valstu sadarbību, kā arī līdzsvaroto Baltijas valstu politiku ar Krieviju un kuri arī turpmāk sekmētu pastāvīgo investīciju pieplūdumu Latvijā.”

Sarunas izskaņā G.Ulmanis lūdza Eiropas Komisijas atbalstu Rīgai kā iespējamai Eiropas kultūras galvaspilsētai 2001. gadā.

Valsts prezidenta preses dienests

Eiropas Komisijas prezidents —

pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 3.novembrī, Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis tikās ar Eiropas Komisijas prezidentu Žaku Santēru.

Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis apliecināja, ka Latvijas parlaments augstu vērtē Eiropas Komisijas veikto darbu, izvērtējot Latvijas atbilstību Kopenhāgenā izvirzītajiem Eiropas Padomes politiskajiem kritērijiem un sniedzot pozitīvu atzinumu par demokrātijas attīstību valstī. Latvijas parlamenta mērķis jau kopš pirmajām valsts neatkarības dienām ir bijis nodrošināt Latvijā demokrātiju, likuma varu, cilvēktiesību ievērošanu un cieņas izrādīšanu pret minoritātēm, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājs. Šajā sakarā Saeima kā likumdošanas institūcija iesaistījusies Latvijas valdības izstrādātajā rīcības plānā intensificēt Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā ar mērķi veicināt un paātrināt to problēmu risināšanu, kuras iezīmētas Eiropas Komisijas viedoklī par Latviju. A.Čepānis informēja Eiropas Komisijas prezidentu Žaku Santēru, ka Saeimā darbojas Eiropas lietu komisija, kas galvenokārt koordinē ar ES saistītos jautājumus Saeimā. Tomēr Saeimas priekšsēdētājs izteica bažas, ka Eiropas Komisijas lēmums sākt sarunas par iestāšanos ES ar sešām kandidātvalstīm, tostarp Igauniju kā vienīgo no Baltijas valstīm, sašķeļ Baltijas vienotību.

Eiropas Komisijas prezidents Žaks Santērs pateicās Saeimas priekšsēdētājam par tiešo un atklāto viedokli. Ž.Santērs apliecināja, ka Eiropas Savienības paplašināšanas process nav ekskluzīvs, tas aptver visas asociētās valstis. Radītā diferenciācija valstu izvēlē nav jāsaprot kā diskriminācija, viņš sacīja. Eiropas Komisija katru gadu analizē ekonomisko progresu katrā no kandidātvalstīm, un, ja tā secinās, ka kāda valsts ir gatava iestājai ES, tā ieteiks šo valsti sarunu uzsākšanai. Eiropas Komisijas prezidents neprognozēja, ka šis process varētu notikt ātri un viegli, jo vienkārši nav noritējusi arī iepriekšējā Eiropas Savienības paplašināšanas kārta. Sarunas noslēgumā Ž.Santērs pauda vēlējumu, lai Eiropas Savienības paplašināšanas process aptvertu visas kandidātvalstis vienlaikus.

Pēc tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Ž.Santērs uzstājās ar uzrunu Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas izveidošanas sēdē.

Saeimas preses dienests