Vēlreiz par mūsu vietu Eiropā

Vakar, 3. novembrī, sākās ES un Latvijas

parlamentārās komitejas izveidošanas sēde

Saeimas priekšsedētājs Alfreds Čepānis:

Augsti godātie deputāti!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Man ir patiess prieks un liels gods jūs visus sveikt Latvijas Republikas Saeimā, pirmajā Latvijas un Eiropas Savienības apvienotās parlamentārās komitejas sēdē. Esmu gandarīts, ka Eiropas parlaments ir spējis panākt pretī Latvijai tās integrācijas procesā Eiropas Savienībā un piekritis tikties šajā sēdē pirms Latvijas un Eiropas Savienības asociācijas līguma ratifikācijas visās dalībvalstīs. Līdz ar to varam uzskatīt, ka Latvijas un Eiropas Savienības attiecības ir iegājušas jaunā attīstības posmā, kad Latvijai tiek dotas vienādas iespējas kopā ar pārējām asociētajām valstīm konstruktīvi attīstīt integrācijas procesu Eiropas Savienībā. Esmu pārliecināts par šī sadarbības veida mērķu nozīmīgumu Latvijas ceļā uz pilnīgu iekļaušanos Eiropas Savienībā.

Latvija augstu vērtē šīs komitejas izveidošanu kā efektīvu instrumentu turpmāko attiecību tuvināšanā starp Latvijas parlamentu un Eiropas parlamentu, kas nodrošinās vispusīgu viedokļu apmaiņu attiecībā uz Eiropas līguma realizācijas problemātiku.

Latvija ir pateicīga par pretimnākšanu, kādu tai ir izrādījis Eiropas parlaments. Mēs esam pārliecināti, ka šāda notikumu attīstība veicinās progresīvās izmaiņas, kuras Latvija ir apliecinājusi, izveidojot dažādas institūcijas, kas aktīvi strādā jomās, kuras tieši saistītas ar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā. Arī Latvijas Republikas Saeima ir nopietni domājusi un strādājusi pie tādu institūciju izveides, kas spētu nodrošināt tās darbu, maksimāli efektīvi risinot jautājumus, kas ir saistīti ar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā. Piemēram, ir izveidota patstāvīga Eiropas lietu komisija, kas profesionāli risina, vada un koordinē likumdošanas saskaņošanas jautājumus Saeimā.

Arī šīs starpparlamentārās komitejas izveidei ir būtiska loma Latvijas turpmākajā darbā, un, kaut arī šai, pirmajai, sēdei ir vairāk iepazīšanās raksturs, es esmu pārliecināts, ka mūsu turpmākā sadarbība ne tikai veicinās, bet arī nodrošinās pārliecinošu Latvijas vietu Eiropas valstu saimē.

Paldies jums par laipni veltīto uzmanību!

Uzruna Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas izveidošanas sēdē 1997.gada 3.novembrī Rīgā

Ministru prezidents Guntars Krasts:

Ekselences!

Cienījamās dāmas un godātie kungi!

Ļaujiet man izteikt personisko gandarījumu par iespēju piedalīties pirmajā Latvijas un ES parlamentārās komitejas sēdē šeit, Rīgā, senajā Baltijas jūras reģiona metropolē, kas pēc trīs gadiem svinēs savas dibināšanas 800.gadadienu.

Indivīds, tauta, nācija un valsts kopumā var sekmīgāk noteikt savas attīstības prioritātes, sekmīgāk radīt šo prioritāšu īstenošanai nepieciešamos instrumentus, ja eksistē izpratne par galvenajiem vēstures gaitā nemainīgajiem pamatprincipiem, kuri ir pozitīvi ietekmējuši šo attīstību.

Par vienu no galvenajiem šādiem pamatprincipiem ir jāuzskata vēstures gaitā iegūto zināšanu, pieredzes un prakses brīvā kustība, nerēķinoties ar mākslīgi radītām dalījuma līnijām. Šīsdienas Latvijas un ES parlamentārās komitejas sanāksme ir šo domu apstiprinošs piemērs. Esmu pārliecināts, ka Latvijas un ES parlamentārās komitejas dalībnieku diskusijas dos vērtīgu ieguldījumu Saeimas un Eiroparlamenta deputātu savstarpējā dialoga attīstībā.

Latvijas un ES parlamentārās komitejas sanāksme liecina, ka Latvijas integrācijas ES process ieiet kvalitatīvi jaunā attīstības fāzē, kuras saturu nosaka 1995.gadā noslēgtais Latvijas un Eiropas līgums. Es vēlos izteikt Latvijas valdības pārliecību, ka šī mēneša laikā tiks pabeigta līguma ratifikācija no ES puses.

Par Latvijas integrācijas procesa Eiropas Savienībā intensifikāciju.

1993.gada jūnijā ES Padome Kopenhāgenā pieņēma politisku lēmumu, kas Centrālās un Austrumeiropas valstīm deva iespēju pretendēt uz dalību ES. Padome izvirzīja kritērijus, kurus izpildot asociētās ES valstis ir tiesīgas iestāties Savienībā. Kopenhāgenā apstiprinātie kritēriji nosaka, ka kandidātvalstij dalībai ES ir jāpanāk

— demokrātiju garantējošo institūciju, likuma varas un cilvēktiesību stabilitāte un cieņa pret minoritātēm un to aizsardzību;

— funkcionējošas tirgus ekonomikas pastāvēšana, kā arī spēja izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēkus Savienībā;

— spēja uzņemties dalībvalsts pienākumus, to skaitā politiskās, ekonomiskās un monetārās savienības mērķus.

Izpildot Madrides ES Padomes lēmumus, Eiropas Komisija izstrādāja un šā gada 16.jūlijā atklātībai darīja zināmu savu analīzi par 10 Centrālās un Austrumeiropas valstu atbilstību Kopenhāgenas kritērijiem. Savu vērtējumu Eiropas Komisijas viedoklim par Latviju Latvijas valdība ir jau devusi Memorandā par Eiropas Komisijas dokumentu “Agenda 2000”. Tādēļ atzīmēšu vienīgi sekojošo. Valdība uzskata, ka Eiropas Komisijas viedoklis par Latviju ietver sevī objektīvu un analītiski dziļu vērtējumu par Latvijas atbilstību Kopenhāgenas kritērijiem. Dokumenta nozīmi nedrīkst novērtēt par zemu. Tai pašā laikā Latvijas valdība nevar piekrist Eiropas Komisijas izdarītajiem secinājumiem, kas nerekomendē Latviju sarunām par dalību ES.

Nepiekrītot viedokļa par Latviju secinājumiem, Latvijas valdība centās izvairīties no negatīvas un neproduktīvas atbildes rīcības. Komisijas viedoklis tika izprasts kā analīze, uz kuras pamata kandidātvalsts ir spējīga precīzi identificēt prioritātes īsam laika posmam, kuru sekmīga izpilde ļautu tai ievērojami intensificēt integrāciju ES. Latvijā priekšroka tika dota konstruktīvam dialogam un sadarbībai ar Eiropas Komisiju, nevis destruktīvam saspīlējumam abu ieinteresēto pušu starpā. Šīs pozitīvi orientētās nostājas rezultātā Latvijas valdība izstrādāja rīcības plānu integrācijas ES intensificēšanai. To izstrādājot, Latvijas valdība vēlreiz apstiprināja, ka Latvijas integrācijas ES process, viena no valdības deklarācijas galvenajām prioritātēm, tiks intensificēts. Uz Eiropas Komisijas viedokļa analīzes bāzes valdība izvirzīja 51 īstermiņa prioritāti, lai intensificētu integrāciju Eiropas Savienībā. Tika noteikts izpildes galatermiņš katrai no šīm prioritātēm.

Analizējot rīcības plāna izpildes gaitu, ar gandarījumu var konstatēt, ka tas tiek īstenots saskaņā ar plānoto izpildes kārtību.

Eiropas Komisijas vērtējumā par Latvijas atbilstību Kopenhāgenas samitā izvirzītajiem politiskajiem kritērijiem dalībai ES liek atzīmēt, ka Latvijai piemīt demokrātiskai sabiedrībai raksturīgas pazīmes, stabilas administratīvās institūcijas, kuras garantē likumības varu un cilvēktiesības. Tomēr vienlaikus Latvijai tiek pārmests zemais nepilsoņu naturalizācijas temps. Latvijas valdība apzinās, ka šis jautājums rada negatīvas konsekvences tās integrācijai ES. Tādēļ valdība ir sākusi izstrādāt analīzi par iemesliem lēnajiem naturalizācijas tempiem Latvijā. Tās rezultātā varētu skaidri apzināt pasākumus naturalizācijas tempu un sabiedrības integrācijas līmeņa paaugstināšanai. Pētījums būs pabeigts 1998.gada sākumā. Tai pašā laikā vēlos uzsvērt, ka skaidra Latvijas perspektīva kļūt par ES dalībvalsti, nepārprotams politisks signāls Luksemburgas ES Padomē un sekmīgs Latvijas un Eiropas Komisijas dialogs un sadarbība neapšaubāmi pozitīvi ietekmētu šī sarežģītā jautājuma risināšanu.

Ir sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par valsts nodevas apmēru naturalizācijas iesniegumu izskatīšanai”, kas paredz diferencētu pieeju naturalizācijas nodevu maksāšanai.

Kā otrais Centrālās un Austrumeiropas valstu iestāšanos ES nosakošais kritērijs Kopenhāgenas ES Padomē tika izvirzīts eksistējoša un funkcionējoša tirgus saimniecība un kandidātvalsts spēja izturēt ES tirgus spēku konkurenci. Ar gandarījumu vēlos konstatēt, ka šobrīd ir vērojama pozitīva Latvijas ekonomiskās attīstības tendence. 1997.gada pirmās puses statistikas dati liecina par ievērojamu valsts iekšējā kopprodukta pieaugumu 4,6% apmērā, stabilu inflācijas samazināšanos 8% līmenī, ievērojamu ārvalstu tiešo investīciju pieaugumu. Ir pabeigta mazo un vidēji lielo valsts uzņēmumu privatizācija. 1998.gada pirmajā pusē pamatos tiks pabeigta arī lielo infrastruktūru uzņēmumu privatizācija. Valsts ir pierādījusi savu spēju īstenot bezdeficīta budžetu, kā arī tiek prognozēts praktiski bezdeficīta budžets vidēji ilgam laika posmam.

Šībrīža valdības prioritāte ir nodrošināt pozitīvās ekonomiskās attīstības pastāvību un stabilitāti. Tādēļ valdība par savām prioritātēm uzskata privatizācijas procesa pabeigšanu, plašāku banku investīciju kapitāla iesaistīšanos valsts ekonomiskajā attīstībā, valsts ekonomikas politikas izstrādi vidēji ilgam laika posmam, kas nodrošinātu saimniecības pārstrukturēšanu, infrastruktūru attīstību, mazo un vidējo uzņēmumu attīstību un tiešo investīciju plašāku piesaisti jaunajiem tautsaimniecības sektoriem.

Vienlaikus ar tautsaimniecības sektoru attīstību valdības prioritāte ir izlīdzsvarota sociālā sektora attīstība.

Trešais Kopenhāgenas kritērijs dalībai Eiropas Savienībā ir kandidātvalsts spēja uzņemties dalībvalsts saistības visā “Acquis Communautaire” spektrā. Tiek sagaidīts, ka līdz iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā kandidātvalsts administratīvā kapacitāte un tiesiskās spējas būs pietiekošas ne tikai “Acquis” normu pieņemšanai, bet arī to ieviešanai un piemērošanai.

Šajā aspektā izšķiroša nozīme ir valsts administrācijas spējai izstrādāt programmas nacionālās likumdošanas saskaņošanai ar “Acquis”, īstenot sistemātisku un mērķtiecīgu likumdošanas procedūras uzlabošanu, īstenot efektīvai likumdošanas piemērošanai nepieciešamās administratīvās reformas. Tādēļ Latvijas valdība ir izstrādājusi koncepciju “Par Eiropas lietu vienotas mācību sistēmas izveidi valsts pārvaldē”.

Dalība ES nav iespējama bez bezkompromisa likuma varas ievērošanas. Tādēļ pašreiz valdība velta pastiprinātu uzmanību tiesu darba uzlabošanai un tiesnešu profesionalitātes paaugstināšanai.

Latvijas valdības galvenā uzmanība tiek pievērsta korupcijas likvidēšanai, cīņai ar organizēto noziedzību, narkotiku tranzītu, nelegālo imigrāciju. Šajā sakarā valdība uzskata, ka ir jāpastiprina šādas aktivitātes: jāiekārto valsts austrumu robeža, jāatrisina ar bēgļu un patvērumu meklētāju uzturēšanos Latvijā saistītie tiesiskie un praktiskie jautājumi. Šeit gribu uzsvērt, ka Latvijas parlaments šogad ir ratificējis 1951.gada Ženēvas konvenciju par bēgļiem. Ir svarīgi panākt efektīvu tiesisko sadarbību ar mūsu kaimiņvalstīm.

Latvija ir veikusi ievērojamu progresu vides aizsardzības jomā, īstenojot plaša mēroga projektus un piesaistot ārvalstu finansu resursus. Tai pašā laikā pastāv nepieciešamība izstrādāt ilgtermiņa vides likumdošanas saskaņošanas ar “Acquis” programmu.

Lauksaimniecības jomā Latvija ievēro ES kopējās lauksaimniecības politikas principus. Tālākais progress šajā jomā ir saistāms ar papildu resursu piesaisti šai jomai, un tas galvenokārt nozīmē funkcionējoša zemes tirgus izveidi. Lai veicinātu Latvijas tālāko iespēju piekļūt ES iekšējam tirgum, ir jāpabeidz veterinārās un fitosanitārās kontroles mehānismu izstrāde.

Dāmas un kungi!

Latvijas pragmatiskās rīcības principi, izstrādājot rīcības plānu, intensificēt integrāciju ES, galvenajās līnijās un izvēlētajos mehānismos sakrīt ar Eiropas Komisijas piedāvāto “Accession Partnership” ideju.

Latvijas valdība ir pārliecināta, ka PHARE programmas līdzekļu izlietojums visefektīvāk tiks izmantots gadījumā, ja šie līdzekļi tiks tieši piesaistīti to prioritāšu risināšanai, kas bija norādītas Komisijas viedoklī par Latviju.

Latvijai būs jāizstrādā nacionālā programma likumdošanas saskaņošanai ar “Acquis”. Tai ir jābūt maksimāli precīzai, izvirzot integrācijas Eiropas Savienībā prioritāšu īstenošanas kārtību, kā arī saskaņotai ar “Accession Partnership” dokumentu, uz kura pamata Eiropas Komisija varētu sagatavot ziņojumu par Latvijas attīstības gaitu un atbilstību dalībai ES.

Dāmas un kungi!

Pēc nepilna pusotra mēneša ES valstu un valdību vadītāji tiksies ES Padomes sanāksmē Luksemburgā. Uz Es valstu un īpaši Luksemburgas prezidentūras pleciem gulstas vēsturiska lēmuma par ES paplašināšanos ar Centrālās un Austrumeiropas valstīm pieņemšana. Kaut gan politiski lēmums par ES paplašināšanos ar Centrālās un Austrumeiropas valstīm tika pieņemts jau Kopenhāgenas ES Padomē, šībrīža galvenais uzdevums ir neatteikties no visu kandidātvalstu vienlīdzīguma principa un Luksemburgā pieņemt lēmumu, kas nediskriminētu nevienu no tām.

Gaidāmā ES paplašināšanās pēc savas nozīmes, mēroga un konsekvencēm Eiropas attīstībai ir vēsturiska iespēja XX gadsimta beigās likt stabilus pamatus politiski, sociāli un ekonomiski nedalītas Eiropas radīšanai. Paplašināšanās nav uzdevums pats par sevi, kuru prāta vingrinājumos ir attīstījuši Eiropas intelektuāli gaišākie prāti. Paplašināšanās ir svarīgs elements, pielāgojoties Eiropas globālajiem izaicinājumiem. Bez vienotas un stabilas Eiropas radīšanas tā nebūs spējīga adekvāti reaģēt uz pasaules ekonomikas globalizācijas tendencēm.

ES paplašināšanās procesa pozitīvā ietekme uz kandidātvalstu politisko un ekonomisko stabilizāciju, demokrātisko vērtību nostiprināšanos nevar tikt novērtēta par zemu. Pēc savas būtības ES kandidātvalstīm sniegtā palīdzība integrācijas ES procesā ir efektīvs instruments demokrātiskajām vērtībām uzticīgu, modernu, ekonomiski spēcīgu un iedzīvotājiem drošu Centrālās un Austrumeiropas valstu veidošanā, kas pēc savas nozīmes var tikt pielīdzināts Māršala plānam palīdzības sniegšanai drupās guļošajai pēckara Eiropai.

Luksemburgas ES Padomei ir jāpieņem lēmums, kas nerada psiholoģiski un ekonomiski negatīvu efektu Komisijas viedokļos nerekomendētajām kandidātvalstīm un kas neizraisītu līdz šim dinamiskā reformu procesa palēnināšanos. Gluži otrādi — šim lēmumam ir jāmotivē visas kandidātvalstis vēl efektīvāk īstenot iesāktās un nākotnē plānotās reformas.

Latvija uzskata, ka visām kandidātvalstīm ir jādod iespēja sevi apliecināt nevis, pasīvi nogaidot, bet gan aktīvi, soli pa solim virzoties uz dalību Eiropas Savienībā. Lai to panāktu, visām kandidātvalstīm ir jādod vienlīdzīga iespēja no paša sākuma un pilnā mērā piedalīties visaptverošā ES paplašināšanās procesā. Nedrīkst tikt veikta priekšlaicīga kandidātvalstu diferenciācija, jo tas liek runāt par “ins and outs”, “pre–ins and ins”.

Latvijas valdība uzskata, ka vienīgais veids, kā izvairīties no kandidātvalstu diskriminācijas un tādējādi ievērot gan kandidātvalstu, gan dalībvalstu intereses, ir — sākt sarunas par iestāšanos ES ar visām 11 kandidātvalstīm, par ko lēmums ir jāpieņem Luksemburgas ES Padomei.

Šajā sakarā vēlos uzsvērt, ka Latvija ir gatava sākt sarunas par iestāšanos ES un tā sagaida, ka Luksemburgā tiks pieņemts pozitīvs lēmums šajā jautājumā.

Ekselences, dāmas un kungi!

Pabeidzot savu uzstāšanos, gribu izteikt savu visdziļāko pārliecību, ka Latvijas un ES parlamentārā komiteja šodien un rīt radīs stabilu pamatu šīs svarīgās parlamentāriešu sadarbības struktūras efektīvam un abām pusēm noderīgam darbam nākotnē.

Eiroparlamentāriešu un Latvijas Saeimas deputātu klātbūtne šeit šajā brīdī liecina par to, ka Latvijas integrācija ES nav tikai Latvijas pienākums un atbildība. Par šī procesa izdošanos ir atbildīgas abas tajā iesaistītās puses — gan Latvija, gan ES. Tādēļ novēlu jums sajust gandarījumu pēc šīm divām Rīgā kopīgā darbā pavadītajām dienām.

Pateicos par uzmanību.

Uzruna Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas izveidošanas sēdē 1997.gada 3.novembrī Rīgā

Ārlietu ministrs Valdis Birkavs:

Esmu ārkārtīgi priecīgs un ļoti gandarīts par iespēju un godu, kāds man šodien ir atvēlēts, uzaicinot izteikt savu novēlējumu pirmajai Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas sēdei. Tāpēc atļaujiet man jūs visus sveikt ar šo nozīmīgo notikumu.

Latvijas kvēlākā vēlme XXI gadsimta priekšvakarā ir kļūt par vienotas Eiropas daļu. Demokrātija, eiropeiskās civilizācijas kopīgās vērtības, vēsture, tirgus ekonomika un vienota dzīves telpa ir nākotnes Eiropas ķīla.

Viens no svarīgākajiem Latvijas uzdevumiem šīs harmonijas sasniegšanā ir turpināt integrāciju Eiropas Savienībā, īpašu uzmanību pievēršot Eiropas līgumā iekļauto punktu realizācijai.

Šī līguma spēkā stāšanās ir nozīmīgs integrācijas procesa posms. Tajā paredzētais pārejas periods beigsies 1999.gada 31.decembrī. Līdz tam laikam pamatvilcienos būs pabeigta likumdošanas harmonizācija un stabilizēts tās realizācijas mehānisms. Tāpēc man ir patiess prieks, ka šodien tiek izveidota apvienotā parlamentārā komiteja, kuras ietvaros parlamentārieši varēs apspriest un izvērtēt Eiropas līguma izpildes gaitu un rezultātus Latvijā.

Runājot par ES paplašināšanos, svarīgi ir atzīmēt, ka šī Eiropas Savienības paplašināšanās ir saistīta ar iepriekš politiski, ekonomiski un psiholoģiski sadalītās Eiropas atkalapvienošanos.

Latvija uzskata, ka Eiropas līgumi un ES realizētā pirmsiestāšanās stratēģija ir radījusi nepieciešamos priekšnoteikumus, lai ES uzsāktu sarunas ar visām kandidātvalstīm Centrāleiropā un Austrumeiropā. Luksemburgā Eiropas Padomei ir jāpieņem lēmums, kas dotu nepārprotamu politisku signālu, ka visas Eiropas Savienības kandidātvalstis tiek iesaistītas paplašināšanās procesā no paša sākuma un ar vienādiem nosacījumiem. Priekšlaicīga kandidātu diferenciācija ir jāizslēdz. Sarunas par iestāšanos ir jāsāk ar visām kandidātvalstīm. Tas būs spēcīgs eirointegrāciju motivējošs instruments.

Šāds paplašināšanās scenārijs ļauj izvairīties no jaunu dalījuma līniju veidošanās Eiropā, garantēs stabilitāti kontinentā, kā arī mazinās savstarpējās neuzticības un negatīvas konkurences gaisotni starp kandidātvalstīm.

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas pagājuši tikai seši gadi. Atskatoties uz šiem gadiem, ir redzams, ka mēs esam nogājuši pārsteidzoši garu ceļu un guvuši labus panākumus. Latvijas integrācija Eiropas un transatlantiskajās struktūrās ir bijuši centrālie vadmotīvi valsts ārpolitikā. Šie vadmotīvi savā ziņā ir cieši saistīti, jo Eiropas kopējā integrācija un ekonomiskā attīstība var notikt, tikai balstoties uz reģionālo sadarbību un drošību kontinentā. Jebkurā gadījumā Eiropas Savienībai šajos procesos ir galvenā loma, un tieši tāpēc Latvija arī turpmāk konsekventi turpinās savu aktīvo darbību, kas vērsta uz integrāciju Eiropas Savienībā. Esmu pārliecināts, ka visas problēmas, kas dabiski rodas dinamiskos procesos, ir atrisināmas. Nepieciešama tikai politiska griba pašu mājās un mūsu partneru galvaspilsētās.

Uzrunas tēzes Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas izveidošanas sēdei 1997.gada 3.novembrī Rīgā

Ministru prezidents Guntars Krasts:

Jūsu ekselence!

Dāmas un kungi!

Man ir tas gods šovakar būt namatēva lomā un pavadīt šo vakaru jūsu, prezidenta kungs, un visu šovakar klātesošo sabiedrībā.

Vēl jo īpaši patīkamāk man ir apzināties: lai gan pavisam nesen mēs tikāmies XX gadsimta, iespējams, lielākās Eiropas vīzijas, Eiropas Savienības, galvaspilsētā Briselē, jūs esat atradis laiku, lai ierastos Latvijā un ar to paustu nepārprotamu atbalstu Latvijas grūtajam, bet viennozīmīgi nepieciešamajam ceļam uz Eiropas Savienību.

Gribētos cerēt, ka, neraugoties uz vēlo vakara stundu, jums tomēr izdevās sajust šo neatkārtojamo Rīgas, Baltijas jūras astoņus gadsimtus vecās metropoles, neatkārtojamo raksturu, ko ir veidojuši dažādu Eiropas tautu, pilsētu un valstu tirgotāji, jūrnieki, arhitekti un zemnieki. Latvija ciena un izprot dažādu kultūru, paražu un pasaules uzskatu līdzāspastāvēšanas patieso vērtību un nepieciešamību. Tā ir Eiropas filozofija, tā ir pazīme, ka piederam Eiropai.

Godātais prezidenta kungs!

Savā pastāvēšanas vēsturē Eiropas tautas savu attīstību vienmēr ir redzējušas vīziju kategorijās. Bet ne tikai teorētiska vīziju radīšana ir eiropiešu stiprā puse. Mērķa sasniegšanai eiropieši vienmēr ir bijuši spējīgi atrast nepieciešamos racionālos instrumentus.

ES un Eiropas nākotne kopumā nav izņēmums. Mums ir kopēja vīzija — politiski un ekonomiski nedalītas, iedzīvotājiem drošas un to garīgā potenciāla pilnīgākas izpausmes nodrošinošas Eiropas radīšana. Šīs vīzijas īstenošanai nepieciešamie instrumenti ir transatlantiskās dimensijas nozīmes pieaugums, ES paplašināšanās process.

Es vēlētos uzsvērt, ka ES paplašināšanās ir process, kura sekmēs ir ieinteresētas abas tajā iesaistītās puses — ES un jaunās demokrātiskās ES kandidātvalstis. Tādēļ ar patiesu gandarījumu vēlos konstatēt, ka šībrīža ES un Latvijas attiecību veidojošais dialogs un sadarbība skaidri liecina, ka abas puses ir uzņēmušās atbildību un konkrētu praktiski īstenojamu pasākumu kopumu, kas galarezultātā novedīs pie Latvijas dalības ES. Eiropas Komisijas izstrādātā individuālā pastiprinātā pirmsiestāšanās stratēģijas koncepcija un Latvijas dinamiskā ekonomiskā attīstība, administrācijas kapacitātes pieaugums, demokrātijas normu nostiprināšanās katra Latvijas iedzīvotāja ikdienā ir būtiski to apliecinoši argumenti. Esmu pārliecināts, ka Luksemburgas Eiropas Padomes lēmumi pastiprinās šo pārliecību.

Jūsu ekselence!

Dāmas un kungi!

Es vēlētos izteikt cerību, ka mūsu šīvakara turpinājums būs lietderīgs abām pusēm un tiks balstīts uz savstarpējām konstruktīvām sarunām.

Bet, pirms mēs sākam runāt par konkrētām lietām, es vēlētos pacelt savu glāzi un sveikt jūs Latvijā, kā arī izteikt savas un Latvijas valdības visdziļākās cieņas apliecinājumu.

Par jums, prezidenta kungs!

Tosts darba vakariņās par godu Eiropas Komisijas prezidentam Žakam Santēram 1997.gada 3.novembrī Rīgā