Aktualitāšu — budžeta, pensiju, tiesuvaras — vidū

Turpinājums

no 1.lpp.

Ministru prezidents Guntars Krasts

savā ikmēneša preses konferencē 31. oktobrī Valdības namā

Šī vizīte, kaut arī īsa, tomēr ļoti piesātināta, guva plašu atspoguļojumu Zviedrijas presē, kas Zviedrijas premjeram kalpoja arī kā atbalsts viņa propagandētās vienotās starta līnijas politikai Eiropas Savienības paplašināšanas jautājumā.

Viens no būtiskiem valdības darba uzdevumiem tuvākajā nākotnē ir hipotekārās kreditēšanas sistēmas attīstīšana. Finansu ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas darba grupas ir izstrādājušas divas koncepcijas, kas jau tuvākajā laikā tiks izskatītas Ministru kabineta sēdē. Un mēs ļoti ceram, ka jau ar nākamā gada pavasari būs iespējams Latvijā uzsākt hipotekāro kreditēšanu.

Gribētos informēt sabiedrību arī par Īpaši atbalstāmo reģionu programmu. Atbilstoši likumam ir izveidota un Saeimā apstiprināta Reģionālās attīstības padome un 17. oktobrī īpaši atbalstāmo reģionu izvērtēšanai ir apstiprināta starpministriju padome. Jau 20. novembrī tiks iesniegti priekšlikumi Ministru kabinetam, kurš lems par īpaši atbalstāmā reģiona statusa piešķiršanu. Vēlreiz jāuzsver, ka tieši no šo depresīvo reģionu uzņēmējiem un administratīvi teritoriālo vienību vadītājiem tiks gaidīta aktivitāte biznesa plānu veidošanā, lai uzlabotu saimniecisko situāciju šajos reģionos.

Viens no pagājušās nedēļas skaļākajiem notikumiem valstī bija tiesneses lēmums Laventa tiesas procesā mainīt apsūdzētajam drošības līdzekli, kurš, starp citu, ir visdārgākais un neefektīvākais. Šī notikuma sakarā esmu nosūtījis rīkojumu tieslietu ministram nākamā mēneša laikā sagatavot priekšlikumus par tiesnešu darba iespējamo uzlabošanu ar mērķi nostiprināt tiesu varu Latvijā. Esmu ierosinājis arī Tieslietu ministrijā veikt tiesnešu atalgojuma un pensiju novērtējumu. Esmu ieteicis īpaša uzkrājošā tiesnešu pensiju fonda veidošanu, no kura tiesnesis varētu saņemt izmaksas, tikai nevainojami beidzot savu darba mūžu tiesā. Šai pašā sakarā ir iesniegts priekšlikums izvērtēt tiesnešu apstiprināšanu amatā uz mūžu un pašlaik likumā noteikto divu gadu pārbaudes laiku pirms tiesneša amata ieņemšanas, kā arī tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāvu un tiesas spriedumu un nolēmumu atklātas publicēšanas iespējas.

Noziedzības augstais līmenis valstī neapšaubāmi ietekmē ekonomisko reformu procesu. Tāpēc šonedēļ Noziedzības novēršanas padomē esmu iesniedzis priekšlikumu paketi par pasākumiem pašlaik spēkā esošo likumu darbības nodrošināšanai. Jo līdzšinējie seši valsts neatkarības gadi ir bijis likumu izstrādes laiks, daudzi no tiem diemžēl nedarbojas pilnībā. Šai sakarā paketē ietverti priekšlikumi prokuratūras, policijas un tiesu darba aktivizēšanai. Tuvākā mēneša laikā šim jautājumam tiks veltīta īpaša preses konference.

Pēc tam Ministru prezidents Guntars Krasts atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Vai ir iespējams tiesnešu algas paaugstinājums bezdeficīta budžeta apstākļos?

G. Krasts: — Algu paaugstinājums valsts 336 tiesnešiem budžetam nebūtu īpašs apgrūtinājums.

Jautājums: — Kā jūs vērtējat Latvijai piedāvātās Krievijas drošības garantijas?

G. Krasts: — Baltijas valstis nekad nav sevi atdalījušas no Eiropas Savienības drošības struktūrām un procesa. Mēs savu statusu esam definējuši — Latvija ir Eiropas Savienības asociētā dalībvalsts un NATO kandidātvalsts. Uz šiem pamatprincipiem mēs bāzējam savu attieksmi pret Krievijas piedāvātajām drošības garantijām. Nekāds Baltijas valstu bloks, atdalīts no Eiropas Savienības, nav iespējams.

Tomēr jāatzīmē, ka daži priekšlikumi, īpaši ekonomiskās sadarbības jomā, būtu izskatāmi.

Jautājums: — Kādai, jūsuprāt, šajā situācijā ir jābūt Baltijas valstu reakcijai?

G. Krasts: — Pirmkārt visām Baltijas valstīm ir jāreaģē saskaņoti. Konsultācijas jau notiek gan starp visu triju valstu Ārlietu ministrijām, gan starp prezidentiem. Kopējs, izsvērts paziņojums šajā situācijā, manuprāt, būtu labākais risinājums.

Jautājums: — Kādi, jūsuprāt, būs nākamnedēļ notiekošās Eiroparlamenta un Saeimas deputātu tikšanās rezultāti?

G. Krasts: — Domājot par šo tikšanos, būtu jāuzsver galvenokārt Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žaka Santēra ierašanās Rīgā. Tas ir pēdējais viņa brauciens pa Eiropas Savienības kandidātvalstīm pirms izšķirošās Eiropas Savienības valstu vadītāju tikšanās Luksemburgā. Šī vizīte var kļūt ļoti nozīmīga, jo mūsu uzstājīgā prasība par vienoto starta līniju sarunu uzsākšanai un argumenti par Eiropas Komisijas veiktā pētījuma un piedāvājuma nepilnībām ir jau saklausīti. Pagājušā nedēļā notikušajās Eiropas Savienības valstu konsultācijās jau bija jūtama pirmā pozitīvā reakcija uz šo mūsu nostāju — ir saprasts, ka šāda valstu grupēšana jau pirms sarunu uzsākšanas nav pieļaujama, jo tā rada jaunas dalīšanās līnijas Eiropā. Tādēļ no gaidāmās vizītes es ceru sagaidīt vismaz jaunas pozīcijas meklējumus. Pagaidām gan vēl tikai minējumu formā, tomēr jau izskan idejas par Eiropas konferences sasaukšanu, kurā piedalītos visas Eiropas Savienības kandidātvalstis, un tikai pēc šīm sarunām iestājai Eiropas Savienībā tiktu izvēlētas valstis, kuras tam būtu visvairāk piemērotas. Tas viss dod pamatu uzskatīt, ka Eiropas paplašināšanas process ir pavērsies mums labvēlīgā virzienā.

Jautājums: — Vai pēc Žaka Santēra vizītes varētu mainīties Eiropas Komisijas pozīcija Eiropas Savienības paplašināšanas jautājumā?

G. Krasts: — Jā, esmu saņēmis informāciju, ka šis Eiropas Komisijas ieteikums varētu tikt mainīts. Un, iespējams, galotņu tikšanās laikā Luksemburgā tiks lemts par citu sarunu uzsākšanas shēmu, nevis Eiropas Komisijas līdz šim piedāvāto. Turklāt, kā manas vizītes laikā Briselē atzina arī Santēra kungs, izvēlēties tik maz komentētu un grūti saprotamu metodi kā “Agenda 2000” ir bijusi Eiropas Komisijas kļūda.

Jautājums: — Vai jūs atbalstāt meža valsts ministra posteņa atjaunošanu?

G. Krasts: — Sadarbības padome ir nolēmusi pie šī jautājuma atgriezties tikai pēc tam, kad Zemkopības ministrijas Valsts meža dienests būs izstrādājis mežu attīstības koncepciju. Balstoties uz to, tiks lemts par šī posteņa atjaunošanas lietderību.

Jautājums: — Kādi bija svarīgākie sarunu temati jūsu sarunās ar Maksu van der Stūlu?

G. Krasts: — Latvijas nepilsoņu naturalizācijas gaita. Es paskaidroju viņam, mūsuprāt, iespējamos šī jautājuma risinājumus. Mēs vienojāmies par kopīgu nostāju — veiksmīga nepilsoņu naturalizācija varēs notikt, Latvijai tālāk ekonomiski attīstoties un integrējoties Eiropas Savienībā, tā sniedzot nepilsoņiem garantijas par Latviju kā stabilu, ekonomiski patstāvīgu un dzīvotspējīgu valsti.

Jautājums: — Kā jūs komentētu “The Economist” viedokli par iespējamo finansu krīzi Baltijā?

G. Krasts: — Reaģējot uz iespējamo nestabilitāti, esmu nosūtījis Ekonomikas ministrijai un Valsts statistikas komitejai rīkojumu sagatavot plānu ārējo maksājumu bilances statistiskās uzskaites uzlabošanai. Sarunās ar Latvijas Bankas vadību esmu noskaidrojis arī to, ka šī institūcija būtu gatava uzņemties vadošo lomu šo datu analīzē, kā tas ir arī daudzās Eiropas valstīs. Ar Latvijas Bankas prezidentu Einaru Repši esam vienojušies par to, ka pēc likuma “Par investīciju fondiem” pieņemšanas līdzīgi banku uzraudzībai tiks veidota arī centralizēta investīciju fondu audita un uzraudzības sistēma. Citi valstiski pasākumi pagaidām nav iespējami - to atzīst arī Starptautiskā valūtas fonda eksperti pēc situācijas izpētes Igaunijā.

Dina Gailīte,

“LV” Saeimas un valdības lietu

redaktore

Pēc ieraksta “LV” diktofonā