Tiekas Baltijas valstu lauksaimniecības ministri

Pagājušo ceturtdien, 30. oktobrī, Pērnavā (Igaunija) satikās visu trīs Baltijas valstu lauksaimniecības ministri — Igaunijas lauksaimniecības ministrs Andress Variks ( Andres Varik ), Lietuvas lauksaimniecības ministrs Vītauts Knašis ( Vytautas Knašys ) un Latvijas zemkopības ministrs Andris Rāviņš, kā arī ministriju vadošie speciālisti. Kā nedēļas nogalē žurnālistiem pastāstīja Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Jānis Lapše, tikšanās norisinājās, lai kopīgi izanalizētu visu trīs Baltijas valstu pašreizējo lauksaimniecības stāvokli, izskatītu visu trīs valstu atbalstpolitiku lauku ražotājiem un izvērtētu, kā darbojas kopīgais Baltijas valstu lauksaimniecības produktu tirgus. Runājot par valsts atbalsta politiku lauksaimniecībai, tā katrā Baltijas valstī ir ļoti atšķirīga.

Visai lielu interesi Igaunijas un Lietuvas kolēģos izraisījusi Latvijā esošā palīdzība zemniekiem jaunas tehnikas un tehnoloģiju iegādei — izveidotie kredītgarantiju fondi. Lietuvā joprojām atbalstpolitika turpinās pēc ierastā principa par hektāriem, tonnām, litriem. Taču, kā uzskata arī paši lietuvieši, šādi subsidēšanas principi nav perspektīvi. Līdz šim tika slavēti igauņi par to, ka viņiem nav subsīdijveida atbalsts lauksaimniekiem, bet visi laukiem paredzētie līdzekļi vispirms nokļūst lauku attīstības fondā, no kura tiek nodrošināts viss kredītu pieprasījums. Tomēr arī viņi no savas līdzšinējās prakses domā atteikties un pārņemt Latvijas pieredzi lauksaimniecības kreditēšanā, jo valsts atbalsta naudu kredītiem pilnībā izlietot tomēr nav īsti pareizi, nepieciešama arī subsidēšana.

Tika runāts arī par kopīgas neatkarīgas labības kontroles sistēmas izveidošanu, kas nav pakļauta pārstrādes uzņēmumiem. Baltijai Vācija ir piedāvājusi alus darītāju apmācību programmu, par kuras bāzes valsti varētu kļūt Igaunija. Daudz laika prasīja Eiropas Savienības lietu apspriešana. Igauņi šajā ziņā ir daudz darījuši — arī pie tā, lai vienkāršotu ES direktīvu tulkošanas un ieviešanas procesu. Tika runāts arī par pasaules Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO — Food and Agriculture Organization) 21. konferences organizēšanu Igaunijā, Tallinā.

ZM valsts sekretāra vietniece Irina Pilvere teica, ka visu trīs Baltijas valstu lauksaimniecības speciālistos optimismu vieš apstādinātā lauksaimniecības lejupslīde. Daži rādītāji pat liecina par nelielu augšupejas tendenci. Kaut arī ceļi katrai valstij ir bijuši stipri vien atšķirīgi, tomēr galarezultātā visas Baltijas valstis šobrīd atrodas ļoti līdzīgā situācijā. Lauksaimniecības ministriju speciālisti runāja par to, ka visām trim valstīm vajadzētu būt vienotai nostājai sarunās Pasaules tirdzniecības organizācijā, kā arī ar citām valstīm attiecībā uz brīvās tirdzniecības līgumiem — patiesībā šādai koordinētai nostājai bija jābūt krietni vien agrāk.

Tas, ka savā starpā bija iespējams tikties ne tikai ministriem, bet arī valsts sekretāriem, ekspertiem — viena līmeņa cilvēkiem, ļāva pētīt un risināt ļoti konkrētus jautājumus, piemēram, par Lietuvā ar valsts atbalstu izveidoto tirdzniecības aģentūru, kas nodarbosies ar eksporta jautājumiem. Ja vienai valstij izdodas kaut ko veiksmīgi uzsākt, tad varētu pie šī pasākuma pieslēgties arī pārējās Baltijas valstis. Šāda veida tikšanās noteikti ir jāorganizē vēl, uzskata visu trīs ministriju speciālisti, lai cits no cita mācītos, pārņemtu veiksmīgu pieredzi, kā arī lai būtu savstarpēja operatīva informācija par norisēm kaimiņvalstu lauksaimniecībā.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības redaktore