Ministru kabineta noteikumi Nr. 362

Rīgā 2019. gada 13. augustā (prot. Nr. 34 12. §)

Kārtība, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekļauj gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā valsts aizdevumu pieprasījumus, un valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtība

Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību
19.² pantu un 36. panta ceturto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes (turpmāk – nozares ministrija) iekļauj gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā valsts aizdevumu pieprasījumus, kā arī valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtību.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. aizdevuma pretendents – kapitālsabiedrība, kurā valsts daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 % (turpmāk – valsts kapitālsabiedrība), zinātniskie institūti un augstskolas, kurām ir noteikts atvasinātas publiskas personas statuss (turpmāk – zinātniskā institūcija), ostas pārvalde, kas pretendē uz valsts aizdevuma saņemšanu;

2.2. aizņēmējs – pašvaldība, valsts speciālā budžeta izpildītājs, kapitālsabiedrība, kurā pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 %, un vairāku pašvaldību veidota kapitālsabiedrība, kurā pašvaldību daļa pamatkapitālā kopsummā pārsniedz 65 % (turpmāk – pašvaldības kapitālsabiedrība), valsts kapitālsabiedrība, zinātniskā institūcija, ostas pārvalde, ar kuru noslēgts valsts aizdevuma līgums;

2.3. komercdarbības atbalsta projekts – projekts, kurā veic saimniecisko darbību un kuram vienlaikus piemīt visas Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā minētās pazīmes, un kurš tiek īstenots atbalsta programmas ietvaros vai kā individuālais atbalsta projekts, izņemot šo noteikumu kontekstā projektu, kura ietvaros sniedz pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi;

2.4. pieteikums – Valsts kases noteikta parauga pieteikums valsts aizdevuma saņemšanai (publicēts Valsts kases tīmekļvietnē http://www.kase.gov.lv) vai valsts aizdevuma nosacījumu grozījumiem, kas iesniegts rakstveidā vai elektroniski;

2.5. valsts atbalsta programma – programma, kura ir saskaņota ar Eiropas Komisiju vai atbilst Eiropas Komisijas normatīvo aktu regulējumam valsts atbalsta jomā un par kuras īstenošanu Ministru kabinets lēmis, pieņemot atsevišķus noteikumus, lai sniegtu atbalstu noteiktu aktivitāšu īstenošanai vai noteiktām sabiedrības grupām, un kuras īstenošanai kā viens no finansēšanas avotiem paredzēts valsts aizdevums;

2.6. vidējs nodrošinājums – valsts aizdevuma nodrošināšanai paredzētā ķīla, kuras sertificēta vērtētāja noteiktā piespiedu pārdošanas vērtība pamatlīdzekļiem (nekustamiem īpašumiem, kustamai mantai) vai apgrozāmiem līdzekļiem (debitoru prasībām, izejvielām, krājumiem) vai Valsts kases noteiktā piespiedu pārdošanas vērtība apgrozāmiem līdzekļiem (debitoru prasībām, izejvielām, krājumiem) vai citas ķīlas vērtība ir lielāka par 0,5 un mazāka par 1 attiecībā pret plānotā valsts aizdevuma apmēru;

2.7. zems nodrošinājums – valsts aizdevuma nodrošināšanai paredzētā ķīla, kuras sertificēta vērtētāja noteiktā piespiedu pārdošanas vērtība pamatlīdzekļiem (nekustamiem īpašumiem, kustamai mantai) vai apgrozāmiem līdzekļiem (debitoru prasībām, izejvielām, krājumiem) vai Valsts kases noteiktā piespiedu pārdošanas vērtība apgrozāmiem līdzekļiem (debitoru prasībām, izejvielām, krājumiem) vai citas ķīlas vērtība ir 0,5 vai mazāka attiecībā pret plānotā valsts aizdevuma apmēru. Nodrošinājumu uzskata par zemu arī gadījumā, ja nodrošinājums ir pamatlīdzekļi un nav iesniegts sertificēta vērtētāja novērtējums.

II. Valsts aizdevuma pieprasījumu iekļaušana gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā

3. Aizdevuma pretendents nozares ministrijas noteiktajā termiņā iesniedz ministrijā informāciju par plānotajiem projektiem, kuru īstenošanai nepieciešams piesaistīt finanšu resursus valsts aizdevumu veidā, norādot aizņēmuma mērķi vai projekta nosaukumu, plānotā valsts aizdevuma apmēru un atmaksas termiņu.

4. Nozares ministrija pēc šo noteikumu 3. punktā minētās informācijas saņemšanas izvērtē plānoto projektu atbilstību attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm un mērķiem un sagatavo atbalstāmo projektu sarakstu, kas sakārtots prioritārā projektu īstenošanas secībā, un valsts atbalsta programmu sarakstu.

5. Nozares ministrija divas nedēļas pirms termiņa, kas budžeta sagatavošanas grafikā noteikts ministriju valsts budžeta pieprasījumu sagatavošanai un iesniegšanai Finanšu ministrijā, iesniedz Valsts kasē šo noteikumu 4. punktā minēto atbalstāmo projektu un valsts atbalsta programmu sarakstu, kuru īstenošanai nepieciešams piesaistīt finanšu resursus valsts aizdevumu veidā, informāciju par to kopējām izmaksām, kā arī nepieciešamo valsts aizdevuma apjomu un īstenošanas laiku.

6. Termiņā, kas budžeta sagatavošanas grafikā noteikts ministriju valsts budžeta pieprasījumu sagatavošanai un iesniegšanai Finanšu ministrijā, Valsts kase iesniedz Finanšu ministrijā informāciju par:

6.1. valsts saistību apmēru saskaņā ar iepriekšējos gados noslēgtajiem aizdevuma līgumiem, kuriem veikta daļēja valsts aizdevuma izmaksa;

6.2. plānotajiem valsts aizdevumiem šo noteikumu 5. punktā minēto atbalstāmo projektu un valsts atbalsta programmu īstenošanai;

6.3. plānotajām valsts aizdevumu atmaksām.

7. Valsts speciālā budžeta izpildītājs valsts aizdevuma pieprasījumus iesniedz Finanšu ministrijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopējā apjoma katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm noteikšanas metodiku vidējam termiņam.

8. Finanšu ministrija budžeta izstrādes procesā nosaka valsts aizdevumu kopējā palielinājuma maksimālo apmēru, tai skaitā pašvaldību aizņēmumu kopējo pieļaujamo palielinājumu un pašvaldību sniegto galvojumu kopējo palielinājumu par saistībām, kuras uzņemas pašvaldības kapitālsabiedrības, iekļaušanai gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā.

III. Valsts aizdevuma izsniegšanas vispārīgie nosacījumi

9. Aizdevuma līguma darbības laikā aizņēmējs ir atbildīgs par projekta īstenošanu un valsts aizdevuma izmantošanu atbilstoši projekta mērķim.

10. Maksimālais valsts aizdevuma atmaksas termiņš ir 30 gadu no aizdevuma līguma noslēgšanas dienas.

11. Maksimālais īstenojamā projekta dokumentācijas izstrādei paredzētā valsts aizdevuma atmaksas termiņš ir pieci gadi no aizdevuma līguma noslēgšanas dienas.

12. Maksimālais pašvaldību autonomo funkciju veikšanai nepieciešamā autotransporta iegādei paredzētā valsts aizdevuma atmaksas termiņš ir septiņi gadi no aizdevuma līguma noslēgšanas dienas.

13. Maksimālais iekārtu iegādei paredzētā valsts aizdevuma atmaksas termiņš nepārsniedz iekārtas lietderīgās izmantošanas termiņu (amortizācijas laiku).

14. Valsts aizdevuma pamatsummas atliktā maksājuma periods nepārsniedz trīs gadus no aizdevuma līguma noslēgšanas dienas.

15. Valsts aizdevuma izmaksu Valsts kase veic tikai uz aizņēmēja atvērtu kontu Valsts kasē. Lai saņemtu valsts aizdevuma izmaksu, aizņēmējs atbilstoši aizdevuma līguma nosacījumiem iesniedz Valsts kasē aizdevuma vai aizdevuma daļas izmaksas pieprasījumu, kurā norādītā valsts aizdevuma summa atbilst izmaksas pamatojošiem dokumentiem.

16. Ja aizņēmējs valsts aizdevumu izmanto Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanas priekšfinansēšanai vai valsts budžeta dotācijas priekšfinansēšanai, aizņēmējs piecu darbdienu laikā pēc attiecīgā finansējuma saņemšanas atmaksā valsts aizdevuma daļu saņemtā priekšfinansējuma apmērā, dzēšot pamatsummas maksājumus no valsts aizdevuma atmaksas grafika beigām un attiecīgi samazinot galējo valsts aizdevuma atmaksas termiņu, vai pēc aizņēmēja pieteikuma saņemšanas, attiecinot valsts aizdevuma daļas atmaksu proporcionāli uz visiem pamatsummas maksājumiem.

17. Ja aizdevums plānotajam projektam vai kādai no tā aktivitātēm kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, tad pašvaldība, valsts kapitālsabiedrība, pašvaldības kapitālsabiedrība, ostas pārvalde, zinātniskā institūcija vai cita atbildīgā institūcija izvērtē komercdarbības atbalsta nosacījumu izpildi un atbilstību piemērojamam komercdarbības atbalsta regulējumam un iesniedz minēto izvērtējumu Valsts kasē.

18. Aizdevuma līguma darbības laikā aizņēmējs, kurš ir hipotēkas vai komercķīlas devējs, nodrošina ķīlas priekšmeta apdrošināšanu tirgus vai atjaunošanas vērtības apmērā, norādot Finanšu ministriju par personu, kurai paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa ķīlas priekšmeta zaudējuma vai bojājuma gadījumā.

19. Finanšu ministram ir tiesības bez atsevišķa finanšu ministra lēmuma pieņemšanas pilnvarot Valsts kasi slēgt valsts aizdevuma līgumus, valsts aizdevuma nodrošinājuma un galvojuma līgumus, minēto līgumu atcēlēja un pārjaunojuma līgumus, kā arī veikt grozījumus noslēgtajos līgumos, ja ievēro finanšu ministra pilnvarojumā noteiktos kritērijus un komercdarbības atbalsta regulējumu.

IV. Valsts aizdevumu izsniegšana pašvaldībām

20. Valsts kase izsniedz pašvaldībai valsts aizdevumu atbilstoši Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes (turpmāk – padome) lēmumam vai finanšu ministra rīkojumam par valsts aizdevuma izsniegšanu, ievērojot komercdarbības atbalsta regulējumu un šo noteikumu 17. punktā minēto vērtējumu, ja attiecināms, un noslēdzot aizdevuma līgumu.

21. Valsts kase var mainīt padomes lēmumā vai finanšu ministra rīkojumā noteiktos valsts aizdevuma nosacījumus, pamatojoties uz jaunu padomes lēmumu vai finanšu ministra rīkojumu un veicot grozījumus aizdevuma līgumā vai pārjaunojuma līgumā.

22. Valsts kase bez atsevišķa padomes lēmuma vai finanšu ministra rīkojuma, pamatojoties uz pašvaldības pieteikumu, aizdevuma līgumā var mainīt šādus valsts aizdevuma nosacījumus:

22.1. samazināt valsts aizdevuma summu un galējās atmaksas termiņu atbilstoši faktiski izmantotajam vai atmaksātajam valsts aizdevuma apmēram (tai skaitā valsts aizdevuma atmaksas grafiku);

22.2. valsts aizdevuma atmaksas grafiku kārtējā budžeta gada ietvaros;

22.3. valsts aizdevuma izmaksas termiņa pagarināšanu vidēja termiņa valsts budžeta ietvaros atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajiem valsts aizdevuma nosacījumiem, ja izmaksas termiņš nepārsniedz trīs gadus no valsts aizdevuma līguma noslēgšanas dienas, ja nepieciešams, precizējot valsts aizdevuma atmaksas grafiku, bet nepagarinot valsts aizdevuma pamatsummas atmaksas gala termiņu;

22.4. valsts aizdevuma procentu likmi.

V. Valsts aizdevuma izsniegšana valsts speciālā budžeta izpildītājiem

23. Valsts kase izsniedz valsts speciālā budžeta izpildītājam īstermiņa valsts aizdevumu finanšu vadības nodrošināšanai atbilstoši finanšu ministra rīkojumam vai ilgtermiņa valsts aizdevumu speciālā budžeta izdevumu segšanai atbilstoši gadskārtējam valsts budžeta likumam.

24. Lai saņemtu valsts aizdevumu, valsts speciālā budžeta izpildītājs iesniedz Valsts kasē pieteikumu, kurā norāda valsts aizdevuma mērķi un apmēru, valsts aizdevumam piemērojamo valsts aizdevuma procentu likmes veidu (fiksēta vai mainīga), plānoto valsts aizdevuma atmaksas termiņu un grafiku, kā arī pievieno nozares ministrijas atzinumu par valsts aizdevuma nepieciešamību.

25. Valsts kase piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 24. punktā minētā pieteikuma saņemšanas sagatavo aizdevuma līguma projektu un nosūta valsts speciālā budžeta izpildītājam izskatīšanai un parakstīšanai.

26. Valsts aizdevuma nosacījumu maiņai valsts speciālā budžeta izpildītājs iesniedz Valsts kasē pieteikumu, kurā norādīts pamatojums valsts aizdevuma nosacījumu maiņas nepieciešamībai un precizēts valsts aizdevuma atmaksas grafiks, kā arī nozares ministrijas atzinumu par valsts aizdevuma nosacījumu maiņas nepieciešamību un lietderību.

27. Valsts kase piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 26. punktā minētā pieteikuma saņemšanas sagatavo projektu par grozījumiem aizdevuma līgumā, ja tie nav bijuši noteikti gadskārtējā valsts budžeta likumā, izsniedzot valsts aizdevumu, un nosūta valsts speciālā budžeta izpildītājam izskatīšanai un parakstīšanai.

VI. Valsts aizdevuma izsniegšana pašvaldību kapitālsabiedrībām

28. Valsts aizdevuma saņemšanai pašvaldību kapitālsabiedrība līdz kārtējā gada 1. decembrim iesniedz Valsts kasē pieteikumu.

29. Pieteikumam pievieno šādus dokumentus:

29.1. operatīvo bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu par laikposmu no pēdējā noslēgtā pārskata gada līdz pēdējam noslēgtajam mēnesim. Kapitālsabiedrības, kas atbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā definētajām prasībām, naudas plūsmas pārskatu operatīvajiem finanšu pārskatiem var nepievienot;

29.2. zvērināta revidenta (ja to paredz likums) vai revidenta (ja to paredz statūti vai dalībnieku sapulces lēmums) pārbaudītu gada pārskatu par pēdējo noslēgto pārskata gadu, ja tas jau nav iesniegts ministriju, centrālo valsts iestāžu un pašvaldību budžeta pārskatu informācijas sistēmā (ePārskati);

29.3. plānoto valsts aizdevuma pamatsummas atmaksas grafiku;

29.4. informāciju, ja attiecināms, par kopējo saņemto un saņemt plānoto komercdarbības atbalsta (jebkuru publisko resursu piesaiste, tai skaitā valsts vai pašvaldību galvojumi kredītiestādei par pašvaldības kapitālsabiedrības kredītiem) apmēru un atbalsta intensitāti (%) attiecīgā projekta īstenošanai un par projektu atbildīgās ministrijas informāciju par pieļaujamo valsts atbalsta apmēru atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam, un šo noteikumu 17. punktā minēto vērtējumu;

29.5. pašvaldības apliecinājumu, ja attiecināms, ka:

29.5.1. valsts aizdevums pašvaldības kapitālsabiedrībai ir paredzēts vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam, un dokumenta kopiju, kas nosaka nodrošināt pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanu vai kas atbilst vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu regulējuma nosacījumiem;

29.5.2. sniedzot galvojumu, ir ievērotas Komercdarbības atbalsta kontroles normas, tai skaitā izvērtējumu par Komercdarbības kontroles normu ievērošanu;

29.6. ja plānots komercdarbības atbalsta projekts, – Finanšu ministrijas sākotnējo izvērtējumu vai, ja nepieciešams, Eiropas Komisijas lēmumu par valsts aizdevuma atbilstību Līgumam par Eiropas Savienības darbību, izņemot gadījumu, ja projekts tiek īstenots tādas atbalsta programmas ietvaros, kura ir saskaņota ar Eiropas Komisiju vai atbilst Eiropas Komisijas normatīvo aktu regulējumam valsts atbalsta jomā.

30. Pašvaldību kapitālsabiedrība var pretendēt uz valsts aizdevuma saņemšanu, ja pašvaldības vai vairāku pašvaldību galvojums atbilstoši to kapitāla daļu skaitam attiecīgajā pamatkapitālā ir 100 % no valsts aizdevuma summas.

31. Valsts kase piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 28. un 29. punktā minēto dokumentu saņemšanas izvērtē tajos iekļauto informāciju un, ja informācija ir pietiekama, sagatavo atzinumu un kopā ar finanšu ministra lēmuma projektu iesniedz finanšu ministram lēmuma pieņemšanai.

32. Ja iesniegtā informācija ir nepietiekama, Valsts kase pieprasa papildu dokumentus.

33. Valsts kase piecu darbdienu laikā izvērtē šo noteikumu 32. punktā minētajos dokumentos iekļauto informāciju un sniedz atzinumu. Atzinumu kopā ar finanšu ministra lēmuma projektu iesniedz finanšu ministram lēmuma pieņemšanai.

34. Ja finanšu ministrs pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt valsts aizdevumu, Valsts kase piecu darbdienu laikā pēc finanšu ministra lēmuma saņemšanas nosūta finanšu ministra lēmumu pašvaldības kapitālsabiedrībai un informē pašvaldību.

35. Ja finanšu ministrs pieņem lēmumu par valsts aizdevuma izsniegšanu, Valsts kase slēdz aizdevuma līgumu ar pašvaldības kapitālsabiedrību un nodrošinājuma (galvojuma) līgumu ar pašvaldību.

36. Aizdevuma līguma nosacījumus var mainīt, iesniedzot Valsts kasē pieteikumu, kurā norādīts, kādus aizdevuma līguma nosacījumus nepieciešams mainīt un kāds ir pamatojums šo nosacījumu izmaiņu nepieciešamībai. Pieteikumam pievieno:

36.1. padomes lēmumu, ja palielina valsts aizdevuma apmēru un galējo valsts aizdevuma atmaksas termiņu;

36.2. pašvaldības domes lēmumu, ja veic grozījumus aizdevuma līguma nosacījumos, kas ir saistoši pašvaldībai kā galvotājam.

37. Valsts kase piecu darbdienu laikā izvērtē šo noteikumu 36. punktā minētos dokumentus un sagatavo atzinumu un finanšu ministra lēmuma projektu.

38. Ja finanšu ministrs pieņem lēmumu par atteikumu mainīt valsts aizdevuma līguma vai nodrošinājuma līguma nosacījumus, Valsts kase piecu darbdienu laikā pēc finanšu ministra lēmuma saņemšanas nosūta finanšu ministra lēmumu pašvaldības kapitālsabiedrībai un informē konkrēto pašvaldību.

39. Ja finanšu ministrs pieņem lēmumu par grozījumu veikšanu, Valsts kase sagatavo grozījumus aizdevuma līguma un nodrošinājuma līguma nosacījumos.

40. Valsts aizdevuma līguma nosacījumus bez finanšu ministra atsevišķa lēmuma pieņemšanas var mainīt atbilstoši pašvaldības kapitālsabiedrības pieteikumam:

40.1. ja atbilstoši tās pašvaldības domes lēmumam par valsts aizdevuma izmaksas termiņa pagarinājuma nepieciešamību un lietderību, kura sniegusi galvojumu, pagarina valsts aizdevuma pamatsummas izmaksas termiņu, precizējot valsts aizdevuma atmaksas grafiku, bet nepagarinot valsts aizdevuma pamatsummas atmaksas gala termiņu;

40.2. ja atbilstoši faktiski izmantotajam valsts aizdevuma apmēram precizē valsts aizdevuma apmēru, nemainot valsts aizdevuma pamatsummas atmaksas gala termiņu;

40.3. ja atbilstoši atmaksātajam valsts aizdevumam pamatsummas atmaksas grafikā noteiktajos maksājuma datumos proporcionāli samazina plānotos pamatsummas maksājumus;

40.4. ja atbilstoši atmaksātajam valsts aizdevumam saīsina pamatsummas atmaksas gala termiņu, nemainot pamatsummas atmaksas grafikā noteiktos maksājumu apmērus.

41. Šo noteikumu 36. un 40. apakšpunktā minēto izmaiņu gadījumā komercdarbības atbalsta projektos jāievēro komercdarbības atbalsta regulējums.

VII. Valsts aizdevuma izsniegšana valsts kapitālsabiedrībām, ostu pārvaldēm un zinātniskajām institūcijām

42. Valsts kapitālsabiedrība, zinātniskā institūcija un ostas pārvalde valsts aizdevuma saņemšanai līdz kārtējā gada 15. novembrim iesniedz Valsts kasē pieteikumu.

43. Pieteikumam pievieno šādus dokumentus:

43.1. operatīvo bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu (zinātniskās institūcijas – pārskatu par darbības finansiālajiem rezultātiem) un naudas plūsmas pārskatu par laikposmu no pēdējā noslēgtā pārskata gada līdz pēdējam noslēgtajam mēnesim. Mazās sabiedrības, kuras atbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā definētajām prasībām, naudas plūsmas pārskatu operatīvajiem finanšu pārskatiem var nepievienot;

43.2. zvērināta revidenta (ja to paredz likums) vai revidenta (ja to paredz statūti vai dalībnieku sapulces lēmums) pārbaudītus gada pārskatus ar revidenta ziņojumu, ja tie nav iesniegti nozaru ministriju, centrālo valsts iestāžu un pašvaldību budžeta pārskatu informācijas sistēmā (ePārskati):

43.2.1. par visu darbības periodu, ja saimnieciskā darbība ilgst mazāk par trim gadiem;

43.2.2. par pēdējo triju gadu saimniecisko darbību, ja saimnieciskā darbība ilgst vairāk par trim gadiem;

43.3. attīstības plānu vai biznesa plānu (turpmāk – attīstības plāns) par periodu, kas nav īsāks par plānotā valsts aizdevuma atmaksas gala termiņu, attīstības plānā iekļaujot šādu informāciju par aizdevuma pretendentu:

43.3.1. dibināšanas datumu, juridisko statusu, juridisko adresi un informāciju par dalībniekiem (dibinātājiem), akcionāriem;

43.3.2. darbības virzienus un stratēģiskos mērķus;

43.3.3. organizatorisko struktūru, darbinieku skaitu un augstākā līmeņa vadības sastāvu (vārds, uzvārds, amats un atbildības joma, izglītība un profesionālā pieredze);

43.3.4. tā tirgus izpētes datus, kurā darbojas aizdevuma pretendents, tai skaitā aizdevuma pretendenta pozīcijas raksturojumu, klientu bāzes un tās prognozējamās attīstības raksturojumu, konkurentu darbības ietekmes novērtējumu uz aizdevuma pretendenta klientu bāzi;

43.3.5. aizdevuma pretendenta stipro un vājo pušu, iespēju un draudu (SVID) analīzi, iekļaujot pasākuma plānu vājo pušu un draudu negatīvās ietekmes mazināšanai vai novēršanai, kā arī norāda organizācijas atbilstību specifiskiem nozares standartiem un vadības sistēmas atbilstību starptautiski atzītiem standartiem vai modeļiem, ja tādus lieto organizācijā;

43.3.6. projekta mērķi un īstenošanas termiņu, tai skaitā atsevišķu projekta daļu īstenošanas termiņus, ja projektu īsteno pa daļām;

43.3.7. projekta īstenošanas ieguvumus aizdevuma pretendentam;

43.3.8. projekta izmaksu atšifrējumu un finansēšanas avotus, tai skaitā nepieciešamo valsts aizdevuma apmēru;

43.3.9. aizdevuma pretendenta darbības, ietverot īstenojamo projektu, finanšu prognozes un to sagatavošanā izmantotās vadības veiktās aplēses un hipotētiskos pieņēmumus (finanšu prognozes iesniedz arī elektroniski Microsoft Office Excel vai ekvivalentā formātā, kas nodrošina aprēķinos izmantoto formulu pārskatāmību):

43.3.9.1. valsts kapitālsabiedrība vai ostas pārvalde ietver bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu, kas sagatavoti atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam, vai valsts kapitālsabiedrība, kura gada pārskatu sagatavo atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, ietver bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu, kas sagatavots atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un aptver laika periodu no valsts aizdevuma pieteikuma iesniegšanas gada līdz valsts aizdevuma atmaksas gadam (ieskaitot);

43.3.9.2. zinātniskā institūcija ietver bilanci, pārskatu par darbības finansiālajiem rezultātiem un naudas plūsmas pārskatu, kas sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā budžeta iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes sagatavo un iesniedz gada pārskatu, un aptver laika periodu no valsts aizdevuma pieteikuma iesniegšanas gada līdz valsts aizdevuma atmaksas gadam (ieskaitot);

43.4. plānoto valsts aizdevuma pamatsummas atmaksas grafiku;

43.5. informāciju par valsts aizdevuma nodrošinājumu:

43.5.1. ja paredzamā valsts aizdevuma nodrošinājums ir pamatlīdzekļi (hipotēka vai komercķīla), – pamatlīdzekļu sertificēta vērtētāja novērtējumu, kas valsts aizdevuma pieprasījuma iesniegšanas dienā nav vecāks par sešiem mēnešiem un kurā ir aprēķināta nodrošinājuma piespiedu pārdošanas vērtība un tirgus vērtība realizācijas termiņam līdz 12 mēnešiem;

43.5.2. ja paredzamais valsts aizdevuma nodrošinājums ir aizdevuma pretendenta aktīvu kopums, – visu aizdevuma pretendenta īpašumā esošo aktīvu sarakstu. Ja ir nepieciešamība noteikt nodrošinājuma vērtību, – arī nodrošinājumā ietilpstošo pamatlīdzekļu un pēc Valsts kases pieprasījuma arī apgrozāmo līdzekļu sertificēta vērtētāja novērtējumu, kas valsts aizdevuma pieprasījuma iesniegšanas dienā nav vecāks par sešiem mēnešiem un kurā ir aprēķināta nodrošinājuma piespiedu pārdošanas vērtība un tirgus vērtība realizācijas termiņam līdz 12 mēnešiem;

43.5.3. informāciju par citu nodrošinājumu;

43.6. izvērtējumu, ko sniedzis eksperts ar ACCA (starptautiski atzīts zvērināts grāmatvedis), CFA (sertificēts finanšu analītiķis) vai līdzvērtīgu kvalifikāciju un pieredzi līdzvērtīgu komersantu biznesa plānu vērtēšanā, pamatojoties uz šo noteikumu 43.3. apakšpunktā minēto attīstības plānu, ja pieprasītā valsts aizdevuma pamatsummas apmērs kopā ar iepriekš izsniegtā vēl neatmaksātā valsts aizdevuma pamatsummas atlikuma un vēl neizmaksātās valsts aizdevuma pamatsummas kopsummu pārsniedz 100 000 euro vai pieprasītā aizdevuma atmaksas termiņš pārsniedz vienu gadu, vai kā nodrošinājums nav finanšu ķīla kontā Valsts kasē pieprasītā valsts aizdevuma apmērā:

43.6.1. par aizdevuma pretendenta spēju atmaksāt valsts aizdevumu;

43.6.2. par attīstības plāna novērtējumu, kurā ietver šādu informāciju:

43.6.2.1. attīstības plāna kvalitātes analīze, sniedzot izvērtējumu, vai attīstības plāns dod skaidru priekšstatu par aizdevuma pretendenta saimniecisko darbību un tā projekta realizācijas plāniem, kam ņem valsts aizdevumu;

43.6.2.2. finanšu rādītāju analīze un informācija par aizdevuma pretendenta finansiālā stāvokļa ietekmi uz tā saimniecisko darbību, spēju realizēt projektu un spēju nodrošināt pietiekamu naudas plūsmu, lai atmaksātu valsts aizdevumu;

43.6.2.3. to pieņēmumu pamatotības un ticamības novērtējums, uz kuru pamata ir izstrādāts attīstības plāns, ietverot vērtējumu par veikto risku analīzi, tirgus un konkurentu apskatu, nozares analīzi, nepieciešamo investīciju pamatojumu, plānoto ieņēmumu un izdevumu pamatotību;

43.6.2.4. citu faktoru analīze, kuri pēc eksperta vērtējuma ir nozīmīgi konkrētajam projektam vai aizdevuma pretendentam un var ietekmēt aizdevuma pretendenta spēju atmaksāt valsts aizdevumu;

43.7. atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam informāciju, ja attiecināms, par kopējo saņemto un plānoto komercdarbības atbalstu (jebkuru publisko resursu piesaiste, tai skaitā valsts vai pašvaldību galvojumi par kredītiestādes kredītiem), atbalsta apmēru un atbalsta intensitāti (%) attiecīgā projekta īstenošanai, ņemot vērā par projektu atbildīgās ministrijas informāciju par pieļaujamo valsts atbalsta apmēru;

43.8. par projektu atbildīgās ministrijas apliecinājumu par projekta atbilstību attīstības plānošanas dokumentiem, iekļaujot informāciju par projekta ārējiem riskiem, tai skaitā par plānotajiem normatīvo aktu grozījumiem, kas varētu atstāt būtisku ietekmi uz projekta īstenošanas gaitu, nozares politikas un konkurences riskiem, kā arī norādot galvenos ieguvumus no projekta realizācijas;

43.9. ja plānots komercdarbības atbalsta projekts, – kredītiestādes izsniegtu reitinga novērtējumu, kas pielīdzināms starptautisko kredītreitinga aģentūru "Moody’s Investors Service", "Standard & Poor’s Global" vai "Fitch Ratings" noteiktajiem ilgtermiņa noguldījumu reitingiem, vai aizdevuma pretendenta apliecinājumu, ka šādu reitinga novērtējumu nav iespējams iesniegt (norādot iemeslu);

43.10. apliecinājumu, ja attiecināms, ka valsts aizdevums ir paredzēts vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam, un dokumenta kopiju, kas nosaka nodrošināt pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanu vai kas atbilst vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu regulējuma nosacījumiem.

44. Valsts kase 15 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 42. un 43. punktā minēto dokumentu saņemšanas izvērtē tajos iekļauto informāciju un, ja informācija ir pietiekama šo noteikumu 49. punktā noteiktā valsts aizdevuma atmaksas riska novērtēšanai, sniedz atzinumu. Atzinumu kopā ar finanšu ministra lēmuma projektu iesniedz finanšu ministram lēmuma pieņemšanai.

45. Ja iesniegtā informācija ir nepietiekama, Valsts kase pieprasa papildu dokumentus vai informāciju, kas ir saistīta ar aizdevuma pretendenta saimniecisko vai finansiālo darbību vai piedāvāto nodrošinājumu un var ietekmēt šo noteikumu 49. punktā minēto valsts aizdevuma atmaksas riska novērtējumu.

46. Valsts kase 15 darbdienu laikā izvērtē šo noteikumu 45. punktā minētajos dokumentos iekļauto informāciju un sniedz atzinumu. Atzinumu kopā ar finanšu ministra lēmuma projektu iesniedz finanšu ministram lēmuma pieņemšanai.

47. Ja finanšu ministrs pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt valsts aizdevumu, Valsts kase piecu darbdienu laikā pēc finanšu ministra lēmuma saņemšanas nosūta finanšu ministra lēmumu aizdevuma pretendentam.

48. Finanšu ministrs lēmumu par atteikumu izsniegt valsts aizdevumu pieņem, ja ir konstatēts:

48.1. paaugstināts valsts aizdevuma atmaksas risks;

48.2. vidējs valsts aizdevuma atmaksas risks, izņemot gadījumus, ja ir augsts augstas likviditātes nodrošinājums vai ja valsts aizdevumu plānots izmantot, lai īstenotu Eiropas Savienības fonda vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētu projektu, un kā nodrošinājumu sniedz aktīvu kopumu;

48.3. vidēji zems valsts aizdevuma atmaksas risks, izņemot gadījumus, ja kā nodrošinājumu sniedz aktīvu kopumu.

49. Valsts aizdevuma atmaksas risku nosaka četrās kategorijās, veicot aizdevuma pretendenta kredītspējas novērtējumu atbilstoši šo noteikumu 50. punktam. Lēmuma pieņemšanā balstās uz zemāko vērtējumu, salīdzinot Valsts kases kredītspējas novērtējumu ar reitingu un sniegtā nodrošinājuma pietiekamības novērtējumu atbilstoši šo noteikumu 51. punktam:

49.1. zems valsts aizdevuma atmaksas risks;

49.2. vidēji zems valsts aizdevuma atmaksas risks;

49.3. vidējs valsts aizdevuma atmaksas risks;

49.4. paaugstināts valsts aizdevuma atmaksas risks.

50. Aizdevuma pretendenta kredītspēju nosaka atbilstoši Valsts kases izvērtējumam vai pamatojoties uz kredītiestādes izsniegtā reitinga novērtējuma piecās kategorijās – stipra (no AAA līdz A–), laba (no BBB+ līdz BBB–), apmierinoša (no BB+ līdz BB–), vāja (no B+ līdz B–) vai slikta (no CCC un zemāk).

51. Nodrošinājuma pietiekamības novērtējumu nosaka trijās kategorijās – augsts nodrošinājums, vidējs nodrošinājums un zems nodrošinājums, izvērtējot šo noteikumu 43.5. apakšpunktā iesniegto informāciju.

52. Ja plānotais valsts aizdevums ir klasificējams kā komercdarbības atbalsts, aizdevuma pretendents iesniedz šo noteikumu 17. punktā minēto izvērtējumu un Finanšu ministrijas sākotnējo vērtējumu vai, ja nepieciešams, Eiropas Komisijas lēmumu par valsts aizdevuma atbilstību Līgumam par Eiropas Savienības darbību, izņemot gadījumu, ja projekts tiek īstenots tādas atbalsta programmas ietvaros, kura ir saskaņota ar Eiropas Komisiju vai atbilst Eiropas Komisijas normatīvo aktu regulējumam valsts atbalsta jomā.

53. Ja finanšu ministrs pieņem lēmumu par valsts aizdevuma izsniegšanu, Valsts kase informē aizdevuma pretendentu par lēmuma pieņemšanu un sagatavo aizdevuma līguma un nodrošinājuma līguma projektus.

54. Ja Ministru kabinets ir apstiprinājis valsts atbalsta programmu, nosakot valsts atbalsta sniedzēju un valsts aizdevuma izsniegšanas nosacījumus, tai skaitā lēmis par paredzamo nodrošinājumu, riska procentu likmi un valsts aizdevuma atmaksas termiņu:

54.1. valsts atbalsta sniedzējs iesniedz Valsts kasē pieteikumu, kurā norāda valsts atbalsta programmas vai projekta nosaukumu, projekta mērķi, valsts aizdevuma apmēru (tai skaitā plānotos valsts aizdevuma izņemšanas termiņus un apmērus), valsts aizdevuma atmaksas grafiku, valsts aizdevumam piemērojamo procentu likmes veidu (fiksēta vai mainīga);

54.2. Valsts kase bez atsevišķa finanšu ministra lēmuma sagatavo aizdevuma līguma un nodrošinājuma līguma projektus.

55. Aizdevuma līguma nosacījumus var mainīt, iesniedzot Valsts kasē pieteikumu, kurā norādīts, kādus valsts aizdevuma līguma nosacījumus nepieciešams mainīt un kāds ir pamatojums šo nosacījumu izmaiņu nepieciešamībai, kā arī šādu papildu informāciju:

55.1. lai pagarinātu valsts aizdevuma pamatsummas izmaksas termiņu, ja nepieciešams, precizējot valsts aizdevuma atmaksas grafiku, bet nepagarinot valsts aizdevuma pamatsummas atmaksas gala termiņu:

55.1.1. informāciju par projekta īstenošanas gaitu;

55.1.2. apliecinājumu, ka līguma nosacījumu maiņa nerada būtiskas izmaiņas iepriekš iesniegtajā attīstības plānā un tā finanšu prognozēs, vai aktualizētu attīstības plānu atbilstoši šo noteikumu 43.3. apakšpunktam, ja izmaiņas ir būtiskas;

55.2. lai precizētu valsts aizdevuma apmēru, papildu informācija nav jāsniedz šādos gadījumos:

55.2.1. ja precizē valsts aizdevuma apmēru atbilstoši faktiski izmantotajam valsts aizdevuma apmēram, nemainot valsts aizdevuma pamatsummas atmaksas gala termiņu;

55.2.2. ja atbilstoši atmaksātajam valsts aizdevumam pamatsummas atmaksas grafikā noteiktajos maksājuma datumos proporcionāli samazina plānotos pamatsummas maksājumus;

55.2.3. ja atbilstoši atmaksātajam valsts aizdevumam saīsina pamatsummas atmaksas gala termiņu, nemainot pamatsummas atmaksas grafikā noteiktos maksājumu apmērus;

55.3. lai veiktu grozījumus valsts aizdevuma pamatsummas atmaksas grafikā, izņemot šo noteikumu 55.2. apakšpunktā paredzētos gadījumus:

55.3.1. informāciju par projekta īstenošanas gaitu;

55.3.2. aktualizētu attīstības plānu atbilstoši šo noteikumu 43.3. apakšpunktam;

55.3.3. precizētu valsts aizdevuma pamatsummas atmaksas grafiku;

55.3.4. ja valsts aizdevums kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, par kuru Eiropas Komisija pieņēmusi pozitīvu lēmumu vai saņemts Finanšu ministrijas sākotnējais vērtējums, – par projektu atbildīgās ministrijas informāciju par to, vai nepieciešams komercdarbības atbalsta saskaņojums ar Eiropas Komisiju vai aktualizēts Finanšu ministrijas sākotnējais vērtējums. Ja valsts aizdevums, kas ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, tiek sniegts atbalsta programmas ietvaros, pieteikumā nepieciešams sniegt apliecinājumu, ka attiecīgu grozījumu veikšana ir atbilstoša atbalsta programmas nosacījumiem;

55.4. lai veiktu grozījumus noteiktajā riska procentu likmes apmērā:

55.4.1. informāciju par projekta īstenošanas gaitu;

55.4.2. apliecinājumu, ka attīstības plānā prognozētie pieņēmumi ir īstenojušies un ka faktiskie finanšu rādītāji būtiski neatšķiras no attīstības plānā prognozētajiem vai ir labāki, nekā tika prognozēts, vai aktualizētu attīstības plānu atbilstoši šo noteikumu 43.3. apakšpunktam;

55.4.3. ja valsts aizdevums kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, par kuru Eiropas Komisija pieņēmusi pozitīvu lēmumu vai saņemts Finanšu ministrijas sākotnējais vērtējums, – ministrijas informāciju par to, vai nepieciešams komercdarbības atbalsta saskaņojums ar Eiropas Komisiju vai aktualizēts Finanšu ministrijas sākotnējais vērtējums. Ja valsts aizdevums, kas ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, tiek sniegts atbalsta programmas ietvaros, pieteikumā nepieciešams sniegt apliecinājumu, ka attiecīgu grozījumu veikšana ir atbilstoša atbalsta programmas nosacījumiem;

55.5. ja nepieciešams veikt citus grozījumus valsts aizdevuma līgumā vai pēc plānotajiem valsts aizdevuma līguma grozījumiem paredzamas izmaiņas valsts atbalsta ekvivalenta apmērā, Valsts kase izvērtē, vai lēmuma pieņemšanai ir nepieciešama papildu informācija, un, ja nepieciešams, pieprasa aizņēmējam iesniegt visu šo noteikumu 42. un 43. punktā minēto informāciju un dokumentus vai daļu no tiem.

56. Lai mainītu valsts aizdevuma nodrošinājuma līguma nosacījumus, Valsts kasē iesniedz pieteikumu, kurā norādīts valsts aizdevuma nodrošinājuma līguma nosacījumu maiņas iemesls, un, ja lēmuma pieņemšanai ir nepieciešama papildu informācija, Valsts kase pieprasa informāciju par valsts aizdevuma nodrošinājumu atbilstoši šo noteikumu 43.5. apakšpunktam vai daļu informācijas vai visu informāciju (atbilstoši šo noteikumu 43. punktam), kas saistīta ar tā saimniecisko vai finansiālo darbību un var ietekmēt valsts aizdevuma atmaksu vai valsts atbalsta ekvivalenta apmēru.

57. Valsts kase 15 darbdienu laikā izvērtē šo noteikumu 56. punktā minētajos dokumentos sniegto informāciju.

58. Ja Valsts kasē iesniegtā informācija ir nepietiekama vai nepilnīga, Valsts kase pieprasa papildu informāciju vai dokumentus, tai skaitā, ja attiecināms, aktualizētu individuālā komercdarbības atbalsta projekta sākotnējo novērtējumu vai Eiropas Komisijas lēmumu.

59. Valsts kase 15 darbdienu laikā izvērtē šo noteikumu 58. punktā minēto informāciju un:

59.1. ja veic šo noteikumu 55.1. un 55.2. apakšpunktā minētos grozījumus saskaņā ar šo noteikumu 61. punktu, veic grozījumus valsts aizdevuma līgumā bez apstiprinoša finanšu ministra lēmuma pieņemšanas;

59.2. ja veic šo noteikumu 55.3. apakšpunktā minētos grozījumus, sagatavo atzinumu, kuram pievienots finanšu ministra lēmuma projekts, un iesniedz finanšu ministram lēmuma pieņemšanai;

59.3. ja veic grozījumus valsts aizdevuma nodrošinājuma sastāvā, sagatavo atzinumu, kuram pievienots finanšu ministra lēmuma projekts, un iesniedz finanšu ministram lēmuma pieņemšanai, izņemot šo noteikumu 61. punktā minēto gadījumu.

60. Ja finanšu ministrs pieņem lēmumu atteikt valsts aizdevuma līguma vai valsts aizdevuma nodrošinājuma līguma nosacījumu maiņu, Valsts kase piecu darbdienu laikā pēc finanšu ministra lēmuma saņemšanas nosūta finanšu ministra lēmumu aizņēmējam un informē nozares ministriju.

61. Šo noteikumu 59.3. apakšpunktā minētajā gadījumā finanšu ministrs var pilnvarot Valsts kasi veikt grozījumus valsts aizdevuma nodrošinājuma līgumos bez atsevišķa finanšu ministra lēmuma pieņemšanas, iekšējā normatīvajā aktā nosakot gadījumus, kad finanšu ministra lēmumu nepieņem.

VIII. Valsts aizdevuma procentu, valsts aizdevuma riska procentu likmes un apkalpošanas maksas noteikšanas un maiņas kārtība

62. Par izsniegto, bet vēl neatmaksāto valsts aizdevumu aizņēmējs maksā valsts aizdevuma līgumā paredzētos aizdevuma procentus atbilstoši Valsts kases noteiktajai valsts aizdevumu procentu likmei, kas noteikta, pamatojoties uz Valsts kasei finanšu tirgos pieejamo resursu izmaksām, un publicēta Valsts kases tīmekļvietnē http://www.kase.gov.lv.

63. Ja šo noteikumu 62. punktā minētā valsts aizdevumu procentu likme ir ar negatīvu vērtību, valsts aizdevuma procentu likmi nosaka ar nulles vērtību.

64. Izsniedzot valsts aizdevumu komercdarbības atbalsta projektam, lai izslēgtu komercdarbības atbalstu, ja tas nepieciešams, šo noteikumu 62. punktā minētās likmes un 76. punktā minētās apkalpošanas maksas vietā piemēro augstāko no šādām likmēm:

64.1. Eiropas Komisijas konkrētajam periodam noteiktās minimālās bāzes likmes aizdevuma valūtā, kuras publicētas Eiropas Komisijas Konkurences Ģenerāldirektorāta tīmekļvietnes sadaļā http://ec.europa.eu/competition/state_aid/legislation/reference_rates.html vai tīmekļvietnē, kas to aizstāj;

64.2. ar Eiropas Komisijas atsevišķu lēmumu noteiktā minimālā piemērojamā bāzes likme;

64.3. šo noteikumu 62. punktā minētās likmes un 76. punktā minētās apkalpošanas maksas summa.

65. Valsts aizdevuma procentu likmi fiksē valsts aizdevuma līguma noslēgšanas dienā, ņemot vērā šo noteikumu 62., 63. un 64. punktā norādīto valsts aizdevumu procentu likmes noteikšanas kārtību.

66. Pēc aizņēmēja rakstiska pieteikuma saņemšanas Valsts kase valsts aizdevuma procentu likmi izsniegtajam valsts aizdevumam pārskata vienu reizi piecos gados līguma darbības laikā saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

66.1. sākot ar otro izsniegtā valsts aizdevuma līguma darbības gadu, ja starpība starp iepriekš noteikto aizdevuma procentu likmi un to likmi, ko piemēro no valsts budžeta izsniedzamajiem aizdevumiem atbilstošajā valūtā, ir lielāka par vienu procentu un atlikušais termiņš līdz aizdevuma atmaksas beigu termiņam pārsniedz divus gadus;

66.2. valsts aizdevuma procentu likmes fiksēšanas periodu drīkst mainīt, ievērojot šo noteikumu 62., 63. un 64. punktā minētos nosacījumus, nepiemērojot šo noteikumu 66.1. apakšpunktu.

67. Ja iestājas šo noteikumu 66. punktā minētie nosacījumi, procentu likmes izmaiņu gadījumā aizņēmējs valsts aizdevuma procentu likmi maksā atbilstoši no Valsts kases saņemtajai informācijai.

68. Valsts aizdevuma procentu likmes maiņu neatbalsta, ja neīstenojas šo noteikumu 66. punktā minētie nosacījumi, un Valsts kase piecu darbdienu laikā par to paziņo aizņēmējam.

69. Ja īsteno projektu, kas nav komercdarbības atbalsta projekts, vai īsteno vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu projektu, par saņemto valsts aizdevumu aizņēmējs maksā riska procentu likmi, kas nepārsniedz 5 %.

70. Īstenojot komercdarbības atbalsta projektu, aizņēmējs maksā riska procentu likmi atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam vai Eiropas Komisijas lēmumam.

71. Pašvaldība vai pašvaldību kapitālsabiedrība, kas ir valsts atbalsta saņēmējs komercdarbības atbalsta projektā, par saņemto valsts aizdevumu maksā riska procentu likmi atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam, piemērojot Latvijas Republikai noteikto kredītreitingu un augsta nodrošinājuma novērtējumu, vai atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam.

72. Riska procentu likme var tikt pārskatīta, ja ir mainījusies aizņēmēja kredītspēja, nodrošinājuma novērtējums vai aizņēmējam ir mainīta klasifikācija valdības sektorā.

73. Riska procentu likmes izmaiņu gadījumā aizņēmējs riska procentu likmi maksā atbilstoši no Valsts kases saņemtajai informācijai.

74. Ja ir mainījusies riska procentu likme, kas ir noteikta atbilstoši attiecīgajām Eiropas Komisijas prasībām par piemērojamās riska procentu likmes apmēru, aizņēmējs sagatavo un iesniedz izvērtējumu par komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošanu.

75. Riska procentu likmi nepiemēro:

75.1. pašvaldībai, izņemot šo noteikumu 71. punktā minēto gadījumu;

75.2. valsts speciālā budžeta izpildītājam;

75.3. pašvaldības kapitālsabiedrībai, izņemot šo noteikumu 71. punktā minēto gadījumu;

75.4. valsts kapitālsabiedrībai, zinātniskajai institūcijai un ostas pārvaldei, kura ir klasificēta vispārējās valdības sektorā atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes klasifikācijai (iekļauta Institucionālo sektoru klasifikācijas apakšsektorā S13), izņemot šo noteikumu 70. punktā minēto gadījumu;

75.5. valsts atbalsta sniedzējam.

76. Par izsniegtā valsts aizdevuma apkalpošanu aizņēmējs maksā apkalpošanas maksu saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto Valsts kases maksas pakalpojumu cenrādi.

IX. Valsts aizdevumu apkalpošana

77. Aizdevuma līguma darbības laikā aizņēmējs iesniedz Valsts kasē:

77.1. katru gadu līdz 1. jūlijam (sākot ar otro gadu) līdz valsts aizdevuma izņemšanai pilnā apmērā un triju mēnešu laikā pēc valsts aizdevuma līdzekļu izlietošanas – zvērināta revidenta apliecinājuma ziņojumu par valsts aizdevuma izmantošanu atbilstoši valsts aizdevuma mērķim;

77.2. katru gadu līdz 30. aprīlim vai 31. jūlijam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par gada pārskatiem – zvērināta revidenta (ja to paredz likums) vai revidenta (ja to paredz statūti vai dalībnieku sapulces lēmums) pārbaudītu iepriekšējā gada pārskatu ar revidenta ziņojumu;

77.3. katru gadu līdz 30. aprīlim, 31. jūlijam, 31. oktobrim un 31. janvārim – bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu (zinātniskās institūcijas iesniedz pārskatu par darbības finansiālajiem rezultātiem) un naudas plūsmas pārskatu attiecīgi par trim, sešiem, deviņiem vai divpadsmit mēnešiem. Mazās sabiedrības, kuras atbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajām prasībām, naudas plūsmas pārskatu var nepievienot;

77.4. ja par nodrošinājumu kalpo kustamā manta kā lietu kopība un nākotnes sastāvdaļas, katru gadu līdz 31. janvārim – kustamās mantas sarakstu, kurā norādīta tās bilances vērtība uz 31. decembri un atzīmēta kustamā manta, kas ir iznomāta, izīrēta vai nodota lietošanā trešajām personām (norādot nomas, īres vai lietošanas termiņus);

77.5. 45 dienu laikā pēc Valsts kases pieprasījuma vai citā termiņā, pusēm vienojoties, bet ne biežāk kā reizi kalendāra gadā – sertificēta vērtētāja aktualizētu nodrošinājuma piespiedu pārdošanas vērtības un tirgus vērtības novērtējumu, ne vecāku par sešiem mēnešiem, ja nodrošinājums sniegts šo noteikumu 43.5.1. vai 43.5.2. apakšpunktā minētajā kārtībā ar iesniegtu sertificēta vērtētāja novērtējumu;

77.6. informāciju par jebkuras personas tiesā celtu prasību pret aizņēmēju par saistību neizpildi, kas būtiski ietekmē aizņēmēja saistību izpildi, – nekavējoties pēc šādas informācijas saņemšanas;

77.7. informāciju par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu – nekavējoties pēc tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas;

77.8. informāciju par maksātnespējas procesa pasludināšanu, ja tāds ir uzsākts, – nekavējoties pēc šādas informācijas saņemšanas;

77.9. informāciju par jebkuriem citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt aizņēmēja spēju segt savas saistības, – nekavējoties pēc šādu apstākļu konstatēšanas.

78. Pašvaldība, pašvaldību kapitālsabiedrība un valsts speciālā budžeta izpildītājs šo noteikumu 77.1.–77.5. apakšpunktā minētos dokumentus neiesniedz.

79. Valsts atbalsta sniedzēja spēju veikt valsts aizdevuma atmaksu uzrauga nozares ministrija, ja aizdevuma līgumā nav noteikts citādi.

80. Ja, izvērtējot šo noteikumu 77. punktā minētajos dokumentos iekļauto informāciju, Valsts kase konstatē apstākļus, kuru dēļ aizņēmējs nespēs veikt valsts aizdevuma atmaksu, un ir nepieciešama tūlītēja rīcība, Valsts kase 15 darbdienu laikā informē finanšu ministru, sagatavojot ziņojumu par aktuālo situāciju un sniedzot priekšlikumus par iespējamiem risinājuma variantiem, kā arī informē nozares ministriju.

81. Nozares ministrija sadarbībā ar aizņēmēja kapitāldaļu turētāju izstrādā un ar Valsts kasi saskaņo turpmāko rīcības plānu aizņēmēja finanšu disciplīnas nodrošināšanai ilgtermiņā, lai nodrošinātu valsts aizdevuma atmaksu.

82. Ja nozares ministrija, aizņēmēja kapitāldaļu turētājs, aizņēmējs un Valsts kase triju mēnešu laikā nespēj vienoties par turpmāko rīcības plānu vai aizņēmējs nav īstenojis pasākumus atbilstoši rīcības plānam, vai konstatēti citi būtiski riski, nozares ministrija par to informē Ministru kabinetu un piedāvā risinājumus, lai nodrošinātu izvirzīto mērķu un rezultātu sasniegšanu atbilstoši ministrijas apstiprinātajiem attīstības virzieniem un prioritātēm.

83. Līdz valsts aizdevuma līguma darbības beigām nozares ministrija vai pašvaldība veic aizņēmēja attīstības plāna īstenošanas uzraudzību (uzrauga attīstības plāna īstenošanas gaitu, iepirkumu veikšanas un investīciju plānošanas efektivitāti projekta ietvaros, seko līdzi projekta īstenošanas laika grafikam), lai nodrošinātu nozares ministrijas vai pašvaldības noteikto mērķu sasniegšanu atbilstoši attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm un mērķiem.

84. Ja atbildīgā ministrija attīstības plānošanas dokumentos veic grozījumus un identificē riskus, kas var negatīvi ietekmēt valsts aizdevuma atmaksu, nozares ministrija informē Valsts kasi par turpmāko rīcību.

85. Valsts kase:

85.1. izmaksā valsts aizdevumus saskaņā ar noslēgtajiem aizdevuma līgumiem atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajam valsts aizdevumu kopējam palielinājuma apmēram;

85.2. kārto valsts aizdevumu finanšu uzskaiti, reģistrējot visas saistības un nodrošinot informāciju par valsts aizdevuma saistību izpildi saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem;

85.3. administrē aizdevuma līgumā noteikto finansiālo saistību izpildi un ar tām saistīto nodrošinājuma līgumā noteikto saistību izpildi;

85.4. izvērtē šo noteikumu 77. punktā minētos dokumentus, lai sekotu līdzi aizņēmēja kredītspējai;

85.5. glabā noslēgto aizdevuma un nodrošinājuma līgumu oriģinālus un kārto aizdevumu un nodrošinājumu līgumu reģistrus;

85.6. 15 darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas sagatavo un iesniedz finanšu ministram priekšlikumus lēmuma pieņemšanai par valsts aizdevuma vai tā daļas izsniegšanas apturēšanu, ja:

85.6.1. aizņēmējs ķīlas priekšmetu nav apdrošinājis atbilstoši šo noteikumu 18. punktā minētajām prasībām;

85.6.2. aizņēmējs nav veicis kārtējos valsts aizdevuma pamatsummas vai procentu maksājumus vai iesniedzis Valsts kasē paziņojumu par nespēju pildīt saistības;

85.6.3. saņemta informācija, ka pret aizņēmēju tiesā ir iesniegta prasība par saistību neizpildi vai saskaņā ar tiesas spriedumu aizņēmēja norēķinu konti ir apķīlāti;

85.6.4. saņemta informācija par tiesiskās aizsardzības, ārpustiesas tiesiskās aizsardzības vai maksātnespējas procesa ierosināšanu vai pasludināšanu;

85.6.5. Valsts kase ir konstatējusi, ka aizdevuma pieprasījuma izvērtēšanai vai aizdevuma izsniegšanai iesniegtie dokumenti ir nepatiesi vai radušies apstākļi, kas būtiski palielinājuši risku attiecībā uz aizņēmēja spēju atmaksāt aizdevumu;

85.6.6. šo noteikumu 77.1. apakšpunktā minētajā zvērināta revidenta apliecinājuma ziņojumā ir konstatēta valsts aizdevuma izmantošana neatbilstoši valsts aizdevuma mērķim;

85.7. ja konstatē vismaz vienu no šo noteikumu 85.6. apakšpunktā minētajiem gadījumiem, aptur valsts aizdevuma vai tā daļas izsniegšanu līdz finanšu ministra lēmuma pieņemšanai;

85.8. aizdevuma līguma darbības laikā sagatavo un finanšu ministram iesniedz priekšlikumus lēmuma pieņemšanai par valsts aizdevuma atmaksu, ja valstij vai pašvaldībai piederošās kapitāldaļas atsavina un tā rezultātā pašvaldībai vai valstij piederošā daļa aizņēmēja pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā ir samazinājusies un nepārsniedz 50 % vai vairāku pašvaldību veidota aizņēmēja pamatkapitālā nepārsniedz 65 %.

X. Noslēguma jautājumi

86. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumus Nr. 363 "Kārtība, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekļauj gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā valsts aizdevumu pieprasījumus, un valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 130., 226. nr.; 2017, 64. nr.).

87. Šo noteikumu 48. punkts ir piemērojams līdz 2019. gada 31. augustam. Ar 2019. gada 1. septembri ir piemērojami Likuma par budžetu un finanšu vadību 36. panta 5.⁴ daļas 3. punkta nosacījumi.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Finanšu ministrs J. Reirs

1. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 13. augusta
noteikumiem Nr. 362

Informācija par īstenotajiem un plānotajiem projektiem

Finanšu ministrs J. Reirs

2. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 13. augusta
noteikumiem Nr. 362

Pašvaldības, nozares ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes apliecinājums

Finanšu ministrs J. Reirs

3. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 13. augusta
noteikumiem Nr. 362

Riska likmes

Aizņēmējiem, kuriem nav kredītvēstures vai novērtējuma, kas ir pamatots ar bilanci (piemēram, īpašam nolūkam dibinātiem uzņēmumiem vai jaundibinātiem uzņēmumiem), riska likmi nosaka vismaz 4 % apmērā (atkarībā no pieejamā nodrošinājuma) un riska likme nevar būt zemāka par to, ko piemēro mātes uzņēmumam.

Finanšu ministrs J. Reirs