Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Latvijas Republikas 30. oktobra Saeimas sēdi paziņoju par atklātu.

Izskatām priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā. Pirmais iesniegums ir no Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas, kura lūdz Saeimu iekļaut šīs sēdes darba kārtības otrajā sadaļā pēc 5. jautājuma lēmuma projektu par Viktora Dinēviča ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo priekšlikumu? Iebildumu nav. Lēmuma projekts darba kārtībā iekļauts pēc 5. jautājuma.

Nākamais. Desmit deputātu priekšlikums — sēdes darba kārtībā pēc Prezidija ziņojumiem iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Māra Grīnblata ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.” Vai deputātiem ir iebildumi pret šī lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā? Iebildumu nav. Lēmuma projekts darba kārtībā iekļauts pēc Prezidija ziņojumiem, tas ir, pēc darba kārtības 3. jautājuma.

Desmit deputāti lūdz iekļaut Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtībā jautājumu par deputāta Ulda Veldres atbrīvošanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un izskatīt šo jautājumu sadaļā, kurā ir jautājumi par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī lēmuma projekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Tātad iekļaujam to pēc jautājuma par Viktora Dinēviča ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt šīsdienas sēdes izsludinātajā darba kārtībā grozījumu — izslēgt 9. jautājumu (likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””). Vai ir iebildumi pret šo ierosinājumu? Iebildumu nav. Tātad darba kārtības 9. jautājums tiek svītrots.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut 30. novembra, acīmredzot šeit tehniska kļūda, Saeimas plenārsēdes darba kārtībā kā 6. darba kārtības punktu, kā pirmo darba kārtības trešajā sadaļā likumprojektu “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” — Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi trešajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā? Iebildumu nav. Tātad to iekļaujam trešajā sadaļā kā pirmo jautājumu.

Un vēl viens iesniegums no desmit deputātiem: “Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 65. pantu, ierosinām 30. oktobra Saeimas sēdē noteikt debatēm laiku: piecas minūtes pirmo reizi un divas minūtes otro reizi.” Vai kāds vēlas par šo priekšlikumu runāt par vai pret šo priekšlikumu? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par desmit deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 15, atturas — 4. Priekšlikums un lēmums pieņemts.

Sākam izskatīt sēdes darba kārtību. Pirmā sadaļa — Prezidija ziņojumi. Pirmais jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” . Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Urbanoviča, Staša, Dozorceva, Jurkāna un Lujāna iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par vai pret šo jautājumu? Par vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu! Es atvainojos... Tas ir par nākamo jautājumu. Tātad par pirmo jautājumu runāt neviens nevēlas.

Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 36, atturas — 17. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Par šo likumprojektu vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Tautas kustība “Latvijai” ar šo likumprojektu aicina Saeimu pievērsties tādam jautājumam kā iedzīvotāju noguldījumu, ko tie ir zaudējuši inflācijas rezultātā, kompensēšanai. Mēs ļoti labi zinām to, ka mēs esam dzīvojuši kādreiz vienā sistēmā, un tagad ir bijusi pāreja uz otru sistēmu, un diemžēl šī pāreja ir bijusi ārkārtīgi sāpīga ļoti lielam cilvēku skaitam, ļoti liels cilvēku skaits ir uzkrājuši savus noguldījumus, un sistēmas maiņas rezultātā un arī inflācijas rezultātā šie cilvēki ir šos savus uzkrājumus praktiski zaudējuši. Un tas būtu valsts pienākums — tomēr padomāt par to, kādā veidā šiem cilvēkiem šos te... faktiski valsts politikas rezultātā radušos zaudējumus kompensēt. Un šeit mēs piedāvājam izskatīšanai vienu ideju, ka varētu šos noguldījumus kompensēt privatizācijas sertifikātu veidā. Mēs saprotam to, ka pašreizējā realitāte ir tāda, ka Finansu ministrija naudu šim pasākumam neatradīs, jo acīmredzot negribēs atrast, bet tas, ko arī šādā situācijā varētu izdarīt, varētu veikt šo kompensāciju privatizācijas sertifikātos.

Man būtu lūgums nodot šo likumprojektu komisijām, lai pēc tam komisijā tas varētu tikt izvērtēts un, ja nepieciešams, veidot kādas alternatīvas, bet neatteikties mums vispār no tā, ka mēs skatām šo jautājumu par iedzīvotāju zaudēto noguldījumu kompensāciju. Tātad šeit mums pastāv šīs reālās iespējas, tas, ko mēs esam piedāvājuši, tā ir viena šāda reāla iespēja, un es uzskatu, ka mums tas ir kā valsts pienākums — šo jautājumu tomēr risināt. Es aicinātu nodot šo likumprojektu komisijām. Paldies!

Sēdes vadītājs . Vai kāds vēlas runāt pret? Pret runāt neviens nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumi deputātiem ir. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Saeimas Prezidija atzinumu — nodot deputātu Čerāna, Kostandas, Mauliņa, Kušneres un Liepas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 27, atturas — 18. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Runāt neviens nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo Saeimas Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu vienošanos ir lēmuma projekts “Par deputāta Māra Grīnblata ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā” . Vai deputāti ir pieteikušies debatēs par šo jautājumu? Nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu — ievēlēt deputātu Māri Grīnblatu Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 4, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu — lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam” . Tātad saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 58. pantu kā pirmais ārpus kārtas šajā jautājumā vārdu lūdz tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Lūdzu!

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs). Cienījamie deputāti un desmit neuzticības prasītāji! Es domāju, ka tautai ir jāzina savi varoņi, un es tomēr nosaukšu to deputātu uzvārdus, kuri prasa izteikt neuzticību tieslietu ministram. Vēl jo vairāk tāpēc, ka to klausās Latvijas Radio un diezgan lielas sabiedrības daļas interese ir pievērsta šim procesam. Tātad — Lujāns, Valdmanis, Deņisovs, Urbanovičs, Bartaševičs, Ādamsons, Saulītis, Strods, Kreituss un Bekasovs.

Pārdomas rosinošs ir apstāklis, ka nevienam no neuzticības teicējiem, cik man zināms, nav jurista izglītības, taču tie uzsver savu kompetenci jurisprudencē. Īpaši tieslietās. Tas tiešām ir pārdomas rosinošs apstāklis. Diemžēl Latvijā ir kaut kam jānotiek, lai par to varētu runāt un panākt attiecīgus grozījumus lietas labā.

Pateicos par iespēju informēt jūs par stāvokli Latvijas tiesās un nepieciešamajiem pasākumiem, lai situāciju uzlabotu.

Nepilnu divu gadu laikā, kopš esmu tieslietu ministrs, savā ziņā ideālistiskās ticības dēļ tiesu varas neatkarības principiem man nācies vairākkārt klusēt. Kaut gan ne vienu reizi vien esmu vēlējies izteikt savu viedokli. Stāvēt malā un klusēt šādā situācijā ir tas pats, kas līdzdalība nejēdzībās, kas notiek mūsu acu priekšā.

14. oktobrī nolēmu neklusēt un aicināt visus trīs varas zaru pārstāvjus domāt un darīt, ne jau tikai runāt par šīm lietām. (No zāles: “Sen jau vajadzēja!”) Panākt grozījumus pastāvošajā likumdošanā, arī budžetā, ar nolūku vienlaicīgi paaugstināt tiesnešu atbildību un arī materiālo un finansiālo nodrošinājumu. Kā arī ar nolūku nepieļaut tālāku tiesu varas un arī pārējo valsts varas zaru lejupslīdi un neuzticēšanos, sabiedrības neuzticēšanos valsts varai kā tādai.

Jau vairākus gadus presē ir regulāri pārmetumi tiesnešiem sakarā ar drošības līdzekļu maiņu. Neapmierinātību ar lēmumiem par drošības līdzekļu maiņu pauž arī prokuratūra un policija. Noziedznieku aizturēšanā, apcietināšanā, izziņas un izmeklēšanas procesā ieguldītais laiks un darbs ir patērēts veltīgi, jo pēc neilga laika apsūdzētie vai tiesājamie tiek atbrīvoti. Viens no iecienītākajiem iemesliem, kādēļ šie apsūdzētie vai tiesājamie tiek atbrīvoti, ir viņu veselības stāvoklis. Bieži vien pat gadās kuriozi, ka viņu civillaulātie vai, kā tautā saka, civilsievas vai civilvīri ir vājā veselības stāvoklī, un tāpēc šie apsūdzētie vai tiesājamie no apcietinājuma nokļūst mājas arestā. Turklāt veselības stāvoklis parasti pasliktinās gluži negaidīti, kā tas bija arī šajā gadījumā. Dīvaini ir arī tas, kas pārsvarā gadījumu drošības līdzekļa maiņa piemērota tieši apsūdzētajam vai tiesājamajam par smagiem noziegumiem, kā arī personām, kuras iepriekš jau vairākkārt ir bijušas tiesātas un sodītas. Sabiedrībā tiek diskutēts par to, kādu motīvu vadītas dažkārt rīkojušās tiesas, mainot drošības līdzekli. Tiek minētas versijas, ka tā varētu būt likuma neievērošana vai pat vienkārši nezināšana. Taču visbiežāk minējuma formā tiek spriests par ietekmīgu personu spējām likt lietā savu naudu un ietekmi vajadzīgajās aprindās. Daudzi apgalvo, ka šāda uzskatu paušana grauj tiesu varas prestižu.

Publikācijas lielākajos Latvijas laikrakstos 1996. un 1997.gadā. Šajās publikācijās izskan pārmetumi ne tikai tiesnešiem, bet Tieslietu ministrijai tieši par klusēšanu un sava viedokļa...

Sēdes vadītājs . Es atvainojos, Rasnača kungs, jūsu runas laiks ir beidzies. Ja jūs vēlaties, jūs varat lūgt Saeimai pagarināt runas laiku. (Aplausi.)

Dz.Rasnačs . Godātie deputāti, es esmu gatavs samazināt šo runas laiku, bet es vēlētos pateikt vismaz konstatējošo daļu.

Sēdes vadītājs . Cik minūtes jūs vēlaties?

Dz.Rasnačs . Vismaz rezultatīvo daļu.

Sēdes vadītājs . Cik, lūdzu?

Dz.Rasnačs . Trīs minūtes.

Sēdes vadītājs . Trīs minūtes. Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par runas laika pagarināšanu tieslietu ministram par trim minūtēm. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 15, atturas — nav. Lūdzu, turpiniet!

Dz.Rasnačs . Ministru prezidenta un tieslietu ministra paziņojums šā gada 14.oktobrī bija nepieciešams, lai pievērstu tiesnešu, deputātu un ministru uzmanību. Arī sabiedrības uzmanību, ka ir pienācis pēdējais laiks pārskatīt Likumu par tiesu varu un tiesnešu disciplinārās atbildības normas. Kā arī ir pienācis pēdējais laiks pārskatīt tiesnešu un tiesu darbinieku kā paaugstinātas korupcijas riska zonas atalgojuma politiku. Par šiem jautājumiem valdībā ir bijuši ziņojumi šo divu gadu laikā 32 reizes. Ir veikta vesela virkne pasākumu, lai situāciju uzlabotu, taču rezultāts nebūt nav tuvs tam, kādu mēs vēlētos.

Domāju, ka no sabiedrības norobežota, korporatīva tiesu vara ir tieši tas, kas ir vajadzīgs pārsvarā korumpētajām varas struktūrām. Tieši, lai šī korporatīvā, norobežotā tiesu vara saglabātos, šis finansējums bieži vien arī netiek dots.

Absolūti lielākā daļa no tiem, kas šodien pieprasa demisiju, 1996.gadā balsoja pret grozījumiem budžetā. Pret finansējuma palielināšanu. Demokrātiskās, tiesiskās valstīs no 80% līdz 95% finansējuma ir atalagojuma finansējums tiesā. Latvijā tas ir no 65% līdz 70%. Es tiešām pateicos par šo iespēju šeit runāt, un es ceru uz jūsu atbalstu arī budžeta veidošanā. Īpaši uz to deputātu atbalstu, kuri tik kvēli šodien iestājas par tiesu neatkarību. Es tiešām ļoti ceru, ka viņu iestāšanās ir patiesa vēlme, nevis kāda cita virzīta ideja.

Man tiešām izbrīnu izraisa tas, ka tik ārkārtīgi kompetenti ir daudzi cilvēki, kuriem ir pilnīgi citas profesijas orientācija, tik daudzi ārkārtīgi kompetenti juristi ir uzradušies mūsu parlamentā. Tas tiešām nozīmē, ka mūsu parlamentā ir vērojama strauja zināšanu līmeņa izaugsme.

Un atgādināšu beigās pēdējo. Tā patiesība, kas tiks noskaidrota tiesā, un es esmu pārliecināts, ka tā tiks noskaidrota, novedīs mūs arī pie tā rezultāta, kāpēc šodien ir šis demisijas pieprasījums. Tas īsumā būtu viss, tātad ceru uz jūsu atbalstu tiesu budžeta veidošanā un arī grozījumu izdarīšanā Likumā par tiesu varu, par tiesnešu disciplināro atbildību un arī Kriminālprocesa kodeksā. Paldies par uzmanību, un turpinājums sekos nobeigumā.

Sēdes vadītājs . Nākamais debatēs runās Jānis Strods, Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

J.Strods (TKB). Godātie kolēģi, runās cilvēks, kuram nav juridiskās izglītības. Latvijas Republikas Satversmes 1.pants skan šādi: “Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika”. Ikvienā svešvārdu vārdnīcā var izlasīt, ka demokrātija ir valsts iekārtas veids, kas balstās uz tautas varu, uz brīvības un vienlīdzības principiem. Demokrātijā oficiāli atzīst vairākuma varu, ievērojot mazākuma tiesības, pilsoņu līdztiesību, augstāko likuma varu un varu dalīšanu.

Rasnača kungs, klausieties! Ar ko domāta ir likumdošanas vara, izpildvara un tiesu vara? Mūsu valstī dažiem politiķiem diemžēl ir diezgan pavājas zināšanas tik elementārā jautājumā kā varu dalīšana. Tieslietu ministrs Rasnača kungs vai nu ir aizmirsis par šo lietu, vai arī neko nav dzirdējis, padomju juridiskajās skolās mācoties, vai arī nav lasījis nevienā Rietumu autoru grāmatā par tādu izcilu personību kā Šarls Monteskjē, kurš jau pirms 250 gadiem — 1748.gadā uzrakstīja savu slaveno darbu “Likuma gars”, kurā formulēja varas dalīšanas principus, kuri garantēja ikviena indivīda personisko brīvību. Kā jau teicu, kopš šā laika ir pagājuši tieši 250 gadi, un uz šo principu ieviešanu balstās visu Rietumu demokrātisko valstu sasniegumi — gan ekonomikā, gan sociālajā sfērā, gan citās. Diemžēl mūsu valstī — Latvijā — varas dalīšanas jautājuma izpratne mūsu tieslietu ministram nav. Tieslietu ministrs Rasnača kungs ir sajaucis divas lietas, lai gan viņa ieņemamā amata nosaukumā ir vārds “tiesa”, tas ir, “tieslietu”, diemžēl viņš šoreiz nepārstāv tiesu varu, bet viņš ir tāds pats ministrs kā ikviens cits Ministru kabineta loceklis un pārstāv šajā gadījumā otro varu — izpildvaru. Ar saviem politiskajiem paziņojumiem attiecībā uz tiesas procesu Laventa lietā tieslietu ministrs ir būtiski pārkāpis, iejaucoties citas tiesu varas kompetencē, Satversmes, manis jau augstāk minēto, es uzskatu, galveno — 1.pantu, un tāpat ir rupji pārkāpis arī 83.pantu, kurš skan: “Tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti.” Tieslietu ministra paziņojumi ir bijuši atklāts, publisks un tiešs spiediens uz tiesu varu. Savādāk es to neizprotu. Arī to nemaz nevar izprast. Līdz ar to Rasnača kungs ir rupji pārkāpis valsts pamatlikuma vairākus pantus, un es aicinu atbalstīt neuzticības izteikšanu tieslietu ministram Rasnača kungam. Paldies!

Sēdes vadītājs . Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Skatoties uz šodienas balsojumu par to, kā samazināt runu laiku un kā iedot Rasnača kungam pāris liekas minūtes, var saprast, ka 57 deputāti kārtējo reizi ir saskaņojuši savus viedokļus, un balsojums jau gandrīz ir noteikts.

Es tomēr gribētu izteikt gan savu, gan arī frakcijas viedokli. Tautas saskaņas partijas frakcija kategoriski izsaka protestu pret tieslietu ministra Dzintara Rasnača rīcību, ka viņš, aizstāvot tiesu varas institūciju, rupji pārkāpj mūsu valsts konstitūciju. Šis fakts liecina, ka apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija, kuras pārstāvis ir Rasnačs, ar antidemokrātiskām metodēm tiecas realizēt voluntārisma politiku. Tautas saskaņas partijas frakcijā sašutumu izsauc virkne faktu, kas liecina par Dzintara Rasnača kā jurista klaju neprofesionālismu, kā arī par Tieslietu ministrijas pamatuzdevumu un ministra pienākumu nesaprašanu, ko arī Rasnača kungs šodien labi pierādīja, kā mēs dzirdējām viņa īpatnējo tieslietu ministra traktējuma viedokli. Dzintars Rasnačs izdarīja rupju spiedienu uz tiesnesi un piesēdētājiem, kuri izskatīja jautājumu par avīzes “SM Segodņa” izdošanas licences nelikumīgu nodošanu trešajām personām. Šajā gadījumā tika nodemonstrēts tiešs pārkāpums, saskaņā ar kuru licence nedrīkstēja tikt nodota trešo personu lietošanā, bet tā bija jāanulē. Taču Dzintara Rasnača tiešā ietekmē tiesa pieņēma nelikumīgu lēmumu. Interesanti, ka Dzintars Rasnača kungs pats lieliski saprot, ka rīkojies pret likumdošanas normām, neatbildot uz krievu vecticībnieku kopienas pieprasījumu — paskaidrot, kāpēc tiesa bez iemesla motivācijas atsaka reģistrēt reliģisku organizāciju. Dzintara Rasnača atbildē ir, ka saskaņā ar likumu viņam nav tiesību iejaukties tiesu darbā. No šiem diviem faktiem var secināt, ka Dzintars Rasnača kungs, pieņemot lēmumus, vadās nevis pēc likuma, bet pēc tā, kā viņam ērtāk to traktēt. Mums var jautāt: kāda mums ir daļa par krievu vecticībniekiem un krievu preses izdevumiem? Taču tādu jautājumu var uzdot cilvēks, kurš nesaprot mūsu sabiedrības specifisko struktūru.

Pirmkārt, iepriekšējās valdības tuvredzīgā politika nacionālo minoritāšu jautājumā, likumu manipulācijas rezultātā mūsu sabiedrība ir sadalījusies divās nometnēs. Praktiski tas izpaužas tādā veidā, ka cittautieši tiek atstumti no piedalīšanās mūsu valsts politiskajā dzīvē, kas savukārt ir klajš cilvēktiesību pārkāpums. Atstumtā un pazemotā, daudzkārt publiski apsmietā sabiedrības daļa norobežojas. Pagaidām šīs divas nometnes tiek kūdītas viena pret otru (Starpsauciens: “Tu jau kūdi!”), bet dažu amatpersonu nenosvērtā rīcība var kļūt par to provocējošo faktoru, kas var izraisīt situācijas saasināšanos un izsaukt nekontrolējamus procesus. Vai mēs to vēlamies? Nē! Starp citu, nekontrolējamie procesi var izpausties tādā veidā, ka saniknotā, nabadzīgā tauta nosviedīs mūs un sāksies kārtējā revolūcija. Vai to mēs vēlamies? Nē!

Otrkārt. Nacionālās minoritātes, kas dzīvo šīs valsts teritorijā, ievēro šīs valsts jurisdikciju, tas ir, neskatoties uz netaisnīgo tiesību ierobežošanu, šī iedzīvotāju daļa pakļaujas valsts likumiem. Bez tam, katru mēnesi maksājot valsts kasē ieņēmumu nodokli no savas algas, šie cilvēki uztur mūs visus — visus deputātus, tajā skaitā arī kliedzēju Sinkas kungu un pārējos asprāšus. Tas ir valsts cinisms, ka mēs, savācot no nacionālajām minoritātēm viņu naudu, nenodrošinām tām elementāru tiesību realizāciju.

Domāju, ka neviens nenoliegs, ka valsts pienākums būtu nodrošināt nacionālajām minoritātēm tiesību aizstāvību visos līmeņos.

Un beidzot, treškārt. Tieslietu ministra iejaukšanos tiesu varas orgānos var izskaidrot kā rupjus mēģinājumus uzurpēt varu valstī un gala rezultātā ieviest totalitāru režīmu. Ja nesodīts patrenējas krievu problēmās, Dzintars Rasnača kungs sāk iejaukties vispār nacionālajos jautājumos. Pilnīgi nepieļaujamā kārtā Rasnača kungs izdarīja spiedienu uz tiesnesi un tiesas piesēdētājiem, kas piedalījās bankas “Baltija” tiesas procesā. Rezultātā viss tiesas sastāvs atkāpās no visai valstij ārkārtīgi svarīgas lietas izskatīšanas. Un beidzot Dzintars Rasnačs iejaucās Cietuma administratīvās komisijas darbībā, kas rekomendēja apspriest jautājumu par mūsu valstī vienīgā politiskā ieslodzītā — Rubika pirmstermiņa atbrīvošanu, kura atrašanos cietumā var uzskatīt par kaunu mūsu valstij. Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāti ir tālu no domas — veikt jebkādu protekciju kā Laventa, tā Rubika kungu lietā. Runa ir par principiālu likuma ievērošanu mūsu valstī. Par Satversmes ievērošanu. Šajā principiālajā jautājumā Rasnača kungs atrodas to starpā, kas veicina likuma neievērošanu.

Pat ja kāds sāk apgalvot, ka Dzintars Rasnačs divos pēdējos gadījumos izteicās kā privātpersona, tad tas apstiprina to, ka Rasnača kungs nevar pietiekami labi iedomāties savas darbības rezultātu. Tieslietu ministrs kā viens no augstākajiem valsts ierēdņiem sabiedrības acīs vienmēr ir oficiāla figūra. Ja cilvēks to nesaprot, viņam nav vietas valdībā. Valsti nevar pārvaldīt “sētas komanda”. (No zāles deputāts J.Sinka: “Tev līdz Rasnačam tālu...”)

Ne tikai tieksme pēc patvaļas un iztēles trūkums raksturo Latvijas tieslietu ministru. Kā privātpersona viņš iejaukts...

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

M.Lujāns. Es arī palūgšu, tāpat kā tieslietu ministrs, vēl tikai vienu minūti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!

M.Lujāns. ... ka, Sinkas kungs, ārzemēs ir lielāks klusums...

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, izšķirsim jautājumu par runas laika pagarināšanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par runas laika pagarināšanu deputātam Lujānam par vienu minūti. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 9, atturas — 8. Lēmums ir pieņemts.

M.Lujāns. Paldies! Kā privātpersona viņš ir iejaukts dzēruma kautiņā, kas notika šā gada Līgo svētkos. Toreiz lietu pacentās pieklusināt, bet fakts paliek fakts, un ne velti šeit tika minēta “sētas komanda”, kas arī šodien skaļi klaigā, jo tieši tādiem primitīviem kolektīviem raksturīga dzeršana, kautiņi un narkomānu patvaļa. Rodas jautājums: vai tāds jurists kā Dzintars Rasnačs, jurists — šajā gadījumā pēdiņās, drīkst veikt tieslietu ministra pienākumus valstī, kuras tauta par demokrātiju samaksāja ar 50 gadiem totalitārā režīma? Atbilde var būt tikai viena — nē. Ņemot vērā augstāk minētos faktus, Tautas saskaņas partijas frakcija piedāvā izteikt neuzticību tieslietu ministram Rasnačam, un es šajā gadījumā varu pateikt, ka mēs kā opozīcija nepretendējam uz jūsu posteni. Cienījamā “Tēvzeme”, nomainiet šo neizdevušos figūru kaut vai ar kliedzēju Sinku, varbūt rezultāts būs lielāks un būs zālē vairāk klusuma. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Saulītis, Tautas kopa “Brīvība”.

A.Saulītis (TKB). Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Godājamais Rasnača kungs! Es domāju, ka Latvijā vismaz vēl 10—15 gadus ar jurista izglītību nevajag lepoties, jo jūsu skolotāji bija tie, kas tiesāja Astru, Silaraupu un citus disidentus. Juridiskā šī sistēma, kā skolnieks jūs esat, un arī, cik es atceros, pašā atmodas sākumā jūs uz īsu brīdi iestājāties kompartijā, šī sistēma tieši sagatavoja tiesisko aspektu, lai pilnīgi veiktu genocīdu pret mūsu tautu. Bet es domāju — tā ir cita lieta, par to es nemaz negribēju runāt, un tāpēc vienkārši iesaku — nelepojaties ar padomju jurista izglītību. Šai izglītībai nav nekādas vērtības tāpat kā padomju vēsturniekam, tāpat kā zinātniskajam grādam ateismā un citās pseidozinātnēs, holastikās, varētu teikt.

Nākošais punkts. Es gribu atgādināt, ka nevienā totalitārā valstī nekad nebija kaut kādas politiskas prasības, visus, arī Astras kungu, arī citus disidentus tiesāja pēc kriminālām lietām, un šeit es arī saskatu tendenci. Man nepatīk tendence, kad viena augsta amatpersona atļaujas iejaukties vissvētākajā sakrālajā lietā — tiesu varā. Esot Dānijā tagad seminārā par Eiropas Savienību, mēs uzdevām jautājumu, vai tāda situācija ir iespējama vispār, ka tieslietu ministrs komentē tiesu varas kaut kādu darbību vai rīcību. Cilvēks bija pilnīgi apjucis, lektors bija pilnīgi apjucis, viņš bija otrā ranga valsts augsta amatpersona, viņš tad izdarīja pauzi, nopūtās — viņš saka: nu, ministram būtu jādemisionē trijās dienās pēc tādām lietām, bet mēs sakām — arī Ministru prezidents ir iejaukts šajā lietā, tad cilvēks saķēra galvu, viņš saka, nu, tādi gadījumi bija vācu okupācijas laikā Dānijā varbūt, bet pārējos 200 gados viņš neatceras. Tāda ir realitāte.

Vēl viena lieta. Es ļoti labi saprotu arī Lujāna kungu un citus kungus, kas ir satraukušies, jo tik tiešām šāda situācija, kad politiskas amatpersonas atļaujas izteikt viedokli par kaut kādu procesu, tas jau sāk atgādināt arī nacionālsociālisma laikus, tad jau arī nebija kaut kādi politiski ienaidnieki, bet bija arī pie komunistiem, bija ebreju kaitnieki vai tautas labumu noēdēji un tā tālāk. Es šādu rīcību, ka tiek meklēti ienaidnieki, kad politiski atbildīgas augstākās amatpersonas veic nevis konkrētu darbu, bet nodarbojas ar nožēlojamu populismu, pie tam es nepievērstu uzmanību, ja tas būtu tikai populisms, ja solītu paaugstināt pensijas vai kaut ko citu, bet šis populisms grauj cilvēku tiesisko apziņu, grauj uzticību tiesai, tāpēc man pilnīgi nav pieņemama tāda lieta, un es uzskatu, ka mazākais, protams, ka Krasts arī ir to teicis, ka ir izteicis domu, ka ir jāatbalsta iejaukšanās no valdības tiesu varā. Protams, varbūt šodien nevajadzētu šaut ar lielgabalu, varbūt nevajadzētu prasīt visas valdības demisiju ar Krastu priekšgalā, bet, manuprāt, tieslietu ministrs šodien ir pelnījis to, ka mēs izsakām viņam neuzticību un es domāju, ka valdība, arī tāpat “Tēvzemei un Brīvībai”, kaut vai Sinkas kungu es piekristu, ka liktu šeit, lai arī man ar viņu ir dažādas domas, bet tomēr Oksfordas izglītība ir Oksfordas izglītība, nevis padomju juristu neklātienes īsais kurss. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es, protams, atkal gribu uzrunāt opozīciju, lai gan apelēt pie viņu godaprāta ir veltīgi, un arī klausītājus, lai viņi kārtējo reizi saprastu, kas Saeimā ir kas. Pirmkārt, cienījamā opozīcija, vai jūs esat tik naivi, ka jūs domājat, ka jūs panāksit Rasnača kunga, tāpat kā Zīles kunga, demisiju? Ja jūs tā domājat, tad jūs esat tik naivi, ka jums politikā vispār nav ko darīt. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Ja jūs patiešām pieprasāt šo cilvēku demisiju, tad jūs nodarbojaties ar kaitniecību, jo tas nozīmē, ka jūs gribat, lai visvisāda veida blēžus, krāpniekus, zagļus neņemtu ciet, un, kad viņi paņemti, tad viņi jālaiž brīvībā. Vai jāizdara tāda situācija, ka viņi varētu pilnīgi aizbēgt uz ārzemēm, un tā tālāk. Tieši to jūs vēlaties. Un, godīgi sakot, jau sen, daudzu gadu gaitā no iepriekšējiem tieslietu ministriem jau sen bija vajadzīga attiecīgā rīcība un arī Saeimai likumu labojumos, lai šāda patvaļa, kāda notiek tiesu praksē, neturpinātos. Jā, tā patiešām ir patvaļa! Tā nedrīkst būt, un sen jau vajadzēja reaģēt uz šādām lietām, un tagad, kad beidzot Krasta kungs un Rasnača kungs izsaka savu viedokli, jūs metaties viņam stilbos. Vai tas ir normāli, cienījamie kolēģi? Es visvairāk brīnos par Ādamsona kungu, Kreitusa kungu, es saprotu, ka Valdmaņa kungs dzīvo aizvien vēl miglā un neko nesaprot, bet šādi vīri kā Ādamsona kungs — bijušais iekšlietu ministrs, jums gan vajadzēja saprast un zināt, kāda šodien ir tiesu sistēma. Vai tur viss ir kārtībā? Nē, tur nav kārtībā, un, cienījamie Saeimas deputāti, tas, ka mēs apstiprinām tiesnešus uz mūžu, nav normāli, tas ir jāpārskata. Šodien, kad valsts tikai veidojas, kad ir pārejas periods no komunisma uz normālu saimniekošanu, uz normālu iekārtu, nevar tiesnešus ievēlēt uz mūžu. Un tagad es gribētu pateikt lielajiem demokrātijas un brīvības mīlētājiem Saulīša kungam, Valdmaņa, Stroda, Rubina un tā tālāk — jūs atcerieties, kā jūs mīlējāt demokrātiju tad, kad jūs kliedzāt un prasījāt, Perepjolkinu aizstāvot, lai Perepjolkins, kurš apmānīja tantiņas un nopirka par sviestmaizi ostas zemes, jūs aizstāvējāt. Kāpēc jūs aizstāvējāt, jūs, lielie demokrāti un brīvības cīnītāji? Tāpēc, ka jūs saņēmāt kukuli, jūs šodien vizināties Perepjolkina dāvinātajā džipā. Paklausieties, nu taču vajag kaut kādai realitātei būt! (No zāles: “Kāda tev māja ir...”)

Un nobeigumā. Kāpēc opozīcija tik briesmīgi trako šodien? Kāpēc viņa tik briesmīgi trako? Tāpēc opozīcija trako, ka viņi cerēja, ka šī valdība, ka šai valdībai neveiksies, bet viņi redz, ka šī valdība strādā normāli, stipri normāli, es gribētu sacīt, un tagad viņi ir uztraukušies, ka, šādi strādājot valdībai, viņiem uz nākamām Saeimas vēlēšanām nekas nespīd, un tagad viņi dara visu, lai traucētu valdībai un Saeimai strādāt. Cienījamie kolēģi, es aicinu jūs saprast un nenākt tribīnē, ja jūs gribat, nobalsosim par šo demisiju, bet netērējiet Saeimas laiku. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Viktors Kalnbērzs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Kalnbērzs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais Čepāņa kungs! Augsti godātie deputāti! Es esmu viens no Baltijas bankas krīzes upuriem un nekādā ziņā es negribu attaisnot jebkuru, kurš veidoja to krīzi. Upuri bija milzīgi, bet es uzskatu, ka šajā gadījumā Laventa kungs nekad nevarēja būt viens, kurš izveidoja šo situāciju. Viņam bija, vārdu sakot, domubiedri, un varbūt arī no pazīstamiem mūsu valstsvīriem. Kas attiecas uz Tabūna kunga teikto, ka opozīcija ir ļoti naiva, es teikšu — mēs neesam tik naivi. Un mēs saprotam, ka daži vēlas Laventa kungu novākt no skatuves, praktiski viņu iznīcināt, apklusināt, lai viņš neko nerunātu, un tad gali būtu ūdenī. Vēl pirms krīzes man bija iespēja ar Laventa kungu tikties,un tur toreiz nebija nekādas pat domas par to krīzi. Es piedāvāju viņam manā skatījumā lielu medicīnisko programmu, bet Laventa kungs bija atturīgs, teica, ka pašreiz tautas stāvoklis ir tāds, ka mana programma nebūtu reāla, un viņam jākārto lieli aizdevumi Mārim Gailim un citiem kungiem (Starpsauciens: “Kuriem?”), un, vārdu sakot, viņš nav spējīgs mani atbalstīt. Nu, tas, kas bija, tas bija, bet mēs zinām, ka, ja cilvēks dod parādā lielu summu, tad tas ir ļoti bīstami, lai neatdotu to parādu, vienkārši dažreiz likvidē to cilvēku. Man bija gadījums, kad es operēju vienu noziedznieku, un es zināju, ka noziegums bija ļoti smags un tam noziedzniekam noteikti piespriedīs nāvessodu, bet man bija kā ķirurgam lūgums darīt visu, lai viņš izveseļojas. Es viņu operēju, mēs pielietojām vismodernākās antibiotikas, un tad mēs viņu izglābām, viņš tika tiesāts, un beidzās tā, kā bija prognozēts. Viņš tika nošauts, bet tomēr tiesa ir bijusi. Un šajā konkrētajā gadījumā, man liekas, ir mēģinājums darīt visu, lai Laventu uz mūžu apklusinātu. Un man liekas, ka tad, kad veselības stāvoklis viņam bija ļoti smags, tiesnese Saulītes kundze rīkojās ļoti pareizi kā no juridiskā viedokļa, tā arī no humānā viedokļa, un es gribu vēlreiz atgādināt, Rasnača kungs teica, ka mēs esam juridiski analfabēti. Nu es negribu pierādīt pretējo, bet tiešām, ko Saulīša kungs teica, mēs tikko 20 deputāti bijām Dānijā. Un Dānijas eksperti šausminājās par to, ka... (No zāles deputāts J.Vidiņš: “Nu bija taču...”)

Sēdes vadītājs . Godātie kolēģi, es lūdzu uzvesties korekti! (No zāles deputāts Lujāns: “Vidiņ, nemelo!”)

V.Kalnbērzs ... šausminājās par to, ka tādus izteicienus var atļauties tieslietu ministrs un arī Ministru prezidents. Es uzskatu, ka pašreiz jādara viss, lai Laventa kungs būtu spējīgs runāt un atklāt visus tos, kas ir krīzes dalībnieki. Un šinī gadījumā tas, ko dara valsts ministrs un premjerministrs, tas ir nosodāmi, un es uzskatu, ka jābalso par tieslietu ministra demisiju.

Sēdes vadītājs . Paulis Kļaviņš, LZS, KDS un LDP frakcija.

P.Kļaviņš (LZS, KDS, LDP). Godājamie deputāti! Temats par tiesu varu ir tiešām tik svarīgs, ka savā ziņā varam pateikties par šo iespēju šodien par to diskutēt. Bet man gribētos šo varu, tiesu varu, tomēr nosaukt par tiesu nevaru. Un tā ir mūsu valsts vislielākā nelaime. Es savos daudzajos mūža gados esmu pieredzējis, ka valsts pēc pilnīgas sagrāves karā no drupām uzceļ plaukstošu saimniecību, rada labklājību, apbrīnu citu valstu vidū, un tas notiek tikai uz tiesiskas valsts iekārtas pamatiem. Tur, kur tiešām tiesai ir vara un likumiem ir spēks, tur var runāt par īsti tiesisku valsti. Tikmēr, kamēr mēs turpināsim runāt tikai par ekonomiju un nesakārtosim savu tiesu sistēmu, mēs ilgi, ilgi vēl ar nabadzību sitīsimies un netiksim uz priekšu, jo nav tāda piemēra pasaulei, ka ir iespējams izveidot labklājīgu valsti, ja nav stipras tiesību sistēmas. Un mūsējā ir diemžēl ļoti vāja. Iemesli ir dažādi. Zemās tiesnešu algas ir viens ļoti nopietns iemesls. Tiesnešu neaizsargātība varētu būt otrs iemesls. Kurš gan garantē par tiesneša dzīvību un drošību, ja viņš nerīkojas tā, kā tas ir iespējams, ka noziedzīgā pasaule viņam draud?

Arī par Laventa kungu būsim atturīgi spriest, kur viņš ir drošāks — ieslodzījumā vai brīvībā. Var izrādīties, ka ieslodzījuma vietā viņam ir vislielākā drošība. Tādi piemēri ir.

Cienījamam kolēģim Saulīša kungam gribētu atgādināt, ka dāņu ekspertiem, runājot par tiesu varu un tās neatkarību, ir pilnīgi cits priekšstats par sakārtotību valstī, nekā tas ir pie mums. Šinī gadījumā jau nav runa tikai par vienu gadījumu, kad atlaiž kādu tiesājamo mājās un citu, tā sakot, aizturēšanas līdzekli piemēro, tas ir tikai vienas ķēdes beidzamais punktiņš.

Un visbeidzot es gribētu teikt, ka, lai nu kā, mēs nedrīkstam sagaidīt, ka politiķiem vairs nav tiesību izteikties par tiesu varu. Kāpēc tieši lai tieslietu ministram būtu jāklusē, it kā viņam būtu uzpurņi uzlikti un viņš nedrīkstētu runāt? Vai tad viņš pavēli izdeva? Vai no viņa nāca kāds rīkojums uz tiesu? Vai tad tiesu vara nav tik spēcīga, ka var panest kritiku, ja jūtas pareizībā un ja ir taisnība viņas pusē? Un tieslietu ministrs lai nerunātu vienkārši, lai klusētu. Bija beidzamais laiks, ka viņš runā. Un vēl ilgi būs par to jārunā. Varbūt beigsim tad, kad mēs būsim izkārtojuši dažus jaunus likumus un kad parādīsies tiešām tiesu jomā sakārtotība un uzticība tiesām, kura ir mūsu laikā zudusi bīstamā līmenī. Tātad es pilnīgi atbalstu to, ka mūsu tieslietu ministrs un premjers tiek apstiprināti un turpina strādāt, un nekāda neuzticības izteikšana šinī gadījumā nav pamatota.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es domāju, mēs visi skaidri saprotam. Vismaz lielum lielais vairākums, ka ar tiesām un tiesnešiem Latvijā nav viss kārtībā. Tātad ir jādomā par to, kā stāvokli mainīt. Protams, ir jautājums — ko darīt? Jo ir mums mūsu Satversme, un tā paredz tiesnešu neatsaucamību. Un mēs šeit aizklāti balsojam par ļoti daudzām tiesnešu kandidatūrām. Tātad šeit ir jautājums. Protams, tiesiska valsts ir jāsaglabā, un arī par to diez vai kāds šaubās. Taču mēs nedrīkstam šinī posmā (es to tomēr nosauktu par kaut kādu sakārtošanas laika posmu) pieļaut kaut ko tādu, ko varētu nosaukt par visatļautību, absolūtu nekontrolējamību. Un līdz ar to, neapšaubāmi, ir nepieciešami grozījumi vairākos likumos, ir nepieciešamas stingrākas prasības un lielāks laika posms, kurā novērtēt iespējamo tiesnešu kandidatūru. Ir nepieciešama lielāka tiesnešu atbildība par viņu veikumu. Bet tas ir darbs pie attiecīgajiem likumiem. Runa ir par šodien notiekošo. Vai mums turpināt akli sekot tiesas procesam, svarīgam tiesas procesam, kā, piemēram, šim, saistītam ar bankas “Baltija” lietām. Pēc tam plātīt rokas kārtējo reizi, kā tad nu tā atkal ir noticis. Es atgādināšu kliedzošu notikumu — piedzēries cilvēks sabrauc līdz nāvei absolūti nevainīgu, netālu stāvošu cilvēku, un praktiski vienkārši netiek sodīts vispārīgi. Atgādināšu gadījumus, kad arī tā saucamajā mājas arestā atrodošās personas, kuras bija ārkārtīgi svarīgi liecinieki, vienkārši pazuda no Latvijas, un varbūt visi to jau ir aizmirsuši.

Tad ko? Gaidīsim atkal kārtējā tiesas procesā, lai ar to beigtos, un atkal šūposim galvas. Varbūt tomēr riskēsim un izteiksim savu viedokli. Tā nav iejaukšanās tiesas procesā. Vai tiešām tiesas procesa laikā tiesnesis dara savu darbu un pārējie vienkārši skatās? Viņiem nav nekādas tiesības reaģēt uz diezgan kliedzošo notikumu, uz šo te pārsteidzoši ātro drošības līdzekļu maiņu? Dabiski, jebkurš, un it īpaši tieslietu ministrs, ja viņš izteiks savu viedokli, viņš ārkārtīgi riskē. Jo viņš saņems brāzienu, neapšaubāmi, it īpaši no zināmām ieinteresētām aprindām, kuras, protams, ar satraukumu seko tam, kas notiek tiesas zālē. Un sekos arī uz priekšu. Rasnača kungs ir izvēlējies pēdējo — viņš ir izvēlējies to, ka nedrīkst būt vienaldzīgs pret notiekošo, jo lietas ir aizgājušas pārāk tālu. Un šāda veida tiesas procesi acīmredzot tikai ir sākums, jo tas, kas ir noticis iepriekšējos gados Latvijā, stingri prasās pēc vairākiem tiesas procesiem. Ne velti mēs šeit dibinām izmeklēšanas komisijas. Šī visatļautība ir jāpārskata un jāierobežo. Un tam ir jābūt galīgi skaidram. Un cilvēku, kurš ir izvēlējies, kurš ir riskējis tiešām ar savu ādu, kurš ir izvēlējies šo drošo soli, ka ir nepieciešams sekot tam, kas notiek tiesas zālē, šādu cilvēku, protams, uzreiz daži vēlas dzīt prom. Tas ir visvienkāršākais. Jebkurš, kurš iesāk kaut ko jaunu, ir jāpatriec. Un viss atkal būs pa vecam. Es aicinu balsot pret neuzticības izteikšanu Dzintaram Rasnačam.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es speciāli negatavojos, lai uzstātos jūsu priekšā, bet mani, godīgi sakot, izprovocēja gan tieslietu ministrs Rasnača kungs, gan arī Tabūna kungs.

Pirmkārt, Rasnača kungs pārmeta, ka mūsu parlamentā ir pārstāvēti ļoti maz juristi. Viņam ir pilnīga taisnība. Bet kāpēc tas tā notiek? Ļoti vienkārša iemesla dēļ. Tāpēc, ka mēs arī uz trešo lasījumu gatavojam ierobežojumus Vēlēšanu likumā, kā rezultātā balotēties nākošajās vēlēšanās varēs tikai advokāti. Nevarēs balotēties ne tiesneši, ne prokurori, ne policisti. Tieši tas ir viens no iemesliem, kāpēc parlamentā ir ļoti maz juristu, un visu cieņu gan Bišera kungam, gan Kaksīša kungam, gan Lagzdiņa kungam, bet viņi pēc saviem ieņemamajiem amatiem ir advokāti. Tas ir viens aspekts. Es gan neapstrīdu viņu kompetenci un negribu to darīt.

Otrs. Mēs bieži vien jaucam divas dažādas lietas. Uzskatām, ka visiem ir jācīnās ar organizēto noziedzību. Jā, tam varētu piekrist, bet aizmirstam, kāds ir tiesas galvenais uzdevums un kam ir jācīnās ar organizēto noziedzību un noziedzību vispār. Pirmkārt un galvenokārt tā ir Iekšlietu ministrijas kompetence un prokuratūras kompetence. Kāds ir tiesas galvenais uzdevums? Tiesas galvenais uzdevums sēdes laikā ir izvērtēt pierādījumus, ko iesniedz apsūdzība, un argumentus, ko iesniedz advokatūra, ko iesniedz advokāti. Un tad pieņemt lēmumu. Tiesa nav tā institūcija, kurai jācīnas ar noziedzību. Viņiem objektīvi jāmēģina izvērtēt fakti un jāpieņem lēmums. (No zāles deputāts Vidiņš: “Ieved kārtību!”)

Vai Latvijā mēs varam runāt par neatkarīgu tiesu varu? Acīmredzot — nē. Pusgadu atpakaļ, pēc tam, kad Vidavska lietā tika pieņemts diemžēl priekš valdošās politiskās elites lēmums, abi divi tiesneši, kuri pieņēma nevēlamu lēmumu valdošajai politiskajai elitei, netika apstiprināti parlamentā uz nākošo termiņu. Vai tā ir tiesas ietekmēšana vai nav? Es negribu runāt par Laventa lietu kā tādu. Bet, ja tieslietu ministrs atļaujas paziņot, neizpētot vēl visus faktus, neizvērtējot argumentus, ja viņš atļaujas pateikt, ka tiks ierosināta disciplinārlieta, es atvainojos, tā ir tīrā tiesu varas ietekmēšana. Tā ka šeit par kaut kādu tiesu neatkarību nevar runāt.

Runājot par budžetu, Tieslietu ministrijas budžetu un par tām problēmām, par kurām runāja arī Rasnača kungs. Cienījamie kolēģi, es varu apgalvot to komisijas vārdā, ka mēs ne vienu reizi vien esam lūguši Tieslietu ministriju iesniegt vienus vai otrus, vai trešos priekšlikumus. Un Aizsardzības un iekšlietu komisija bija viena no tām institūcijām, kura vienmēr ir atbalstījusi drošības struktūru budžetu, tajā skaitā arī Tieslietu ministrijas budžeta paaugstinājumu. Bet diemžēl pret šo budžeta paaugstinājumu balsoja lielākais vairākums šajā parlamentā. Un pats paradoksālākais, kas manī izsauca izbrīnu. Arī pozīcijas deputātu pārstāvji, uzstājoties no šīs tribīnes, paziņo, ka tiesu varu tiesneši mums ir korumpēti, ir aizdomas par vienu vai otru tiesnešu korumpētību. Ka tiesu sistēma ir jāmaina. Rodas viens cits jautājums — kas šos te divus gadus ir pildījis tieslietu ministra pienākumus? Kāpēc tad nav veikta neviena reforma, lai īstenotu to, par ko runāja no šīs tribīnes tieslietu ministrs? Kur tad ir problēma? Tādā veidā, kā mēģināja ievest šo kārtību tieslietu ministrs Rasnačs, tiesiskā valstī nav pieņemami. (No zāles deputāts Vidiņš: “Tu taču divus gadus biji iekšlietu ministrs.”) Un, ja mēs gribam iet uz tiesisku valsti, tad, es atvainojos, Vidiņa kungs, lūdzu... Iekšlietu ministra uzdevums, iekšlietu ministrijas uzdevums ir cīņa ar organizēto noziedzību un Tieslietu ministrijai... Izlasiet, lūdzu, likumu, kas reglamentē tiesu varas darbību!

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes pagājušas, Ādamsona kungs!

J.Ādamsons. Un, ja tieslietu ministrs var izteikt kā amatpersona tādus apgalvojumus, manuprāt, viņam nav vietā ieņemt šo amatu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Nepārprotami, tieslietu sistēma kā tāda Latvijā nav slikta. Bet acīmredzot grozījumi likumā “Par tiesu varu”, lai pastiprinātu tiesnešu disciplināro atbildību, ir nepieciešami. Te jau nosauca vairākus piemērus iepriekšējie runātāji, un jāsaka atklāti, ka, ja noziedznieku atbrīvo no cietuma izmeklēšanas laikā un viņš šajā laikā aizbēg, tad tas nav normāli. Ja par bandītismu, es atkārtoju, par bandītismu piešķir tikai tik ilgu sodu, cik noziedznieki jau nosēdējuši iepriekšējās izmeklēšanas izolatorā, un viņi smaidīdami atstāj tiesu zāli, tad tas arī ir nenormāli. Ja izmeklēšanas laikā atbrīvo no cietuma smagākā nozieguma pret valsti izdarītājus — naudas viltotājus, kā to tiesa izdarīja pagājušajā nedēļā, tad tas nav normāli. Un mēs nevaram pasīvi tikai stāvēt malā un tādējādi akceptēt visas šīs nebūšanas. Tiesnešu disciplinārā atbildība ir jāpastiprina.

Un es aicinu tieslietu ministru ne tik daudz runāt un kritizēt, bet, ņemot vērā savu ieņemamo amatu, arī sagatavot iespējamās izmaiņas attiecīgajos likumos un iesniegt tos valdībā un pēc tam izskatīšanai Saeimā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

J.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Es noteikti pievienotos opozīcijai un balsotu par Rasnača kunga atsaukšanu, ja viņš nebūtu reaģējis uz šo Laventa lietu. Protams, mēs varam runāt, daudzko runāt, bet kamdēļ es to darītu? Ja mēs apskatāmies socioloģisko analīzi par tiesu varu, kāda ir uzticība starp iedzīvotājiem septembrī, tad mēs redzam, ka neuzticas 60,7%, un kas nezina, vai uzticēties vai neuzticēties, tādu ir 6,9%. Tātad kopā 67% Latvijas iedzīvotāju neuzticas tiesai. Un tamdēļ Rasnača kungam jau sen vajadzēja pieņemt varbūt opozīcijas skatījumā tādus ekstremālus mērus, jo ir jāieved kārtība tiesus sistēmā.

Tagad, ja mēs runājam par profesora Kalnbērza uzdoto jautājumu Eiropas Savienības pārstāvjiem Kopenhāgenā aizvakar, tad tas jautājums, cienījamais profesor, bija mazliet citādāk, nekā jūs šeit to stādījāt. Vispirms jūs sākāt ar garu ievadu par to, ka pašreiz Latvijas Republikā ir radušies tādi apstākļi, ka psihiatriju var izmantot, lai izrēķinātos ar politisko pretinieku. Nu tas ir galīgi absurds. Man liekas, ka tie Dānijas pārstāvji pat īsti labi neaptvēra, ko jūs ar to domājāt. Un katrā ziņā jūs to jautājumu nostādījāt tā, ka Rasnačs ir mēģinājis iespaidot tiesas lēmumu, bet Rasnača paziņojums jau nāca pēc šī tiesas lēmuma. Viņš vienkārši izteica savu viedokli. Un tās ir divas dažādas lietas.

Un, cienījamie kolēģi! Es tomēr gribētu Saeimas Prezidijam, kas lemj jautājumus par komandējumiem uz ārvalstīm, pieiet mazliet nopietnāk pie šīm lietām. Man nav pieņemams tas, ka Lujāna kungs uzdod jautājumus Eiropas Savienības pārstāvjiem, ka viņi mūs kārdinot ar Eiropas Savienību, lai mēs tikai stājoties iekšā šinī otrajā PSRS līdzīgā veidojumā. Tie ir atklāti meli vai Eiropas sabiedrības dezinformācija.

Es katrā ziņā šo Rasnača demisijas pieprasījumu neatbalstu, un arī lūdzu visus kolēģus to neatbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Izziņai daru zināmu, ka Saeimas Prezidijs, apstiprinot vai neapstiprinot komandējumus, vadās pēc frakciju ieteikumiem, patstāvīgi lēmumi tur netiek pieņemti.

Jānis Jurkāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

J.Jurkāns (TSP). Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Rasnača kungs iesāka savu runu ar to, teikdams, ka... nosaukdams varoņus it kā pēdiņās, un nosauca uzvārdus, lai it kā tauta viņu uzvārdus zina, un tas, protams, bija pasniegts tādā ļoti negatīvā, ironiskā, sarkastiskā veidā. Es domāju, ka Rasnača kungam vajadzētu šiem cilvēkiem pateikt paldies par to, ka viņi ierosināja par šo jautājumu runāt, jo pēc būtības, Rasnača kungs, jautājums ir par demokrātiju Latvijā. Un Latvijā ir cilvēki, kas saprot, ka jūs kā ministrs, turklāt tieslietu ministrs, esat pārkāpis demokrātijas pamatprincipu, un, ja šī sabiedrība ir gatava par šiem principiem runāt, šos principus aizstāvēt, tad vispār ir jāpasaka paldies, un paldies Dievam, ka mēs šodien dzīvojam tādā sabiedrībā, kur par to var brīvi un atklāti runāt un arī mēģināt, piedodiet, gāzt tieslietu ministru, nebaidoties par to, ka kaut kas notiks.

Ja runājam vēl par būtību, Rasnača kungs, tad jūs pats minējāt, ka ir lielas problēmas ar tieslietu sistēmu Latvijā, un es vēl gribu atnākt atpakaļ pie jūsu runas sākuma, kur jūs teicāt, ka būtībā ir labi, ka tagad sabiedrība dzirdēs to, ko jūs teiksiet, un sabiedrība it kā dzirdēs to patiesību, ka te kādi desmit deputāti iestājas par kādiem blēžiem un nesaprot, teiksim, jūsu to cēlo nodomu, ko jūs izklāstījāt 14. oktobrī, bet, Rasnača kungs, mēs nedzīvojam kaut kādā slēgtā vidē, to dzirdēja arī Eiropā, to dzirdēja tās demokrātijas, tās civilizētās valstis, kurām jūsu rīcība ir antidemokrātiska, un jūs esat izdarījis vienu lielu morālu kaitējumu šai val-stij. Es domāju, ka jūs iznāksit tribīnē un runāsit par problēmām, kuras tika norādītas Eiropas Komisijas ziņojumā par Latviju, un kāpēc ar mums neiesāka sarunas, un, starp citu, lielākā problēma ir tieši tas nesakārtotais lauks, par ko jūs atbildat. Jūs nevienu vārdu par to nerunājāt, un neviens cits arī par to nerunā.

Un es neesmu par to, ka būtībā jāgāž Rasnačs vai kā citādi, būtībā jāgāž visa tā bezjēdzība un nekārtība, kas valda jūsu laukā, par ko jūs atbildat. Par to būtu jārunā, un par to te nerunā. Un nav jau svarīgi, jūs esat vai kāds cits būs no “Tēvzemei un Brīvībai” jūsu vietā, ja jūs, teiksim, būtu demokrāts diezgan un pateiktu— piedodiet, es tiešām saprotu, es esmu nogāzis vienu lielu podu un izdarījis Latvijai kaunu, es neesmu divu gadu laikā paspējis sakārtot to, kas man bija jāsakārto, es neesmu ticis galā ar savu uzdevumu, un tāpēc Latvijai ir lielas problēmas intergrācijā Eiropas Savienībā, un es to tagad saprotu, un es esmu darījis, ko es esmu varējis, bet tas nav pietiekami daudz, es aizeju, es dodu citam iespēju to darīt, jo man ir svarīga nevis mana personiskā kaut kāda labklājība jeb manas intereses, jeb partijas intereses, bet es valsts intereses nostādīšu augstāk, es apzinos, ko es esmu sadarījis, izdarījis, un es aizeju, un aizeju tieši šīs demokrātijas vārdā un šīs tieslietu sistēmas sakārtošanas vārdā. Tā darītu viens ministrs vienā civilizētā valstī, kas domātu par valsti un būtu valstiski noskaņots, nevis partejiski. Tā ir tā būtība. Un, ja te tas nenotiek, tad tikai tāpēc, ka te valda ļoti šauras partejiskas intereses, nevis valstiskas intereses. Paldies! (No zāles: “Demokrātija nav patvaļa!”)

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, Tautas kopa “Brīvība”.

G.Valdmanis (TKB) Prezidij, padomes pārstāvji un tautas pārstāvji! Šoreiz gan vārdi laikam ir vairāk priekš padomes pārstāvjiem. Jūs šeit valdāt, un jūs zināt to nekārtību, kas šeit notiek. Mēs to visi zinām, mēs to redzam, ko tauta domā par mūsu tiesas lietām. Bet kāpēc... kāpēc šitās padomes pārstāvji nekā nav darījuši? Tie paši cilvēki, Tabūna kungs un citi, ir sēdējuši jau vairākās Saeimās. Un itin nekāda kārtība nav ievesta. Nāk mājieni no varas vīriem, kā uz policiju... ka Dobeļa kungs var iet un piekaut puisi, ko policija tura... Nāk mājieni uz prokuroru. Nāk mājieni uz tiesnešiem. Un varas vīri panāk savu, vienalga, kā. Viņi kļūst bagāti, viņi ieceļ savus draugus uz mūžu kā tiesnešus un tā tālāk. Un tautā valda neizpratne — kā mēs varētu dzīvot šitādā džunglī, kur bandīti valda un kur mēs, Saeima, ieceļam cilvēkus uz mūžu kā tiesnešus, kurus mēs pat neesam redzējuši? Mēs nezinām, kas viņi tādi ir, bet mēs šeit lasām avīzē šodien “Neatkarīgajā Rīta Avīzē”, ka mēs pagājušomēnes apstiprinājām kādu Balodi, kurš tikko tika paņemts ciet par 500 latu kukuļņemšanu... bet par viņu jau bija daudz kas zināms pirms tam, bet mūsu padomes pārstāvji stūma uz priekšu šitos cilvēkus. Mūsu padomes pārstāvji apstiprināja Laventu kā bankas “Baltija “ prezidentu, mūsu padomes pārstāvji viņu finansēja, lai viņš varētu uzpirkt to tīklu, un tagad, skatieties, vēl kas notiek. Manuprāt, tas ir teātris. Viens atlaiž mājās, un viena politiskā partija grib pataisīt sev lielāku popularitāti ar to, ka tā it kā iebilst, bet nekā nepanāk. Spēlējam teātri, maldinām tautu. Mūsu zeme ir dziļā, dziļā nelikumības krīzē, valdības padomes pārstāvji nāk uz tribīni un to skaidro, bet neko nedara.

Kas ir jādara? Godājamais Tabūna kungs nāk un saka — jūs, kas tur opozīcijā, jūs baigi naivi politiķi, jūs nesaprotat, ka jūs nekā nepanāksit... (No zāles deputāts Tabūns: “Nevajag traucēt darīt!”) jo šitā padomju vara, kas ir mūs iedzinusi tik dziļā purvā, valda un turpina to purvu. Bet ko tad lai mēs darām, godājamais Tabūna kungs? Vienkārši nolemjam, ka mūsu tauta un mūsu zeme iet bojā, mēs tur itin nekā nevaram darīt, mēs nebūsim naivi, atļausim, lai iet vēl dziļāk bojā. Pasakat, godājamais Tabūna kungs, kas mums būtu jādara, lai ievestu kārtību? Bet šeit tie mājieni iet uz visām malām, mājiens nāk no Sadarbības padomes, kura poga ir jāspiež, un mājiens nāk mums uz opozīciju no Tabūna kunga, ka mēs te nebūsim naivi, un ko tad mēs tur spiedīsim to nepareizo pogu... jo mēs nekā nepanāksim... Bet es jums pateikšu, Sadarbības padomes locekļi, ka jūs esat naivi. Tautai ir jau par daudz. Un jūs dabūsit to, ko jūs esat nopelnījuši. Jums ir vēl gads, jūs pļāpājat par to nekārtību, kas šeit ir, bet jūs ieceļat augstos amatos tādus, kurus vajadzētu tiesāt par to, ko viņi darīja okupācijas laikā, bet kas notiek... nē... un jūs runājat. Bet kāpēc jūs tad runājat par to nekārtību šinī valstī? Kāpēc jums ir tā vara un jūs nekā nedarāt? Un tad vēl kaunināt mūs tāpēc, ka mēs esam naivi un tomēr cīnāmies un darām, ko mēs varam... (No zāles deputāts Vidiņš: “Ej vietiņā!”) Paldies!

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas. Paldies! Kārlis Čerāns frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Frakcijas “Latvijai” deputāti šoreiz nav parakstījuši lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu Rasnača kungam un ir nolēmuši arī nepiedalīties balsojumā par neuzticības izteikšanu Rasnača kungam, jo šodien Sadarbības padomē viss tāpat ir izlemts un tāpat ir skaidrs balsojuma rezultāts. Un tāpat ir skaidrs, ka gan Lavents, gan Rasnačs ir tikai nenozīmīgas figūras lielākajā politiskajā un finansiālajā spēlē, un tas ir jautājums, cik labi ir domāts Rasnača paziņojums šajā gadījumā, un varbūt tiešām viņš ir kādā naivumā labi domāts, bet iznācis īsti labi nav, un tas tomēr ir novedis pie tā, ka tiesa šobrīd Laventa kungam ir pārtraukta un nav iespējams turpināt procesu ar visām instancēm un tālāku patiesības noskaidrošanu. Tajā pašā laikā ir pilnīgi skaidrs, ka Dzintars Rasnačs nav bijis labs tieslietu ministrs, jo viņš ir tieši atbildīgs par šīm nekārtībām tiesu sistēmā, kas ir izveidojušās, par korupcijas izplatību valstī un par likumdošanas nesakārtotību, kas atļauj patvaļu un izlaupīšanu. Un beigās izrādās, ka neviens ne par ko nav atbildīgs. Tieslietu ministrs ir atbildīgs par to, ka likumi nav sakārtoti. Un tas ir ārkārtīgi absurdi, ko šeit atļaujas nākt un paziņot viens otrs vadošo frakciju pārstāvis, kā, piemēram, Tabūna kungs, ka valsts attīstība notiekot normāli un valdības darbs notiekot it kā pat ļoti normāli. Šeit nekā normāla nav, Tabūna kungs. Aizbrauciet, parunājiet ar cilvēkiem, tad jūs redzēsit, ko viņi jums teiks, bet jums jau cilvēku vēlmes ir svešas un acīmredzot negribas ar viņiem pat runāt. (No zāles deputāts Tabūns: “Tikai Čerāns tiekas.”) Kopumā Rasnača kungs nav bijis labs tieslietu ministrs, bet mūsu balsis pret viņu lai paliek uz citu reizi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viktors Kalnbērzs — otro reizi.

V.Kalnbērzs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātie deputāti! Es tomēr pastāvu uz to, ka seminārā, kas notika Dānijā, jautājums bija no manas puses uzstādīts ļoti konkrēts un skaidri formulēts, un praktiski man bija divi jautājumi, un kas attiecas uz Vidiņa kunga un mana kolēģa repliku, tad es nezinu, vai Vidiņa kungs tajā seminārā bija skaidrā vai ne, bet man liekas, ka visi pārējie noteikti dzirdēja to, ko es pajautāju, un atbilde arī bija skaidra, to apliecināja arī Saulīša kungs. Un vēl viens moments. Es domāju, ka... pieņemsim, ka Saulītes kundze nepieņemtu tādu lēmumu tiesas laikā un Laventa kungs būtu miris. Man liekas, tādā gadījumā daži esošie un bijušie valstsvīri varētu atviegloti uzelpot, un visa vaina būtu uzlikta uz mirušo Laventu. Un to, ko mēs gribam panākt, un es arī, lai būtu tiesa, lai būtu drošība Laventam, lai beidzot Laventa kungs sāktu runāt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns — otro reizi.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Nu mēs vismaz Saeimā zināsim, kas mums ir Prezidijā Saeimas stukačs. Un man izbrīnu rada, kā Helsinki—86 līderis saprot tādu jēdzienu kā diskusija, kurā uzdod jautājumus, nevajag gaidīt no opozīcijas, ka es iešu bārstīt pērles, bet es uzdošu jautājumus, es radīšu savu viedokli, es nesīšu arī tautā par Eiropas Savienību. Es, atvainojiet kolēģi, patiešām nebaidos, Vidiņa kungs, toreiz, kad jūs vizinājāties pret padomju režīmu un arī pie jaunā režīma, es domāju, jūsu frakcija ir viena no tām, kas ir tūristu frakcija, labākā. Pavizinājusies ir daudz, un mani nebaida tas, ka es būšu neizbraucams. Un man arī gribas uzdot jautājumu kolēģim Paulim Kļaviņa kungam, vai jūs balsosit par šo demokrātiju? Varbūt jūs arī kļūsit, varbūt jums ir piedraudējuši, ka kļūsit neizbraucams. Arī visiem pārējiem, emigrantu kungi, es jums uzdošu, lūk, kur jūsu mērķis, paskatieties savā kolēģī Vidiņā, kas jums organizēs par nepareizu braukšanu neizbraukšanu, nosacīs kārtējam Prezidijam vai vēl kaut kur. Tas man atgādina tīri vecās labās KGB metodes, tikai žēl, ka šis pārnes šīs metodes uz šo Saeimu. Un man ir kauns un žēl, ka “Ceļš” kārtējo reizi svilpos stabulē, nu, svilpojiet vairāk, tālu iesiet pa savu ceļu, tikai beigās būs taka kopā ar Vidiņu, varēsiet svilpot. Un, ja mēs šādu valsti ceļam, tad tā ir patiešām demokrātijas sasniegums, un žēl, ka Rasnača kungs ar Juri Vidiņu kopā — tie ir tie īstie demokrātijas teicieni, lustrācija, cik es saprotu, stučīšana, neizbraukšana, un tā patiešām būs demokrātiskā vieta, kur varēs visus aizsargāt, Rīgas centrālcietums. Un vēl kāds aizmirsts, Pauli Kļaviņa kungs, lēnām tas nāk atpakaļ tādā veidā, lēnām un vienu dienu pie jūsu durvīm pieklauvēs, papriekšu labi mani nolustrēs, iebāzīs uz neizbraukšanu vēl kaut kur, un pēc tam varbūt pie jums tiks klāt. Un paliks tikai viena partija, kas būs tā īstā, — lustratoru partija. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Ģ.Kristovskis (LC). Cienījamie kolēģi! Cienījamais ministra kungs! Es domāju, ka šodien jau runa neiet par pašu tiesību sistēmu. Protams, ka konkrētas lietas, to rezultāti, spriedumi daudzus no deputātiem un sabiedrības neapmierina. Tomēr šodien runa ir par konkrēto Ministru prezidenta un tieslietu ministra paziņojumu par tiesnešu atbildību. Un mums šodien būtu bijis jārunā par to faktiski, par formu, kādā veidā tas tika izdarīts. Un, ja mēs paskatāmies par to, kādā veidā tas tika izdarīts, tad mēs varam šo paziņojumu arī nolasīt. Tas ir skaidri un gaiši — šodien piemērotā drošības līdzekļa maiņa bijušajam bankas “Baltija” uzraudzības padomes priekšsēdētājam Aleksandram Laventam šajā gadījumā uzskatāma par nepieņemamu Latvijas sabiedrībai, pamatojoties uz to, tātad pilnīgi visas šīs frāzes liecina par to, ka tiek vērtēti konkrēti tiesas procesi, konkrēta tiesnešu sastāvu rīcība. Un, ja mēs paskatāmies no Likuma par tiesu varu, tad šādā veidā tieslietu ministrs pat ar vislabākajiem nodomiem nav tiesīgs iejaukties konkrētas tiesas varas darbā. Un tas, ko mēs šeit dzirdējām, ka deputāti, kuri ir iesnieguši, ir juristi, nav juristi, acīmredzot tas ir tikai turpinājums tam, kādā veidā tieslietu ministrs vērtē demokrātiju mūsu valstī.

Man žēl, es cienu Rasnača kungu, bet man žēl, es šeit, zālē sēžot, nevarēju tomēr nākt un šo nenorādīt. Jo beigu beigās mums ir jādomā, kā mēs šo valsti vadīsim tālāk un vai šī valsts ir demokrātiska vai nav. Bet, protams, mēs jau šeit zālē arī esam dažādi, un tad, kad es redzēšu to iesniegumu, man tajā pašā laikā bija jautājums sev, es domāju, Jānis Ādamsons arī ir parakstījis šo priekšlikumu. Bet mēs taču paši atceramies, ka Jānis Ādamsons ir bijis tas, kurš ir nācis ar operatīvas lietas materiāliem Saeimas sēdē ir runājis par noziegumiem valsts līmenī, un beigu beigās šie noziegumi acīmredzot nav pierādīti un nav apstipinājušies. Tā kā es domāju, es vienkārši aicinu visus klātesošos turpmāk varbūt izdarīt secinājumus, es domāju, ka būs mums vēl arī citas lietas, kuras satrauks. Nāks jau arī tādas lietas, kuras... Haritonovs kaut vai, nāks Augstākajā tiesā, un atkal varbūt Augstākās tiesas pārstāvis vai tieslietu ministrs, vai kāds cits pārstāvis nāks un vērtēs, kā notiek šis process. Es domāju, mums acīmredzot ir jāapstājas un jāsaprot, dziļāk jāmēģina izprast, kas ir ierakstīts Likumā par tiesu varu. Un jāmeklē citi ceļi un veidi, kādā veidā uzlabot to tiesību aizsardzības sistēmu, ne tikai tiesu sistēmu, bet tiesību aizsardzības sistēmas kvalitatīvos rādītājus, kā atbrīvoties no tiem faktoriem, kuri šo tiesību sistēmu grauj un kuri padara to nekvalitatīvu. Bet, kopumā ņemot, es aicinu Rasnača kungu padomāt par šīm lietām, kaut gan es neaicinu viņu atstāt amatu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs, tieslietu ministrs. Trīs minūtes, Rasnača kungs, līdz pārtraukumam.

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs). Godātie deputāti! Es patiešām jūtos gandarīts, ka bija iespēja uzklausīt tik daudz un dažādus viedokļus, vienlaicīgi es gribētu informēt, ka jūtos nedaudz vīlies par to, ka nebija iespēja pateikt visu, kas bija sagatavots šajā sēdē, varbūt tad būtu mazāk nezināšanas vismaz pēdējās rindās sēdošajiem, kuri pieprasīja šo demisiju. Katrā ziņā kolēģiem no valdošās koalīcijas, es viņus gribētu aicnāt, tātad, ja tiešām Tieslietu ministrija lūgs, tātad aicināt arī savās frakcijās, nu, mēģināt savākt iespējamo ieinteresēto deputātu kopskaitu, jo man ir ļoti plaša informācija par cēloņiem, par sekām un par prognozēm tiesu varas attīstībā turpmāk, un es domāju, ja mēs tā turpināsim, tad labu galu šī visa mūsu koncepcija, tiesu varas neatkarības koncepcija, neiegūs. Tāpēc es aicinu tātad frakciju vadītājus uz dialogu un uz iespējamo arī tātad sarunu jūsu frakcijās par šo tēmu. Tās ir sūdzības, tās ir disciplinārlietas.

Un otrs, tātad par Eiropu. Es redzu, ka opozīcijas deputāti bieži braukā uz Eiropu, un viņiem rodas savs priekšstats. Tas, protams, ir labi, tas paplašina viņu redzesloku, un viņi varbūt reizēm sāks saprast, kas tad tas tāds ir. Taču vienlaicīgi es minēšu, un tas ir domāts Jurkāna kungam, nobeigumam par Eiropu. Tātad pret vienu tiesnesi tika ierosināta disciplināra lieta par to, ka viņa bija pārkāpusi Vīnes konvencijas nosacījumus par diplomātiskā pārstāvja iespēju tikties ar tiesājamo. Tiesnese noraidīja šādu iespēju, taču Vīnes konvencija to liek, un tā Latvija ieiet Eiropā, tieši otrādi, ar to, ka konkrētā gadījumā tiek pārkāpta Vīnes konvencija. Ministrs ierosināja disciplinārlietu, taču tiesnešu kolēģija noraidīja. Tā kā es aicinu domāt par daudzām lietām, aicinu arī frakcijas uzklausīt mani savās frakcijās, ja tāda iespēja ir.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu par neuzticību tieslietu ministram. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 51, atturas — 4. Lēmums nav pieņemts.

Tā kā pienācis laiks pārtraukumam, pirms pārtraukumam paziņojums deputātam Jurim Kaksītim par komisijas sēdi. Lūdzu!

J.Kaksītis (DPS). Cienījamie juridiskās komisijas deputāti, es aicinu tūlīt pēc pārtraukuma paziņošanas uz komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātu.

Un tagad, godājamie kolēģi, sveicam mūsu kolēģi Robertu Dilbu, kuram šodien paliek 48 gadi. (Aplausi.)

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Edgars Bāns, Inese Birzniece, Ziedonis Čevers, Viktors Dinēvičs, Ernests Jurkāns, Aivars Guntis Kreituss, Andris Rubins, Anta Rugāte, Atis Sausnītis, Anna Seile, Leonards Teniss, Andris Tomašūns. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs . Pārtraukumam atvēlētais laiks ir pagājis. Lūdzu reģistrāciju kvorumam! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 50 deputāti. Turpinām darbu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu, kuri lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Grozījumi Eiropas Parlamenta un Latvijas Republikas Saeimas Apvienotās komitejas Latvijas delegācijas sastāvā” un šo jautājumu izskatīt otrajā sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Dokumenta nr. 3315. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā? Iebildumu nav. Iekļaujam to darba kārtībā pēc lēmuma projekta “Par deputāta Veldres atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Tas ir lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu finansu ministram Robertam Zīlem” . Kā referents šajā jautājumā vēlas runāt Odisejs Kostanda, frakcija “Latvijai”.

O.Kostanda (TKL). Godājamie kolēģi! Tautas kustība “Latvijai” kā galvenā opozīcijas frakcija Saeimā pieprasa izteikt neuzticību finansu ministram Robertam Zīlem, jo uzkrītoši bieži pēdējā laikā ir dzirdama tēvzemiešu valdības lielīšanās, cik veiksmīgi ir notikusi valdības pārņemšana viņu vadībā. Milzīgs sasniegums esot tas, ka valdība ne mirkli neesot pārtraukusi savu darbošanos, ka valdības sēdes kļuvušas garākas un garākas, tajās tiekot arvien vairāk un vairāk runāts, apspriežot izskatāmos jautājumus.

Daudz mazāk diemžēl tiek runāts par to, kā tieši strādā katrs ministrs. Kā viņš pilda savus tiešos pienākumus. Piemēram, kā tad strādā finansu ministrs Roberts Zīle? Šķietami jau viss esot kārtībā. Roberts Zīle esot izglītots cilvēks, esot labs speciālists, godprātīgi atsēžot darbā pavadāmo laiku un pat darbojoties saskaņā ar likumdošanu. Bet cits jautājums tomēr ir, vai šī Zīles darbošanās atbilst cilvēku interesēm? Vai aizstāv viņu vajadzības? Un, ja to analizē, tad redzam, ka Zīle strādā kādu citu “augstāku” motīvu vārdā. Piemēram, ir labi zināmas tās problēmas, kādas šodien pastāv laukos, kādas ir jārisina lauksaimniekiem. Bet valdība joprojām nepilda Lauksaimniecības likumu, nemaksā zemniekiem likumā paredzētās subsīdijas 3% apmērā no valsts kopbudžeta. Finansu resursu nepareizas novirzīšanas dēļ joprojām netiek pildīta Lauksaimniecības likuma prasība par lauksaimniecības produkcijas un lauksaimniecībā izmantoto resursu un pakalpojumu cenu un tarifu paritātes nodrošināšanu. Bet par to atbildīgs ir finansu ministrs. Un tas ir Roberts Zīle.

Tāpat Zīle izliekas neredzam, ka lauku attīstībai netiek piešķirti līdzekļi, kas gūti no konfiscētās bezīpašnieku lauksaimnieciskās produkcijas realizācijas. Valdības uzdevums, tai skaitā arī Roberta Zīles uzdevums, ir nodrošināt lauksaimniecībai līdzvērtīgu vietu ar pārējām tautsaimniecības nozarēm. Ekonomiski stabilizēt lauksaimniecisko ražošanu un attīstīt to. Tas nav iespējams, ja nav valsts atbalsta lauksaimniecībai. Diemžēl ir redzams, ka šis atbalsts arvien vairāk atpaliek no citām valstīm. Tai skaitā no mūsu kaimiņvalstīm — Igaunijas un Lietuvas.

Tēvzemiešu valdības nostāju pret lauksaimniecību Latvijā uzskatāmi raksturo, piemēram, finansu ministra Roberta Zīles teiktais. Citēju: “Jo vairāk Latvijā būs zemnieku, jo nabadzīgāk viņi dzīvos.” Citāta beigas. Tas nozīmē tikai vienu. Tēvzemiešu valdība un finansu ministrs Roberts Zīle jau ir parakstījuši nāves spriedumu laukos, kur dzīvo latviešu tauta. Tautas kustībai “Latvijai” tas nav pieņemams. Redzams, ka finansu ministra Zīles darbība ir tieši pretēja savulaik — pirms 6.Saeimas vēlēšanām — deklarētajiem partijas “Tēvzemei un Brīvībai” solījumiem. Piemēram, atgādināšu kaut vai dažus vēlētājiem dāsni dāļātos solījumus. Pirmais. Atbalstīt laukus un zemniecību ar muitas tarifiem, kredītiem un subsīdijām. Otrais. Ik gadus noteikt lauksaimniecības produkcijas valsts iepirkumu valsts rezervei un valsts vajadzībām — armijai, skolām, slimnīcām, nosakot stabilas iepirkumu cenas uz trim gadiem. Nu ko? Jājautā, kad tad beidzot tēvzemieši, viņu skaitā arī finansu ministrs Roberts Zīle, sāks pildīt vēlētājiem dotos solījumus? Nepilda viņi tos.

Liels tēvzemiešu valdības sasniegums esot tas, ka izdevies tik ātri sagatavot budžeta projektu 1998.gadam. Tas esot ticis sagatavots četros mēnešos. Finansu ministrs Roberts Zīle esot izpildījis galveno uzdevumu — izstrādājis bezdeficīta budžetu. Nezinu kāpēc tikai tiek aizmirsts, ka reti kurš Latvijā šobrīd ir apmierināts ar šo bezdeficīta budžetu. Tiek aizmirsts tas, ka bezdeficīta budžets nevar būt pašmērķis. Tiek aizmirsts tas, ka valsts pastāv cilvēku dēļ, ka valsts pamats ir tās iedzīvotāji, bet 1998.gada valsts budžeta projekts uzskatāmi apliecina tēvzemiešu valdības attieksmi pret savu tautu. Ja normālā valstī medicīna, izglītība, kultūra, aizsardzība tiek uzturēta cilvēku dēļ, tad Latvijā tas tā nav. Redzot to, cik maz līdzekļu nākamā gada budžeta projektā atvēlēti šīm jomām, ir skaidrs, ka 1998.gada budžets ir tautas iznīcināšanas budžets. Par to jau pārliecinājāmies, šeit debatējot, apspriežot to pirmajā lasījumā.

Paradoksāli ir lasīt, piemēram, Ministru prezidenta Guntara Krasta kautrīgo atzīšanos, ka finansu ministrs Roberts Zīle ir nedaudz kļūdījies, plānojot budžetu medicīnai. Budžeta projektā nu tādas nelielas kļūdīšanās dēļ it kā nav iekļauti 1,4 miljoni latu, kas bija domāti zāļu iegādei. Nu Krasts gan cerot, ka galīgajā variantā medicīnai budžetā būs vairāk naudas. Lūk, cik vienkārši! Finansu ministrs aizmirst ierakstīt pāris miljonus, bet, pēc Krasta domām, nu tā jau nav nekāda problēma! Pēc principa: “Eh, kad jau atcerēsies, tad jau ierakstīsim.” Tā teikt, pāris miljonu šurp vai turp, kas tur ko citiem satraukties.

Tāpat notika arī gadījumā ar 4 miljonu dolāru izdāļāšanu pa labi un pa kreisi no valsts akciju sabiedrības “Ventspils nafta”. Tautas kustība “Latvijai” jau nav pret Olimpiskās komitejas, olimpiskās kustības vai sporta atbalstīšanu, bet tas, kā to darīja finansu ministrs Zīle apstākļos, kad varēja atrast arī citas formas šim nolūkam, tas nav pieņemami. Šāda finansu ministra un arī premjera attieksme kārtējo reizi apliecina vienīgi valdošo aprindu cinisko attieksmi pret cilvēkiem, rāda, ka valdošās koalīcijas īstenotā politika ir prettautiska.

Šodien visiem ir zināma traģiskā situācija mūsu valstī dzimstības un mirstības ziņā. Ir zināms, cik daudz cilvēku mirst no ielaistām un neārstētām slimībām, tāpēc nekādi nav attaisnojams premjera Krasta vērtējums Zīlem par piemirstiem miljoniem medicīnai, jo tas vairāk atgādina varbūt kādu tēvišķīgu aizrādījumu nerātniem bērniem, kas par daudz blēņojas. Bet traģiski ir tas, ka šī “blēņošanās” tik rūgtām asarām pēc tam izmaksā mūsu valstij.

Līdzīgi tēvzemiešu valdība “aizmirsusi”, atkal jāsaka pēdiņās, piešķirt nepieciešamo līdzekļu apjomu arī pašvaldībām, lai tās varētu izpildīt tām uzticētos pienākumus. Piemēram, Krasts pat izvirzījis kā uzdevumu pašvaldībām jaunu darbavietu radīšanu. Vai tā nav ņirgāšanās par pašvaldībām? Finansu ministra Roberta Zīles sagatavotajā budžeta projektā pašvaldībām iedalīti tik mazi līdzekļi, ka tie uzskatāmi par simboliskiem. Ir skaidrs, ka pašvaldības nevarēs nākamajā gadā veikt to funkcijas. Nevarēs veikt cilvēku sociālo aizsardzību, finansēt skolas un bērnudārzus, lauku slimnīcas un ambulances, remontēt ceļus pašvaldību teritorijās, uzturēt kārtībā infrastruktūru un tā tālāk, un tā tālāk. Rezultātā lauku apvidi vienkārši izmirs. Cilvēki būs spiesti pārcelties uz pilsētām. Finansu ministrija uzcītīgi tātad realizē, pilda valdības politiku, īstenojot maksimālo centralizāciju, kas apdraud šobrīd latviešu tautas turpmāko pastāvēšanu. Kas apdraud jo sevišķi lauku ļaužu izdzīvošanu. Tautas kustība “Latvijai” uzskata, ka plānotais budžets nav pieņemams. Līdz ar to nav pieņemama arī tā sagatavotāja finansu ministra Roberta Zīles darbība. Tāpēc frakcija “Latvijai” aicina izteikt neuzticību finansu ministram Robertam Zīlem.

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Kostandas kungs jau šeit minēja to saspringto budžeta situāciju, kāda mums šajā brīdī ir izveidojusies, un ļoti labi ilustrēja tās jomas, kurām šobrīd mūsu valstī līdzekļi ir vajadzīgi un kuras mūsu valstī ir vitāli svarīgas. Tiešām no daudziem politiķiem, arī no ļoti daudziem vispār cilvēkiem valstī mēs dzirdam šo nepieciešamību, ka ir nepieciešams vairāk līdzekļu veltīt vienai vai otrai nozarei. Visa šī argumentācija gan par to, ka vairāk līdzekļu ir nepieciešami medicīnai, ka ir vairāk līdzekļu nepieciešami skolotāju algām, ka ir jāizpilda Lauksaimniecības likums, nodrošinot zemnieku saimniecības ar resursu un cenu paritāti, lai piena litrs un dīzeļdegvielas litrs būtu salīdzināmās cenās. Ir nepieciešami līdzekļi, lai veiktu skolu datorizāciju, viss tas ir vajadzīgs. Jautājums vienmēr atduras uz to: kur ņemt šos līdzekļus šīm mūsu valstij vitāli svarīgajām nozarēm?

Tautas kustība “Latvijai” allaž ir teikusi, ka šie līdzekļi ir, ka mūsu valstī pastāv šīs rezerves, no kurienes šos līdzekļus varētu ņemt, un tos ir tikai jāgrib paņemt. Un šeit šajā gadījumā mēs redzam, ka finansu ministrs vienkārši negrib izmantot visas tās iespējas, kas viņam kā finansu ministram un valsts līdzekļu aizstāvim tiek dotas.

Kā jau sabiedrībā šī diskusija plaši ir izskanējusi, tad jautājums ir pilnīgi konkrēts — par Zīles kunga atļauju valsts akciju sabiedrībai “Ventspils nafta” sponsorēt par summu, kas ir 4 miljoni dolāru, šādā veidā sponsorēt Latvijas Olimpisko komiteju. Tagad tālāk diskutēt par to, cik skaista sporta halle ir Ventspilī un cik viss ir bijis skaisti un likumīgi.

Bet pat tajā gadījumā, ja viss būtu patiešām pilnīgi likumīgi, arī tad finansu ministram valstī ir jābūt ne tikai kā klerkam, kas uzrauga to, vai ir ievērots pēdējais burtiņš no priekšrakstiem, bet arī jāvērtē šo līdzekļu izmantošanas lietderība. Pašreizējā valsts budžeta situācijā šie līdzekļi netiek lietderīgi izmantoti. Tas ir pilnīgi skaidrs.

2 miljoni latu, kas šajā brīdī tīrā veidā aizgājuši garām valsts budžetam, tā ir pietiekami liela summa, lai šīs summas nepaņemšana valsts budžetā būtu kvalificējama kā finansu ministra nolaidība, un uz tā pamata, ja arī krimināllietu ierosināt nav iespējams pēc attiecīgā panta, tad vismaz neuzticību gan mums vajadzētu Saeimā izteikt, lai tomēr nāk tādi finansu ministri, kas ir spējīgi sekot līdzi valsts līdzekļu plūsmai un gādāt par to, lai šie līdzekļi arī tiktu valstī saimnieciski izmantoti. Es aicinu izteikt neuzticību finansu ministram Robertam Zīlem! Paldies!

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš, LZS, KDS un LDP frakcija.

P.Putniņš (LZS, KDS, LDP). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi un godātie radioklausītāji (No zāles: “Tu esi parlamentā!”), kas šajā gadījumā ir arī īpaši svarīgi! Es jau pagājušajā reizē šīs lietas sakarā jums citēju likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 20.pantu. Piecas minūtes ir īss laiks, es šoreiz neatkārtošos. Es tikai gribu vērst jūsu uzmanību uz vienu aspektu. Tas ir, republikā reģistrētām sabiedriskajām, kultūras, izglītības, zinātnes, reliģiskajām, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijām un fondiem ir tiesības izmantot šī likuma pantu. Netika pieskarties tādam jautājumam kā 85% no summas, kas ziedoti Latvijas Republikā reģistrētām manis nosauktajām organizācijām, tātad 15% šajā gadījumā ziedotājs pats no savas naudas liek klāt šeit iespēju, un mūsu gadījumā tas ir tajā likuma panta nodaļā, kas skar Olimpisko komiteju, tātad 10% ziedotājs liek klāt. Tātad faktiski kas notiek? Šī nauda nāk vēl klāt ārpus šīm nodokļu atlaidēm, ko stingri nosaka likums un ko vēl reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Ja mēs to tagad kvalificējam kā nodarījumu, šajā gadījumā tika uzbūvēts sporta komplekss, kas ir visas sabiedrības, visa Kurzemes reģiona milzīgs ieguvums, ja mēs apstrīdam vispār šādas iespējas, tad mēs vēršamies pret tā jau ierobežotajām iespējām sponsorus ieinteresēt šajos ziedojumos. Šis likuma pants tika ar lielām, teiksim, pretrunām un grūtībām izcīnīts, jo tā tas ir, ka tas iet tiešā nozīmē garām budžetam. Bet tas tiek ieguldīts stingrā uzraudzībā šo cildeno sabiedrības mērķu labā.

Un tagad, cienījamie, godātie radioklausītāji! Tie, kas esat ieinteresēti, klausieties, ko mūsu opozīcija dara. Un es gribu šeit tēlaini salīdzināt ar “Mērnieku laiku” Oļiņieti. Ja Oļiņiete nolādēja, nezinādama, ko dara, uzņēmās grēku un nolādēja savu bērnu, tad ko jūs, godātā opozīcija, šajā gadījumā, kā jūs, ja Oļiņiete Dieva priekšā nezināja, ko vēlāk atbildēt, ko jūs atbildēsit saviem vēlētājiem, jo jūs esat mēģinājuši, es ceru, ka nesagrausit, bet esat mēģinājuši sagraut šo atļauto, likumā stingri noteikto sponsoru ieinteresētību ziedot naudas līdzekļus manis nosauktajām sabiedriskajām organizācijām. Tāpat kā iepriekšējā reizē es gribu teikt: “Zīles kungs, pārkāpuma nav šajā jūsu atļaujā, un arī turpmāk gan pret teātriem, gan pret izglītības organizācijām, gan pret labdarības organizācijām esiet atsaucīgs, ļaujot izdarīt šos ziedojumus likumā noteiktajā kārtībā.” Paldies par uzmanību! (No zāles: “Pietuka Krustiņš.”)

Sēdes vadītājs. Gunta Gunnusa, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

G.Gannusa (DPS). Cienījamie deputāti! Pagājušajā sestdienā daudzi bija ielūgti šajā olimpiskajā sporta pasākumā — Olimpiskās komitejas pasākumā, kur mēs varējām vērot savām acīm šo it kā apspriežamo objektu šodien šajā zālē, par ko mēs izteicām finansu ministram Robertam Zīlem šo neuzticību. Un es tiešām esmu pārsteigta par daudziem, šajā gadījumā arī par opozīciju. Runāšu tādā aspektā. Šī halle tiešām ir unikāla. Tur notiek ne tikai sporta sacensības, tur notiks arī teātru izrādes, tur notiks koncerti. Mūsu reģionā — Kurzemē, es tiešām nevaru nosaukt ne Kuldīgā, ne Liepājā, ne Ventspilī, nevienā no citām tuvējām pilsētām, kur būtu šāda halle šādu pasākumu izvešanai.

Bet ne jau tā ir lietas būtība. Putniņa kungs ļoti labi citēja, ka Roberts Zīle, šajā gadījumā finansu ministrs, ir likumu ievērojis burts burtā. Bet galvenais jau nav tas. Ja, Čerāna kungs, jūs domājat, ka mēs varēsim subsīdijas iedot vienu latu vairāk klāt laukos vienai govij, un ar to zemnieks būs apmierināts, ka viņam galvenais šodien ir par to jādomā, kā viņš vispār kulturāli veidos savu sadzīvi laukos. Tā ir lielākā problēma šodien laukos. Ne jau tas, cik mēs iedosim tur par degvielu litrā vai kaut ko vairāk, lai viņš bezjēdzīgi strādātu no saules lēkta līdz saules lēktam, neko vairāk neredzot, un arī viņa bērni. Ja mēs šodien šiem bērniem, kas apkārt Ventspilij, tas ir Kuldīgas reģions, tas ir Talsu reģions, neļausim aizbraukt kulturāli atpūsties, tad mums nav ko gaidīt, ka mums notiks normāla zemes reforma laukos.

Cilvēks nevar dzīvot tikai no darba. To mēs, piemēram, redzējām arī kādreiz Saldus kolhozā “Druva”, kur Rubuļa kungs, viņam kādreiz bija galvenais sadzīves kultūra. Viņam bija galvenais — peldbaseins, un es uzskatu, ka šodien, ja “Ventspils nafta” varēja atrast šos līdzekļus un piedāvāt tos Olimpiskajai komitejai, un tur satikās... (No zāles deputāts K.Čerāns: “No valsts budžeta...”) Jā, arī šajā gadījumā, Čerāna kungs, no valsts budžeta, jo viņi šo naudu ir izlietojuši ļoti lietderīgi. Un tiešām visi bija pārsteigti, un visi ventspilnieki bija sašutuši par šo Saeimas nostāju. Jo es jums vēlreiz saku, arī pēc gadiem, ja šie bērni un mēs tur uzturēsimies, jo veselība jau nesākas tikai ar ambulancēm un zāļu paciņām, kas mums ir jāizdala un nepārtraukti jādod no Labklājības ministrijas. Veselība mūsu bērniem sākas ar sporta halli. Un tāpēc es nevaru saprast šo daudzu deputātu jocīgo nostāju. Ne jau ar zālēm mēs panāksim savas tautas veselības uzplaukumu. Tāpēc es domāju tā — šī ir pirmā sporta halle. Noteikti “Ventspils nafta” sponsorēs arī nākotnē varbūt Daugavpilī, varbūt Rēzeknē vēl kādas sporta halles celtniecību, kas ir tiešām valsts un cilvēku, mūsu bērnu un nākotnes labā. Tāpēc es nevaru saprast šo opozīcijas tādu milzīgu uzbrukumu mūsu finansu ministram. Aicinu visus tomēr apsvērt un balsot pret šo opozīcijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Rāzna, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

J.Rāzna (DPS). Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Vispirms es gribu pateikt vienu lietu, ka likums jau nekur nav pārkāpts, un praktiski jau mums nebūtu iemesla šeit nemaz šo jautājumu izskatīt. Vēl vairāk! Manuprāt, šis ir ļoti labs un tālejošs solis. Es jums varbūt paskaidrošu — kāpēc. Bet vispirms es gribu pateikt, izteikt pateicību tieši “Ventspils naftas” kolektīvam, visiem ventspilniekiem un arī finansu ministram Zīles kungam par to, ka viņi šo tālejošo soli izdarīja. Pēc diviem gadiem Sidnejā būs olimpiskās spēles. Un parasti mums notiek tā, ka naudu mēs meklējam tikai tad, kad ir jābrauc — pēdējā nedēļā. Šādā situācijā nevienā valstī normāli nekur sportisti negatavojas kaut kādiem atbildīgiem sporta svētkiem. Bet šobrīd šis jautājums jau ir izlemts, un šī nauda ir ieskaitīta Olimpiskajai komitejai, kura šo naudu izmantos sagatavošanās nolūkos nākošajām olimpiskajām spēlēm jau divus gadus iepriekš. Tas nozīmē, ka šie sportisti, mūsu valsts izlases kandidāti, varēs gatavoties netraucēti, nedomājot vairs par savām finansu problēmām. Un es domāju, ka tas ir ļoti apsveicami. Šeit nebūtu par ko debatēt, ka jāizsaka kādam neuzticība, vai arī kaut kādos citos nolūkos runāt par šo gadījumu. Ir viena lieta varbūt, par ko es domāju. Bet es domāju, finansu ministrs ir pietiekoši gudrs un erudīts, par ko tiešām varbūt jāskatās, lai milzīgi naudas līdzekļi nenonāk kādam vienam klubam, un tajā pašā laikā mums pietrūks naudas, kā tas bija šogad, kad mēs atceramies — sieviešu volejbola komanda naudu saņēma pēdējā nedēļā. Sieviešu basketbola komandai bija problēmas aizbraukt uz atlases turnīru. Ja mēs zinām, ka tā paša mūsu pasaules čempiona Sergeja ekipāža naudu saņēma pēdējās nedēļas laikā, lai aizbrauktu uz pasaules čempionātu, un kļuva par čempioniem. Par šiem jautājumiem mums ļoti nopietni jādomā. Lai šādi, lūk, komandas un šādi sportisti nepaliktu bez finansējuma.

Šeit es vēl gribu vērsties pie mūsu opozīcijas deputātiem. Acīmredzot mēs nezinām, ko mēs darām, un es vienkārši jūs nesaprotu, kolēģi! Es domāju, ka mums ir daudz dažādu citu svarīgāku lietu, par ko būtu jārunā, un tiešām daudz labu priekšlikumu no jums nāk. Bet šinī gadījumā, es domāju, vienkārši tas ir tāds neapdomāts un vērsts pret saviem vēlētājiem. Bet es gribu pateikt vienu lietu. Jūs šādā veidā vienkārši tikai iztirgosit savas vēlētāju balsis, un to jūs droši vien jutīsit nākošajās vēlēšanās. Tāpēc, pirms jūs dodat priekšlikumus, jums ļoti nopietni jāpadomā. Un par cik ir ieradies Valdmaņa kungs, tad, Valdmaņa kungs, es jums pateikšu, ko runā Bauskas puses vēlētāji. (Starpsauciens no zāles: “Skaļāk, lūdzu!”) Skaļāk? Valdmaņa kungs, es jums pateikšu, ko runā Bauskas puses vēlētāji. Jums tā kopa ļoti labi skan “Brīvība”, bet tajā pašā laikā jūs vēl šobrīd atrodaties Vienības partijā, un cilvēki runā, ka šo Vienības partiju finansējis šajās vēlēšanās Stendzenieka kungs, kas parādā bankai “Baltija” 18 miljonus dolāru, un zināma daļa gulstas arī uz jūsu pleciem. Tā kā, ja jūs šeit nākat tribīnē, tad vispirms nokārtojiet savas saistības ar banku “Baltija” kā ievēlētais deputāts, un tad runājiet tālāk. Tāpēc es aicinu būtībā neatbalstīt šo priekšlikumu un balsot pret finansu ministra atstādināšanu no amata!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. (No zāles deputāts O.Kostanda: “Klusumu! Tabūns runās.”)

P.Tabūns (TB) Cienījamie kolēģi! Šķita, ka opozīcijai pietiks ar to, ka mēs Pieprasījumu komisijā, kuras priekšsēdētājs es esmu, 22.oktobrī izskatījām šo pieprasījumu, un finansu ministrs Zīles kungs ļoti detalizēti izskaidroja visu, kas attiecas uz šo ziedojumu. Bet opozīcijai, protams, nepietika ar to, un, dabīgi, kā jau tas ir tradicionāli pierasts, sekoja pieprasījums, lai izteiktu neuzticību finansu ministram. (Starpsauciens: “Tabūn, par sevi runā!”) Es, starp citu, rudens sesijai sākoties, teicu, ka opozīcija noteikti visu laiku mēģinās traucēt Saeimas darbu un izteiks neuzticību visiem ministriem pēc kārtas. Tagad tas pierādās, ka tā arī tas notiek. Lūk, opozīcija griež un krāso kažoku katrreiz savādāk. Vienreiz viņi rāj finansu ministru un citus ministrus, ka viņi nedod naudu, bet tad, kad viņi piekrīt dot naudu, tad viņi atkal rāj. Un es noteikti esmu simtprocentīgi pārliecināts, ja Zīles kungs aizliegtu ziedot “Ventspils naftai”, jūs kliegtu, ka finansu ministrs ir pārkāpis likumu, jo likumā ir paredzētas šādas tiesības finansu ministram, kliegtu — kāpēc viņš aizliedza. Lūk, tātad jūs kliegtu, vienalga, kurā gadījumā.

Un vēlreiz es atgādināšu, ka šī nauda nav ņemta no budžeta. Un šī nauda nenonāktu ne pensionāriem, ne invalīdiem, ne skolotājiem. Tā ir uzņēmuma ziedotā nauda. Un, Čerāna kungs un Kostandas kungs, saprotiet vienreiz par visām reizēm, ka ar raudāšanu nekas netiek darīts. Ir jādara konkrēts darbs, lai nabagiem palīdzētu. Un es nolasīšu tikai vienu mazu fragmentu no tā, ko mums atsūtījusi Olimpiskā komiteja ar prezidenta Viļņa Baltiņa parakstu, un beigās tas skan šādi: “Mēģinājumi te saskatīt finansu ministra Roberta Zīles un Latvijas Olimpiskās komitejas savtību vai likuma pārkāpumus nozīmē vai nu pilnīgu nekompetenci, vai arī nekaunīgu spekulāciju. Šodien politiķiem var ieteikt pievērst vairāk uzmanības nepadarītiem darbiem un patiesi izšķērdētiem līdzekļiem, kā arī sadūšoties pateikt paldies tiem, kas Latvijas Republikai ir kaut ko reālu darījuši un uzbūvējuši.” Lūk, tā vajadzētu rīkoties, nevis vienkārši kārtējo reizi, es jau kuro reizi atkārtoju, traucēt Saeimas darbu, traucēt likumdošanu un nepārtraukti pieprasīt ministru demisiju. Jūs jau šodien droši vien sagatavosiet un iesniegsiet vēl pāris ministru demisiju. Paldies par uzmanību! Lūdzu neatbalstīt! Un es nešaubos, ka mēs neatbalstīsim šādu muļķību un nekaunību.

Sēdes vadītājs . Andris Saulītis, Tautas kopa “Brīvībai”.

A.Saulītis (TKB) Atkārtoti paldies godājamam Prezidijam, paldies kolēģiem par izturību! Par nekaunību, Tabūna kungs, nav ko pātarot. Katram ir sava sajūta par nekaunību, un es esmu dzirdējis 5. Saeimā... es jūs cienu kā kolēģi, kā personu. Ja jūs gribat mani apvainot vai kaut kādā ziņā kā personu, kā kolēģi, lūdzu, darīsim to. Bet nedarīsim to no tribīnes. Bet, ja jūs vēlaties, nekādu problēmu. Tas paliek uz jūsu sirdsapziņas, un es domāju, ka vēlētāji to izvērtēs, kā tas viss veidosies.

Tagad vēl viena lieta. Par kompetenci. Saprotiet, tāda sajūta, ka jūs vienīgi, esat gudri. Un mēs visi esam muļķi šeit. Muļķi. Mēs nezinām, neko nesaprotam, runājam, ko gribam, bļaujam, ko gribam, valsts uzņēmējs, četri miljoni dolāru... valsts uzņēmums, četri miljoni dolāru... ar ministru parakstu ārpus Saeimas, ārpus Saeimas kontroles, kam grib, tam dāvina un tagad sāk runāt par tādu lietu, ka pārliek, kā saka, uz to jautājumu — par procedūru, vai vajadzīga halle vai nav vajadzīga halle. Halle, Tabūna kungs, ir vajadzīga. Un ne tikai Ventspilī. Par Perepjolkina kungu mēs vēl tiesā runāsim, Tabūna kungs, jūs jau vienu tiesu... (No zāles deputāts Tabūns: “To es zinu bez tevis.”) Jā, jūs jau vienu tiesu zaudējāt, un es atceros, kā jūs 5. Saeimā sūkstījāties, ka jums maizei pietrūkst, ka Godmanim jāmaksā... Un es domāju, varbūt ka tā vēsture atkārtosies. Varbūt ir iespējams miera izlīgums, bet jums būs jāatvainojas no šīs tribīnes.

Tātad runa par hallēm. Te nav runa par to, vai sporta zāles ir vajadzīgas vai nav vajadzīgas. Ir runa par kompetenci. Es aicināju Zīles kungu, kad bija jautājums par pieprasījumu izskatīt Saeimā, es atnācu un es prasīju — Zīles kungs, atnāciet šeit tribīnē un izstāstiett. Zīles kungs noklusēja un aizgāja. Tas ir demaršs. Es vairāk... man vairāk par šo gājienu... mans uzticības kredīts šim cilvēkam, šim politiķim ir beidzies. Es uzskatu, ka tādā veidā tomēr finansu ministrs nevar rīkoties. Tā ir rupja patvaļa un uzspļaušana uz parlamentu kā tādu.

Un vēl viena lieta. Latvijas Republikas Satversmē, kas katram deputātam, stājoties savu pilnvaru pildīšanā, jāzina no galvas, 5. punkts skan: “Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem.” Jūs, Tabūna kungs, šodien nepārstāvat valdību, jūs pārstāvat savus vēlētājus, tos cilvēkus, kas par jums atdeva savas balsis. Un tagad paskatīsimies, ko jūs darāt to cilvēku labā, kas par jums balsoja? Ko dara Makarova kungs par slimnīcām, par pensijām un par visu pārējo? Tikko mēs redzējām, kā Rasnača kungs mēģina ar policejiskām metodēm kārtot tiesiskus jautājumus. Mēs arī redzam, kāda bija Krasta kunga kompetence, izmeklējot “Latvenergo” lietu. Visi cilvēki, galvenās amatpersonas tika ieceltas ar ekonomikas ministra līdzdalību, un kas notiek ar Privatizācijas aģentūru? Jūs un jūsu partijas biedri visu ļoti labi zināja, kā tas viss notiek, un jums pietiek nekaunības šeit nākt tribīnē un muldēt, un stāstīt cilvēkiem kaut kādas pasakas. Tad jau labāk jūs sauciet uz 1. maija demonstrāciju vai kaut ko savādāk... (Aplausi.) Jā, un es nekautrēšos runāt. Mani jūs varat saukāt, kā jūs gribat un kā jums iepatīkas, bet es savus vēlētājus aizstāvēšu, es vienmēr esmu nostājies nevis partiju pusē, bet cilvēku pusē.

Un tagad es skatos — vēl viena lieta. Es skatos, ka ir izveidojusies nākošā tendence — aizvien... šīs pilnvaras, kas tiek nodotas nevis Saeimai, bet aizvien lielāku lomu sāk spēlēt Sadarbības padome. Tagad es skatos “Neatkarīgajā Cīņā”. Žurnālisti raksta, ka Ministru prezidents atklāti... atklāti uzspiež uz Saeimas vēlētiem pārstāvjiem, atklāti pasakot, ka jūs tiksiet ganīti. Kolēģi, es griežos pie jums, pie tautas pārstāvjiem — vai tiešām jūs jau esat tik tālu, ka jums obligāti visos jautājumos tā kā tādiem bērniem jāpakļaujas šim diktātam?

Vienīgais, ko es nobeigumā varu pateikt, es šajā situācijā redzu, ka tas ir proporcionālās vēlēšanu sistēmas krahs. Es redzu, ka Saeimā piecas, sešas, septiņas lokomotīves ir ievilkušas veselu tukšo vagonu, tukšo balsotāju skaitu, un es redzu, ka šiem cilvēkiem, izņemot partijas bosu, kaut kāda atbildība partijas bosu priekšā, vairāk nav palicis nekas. Es pat redzu, ka jūs pat ar vēlētājiem netiekaties vairāk. Un tā tas iet un iet, un iet. Un es tomēr...

Sēdes vadītājs . Saulīša kungs, žēl, bet piecas minūtes ir pagājušas.

A.Saulītis. Es aicinātu noraidīt finansu ministru un pateikt...

Sēdes vadītājs . Saulīša kungs, mums jāprasa Saeimai atļauja runāt papildu laiku.

A.Saulītis. Paldies, priekšsēdētāja kungs, ka jūs sekojat manam reglamentam, un es arī iesaku jums tikpat raiti strādāt tālāk.

Sēdes vadītājs. Jūs to ļoti rūpīgi uzpasējat, lai es tam sekotu. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Otro reizi.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti un arī tie cilvēki, kas klausās šo plenārsēdi varbūt pa radio! Ja mums kāds pozīcijas pārstāvis nāktu šeit, teiksim, Tabūna kungs, un teiktu, ka balts ir melns, vai mēs viņam ticēsim tāpēc? Nu nē taču. Neticēsim Tabūna kungam (No zāles deputāts Tabūns: “Čerānam ticēsim.”), jo Tabūna kungs šeit teica, ka šie 4 miljoni, kas ir ziedoti Olimpiskajai komitejai, ka tā neesot budžeta nauda. Nu ir tā budžeta nauda. Par 90% tā ir tīri valsts budžeta nauda, un par atlikušajiem 10% tā ir valsts akciju sabiedrības nauda. Tātad tā ir pilnīgi simtprocentīgi valsts nauda.

Tāpat arī jautājums par šo Olimpisko halli, ka šeit nāk deputāti un stāsta, ka šī nauda būšot vajadzīga Olimpiskās halles būvei. Es saprotu, ka šī halle jau ir uzbūvēta, un ko tad mēs darīsim? Šeit otru halli būvēsim? (No zāles deputāte G.Gannusa: “Bet kāpēc gan ne?”) Un man nav pilnīgi nekas pret to, ka saprātīgā veidā tiek kaut kāda nauda virzīta arī sportam, bet tikai nekādā gadījumā nedrīkst sagriezt kājām gaisā visas mūsu valstī pastāvošās prioritātes. Un tas, ka kāds ziedo naudu kādam, tas viss ir ļoti labi, bet šajā gadījumā, kas ir noticis, tas nav normāls privātpersonas ziedojums, tur atsevišķi klerki vienā valsts uzņēmumā izdomājuši, ka viņi gribētu četrus valsts naudas miljonus redzēt kādos sporta pasākumos. Tas nav normāls ziedojums. Tur neviens cilvēks nav nācis ar saviem privātās personas līdzekļiem. Tie visi ir valsts līdzekļi, un mēs nevaram atļaut šādu patvaļu ar valsts līdzekļiem. Un, ja finansu ministrs to atļauj, tad viņš nav šī amata cienīgs. Paldies!

Sēdes vadītājs . Imants Liepa, frakcija “Latvijai”.

I.Liepa (TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Šajā jautājumā, kuru mēs nupat izskatām, fokusējas vairākas valstī samilzušas problēmas. Pirmais, ko es gribētu minēt, tā ir veselība. Otrais — tas ir sports. Trešais — tā ir līdzekļu racionāla izmantošana, un visbeidzot — labdarības pasākumi, kāda ir sponsorēšana.

Tas viss iet vienā kontekstā. Par to, ka personīgi neesmu pret sporta atbalstīšanu, es jau reiz no šīs tribīnes izteicos, kad bija runa par pieprasījuma pieņemšanu vai noraidīšanu. Un tanī reizē es izteicu izbrīnu par nekonsekvenci Finansu ministrijas rīcībā, ka vienā gadījumā atvēl 4 miljonus un otrā gadījumā neatvēl pat 50 tūkstošus. Vienā gadījumā ir runa par halles celtniecību, otrā gadījumā ir runa par nelaimē nonākušu cilvēku atbalstīšanu. Un, ja varam ticēt masu medijiem, tad šodien pa radio pārraidīja, ka “Ventspils nafta” ne gluži ir bez parādu saistībām attiecībā pret valsti. Un tas likums, uz kuru šeit atsaucas, un tas pants ir tieši tas, kas nosaka — ja ir kaut kādas parādu saistības, tad nedrīkst atļaut šādu sponsorēšanu, un otrādi. Es neesmu pārbaudījis šo informāciju, jo tā izskanēja tikai šorīt no rīta. Bet cilvēkiem, kuri ir tiesiski parakstīt un paraksta šādas lietas, tas būtu jāzina.

Tālāk. Es ļoti izbrīnījos par tādu spārnotu frāzi, ka, lūk, citēju... mūsu bērnu veselība sākas ar sporta halli. Es tam nekādā gadījumā nevaru piekrist. Mūsu bērnu veselība sākas ar fizkultūru sākumskolā, turpinās pamatskolā, vidusskolā un tā tālāk, un tā tālāk. Ar šo te bērnu masveidīgu iesaistīšanu sportā. Pabraucam pa lauku skolām un pārliecināmies, ka lauku skolā puikām trūkst slēpju, puikām trūkst slidu, un puikām trūkst ļoti elementāras sporta zāles, kaut vai neapkurinātas, kuras ir sabrukušas jau tagad mūsu valstiskās neatkarības gados. Un, ja šos 4 miljonus varēja atvēlēt skaistai hallei, lai tie būtu. Bet vajadzēja arī padomāt par šo te sporta aspektu, to sporta aspektu, kas vistiešākajā veidā ir saistīts ar mūsu nākošās paaudzes veselību. Un no tiem 4 miljoniem varbūt miljonu atvēlēt šim mērķim, un, ja tas Ventspils uzņēmums ir tik bagāts, tad, lūdzu, lai sponsorē arī šo patieso tautas veselības aspektu, kas saistīts sporta kontekstā. Diemžēl tas nav ticis darīts.

Kas attiecas vēl uz šodien abiem apskatāmajiem jautājumiem par uzticības izteikšanu ministriem, es esmu mazliet izbrīnīts par to gaisotni, kāda tiek radīta attiecībā pret opozīciju. Opozīcija nav par to, lai noziedzniekus laistu no cietumiem ārā, lai tiesneši darītu tā vai citādi. Mēs esam par to, lai katrs, kas ir pelnījis, pelnīto saņemtu, bet runa ir par formu, kā to izdarīt, un ministriem nav jānodarbojas ar paziņojumu sacerēšanu, ministriem ir jāiesniedz attiecīgie likumprojekti un attiecīgi praktiskajā ikdienas darbībā ir jāseko, lai šis darbs ietu uz priekšu, nevis izsakoties tā vai citādi. Lūk, tas mani ļoti satrauc. Tā ir apzināta opozīcijas nomelnošana.

Cienījamie kolēģi! Es esmu dziļi pārliecināts, ka pozīcijas un arī opozīcijas deputātu starpā ir ļoti godīgi, godprātīgi cilvēki, Latvijas nacionālajām interesēm uzticīgi cilvēki, un nevajadzētu vienam otru nomelnot šādā garā. Tas dara kaunu mums visiem. Un es kā opozicionārs nekādā gadījumā neesmu vērsies pret tādu vai citu pozīcijas deputātu ar nepamatotiem apgalvojumiem un gribētu, lai arī opozīcija atbildētu ar to pašu attiecībā... lai pozīcija atbildētu attiecībā pret opozīciju ar to pašu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs . Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātais sēdes vadītāj, godātie Saeimas deputāti, godātā Saeimas opozīcija! Es vēlos runāt par to, ka diemžēl no šīs tribīnes šodien šeit nav izskanējuši konstruktīvi piedāvājumi arī no opozīcijas, kura izvirza šo jautājumu, kādā veidā tad mums būtu jāmaina šis likums, kādā veidā būtu jāmaina šis 20. pants, ja opozīcija šodien nav apmierināta ar to sponsorēšanas politiku jeb tiem sponsorēšanas principiem, kādi ir pamatos noteikti šajā likumā. Kristīgie demokrāti vienmēr ir uzskatījuši, ka valstij viss nebūtu jāizdara pašai, bet būtu jāveicina arī daudzu funkciju nodošana privātam sektoram, pašai sabiedrībai, nevis viss jāfinansē no valsts līdzekļiem. (No zāles: “Uz nodokļu maksātāju rēķina.”) Tādēļ pats labdarības princips būtu atbalstāms nodokļu likumos ar nodokļu atlaidēm. Ar nodokļu atlaidēm šajā valstī būtu jāveicina tas, lai gan iedzīvotājs, gan firma varētu ziedot labdarības mērķiem, varētu ziedot sporta organizācijām, veselības un arī reliģiskajām organizācijām. Šis likums, kurš ir spēkā un uz kuru pamatojoties ir atbalstīts šis sponsorējums sportam no “Ventspils naftas”, kura ir privatizējamā valsts akciju sabiedrība, nenosaka, ka finansu ministrs prioritarizē šos pieprasījumus. Finansu ministrs nenosaka prioritātes, kādus pasākumus sponsorēt, kādus nesponsorēt. Likums arī viņam neuzdod šādas pilnvaras.

Ja Saeimas opozīcija vēlas vai pati Saeima vēlas kontrolēt lielākus finansējumus no valsts uzņēmumiem, kuri strādā ar peļņu, kuri ir šo 20% ietvaros, tad ir attiecīgā veidā jāpapildina likums, nosakot kādus ierobežojumus apjoma ziņā, bet nevar no ministra prasīt atbildību par to, par ko netiek no ministra prasīta atbildība, izejot no likuma principiem, un es negribētu, lai šī diskusija šodien šeit, kas notiek, degradētu tos principus, ar kādiem ir iekļautas šīs normas likumā, lai veicinātu arī turpmāk uz priekšu uzņēmumus un arī iedzīvotājus ziedot labdarībai, ziedot sportam. Un tāpēc es gandrīz vai, tieši otrādi, aicinu opozīciju nevis meklēt... meklēt, kur piesieties šobrīd finansu ministram, bet piedāvāt savus priekšlikumus, kādā veidā vēl vairāk ne tikai valsts uzņēmumi, bet lai arī privātās firmas būtu ieinteresētas ziedot, lai privātās firmas, lai viņiem šis peļņas aprēķins tiktu pārrēķināts jau tekošā gada laikā, nevis tikai nākamā finansu gada laikā. Es redzu šajā valstī tikai vienu izeju, ja mēs spēsim ieinteresēt sabiedrību finansēt tās funkcijas, kuras šodien tā vai savādāk finansē valsts. Tas ir ceļš, ka valsts sektors samazinās, tas, par ko atbild privātas personas, par ko atbild privātas firmas, tad tā atbildības joma palielinās. Un es tiešām aicinu caur šo diskusiju, kur nav izteikti konkrēti priekšlikumi par likumu, nediskreditēt to labo nodomu, kāds ir bijis, šajā likumā iekļaujot normu, ka ziedotājiem tiek piemērotas nodokļu atlaides. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs . Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi! Manuprāt, opozīcija šoreiz tiešām ir kļūdījusies, izvēloties ieganstu, lai uzbruktu pozīcijai, jo kāda tad šodien ir situācija. Situācija ir tāda, ka par ziedojumiem saņem nodokļu atlaides tie, kas ir ziedojuši Kultūras fondam, Bērnu fondam un Olimpiskajai komitejai, un es domāju, ka savā laikā deputāti ir izdarījuši pareizu izvēli, jo kultūra, bērni, veselība, es domāju, tas ir ļoti būtiski, un es uzticos šodien šīm organizācijām, un es zinu, ka Kultūras fonds neuzskatīs par kultūras pasākumu lielu krūšu konkursu, vai arī Olimpiskā komiteja bulciņu, smalkmaizīšu ātru ēšanu uzskatītu par sporta pasākumu. Un pats pēdējais. Jā, protams, es saprotu arī tīri cilvēcīgi, ka nepārprotami Ventspilī šobrīd ir tās priekšrocības, jo tur ir šie bagātie uzņēmumi, un var tīri cilvēcīgi saprast, ka Ventspils uzņēmums “Ventspils nafta” vēlas ziedot tieši vairāk savai pilsētai, bet tas, cienījamie kolēģi, ir cilvēcīgi.

Es saprotu, ka... es ceru, ka pēc gadiem, ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, visās vidēji lielās pilsētās būs šādas sporta halles. Un tiešām tas uzsvars šeit, uzsvaru likt uz lielo sportu nebūtu pareizi. Lielajam sportam īstenībā ir sevi vairāk vai mazāk jāatpelna. Es pats esmu ventspilnieks, es esmu apmeklējis šo halli, es esmu runājis ar neskaitāmiem ventspilniekiem, ko viņi domā par šo halli, arī ar pensionāriem, kuriem, starp citu, pensijas Ventspilī nav ne par matu augstākas kā citur, bet realitāte ir tāda, ka šī halle pamatā nav domāta lielā sporta vajadzībām. Pirmkārt, zāle ir projektēta tā, atšķirībā, teiksim, no Daugavas sporta nama, kur ir tikai viens laukums, bet zāle ir projektēta tā, ka, sabīdot tribīnes, var vienlaicīgi atbrīvot trīs lielus basketbola laukumus, kur arī katru dienu simtiem un simtiem jauniešu nodarbojas ar sportu. Šajā sporta namā ir arī vēl citas trīs mazākas zālītes, un pat laikā, tad, kad ritēja šis pagājušās nedēļas lielas atklāšanas pasākums, es biju speciāli aizgājis uz mazām zālītēm, un pat tanī brīdī tur bija pilns ar bērniem, un bērni trenējās. Un uz šo sporta zāli nāk, es pats to redzēju savām acīm, nāk uz pasākumiem, nāk vīri, un vīri nedzer šņabi, bet vīri nāk, un paņēmuši līdzi ir sievas, un ir paņēmuši līdzi bērnus, un viņi kopā cilvēcīgi atpūšas. Un šajā zālē ir iespējams arī rīkot kultūras pasākumus.

Es saprotu, ka ir zināma greizsirdība pret Ventspili, bet šoreiz tā greizsirdība ir īsti nevietā. Un atcerēsimies vēl vienu lietu. Es nupat vēl painteresējos, cik mums bērnu vispār neiet skolā un klīst pa ielām, un brīvā laikā viņiem nav iespēju nodarboties, un mēs varam tikai priecāties, ja šie ziedojumi, vienalga, vai šie līdzekļi nāk no valsts budžeta, vai šie līdzekļi nāk kā ziedojumi, kas, protams, arī ir, un te ir taisnība, principā daļēji no valsts budžeta, bet, ja tie aiziet jaunatnei, jaunatnes veselības nostiprināšanai, ja tie aiziet mūsu bērniem, nu nav iemesla, mīļie cilvēki, tāpēc izteikt pārmetumus ministram. Es tiešām domāju, ka opozīcija šobrīd nav izvēlējusies to veiksmīgāko ieganstu, lai gāztu vienu vai otru ministru. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, Tautas kopa “Brīvība”.

G.Valdmanis (TKB). Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas kalpi! Mēs brīnāmies, kas notiek ar mūsu tautas bagātībām, un mēs skatāmies — ik brīdi mēs varam sponsorēt, kā vajag. “Ventspils nafta” ar Oša kunga un Kehra kunga parakstu garantēja to naudu, kas finansēja lielu daļu no padomes pārstāvjiem — ievēlēšanu Saeimā. It kā par to ir runāts, tauta it kā neapmierināta, nu nekas.

Tagad no “Latvenergo” kaut kādi kungi iztaisa kaut kādu šefti, daži sauc par noziegumu, citi sauc par negadījumu, citi sauc par normālu darījumu — pazūd 3 miljoni latu no tautas mantas. Bet, skat, tagad mūsu finansu ministrs ir nolēmis, ka garantijas un cesijas līgumi un visas šitādas lietas ir diezgan tā neērti, un tās var pārprast, un neviens tā īsti nesaprot, kāpēc tad vienkārši nedāvināsim to naudu prom. Un mums nāks šeit gudri cilvēki kā Tabūna kungs un skaidro, ka zini, tā ir privāta nauda, mīļais kungs, tas viss bija Latvijas nauda, Latvijas manta, Latvijas priekšrocības, no kurām mūsu tautai būtu jādzīvo labi. Mēs esam budžeta priekšvakarā, vienu latu uz katru tonnu, kas tranzītā iet cauri Latvijai, būtu kādi 60 miljoni latu vairāk, lai segtu deficītu budžetā, un mēs varētu tautai izdot 60 miljonu vairāk naudas, lai tā nauda aprit, un to deficītu, ko tā nauda taisītu mūsu budžetā, varētu segt no mūsu tranzītceļiem. Bet, skat, ko mēs mūsu tranzītceļiem darām.

Avīzē lasām, ka skolai trūkst puse tās naudas, lai uzliktu jumtu, tai trūkst 10 tūkstoši latu. 10 tūkstoši latu, bet mūsu tautas kases pārvaldītājs, godājamais finansu ministrs, četrus miljonus vienkārši paraksta kā dāvanu jeb atļauj parakstīt kā dāvanu. Redziet, mīļais Rāznas kungs, cik jūs slikti saprotat, kas Latvijā notiek. Vēlētāji, partijas biedri un pirms organizācijas ir pilnīgi sadusmotas par tiem, kas stāv centrā, dod savus rīkojumus, izšķērdē mūsu tautu, un mūsu tautai ir priekšā ļoti grūts liktenis, jo mūsu jaunatne ir ļoti sliktā stāvoklī. Viens no trim dzimst bez tēva, un tai meitenei ir tos bērnus jāuztur ar 15 latiem mēnesī. Bet tas bērns mums neinteresē, bet 4 miljoni lai aiziet kādai Olimpiskajai komisijai, kur draugi to naudu varēs dalīt, jā, parādās kāds varbūt no mūsu kolonijām, Trinidada un Tobago, vismaz ar tādu ādas krāsu, pāris no tiem spēlē Latvijā basketbumbu, un tas it kā vedīs mūsu tautu uz kaut ko labu. Tautai jāceļas pret šito. Mums, Saeimai, jāceļas pret šitādu finansu ministru, mums, vienalga, kurā partijā mēs esam, ir jāceļas, jāstiprina mūsu pirmorganizācijas un jāmet ārā tos, kas sēž Sadarbības padomē, jo tā nekaunība, kā mūsu manta tiek izšķērdēta, un tā nekaunība, ka var nākt un teikt, nu, jā, tā tomēr nav valsts manta, jo mēs jau to atdosim, to īpašumu par neko, un ko tad nu, zini, un tagad lai viņi iemācās jau dot kādam labam mērķim to naudu, tā ir tautas manta, te ir tautas tranzītceļi, un tiem tā jābūt. Zīles kungs šeit nemāk saimniekot, ne viņš māk valsts budžetu sastādīt, bet dāvanas draugiem dot viņš māk, bet nav iemesls viņu paturēt amatā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vilis Krištopans — satiksmes ministrs. (No zāles deputāts Saulītis: “Krištopan, par Vaiņodi runā!”) Saulīša kungs, ja jūs tā uzvedīsities, es ierosināšu pieņemt lēmumu — izslēgt jūs uz vairākām sēdēm. Lūdzu, Krištopana kungs! Starpsaucieni ir atļauti, taču, Saulīša kungs, ir arī kādas normas, manuprāt.

V.Krištopans (satiksmes ministrs). Godājamo Prezidij! Godājamie deputāti! Jā, Valdmaņa kungs, vienā lietā es jums pilnīgi piekrītu, “Latvenergo” 3 miljoni ir nozagti, bet kāds tam sakars ar Ventspils halli? Un šeit es jums galīgi nepiekrītu. Ventspilī ir mazliet vairāk par 30 tūkstošiem iedzīvotāju, un hallē ir 3,5 tūkstoš vietas, un vienmēr ir pilna, tas ir, vairāk nekā katrs desmitais Ventspils iedzīvotājs ierodas uz pasākumu, vismaz vienā pilsētā sociālās un kultūras lietas ir puslīdz sakārtotas, tā vietā, lai deputāti stimulētu vēl varbūt 20—50 tādas halles Latvijā, mēs te vieni paši gribam uzreiz noknābāt nezin kāpēc uzbrūkot finansu ministram. Tieši otrādi, likums nav pārkāpts, viss ir likumīgi, tā vietā, lai tagad pieprasītu neuzticību Zīles kungam, bija jāpieprasa tas, lai finansu ministram nav jādod nekādas tiesības, uzņēmumam pašam ir tiesības, to nosaka likums, un nav vajadzīgs nekāds finansu ministra paraksts uz tik pareizi un lietderīgi izmantotu sponsorēšanu. Un nav šeit jājauc, kā vienmēr, valsts kabata ar uzņēmumu kabatu, un to nosaka pamatbaušļi ekonomikā. Ir valsts budžets, un ir uzņēmumi, un to nekādā gadījumā es neieteiktu mūsu godājamai opozīcijai jaukt.

Jūs gribat teikt,. ka tas ir tikai lielajam sportam, jūs atkal kļūdaties. Paskataties piektdien, kad spēlēs Brocēni ar Ventspili basketbola līgā, visa Latvija pie televīzijas ekrāniem, elpu aizturējusi, skatīsies, kāds būs mača iznākums. Desmitiem tūkstošu puišeļu ar basketbola bumbām tīkliņos staigā pa ielām, iet uz treniņiem un skatās, un seko līdz, un tas ir tas viņiem... Viens otrs basketbolists viņiem ir kā Dievs, un jūs esat pret to visi tie opozīcijā, kas uzstājas pret šo lietu, uzstājās pret Latvijas nacionālo sporta veidu — basketbolu. Jūs, Zīgerista partija, esat pret to, kas ir basketbols Latvijā, no desmit deviņi puišeļi ir latvieši, un tas viens, kas ir krieviski runājošais, kas, atnācis uz basketbolu, iemācās perfekti runāt latviski un faktiski kļūst par īstu latvieti. Es domāju tā, viens no maniem kolēģiem pareizi pateica priekšā, ja šī nauda būtu iedota “gorodkiem” jeb krievu dambretei, tad acīmredzot Saulīša kungs noteikti to būtu atbalstījis. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Saulītis — otro reizi.

A.Saulītis (TKB). Godājamais Krištopana kungs! Jūs esat Latvijas Republikas satiksmes ministrs. Jūs pretendējat uz tā cilvēka lomu, kuram jābūt visprecīzākajam zinātnēs ekonomiskajā jomā, jo mūsu galvenā ekonomiskā bagātība, es jums pilnīgi piekrītu, ir tieši šis tranzīts, bet runa nav par kāpostiem, Krištopana kungs, bet runa ir par sirdsapziņu. Nav visi tādi idioti, kā jūs iedomājaties, un tā spēle ir pavisam cita spēle. Lemberga kungs, kad mēs bijām pie viņa, sūdzējās, ka valdība slikti strādā, pašvaldību budžetu nepareizi izlīdzina. Es viņam uzdevu vienkāršu jautājumu: “Lemberga kungs, bet jūs taču viņus visus finansējat.” Gan Krištopana kungu, kā mēs sakām, arī Vili finansējāt, un visus pārējos. Mehānismi, ļoti skaidri mehānismi, kā tas viss notiek, un tagad mēs paskatīsimies, cik “Tēvzemei un Brīvībai” ir biedru. 600, 800 biedru? Un cik viņi maksā biedru naudas, un cik “Latvijas ceļš” maksā biedru naudas (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Piecus latus.”), un cik maksā vēlēšanu kampaņa. Jā, jūs maksājat, Ābiķa kungs, pieci lati. Un cik maksā vēlēšanu kampaņa? Un kas to visu maksā? Es pats esmu finansējis, un es zinu, kā tās lietas notiek. Bet atšķirībā no jums, Krištopana kungs, es par savu naudu finansēju vēlēšanu kampaņu. Bet jūs gribat par nodokļu maksātāju naudu finansēt, spēlēt šīs spēles. Pasakiet tagad atklāti, kas Lemberga kungam traucē paņemt kredītu kā pašvaldībai un celt to halli? Un darīt to visu? Taču ir bagāta pašvaldība. Jebkurš viņiem aizdos par 6% —7% gadā. Nav problēmu! Jūs tagad “laižat muļķi”, populismu, un pie tam jūs uzskatāt, ka ļoti labas attiecības ir vajadzīgas ar Krieviju...

Sēdes vadītājs. Divas minūtes ir pagājušas.

A.Saulītis. Es lūdzu vienu minūti! Es lūdzu balsojumu. (Zālē liels troksnis.)

Sēdes vadītājs. Diemžēl vairākums deputātu protestē. Paldies!

A.Saulītis. Es balsojumu pieprasu.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis — otro reizi.

A.Saulītis. Es pieprasu balsojumu. (Zālē izsaucieni.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Par vienas minūtes papildlaika piešķiršanu runātājam Saulīša kungam. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 23, atturas — 13. Nav pieņemts. Gundars Valdmanis — otro reizi.

G.Valdmanis (TKB). Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas pārstāvji, un gudrie ministri! Krištopana kungs, neviens šeit nav runājis pret basketa bumbu. Tad, kad jūs aizejat ar saviem draugiem tukšā zālē un spēlējat basketa bumbu, man ir prieks, ka jūs vingrojat. Bet tas, ka mēs tautu piesēdinām televizora priekšā skatīties visādas blēņas, arī sporta spēles. Tur neviens nevingro, un tur nekāda veselība netiek veikta. Es nerunāju pret Ventspili, es nerunāju pret to halli, es runāju pret to, ka tā ir valsts nauda, ka mums visur trūkst. Tiek tieši tur izlietota. Kā Andris Saulītis teica, tur varēja kredītu lietot, bet paņemt valsts naudu, iedot kādam starpniekam, un tad lai viņš kaut ko būvē. Mums jau šeit daža Saeimas komisija varēs pateikt, cik ir nokritis no tiem 4 miljoniem, kamēr tā halle tiek uzbūvēta. Tā patvaļība ar valsts naudu, kad mums visur trūkst, nav saprotama. Un tieši tāpēc Zīles kungam, ja viņš neprot saimniekot ar valsts naudu, būtu jāsaprot, ka viņam ir jāiet prom. Mūsu valsts budžets ir pilnīgi nepieņemams visai tautai. Tas ir genocīds pret tautu, bet tur mēs neko nelāpām, bet paņemam summas un vienkārši izšķiežam. Tas nav nekādā veidā pieņemams. Neviena runa pret basketa bumbu, tas ir labs sports. Sportosim, bet ne pilī! Brauksim ar žiguļiem, nevis ar mersedesiem, kas maksā čupu naudas, dzīvosim godīgi, bet ne pilīs ar kristāla traukiem. Tas nav mums vajadzīgs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Pieteicies vēl ir Roberts Zīles kungs, finansu ministrs. Lūdzu!

R.Zīle (finansu ministrs). Godāto Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es gribētu tātad vispirms pateikt par šo 4 miljonu ziedojumu juridisko pusi. Es nezinu par to, kas ir rakstīts avīzēs, ko minēja šodien te, tajā brīdī, kad tika gatavots šis lēmuma projekts, rīkojums, visi nosacījumi, kas ir noteikti likumā, tika izpildīti no šā ziedojuma likumības puses.

Otra lieta. Es gribu teikt, ka šie ziedojumi visi ir sakrāti šeit. Tātad šeit var atrast šā gada ziedojumus, tāda pati mape ir par iepriekšējo gadu. Un arī iepriekšējā gadā ir bijuši apmēram tāda paša līmeņa ziedojumi, bet tad neviens par to neuztraucās.

Daži vārdi par šiem “Ventspils naftas” maksājumiem. Pagājušogad viņi nodokļos ir iemaksājuši 9,5 miljonus latu, šogad pirmajā pusgadā — 4,1 miljonu latu. Viņi papildus tam ir iemaksājuši 15% par valsts kapitāla izmantošanu, kas attiecas tikai uz valsts uzņēmumiem vai valsts uzņēmējsabiedrībām. Tas ir vēl apmēram 3 miljoni latu. Citu juridisku instrumentu finansu ministra rīcībā nav, lai varētu no valsts uzņēmuma paņemt vēl papildu naudu. Un, ja arī būtu, tad es nekādā gadījumā negribētu būt vairs finansu ministrs, jo tādā gadījumā es “izsitu” valsts uzņēmumus no konkurences gan starptautiskajā nozīmē, gan vietējā nozīmē, ja šie uzņēmumi, teiksim, konkurē ar privātajiem uzņēmumiem Latvijā. Tas pilnīgi nav pieņemams. “Ventspils naftas” gadījums ir šajā gadījumā starptautiskas konkurences jautājums. Bet tādā gadījumā es lūdzu jūs, cienījamie deputāti, izmainīt šo likumu. Man galīgi nav nekāda prieka nodarboties ar šo rīkojumu, lēmumu pieņemšanu par šiem ziedojumiem. Izmainiet vienu formu par šiem ziedojumiem. Saeima pieņem lēmumu par katru no šiem pieprasījumiem attiecībā uz valsts uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām. Man tas tikai atvieglos darbu, būs vēl lielāks caurspīdīgums, lai gan mēs nekad neesam slēpuši, tas ir ļoti viegli izdarāms. Viens priekšlikums, un lūdzu, Saeima vēl papildinās savu darbu šeit, Saeimā, tas varbūt, protams, būs daudz lietderīgāk, nekā, teiksim, ne jau šodienas jautājums. Es negribu par to teikt, bet ir daži citi jautājumi, kas pēdējā laikā, teiksim, septembrī, ir aizkavējuši likumdošanu.

Vēl daži vārdi par to, cik tad sabiedrībai tomēr līdzekļu atnāca vairāk nekā tas, ko mēs neieņēmām nodokļos. Katrā ziņā šīs olimpiskās vajadzības, tur bija 7 pozīcijas no Olimpiskās komitejas, tātad šajā atšifrējumā, gan šī Ventspils halle, kas ir pieminēta, gan futbola programma, gan Vieglatlētikas federācija, Basketbola federācija, vingrošanas, volejbola un tā tālāk. Tātad tas jau viss tika uzrādīts, un šajā gadījumā sabiedrība saņēma vairāk līdzekļu, nekā mēs saņemtu par šo labklājību peļņas nodoklī.

Ja runājam par budžetu. Pavisam īsi. Čerāna kungs, es atceros jūsu vairākkārtīgi iesniegtos priekšlikumus par pievienotās vērtības nodokli, kompjūteru un citas datortehnikas izņemšanu no šā nodokļa. Tie zaudējumi, ja tas būtu pieņemts, budžetā mēs neieņemtu daudz vairāk naudas, nekā tas ir šajā gadījumā no šā ziedojuma. Tā kā būsim korekti, ja mēs runājam par budžeta ieņēmumu daļu.

Par citām lietām, kas šeit šodien tika pieminētas, es esmu gatavs runāt arī uz priekšu par budžetu. Vai ir labi, ka ir bezdeficīta budžets, vai tas ir slikti, un kas no tā iznāk, es esmu par to runājis un esmu gatavs runāt uz priekšu. Par cieņas zaudēšanu, ko daži ir zaudējuši attiecībā pret mani, ja viņiem vairs nav cieņas pret mani, tad es varu izteikt nožēlu, bet katrā ziņā es iztikšu ar tiem, kas mani vēl ciena. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu finansu ministram”. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 58, atturas — nav. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts “Par deputāta Viktora Dinēviča ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā” . Deputāti par šo jautājumu runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu šajā jautājumā. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 3, atturas — 3. Deputāts Viktors Dinēvičs ievēlēts Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Nākamais jautājums. Lēmuma projekts “Par deputāta Ulda Veldres atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”. Deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izteiksim attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Balsojums aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 4, atturas — 4. Deputāts Uldis Veldre atsaukts no Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas.

Nākamais jautājums. Lēmuma projekts “Par deputāta Kārļa Druvas apstiprināšanu par Eiropas Parlamenta un Latvijas Republikas Saeimas apvienotās komitejas pastāvīgā pārstāvja aizstājēju”. Deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Balsojumam ir jābūt atklātam šajā gadījumā. Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu — par deputāta Kārļa Druvas apstiprināšanu par komitejas locekli. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 1, atturas — 2. Deputāts Kārlis Jūlijs Druva apstiprināts par Eiropas Parlamenta un Latvijas Republikas Saeimas apvienotās komitejas pastāvīgā pārstāvja aizstājēju.

Godātie kolēģi, vēl jūs visi esat saņēmuši desmit deputātu parakstītu pieprasījumu Latvijas Republikas satiksmes ministram Krištopana kungam par to, kā viņa vadītā ministrija sagatavojusi savus dienestus ziemas sezonai. Un tālāk ir izklāstīti četri konkrēti jautājumi. Nododam šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu vienošanos ir l ikumprojekts “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”. Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Jānis Rāzna.

J.Rāzna (DPS). Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Dokumenta nr. 3270. Likumprojekts “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”. Trešais lasījums. Pirmais ir Juridiskā biroja priekšlikums attiecībā uz 2.panta pirmo daļu. Komisija to ir atbalstījusi un iestrādājusi savā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti 2.panta pirmās daļas tekstam, ko akceptējusi komisija, piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.Rāzna. 2.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums attiecībā uz 2.panta pirmo daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Rāzna. 3.priekšlikums ir deputāta Rāznas priekšlikums attiecībā uz 2.panta otro daļu. Komisija to daļēji ir atbalstījusi un iestrādājusi atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

J.Rāzna . 4.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi un iestrādājusi atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs . Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 5.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi un iestrādājusi atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 6.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 2.panta otrās daļas redakciju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 2.panta otrās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna . 7. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. 3.panta pirmās daļas redakcionāls precizējums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta komisijas atzinumu. Pieņemts.

J.Rāzna. 8.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi. Pēc būtības redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 8.lappusē 9.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Par 6.pantu. Izslēgt 6.panta pirmo daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par Juridiskā biroja priekšlikumu — svītrot 6.panta pirmo daļu. Pieņemts.

J.Rāzna. 10.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Par 6.panta otro daļu. Komisija ir atbalstījusi pēc būtības redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 6.panta otrās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 11.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Par 7.panta pirmās daļas 1.punktu. Komisija to ir atbalstījusi, tas ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 7.panta pirmās daļas 1.punktā redakcionāliem labojumiem piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 12.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums par 7.panta pirmās daļas 2. punktu. Komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šiem redakcionālajiem precizējumiem. Paldies! Pieņemts.

J.Rāzna. 13.priekšlikums. Tieslietu ministra Rasnača kunga priekšlikums par 7.panta otro daļu. Komisija to ir atbalstījusi un ietvērusi Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 7.panta otrās daļas pirmā teikuma redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 14. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti 7.panta otrās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 15. — Juridiskā biroja priekšlikums par 8.pantu. Komisija ir atbalstījusi. Pēc būtības tas ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 8.panta vārdus — tādi, kādi jums norādīti tekstā. Paldies! Pieņemts.

J.Rāzna. 16.priekšlikums ir deputāta Rāznas. Izslēgt 10. pantu. Komisija ir atbalstījusi. Tika izslēgta 6.panta pirmā daļa.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 10.pantu. Pieņemts.

J.Rāzna. 17.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Attiecas uz 11.pantu. Komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 18.priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums. Attiecas uz 11.pantu. Komisija ir atbalstījusi. Redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šiem precizējumiem. Pieņemts.

J.Rāzna. 19.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums arī attiecas uz 11.pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 20. — Juridiskā biroja priekšlikums, kas attiecas uz 1.panta pirmās daļas 3.punktu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Rāzna. 21. — Juridiskā biroja priekšlikums, kas attiecas uz 11.panta pirmās daļas 4.punktu. Pēc būtības tas ir redakcionāls precizējums, un komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti 11.panta pirmās daļas 4.punkta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 22. — Juridiskā biroja priekšlikums attiecas uz 12.pantu. Redakcionāls precizējums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 23.priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas attiecas uz 13.pantu. Komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 12.panta pēc jaunās numerācijas redakcijai piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.Rāzna. 24.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Attiecas uz 14.pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 13.panta pēc jaunās redakcijas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 25.priekšlikums. Deputāta Rāznas priekšlikums attiecas uz 16.pantu. Komisija ir atbalstījusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 15.panta redakcijai piekrīt.

J.Rāzna. 26.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums — attiecas uz 17.pantu. Redakcionāls precizējums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies! Pieņemts.

J.Rāzna. 27.priekšlikums ir deputātes Gannusas priekšlikums — papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem. Komisija noraidīja. Būtībā šis priekšlikums izsaka to, ka, ja termiņā netiek pieņemti lēmumi pašvaldībās, pagastos, tad Ministru kabinetam ir tiesības šos termiņus pagarināt. Komisija izskatīja šo priekšlikumu. Atzina, ka šī ir problēma, bet, ja Ministru kabinetam būs tiesības šo termiņu pagarināt, tad šādu pašvaldību būs ļoti daudz, kas griezīsies ar termiņa pagarināšanu. Komisija noraidīja termiņa pagarināšanu. Tajā pašā laikā uzskata, ka Ministru kabinetam šis jautājums būs jārisina.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par deputātes Gannusas priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 28.priekšlikums — tieslietu ministra Rasnača kunga. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par tieslietu ministra Rasnača kunga priekšlikumu.

J.Rāzna. 29.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums — papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Rāzna. Paldies par darbu! Es aicinu balsot par likumprojektu kopumā trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 1, atturas — 4. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām Rīgas tirdzniecības brīvostas teritorijā” . Trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Šis ir pēdējais lasījums šajā likumprojektā, un papildinājums ir, kā jūs redzat, dokumentā nr.3248. Papildinājums, kā redzat, ir tikai viens. Pievienojot ar vārdiem “nekustamā īpašuma vērtības”, tas ir, lai būtu precizitāte šajā apmaksā, kas ir Juridiskās komisijas priekšlikums, tas ir 4.pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēlas runāt debatēs deputāts Jānis Strods, Tautas kopa “Brīvība”.

J.Strods (TKB). Godātie kolēģi! Es aicinu vispār nepiedalīties balsošanā arī par šo vienīgo priekšlikumu un kopumā trešajā lasījumā balsot pret. Es uzskatu, ja mēs pieņemsim šo likumprojektu, tad Latvijas Republika pilnībā atbildīs beztiesiskas valsts statusam, kur privātīpašums tiek ekspropriēts un tālāk pārdalīts citām ieinteresētām personām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Mauliņa kungs. Lūdzu!

J.Mauliņš (TKL) . Neko vairāk es nevaru teikt. Jautājums ir izskatīts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem iebildumu pret projekta 4.panta redakciju nav, pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta 4.panta redakciju, ko akceptējusi atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret,— 1, atturas — 3. Panta redakcija pieņemta.

Balsojam par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 8, atturas — 4. Likums pieņemts.

J.Mauliņš. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem”” . Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā... Vai ir ziņotājs no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas likumā “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem””? Aristids Lambergs — komisijas vārdā. Lūdzu!

A.Lambergs (LNRP, LZP). Godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! “Grozījums likumā “Par vērtspapīriem””, trešajā lasījumā iesniegumi nav saņemti. Līdz ar to es lūdzu nobalsot par šo likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 4. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” . Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3259. Uz trešo lasījumu komisija ir saņēmusi — pirmais ir deputāta Inkēna priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi. Tas ir — atstāt negrozītu 18.panta tekstu. Tas attiecas uz krājaizdevu sabiedrībām. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par šo deputāta Inkēna priekšlikumu. Paldies! Tas ir pieņemts.

V.Balodis. 2.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, un tas ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. Tālāk jūs arī redzat šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 18.panta redakciju iebildumu nav. Paldies! Tas ir pieņemts.

V.Balodis. Piektais ir deputāta Inkēna priekšlikums — izteikt 22.pantu šādā redakcijā — Krājaizdevu sabiedrību minimālais dibināšanas kapitāls ir 10 000 latu. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu, un iepriekšējā plenārsēdē mēs esam nobalsojuši jau, ka dibināšanas kapitāls ir 2000 latu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad, ja tas ir konceptuāli izlemts, tad balsojums nav vajadzīgs. Vai deputāti pieprasa? Iesniedzējs uztur spēkā balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Inkēna priekšlikumu — izteikt 22.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 39, atturas — 17. Šis priekšlikums nav pieņemts.

V.Balodis. Paldies! Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis. Tālāk seko deputāta Inkēna priekšlikums — svītrot pārejas noteikumu 3.punkta otro daļu. Tas arī ir saistīts ar šiem pamatkapitāliem krājaizdevu sabiedrībām. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par šo deputāta Inkēna priekšlikumu. Pieņemts.

V.Balodis. Un pēdējais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par pārejas noteikumiem. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis. Paldies! Vairāk nav priekšlikumu. Lūdzu deputātus atbalstīt trešajā un galīgajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — 3. Likums pieņemts.

V.Balodis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Vārds paziņojumam Andrim Amerikam.

A.Ameriks (6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs). Godātie deputāti! Es lūdzu nelielu uzmanību! Es vēlos atgādināt visiem deputātiem, kas ir apstiprināti par Eiropas Parlamenta un Latvijas Saeimas apvienotās komitejas locekļiem, tagad pulcēties Viesu zālē uz darba sēdi, kā jau mēs to iepriekš bijām vienojušies.

Sēdes vadītājs. Paldies! Es lūdzu godātos kolēģus noklausīties reģistrācijas rezultātus, jo dažkārt citādi rodas pārpratumi par deputātu klātbūtni.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Edgars Bāns, Inese Birzniece, Ziedonis Čevers, Aivars Guntis Kreituss, Andris Rubins, Anna Seile, Leonards Teniss, Andris Tomašūns, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30. Paldies!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Vajadzētu turpināt plenārsēdi, bet acīmredzami zālē nav kvoruma. Es lūdzu deputātus visus atgriezties plenārsēžu zālē. Lūdzu zvanu vairākkārtīgu un nervozu. Deputātus visus lūdzu atgriezties sēžu zālē. Godātie kolēģi! Visus, kas atrodas šajā ēkā un kas mūs dzird, lūdzu atgriezties plenārsēžu zālē, lai varam turpināt sēdi.

Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu reģistrēsimies kvorumam! Es lūdzu visus deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. 42 deputāti ir reģistrējušies... 45 deputāti zālē. Vēl 5 vajag. Lūdzu vēlreiz zvanīt! Lūdzu piecus kolēģus atgriezties. 46... 47... 48... 49... 50, 51, 52.

Godātie kolēģi! Turpinām izskatīt darba kārtību. Nākamais jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām””. Trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā... kurš no deputātiem no Juridiskās komisijas ir ziņotājs par šo jautājumu? Māris Grīnblats, lūdzu, Grīnblata kungs!

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie Saeimas deputāti, godātais Prezidij! Dokuments nr. 3249 — grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” uz trešo lasījumu.

Tātad ir šādi priekšlikumi. Otrajā lapaspusē par likuma 7. pantu ir priekšlikums — izteikt jaunā redakcijā, kur ir divi nelieli papildinājumi, tātad nākusi klāt ir psihologa izglītība, un mazliet precizēts ir — nevis “persona ir beigusi apmācību”, bet “ir saņēmusi apliecību par to, ka ir šādu apmācību beigusi”.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputāti piekrīt Juridiskās komisijas atzinumam un piekrīt likumprojekta 2. panta jaunās redakcijas tekstam? Jābalso. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta 2. panta redakciju. Lūdzu zvanu un balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret šo Juridiskās komisijas atzinumu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. (No zāles deputāts Saulītis: “Blēdīties nav labi!”) Lūdzu turpiniet!

M.Grīnblats. Nākošajā lapaspusē — tātad Juridiskās komisijas priekšlikums 15. pantā — precizēt, vārda “mediķa” vietā likt vārdu “ārsta”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav pret šo atzinumu? Pieņemts.

M.Grīnblats. Tas arī ir viss, un Juridiskā komisija aicina balsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Diemžēl nav kvoruma...

Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma... Paziņoju piecu minūšu pārtraukumu — līdz 13.40. Frakciju vadītājus nodrošināt deputātu atgriešanos zālē.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Paziņoju otru pārtraukumu līdz pulksten 13.45. Un lūdzu deputātus atgriezties plenārsēžu zālē.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks pagājis. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu, un lūdzu deputātus reģistrēties kvorumam! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 55 deputāti.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam likuma “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” pieņemšanu trešajā lasījumā! Es lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Kalviņš.

J.Kalviņš (LNRP, LZP). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Darba dokuments — 3253. Ir iesniegts viens priekšlikums no Juridiskā biroja, un komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu — likumprojekta 3. pantā aizstāt vārdus, un tālāk kā tekstā. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Kalviņš. Par cik vairāk priekšlikumu nav, man lūgums kolēģiem nobalsot trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums — likumprojekts “Par kooperatīvajām sabiedrībām un to apvienībām” . Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Augsti godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 3246 — likumprojekts “Par kooperatīvajām sabiedrībām un to apvienībām” otrajā lasījumā pa pantiem. Tātad priekšlikumu nr. 1 par likuma nosaukumu iesniedz Juridiskais birojs. Komisijas slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likuma nosaukumu “Kooperatīvo sabiedrību likums” iebildumu nav? Pieņemts.

K.Leiškalns. Juridiskā biroja priekšlikums kā otrais — par kārtību 1. pantā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Trešais priekšlikums ir no atbildīgās komisijas, un līdz ar to atbalstām, papildinot ar likumā lietoto terminu sakārtojumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.Leiškalns. Deputāta Bāna, Leitenas, Stikuta priekšlikums. Komisija atbalsta precizētā redakcijā, izsakot kā 4. punktu. Tas ir pie 1. panta.

Sēdes vadītājs. Deputāti 1. panta 4. punkta redakcijai piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. Deputātu Ilgas un Aivara Kreitusu priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi 5. panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. Juridiskā biroja priekšlikumu pie 1. panta 1. punkta, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Deputātu Bāna, Leitenas, Stikuta priekšlikums, komisija ir atbalstījusi par 1. panta 2. punktu, izsakot komisijas redakcijā. Labajā ailē ir redzams.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Deputātu Bāna, Leitenas, Stikuta, Kreituses un Kreitusa priekšlikums par 1. panta 6. punktu nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. Deputāta Sausnīša priekšlikums — 1. pantam papildinājums. Komisija daļēji atbalstījusi, izsakot komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. Juridiskā biroja priekšlikums 1. pantam. Komisija atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

K.Leiškalns. 11. priekšlikums par 2. pantu ir no atbildīgās komisijas un neapšaubāmi ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Deputāti piekrīt? Pieņemts. Piekrīt, kā es redzu, arī 2. panta un likumprojekta 2. panta 2. punkta redakcijai. Otrās daļas... piedodiet, redakcijai. Nav iebildumu? Pieņemts. Paldies!

K.Leiškalns. 12. priekšlikums. Deputāti Bāns, Leitena, Stikuts. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies, Leiškalna kungs!

K.Leiškalns. 13. priekšlikums — no Juridiskā biroja. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. 14.priekšlikums ir atbildīgās komisijas, neapšaubāmi ir atbalstīts, un jūs varat atrast redakciju labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē? Pieņemts.

K.Leiškalns. 15. priekšlikums. Deputāti Bāns, Leitena, Stikuts. Komisija atbalsta, izsakot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns. 16. priekšlikums — no deputātiem Bāna, Leitenas, Stikuta. Daļēji atbalstīts, izsakot komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. Juridiskā biroja priekšlikums par 3. pantu. Daļēji atbalstīts, komisija ir precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. 18. priekšlikums no Juridiskā biroja par 3.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 19.priekšlikums. Deputāts Sausnītis. Komisija atbalsta, izsakot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 20.priekšlikums. Deputāti Bāns, Leitena, Stikuts. Komisija atbalsta daļēji, izsakot savā precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 21.priekšlikums no deputāta Sausnīša. Komisija atbalsta, kārtējo reizi izsakot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 22.priekšlikums no abiem Kreitusiem, deputāta Bāna, Leitenas un Stikuta. Atbalstīt, izsakot kā 4.punktu labajā ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 3.panta 4.punkta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 23.priekšlikums. Deputāti Bāns, Leitena, Stikuts, Ilga un Aivars Kreitusi. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 24.priekšlikums. Tie paši deputāti — Bāns, Leitena, Stikuts, Kreituse un Kreituss. Komisija atbalsta, izsakot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē. Pieņemts.

K.Leiškalns. 25.priekšlikums. Deputāti Bāns, Leitena, Stikuts. Komisija atbalsta daļēji, izsakot savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns . Deputāta Sausnīša priekšlikums par 3.panta 8.punkta izslēgšanu no komisijas atbalstu nav guvis.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

K.Leiškalns. Deputāti Bāns, Leitena un Stikuts ierosina mainīt redakciju 3.panta 8.punktā, komisija daļēji atbalsta, izsakot savā un precizētā redakcijā kā 9.punktu.

Sēdes vadītājs . Deputāti akceptē komisijas atzinumu. Pieņemts.

K.Leiškalns. 28.priekšlikums par 4.pantu no deputāta Sausnīša. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Deputāti 4.panta nosaukumam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 29.priekšlikums. Deputāti Kreituse un Kreituss, daļēji atbalsta komisija, ietverot savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to, godātie kolēģi, ja mēs piekrītam likumprojekta pirmās daļas redakcijai, tad varam izskatīt vienlaicīgi 29., 30., 31. un 32. priekšlikumu. Nav iebildumu? Pieņemts.

K.Leiškalns . 33.priekšlikums. Deputāti Bāns, Leitena, Stikuts. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

K.Leiškalns. Deputātu Kreituses un Kreitusa priekšlikumu 4.pantam, komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

K.Leiškalns. Turpretī deputāta Sausnīša priekšlikumu par 4.pantu komisija atbalsta, izsakot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē. Pieņemts.

K.Leiškalns. Arī Juridiskā biroja priekšlikumu 4.pantam komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 37.priekšlikums 8.lappusē no deputāta Sausnīša. Komisija atbalsta, ietverot savā redakcijā... daļēji atbalsta.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem iebildumu nav. Cienījamie deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo priekšlikumu. Godātie kolēģi, deputāti pieprasīja balsot par 39.priekšlikumu. Juridiskais birojs ir izteicis priekšlikumu — izteikt 5.panta otro daļu jums iesniegtajā redakcijā, atbildīgā komisija to nav atbalstījusi, taču deputāti pieprasa balsot. Juridiskajam birojam bija priekšlikums šajā panta daļā. Balsojam šo priekšlikumu, komisija to nav akceptējusi. Lūdzu izteikt savu attieksmi par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 6, pret — 37, atturas — 10. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies deputātu kungiem. Tālāk 40.priekšlikums, iesniedzis Juridiskais birojs, komisijas slēdziens ir atbalstīt, izsakot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. 41.priekšlikums par 7.pantu no Juridiskā biroja, komisija atbalsta.

S ēdes vadītājs . Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Tāpat arī 42.priekšlikums no Juridiskā biroja par 7.pantu, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 7.pantā arī atbildīgā komisija ir iesniegusi priekšlikumu un neapšaubāmi pati to arī atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns . 44.priekšlikums jau par 8.pantu no Juridiskā biroja, komisija ir atbalstījusi, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns . 45.priekšlikums, Juridiskais birojs par 8. pantu, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns . 46.priekšlikums par 8.pantu nāk no atbildīgās komisijas, respektīvi, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns . 47.priekšlikums tajā pašā 8.pantā, komisija daļēji atbalsta, izsakot savā redakcijā.

Sēdes vadītājs . Deputāti 8.panta ceturtās sadaļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns . 48.priekšlikums. Juridiskais birojs par izslēgumu 10.pantā, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta. Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns . 49.priekšlikums no atbildīgās komisijas, tātad atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns . 50.priekšlikums pie 11.panta atbildīgās komisijas redakcijā, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Paldies! Deputāti akceptē. Pieņemts.

K.Leiškalns . 51.priekšlikums. Juridiskā biroja redakcija 11.pantam, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns . 52.priekšlikums no Juridiskā biroja par 11.pantu, komisija atbalsta, ietverot 12.panta pirmās daļas 4.punktā.

Sēdes vadītājs . Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns . 53.priekšlikums. Atbildīgā komisija par izslēgumu 11.pantā, un komisija neapšaubāmi atbalsta, mainot attiecīgi numerāciju.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt likumprojekta 11.panta pirmās daļas 5.punkta svītrošanai. Pieņemts.

K.Leiškalns . 54.priekšlikums no Juridiskā biroja, komisija atbalsta, izsakot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns . Deputāta Sausnīša priekšlikums 12.pantam komisijas atbalstu nav guvis.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns . Turpat nākamais deputāta Sausnīša labojums 12.pantā ir no komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Arī deputāti to atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns . Juridiskā biroja precizējums 12.pantā guvis komisijas vienprātīgu atbalstu.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns . Atbildīgā komisija izdara izmaiņas 12.panta pirmajā daļā un pati šīs izmaiņas atbalsta.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns . Deputāti Bāns, Leitena, Stikuts izskata 59.priekšlikumu par izmaiņām 12.pantā, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Deputāti likumprojekta 12.panta pirmās daļas 4.punkta redakcijai piekrīt.

K.Leiškalns . 60.priekšlikums no jau minētajiem deputātiem par 12.panta redakciju, komisija atbalsta precizējot.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī 12.panta pirmās daļas 5.punkta redakciju akceptē.

K.Leiškalns . 12.panta pirmās daļas 6.punktā ir deputātu Bāna, Leitenas un Stikuta priekšlikums, ko komisija daļēji atbalsta, ietverot 5.punktā.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns . 62.priekšlikums 15.lappusē no Juridiskā biroja par 12.pantu, komisija atbalsta, ietverot attiecīgi 5.punktā.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns . 63.priekšlikums no atbildīgās komisijas neapšaubāmi atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns . 64.priekšlikums. Deputāti Bāns, Leitena, Stikuts — atbalstīt, izsakot kā 6.punktu.

Sēdes vadītājs . Deputāti 12.panta pirmās daļas 6.punkta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns . 65.priekšlikums par izslēgumu 12.pantā no deputātiem Bāna, Leitenas un Stikuta, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt 12.panta pirmās daļas 8.punkta svītrošanai.

K.Leiškalns . Analogs to pašu deputātu priekšlikums 12. panta pirmās daļas 9.punkta izslēgšanai, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī piekrīt 9.punkta svītrošanai. Pieņemts.

K.Leiškalns . Deputāti Bāns, Leitena un Stikuts. Priekšlikums nr.67, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt 10.punkta svītrošanai. Pieņemts.

K.Leiškalns . 68.priekšlikums no Juridiskā biroja par 12.pantu, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns . 69.priekšlikums no abiem Kreitusiem, komisija ir daļēji atbalstījusi, bet ietvērusi savā redakcijā.

Sēdes vadītājs . Deputāti likumprojekta 13.panta nosaukumam, pirmajai daļai un 1.un 2.punktam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns . Tātad 70.priekšlikums no Juridiskā biroja, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns . 71.priekšlikums par 13.pantu no Juridiskā biroja, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns . Un 72.priekšlikums no atbildīgās komisijas ar atkāpi uz 12.pantu, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 73.priekšlikums, Juridiskais birojs, 13.panta labojumi, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 74. Juridiskā biroja priekšlikums par 13. pantu, komisija ir daļēji atbalstījusi, izsakot savā redakcijā.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 75.priekšlikums par 13.pantu no Juridiskā biroja, atkal atbalstīts daļēji, ietverts komisijas redakcijas 9.punktā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 76.priekšlikums no aktīvajiem deputātiem Bāna, Leitenas un Stikuta, komisija ir atbalstījusi par 13.pantu. Pārejam pie 18.lappuses, kur 77.priekšlikums ir no Juridiskā biroja, komisija šo izslēgumu 13.pantā nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns . 78.priekšlikums. Deputāti Bāns, Leitena, Stikuts. Daļēji atbalstīts, izsakot komisijas redakcijā kā 9.punktu.

Sēdes vadītājs . Deputāti 13.panta pirmās daļas 9.punkta redakcijai piekrīt.

K.Leiškalns. 79.priekšlikumu liek priekšā Juridiskais birojs, komisija daļēji atbalstījusi, ietverot komisijas redakcijas 9.punktā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 80.priekšlikums ir atbalstīts a priori , nāk no atbildīgās komisijas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns . 81.priekšlikums no deputātiem Bāna, Leitenas un Stikuta. Komisija daļēji atbalstījusi, izsakot komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 82.priekšlikums no deputātiem Bāna, Leitenas un Stikuta par 14.pantu, komisija ir atbalstījusi bez iebildēm.

Sēdes vadītājs . Deputāti likumprojekta 14.panta nosaukumam — “Kooperatīvās sabiedrības dibināšanas sapulce” pirmai daļai, otrai, trešai un ceturtai piekrīt.

K.Leiškalns. 83.priekšlikumu 14.pantam, kurš ir tabulas 20.lappusē, komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns . Bet 84.priekšlikumā atbildīgā komisija izsaka šo pašu 14.panta otro daļu savā redakcijā un neapšaubāmi atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns . 85.priekšlikums no Juridiskā biroja, komisija atbalsta 14.pantā labojumu.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 86.priekšlikums, precizēts 14.pants no Juridiskā biroja, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Un 87.priekšlikumā atbildīgā komisija pati precizē 14.pantu, ko neapšaubāmi atbalsta.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns . 88.priekšlikums no atbildīgās komisijas, līdz ar to atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns . 89.priekšlikums 21.lappusē par 15.pantu no Juridiskā biroja, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti 15.panta nosaukumam un tā pirmajai daļai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Lai tūdaļ nākamo 90. Juridiskā biroja priekšlikumu noraidītu 15.panta otrajā daļā.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns . 91.priekšlikums no Juridiskā biroja par 15.panta 3.punktu, komisija ir atbalstījusi daļēji un izteikusi savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Deputāti Bāns, Leitena un Stikuts 92.priekšlikumā liek priekšā mainīt 15.panta redakciju, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 93.priekšlikums no Juridiskā biroja par 16.pantu, komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas atzinumu par šo priekšlikumu. Pieņemts.

K.Leiškalns. 94.priekšlikumu no Juridiskā biroja par šo pašu 16.pantu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 95.priekšlikumā Juridiskais birojs liek priekšā papildināt 16.pantu, komisija priekšlikumu noraida.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 96.priekšlikums par 16.pantu, komisija atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 97.priekšlikumā atbildīgā komisija liek priekšā izteikt 16.pantu citā redakcijā un atbalsta.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Par 16.pantu saņemts priekšlikums arī no Juridiskā biroja, komisija atbalsta precizētā redakcijā, priekšlikums ar numuru 98 jūsu tabulā.

Sēdes vadītājs . Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 99.priekšlikums no Juridiskā biroja par izslēgumu 16.pantā, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti ierosina svītrot likumprojekta 16.panta ceturto daļu.

K.Leiškalns. 23.lappuse, priekšlikums nr.100 no Juridiskā biroja par 17.pantu, komisija ir atbalstījusi priekšā likto.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 17.panta nosaukumam, pirmai un otrai daļai.

K.Leiškalns. 101.priekšlikums, deputāti Bāns, Leitena, Stikuts, Ilga un Aivars Kreitusi par 17.pantu, komisija ir atbalstījusi, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns . Tāpat 102.priekšlikums no deputāta Sausnīša, atkal no komisijas atbalstīts, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs . Deputāti 17.panta trešajai daļai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Tieši tāds pats priekšlikums vai līdzīgs priekšlikums ir 103. no deputāta Sausnīša, ko komisija atkal neatbalsta, ietverot 13.panta pirmās daļas 5.punktā. Atziņa, protams, ir diezgan īpatnēja, bet, es domāju, neklejosim tabulā, komisija ir ņēmusi vērā katru atbalstāmo vārdu.

Sēdes vadītājs. Tas nav balsojams, to mēs esam izskatījuši un akceptējuši.

K.Leiškalns . Tātad 104.priekšlikums. Deputāti Bāns, Leitena, Stikuts par 18.pantu, komisija atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 18.panta nosaukumam un pirmās daļas redakcijai.

K.Leiškalns. 105.priekšlikums, Juridiskais birojs, komisija atbalsta daļēji izmaiņas 18.pantā.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

K.Leiškalns . 106.priekšlikums, deputāti Bāns, Leitena, Stikuts par izmaiņām 18.pantā, komisija atbalsta izmaiņas, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns . 107.priekšlikums no Juridiskā biroja par 18.panta otro daļu no komisijas ir atbalstīts pilnībā.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Tāpat arī 108.priekšlikums 18.pantam no Juridiskā biroja, komisija ir atbalstījusi pilnīgā tekstā.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Tas pats 109.priekšlikums, Juridiskais birojs, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. Komisija atbalsta arī 110.priekšlikumu no Juridiskā biroja par precizējumiem 18.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 111.priekšlikumu no Juridiskā biroja šim pašam pantam, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Un atbildīgā komisija liek priekšā, ņemot vērā visus iepriekš minētos priekšlikumus, izteikt 18.panta ceturto daļu redakcijā, kas ir jūsu tabulās.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 113.priekšlikums no deputāta Sausnīša nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns . 114.priekšlikumu par izmaiņām 18.pantā, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns . 115.priekšlikums jau 19.pantam, no Juridiskā biroja komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns . 116.priekšlikumā atbildīgā komisija liek priekšā izmaiņas 19.pantā, ko neapšaubāmi atbalsta.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 117.priekšlikums no deputāta Sausnīša par 19.panta pirmo daļu, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns . Deputāti Bāns, Leitena, Stikuts 118.priekšlikumā 28.lappusē liek priekšā izslēgumu 19.pantam, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Arī 119.priekšlikumam no Juridiskā biroja komisija ir piekritusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī piekrīt.

K.Leiškalns . 120.priekšlikumā deputāti Bāns, Leitena un Stikuts liek priekšā 19.pantu izteikt citā redakcijā. 19.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti 19.panta otrās daļas redakcijai piekrīt.

K.Leiškalns. 121. priekšlikums. Deputāti Bāns, Leitena, Stikuts. Komisija atbalsta precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt.

K.Leiškalns. 122. priekšlikums. Deputāti Bāns, Leitena, Stikuts. Papildinājums 19.pantā. Komisija atbalsta precizējot.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī piekrīt.

K.Leiškalns. 29.lappuse. 123.priekšlikums no deputāta Sausnīša par 20.panta redakciju. Komisija to atbalsta daļēji, izsakot savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Tas pats 124.priekšlikumā, ko liek priekšā deputāti Kreituss un Kreituse, atbalsta precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 125.priekšlikums no deputātiem Bāna, Leitenas un Stikuta atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 126.priekšlikums no Juridiskā biroja komisijā ir atbalstīts. Par 20.pantu.

Sēdes vadītājs. Piekrīt.

K.Leiškalns. 127.priekšlikums. Deputāti Bāns, Leitena un Stikuts. Mainīt vietām attiecīgi 21. un 22.pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 128.priekšlikums no deputātiem Bāna, Leitenas un Stikuta. Par 21.pantu. Komisija daļēji atbalsta, izsakot savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 129.priekšlikums no deputātiem Bāna, Leitenas un Stikuta par 21.pantu. Komisija daļēji atbalsta, izsakot savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 21.panta otrās daļas 1., 2. un 3.punkta redakcijai piekrīt.

K.Leiškalns. 130.priekšlikums no deputāta Sausnīša par 21.pantu. Komisija daļēji ir atbalstījusi, izsakot savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 131.priekšlikums. Juridiskais birojs par 21.pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 132. priekšlikums no aktīvajiem deputātiem Bāna, Leitenas un Stikuta par 21.pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Tie paši deputāti Bāns, Leitena un Stikuts 133.priekšlikumā liek mainīt vietām attiecīgi pantus. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 134.priekšlikums. Deputāti Bāns, Leitena un Stikuts par 22.pantu. Daļēji atbalstīts, izsakot komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns. Tas pats ar deputāta Sausnīša priekšlikumu nr. 135 par 22.pantu, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 136.priekšlikums no Juridiskā biroja par maiņām 22.pantā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 137.priekšlikums par izslēgumu 22.pantā no Juridiskā biroja. Komisija vienprātīgi ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 138. priekšlikums no Juridiskā biroja par 22.panta pirmās daļas 3.punktu. Komisija atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 139.priekšlikums. Deputāti Bāns, Leitena un Stikuts. Komisija šo aktivitāti nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 140.priekšlikums. Juridiskais birojs. Aizstājums 23.pantā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 141.priekšlikums no Juridiskā biroja par 23.pantu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

K.Leiškalns. 23.pantu 142. priekšlikumā atbildīgā komisija izsaka redakcijā, kura ir jūsu acu priekšā, un neapšaubāmi atbalsta to.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 143. priekšlikums 23.pantā par vārdu maiņu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 144.priekšlikums. Deputāti Bāns, Leitena, Stikuts. Komisija atbalsta, izsakot precizētā komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 145.priekšlikums par 23.pantu. Komisija pilnīgi piekrīt Juridiskā biroja priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 146.priekšlikums. Deputāts Sausnītis papildina 23.pantu. Komisija ar Sausnīša kungu ir vienisprātis.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī.

K.Leiškalns. 147.priekšlikums no Juridiskā biroja par 24.pantu ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 148.priekšlikums no deputāta Sausnīša komisijas atbalstu ir ieguvis daļēji, un komisija ir izteikusi vai ietvērusi savā redakcijā šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 149.priekšlikums. Juridiskais birojs par 24.panta otro daļu. Komisija atbalsta pilnīgi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 150.priekšlikums 37.lappusē no deputātiem Bāna, Leitenas un Stikuta no komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Tāpat komisija atbalsta 151.priekšlikumu par 24.panta precizējumiem. Juridiskais birojs iesniedzis.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 152.priekšlikums no deputātiem Bāna, Leitenas un Stikuta. Par 25.pantu. Komisija atbalstījusi, ietverot savā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Arī atbalsta.

K.Leiškalns. 153.priekšlikums. Juridiskais birojs. Par 25.panta ceturto daļu. Komisija atbalsta, precizējot priekšā likto redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 154.priekšlikums no Juridiskā biroja par 25.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs 155.priekšlikumā liek precizēt 25.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 156.priekšlikums tam pašam pantam no atbildīgās komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 157. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Tātad atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. Deputātu Bāna, Leitenas un Stikuta iniciatīvu 26.pantam komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

K.Leiškalns. Bet atbalsta, izsakot precizētā redakcijā deputāta Sausnīša priekšlikumu 26.pantam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 26.panta nosaukumam un līdz ar to.pirmās daļas redakcijai. Paldies!

K.Leiškalns. Jā. Tātad es saprotu, ka deputāti atbalsta arī 160. un 161.priekšlikumu no Juridiskā biroja.

Sēdes vadītājs. Jā. Paldies!

K.Leiškalns. Juridiskais birojs liek priekšā labojumus 26.pantā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī.

K.Leiškalns . 163.priekšlikumā ir analoga situācija. Juridiskais birojs liek priekšā, bet komisija atbalsta, precizējot redakciju labajā pusē jūsu tabulās.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Pārējam uz 42.lappusi. 164.priekšlikums no deputātiem Bāna, Leitenas, Stikuta. Izslēgt 27.pantu. Komisija šo izslēgumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

K.Leiškalns. Bet ir atbalstījusi pašas priekšlikumu — izteikt 27.panta pirmo daļu konkrētā jums redzamā redakcijā.

Sēdes vadītājs . Deputāti panta pirmās daļas redakcijai piekrīt.

K.Leiškalns. Tāpat komisija atbalsta labojumus 27.pantā no Juridiskā biroja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Papildinājumu 27.pantā no deputāta Sausnīša komisija nolēma neatbalstīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 168.priekšlikumā deputāti Bāns, Leitena un Stikuts liek priekšā izslēgt 28.pantu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. Turpretī komisija ir atbalstījusi 169.priekšlikumu, ko iesniedzis Juridiskais birojs par 28.panta trešās daļas 1.teikumu. Tas ir, es atvainojos, komisija nolēmusi neatbalstīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

K.Leiškalns. 170.priekšlikumā Juridiskais birojs liek priekšā izslēgt vārdus, ko komisija ir atbalstījusi 28.pantā.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija 171.priekšlikumā liek priekšā izteikt 28.panta ceturto daļu attiecīgā redakcijā.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 172.priekšlikums par 28.panta piekto daļu no komisijas nav guvis atbalstu. Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs . Deputāti akceptē komisijas atzinumu par šo priekšlikumu.

K.Leiškalns. 30.pantā priekšlikumā nr. 173 deputāti Bāns, Leitena un Stikuts arīdzan nav guvuši komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas atzinumu. Pieņemts.

K.Leiškalns. 174.priekšlikums no deputātiem Bāna, Leitenas un Stikuta arī netiek atbalstīts no atbildīgās komisijas.

Sēdes vadītājs . Deputāti akceptē atbildīgās komisijas atzinumu.

K.Leiškalns. 175.priekšlikums. Juridiskais birojs par 30.pantu. Komisija atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 176. priekšlikumu 30.pantā no Juridiskā biroja, komisija atbalsta visā pilnībā.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija 177.priekšlikumā liek priekšā izslēgumu 30.pantā.

Sēdes vadītājs . Deputāti tam piekrīt.

K.Leiškalns. 178.priekšlikums no Juridiskā biroja,. par precizējumiem 31.pantā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 179.priekšlikums no atbildīgās komisijas. Atbalstīts, bez šaubām.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 180.priekšlikums. Deputāti Bāns, Leitena. Deputāti Kreituse un Kreituss par 31.panta otrās daļas redakciju. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti akceptē atbildīgās komisijas atzinumu par šo priekšlikumu. Pieņemts.

K.Leiškalns. 181. priekšlikums — Juridiskais birojs. Precizējums 31.pantā ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Atbildīgās komisijas priekšlikums 31. pantam ar nr. 182, neapšaubāmi, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 183.priekšlikums. Deputāti Bāns, Leitena, Stikuts. Daļēji atbalstīts — izteikt komisijas redakcijā kā 33.pantu. Tātad papildinājums par jaunu 36.pantu ir izteikts kā 33.pants.

Sēdes vadītājs . Deputāti 33.panta redakcijas nosaukumam piekrīt.

K.Leiškalns. 184.priekšlikumā deputāti Kreituse un Kreituss liek priekšā papildinājumu 33.pantam. Komisija atbalsta, ietverot 33.panta pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs . Deputāti akceptē komisijas atzinumu par 184. un 185. priekšlikumu.

K.Leiškalns . Jauna lappuse. Tā ir 48. 186.priekšlikums. Deputāts Sausnītis par 33.panta 2.punktu komisijas atbalstu nav guvis.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 187.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Tātad atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 188. priekšlikums par 34.pantu no Juridiskā biroja ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns . Komisija izstrādā 34.panta pirmajai daļai attiecīgu redakciju. Neapšaubāmi atbalsta.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti piekrīt likumprojekta 35.panta nosaukumam, pirmajai, otrajai un trešajai daļai.

K.Leiškalns. 190.priekšlikumā Juridiskais birojs liek priekšā izslēgt attiecīgos vārdus. Komisija tam piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt.

K.Leiškalns. 35.panta pirmajā daļā Juridiskais birojs precizē redakciju. Komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs . Paldies! Godātais Leiškalna kungs, ja deputātiem nav iebildumu, varbūt mēs varam darīt tā, ja deputāti piekrīt, tad mēs varam akceptēt 36.panta nosaukumu un pirmo, otro, trešo un ceturto sadaļu. Deputātiem nav iebildumu?

K.Leiškalns . Nav iebildumu, bet šobrīd mēs ejam par 35.pantu turpat uz priekšu un 192.priekšlikums no atbildīgās komisijas par 35.pantu.

Sēdes vadītājs . Es vados, Leiškalna kungs, pēc jaunās numerācijas, kas ir labajā pusē 5.ailē. Tur ir 36.pants.

K.Leiškalns . 36.pants. Jā.

Sēdes vadītājs. “Kooperatīvās sabiedrības uzņēmējdarbība”. Deputātiem par šā panta nosaukumu, pret pirmo, otro, trešo un ceturto sadaļu iebildumu nav.

K.Leiškalns. Labi. Paldies, Čepāņa kungs! Tātad mēs jau varam pāriet uz priekšlikumu...

Sēdes vadītājs . 5.nodaļa “Kooperatīvās sabiedrības pārvalde”. 37.pants. 199.priekšlikums.

K.Leiškalns. No Juridiskā biroja priekšlikums par 36.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī.

K.Leiškalns. 200. priekšlikums no deputātiem Bāna, Leitenas un Stikuta par 36.panta izmaiņām daļēji atbalstīts un ietverts ceturtajā daļā.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns . 201.priekšlikums no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī.

K.Leiškalns . 202.priekšlikumā atbildīgā komisija liek priekšā izteikt attiecīgā redakcijā.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 203.priekšlikums no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī.

K.Leiškalns. 204.priekšlikums no atbildīgās komisijas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 205.priekšlikums no Juridiskā biroja. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 206.priekšlikums. Deputāti Bāns, Leitena, Stikuts. Komisija daļēji atbalsta, izsakot jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 207.priekšlikums par 37.pantu no Juridiskā biroja. Daļēji atbalstīts, izsakot komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Pēc jaunās numerācijas 38.pants. ”Kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce)”. Pirmā, otrā, trešā, ceturtā daļa. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. 39.pants,. 210.priekšlikums.

K.Leiškalns. Vienu mirklīti! Priekšsēdētāja kungs...

Sēdes vadītājs. 210.priekšlikums.

K.Leiškalns. Priekšsēdētāja kungs! 210.priekšlikums no Juridiskā biroja par 38.pantu no komisijas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 211. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Līdz ar to atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 212.priekšlikumu liek priekšā Bāns, Leitena un Stikuts. Un komisija šo deputātu priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 214.priekšlikums nāk no Juridiskā biroja. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 215.priekšlikums no deputātiem Bāna, Leitenas, Stikuta — izslēgt otro daļu neatbalsta vai vārdus otrajā daļā.

Sēdes vadītājs . Deputāti akceptē komisijas atzinumu. Pieņemts.

K.Leiškalns. 216.priekšlikums. Juridiskais birojs par 38.panta otro daļu. Komisija ir atbalstījusi vārds vārdā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī.

K.Leiškalns. 217.priekšlikums par 38.panta otro daļu. Komisija atbalsta, bet precizē redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 218.priekšlikums — deputāti Bāns, Leitena un Stikuts par izslēgumu 38.pantā. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Turpretī atbalsta Juridiskā biroja papildinājumus 38.pantam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 220.priekšlikums. Deputāts Sausnītis liek priekšā papildināt 38.pantu, un to komisija jau iepriekš ir atbalstījusi, izsakot precizētā un savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 221.priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu, izsakot kā 13.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 222.priekšlikums. Deputāti Bāns, Leitena, Stikuts. Komisija atbalsta daļēji, izsakot savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta 40.panta nosaukumu un visām tā daļām — pirmo, otro, trešo, ceturto un piekto? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts. 41.pants, 230.priekšlikums.

K.Leiškalns. 230.priekšlikums no Juridiskā biroja ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 231.priekšlikumā atbildīgā komisija liek izteikt savā redakcijā. Liek priekšā izteikt. Deputāti neiebilst.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 232.priekšlikums no Juridiskā biroja ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt.

K.Leiškalns. 233.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 234.priekšlikums no Juridiskā biroja tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. Papildinājums no atbildīgās komisijas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 236.priekšlikums par 41.pantu vecajā redakcijā, izslēgums netiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

K.Leiškalns. 237.priekšlikumā deputāts Sausnītis liek priekšā aizstāt vārdus 41.pantā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī.

K.Leiškalns. 238.priekšlikums no deputāta Sausnīša. Komisija atbalstījusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 239.priekšlikums. Juridiskais birojs atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 240.priekšlikums par 41.pantu no deputāta Sausnīša. Komisijas atbalstu nav guvis.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

K.Leiškalns. 241.priekšlikums — Juridiskais birojs. Ir no komisijas daļēji atbalstīts, izsakot savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Bāna, Leitenas un Stikuta 242.priekšlikums par 42.panta izslēgšanu nav no komisijas atbalstu guvis.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 43.panta, pēc jaunās numerācijas, redakcijai. Līdz ar to 242., 243., 244.priekšlikumam. Paldies!

K.Leiškalns. 245.priekšlikums no deputātiem Bāna, Leitenas un Stikuta par 43.panta izslēgumu. Jūsu redakcijā šobrīd tas ir 44.pants. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 44.panta nosaukumam un redakcijai, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija.

K.Leiškalns. 247.priekšlikums ir par izslēgumu — deputātu Bāna, Leitenas, Stikuta. Izslēgt 44.pantu. Komisija to nav atbalstījusi, izteikusi savā precizētā redakcijā, un vai deputātiem nav iebildes pret 45 pantu un tā redakciju?

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. 45.panta redakcija tiek akceptēta.

K.Leiškalns. 249.priekšlikums ir izslēgt 45.pantā attiecīgos vārdus no Juridiskā biroja. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

K.Leiškalns. 250.priekšlikums ir precizēt 45.panta otro daļu. Komisija ir atbalstījusi, un izmaiņas jums ir jāskatās 43.panta 7.punktā savas tabulas labajās ailēs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu.

K.Leiškalns. 251. priekšlikumu ir iesnieguši deputāti Bāns, Leitena, Stikuts, Kreituse un Kreituss par 45.panta trešās daļas pirmo teikumu. Komisija neatbalsta, bet atbalsta 252.priekšlikumu, daļēji atbalsta, izsakot savā redakcijā, ko ir iesniedzis deputāts Sausnītis.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 253.priekšlikums. Deputāta Bāna, Leitenas un Stikuta, kā arī Juridiskā biroja priekšlikums 46.pantam. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Kārtības rullis nosaka izskatīt mums likumprojektu otrajā lasījumā pa pantiem. Likumprojekta 47.pantā ir izteikti vairāki priekšlikumi — kādi 7 vai 8. Komisija tos ir izskatījusi, akceptējusi. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 47.panta redakciju? Nav iebildumu. Paldies! Tādā gadījumā 48.pants.

K.Leiškalns. Mēs pārejam pie 251.priekšlikuma par 47.panta izslēgumu, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Tad mēs varētu arī pēc analoģijas izskatīt...

Sēdes vadītājs. 48.panta nosaukumu un tā saturu.

K.Leiškalns. Vai deputātiem nav iebildumu pret 48.panta nosaukumu un saturu un komisijas precizējumiem tajā?

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Akceptēts.

K.Leiškalns. 265.priekšlikums no Juridiskā biroja par 48.pantu vecajā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi precizētā redakcijā. Man jājautā tāpat kā Čepāņa kungam, vai deptuātiem nav iebildumu pret redakcijas maiņām 49.pantā?

Sēdes vadītājs. Pirmā, otrā, trešā, ceturtā daļa. Piektā...

K.Leiškalns. Ļoti garš.

Sēdes vadītājs. Ar apakšpunktiem. Piektā daļa ar pirmo, otro, trešo apakšpunktu. Sestā daļa ar pirmo, otro, trešo apakšpunktu un septītā daļa līdz 50.pantam. Vai deputātiem nav iebildumu? Paldies, pieņemts.

K.Leiškalns. Mēs esam nonākuši pie 277.priekšlikuma, kur ir virkne komisijas precizējumu, atbalstītas un neatbalstītas redakcijas, un man ir jājautā, vai deputātiem nav iebildumu pret 50.panta komisijas izteikto redakciju un nosaukumu?

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret panta nosaukumu redakciju nav. Pieņemts.

Sestā nodaļa. Kooperatīvās sabiedrības darbības izbeigšana. 51.pants. Pirmā daļa, 1.punkts, 2., 3., 4., 5., 6. pirmās daļas punkti.

K.Leiškalns. Visur komisija ir atbalstījusi deputātu priekšlikumus, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Par otro šī panta daļu, kur Juridiskais birojs ir ierosinājis un komisija atbalstījusi precizētā redakcijā, arī iebildumu nav.

K.Leiškalns. Pārejam pie 284.priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. 52.pants. Lūdzu, Leiškalna kungs.

K.Leiškalns. Jā, 52.pantā ir ļoti daudzi Juridiskā biroja priekšlikumi — 284., 285., 286., 287., ko komisija ir vai nu atbalstījusi, vai atbalstījusi, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 52.panta nosaukumu un tā saturu pirmā, otrā, trešā, ceturtā daļa? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

K.Leiškalns. Analoga situācija, augsti godātie deputāti, ir ar 53.pantu “Kooperatīvās sabiedrības likvidācijas kārtība”. Tāpat visaktīvāk darbojas Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi vai nu tiešu redakciju, vai precizēto redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 53.panta nosaukumu, tā sadaļām, punktiem un apakšpunktiem iebildumu nav. Līdz 302.priekšlikumam.

K.Leiškalns. Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt septītās nodaļas nosaukumu attiecīgā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt nodaļas nosaukumam “Tiesiskās attiecības kooperatīvajā sabiedrībā”.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Analoga situācija ir ar 54.pantu par kooperatīvās sabiedrības dibinātāju un biedru atbildību.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 54.panta saturu un redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. Mēs ļoti ātri ejam uz priekšu. Es sāku maldīties, bet mēs esam acīmredzot pie...

Sēdes vadītājs. 78.lappuse 306.priekšlikums, 55.pants.

K.Leiškalns. 55.pants jaunajā redakcijā. Juridiskais birojs liek priekšā, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. Nākošais ir 307.priekšlikums vecajā 55. panta, jaunajā 56.panta redakcijā. No Juridiskā biroja. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti 56.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Izsaka 55.pantu kā 56.pantu attiecīgajā priekšlikumā, par ko deputātiem nebija iebildes.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk!

K.Leiškalns. 309.priekšlikums no Juridiskā biroja par 56.pantu vecajā redakcijā un 57.pantu jaunajā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 57.panta nosaukumu un redakciju.

K.Leiškalns. 310.priekšlikums — izslēgums 57.pantā — no Juridiskā biroja. Komisija ir atbalstījusi. Labajā pusē 58.pants, ja deputātiem gribas pārliecināties par redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 58.panta nosaukumu un saturu iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. Pie 59., 60.panta mums priekšlikumu nav. 311.priekšlikums — papildināt 59.pantu, kas jaunajā redakcijā ir...

Sēdes vadītājs. Ar otro daļu.

K.Leiškalns. Jā. Un komisija pati, protams, ir atbalstījusi savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 312.priekšlikums par 61.pantu no Juridiskā biroja. Daļēji atbalstīts. Izteikts komisijas redakcijā, bet galalasījumā tas ir ieguvis 62.panta statusu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 62.panta pirmās daļas 1., 2.punktu un otro daļu iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. 313.priekšlikums no deputāta Sausnīša par 62.panta redakciju, kas tagad ir 63.panta redakcija, ir guvis atbalstu no atbildīgās komisijas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 314.priekšlikums par 62.panta pirmo daļu. Komisija, neapšaubāmi, atbalsta, un jūs redzat labajā pusē pilnu tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 63.panta nosaukumam pirmajai, otrajai, trešajai, ceturtajai daļai piekrīt.

K.Leiškalns. Augsti godātais priekšsēdētāja kungs, mēs jau esam pēdējā lapaspusē pie 319.priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Ceturtajai daļai ir 1. un 2.apakšpunkti. Deputātiem iebildumu pret tiem nav.

K.Leiškalns. 319.priekšlikums — papildināt pārejas noteikumus ar 3.punktu — iesaka atbildīgā komisija un pati arī, protams, atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies, pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies sēdes vadītāja kungam! Augsti godātie deputāti, pateicos par šo garo un sarežģīto lasījumu. Aicinu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu, Leiškalna kungs!

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Lieku priekšā iesniegt priekšlikumus šim sarežģītajam likumprojektam uz trešo lasījumu līdz 21.novembrim šajā gadā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu — 21.novembris? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Jāizskata, pirms skatām nākamo darba kārtības punktu, Juridiskās komisijas iesniegums. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu Juridiskā komisija lūdz izdarīt Saeimas šā gada 30.oktobra sēdes izsludinātajā darba kārtībā grozījumu un iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par piekrišanas došanu Valmieras rajona tiesas tiesneša Baloža apcietināšanai un saukšanai pie kriminālatbildības” un izskatīt to pēc 12.darba kārtības jautājuma. Tas ir tūlīt. Vai deputāti vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Nevēlas. Paldies, jautājums izlemts.

Godātie kolēģi! Jums visiem ar nr.3319 ir izdalīts dokuments, Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projekts “Par piekrišanas došanu Valmieras rajona tiesas tiesneša Baloža apcietināšanai un saukšanai pie kriminālatbildības” . Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo jautājumu? Komisijas vārdā — Māris Grīnblats. Lūdzu!

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie Saeimas deputāti! Pievērsiet uzmanību dokumentam nr.3319. Latvijas Republikas Saeima ir saņēmusi ģenerālprokurora Jāņa Skrastiņa vēstuli par atļaujas došanu tiesneša saukšanai pie kriminālatbildības un apcietināšanai, kurā sacīts, ka ģenerālprokurors ierosinājis krimināllietu pret Valmieras rajona tiesas tiesnesi Edvīnu Balodi par kukuļņemšanu. Augstākās tiesas īpaši pilnvarots tiesnesis ir pieņēmis lēmumu par tiesneša Baloža aizturēšanu atbilstoši 120. panta kārtībai, izdarīta kratīšana, Edvīns Balodis tiek turēts aizdomās par kukuļa saņemšanu no Guntara Deniņa. Savukārt atbilstoši 122. panta 3. daļai — personu, ko tur aizdomās par nozieguma izdarīšanu, nedrīkst aizturēt ilgāk par 72 stundām un atbilstoši šī panta 4. daļas prasībām līdz aizturēšanas termiņa beigām prokuroram ir jāsaņem tiesneša lēmums par drošības līdzekļa — apcietinājuma — piemērošanu aizdomās turētajam vai arī viņš jāatbrīvo. Savukārt tiesnesis nevar apcietināt un saukt pie kriminālatbildības bez Saeimas piekrišanas. Ģenerālprokurors vērš uzmanību uz to, ka, izraugoties drošības līdzekli tiesnesim Balodim, jāņem vērā varbūtība, ka, atrazdamies brīvībā, viņš traucēs patiesības noskaidrošanu. Tādēļ ģenerālprokurors, pamatojoties uz likuma “Par tiesu varu” 13. panta 2. daļu, lūdz Saeimas piekrišanu minētā tiesneša saukšanai pie kriminālatbildības un drošības līdzekļa — apcietinājuma — piemērošanai.

Šodien notikusi Juridiskās komisijas slēgta sēde, piedaloties prokuratūras pārstāvjiem, un Juridiskā komisija vienbalsīgi ir lēmusi atbalstīt šādu lēmumprojektu, kāds mums ir izdalīts, un balsot par to, jo 72 stundas beidzas rīt, tādēļ Saeimai šāda atbilde arī ir jādod.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu... tas ir jāizdara rakstiski, godājamie kolēģi, tas nav izdarīts... Lūdzu zvanu, un lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam Saeimas lēmuma projektu! Balsojums atklāts. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnie-ku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”” . Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Aigars Jirgens.

A.Jirgens (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 3250. Tātad otrajā lasījumā Juridiskā komisija ierosina redakcionāli precizēt likuma preambulu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas atzinumu — redakcionāli precizēt likumprojekta preambulu? Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

A.Jirgens. Juridiskā komisija uz otro lasījumu bija saņēmusi tikai vienu priekšlikumu, tas ir deputāta Bartaševica priekšlikums — izteikt 11. panta 2. daļu redakcijā, kāda jums ir tabulā, un Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas atzinumu par šo deputātu priekšlikumu? Iebildumu deputātiem nav. Atzinums akceptēts.

A.Jirgens. Vēl Juridiskā komisija ir redakcionāli precizējusi likuma 23.2. panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 23.2. panta redakcijas redakcionālu precizēšanu iebildumu nav? Pieņemts.

A.Jirgens. Līdz ar to es komisijas vārdā aicinu nobalsot par šī likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu, un lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 2, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus trešajam lasījumam.

A.Jirgens. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 4.novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu? Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” . Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Jānis Strods.

J.Strods (TKB). Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu 3257. Komisija uz otro lasījumu ir saņēmusi 21 priekšlikumu, no kuriem 19 ir atbalstīti un 2 iestrādāti atbildīgās komisijas priekšlikumos. 18 no iesniegtajiem priekšlikumiem ir Ministru kabineta priekšlikumi un viens no Finansu ministrijas, un divi no atbildīgās komisijas. Tagad pārejam skatīšanā pa pantiem. 1. pants. Ministru kabineta priekšlikums — 1. pantu izteikt šādā redakcijā, un tālāk kā tekstā. Atbildīgās komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta? Pieņemts.

J.Strods. Nākošais. Ministru kabineta priekšlikums — 1. pantā izteikt 5. punktu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Atbildīgās komisijas lēmums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Strods. Nākošais. Ministru kabineta priekšlikums — papildināt 1. pantu ar 13. punktu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Komisija lēmums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta papildināšanu ar 13. punktu jums iesniegtajā redakcijā iebildumu nav? Pieņemts.

J.Strods. 2. lappuse. Ministru kabinets — izteikt 8. panta 9. punktu šādā redakcijā. Komisijas lēmums ir — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Strods. Ministru kabinets — papildināt 10. panta 2. daļu ar šāda satura tekstu. Tālāk kā tekstā. Atbalstīt. Komisijas lēmums.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Strods. Nākošais. Ministru kabineta priekšlikums — papildināt 10. pantu ar jaunu 4. daļu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Komisijas lēmums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Strods. Nākošā — 3. lappuse. Ministru kabineta priekšlikums — papildināt 11. panta 2. daļu ar 20. punktu šādā redakcijā. Komisija lēmums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta?

J.Strods. Nākošais ir jauns priekšlikums, tātad arī no Ministru kabineta — papildināt 11. panta 2. daļu ar 20. punktu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Komisijas lēmums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Strods. Tālāk ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrejevas kundzes priekšlikums — papildināt 11. panta 2. daļu ar 22. punktu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Komisijas lēmums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Strods. 4. lappuse. Ministru kabinets iesniedzis. Izteikt 15. panta 1. daļas 4. punktu šādā redakcijā, un tālāk kā tekstā. Komisijas lēmums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Strods. Tālāk ir Ministru kabineta priekšlikums — 19. pantā izteikt 1. daļu šādā redakcijā. Un šis priekšlikums ir iestrādāts Budžeta komisijas priekšlikumā, kuru skatī-sim tālāk.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas atzinumu par Ministru kabineta priekšlikumu 19.pantā izteikt 1.daļu jums iesniegtajā redakcijā — un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu — 19. pantā izteikt 1. daļu šādā redakcijā — iebildumu nav? Tiek akceptēts komisijas viedoklis.

J.Strods. Paldies! Tālāk ir Ministru kabineta priekšlikums — 19. pantā izslēgt 2. daļu. Šis priekšlikums ir saistīts ar jau iepriekšpieņemtajiem priekšlikumiem. Komisijas lēmums ir — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 19. panta 2. daļu? Pieņemts.

J.Strods. Nākošā — 5. lappuse. Ministru kabinets iesniedz priekšlikumu izteikt 20. panta 9. punktu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Komisijas lēmums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Strods. Nākošais — Ministru kabinets. Ir priekšlikums — izslēgt 25. panta 4. daļu. Komisijas lēmums arī ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Strods . Tālāk ir 7. lappuse. Ministru kabinets — 34.1. pantā izteikt pirmo daļu šādā redakcijā. Komisijas lēmums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt likumprojekta 34.1. panta redakcijai? Pieņemts.

J.Strods. Nākošais. Ministru kabinets — papildināt 34.1. pantu ar 3. daļu šādā redakcijā. Tātad ir jauna redakcija. Komisijas lēmums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta? Pieņemts.

J.Strods. Ministru kabinets — izteikt pārejas noteikumu 3. punktu šādā redakcijā. Tātad pārejam pie pārejas noteikumiem. Komisijas lēmums — šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Strods. Tālāk. Nākošā 8. lappuse — kur turpinās Ministru kabineta priekšlikumi — papildināt likuma pārejas noteikumus ar 16., 17. un 18. punktu šādā redakcijā. Tātad 3 jauni punkti, un komisijas lēmums ir — atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt papildināt likuma pārejas noteikumus ar 16., 17.., 18. un 19. punktu jums iesniegtajā redakcijā.

J.Strods. Un pēdējā — 9. lappusē — Ministru kabinets tātad... šeit ir arī pārejas noteikumi, un šis te priekšlikums ir iestrādāts tālāk redzamajā mūsu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, un šoreiz ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt? Paldies! Pieņemts.

J.Strods. Līdz ar to es aicinātu tātad visus kolēģus atbalstīt šo te likumprojektu otrajā lasījumā, un aicinu atbalstīt. Komisijas lēmums ir pozitīvs — atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Paldies! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 1, atturas — 1. Pieņemts.

Lūdzu apsvērumus trešajam lasījumam. Komisijas vārdā lūdzu līdz 10 dienām — tas varētu būt kāds 10. novembris ieskaitot.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt minētajam termiņam — 6. novembris?

J.Strods. Es atvainojos, 10. novembris.

Sēdes vadītājs. 10. novembris. Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

J.Strods. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par sociālo nodokli”” . Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Pēteris Apinis. Lūdzu!

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Strādājam ar grozījumiem likumā “Par sociālo nodokli”. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nebija ienācis neviens priekšlikums, tādēļ komisija lūdz balsot kopumā par grozījumiem likumā “Par sociālo nodokli” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts. Apsvērumus, lūdzu, par trešo lasījumu?

P.Apinis. Lūdzu iesniegt labojumus... iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 7. novembrim.

Sēdes vadītājs. Līdz 7., Apiņa kungs? Tātad vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — l ikumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. Otrais lasījums. Komisijas vārdā — arī deputāts Apinis. Lūdzu!

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. Likumprojekts tika izskatīts pirmajā lasījumā, tika noteikts termiņš otrajam lasījumam. Noteiktajā termiņā nekādi labojumi netika iesniegti, tika izskatīts Budžeta un finansu komisijā, un lūdzu akceptēt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti runāt nevēlas? Lūdzu zvanu un lūdzu balošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu par trešo lasījumu kādi apsvērumi?

P.Apinis. Godātie kolēģi! Lūdzu iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 7. novembrim.

Sēdes vadītājs. Līdz 7. novembrim. Iebildumu deputātiem nav? Paldies! Pieņemts.

P.Apinis. Paldies!

Sēdes vadītājs . Nākamais darba kārtības jautājums — l ikumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu”” . Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Augsti godātais priekšsēdētāj! Strādājam ar dokumentu nr. 3252. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu””. Atbildīgā komisija izskatījusi attiecīgā likumprojekta pirmā lasījuma redakciju un ierosinājusi noraidīt vai neatbalstīt likumprojektu pirmajam lasījumam “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu”.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates. Līdz pārtraukumam tātad nesāksim... trīs minūtes ir palikušas.

Pirms pārtraukuma vairāki paziņojumi. Jurim Sinkam — par Eiropas Padomes delegācijas sanāksmi.

J.Sinka (TB). Lūdzu Eiropas Padomes delegācijas locekļus uz īsu apspriedi tepat Dzeltenajā zālē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Andrim Saulītim — par Kārtības ruļļa pārkāpumiem.

A.Saulītis (TKB). Godājamais Prezidij, godājamie kolēģi! Es daru jums zināmu, ka šodien pulksten 13.35 notika rupjš, īpaši cinisks, Latvijas vēsturē vēl nepieredzēts Kārtības ruļļa pārkāpums, kad 11 valdību veidojošie deputāti ir reģistrēti, ka balsojuši, bet viņi faktiski nav balsojuši. Tātad 11 reizes ir pārkāpts balsošanas mehānisms. Tālāk. Es daru zināmu to, ka Prezidijs šo rupjāko pārkāpumu nefiksēja. Es lūdzu vārdu par lietu, kā tālāk virzāma, lai varētu aicināt Prezidija sekretāra biedru skatīties, sekot tai lietai, man šo vārdu liedza. Tālāk. Kusiņa kungs, kuram ir jāuzrauga šī likumība, pilnīgi ignorēja, nedarīja zināmu Prezidijam, ka notiek tik liels Kārtības ruļļa pārkāpums. Tālāk. Lībanes kundze, kas ir Skaitīšanas komisijas priekšsēdētāja, atradās zālē un neprotestēja pret tik lielu Kārtības... tik milzīgu Kārtības ruļļa procedūras pārkāpumu. Tālāk.

Galngals visam ir tas, ka pat Mandātu komisijas priekšsēdētāja vietā un Ētikas komisijas kodeksa izstrādes vadītāja vietā arī tiek nobalsots, par Bišera kungu tiek nobalsots, un viņš nav zālē, un viņš neceļ iebildumus. Kolēģi, es runāju par laiku 13.35... (No zāles: “Kur pierādījumi?”)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, atgādinu, ka Prezidijā rakstiski iebildumi par Kārtības ruļļa pārkāpumiem ne no Saulīša kunga puses, ne no kāda cita deputāta puses ienākuši nebija.

A.Saulītis. Es paziņoju...

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

A.Saulītis. Es paziņoju, ka Prezidijs ir politisks.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, pārtraukumam atvēlētais laiks ir pagājis. Lūdzu atgriezties zālē un ieņemt savas vietas. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrāciju kvorumam. Lūdzu rezultātu!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Reģistrējušies 58 deputāti. Turpinām apspriest izskatāmo jautājumu. Vārds debatēs Andrim Amerikam, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

A.Ameriks (DPS). Godātie deputāti! Mēs apspriežam šobrīd pirmajā lasījumā likumprojekta “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” labojumus, kuri ir iesniegti un izskatīti divās Saeimas komisijās... Es atvainojos — trijās. No kurām viena komisija ir atbalstījusi šos priekšlikumus, un divas, kā arī viena no tām ir atbildīgā komisija, ierosina šos priekšlikumus neatbalstīt. Taču, godātie deputāti, šodien tas ir jautājums par stāju, par to, vai mēs varam atļauties šodien zināmā mērā sniegt šo atbalstu vietējam uzņēmējam, nevis faktiski dodot viņam priekšrocības, bet noņemot birokrātijas, varētu teikt, tādus ierobežojumus, jo arī par vienu latu var šodien organizēt tenderi starptautisku, var organizēt par 10 latiem, bet lielā mērā tas ir atkarīgs no paša organizatora.

Tagad likumā ir noteikta kārtība, ka šis starptautiskais tenders ir jāorganizē pie zināmiem nosacījumiem, būvdarbos — tas ir viens līmenis, par preču piegādēm — tas ir cits līmenis un šie ierosinājumi, kuri nosaka paaugstinātu nepieciešamību organizēt starptautisko tenderi, ir tikai viens jautājums, lai samazinātu, pirmkārt, birokrātiju, jo tenders nebūs likumīgs jeb nebūs pieņemts, ja, teiksim, netiks piesaistīta kāda firma, kāds projekts, netiks piesaistīts šis ārvalstu vērtējums, ārvalstu piedāvājums, tikai viena iemesla pēc, tāpēc, ka likums nosaka, ka pie zināma līmeņa tas ir obligāti vajadzīgs. Godātie kolēģi, mēs varam runāt šeit, un te ir, teiksim, atzinumi no Vaivada kunga, no Eiropas integrācijas biroja direktora, kurā viņš saka, ka tas ir pretrunā ar Eiropas kopienas direktīvām. Mēs neesam vēl šodien Eiropas kopienas valsts, mēs ejam uz turieni, Eiropas asociatīvais līgums vēl līdz šim brīdim nav ratificēts visās Eiropas Savienības valstīs. Ārpolitiskais resors strādā jau pusotru, divus gadus intensīvi, lai panāktu pēdējās valstis, kuras vēl nav ratificējušas, un tā šobrīd ir Beļģija, un līdz šim brīdim nav ratificējusi pat Eiropas asociatīvo līgumu jeb tā saucamo Eiropas līgumu. Līdz ar to pašreiz runāt par Eiropas kopienas direktīvām un to izpildīšanu burtiski ir zināmā mērā pārsteidzīgi. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pašreiz ir noteiktais līmenis, teiksim, tiem pašiem būvdarbiem, kurš nosaka, ka mums likumā tas ir 4 miljoni latu, Eiropas kopienas direktīvas nosaka 3 miljonus latu, nedaudz vairāk, ja mēs pārvēršam ekiju uz latiem, tad kāpēc nav šī Eiropas integrācijas biroja jeb Eiropas lietu komisijas iesnieguma — tik tiešām samazināt par miljonu latu un viņu padarīt tādu, lai viņš atbilstu un lai mēs nostātos miera stājā jau šodien un uzreiz.

Godātie kolēģi, es domāju, ka šis ir pirmais lasījums un lielā mērā tā ir arī attieksme, kāda ir citiem pret mums, un lielā mērā, ja mēs jau pusotru gadu cenšamies panākt Eiropas līguma ratifikāciju Eiropas Savienības valstu parlamentos, lai asociatīvais līgums stātos spēkā līdz šim brīdim, mums tas nav izdevies dažādu procedūru dēļ. Atbilstoši Eiropas līgumam, kurš vēl nav stājies spēkā, vēl līdz 1999.gada 31.decembrim mums ir iespēja veikt zināmus darbus, kas būtu saistīti ar šī te vietējā uzņēmēja atbalstu. Tas, kas skar šos priekšlikums, šie priekšlikumi nebūt neskar kaut kādu ierobežojumu radīšanu ārvalstnieku ienākšanai Latvijā, absolūti ne, es vēlreiz uzsveru, arī par 10 latiem var organizēt starptautisku tenderi, nu, nav problēmu to darīt. Jautājums ir tikai par to, ka mēs uzliekam par obligātu pie zināma līmeņa meklēt šīs starptautiskās firmas, un obligāti, nu, saņemt no viņiem atzinumus un piedāvājumus, tas ļoti sadārdzina daudzus konkursus, kas ļoti uzliek birokrātiskus, varētu teikt, nosacījumus tam, ka šodien varētu ātrāk un efektīvāk atrast darbu izpildītājus. Es uzskatu, ka no tāda viedokļa mēs varam analizēt, pārvedot ekiju uz lata kursu, vai tas ir 3 miljoni, 5 miljoni, bet princips ir svarīgs, būsim saimnieki paši savā mājā, savā valstī. Paldies!

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns, frakcija “Latvijas ceļš”.

E.Inkēns (LC). Cienījamie kolēģi! Šis jautājums ir saistīts ne tikai ar Eiropas Savienību, un Eiropas lietu komisija ļoti uzmanīgi izskatīja visus par un pret argumentus. Pirmais arguments ir viena organizācija, kurā mēs pašreiz mēģinām iestāties, tā ir Pasaules tirdzniecības organizācija. Pieņemot šādus diskriminējošus noteikumus, mēs sev praktiski slēdzam ceļu, kaut arī ir cerība nākošā gada pirmajā pusē šajā organizācijā iesaistīties. Tas nozīmētu, ka Latvijas preces atvērtu sev pilnīgi jaunu tirgu. Viena lieta ir preces, bet tikpat labi mēs varam runāt arī par Latvijas pakalpojumiem. Un šajā likumprojektā galvenais objekts, par ko ir runāts, — ir pakalpojumi, tad, izskatot Eiropas lietu komisijā, tikšanās laikā mēs, piemēram, uzzinājām, ka 90% no būvdarbiem, ko veic ekoloģijas jomā, un pašreiz vides aizsardzībā ir lielākais Eiropas Savienības sponsorētais projektu daudzums, visvairāk pie mums ceļ tieši ekoloģijas jomā, 90% no firmām, kas būvē, ir mūsējās, Latvijas firmas. Tas nozīmē, ka pašreizējā brīdī Latvijas celtnieki un būvuzņēmēji ir pietiekami augstā kvalitātē, lai izturētu jebkuru konkursu, jo tie visi ir starptautiskie konkursi.

Ja mēs ievedam šādas it kā diskriminējošas normas, mēs, no vienas puses, ļoti maz palīdzam saviem celtniekiem, bet, no otras puses, mēs pilnīgi garantēti viņiem slēdzam visus apkārtējos tirgus uz starptautiskiem tenderiem, jo, ja mēs diskriminēsim savā teritorijā kādus citus celtniekus, tad ir pilnīgi skaidrs, ka mūsējie nekad nevarēs piedalīties Eiropas Savienības vai citu valstu organizētajos starptautiskos tenderos. Tādā veidā, skatoties ļoti īsā perspektīvā, varbūt mums liekas, ka mēs kaut ko vinnējam, bet būtībā mēs tādā veidā atņemam darbu mūsu pašu celtniekiem un viņu iespējas strādāt arī ārpus Latvijas. Latvija pēc savas kapacitātes nav tik liela, lai mēs neorientētos uz to, lai iekarotu svešus tirgus, tas ir mūsu izdzīvošanas viens no galvenajiem pamatiem. Šis bija viens no galvenajiem argumentiem, kāpēc mēs Eiropas lietu komisijā noraidījām šo, tātad kā minimums ir divi spēcīgi argumenti pret šādiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Leiškalna kungs!

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti, pateicos Amerika kungam un Inkēna kungam par precīzo viedokļu definējumu, attiecīgos viedokļus mēs noklausījāmies arī komisijas sēde, izdiskutējām, un komisija nobalsoja, manuprāt, ar septiņi pret divi pret šī likumprojekta tālāku virzīšanu. Turklāt komisijā nebija neviena deputāta, kas teiktu nē, mums nav jāatbalsta savs uzņēmējs, visi teica, ka ir jāatbalsta, un normās, kas ir pakārtotas likumdošanas aktiem, tajā skaitā Ministru kabineta noteikumos un konkursa noteikumos, ir jāiestrādā maksimāli daudz normu, kas dod priekšrocības mūsu uzņēmējiem, bet īslaicīgi iegūt un, es domāju, iegūt tikai nākamo vēlēšanu kontekstā, un ilglaicīgi un pamatīgi zaudētu kā finansiāli, tā morāli, nu, ne tas ir mūsu nolūks, ne mūsu vajadzība. Paldies par uzmanību, un, neskatoties uz Gannusas kundzes iebildumiem, aicinu jūs atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 35, atturas — 4. Nav pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies godātie deputāti, priekšlikumi nav jāiesniedz.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību””, otrais lasījums, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.3265, likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību””.

Pirmais priekšlikums, ko ir iesniegusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija par 32.panta 4.punktu konkrētā redakcijā, komisijas slēdziens ir — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 2.priekšlikums likumprojektā ir iestrādāts no Ministru kabineta noteikumiem, komisija to ir daļēji atbalstījusi 33.1.panta redakcijas izteikšanai, kas attiecas uz komercķīlu, un, lai izsekotu atbalstījumam mums ir jāturpina jau nākošajā lappusē. Tātad par šo pašu pantu — 33.1. — ir trešais priekšlikums no Juridiskās komisijas, un atbildīgā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta 33.1.pantu, kura nosaukums ir “komercķīla”, redakciju? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Panta redakcija ir akceptēta.

K.Leiškalns. Un tātad vēl ceturtais priekšlikums par šo pašu pantu ir no Juridiskā biroja, un atbildīgā komisija šo priekšlikumu daļēji ir atbalstījusi, iestrādājot līguma tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Paldies!

K.Leiškalns. 5.priekšlikums, godātie deputāti, ir Ministru kabineta likumprojekts, kas ir iekļauts kā priekšlikums šajā likumā — “Grozījumi likumā Par uzņēmējdarbību””, dokuments ar numuru 5046, un lūdzu izteikt 35.panta trešo daļu sekojošā redakcijā. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par šo pantu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. Tātad ir redakcionāli precizētā daļa un 6.priekšlikums no Ministru kabineta Satversmes 81.panta kārtībā izdotajiem noteikumiem ar numuru 274. Šo iekļāvumu atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo Ministru kabineta priekšlikumu. Pieņemts.

K.Leiškalns. Juridiskā komisija un Juridiskais birojs liek priekšā papildināt likuma pārejas noteikumus, jo es vēršu deputātu uzmanību, ka šeit būs papildināti kā likuma, tā likumprojekta pārejas noteikumi. Tātad Juridiskā komisija kopā ar Juridisko biroju 7.priekšlikumā liek priekšā papildināt ar pārējas noteikumiem konkrētajā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta papildināšanai ar pārejas noteikumiem jums iesniegtajā redakcijā.

K.Leiškalns. 8.priekšlikums savukārt no Juridiskā biroja. Lūdz papildināt likumprojekta pārejas noteikumus, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tātad deputātiem pret pārejas noteikumiem, kuru teksts ir dokumenta 16.lappuses 6.ailītē, ka ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr. 274... tālāk kā tekstā, iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. Godātie deputāti, lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu par trešo lasījumu kādi ir apsvērumi?

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas laiku 27... Nē, 7.novembri šajā gadā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto datumu — 7.novembris? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju”” . Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Es, protams, neesmu tik aktīvs, bet ir saslimis kāds mūsu kolēģis, kas ir atbildīgs par šo likumprojektu. Tātad dokuments nr. 3269. “Grozījums likumā “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju””. Otrais lasījums. Godātie deputāti, šeit ir interesanta situācija. Komisija nav saņēmusi nevienu deputātu priekšlikumu šim likumam, bet komisija pati ir esošo redakciju redakcionāli precizējusi, un jūs šīs atšķirības varat redzēt, salīdzinot pirmo lasījumu un otrajam lasījumam piedāvāto redakciju. Un, ja jums nav iebildumu, tad aicinu akceptēt šos precizējumus un likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta redakcionālu precizēšanu iebildumu nav. Pieņemts. Paldies!

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti, komisijas vārdā aicinu jūs balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu!

Godātie kolēģi, vismaz viens vēl lūdzu piedalieties balsošanā! Vēlreiz lūdzu zvanu! Pēterkopa kungs ienāk zālē, viņš noteikti balsos. Zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 1, atturas — 1. Pieņemts. Par trešo lasījumu lūdzu kādi ir apsvērumi?

K.Leiškalns. Paldies, dāmas un kungi! Aicinu konkrētos priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 7.novembrim, jo acīmredzot aktivitātes šeit nebūs lielas.

Sēdes vadītājs . Vai nav iebildumu pret nosaukto termiņu — 7.novembri? Iebildumu nav. Tātad pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies!

Sēdes vadītājs . Nākamais darba kārtības jautājums ir l ikumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” . Pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Aida Prēdele.

A.Prēdele (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi, mēs strādāsim ar dokumentu nr. 3256. Pirms mēs likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” izskatām pēc būtības, aicinu atzīt šo likumprojektu par steidzamu, jo šajos grozījumos ietvertās normas ir saistītas ar budžetu un ar naudas lietām.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Piedodiet, Prēdeles kundze! Lai paliek balsošanas režīms. Balsojam par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Prēdele. Tātad “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. Šos grozījumus ir iesniedzis Ministru kabinets. Patiesībā tas runā par divām lietām. Pirmām kārtām šie grozījumi likumā ievieš jaunu terminu “audžu ģimene”. Tas nozīmē ģimeni, kurā uz laiku tiek ievietoti bērni, kuriem ir kādas problēmas viņu pašu ģimenē. Otrām kārtām otra grozījumu grupa saistās ar personām, kuras saņem citas valsts pensiju, bet vēlas arī saņemt sociālo pabalstu no mūsu valsts. Šajos grozījumos galvenā doma ir tāda, ka, lūk, šīs personas, kuras saņem citas valsts pensiju, kas nesasniedz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, lūk, šis piešķirtais valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir jāsamazina par to summu, kas atbilst citas valsts pensijas apmēram. Tātad godīgāka un taisnīgāka šā pabalsta sadalīšana tiem, kas saņem citas valsts pensijas. Es aicinu nobalsot par šiem grozījumiem pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts.

A.Prēdele. Mans priekšlikums ir priekšlikumus iesniegt līdz 6.novembrim un izskatīt 20.novembrī.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret Aidas Prēdeles kundzes minēto datumu — iesniegšanas termiņš 6.novembris un izskatīt 20.novembra sēdē. Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Patstāvīgais priekšlikums — lēmuma projekts “Par Adika Joffes uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” . Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — deputāte Aida Prēdele.

A.Prēdele (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi, Pilsonības likuma izpildes komisija slēgtā sēdē izskatīja jautājumu par Adika Joffes uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem. Komisijas lēmums bija pozitīvs. Par Adiku Joffi jūs esat saņēmuši dokumentus, kas liecina par to, kādi ir viņa nopelni Latvijas labā, es tikai atgādināšu varbūt pašu svarīgāko.

Nevainojama 30 gadus ilga prakse lielākajā Neiroķirurģiskajā nodaļā Latvijā. Vislabākie rādītāji neiroloģiskajā dienestā, bāzes nodrošināšana kvalificēto neirologu sagatavošanai, Latvijas medicīnas sasniegumu popularizēšana ārvalstīs, uzstājoties ar referātiem kongresos un ar publikācijām presē.

Cienījamie kolēģi, Adiks Joffe darbojas un strādā kā neirologs Rīgas Klīniskās ātrās medicīniskās palīdzības slimnīcā un kopš 1979.gada kā neiroloģijas nodaļas vadītājs, kvalificēts speciālists. Pēc viņa dienesta rādītājiem šī nodaļa ir labākā pilsētā. Viņš arī apmāca ārstus rezidentus neiroloģijā, un savulaik Adiks Joffe ir bijis aktīvs Tautas frontes dalībnieks. Viņš personiski ir piedalījies ievainotā kinooperatora Gvido Zvaigznes ārstēšanā, kā arī kopā ar pārējiem ārstiem dežurējis barikāžu laikā medpunktā Doma baznīcā. Aicinu izteikt savu viedokli balsojot!

Sēdes vadītājs. Debatēs runāt deputāti nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 3, atturas — 4. Adiks Joffe uzņemts Latvijas pilsonībā.

Nākamais jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” . Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Vienu mirklīti! Es esmu sapinies papīros.

Sēdes vadītājs. Dokumenta nr. 3287.

K.Leiškalns . Liels paldies!

Sēdes vadītājs . Lūdzu!

K.Leiškalns . Manās rokās ir attiecīgais dokuments. Pirmais priekšlikums par 35.pantu ir no deputāta Bartaševiča kunga. Komisijas slēdziens ir — neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par šo deputāta Bartaševiča priekšlikumu? Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns . Augsti godātie deputāti, bet, ņemot vērā, ka otrā lasījuma nobalsotajā redakcijā bija redakcionāla neprecizitāte, atbildīgā komisija izdarīja labojumu 35.pantā, to redakcionāli precizējot, un, neapšaubāmi, pati savu priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 35.panta redakcionālai precizēšanai. Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns . 3. priekšlikums ir par 79.panta tekstu. Atkal no deputāta Bartaševiča. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. Analogu redakcionālu precizējumu komisija ar 4.priekšlikumu izdara 79.pantā, respektīvi, to atbalstot.

Sēdes vadītājs . Deputāti 79.panta redakcionālajiem precizējumiem piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns . Augsti godātie deputāti! Visi priekšlikumi ir izskatīti, un aicinu jūs balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 11, atturas — 2. Likums ir pieņemts. Paldies!

K.Leiškalns. Paldies, godātie deputāti, par darbu un Kusiņa kungam par palīdzību.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” . Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Imants Liepa.

I.Liepa (TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Izskatām dokumentu nr. 3291 “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” trešajā lasījumā.

Ir ienākuši vairāki priekšlikumi. 1. priekšlikums ir ienācis no Ernesta Jurkāna, Rāznas, Stikuta, Dinēviča un Amerika kungiem. Tas izsaka domu, ierosina, ka aizsargājamās dabas teritorijas ir uzskatāmas par valsts nacionālo bagātību. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputātu priekšlikumu likumprojekta 2.pantā? Deputātiem iebildumu nav. Akceptēts atbildīgās komisijas viedoklis.

I.Liepa. Vēl 4.lappusē ir 2.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Emša kungs. Tas ir redakcionālas dabas, un komisija to iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa . 3.priekšlikumu arī ir iesniedzis deputāts Emsis. Iesaka izslēgt pirmās daļas 5.apakšpunktu. Komisija iesaka to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 11., piedodiet, 12.panta pirmās daļas 5.apakšpunktu. Paldies! Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk arī deputāts Emsis iesaka 4.priekšlikumu — izteikt 12.panta otro daļu šādā redakcijā, kas šeit ir minēta, un principā tas ir redakcionālas dabas, gramatiskas dabas.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk 6.lappusē ir 5.priekšlikums. Iesniedzējs deputāts Emsis. Papildināt 17.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā. Tas arī ir redakcionālas dabas. Vārdu “nosaka” aizstāt ar vārdu “reglamentē”.

Sēdes vadītājs . Paldies! Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk 6.priekšlikums. Deputāts Emsis iesaka izslēgt 18.panta otro daļu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 18.panta otro daļu. Pieņemts.

I.Liepa. 7.priekšlikumā deputāts Emsis iesaka papildināt 18.pantu ar jaunu teikumu šādā redakcijā. Komisija iesaka to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Liepa . 8.priekšlikumā deputāts Emsis iesaka 20.pantu izteikt jaunā redakcijā. Komisija izanalizējot iesaka to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par deputāta Emša priekšlikumu 20.pantā. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk 9.priekšlikums ir rodams 10.lappusē. Arī deputāts Emsis iesaka papildināt 28.pantu. Komisija uzskata to par atbalstāmu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Liepa . Tālāk 10.priekšlikums 12.lappusē. Šo priekšlikumu ir iesnieguši Ernests Jurkāns, Rāzna, Stikuts, Dinēvičs un Ameriks. Komisija šo priekšlikumu iesaka neatbalstīt.

Sēdes vadītājs . Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputātu priekšlikumu, kas izteikts ar nr.10 un skar likumprojekta 33.panta pirmo rindkopu? Deputāti pieprasa balsojumu par savu priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam deputātu Jurkāna, Rāznas, Stikuta, Dinēviča un Amerika priekšlikumu — papildināt 33.panta pirmo rindkopu ar jaunu teikumu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 24, atturas — 15. Nav pieņemts.

I.Liepa. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un komisijas vārdā lūdzu nobalsot šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — nav, atturas — 8. Pieņemts.

I.Liepa . Paldies par balsojumu!

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums — likumprojekts “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” . Trešais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Juris Vidiņš.

J.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.3292. Tātad šis ir trešais lasījums, un mums ir ienākuši sekojoši priekšlikumi. Pirmais priekšlikums ir — izslēgt 3.panta astoto daļu. Principā, ja mēs pieņemam šo priekšlikumu, tad ārzemju kompānijas vai privātpersonas var pilnīgi pārņemt kontroli pār televīziju. Tādēļ Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu iebildumu nav. Pieņemts komisijas viedoklis. Paldies!

J.Vidiņš. 2.priekšlikums, ko komisija pati ienesa, tas ir, redakcionāli precizēt piekto daļu, un komisija to pieņēma. Es lūdzu Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt redakcionāliem precizējumiem. Pieņemts.

J.Vidiņš. Deputāts Teniss ir iesniedzis 3.priekšlikumu, kurā viņš paredz aizliegt nodarboties ar televīzijas un radio lietām agrāk krimināli sodītām personām. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šo priekšlikumu noraidīja kā absurdu, jo krimināllietu var ierosināt arī pret vainīgo ceļu satiksmes negadījumos. Un principā tas būtu arī cilvēktiesību pārkāpums, ja agrāk sodītais par šo pašu satiksmes noteikumu pārkāpumu, viņam būtu liegtas tiesības nodarboties kādā arodā. Tādēļ komisija noraidīja, un mēs aicinām jūs arī piekrist.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par šo deputāta Tenisa priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts komisijas viedoklis.

J.Vidiņš. 4.priekšlikumu izvirzīja pati Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, un tas bija — 13.pantu mazliet redakcionāli precizēt. Es lūdzu jūsu atbalstu!

Sēdes vadītājs . Deputāti likumprojekta 13.panta otrās daļas precizētai redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Vidiņš. 5.priekšlikums nāk no deputāta Lujāna, un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija to neatbalstīja, jo mēs uzskatām, ka atkodēšana pati par sevi nav retranslācija. Retranslācija tā paliek tad, kad to pēc atkodēšanas raida citiem. Bet, ja viņš ieraksta savā magnetofonā, tad to mēs nevaram uzskatīt par retranslāciju. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija to noraidīja un aicina arī jūs to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Vidiņš. Analoģisks ir deputāta Lujāna 6.priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Vēlas runāt Modris Lujāns — priekšlikuma autors. Lūdzu!

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Protams, es pat neuzstāšu uz balsojumu šinī gadījumā, ja jau tāds lēmums ir. Bet es tomēr piedāvātu nopietni padomāt par citu lietu. Ka viens no populārākiem, kas tādu darbību savā veidā realizē, ir “Baltcom”. Un tomēr tas laikam ir biznesa paveids, ja tiek satelīta programma pēc tam pārdota, atšifrēta un pārdota tālāk publikai. Tur arī tālāk ir piedāvājumi, ko komisija diemžēl ir noraidījusi. Tas ir, ka var trīs cilvēki samesties un nopirkt vienu satelītantenu, un izmantot, un rādīt, un skatīties. Bet tiklīdz vairāk, lielākā daudzumā sāk to veikt, tad tā ir biznesa darbība. Tādēļ tomēr šinī likumā būtu jāparādās tādām normām. Varbūt arī komisija šinī gadījumā patiešām uzskata, ka pagaidām mēs neesam līdz tam nobrieduši, bet nākotnē šī problēma būs, jo tas tomēr ir papildu bizness, un, ja par to tiek ieņemta nauda, tad tas arī ir šinī likumā jāiekļauj un jāskatās arī citos likumos. Paldies!

Sēdes vadītājs . Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Lujāna kungs balsojumu neprasa. Deputāti akceptē komisijas slēdzienu.

J.Vidiņš. 7.priekšlikums arī nāk no deputāta Lujāna, un viņš grib precizēt, ko uzskatīt par uztveršanas sistēmām.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Paldies!

J.Vidiņš. 8.priekšlikums ir no deputāta Tenisa kunga, un to komisija arī nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Vidiņš. 9.priekšlikums arī nāk no deputāta Tenisa un arī nav atbalstīts, jo tas ir iepriekš, kur es runāju par krimināli sodītajiem. Tādēļ es lūdzu piekrist komisijas viedoklim.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Vidiņš . Tagad ir pats interesantākais. Sākas ar 10.priekšlikumu, kur Ābiķis, Leiškalns un Ābele iesaka izslēgt otrajā lasījumā pieņemto redakciju. Faktiski mēs pieņēmām to ar manu priekšlikumu, un faktiski es to arī atsaucu pēc konsultācijas ar Juridiskā biroja pārstāvjiem. Tādēļ es aicinu deputātus atbalstīt Ābiķa, Leiškalna un Ābeles priekšlikumu, ko arī ir atbalstījusi komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Vēlas runāt Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Vai mēs patiešām šinī Saeimā nesatiekamies ar īpatnējiem gadījumiem, ka vienreiz mēs pieņēmām lēmumu, ka jā, patiešām, kāpēc mums ir jārada šinī gadījumā “svētā govs”? Un mēs esam radījuši, tikai dabiski, ka mēs uzreiz personificējam to “svēto govi” ar Rubeņa kungu. Bet es tā nepersonificēju to, ka trim padomes locekļiem ir tiesības izvirzīt šo jautājumu padomē un viņi izdara balsojumu, un, ja patiešām šī “svētā govs” nav kaut ko izstrādājusi, tad viņš netiek pārvēlēts. Jautājums — kāpēc šinī gadījumā Vidiņa kungs ir pēkšņi mainījis pozīciju? Vidiņa kungs, kur tad ir jūsu mugurkauls? Varbūt jūs šodien esat palasījis “Neatkarīgo Avīzi”, “Dienu”, kur jūsu vārds tiek dažādi dēvēts un locīts, un varbūt jūs saglabāsiet savu mugurkaulu un nemainīsieties kā vējrādis — pa kreisi, pa labi. Šinī gadījumā es aicinātu Saeimu nepakļauties spiedienam, jo šeit var redzēt klasisku spiedienu. Jautājums — kas ir apmaksājis šīs publikācijas, kādā veidā ir panākts, ka šodien vienā dienā noteiktā laikā šīs publikācijas parādās avīzēs? Varbūt atkal izrādīsies, ka būs jāsasauc izmeklēšanas komisija, ka izrādīsies, ka šis ir izdarīts no Radio un televīzijas padomes naudas. Cienījamie kolēģi, es neredzu šinī gadījumā nekādu bīstamību demokrātijai par to, ja padomes locekļi paši risina to. Vai vienmēr mums ir jāveido izmeklēšanas komisija, lai skaidrotu, kas tad īsti Latvijas Radio un televīzijas padomē notiek? Vai mēs nenonākam līdz absurdam?

Es uzreiz gribu arī runāt par 44.punktu. Tur arī tiek piedāvāts, ka, lūk, Saeimas deputātiem nav tiesību izvirzīt jautājumu par atsaukšanu, bet tad ir jautājums — kāpēc mums bija jāveido izmeklēšanas komisija? Neloģiski, ka mēs ne no kā baidāmies. Ka cienījamos padomes locekļus tā sauks, tad patiešām varbūt labāk ir jāstrādā, un tad neviens nesauks un nepārvērtīs to kaut kādā politiskā spēlē. Šinī gadījumā es noteikti pieprasu balsojumu un es aicinu Saeimu nemainīt pozīciju un nepakļauties tīri lobiskam piegājienam, jo tas būtu nekorekti attiecībā pret... Leiškalna kungs, pagājušajā, otrajā, lasījumā Saeima pieņēma lēmumu. Tātad jūs tagad uzskatāt, ka Saeima ir kaut kāds murgs vai vēl kaut kas? Drīzāk man atgādina to, ka jūs pārstāvat zināmas intereses, lobisma intereses. (No zāles deputāts Leiškalns: “Mans aicinājums ir pārstāvēt tautas intereses.”)

Sēdes vadītājs . Lūdzu, neveidojiet dialogu. Antons Seiksts, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj! Nebūtu kāpis runāt, ja kolēģis Lujāns nebūtu dezinformējis Saeimu. Un šī dezinformācija bija sekojoša. Nacionālās Radio un televīzijas padomes nolikumā jebkurš padomes loceklis var izvirzīt jebkuru jautājumu, ieskaitot arī šāda rakstura jautājumus. Nav pilnīgi nekādas vajadzības speciāli likumā reglamentēt to, kas jau praksē pastāv. Tāpēc ļoti lūdzu atbalstīt triju deputātu priekšlikumu — izslēgt šo daļu. Tāpat kā par nākošo, ja jau Lujāna kungs runāja par abiem, es arī nekāpšu otrreiz augšā un teikšu. Arī nākošajā labojumā vai priekšlikumu grupā Saeimas Kārtības rullis visu ir noregulējis, un tāpēc citos likumos nevajag radīt kolīziju ar Kārtības rulli. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Juris Vidiņš, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Lai tiešām nerastos tāda pārliecība, ka jūsu priekšā stāv vien vēja rādītājs, kas pakļaujas kaut kādam spiedienam, ko masu informācijas līdzekļi pašlaik izdara. Es gribētu paskaidrot, Lujāna kungs, sekojošo. Ka man tiešām ir nepatīkami šīs dienas preses izteikumi par šiem grozījumiem, jo es nezinu, kas tos ir izsaucis un kamdēļ masu informācijas mediji ir tā nobijušies par šo lietu. Bet tā ir viņu kompetence un viņu iekšējā padarīšana, ko viņi domā un ko viņi dara. Bet, Lujāna kungs, ja loģiski man kāds pierāda to, ka man nav taisnība, un ja es tam piekrītu, un ja es neesmu spītīgs kā āzis jeb kā bijušais kompartijas biedrs, man liekas, tas tikai ir apsveicami. Un tamdēļ jau tagad komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt šo trīs deputātu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā vēlaties vēl kaut ko teikt, Vidiņa kungs, jeb jau kā deputāts izteicāties?

J.Vidiņš. Nē, es lūdzu atbalstīt šo triju deputātu viedokli.

Sēdes vadītās . Tātad komisijas viedokli.

J.Vidiņš. Jā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Zvanu, un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam trīs deputātu priekšlikumus — svītrot 42. panta papildinājumu ar jaunu 7. daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 19, atturas — 3. Šis priekšlikums pieņemts.

J.Vidiņš . Tā, un tagad 11. priekšlikums ir deputāta Aigara Jirgena priekšlikums, ko komisija atbalstīja, un lūdza Saeimas deputātus arī darīt to pašu.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Vidiņš. Tā. Un tagad nāk vesela rinda priekšlikumu — 12., 13., 14. un 15. Un lietas būtība. Pats konsekventākais ir 12. priekšlikums, kas ir Ābiķa, Leiškalna un Ābeles priekšlikums, ka mēs atceļam otrā lasījumā pieņemto grozījumu. Un komisija to ir atbalstījusi, un es aicinu komisijas vārdā arī to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. (No zāles deputāts Lujāns: “Balsot!”) Prasa balsojumu? Lujāna kungs... Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam 12. — deputātu Ābiķa, Leiškalna un Ābeles — priekšlikumu. Teksts jums ir redzams. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 19, atturas — 3. Paldies! Līdz ar to nākamie trīs vairs nav balsojami.

J.Vidiņš . Jā, un tad ir 16. priekšlikums, ko Cilvēktiesību komisija pati izvirzīja, un es lūdzu arī to atbalstīt. Tas ir, papildināt 44. panta... izteikt 44. pantu ar 3. punktu. Redakcija tur ir.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

J.Vidiņš . Un līdz ar to es aicinu komisijas vārdā pieņemt visus šos likuma grozījumus trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likuma pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 8, atturas — 8. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts “Par Latvijas PSR normatīvo aktu piemērošanas izbeigšanu” . Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (DPS). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 3286. Pie 1. panta ir deputāta Bišera priekšlikums, kur izmaina, pirmkārt, datumu... nē, datumu ne, bet šinī gadījumā izmaina to, ka tiek regulēta tikai likumu un Augstākās padomes dekrētu un lēmumu pieņemšana.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par likumprojekta 1. panta redakciju? Iebildumu nav. Paldies! Panta redakcija akceptēta.

I.Bišers. Tā. 2. pantā ir deputāta Bišera priekšlikums, kur šie... par pārvaldes aktiem tiek adresēts Ministru kabinetam, un šis deputāta Bišera priekšlikums ir atbalstīts, izņemot vienīgi “savlaicīgi”, tas ir nomainīts ar konkrētu datumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 2. panta redakciju? Deputātiem iebildumu nav. 2. panta redakcija akceptēta.

I.Bišers . Un ir deputāta Bišera priekšlikums par pārejas noteikumu redakciju, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputātiem pret likumprojekta pārejas noteikumu redakciju iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

I.Bišers. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un lūdzu balsot par likumprojektu kopumā otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 4. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam.

I.Bišers. Priekšlikumus iesniegt līdz 15. novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret Bišera kunga minēto datumu — 15. novembri? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts “Dzelzceļa likums” . Pirmais lasījums. Tautsaimniecības komisijas vār-dā — deputāts Jānis Ābele.

J.Ābele (LC). Augsti godājamais Prezidij, augsti godājamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 3198. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šā gada 22. oktobra sēdē izskatīja doto likumprojektu. Tātad “Dzelzceļa likums”. Un pieņēma vienbalsīgu lēmumu — konceptuāli atbalstīt minēto likumprojektu. Jāpiezīmē, ka likumprojektu atbalstījusi arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kā arī Budžeta un finansu komisija. Lūdzu arī Saeimas deputātus atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 1, atturas — 5. Pieņemts. Lūdzu, Ābeles kungs, apsvērumus par otro lasījumu.

J.Ābele . Tā.. komisija lūdz priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 14. novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto datumu — 14. novembri? Ir iebildumi. Lujāna kungs vēlas izteikt citu priekšlikumu. Lūdzu!

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Mēs varam atcerēties nesen Vaiņodes jautājumu, kad arī Krištopana kungs teica, ka nāks “Dzelzceļa likums”. Es piedāvātu vienu nedēļu vēlāk — 21. novembri. Jo vajadzētu par šo likumu mierīgi pārdomāt, jo tas var izraisīt atkal diskusijas sabiedrībā, un es tomēr piedāvātu... (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Sēdi uz sliedēm un pārdomā.”) Ābiķa kungs, es jums ieteiktu pārdomāt Valsts valodas likumu, ko jums Tūls ieteica...

Sēdes vadītājs. 21. novembri Lujāna kungs iesaka. Lūdzu, varbūt vēl ir kādi priekšlikumi? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsojam par tālāko noteikto priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 21. novembri. Komisija ierosināja 14. novembri. Lūdzu rezultātu. Par — 28, pret — 24, atturas — 11. Šis priekšlikums nav pieņemts. Tātad paliek spēkā komisijas ierosinātais priekšlikums — 14. novembris. Paldies!

J.Ābele. Paldies par darbu!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Eiropas Padomes 1949.gada 2.novembra Vispārējo līgumu par Eiropas Padomes privilēģijām un imunitātēm, tā protokolu un otro, ceturto, piekto un sesto protokolu” Otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Sinka.

J.Sinka (TB/LNNK). Paldies, priekšsēža kungs! Dāmas un kungi!

Sēdes vadītājs . Godātie kolēģi! Es lūdzu nedaudz koncentrēties vēl, citādi grūti dzirdēt runātāju.

J.Sinka. Rīkojamies ar dokumentu nr. 3297, un pirmajā lasījumā mēs iepazināmies ar dokumentu nr. 3139 ar visām anotācijām. Nekādi jauni priekšlikumi nav saņemti, tātad likumu “Par Eiropas Padomes 1949. gada 2. novembra Vispārējo līgumu par Eiropas Padomes privilēģijām un imunitātēm, tā protokolu un otro, ceturto, piekto un sesto protokolu” lūdzu pieņemt otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 4. Likums pieņemts.

J.Sinka. Paldies!

Sēdes vadītājs . Nākamais jautājums — likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu” . Otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — arī deputāts Juris Sinka.

J.Sinka (TB/LNNK). Tāpat šis likums jau tika apskatīts, un nekādi jauni priekšlikumi nav ienākuši, tā ka lūdzu arī to pieņemt otrajā un galīgā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti debatēs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likuma pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 4, atturas — 5. Likums pieņemts.

J.Sinka . Paldies, dāmas un kungi!

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums — lēmuma projekts “Par Vasilija Gigeļa uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” . Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — deputāte Aida Prēdele.

A.Prēdele (LZS, KDS, LZP). Cienījamie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija savā...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Es vēlreiz lūdzu jūs nedaudz uzmanības! Piedodiet, Prēdeles kundze. Lūdzu, turpiniet!

A.Prēdele. Tātad Pilsonības likuma izpildes komisija slēgtā sēdē izskatīja jautājumu par Vasilija Gigeļa uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem. Komisija pieņēma pozitīvu lēmumu. Vasilijs Gigelis ir iemantojis īpašus nopelnus Latvijas labā tādējādi, ka 1990. gadā ir bijis viens no pirmajiem pieciem Latvijas Republikas valdības apsardzes miesassardzes darbiniekiem. 1991. gada janvāra—augusta dienās ar ieročiem rokās pašaizliedzīgi aizstāvējis atjaunotās Latvijas valsts struktūras un atradies kopā ar Ivaru Godmani gan Interfrontes organizētajā demonstrācijā pie valdības, gan arī aizstāvoties pret padomju armijas vienību uzbrukumu Ministru padomei. Viņš ir riskējis savā darbā ar dārgāko — dzīvību — un ir pelnījis kļūt par Latvijas Republikas pilsoni. Tā raksta deputāti, kuri iesaka viņu pilsonībai par īpašiem nopelniem.

Tāpat arī Vasilijs Gigelis ir par īpašiem nopelniem Latvijas labā un atjaunošanā jau apbalvots ar personīgo ieroci, Policijas goda zīmi, 1991. gada Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, kā arī saņēmis iekšlietu ministra un valdības pateicības. Jāpiezīmē, ka Vasilijs Gigelis pārvalda latviešu valodu. Aicinu nobalsot par viņa uzņemšanu Latvijas pilsonībā!

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 6, atturas — 7. Vasilijs Gigelis uzņemts Latvijas pilsonībā.

Un pēdējais darba kārtības jautājums šodienas sēdē — lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas akciju sabiedrības “Latvijas Unibanka” un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” privatizācijas likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai darbības laika un galaziņojuma iesniegšanas termiņu pagarināšanu” . Komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis. Lūdzu!

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Jums ir iespēja iepazīties ar dokumentu nr.3295, šeit ir arī komisijas... Nestrādā mikrofons.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, nu absolūti vairs neko nevar dzirdēt, es lūdzu, ja kādam ir kādi aktuāli jautājumi pārrunājami, izdariet to ārpus šīs zāles, es ļoti aicinu jūs. Lūdzu, turpiniet, Baloža kungs.

V.Balodis. Jūs varat iepazīties šeit ar dokumentu, ko komisija jau ir darījusi. Pilnībā mēs esam pabeiguši izskatīt “Unibankas” lietas, bet es gribu lūgt šo pagarinājumu tikai tādēļ, ka ļoti būtiska ir arī trešās kārtas privatizācijas gaita “Krājbankā”, kā jūs zināt, valsts daļa šodien ir 51%, un tāpēc, ka turpmākajos gados — 1998., 1999.un 2000 un 2001.gadā — katru gadu no valsts budžeta būs jāiedala 6 miljoni latu “Krājbankas” rehabilitācijas programmā, un šobrīd tieši arī notiek šī privatizācijas uzņēmumu, privatizācijas kvotu iedalīšana “Krājbankai”, tādēļ komisija tieši šajā brīdī grib piedalīties un būt klāt, lai redzētu, kā līdz gada beigām notiek šis mehānisms ar akciju pārdošanu, un mēs lūdzam, lai panāktu iepriekšminēto, komisijai būtu jāiepazīstas ar iedalīto akciju kvotu par privatizācijas sertifikātiem privatizējamos uzņēmumos, realizācijas programmu un jāpārbauda tās izpildes gaita, kā arī jākonstatē, ka valsts institūcijas un amatpersonas dara visu iespējamo, lai izvēlētos valstī visizdevīgāko akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” rehabilitācijas programmas izpildes gaitu turpmākajiem gadiem, un tādēļ mēs lūdzam pagarināt ziņojuma iesniegšanas laiku līdz 15.decembrim.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības termiņa pagarināšanu līdz 15.decembrim. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Pirms sēdes slēgšanas izskatīsim 10 deputātu ierosinājumu — pārcelt jautājumu un atbilžu sēdi uz 6.novembri. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo priekšlikumu? Vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. (Starpsauciens: “Kārli, turies!”)

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti, sevišķi tie, kas no šīs pozīcijas! Es aicinātu jūs tomēr savā pārākuma izjūtā un eiforijā nepalikt smieklīgiem un nedarīt šeit muļķības, šajā Saeimas darbā neveidot. Jūs labi zināt, ka tas ir antikonstitucionāli un ka tā tiešām ir liela muļķība, ko jūs šeit piedāvājat, un es tāpēc aicinātu nobalsot pret, un lai tomēr varētu Saeimā šī jautājumu un atbilžu sēde notikt un lai jautājumi būtu pēc būtības izskatīti. Jūs patiesībā paralizējat būtisku Saeimas darba daļu un es tomēr aicinātu deputātus apdomāties un nesekot Vidiņa un pārējo kolēģu ierosinājumiem, faktiski kas līdzinās sabotāžai. Es aicinātu nobalsot pret. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par šo iesniegumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam 10 deputātu priekšlikumu — pārcelt vakara sēdi uz 6.novembri. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 25, atturas — 8. Lēmums pieņemts.

Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Induli Bērziņa kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātu.

I.Bērziņš (6.Saeimas sekretārs). Cienījamie kolēģi! Šīsdienas veiksmīgās sēdes, jo izskatīti visi jautājumi, nobeigumā nav reģistrējušies: Edgars Bāns, Inese Birzniece, Ilmārs Bišers, Ziedonis Čevers, Ervids Grinovskis, Paulis Kļaviņš, Aivars Kreituss, Andrejs Panteļējevs, Andris Rubins, Māris Rudzītis, Anna Seile, Viktors Stikuts, Andris Tomašūns, Gundars Valdmanis un Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, Latvijas Republikas Saeimas 30.oktobra sēdi paziņoju par slēgtu, nākamā ārkārtas sēde 5.novembrī pulksten 15.00. Paldies! Uz redzēšanos!