Frakciju viedokļi

Pēc 30.oktobra plenārsēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija): Es gribētu runāt par trīs tēmām, un divas no tām ir cieši saistītas viena ar otru. Tā ir neuzticības izteikšana tieslietu ministram un Saeimas lēmums, kas šodien dod atļauju apcietināt Valmieras tiesas tiesnesi Edvīnu Balodi, kas, manuprāt, ir noticis pirmo reizi kopš neatkarības atgūšanas.

Kāpēc tieši par šiem tematiem? Jūs jau visi esat sekojuši gan televīzijai, gan radio, gan laikrakstiem par izteicieniem, kas saistīti ar A.Laventa kunga atbrīvošanu vismaz no cietuma. Šodien viņš tiek turēts arestā savā dzīvoklī ar visiem no tā izrietošajiem lēmumiem. Manuprāt, nevarētu vainot tiesas tiesnesi, kas šādu lēmumu pieņem, jo vismaz es ticu mūsu tiesu varai, bet šeit jau ir pāris gadījumi, kas, manuprāt, varētu celt gan prestižu mūsu tiesu varai un tā vismaz vērst sabiedrības uzmanību uz to, kā mums kā Saeimai, kā prokuratūrai, kā Tieslietu ministrijai un Augstākajai tiesai vajadzētu uzvesties.

Varbūt es sākšu par Baloža kunga arestu, ar priekšrocību došanu prokuratūrai. Šeit tika atsūtīts pamatojums no ģenerālprokurora uz Juridisko komisiju, kas slēgtā sēdē pieņēma lēmumu, un uz šī lēmuma projekta bāzes arī tika pieņemts Saeimas balsojums, ka Baloža kungs tik tiešām tiks arestēts, lai izskatītu lietu, vai viņš patiešām ir ņēmis kukuli. Kaut gan es augsti cienu J.Skrastiņa kungu, manuprāt, viņam vajadzēja šodien būt Saeimas plenārsēdē un pašam aizstāvēt šo sūdzības uzturēšanu. Kādēļ? Ja visi vismaz ir skatījušies avīzē, tad šobrīd tiesu varas atzinums publikā ir viens no viszemākajiem visā valstī. Tad kā mēs sāksim celt šo atzinumu, ko mēs spējam dot pret tiesu varu, ja nāktu pats ģenerālprokurors, stātos Saeimas priekšā un izteiktu priekšlikumu, kādēļ viņš patiešām vēlas, lai Saeima nobalso un dod policijai atļauju apcietināt tiesnesi, kuru mēs kā Saeima esam ievēlējuši, lai viņš turpinātu savu darbu, līdz aiziet pensijā. Tas patiešām ir ļoti nopietns solis, un, manuprāt, šobrīd mēs to tik nopietni neuztvērām, kā mums to vajadzēja darīt.

Ir vēl vairāki jautājumi — kā uzlabot mūsu tiesu gaitu, jo patiešām šis ir tikai pirmais gadījums. Es ļoti apsveicu visus, bet mēs esam jau vairākkārt mēģinājuši pieņemt Satversmes grozījumus, kas varētu dot iespēju pat Tiesnešu kolēģijai izskatīt savu kolēģu darbu un stilu — vai tas patiešām atbilst visām Latvijas prasībām. Manuprāt, tas, ka mēs neesam pieņēmuši šo lēmumu un nobalsojuši, neesam savlaicīgi rīkojušies, varbūt jau šeit ir viena parādība, kas izpaužas tā, ka mēs nespējam pieņemt šo lēmumu.

Vēl gribētu pieminēt to, ka es personīgi kā Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs esmu bijis Augstākajā tiesā, lūdzis, lai tā iesniedz gan man personīgi, gan mūsu komisijai priekšlikumus, kā uzlabot tiesu varas gaitu un tās apstākļus. Man diemžēl jāsaka, ka līdz šim brīdim tas nav noticis, un es aizgāju un runāju ar Augstāko tiesu jau maija vidū.

Tad vēl es gribētu teikt to, kā mums varbūt vajadzētu uzvesties, lai uzlabotu šo tiesas gaitu. Es domāju, ka katrā ziņā valdībai nevajadzētu izteikties pret tiesnešiem, jo šeit ir arī Saeima, kas spēj pieņemt attiecīgo lēmumu kā tādu. Varbūt tad mums nākošais solis būtu, ka jāskatās nopietnāk, ko mēs darīsim, lai patiešām šī atbildība būtu tiesas sastāvā, un tā varētu uzlabot tās darbību.

Vēl viens ļoti nopietns jautājums, par ko es gribēju runāt, ir par neuzticības izteikšanu mūsu finansu ministram jeb vismaz mēģinājumi to darīt. Kas attiecas par iespēju šodien dot līdzekļus tādiem pasākumiem kā sportam, kultūrai, bērniem. Es domāju, ka, ja mēs būtu izteikuši neuzticību un pieņēmuši šādu lēmumu, tas patiešām būtu ļoti bēdīgs gājiens, jo šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad kāds cilvēks, akciju sabiedrība un tā tālāk var ziedot savus līdzekļus, lai uzlabotu apstākļus, kas ir gan kultūrai, gan bērniem, gan sportam. Manuprāt, tas, kas ir noticis Ventspilī, ir tikai apsveicami. Es labprāt redzētu, ka šeit ir kultūras pasākumi, šeit ir sports, kur jaunieši var nodarboties kopīgi ar vecākiem. Nevis otrādi, kad viņiem jāiet un jāblandās pa ielām, un mēs nodarbojamies ar alkoholu jeb kādiem citiem bēdīgiem pasākumiem, kas nekādā ziņā neveicina mūsu jauniešu turpmāko dzīvi.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Man ir ļoti patīkami ar jums tikties un īsi pastāstīt par sēdes gaitu. Es varbūt nedaudz citā interpretācijā, bet līdzīgi teikšu to pašu, ko sacīja K.Druvas kungs, jo šī opozīcijas prasība atstādināt no amata divus ministrus bija vienkārši nekaunīga. Pirmkārt, raksturīgi, ka šie cilvēki jau ilgu laiku īpaši metušies apkarot manu “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK partiju, jo viņi nekādi nevar samierināties, ka valstī, pretēji viņu gaidītajam, pēc A.Šķēles demisijas nav sācies haoss, kad mana partija deleģēja par premjeru G.Krasta kungu. Un, lūk, viņi pašlaik ķeras, tā sakot, pie pēdējā salmiņa, mēģina iestāstīt tautai, cik slikti ir ministri, un labprāt gribētu radīt haosu. Es jau reiz teicu, ka, traucējot Saeimai strādāt, sagaidāms, ka šie deputāti — zīgeristieši, valdmanieši, sociālisti, prasīs demisionēt visiem ministriem pēc kārtas, un nu tas patiešām piepildās. Jau pat prasa par diviem uzreiz vienā plenārsēdē, lai viņi demisionētu. Un interesanti, ka viņi prasa atbrīvot tieši tos ministrus, kuri vismazāk pelnījuši, lai viņus atstādinātu no darba. Vēl vairāk — premjeru. Jo jūs taču zināt, ka jūsu vidū ir simtiem tūkstošu apkrāpto cilvēku, ir apcietināti daži blēži, gan ļoti maz, iesēdināti it kā uz brīdi, pēc tam palaisti brīvībā, un tas, kas notika pēdējā variantā ar A.Laventa kungu, vispār... vadzis jau nu absolūti ir pilns. Pēdējais laiks bija darīt un izteikt savu viedokli Dz.Rasnača kungam un arī premjeram. Te nevarētu atkal apelēt pie demokrātijas, brīvības apspriešanas un tā tālāk, ka tas neesot demokrātiski. Es atvainojos, līdz demokrātijai Latvijā vēl tālu, demokrātija ir jāiedibina, jo demokrātija un brīvība nav patvaļa. Lūk, desmitiem un simtiem krāpnieku, citu firmu, kas līdzīgi kā banka “Baltija” apkrāpa cilvēkus un tagad dzīvo brīvībā ar miljoniem kabatās, un jūs domājat, ka viņus izdosies noķert? Vajadzētu atbrīvot, sagādāt apstākļus, kuros viņi varētu aizbēgt no šī soda un atkal dzīvot mierīgi? Vēl smieklīgāk, godīgi sakot, ir prasība atbrīvot finansu ministru no amata, jo mēs zinām, cik maz ir iespējas tagad nodarboties ar fizisko kultūru un sportu, it īpaši ar lielo sportu, un tas, ka atrodas uzņēmumi, kas atbalsta sportu un fizisko kultūru, lai cilvēki, mūsu jaunatne neaugtu tizla, lai armijā būtu patiešām labi sagatavoti karavīri. Redziet, tas ir slikti!

Un pavisam īsi, jo man vairs nav laika, es tomēr nolasīšu, kā to darīju plenārsēdē, to, ko raksta Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents V.Baltiņa kungs. Viens teikums: mēģinājums te saskatīt finansu ministra Roberta Zīles un Latvijas Olimpiskās komitejas savtību vai likuma pārkāpumus nozīmē vai nu pilnīgu nekompetenci, vai arī nekaunīgu spekulāciju. Šādiem politiķiem var ieteikt pievērst vairāk uzmanības nepadarītiem darbiem un patiesi izšķērdētiem līdzekļiem, kā arī sadūšoties un pateikt paldies tiem, kas Latvijas Republikai ir kaut ko reālu darījuši un uzbūvējuši, arī R.Zīles kungam, kurš atļāvis ziedot šos līdzekļus.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija): Laikam nedaudz gribētu dot tādu kā sava veida atspriedzi no tik kvēlas iepriekšējā runātāja runas. Vakar vakarā grupa deputātu ieradāmies no Kopenhāgenas, kur tikāmies ar Dānijas Folketinga pārstāvjiem un runājām par iespējamo situāciju, kāda veidojas ap Eiropas Savienību. Diemžēl izrādījās, ka šis kārdinošais rausītis tuvākajā laikā pat neplāno stāties ar Latviju sarunās par šī rausīša pievienošanu vai Latvijas pievienošanos šim rausītim. Pirmajā kārtā, kas būtu iespējama, tās ir pirmās piecas dalībvalstis, kas varētu tikt iekļautas, un tas ir 2006.gads. Latvijai, vismaz pēc ekspertu viedokļiem, ātrāk par 2018.gadu pat nopietnā veidā nav nekādu perspektīvu. Protams, var notikt arī tālākas diskusijas, var tikt mēģināts mainīt pozīciju, bet es domāju, ka ir diezgan labi saprotams — ja Vācija un Anglija neiestājas pret modeļa izmaiņām, diez vai situācija mainīsies. Un varbūt viens no galvenajiem motivācijas punktiem, ko arī norādīja dāņu kolēģi, ir jautājums par 700 000 pastāvīgo iedzīvotāju, kas ir Latvijā. Varbūt tādēļ Latvija nav viena no tām piecām valstīm, kas varētu tikt iekļauta pirmajā etapā.

Tāpat arī dāņiem izraisīja šoku mūsu cienījamā ministra izrīcība. Kad mēs uzdevām jautājumu, lai neitrāli svešas valsts parlamenta pārstāvji komentētu šo situāciju, viņi pateica, ka, ja ministrs atļautos kaut kādā veidā komentēt tiesneša darbību vai mēģināt ietekmēt, tajā pašā dienā ministrs pats personīgi atkāptos. Šajā gadījumā Dz.Rasnača kungam nevajadzēja slēpties aiz cienījamās Sadarbības padomes viedokļa, bet pašam pateikt: jā, esmu kļūdījies, nepareizi izteicos vai mani nepareizi saprata, un atkāpties no amata. Jo opozīcija jau neprasa, lai šajā gadījumā mums iedotu šo ministra posteni. Tādēļ man ir dziļa nožēla, un varu izteikt to, ka Latvijā šodien demokrātija neuzvarēja. Uzvarēja bailes par Sadarbības padomes lēmumu, ka jebkurš opozīcijas lēmums ir jānoraida. Tas ir opozīcijas pienākums mēģināt meklēt ceļus uz demokrātiju. Un, tikai meklējot ceļu uz demokrātiju, ko arī rosina Tautas saskaņas partija, mēs varam mēģināt un cerēt, ka kādreiz nākotnē nokļūsim tajā Eiropas Savienībā, kurā cilvēkiem ir pietiekami augsts dzīves līmenis, kurā ir darbs, tiesības un arī atbildība varas pusei pret saviem vēlētājiem, pret savu tautu. Bet pagaidām var pabeigt šīvakara runu ar J.Vidiņa kunga vārdiem, kurš, mājot ar pirkstu, ziņoja Saeimas Prezidijam, ka M.Lujāna kungam ir citas domas par Eiropas Savienību, tādēļ viņš nav jālaiž ārā ārpus Latvijas teritorijas. Diemžēl šodien šādu pozīciju parādīja “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un diemžēl arī viņu satelītpartijas “Latvijas ceļš”, “Saimnieks” un pārējie koalīcijas partneri. Tāda demokrātija laikam patiešām ir Latvijā, bet es domāju, ka mēs kopā ar jums, vēlētājiem, nākamajās vēlēšanās un arī tuvākajā laikā šo demokrātiju tomēr sāksim veidot un panāksim normālus rezultātus.

A.Saulītis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija): Es gribētu sākt ar to, ka šodien notika viena bezprecedenta cūcība. Atceros, kad tikko darbu sāka 5.Saeima, es nebiju precīzi iepazinies ar balsošanas procedūru un sazinoties ar Kaliforniju, ar Jerumaņa kungu, kurš piekrita, ka es viņa vietā ar viņa piekrišanu nobalsoju. Daudzos parlamentos ir tāda prakse, un tad par tādu lietu mani gandrīz pataisīja par tautas nodevēju — ko esmu atļāvies, un vai tāda rīcība bezmaz ir iespējama. Šodien 11 deputātu vietā no pozīcijas bija nobalsojuši citi deputāti. Es speciāli skatījos, kas notiek, arī Saeimas Juridiskā biroja vadītājs G.Kusiņa kungs mierīgi skatās un nereaģē uz tādu faktu. K.Lībanes kundze, balsu skaitīšanas komisijas vadītāja, mierīgi noskatās šajā faktā un nekādā veidā nereaģē. Es saprotu, ka Prezidijam var būt noguris priekšsēdētājs vai kā citādi, speciāli cilvēki, kas ir politiski atbildīgi. I.Bišera kungs, kas ir Mandātu un ētikas komisijas vadītājs, viņa vietā nobalso cits viņa partijas vai frakcijas kolēģis, es to nevaru diemžēl precizēt, kas viņa vietā nobalsojis. Viņš pat neaktualizē šo jautājumu, neiet no tribīnes pat pēc tam, kad es uzstājos ar paziņojumu, nemudina izmeklēt šo lietu. Viņš nāk citu kolēģu klātbūtnē personiski izsaka draudus. Es domāju, ka tālāk mēs vairs nevaram runāt par kaut kādu demokrātisku attieksmi mūsu parlamentā, tā nu ir galīgi nekomentējama situācija, un, kā es teicu, tā ir cūcība, ka deputāts atļaujas izteikt no opozīcijas kaut kādu neprecīzu terminu, vārdu vai kā citādi pārsakās — G.Valdmaņa kungs pārteicās vienu reizi —, viņam atņem vārdu uz sešām sēdēm. Klaji, ņirdzīgi, rupji, ciniski tiek pārkāpta elementārākā lieta — viena tautas priekšstāvja vietā nobalso otrs, un tās vispār ir nesavienojamas lietas. Es tikai vēlreiz gribu pateikt, līdz kam ir novedusi šī partiju vēlēšanu sistēma, kad partiju lokomotīves ievilkušas Saeimā tukšus vagonus un tie vagoni vairs nezina, uz kuru pusi iet, un tikko lokomotīves ir ārā no zāles, tā vairs tos vagonus nevar saganīt, tāpēc es ar prieku varu teikt, ka mēs ar J.Stroda kungu esam uzsākuši parakstu vākšanu par vēlēšanu sistēmas maiņu. Mēs esam par mažoritāro vēlēšanu sistēmu un par visas tautas vēlētu prezidentu, lai katram apgabalam ir savs deputāts un vienreiz šī cūcība beidzas. Mēs esam sākuši šīs kampaņas otro posmu, esam izsūtījuši visām Latvijas pašvaldībām informatīvo materiālu. Ar radio un citiem masu informācijas līdzekļiem aicināsim jūs griezties pie saviem pašvaldību deputātiem, lai viņi izskaidrotu, kā paraksti vācami un kā tā lieta kārtojama. Domāju, ka vienreiz mēs ar šādām nekaunībām, ko atļaujas šīs pat ne partijas, bet domubiedru šūniņas, jo ar partijām Latvijā vēl vismaz 20 gadi jāgaida, un tāpat nekas nebūs.

Vēl es gribēju komentēt lietas, kas attiecas uz R.Zīles kungu un Dz.Rasnača kungu. Runājot par R.Zīles kungu, Pieprasījumu komisijai tika iesniegts deputātu pieprasījums par šo 4 miljonu dolāru lietu.

P.Tabūna kungs runāja, it kā visi cilvēki būtu bērnudārza līmenī, it kā nesaprastu, ka 4 miljoni dolāru aiziet ar vienas amatpersonas parakstu, ignorējot parlamenta lēmumu jeb budžeta izskatīšanas procedūru. Vai tas ir normāli? Ja atbilde seko — normāli, tad kāpēc mēs vispār uzturam parlamentu? Ievēlēsim pa tiešo piecpadsmit cilvēkus, lai viņi pārvalda valsti, varbūt tā kādreiz arī bija, un tad vairāk nav, par ko sūdzēties. Bet pati sistēma, pati prakse, ka viens cilvēks ar vienu parakstu var piešķirt kaut kādām, lai šoreiz runa nav par pašu mērķi, jo mēs zinām, ka vislabākiem mērķiem ceļš tiek bruģēts uz elli. Kas šodien izkontrolēs, vai tur, kur viņi to naudu aizsūtīja, vai tas maksāja tik, cik maksāja, vai bija konkurss izsludināts, vai tur nav kaut kādas citas lietas piejauktas. Zinot, kā notiek partiju finansēšana un kā nauda cirkulē arī pa citiem gaņģiem atpakaļ kabatās, šeit ir pamats apšaubīt šo darījumu. Vēl vairāk — šajā pieprasījumu izskatīšanas brīdī es iznācu un pateicu: R.Zīles kungs, es jums ticu, es jūs vērtēju kā augstu speciālistu, es varbūt kaut ko nesaprotu. R.Zīles kungs, nāciet tribīnē, izskaidrojiet, motivējiet, pastāstiet! R.Zīles kungs kautrīgi nodūra acis, negāja uz tribīni, nerunāja, bet klusi izlavījās no zāles. Šodienas runa viņam arī, kā saka, bija vienkārši nekomentējama. Es uzskatu, ka tik augsta ranga amatpersonas, īpaši finansu jomā, tādu muļķi laist un prasīt sev šos apglabāšanas kantora advokātus kā P.Tabūna kungu sevi aizstāvēt... Domāju, tas ir pilnīgi nepieņemami.

Un nobeigumā par Dz.Rasnača kungu. Mēs zinām, ka bankas “Baltija” lietā bija izmeklēšanas komisija. Mēs zinām, ka viedokļi ir ļoti dažādi. Mans tēvs arī zaudēja naudu bankā “Baltija”. Bet tas nav stils, ka kāds augsts politisks ierēdnis tā vietā, lai novērstu to, kas notiek, nodarbojas ar nožēlojamu populismu, pie tam tādu, kas valstī grauj demokrātiju.

Un vēl viens fakts, ko es gribēju pateikt nobeigumā. Man sāp, ka man šodien pienāca kolēģi deputāti, kas agrāk bija valdībā, un klusi teica tādu liecību: “Andri, ja šis balsojums būtu slēgts, Dz.Rasnačs būtu kritis!” Es pie sevis nodomāju: Jā, tik tiešām, atkal mēs esam sākuši baidīties! Es tomēr domāju, ka jāskatās visiem kopā, kā izkļūt no šīs situācijas. Protams, esmu ļoti gandarīts un priecīgs, ka mana lielākā oponente K.Lībanes kundze ir atzinusi par iespējamu diskusiju par vēlēšanu sistēmas maiņu. Varu izteikt viņai tikai gandarījumu, bet domāju, ka pienācis laiks nevis runāt, bet mēs esam sākuši konkrētu kampaņu par likuma ierosināšanu, ko paredz Satversme, tāpēc es visus vēlreiz aicinu — nāksim, savāksim šos 10 000 parakstus, 1000 jau ir, un tad mainīsim šo sistēmu. Katram apgabalam būs savs deputāts. Man ir absolūti vienalga, mani tikai interesē, lai šos deputātus ievēlētu, nevis atkal kaut kādas partiju lokomotīves savilktu iekšā nezin kādus tukšos vagonus.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”): Es domāju, ja varēs vēlēt no 100 vēlēšanu apgabaliem, tad A.Saulīša kungam būs daudz lielāka iespēja mainīt apgabalus. Partijas mainīt tomēr ir zināmi ierobežojumi, bet 100 apgabalus varēs droši vienas Saeimas laikā mainīt un pasēdēt visos krēslos.

Nelielas piezīmes attiecībā uz Eiropas Savienību. Es domāju, ka šodien būtu pat negodīgi izteikt tādas prognozes, kādas izteica M.Lujāna kungs par 2018.gadu, par 2020.gadu. Domāju, ka Latvijas stratēģiskais mērķis ir darīt visu, lai uzņemšana Eiropas Savienībā notiktu pēc iespējas ātrāk, un jebkuras tādas sakāvnieciskas domas vai pat zināms tāds ļauns prieks par to, ka Eiropas Savienības sarunas tiek atliktas, nav Latvijas deputātu cienīgas, jo jebkurš, kas saprot un izvērtē Latvijas attīstības perspektīvas, saprot, ka ir ļoti grūti redzēt Latvijas drošību, Latvijas tālāko attīstību ārpus Eiropas Savienība konteksta.

No šodien apspriežamajiem jautājumiem divi bija neuzticības balsojumi. Opozīcija pacēla pāris jautājumus, un man liekas, ka mēs pārāk daudz laika pavadījām, atkal debatējot problēmas, kuru iznākumi jau bija zināmi iepriekš. Netika nobalsots par neuzticības izteikšanu nevienam no izvirzītajiem ministriem. Domāju, ka arī no opozīcijas puses šoreiz nebija sagatavota pietiekama motivācija šo jautājumu pamatošanai. To es drīzāk pieskaitītu pie parastās Saeimas rutīnas.

Gribētu pieminēt, ka šodien pirmajā lasījumā tika pieņemts Dzelzceļa likums. Tas notika kaut kā pavisam klusi pēc šīm ministru kaislībām, bez debatēm. Acīmredzot, tas paredz debates uz otro lasījumu. Tajā pašā laikā mēs zinām, kādas kaislības pēdējo mēnešu laikā ap šo mūsu dzīves sfēru ir valdījušas. Tāpēc Dzelzceļa likuma pieņemšana un apspriešana varētu būt reāls ieguldījums, lai nākotnē mēs izvairītos no līdzīgas problēmas un atrastu nacionālu, vispār pieņemamu risinājumu dzelzceļa transporta tālākai attīstībai — no vienas puses, saglabājot valsts intereses infrastruktūras uzturēšanā, no otras puses ļaujot brīvai konkurencei nodrošināt kvalitāti pārvadājumos un nodrošināt iespēju, lai nav tā, ka vieni rajoni maksā par citiem rajoniem, un kāds ar savas biļetes cenu maksā par citu izmantotajiem pakalpojumiem.

Gribu vēl minēt, ka šonedēļ “Latvijas ceļa” frakcijas sēdē mēs apspriedām jautājumu, kas saistīts ar valsts mežu ministru. Tas izskanēja tādā īpatnējā kontekstā, proti, par to, ka, mūsuprāt, neizskaidrojami aizkavējusies celulozes rūpnīcas projekta izstrāde vai sagatavošana, kas principā bija Zemkopības ministrijas pārraudzībā. Tas, man liekas, ir nepiedodami Latvijai, jo celulozes projekts tiešām ir ļoti reāls gan no darba vietu, gan no ražošanas attīstības aspektiem, kas pierāda, ka politiskā atbildība mežu ministra posteņa iedibināšana ir ne tikai kaut kāda teorētiska, bet praktiska nepieciešamība. Acīmredzot, nākamajā Sadarbības padomē mēs vēlreiz skatīsim šo jautājumu, jo uzskatām, ka solījums vai vismaz tā vienošanās, kas tika panākta, veidojot koalīciju, proti, ka šāds valsts mežu ministra postenis tiks atjaunots, tiks izpildīta un šis postenis tiks atjaunots. Un arī šie praktiskie jautājumi, tai skaitā par celulozes rūpnīcu, tuvākajā laikā gūs savus konkrētos risinājumus.

V.Boka (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija): Pārdomas pēc šīsdienas sēdes un ne tikai pēc tās noveda pie tā, ka es gribētu teikt — mums visiem jāmācās klausīties. Jo, neklausoties viens otrā, mēs bieži vien cērtam mezglus, kurus var atsiet.

Runājot par ministriem, bez šaubām, no vienas puses, man ir prieks, ka Latvijā uzņēmējdarbības rezultātā ir 4 miljoni dolāru, kurus var ziedot. Tas pats par sevi ir apsveicami un liecina par kaut kādu kustību tautsaimniecībā. No otras puses, es kā cilvēks, būdams arī sportists, priecājos par to, kur šī nauda nonāk. Bet man ir drusku žēl, ka šī nauda nenonāca, piemēram, Nacionālajai operai. Bet par to cerēsim nākotnē.

Šīsdienas sēdē, bez šaubām, man visvairāk patika tas, ka no visiem darba kārtības punktiem, divos mēs pievērsāmies tautsaimniecībai. Tika pieņemts ļoti smags un garš likums, kas veicinās kooperatīvo sabiedrību attīstību. Otrs bija likums par pašvaldību un valsts pasūtījumu. Šeit, lūk, mums domas dalās, arī ar koalīcijas partneriem un opozīcijas deputātiem. Runa ir par to, ka mēs nonākam pie diskusijas, kuru Demokrātiskā partija “Saimnieks” proponē pēdējās nedēļās, tas ir, vietējā mazā un vidējā biznesa aizsardzību. To mēdz saukt arī par protekcionismu, bet es negribētu, lai jūs to saprastu kā runu par blatu vai lobismu. Tas nekādā gadījumā tā nav! Tā ir jauna darbavietu radīšana un vietējo uzņēmēju aizsardzība.

Kas attiecas uz Demokrātiskās partijas “Saimnieks” attiecībām nākotnē ar Eiropas Savienību, tad es gribu teikt, ka Eiropas Savienība mūsu partijas izpratnē noteikti ir un paliek valstiskas nozīmes mērķis, bet ar ievērojami lielāku piesardzību mēs vērtējam Eiropas Savienību, kā līdzekli pašreizējās stagnācijas pārvarēšanai vietējā ekonomikā un tautsaimniecībā. Tas, ka Latvija cenšas iestāties dažādās progresīvās sarptautiskajās organizācijās, ir ļoti atbalstāmi. Piemēram, pašlaik runa ir par tādiem līgumiem kā Pasaules tirdzniecības organizācija, kurā ir ļoti liela Amerikas kapitāla ietekme. Runa ir par Eiropas Savienību, kas ir politiski ekonomiska organizācija. Es kā Saeimas delegāts esmu pārstāvis Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, kas būtībā uzskatāma, par Eiropas sirsapziņu. Varbūt atļaušos nocitēt, par ko runā šī sirdsapziņa. Citāts: “Atzīstot smago vēsturisko mantojumu un sāpīgo pārejas periodu, Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja atbalsta Centrālās un Austrumeiropas dažu valstu pūles veicināt caur likumdošanas aktiem un nodokļu atvieglojumiem mazā un vidējā biznesa attīstību un aicina Eiropas Savienību, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, Pasaules banku un dažādus fondus veicināt šo procesu.” Vai tiešām mēs paši savās mājās to neapzināmies? Eiropas Savienības piesaukšana, dažkārt baidīšanas un šantāžas noved pie tā, ko Deksnis savā grāmatā “Eiropas Savienības mīti un īstenība” nosauc par eiromitoloģiju. Tas ir mīts par Eiropu. Kā agrāk teica: rēgs klīst pa Eiropu. Tāpat pašlaik pa Latviju klīst šis rēgs. Es gribētu, lai mēs lietotu šos jēdzienus tad, kad tas ir vajadzīgs, un nepiesauktu nevietā.

Pēdējā laikā “Saimniekam” bieži pārmet to, ka tā likumprojekti izsauc nesapratni, piemēram, Zviedrijā. Te es gribētu teikt, ka jau Gustavs Ādolfs — Zviedrijas karalis 1629.gadā, Latvijā veikdams reformas, tās saistīja ar trijiem punktiem. Ieklausieties šajos punktos. Pirmkārt, tautas izglītības celšana, otrkārt, Zemnieku tiesības brīvi pārdot pilsētās savus lauku ražojumxus, treškārt, likuma kārtības ieviešana valstī patvaļas vietā. To jūs varat izlasīt Švābes grāmatā ”Latvijas vēsture”.

Un beidzot, gribu paskaidrot, ko mēs saprotam ar jēdzienu valstiskais nacionālisms. Tātad, valstiskais nacionālisms Demokrātiskās partijas “Saimnieks” interpretācijā nozīmē: valsts valodas atzīšanu; uz ekonomiskām likumsakarībām balstītu sabiedrības vidusslāņa attīstību; nepieciešamību pēc savas valsts teritoriālās integritātes; latviskās un ar Latviju vēsturiski saistīto citu tautu kultūru brīvu uzplaukumu; nacionālās psiholoģijas veidošanu ar apzināšanos par pilsonisko piederību Latvijai; patriotisma audzināšanu un stimulēšanu ikdienā. Pie tam tas viss nav ekskluzīvs tikai etnosam, bet pilsoņu kopai, un attiecas uz valstisku likumu pieņemšanu Saeimā, lai ļoti liela brīvība vieniem nebūtu važas citiem. Pretstats tam visam ir divkopienu valsts, un tieši pret to iestājas Demokrātiskā partija “Saimnieks”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”): Šodien Saeimas sēdē Tautas kustība “Latvijai” ierosināja izteikt neuzticību finansu ministram Robertam Zīlem par patvaļīgu rīcību ar valsts mantu un atļaujas došanu sponsorēt 4 miljonus dolāru budžeta līdzekļu Olimpiskajai komitejai, kur tālāk nesekotu nekāda nopietna kontrole. Mēs zinām, ka sporta finansējums ir arī labs naudas atmazgāšanas līdzeklis. Mūsu pašreizējā budžeta situācijā nauda ir vajadzīga gan skolotājiem, gan mediķiem, gan ar daudziem citiem valstī vitāli svarīgiem mērķiem. Patiesībā mēs esam daudzās jomās uz tādas kā sociālās krīzes robežas. Un, ja šādā situācijā tiek pieļauta šāda patvaļa ar budžeta līdzekļiem, tad tas no finansu ministra puses nekādā gadījumā nav attaisnojams. Tāda ir motivācija šim neuzticības izteikšanas pieprasījumam. Diemžēl Saeima to noraidīja, un līdz ar to mēs sagaidām, ka valdošais vairākums negribēs budžeta apspriešanas gaitā šāda veida resursus un šāda veida naudu, kas mums budžetā ir, reāli ņemt un izmantot gan tiem mērķiem, par kuriem visi šeit runāja, — gan medicīna, gan skolas un pirmsskolas iestādes, gan pašvaldības un zemnieki. Vajadzību ir ārkārtīgi daudz, un tad, kad Tautas kustība “Latvijai” ierosina kādu iespēju sameklēt, jo mēs šādas iespējas būsim sameklējuši vairākas un piedāvāsim budžetā, mums diemžēl nav pārliecības, ka valdošajam vairākumam tās būs pieņemamas.

Par otru ministru, kas šodien tika skatīts, Dzintaru Rasnaču, Tautas kustība “Latvijai” detalizētās debatēs neielaidās, jo viennozīmīgi ir skaidra tieslietu ministra atbildība par izveidojušos korupcijas un amatpersonu bezatbildības atmosfēru mūsu valstī. Tomēr mēs neuzskatījām, ka tas būtu pareizi, ka šī ministra demisija būtu tieši saistīta ar A.Laventa lietu, kurā šī amatpersonu bezatbildība tieši izpaudās. Neskatoties uz to, ka mums patiesībā nav ne mazākās pārliecības, ka šeit nepastāv kādas augstāka līmeņa politiskās spēles, kur gan Dz. Rasnačs, gan A.Lavents ir tikai zināmā mērā bandinieki, mūsu balsojums pret Dz. Rasnaču tieslietu ministra amatā palika uz citu reizi.

Bez tam šodien Saeimas sēdē tika izskatīts un diemžēl noraidīts Tautas kustības “Latvijai” ierosinājums risināt noguldījumu kompensācijas jautājumu, kā tas izdarīts Lietuvā. Šeit ir runa tieši par tiem noguldījumiem, kurus cilvēki zaudējuši Latvijas krājbankās inflācijas rezultātā. Viennozīmīgi, ka tas ir valsts politikas rezultāts, un līdz ar to valstij jāuzņemas kaut kāda atbildība. Mēs piedāvājam absolūtu kompromisa variantu — kompensēt šos noguldījumus sertifikātu veidā, kas gan nekādā ziņā nebūtu pilnīga kompensācija, bet vismaz mēģinājums šo jautājumu kaut kādā veidā risināt. Bet šodienas balsojums norāda uz to, ka acīmredzot pie šī jautājuma būs nepieciešams atgriezties 7. Saeimā. Tik negatīva nostāja no valdošajām frakcijām norāda uz to, ka viņiem ir absolūta nevēlēšanās šeit kaut nedaudz iedziļināties.

Vēl Tautas kustība “Latvijai” šīs nedēļas laikā nopietni pastrādājusi pie ierosinājumiem nodokļu likumos, kā jau minēju iepriekš, lai norādītu avotus un nepieciešamību bagātajiem vairāk maksāt valsts budžetā arī par nabagajiem, kā arī attiecībā uz atsevišķiem stimulējošiem faktoriem, kas mūsu saimniecībā būtu ieviešami. Ceram, ka mūs uzklausīs, bet nu īstas pārliecības šajā brīdī nav.

Tāpat gribu pieminēt arī, ka kārtējo reizi deputātu jautājumu un ministru atbilžu sēde tika pārcelta uz nākamo nedēļu. Valdošais vairākums “Tēvzemei un Brīvībai” vadībā sabotē šo Saeimas darba daļu, un deputātu vairākums to atbalsta. Ko darīt? Opozīcijai atliek vairāk tikties ar tautu, ko mēs arī enerģiski darām, un, cik vien mums iespējams, braucam pie cilvēkiem. Tā mēs tiešā veidā darām zināmas mūsu šeit paceltās paceltās problēmas un piedāvātos risinājumus.

I.Emsis (Latvijas Nacionālās reformas partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija): Arī es gribētu nedaudz pieskarties šīsdienas aktualitātēm Saeimā. Jāsaka, ka pirmā dienas daļa bija bagāta ar retoriku un diezgan asiem izteicieniem, kas no opozīcijas puses bija vērsta pret diviem valdības ministriem. Bet otrā daļa bija konstruktīva, un šodien tika izskatīta visa paredzēta dienas kārtība.

Pirmkārt, par šiem opozīcijas uzbrukumiem ministriem. Gribu uzsvērt, ka Reformu partija un Zaļā partija neatbalstīja šos uzbrukumus, un nule kā K.Čerāna kungs vareni samelojās, runājot par Robertu Zīli un par viņa itin kā izdarīto nodarījumu un pārestību Latvijas valstij. Man šeit jāatgādina, ka acīmredzot J.Zīgerista kungs ir savas partijas cilvēkus samācījis lietot Gebelsa principus, kuri saka: “Jo lielāki meli, jo vairāk ticības, ka tiem noticēs.” Proti, apgalvojums, ka šie līdzekļi ir no budžeta, ir klaji meli. Šie ieguldījumi sporta attīstībā Olimpiskajai kustībai un attiecīgi sporta infrastruktūras būvniecībai ņemti no uzņēmumu peļņas. Tikai šeit ir runa par likumā atļauto peļņas pārdalīšanu. Ja tas nebūtu noticis, ka uzņēmums nebūtu pieņēmis šādu lēmumu — atbalstīt sportu, ko šis Ventspils uzņēmums darīja trīs gadus pēc kārtas, kas tad notiktu, kur paliktu šī peļņa? Vai tā aizietu budžetā? Taču nē! Šī peļņa tiktu sadalīta dividendēs, tā nonāktu ražošanas paplašināšanā vai visur tur, kur parasti nonāk uzņēmumu peļņa, bet nekādā gadījumā tā nenonāktu valsts budžetā, jo budžetā nonāk tikai peļņas nodoklis. Lūk, šajā ziņā arīdzan lielākais vairākums deputātu atbalstīja šos centienus uzņēmumiem piešķirt līdzekļus, atbalstīt sportu, kultūru un dažādas programmas, ko arī uzņēmumi līdz šim darījuši, jo viņiem to atļauj likums. Faktiski finansu ministram šeit nav nekādas izvēles, jo viņš tikai saskaņo šo valsts uzņēmumu ieguldījumu likumā atļautajās sfērās. Tāpēc, protams, es vēlreiz gribu uzsvērt, ka Roberts Zīle šobrīd valdībā ir viens no inteliģentākajiem ministriem ar ļoti lielu pieredzi, kurš mierīgi un bez asām reakcijām vada šo izcili grūto darbu.

Man vēlreiz jāatgādina tiem, kas mēģinājuši pārmest Finansu ministrijai to, ka tai vai citai nozarei trūkst naudas. Jā, arī vides aizsardzībai, arī “zaļie” uzskata, ka ir daudzas vietas, kurās varētu būt vairāk naudas, bet valdība ir izveidota, pamatojoties uz to, ka pamatbudžetā jāsaglabā budžeta projekta izdevumu sadalījums pa nozarēm. Šis ir 4. punkts valdības deklarācijā. Tātad faktiski ne finansu ministram un ne arī kādai no valdību veidojošajām frakcijām nav tiesību izjaukt šo paritāti un stabilitāti. Tas nozīmētu šīs valdības sabrukumu, un, protams, to šajā brīdī neviens nevēlas. Līdz ar to situācija ir tāda, kāda tā ir, un finansu ministrs darījis labāko, ko viņš var darīt.

Šodien tika skatīti vairāki likumprojekti, kas pelna ievērību. Šeit jau runāja par Dzelzceļa likumu. Es domāju, tas ir liels pavērsiens tālākai tautsaimniecības attīstībai Latvijā. Tāpat pieņemts likumprojekts par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos.

Īpaši gribu izcelt likumu “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamiem dabas objektiem””, kas pieņemts trešajā lasījumā. Šie grozījumi paredz jaunu īpaši aizsargājamo dabas objektu kategoriju, tas ir, biosfēras rezervātu. Ir vēl daži tehniski likuma grozījumi, kurus gribu īpaši uzsvērt, jo šajā asajā politiskajā diskusijā it kā nepamanīti paliek tie darbi, kuri tādā ikdienas ritumā pieņemti. Viens no tādiem arī ir šie grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamiem dabas objektiem”, kur, protams, “zaļo” ieguldījums ir itin liels, varētu teikt, tas ir mūsu sagatavotais likumprojekts ar attiecīgiem laika diktētiem grozījumiem.

Pēc izdevuma “Saeimas Vēstis”,

Nr.127