Par Adika Joffes kandidatūru pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.3251)

Pamatojoties uz š.g. 14.oktobra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Adika Joffes uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997.gada 14.oktobrī priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1997.gada 14.oktobra sēdes protokola Nr.31

Piedalījās: I.Kreituse, A.Prēdele, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, L.Ozoliņš, A.Golubovs, V.Dozorcevs, J.Strods, A.Seiksts.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Adika Joffes uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Adika Joffes kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6. Saeimas deputāti, rekomendējam

Adiku Joffi pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

Nevainojama 30 gadus ilga prakse lielākajā neiroloģiskajā nodaļā Latvijā, vislabākie rādītāji neiroloģiskajā dienestā, bāzes nodrošināšana kvalificētu neirologu sagatavošanai, Latvijas medicīnas sasniegumu popularizēšana ārvalstīs, uzstājoties ar referātiem kongresos un ar publikācijām presē.

Saeimas deputāti: R.Marjaša, J.Ābele, A.Seiksts, P.Keišs, A.Tomašūns

A.Joffe beidzis Rīgas Medicīnas institūtu 1966.gadā. No 1972.gada strādā par neirologu Rīgas klīniskajā ātrās medicīniskās palīdzības slimnīcā, bet kopš 1979.gada — par neiroloģiskās nodaļas vadītāju.

Ārsts A.Joffe ir augsti kvalificēts speciālists. Būdams Latvijas neirologu asociācijas biedrs, aktīvi piedalās zinātniskās konferencēs. Savus darba rezultātus regulāri publicē medicīnas žurnālos. Pēc visiem neiroloģiskā dienesta rādītājiem viņa vadītā nodaļa ir labākā pilsētā.

Ārsts A.Joffe strādā kopā ar Medicīnas akadēmijas neiroloģisko katedru, vadot ārstu rezidentu apmācību neiroloģijā.

Atmodas laikā A.Joffe bija aktīvs Tautas frontes dalībnieks. Ārsts Adiks Joffe personīgi piedalījās ievainotā kinooperatora Gvido Zvaigznes ārstēšanā. Kopā ar nodaļas ārstiem barikāžu laikā dežurēja medpunktā Doma baznīcā.

Izmantojot savus personiskos sakarus, A.Joffe palīdzējis slimnīcai, sarūpējot humāno palīdzību no Vācijas 185 000 Vācijas marku apmērā.

Par teicamu darbu Rīgas veselības pārvalde un slimnīcas administrācija ārstam A.Joffem ir izteikusi pateicību.

Rīgas klīniskās ātrās medicīniskās palīdzības slimnīcas direktors

1997.gada 26.septembrī Dr. med. J.Ozols

Autobiogrāfija

Es, Adiks Joffe, pēc tautības ebrejs, esmu dzimis 1941.gada 24.maijā Ukrainā, Dņepropetrovskas pilsētā. Pēc Otrā pasaules kara beigām 1945.gadā kopā ar vecākiem atbraucu uz Rīgu pie mātes radiniekiem, kuri bija rīdzinieki.

Beidzu Rīgas 35.vidusskolu, tad divus gadus strādāju par sanitāru, jo kopš bērnības biju iecerējis kļūt par ārstu. Strādāju Rīgas ātrās medicīniskās palīdzības stacijā. 1960.gadā iestājos Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultātē. Pēc institūta beigšanas strādāju par neirologu Daugavpils poliklīnikā, tad tiku iesaukts armijā. Kopš 1970.gada mācījos RMI nervu slimību katedras klīniskajā ordinatūrā, pēc tās beigšanas no 1972.gada strādāju par Rīgas pilsētas 1.apvienotās poliklīnikas neiroloģiskās nodaļas vadītāju un par ordinatoru Rīgas pilsētas 1.klīniskās slimnīcas neiroloģiskajā nodaļā.

Kopš 1979.gada esmu Rīgas pilsētas ātrās medicīniskās palīdzības 1. klīniskās slimnīcas neiroloģiskās nodaļas vadītājs. Šī nodaļa ir vislielākā Latvijā, kur kopā ar Medicīnas akadēmijas neiroloģisko katedru es arī vadu Latvijas ārstu rezidentu apmācību neiroloģijā.

Esmu Latvijas ārstu biedrības un Latvijas neirologu asociācijas valdes loceklis.

Savā darbā izmantoju arī netradicionālās medicīnas metodes. Latvijas ārstu delegāciju sastāvā esmu kopš 1990.gada piedalījies daudzos starptautiskajos neirologu kongresos, kur uzstājos ar referātiem, informējot par Latvijas mediķu sasniegumiem.

Neesmu nekad sastāvējis kādā politiskajā partijā.

Kopš 1973.gada esmu precējies. Sieva Natālija Gaile strādā par ārsti Valsts asinsdonoru centrā. 1974.gadā mums piedzima meita Simona un dēls Pavels, kurš traģiski gāja bojā 1992.gadā. 1990.gadā mums piedzima dēls Daniels.

Rīgā 1997.gada 29.septembrī A.Foffe

Par Vasilija Gigela kandidatūru pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.3282)

Pamatojoties uz š.g. 21.oktobra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Vasilija Gigela uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997.gada 21.oktobrī priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1997.gada 21.oktobra sēdes protokola Nr.32

Piedalījās: I.Kreituse, A.Pētersons, A.Prēdele, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, L.Ozoliņš, A.Golubovs, J.Strods, J.Ādamsons, A.Seiksts, J.Straume.

Izskatīja: komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Vasilija Gigela uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Vasilija Gigela kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Vasiliju Gigelu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

1990.gadā viens no pirmajiem pieciem Latvijas Republikas valdības apsardzes miesassardzes darbiniekiem. 1991.gada janvāra, augusta dienās ar ieročiem rokās pašaizliedzīgi aizstāvēja atjaunotās Latvijas Valsts struktūras, atradās kopā ar Ivaru Godmani gan Interfrontes organizētajā demonstrācijā pie valdības ēkas, gan padomju armijas vienības uzbrukuma laikā, ieņemot MP 1.stāvu. Riskējot savā darbā ar dārgāko — dzīvību, ir pelnījis kļūt par LR pilsoni.

Saeimas deputāti: Z.Čevers, Ģ.V.Kristovskis, E.Inkēns, Dz.Ābiķis,

J.Ābele, J.Jurkāns, A.Panteļējevs, A.Kreituss,

1997.gada 9.oktobrī J.Ādamsons, P.Apinis

Vasilijs Andreja d. Gigels ir dzimis Rīgā 1962.gadā. Pēc Rīgas 5.vidusskolas beigšanas V.Gigels strādāja Rīgas autobusu parkā un pēc obligātā dienesta armijā 1982.gadā uzsāka dienestu Iekšlietu ministrijā.

1990.gadā manis vadītā valdība atteicās no Valsts drošības komitejas apsardzes un izveidoja Latvijas Republikas valdības apsardzi. V.Gigels uzsāka tajā darbu kā viens no pirmajiem pieciem tās darbiniekiem tieši grūtākajā miesassardzes darbinieka postenī.

Visu laika posmu no 1990.gada rudens līdz pat 1993.gada rudenim V.Gigels strādāja valdības apsardzē miesassargu grupā.

Gribu īpaši atzīmēt, ka tieši V.Gigels pildīja miesassarga darbu manā klātbūtnē gan 1991.gada janvāra, gan 1991.gada augusta dienās. Tieši viņš 1991.gada naktī kopā ar otru manu miesassargu A.Skrīveri, būdami pilnā ekipējumā bruņoti, nogādāja mani personiski valdības mājā, kad notika jau apšaude ielās no OMON puses. Tāpat tieši V.Gigels atradās ar mani kopā gan Interfrontes organizētajā draudošajā demonstrācijā pie valdības mājas, gan padomju armijas vienības uzbrukuma laikā, ieņemot Ministru padomes pirmo stāvu, gan man tiekoties ar atklāti naidīgi noskaņoto daļu no tā laika Iekšlietu ministrijas (ieskaitot civilā tērpušos omoniešus) darbiniekiem Latvijas Universitātes aulā īsi pēc janvāra notikumiem, gan arī citās kritiskās situācijās.

V.Gigels atradās ar mani kopā arī visu augusta puča laiku un vairākkārt tāpat kā visi citi valdības apsardzes pārstāvji izteica savu pārliecību, ka nepadosies OMON iebrucējiem, ja notiks Ministru padomes bruņota ieņemšana, un ar ieročiem līdz galam aizstāvēs gan Ministru padomes priekšsēdētāju, gan arī citus valdības darbiniekus, kuri visas šīs dienas un naktis nepārtraukti strādāja valdības mājā, saņemot tiešus draudus gan no OMON, gan no Baltijas kara apgabala virspavēlnieka un viņa pakļautajiem.

Esmu pārliecināts, ka, pateicoties tieši tādu cilvēku kā V.Gigels rīcībai, kas ar ieročiem rokās pašaizliedzīgi bija gatavi un arī aizstāvēja mūsu atjaunotās Latvijas valsts struktūras, mums izdevās pārvarēt visas grūtības un pilnībā atjaunot savu valsti.

Gribu uzsvērt, ka visu to godam veica V.Gigels, kaut arī būdams pēc tautības krievs un nepilsonis, nepakļaujoties nekādai šantāžai un iebiedēšanai. V.Gigels pilnīgi pārvalda latviešu valodu, ir pilnībā lojāls Latvijas Republikai. Pašlaik strādā PVAS “Latvijas Krājbanka” apsardzes daļā un godprātīgi un atbildīgi pilda savus pienākumus.

Cienījamais Požarnova kungs! Es griežos pie jums ar lūgumu pozitīvi izskatīt jautājumu par pilsonības piešķiršanu V.Gigelam kā cilvēkam, kuram ar savu padarīto darbu un rīcību ir tiešām nopelni pret šo valsti un kurš, riskējot savā darbā ar dārgāko — dzīvību, ir pilnībā pelnījis kļūt par Latvijas Republikas pilsoni.

Ar patiesu cieņu, — I.Godmanis ,

Latvijas Republikas Trīszvaigžņu ordeņa 2.pakāpes lielvirsnieks,

1996.gada 27.septembrī PVAS “Latvijas Krājbanka” prezidents

Autobiogrāfija

Es, Vasilijs Gigels, esmu dzimis 1962.gadā Rīgā. 1979.gadā beidzu Rīgas 5.vidusskolu un sāku strādāt Rīgas autobusu parkā par autoatslēdznieku. No 1980. līdz 1982.gadam atrados obligātajā dienestā padomju armijā.1982.gadā iestājos dienestā LPSR IeM sistēmā. 1993.gadā beidzu dienestu kā valdības apsardzes dienesta sevišķi svarīgu lietu inspektors. Par īpašiem nopelniem Latvijas neatkarības atjaunošanā esmu apbalvots ar personīgo ieroci, policijas goda zīmi, 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. Esmu saņēmis arī iekšlietu ministra un vadības pateicības.

Pašlaik strādāju Latvijas Krājbankas Inkasācijas un drošības pārvaldē par vadošo inspektoru.

Mana sieva Svetlana Gigele strādā a/s “Dambis”, meita Margarita Gigele mācās Rīgas 31.vidusskolā, māte Lidija Gigele (Padorska) ir pensionāre, tēvs Andrejs Gigels miris 1966.gadā.

V.Gigels

Par Jurija Verbas kandidatūru pilsonības piešķiršanai (Saeimas dok.nr.3311)

Pamatojoties uz š.g. 28.oktobra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Jurija Verbas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997.gada 28.oktobrī priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1997.gada 28.oktobra sēdes protokola Nr.33

Piedalījās: I.Kreituse, A.Pētersons, A.Prēdele, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, L.Ozoliņš, A.Golubovs, V.Dozorcevs, J.Strods, J.Ādamsons, A.Seiksts.

Izskatīja: komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Jurija Verbas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Jurija Verbas kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Juriju Verbu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

par piedalīšanos starptautiskā miera uzturēšanas vienībā Bosnijā,

par piedalīšanos starptautiskajās mācībās un semināros,

par speciālas izglītības iegūšanu pretmīnu aizsardzības jomā,

par godprātīgu darbu, patriotisku attieksmi pret LR Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Saeimas deputāti: V.Dinēvičs, V.Stikuts,

1997.gada 23.oktobrī L.Teniss, V.Boka, D.Turlais

Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku aktīvajā dienestā ir divi jūras spēku virsnieki, kuri nav ieguvuši Latvijas Republikas pilsonību.

Abi virsnieki runā vairākās svešvalodās, ieguvuši teicamu izglītību un Jūras spēkos ir vienīgie militārie speciālisti savā jomā. Ārvalstu militārie pārstāvji pēc starptautiskām mācībām, sanāksmēm un citām aktivitātēm, kurās piedalījušies J.Verba un H.Černovs, apliecinājuši, ka viņi ir augstas klases speciālisti ar nevainojamu morālo stāju. Gan H.Černovs, gan J.Verba iemantojuši autoritāti ar savu godprātīgo darbu, patriotisko attieksmi pret Latvijas un Jūras spēku popularizēšanu. Kapteiņleitnants J.Verba ir vienīgais virsnieks ar speciālu izglītību pretmīnu aizsardzības jomā, turklāt šobrīd pilda dienestu Bosnijā.

Uzskatu, ka komandkapteinis H.Černovs un kapteiņleitnants J.Verba ir cienīgi kļūt par Latvijas Republikas pilsoņiem par īpašiem nopelniem Latvijas valsts labā.

Ar cieņu, —

1997.gada 31.jūlijā aizsardzības ministrs T.Jundzis

Kapteiņleitnants Jurijs Verba Latvijas Jūras spēkos dienē no 1993.gada decembra, šajā laikā, pildot dienestu uz mīnu traleriem, pierādījis savas organizatora spējas, augsto izglītības līmeni un iespēju īsā laikā apgūt jaunu tehniku un tās izmantošanas taktiku. Zināšanas papildinājis Beļģijā un Francijā. Par mācību laiku Francijā saņēmis ļoti labu raksturojumu. Visās starptautiskajās mācībās un pasākumos godam pārstāvējis Latviju un cēlis valsts prestižu. Viņš Latvijas Jūras spēku virsnieka formā 2.pasaules kara noslēgumam veltītajā karaspēka parādē 1995.gada maijā Parīzē nesa Latvijas valsts karogu. Pārvaldot piecas valodas, viņam ir iespēja viegli kontaktēties ar cilvēkiem. Ir sabiedrisks.

Jurijs Verba Jūras spēkos ir vienīgais virsnieks ar iegūtu speciālu izglītību pretmīnu aizsardzībā. Iegūtās zināšanas izmanto praksē, par ko pārliecinājāmies, veicot mīnu iznīcināšanu Rīgas jūras līcī 1996.gada septembrī.

Ņemot vērā augstākminēto, Jurijs Verba ir cienīgs būt Latvijas Republikas pilsonis par īpašiem nopelniem Latvijas valsts labā.

1997.gada 16.janvārī Jūras spēku komandieris jūras kapteinis G.Zeibots

Autobiogrāfija

Es, Jurijs Verba, esmu dzimis 1967.gada 27.janvārī Liepājā. Ukrainis. LR pastāvīgais iedzīvotājs. Tēvs Ivans Verba dzimis 1933.gada 22.jūnijā Ukrainā, Voločiskā. Polis. LR pastāvīgais iedzīvotājs. Dzīvo Liepājā. Pensionārs. Māte Lidija Verba (Bondare) mirusi 1993.gada 18.aprīlī. Brālis Aleksandrs Verba dzimis 1960.gada 25.februārī Voločiskā. Dzīvo Liepājā. Dienē JS dienvidu rajonā par M–02 kuģa motoristu grupas komandieri.

Es esmu šķīries, ir divas meitas — Anna, 1987.g., Jekaterina, 1989g. Bērni dzīvo ar bijušo sievu Sanktpēterburgā.

1982.gadā beidzu 14.astoņgadīgo skolu Liepājā. 1984.gadā beidzu Nahimova vārdā nosaukto jūras karaskolu Sanktpēterburgā un iestājos Frunzes vārdā nosauktajā augstākajā jūras karaskolā, kuru pabeidzu 1989.gadā specialitātē “kuģu bruņojums” un ieguvu angļu valodas militārā tulka kvalifikāciju.

No 1989.gada augusta līdz 1990.gada maijam biju jūras tralera (k/d 30958) mīnu tralēšanas kaujas nodaļas komandieris. No 1990.gada jūnija līdz 1992.gada aprīlim — reida tralera (k/d 09792) komandieris. 1991.gada 12.aprīlī piešķirta pakāpe “vecākais leitnants”. Atbrīvots no darba uz štatu samazināšanas pamata. No daļas sarakstiem izslēgts 1992.gada 6.aprīlī. Pēc augstskolas viss dienests pagāja Kamčatkā.

Strādāju Liepājas jūrniecības koledžā no 1992.gada aprīļa līdz 1992.gada jūlijam par jūras astronomijas pasniedzēju. Strādāju Liepājas 3.vidusskolā no 1993.gada 1.februāra par angļu valodas skolotāju. No 1993.gada 1.septembra — par direktora vietnieku. No 1993.gada 30.decembra ieskaitīts LR virsnieku sastāvā, piešķirta pakāpe “virsleitnants”. No 1994.gada janvāra līdz 1995.gada janvārim biju M–02 kuģa komandiera palīgs. No 1995.gada februāra līdz 1996. gada novembrim dienēju par M–01 “Viesturs” kuģa komandieri. No 1996.gada 25.novembra esmu JS štāba operatīvās daļas vecākais virsnieks.

1995.gada martā mācījos pretmīnu spēku speciālistu kursos Brestā, Francijā. No 1995.gada maija līdz 1995.gada oktobrim mācījos Francijā un pabeidzu patruļkuģu komandieru un franču valodas kursus. 1995.gada 8.maijā piedalījos 2.pasaules kara uzvaras 50.gadadienas parādē Parīzē.

1996.gada 4.aprīlī piešķirta pakāpe “kapteiņleitnants”. 1996.gada jūnijā ar kuģi piedalījos jūras mācībās “U.S.Baltops–96” un Ķīles nedēļā.

1996.gada jūnijā un novembrī biju Ostendē, Beļģijā, kur notika pretmīnu speciālistu kursi un mācības. Kā arī piedalījos mācībās jūrā 1996.g. jūlijā — “Amber Sea—96”, 1996.gada septembrī — “Baltic Sweep–96”. 1996.gada augustā biju Dānijā, kur notika “Cooperative Venture” plānošanas konference.

Pārvaldu krievu, angļu, franču, ukraiņu valodu.

Naidīgās organizācijās neesmu sastāvējis. Slepenos dienestos neesmu strādājis. Līdz 1989.gadam ārzemēs neesmu bijis. Neesmu sodīts.

1997.gada 20.janvārī J.Verba