Diplomātija
Austrijas sarkanbaltsarkanais karogs —Rīgā, pie Bastejkalna
Vēstniecības mītni atklājot
Kopš pagājušās piektdienas Rīgā, pie Basteja bulvāra 14.nama, pland Austrijas Republikas sarkanbaltsarkanais karogs. Uzraksts pie nama fasādes vēsta, ka šeit atrodas Austrijas Republikas vēstniecība. Bet vēstniecības atklāšanas dienā šo vietu rotāja divu draudzīgo valstu — Latvijas Republikas un Austrijas Republikas — karogi.
Vēstniecības atklāšanas ceremonijā piedalījās Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis, Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis, ārlietu ministrs Valdis Birkavs un Rīgas Domes priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Klāt bija viss Rīgas diplomātiskais korpuss. Austrijas pusi pārstāvēja Austrijas Republikas vicekanclers un ārlietu ministrs Volfgangs Šisels ( Dr. Wolfgang Schūssel ) un Austrijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Antons Kozusniks ( Anton Kozusnik ).
Uzrunājot klātesošos, viņa ekselence Dr. Volfgangs Šisels, Austrijas Republikas vicekanclers un ārlietu ministrs, teica:
— Mums ir liels gods redzēt šeit piedalāmies Latvijas Republikas Valsts prezidentu. Savā rīta sarunā mēs ar prezidentu jau konstatējām, ka šis ir zīmīgs brīdis Latvijas un Austrijas vēsturē, tāpat kā Latvijas un Eiropas Savienības vēsturē.
Šīs ir īstenas Eiropas nedēļas Rīgā, jo pēdējā laikā šeit atklātas veselas divas Eiropas Savienības valstu vēstniecības. Nesen savā ļoti svarīgajā sarunā ar jūsu ārlietu ministru mēs apspriedām, kā paātrināt jaunās Eiropas arhitektūras veidošanas sākuma punktu. Kā zināms, šajās dienās Rīgā darba vizītē ieradīsies arī Eiropas Komisijas prezidents Žaks Santērs.
Šis ir nozīmīgs brīdis ikvienam no mums. Es gribētu, prezidenta kungs un dārgie draugi, teikt dažus vārdus par to, cik daudz kopēja ir mūsu tautām. Tā nav tikai mūsu karogu līdzība. Ir daudz līdzību arī mūsu tautu raksturā. Abas mūsu tautas mīl mūziku, dziesmas, mums ir dziļa kultūra. Es zinu, ka tieši Latvijas kultūras darbinieki daudz darīja, sekmējot jūsu valstiskās neatkarības atjaunošanu.
Abu mūsu valstu ekonomiskās un tirdzniecības saites ir gan ar Rietumiem, gan Austrumiem. Mēs dzīvojam uz robežas starp Rietumiem un Austrumiem. Mums ir bijusi tā priekšrocība dzīvot šīs robežas rietumu pusē. Jums ir bijusi tā nelaime dzīvot ilgus gadus šīs robežas austrumu pusē.
Taču tagad mums ir kopēja nākotne. Kopējs redzējums uz politisko stabilitāti un ekonomisko sadarbību. Man ir patiesi liels prieks būt šeit un redzēt šo ceremoniju savām acīm. Mums ir daudz iespēju sadarbībai nākotnē. Es vēlu jūsu personā, prezidenta kungs, labu veiksmi Latvijas tautai, Latvijas ekonomikai. Es vēlu jums labu sākumu Eiropas konferencē, runājot par Eiropas Savienības paplašināšanu. Jums jāzina, ka Austrija ir jūsu draugs. Kaut Austrija atrodas vairāk nekā tūkstoš kilometru attālumā no Latvijas.
Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis:
— Šodien mēs atklājam — nu jau gandrīz jāsaka — kārtējo vēstniecību Rīgā, un par to mums visiem ir liels prieks. Mēs visi šodien esam gandarīti, ka tā ir Austrija, jo Latvijai ir senas simpātijas pret šo zemi, tās tautu, pret tās kultūru. Pēdējos gados mēs, neraugoties uz ģeogrāfisko attālumu, esam kļuvuši ciešāki kaimiņi. Un, kaut arī Latvijas un Austrijas ceļi vēsturē ir krustojušies visai reti, tagad, es domāju, ir lielas iespējas tuvoties šo divu zemju tautām un valdībām. Abas mūsu valstis reizē tika proklamētas par republikām — tas notika vienā gadā un vienā mēnesī. Tā vēstures gaitai savā laikā bija labpaticis. Mūsu tautas ir cietušas no kaimiņos esošās totalitārās lielvalsts politikas. Taču, kā mēs šodien runājām ar Austrijas ārlietu ministru, tas viss ir palicis pagātnē un mēs droši raugāmies nākotnē. Mūsu valsts ģeogrāfiskā novietojuma dēļ varam sekmēt dažādu reģionu savstarpēju bagātināšanos gan ar idejām, gan ekonomikas un tirdzniecības jomā. Atklātā, strauji pieaugošā sadarbība, Eiropā vieno reģionus, kas vēl nesen bija tālu šķirti cits no cita. Vēstniecības atklāšana būs laba iespēja abām valstīm paātrināt savstarpējās attiecības, iepazīt vienai otru. Abas valstis noteikti atklās to, ka ir savstarpēji ieinteresētas ekonomikas jomā. Saimniecisko kontaktu nostiprināšana ir nozīmīga mūsu uzņēmējiem. Taču tā ir būtiska arī tieši eiropeiskā kontekstā. Jo tā veido jaunas sadarbības saites. Pēc neilga laika Austrija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienībā. Un tas šīsdienas notikumu padara vēl nozīmīgāku. Jo aktīvāks kļūs dialogs, daudz skaidrāka būs arī savstarpējā attieksme un arī mūsu valstu attieksme pret procesiem, kas saistīti ar Eiropas paplašināšanos. Man un arī, domāju, visiem klātesošajiem ir liels prieks redzēt Rīgas centrā Austrijas karogu, kurš ir tik līdzīgs Latvijas karogam, kas plīvo Vīnē pie mūsu vēstniecības. Mēs jau sen zinājām, ka mūsu karogi ir līdzīgi. Šodien mēs ar vēstnieka kungu izpētījām arī šo karogu vēsturi, un es kādā brīdī jums to labprāt pastāstītu. Es novēlu visai vēstniecības saimei labu, radošu darbu, novēlu realizēt visas ieceres, kas saistās ar mūsu attiecību veidošanu, visvairāk novēlu realizēt pamatieceri, kas mums visiem ir kopīga: vienota un stipra Eiropa. Uz drīzu redzēšanos Eiropas Savienībā!
Klātesošie diplomāti Valsts prezidenta vārdus uzņēma ar ilgiem aplausiem. Pēc tam orķestris nospēlēja Austrijas Republikas un Latvijas Republikas valsts himnas. Pie nama fasādes parādījās Austrijas Republikas valsts ģerbonis. Un pāri Latvijas un ārvalstu politiķu, diplomātu un rīdzinieku galvām vējā plīvoja divi sarkanbaltsarkani karogi: mums tik pazīstamais un mīļais Latvijas Republikas valsts karogs un Austrijas karogs ar gaišākām sarkanajām un platāku balto joslu — vēstot, ka Latvijas Republikas galvaspilsētā nu ir vēl par vienu ārvalsts vēstniecību vairāk.
Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors
Piektdien, 31.oktobrī, Austrijas Republikas vēstniecības atklāšanā (no kreisās) — Austrijas vēstnieks Latvijā Antons Kozusniks, Austrijas vicekanclers un ārlietu ministrs Volfgangs Šisels, Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”
Pie Valsts prezidenta
Piektdien, 31.oktobrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Austrijas ārlietu ministru Volfgangu Šiselu. Tikšanās laikā pārrunāti Latvijas un Austrijas divpusējo attiecību jautājumi, Eiropas drošības politikas aspekti, abu valstu iekšpolitiskās aktualitātes, kā arī Eiropas Savienības paplašināšanās problemātika nesen notikušās ES valstu ārlietu ministru tikšanās skatījumā. Austrijas ārlietu ministrs pateicās par Latvijas devumu Austrijas vēstniecības atklāšanā Rīgā, kā arī uzsvēra, ka Austrija ES paplašināšanās kontekstā vienmēr aizstāvējusi pozīciju par vienotas starta līnijas nepieciešamību visām kandidātvalstīm.
G.Ulmanis atzina, ka ES sarunu uzsākšana ar vienu no Baltijas valstīm varētu izraisīt nopietnus šķēršļus tālākā Baltijas valstu vienotībā, vienlaikus radot negatīvus signālus investīciju ieguldīšanai. “Baltijas valstis šobrīd ir nonākušas ļoti aktīvā politiskajā laukā. Sešus gadus Baltijas valstu attīstība tika starptautiski atbalstīta un veicināta, tas rezultātā izvērtās panākumu stāstā visai Eiropai, taču šajā brīdī mēs saņemam signālus, kas var radīt Baltijas vienotības šķelšanu,” teica Valsts prezidents.
Valsts prezidents preses dienests
Pie Ministru prezidenta
Piektdien, 31.oktobrī, pie Ministru prezidenta Guntara Krasta viesojās Austrijas Republikas vicekanclers un ārlietu ministrs Volfgangs Šisels.
Sarunas sākumā G.Krasts izteica prieku par to, ka Latviju pirmoreiz pēc neatkarības atgūšanas apmeklē Austrijas augsta ranga amatpersona. Ministru prezidents augstu novērtēja Austrijas politisko lēmumu par vēstniecību atvēršanu visās trijās Baltijas valstīs. G.Krasts izteica pārliecību, ka Austrijas vēstniecības atvēršana Rīgā dos jaunus impulsus divpusējo attiecību attīstīšanai starp Latviju un Austriju.
Sarunu gaitā notika viedokļu apmaiņa par Eiropas Savienības ārlietu ministru neformālo tikšanos Mandorfā. Apspriesti ES jauno dalībvalstu uzņemšanas iespējamie modeļi, kā arī ideja par iespējamo Eiropas konferenci.
Ministru prezidents informēja viesi par makroekonomisko situāciju Latvijā, kā arī par rīcības plāna izpildi Latvijas ES integrācijas procesa intensifikācijai.
Valdības preses departaments